Kredītiestāžu kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa noteikumi

45.10. uzraudzības iestāžu sankcijas;

45.11. pastāvīgi pamatdarbības procesu, produktu un pakalpojumu uzlabojumi labas reputācijas uzturēšanai normālos darbības apstākļos;

45.12. sadarbības ar kredītiestādes klientiem, darījumu partneriem un citām ieinteresētajām personām pamatprincipi un kredītiestādes sabiedrisko attiecību (tai skaitā reklāmas) koncepcija;

45.13. darbības, kas veicamas, lai aizsargātu reputāciju krīzes situācijā, un komunikācijas kārtība ar sabiedrību krīzes situācijā;

45.14. citi identificēti iespējamie notikumi, kas var radīt paaugstinātu reputācijas risku, un šādu notikumu cēloņi un iespējamās sekas.

46. Kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā izvērtē arī citus tās darbības specifikai un darbības veidiem piemītošos riskus, kuru ietekme uz kredītiestādes darbību un kapitālu nav ņemta vērā Regulā Nr. 575/2013 noteiktajās pašu kapitāla prasībās, piemēram, pensiju risku, kas atspoguļo risku, ka pensiju fonda aktīvi būs nepietiekami, lai segtu pensiju fonda saistības, ja kredītiestāde saviem darbiniekiem veido uzkrājošos pensiju fondus ar noteikto izmaksu (defined benefit) plānu un pati uzņemas pensiju saistību izpildes risku, un analizē vajadzību noteikt to segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru.

3.4. Papildu kapitāla rezerve un pārmērīgas sviras riska kapitāla rezerve

47. Kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā veic stresa testēšanu un nosaka papildu kapitāla rezervi un pārmērīgas sviras riska kapitāla rezervi, pamatojoties uz veikto stresa testu rezultātiem, ko iegūst, izmantojot būtiski nelabvēlīgu scenāriju. Minēto rezervju noteikšanā veiktajai stresa testēšanai jābūt uz nākotni vērstai, un tai jābūt kapitāla plānošanas neatņemamai sastāvdaļai.

48. Kredītiestāde analizē, izvērtē un dokumentē iespējamos kredītiestādes attīstības scenārijus nākamajiem trim gadiem atkarībā no dažādiem makroekonomiskās situācijas attīstības scenārijiem – bāzes scenārija, kas balstās uz kredītiestādes darbības, ekonomikas attīstības un komercdarbības vides prognozēm, un būtiski nelabvēlīga scenārija ietekmi uz kredītiestādes finansiālo stāvokli, kapitāla apmēru un riska profilu.

49. Kredītiestāde analizē, piemēram, šādus būtiski nelabvēlīgus scenārijus, kuriem jābūt visaptverošiem (jāaptver visi kredītiestādes darbībai būtiskie riski un būtiskās darbības jomas), uz nākotni vērstiem (jāaptver gan sistēmiskas, gan kredītiestādes darbības specifiskās izmaiņas), ārkārtējiem, ar pietiekami būtisku ietekmi, bet ne neiespējamiem:

49.1. vispārējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un ekonomiskās aktivitātes samazināšanās scenārijus (vispārējās recesijas scenāriji);

49.2. ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un ekonomiskās aktivitātes samazināšanās atsevišķās nozarēs, kuras ir būtiskas kredītiestādes darbībai, scenārijus (atsevišķu nozaru recesijas scenāriji);

49.3. krīzes (stresa) situācijas finanšu tirgos scenārijus (piemēram, finanšu instrumentu likviditātes pasliktināšanās, augsts finanšu instrumentu tirgus cenu svārstīgums, būtisks akciju tirgus cenu kritums);

49.4. citus iespējamos scenārijus (piemēram, reputācijas riska scenārijus);

49.5. vairāku būtiski nelabvēlīgu scenāriju vienlaicīgu iestāšanos.

50. Analizējot scenāriju rezultātus un nosakot papildu kapitāla rezervi un pārmērīgas sviras riska kapitāla rezervi, kredītiestāde var ņemt vērā iespējamos pasākumus, ko kredītiestādes vadība būtiski nelabvēlīga scenārija iestāšanās gadījumā veiktu, lai mazinātu minētā scenārija ietekmi uz kredītiestādi (piemēram, darbības apjoma samazināšana, finanšu investoru piesaistīšana). Kredītiestāde nodrošina, ka iespējamie vadības pasākumi ir apspriesti un apstiprināti atbilstošā kredītiestādes vadības līmenī un scenāriju rezultāti tiek dokumentēti tādējādi, ka iespējams identificēt apskatīto scenāriju ietekmi uz kredītiestādes darbību gan ar iespējamo vadības pasākumu veikšanu, gan bez tās.

51. Kredītiestāde var izmantot papildu kapitāla rezervi un pārmērīgas sviras riska kapitāla rezervi un tādējādi uzturēt mazākas minētās rezerves būtiski nelabvēlīgu scenāriju iestāšanās gadījumā. Kredītiestāde veic visus nepieciešamos pasākumus, lai piemērotā laika posmā atjaunotu papildu kapitāla rezervi un pārmērīgas sviras riska kapitāla rezervi citiem iespējamiem būtiski nelabvēlīgiem scenārijiem.

52. Kredītiestāde, izstrādājot būtiski nelabvēlīgu scenāriju, veic reverso stresa testēšanu, lai identificētu tādas negatīvās sekas (piemēram, darbības zaudējumus, aktīvu vērtības samazināšanos, aktīvu likviditātes zudumu, noguldījumu aizplūdi, finansējuma avotu nepieejamību), kā rezultātā var tikt apdraudēta kredītiestādes spēja nodrošināt tai saistošo pašu kapitāla prasību izpildi, apzinātu notikumus vai notikumu kombinācijas, kā rezultātā minētās negatīvās sekas var iestāties, un identificētu nepieciešamos koriģējošos pasākumus, tādējādi nodrošinot, ka papildu kapitāla rezerves un pārmērīgas sviras riska kapitāla rezerves noteikšanā izmantotie būtiski nelabvēlīgie scenāriji ir ar pietiekamu smagumu.

3.4.1. Papildu kapitāla rezerve

53. Kredītiestāde papildu kapitāla rezervi nosaka kā kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. pantu kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa atskaites datumā, reizinājumu ar papildu kapitāla rezerves rādītāju (turpmāk – PKR rādītājs), kuru aprēķina, ievērojot šādas prasības:

53.1. ņem vērā tā gada būtiski nelabvēlīga scenārija rezultātu, kurā ir lielākā negatīvā ietekme uz kredītiestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju. Minēto ietekmi nosaka kā starpību starp kredītiestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa atskaites datumā un kredītiestādes zemāko pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju, kas aprēķināts, ņemot vērā tā gada būtiski nelabvēlīga scenārija rezultātu, kurā ir lielākā negatīvā ietekme uz kredītiestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju;

53.2. saskaņā ar šo noteikumu 53.1. apakšpunktu aprēķināto PKR rādītāju samazina par saskaņā ar Kredītiestāžu likuma IV nodaļu noteikto kapitāla saglabāšanas rezervi 2.5 procentpunktu apmērā. Izņēmuma gadījumos minēto aprēķināto PKR rādītāju var samazināt arī par saskaņā ar Kredītiestāžu likuma IV nodaļu noteikto kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu, ciktāl tā sedz risku apsvērumus, kas ņemti vērā būtiski nelabvēlīgos scenārijos, to attiecīgi pamatojot un dokumentējot.

54. Kredītiestāde nodrošina papildu kapitāla rezerves izpildi ar pirmā līmeņa pamata kapitālu.

3.4.2. Pārmērīgas sviras riska kapitāla rezerve

55. Kredītiestāde pārmērīgas sviras riska kapitāla rezervi nosaka kā KDV mēra, kas aprēķināts kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa atskaites datumā, reizinājumu ar pārmērīgas sviras riska kapitāla rezerves rādītāju, kuru aprēķina, ņemot vērā tā gada būtiski nelabvēlīga scenārija rezultātu, kurā ir lielākā negatīvā ietekme uz kredītiestādes pirmā līmeņa kapitālu. Minēto ietekmi nosaka kā starpību starp kredītiestādes sviras rādītāju kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa atskaites datumā un kredītiestādes zemāko sviras rādītāju, kas aprēķināts, ņemot vērā tā gada būtiski nelabvēlīga scenārija rezultātu, kurā ir lielākā negatīvā ietekme uz kredītiestādes pirmā līmeņa kapitālu.

56. Kredītiestāde nodrošina pārmērīgas sviras riska kapitāla rezerves izpildi ar pirmā līmeņa kapitālu.

3.5. RSNK apmēra, VNK apmēra un pārmērīgas sviras RSNK apmēra noteikšana

3.5.1. RSNK apmēra un VNK apmēra noteikšana

57. Kredītiestāde var noteikt RSNK apmēru, izmantojot tās izstrādāto iekšējo modeli, metodi vai pieeju, kas atzīst diversifikācijas efektus, un nodrošinot, ka:

57.1. kredītiestādes iekšējos normatīvajos dokumentos ir noteikts kredītiestādes izmantotais iekšējais modelis, metode vai pieeja diversifikācijas efektu atzīšanai (piemēram, korelācijas matricas, kopulas, pilnas modelēšanas vai simulācijas pieeja) un ir aprakstīti galvenie parametri un pieņēmumi;

57.2. kredītiestāde ir analizējusi izmantotā iekšējā modeļa, metodes vai pieejas diversifikācijas efektu atzīšanai ierobežojumus un pieņēmumus, tai skaitā ir veikusi galveno pieņēmumu jutīguma analīzi, analizējusi iespējamo mijiedarbību starp riskiem un citus ierobežojumus;

57.3. diversifikācijas efektu noteikšanā kredītiestāde nepaļaujas tikai uz ekspertu vērtējumu, bet izmantotie pieņēmumi un parametri ir statistiski pamatoti un parametru noteikšanā kredītiestāde izmanto datus par vismaz piecu gadu periodu;

57.4. kredītiestāde veic regulāras izmantotā iekšējā modeļa, metodes vai pieejas darbības drošuma un datu kvalitātes pārbaudes;

57.5. attiecībā uz riskiem, kuriem Regula Nr. 575/2013 nosaka pašu kapitāla prasības, diversifikācijas efektu atzīšanas dēļ netiek samazināts tiem saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta prasībām attiecīgi aprēķinātais riska darījumu riska svērtās vērtības reizinājuma ar 8 procentiem apmērs vai pašu kapitāla prasību apmērs.

58. Kredītiestāde RSNK apmēru pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa kapitāla un pašu kapitāla izteiksmē nosaka vismaz atbilstoši pašu kapitāla struktūrai, kas noteikta Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā, tas ir, RSNK apmēru vismaz 56.25 procentu apmērā veido pirmā līmeņa pamata kapitāls un 75 procentu apmērā pirmā līmeņa kapitāls.

59. Papildus RSNK apmēra noteikšanai absolūtā vērtībā pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa kapitāla un pašu kapitāla izteiksmē kredītiestāde atbilstošajam kapitāla līmenim aprēķina risku segšanai nepieciešamā kapitāla rādītāju (turpmāk – RSNK rādītājs) saskaņā ar šādu formulu:

RSNK apmērs – attiecīgi pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa kapitāla un pašu kapitāla apmērs;

KRDV – kopējā riska darījumu vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. pantu kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa atskaites datumā.

60. Papildus VNK apmēra noteikšanai absolūtā vērtībā pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa kapitāla un pašu kapitāla izteiksmē kredītiestāde atbilstošajam kapitāla līmenim aprēķina vispārējā nepieciešamā kapitāla rādītāju (turpmāk – VNK rādītājs) saskaņā ar šādu formulu:

KKR rādītājs – saskaņā ar Kredītiestāžu likuma IV nodaļu aprēķinātais kopējo kapitāla rezervju prasības apmērs, izteikts procentos no saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. pantu aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa atskaites datumā.

3.5.2. Pārmērīgas sviras RSNK apmēra noteikšana

61. Kredītiestāde pārmērīgas sviras RSNK apmēru nosaka pirmā līmeņa kapitāla izteiksmē.

62. Papildus pārmērīgas sviras RSNK apmēra noteikšanai absolūtā vērtībā pirmā līmeņa kapitāla izteiksmē kredītiestāde aprēķina pārmērīgas sviras riska segšanai nepieciešamā kapitāla rādītāju (turpmāk – pārmērīgas sviras RSNK rādītājs) saskaņā ar šādu formulu:

KDV mērs – KDV mērs, kas aprēķināts kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa atskaites datumā.

3.6. Kapitāla plānošana

63. Kredītiestāde tās darbības plānošanas ietvaros veic kapitāla plānošanu vismaz turpmākajiem trim gadiem.

64. Kapitāla plānošana ietver kapitāla pietiekamības uzturēšanas stratēģijas izstrādi, tai skaitā kapitāla plānošanu ārkārtas gadījumiem, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka prasības kredītiestāžu pārvaldības sistēmas izveidei. Minētās stratēģijas izstrādē kredītiestāde ņem vērā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātus.

65. Kapitāla plānošanā kredītiestāde prognozē:

65.1. tās darbības nodrošināšanai nepieciešamā kapitāla apmēra pietiekamības izmaiņas saskaņā ar tās iekšējo novērtējumu, ņemot vērā kredītiestādes darbības apjoma vai darbības veidu izmaiņas saskaņā ar kredītiestādes stratēģisko un ikgadējo plānošanu, kā arī tai saistošo regulējošo pašu kapitāla prasību izmaiņas;

65.2. kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēru, ņemot vērā, piemēram, plānoto peļņas lielumu un peļņas sadali (tai skaitā dividenžu politiku), akciju vai pirmā līmeņa papildu kapitālā iekļaujamo instrumentu emisiju, subordinētā kapitāla atmaksas termiņus un piesaistīšanas plānus, plānotās investīcijas citu uzņēmumu kapitālā un citus iespējamos faktorus, kas var ietekmēt kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēru. Kredītiestāde, plānojot tās rīcībā esošā kapitāla apmēru, nosaka iekšējos un ārējos resursus kapitāla palielināšanai šādas vajadzības rašanās gadījumā, piemēram, akciju vai pirmā līmeņa papildu kapitālā iekļaujamo instrumentu emisiju vai subordinēto aizdevumu piesaistīšanu.

66. Kredītiestāde nosaka vēlamo kapitāla līmeni (kapitāla pietiekamības mērķus un sviras rādītāja mērķi), ņemot vērā tās stratēģiju un darbības plānošanu, kredītiestādes darbībai piemītošos un varbūtējos riskus, komercdarbības vidi, kurā kredītiestāde darbojas, pārvaldības sistēmas, tai skaitā risku pārvaldības sistēmas, kvalitāti, pieejamā kapitāla kvalitāti, iespējas piesaistīt papildu kapitālu šādas nepieciešamības rašanās gadījumā un citus iespējamos faktorus.

67. Ja kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmērs kļūst mazāks nekā VNK apmēra un papildu kapitāla rezerves kopsumma vai pārmērīgas sviras RSNK apmēra un pārmērīgas sviras riska kapitāla rezerves kopsumma, kredītiestāde nekavējoties informē Latvijas Banku par šādas situācijas rašanos, tās cēloņiem un kredītiestādes plānotajiem pasākumiem kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēra atjaunošanai līdz pietiekamam līmenim.

68. Pamatojoties uz kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātiem, kredītiestāde apkopo svarīgākos secinājumus un nosaka jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi vai citi pasākumi, kuri var ietvert:

68.1. kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēra palielināšanu;

68.2. kredītiestādes riska profila maiņu, piemēram, noteiktu darbības veidu apjoma samazināšanu, jaunu riska mazināšanas metožu piemērošanu;

68.3. pārvaldības sistēmas, tai skaitā risku pārvaldības sistēmas, uzlabošanu;

68.4. vēlamā kapitāla līmeņa (kapitāla pietiekamības mērķu un sviras rādītāja mērķa) maiņu, ja nepieciešams, nosakot pārejas periodu pārskatītā vēlamā kapitāla līmeņa (kapitāla pietiekamības mērķu un sviras rādītāja mērķa) sasniegšanai.

4. Informācijas par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu sagatavošanas un iesniegšanas prasības

69. Kredītiestāde sagatavo pārskatu par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu brīvā formā un iekļauj tajā šādu informāciju:

69.1. kredītiestādes un tās biznesa modeļa vispārēju raksturojumu, tai skaitā par būtiskiem darbības virzieniem vai veidiem, produktiem, pakalpojumiem, tirgiem, ģeogrāfiskajiem reģioniem, tautsaimniecības nozarēm, meitas sabiedrībām vai filiālēm, kā arī par galvenajiem ienākumus un izmaksas ietekmējošajiem faktoriem;

69.2. kopsavilkumu par kredītiestādes stratēģisko plānošanu, tai skaitā:

69.2.1. stratēģijas un darbības mērķu aprakstu;

69.2.2. kapitāla pietiekamības uzturēšanas stratēģijas aprakstu;

69.2.3. risku stratēģijas aprakstu;

69.2.4. kredītiestādes stratēģiju raksturojošos skaitliskos rādītājus vismaz turpmākajiem trim gadiem;

69.3. kredītiestādes darbībai piemītošo risku raksturojumu un risku pārvaldības sistēmas aprakstu, tai skaitā:

69.3.1. būtisko risku identificēšanas kārtību, ieskaitot kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus, kuri tiek izmantoti būtisko risku identificēšanai;

69.3.2. būtisko risku uzskaitījumu un kredītiestādes lietoto risku definīciju aprakstu;

69.3.3. par katru kredītiestādes darbībai piemītošo būtisko risku – riska pārvaldības sistēmas aprakstu, riska mērīšanā (vai novērtēšanā) izmantoto metožu aprakstu, kredītiestādes lietoto riska mazināšanas metožu aprakstu un citu būtisku informāciju, kas raksturo riska pārvaldības sistēmu kredītiestādē;

69.4. kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa aprakstu, tai skaitā:

69.4.1. kapitāla definīcijas aprakstu;

69.4.2. risku, kuriem kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā aprēķina to segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, uzskaitījumu un metožu, ko kredītiestāde izmanto, lai noteiktu katra riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, aprakstu;

69.4.3. risku, kuriem kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā neaprēķina to segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, bet izmanto citas risku pārvaldīšanas, tostarp mazināšanas, metodes, uzskaitījumu un to aprakstu;

69.4.4. kredītiestādes stresa testēšanas programmu vispārīgu aprakstu, iekļaujot tajā informāciju par izmantotajiem stresa testu veidiem (jutīguma analīze, scenāriju analīze, reversais stresa tests), stresa testēšanas biežumu, izmantotajiem modeļiem un aprēķināšanas algoritmiem, pieņēmumu klāstu, attiecīgo datu infrastruktūru, stresa testēšanas programmas pārvaldības pasākumu aprakstu, īpaši tām stresa testēšanas programmām, kuras izmanto kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa nolūkā, un stresa testēšanas integrāciju risku pārvaldības sistēmā;

69.4.5. kapitāla pietiekamības novērtējuma rezultātu apkopošanā izmantotās pieejas aprakstu;

69.4.6. aprakstu par pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījumu kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa veikšanā;

69.4.7. aprakstu par pārskatu sniegšanas un informācijas apmaiņas kārtību kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā;

69.4.8. kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa regularitāti;

69.5. kopsavilkumu par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātiem (arī skaitliskajiem), tai skaitā:

69.5.1. kredītiestādes novērtējumu par tās rīcībā esošā kapitāla apmēru;

69.5.2. kredītiestādes novērtējumu par katra riska, kuram kredītiestāde uztur kapitālu, segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, tostarp stresa testēšanas rezultātu, ja tā izmanto šo metodi attiecīgā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai un secinājumu izdarīšanai;

69.5.3. kredītiestādes novērtējumu par papildu kapitāla rezervi un pārmērīgas sviras riska kapitāla rezervi, tostarp būtiski nelabvēlīgu scenāriju, ko kredītiestāde izmanto, lai noteiktu minētās rezerves, aprakstu, scenāriju pieņēmumu, galveno makroekonomisko rādītāju un iespējamo pasākumu, lai mazinātu minētā scenārija ietekmi uz kredītiestādi, aprakstu, kā arī reversās stresa testēšanas, ko veic, lai nodrošinātu minēto rezervju noteikšanā izmantoto būtiski nelabvēlīgo scenāriju pietiekamu smagumu, aprakstu;

69.5.4. VNK apmēra un pārmērīgas sviras RSNK apmēra aprēķinu;

69.5.5. VNK apmēra un papildu kapitāla rezerves kopsummas aprēķinu un pārmērīgas sviras RSNK apmēra un pārmērīgas sviras riska kapitāla rezerves kopsummas aprēķinu;

69.5.6. kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātā izdarīto svarīgāko secinājumu un pieņemto lēmumu aprakstu un veicamo pasākumu kapitāla pietiekamības nodrošināšanai aprakstu;

69.5.7. informāciju par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā izmantotajiem svarīgākajiem pieņēmumiem, izmantoto pieņēmumu izvēles pamatojumu un svarīgāko pieņēmumu jutīguma (tas ir, ietekmes uz kapitāla pietiekamības novērtējuma rezultātiem) analīzi;

69.5.8. informāciju par kapitāla plānošanu, ieskaitot informāciju par vēlamo kapitāla līmeni (kapitāla pietiekamības mērķiem un sviras rādītāja mērķi), kapitāla pietiekamību regulējošo prasību ievērošanas nodrošināšanas plānu un kapitāla pietiekamības uzturēšanas plānu ārkārtas gadījumos;

69.5.9. citu informāciju, kas raksturo kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātus;

69.6. kopsavilkumu par iekšējā audita funkcijas ietvaros veiktās kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa pārbaudes un tā efektivitātes izvērtējuma rezultātiem, norādot informāciju par konstatētajām neatbilstībām, novērojumiem, kā arī iepriekš konstatēto neatbilstību un novērojumu novēršanas rezultātiem;

69.7. kopsavilkumu par Latvijas Bankas veiktā pēdējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa un pārskata par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu izskatīšanas rezultātā izteikto norādījumu un ieteikumu izpildes rezultātu;

69.8. ienākumus nenesošu aktīvu pārvaldības stratēģiju un tās ieviešanas plānu, kā arī pārskatu par darbības vides novērtējumu saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem, kas nosaka prasības kredītriska pārvaldīšanai;

69.9. aprakstu par:

69.9.1. sistēmu un kārtību, kādā vāc, glabā un apkopo datus dažādos kredītiestādes līmeņos, tai skaitā par datu plūsmu no meitas sabiedrībām;

69.9.2. kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā izmantotajiem datiem piemērotajām pārbaudēm;

69.9.3. informācijas tehnoloģiju sistēmām, kas nodrošina kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā izmantoto datu vākšanu, glabāšanu, apkopošanu un izplatīšanu;

69.10. citu informāciju, kas ir svarīga, lai izprastu kredītiestādes stratēģisko plānošanu, risku pārvaldības sistēmu un kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu.

70. Kredītiestāde papildus pārskatam par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu sagatavo:

70.1. kapitāla pietiekamības novērtējuma rezultātu apkopojumu atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam "Kapitāla pietiekamības novērtējuma rezultātu apkopojums, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks" un 2. pielikumam "Kapitāla pietiekamības novērtējuma rezultātu apkopojums, kas attiecas uz pārmērīgas sviras risku";

70.2. iekšējo normatīvo dokumentu, kas nosaka kredītiestādes kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu, stratēģisko plānošanu vismaz turpmākajiem trim gadiem, risku pārvaldīšanu, būtisko risku identificēšanu un stresa testēšanu, kopijas un minēto iekšējo normatīvo dokumentu sarakstu, kurā norādīts katra dokumenta statuss salīdzinājumā ar iepriekš sniegto informāciju, izmantojot šo noteikumu 4. pielikumā "Dokumentu apraksts un to statuss" ietverto 1. tabulu "Pievienoto iekšējo normatīvo dokumentu saraksts", kā arī kapitāla pietiekamības novērtēšanas rezultātu apliecinājuma dokumentu kopijas. Ja kādā no Latvijas Bankai iesniegtajiem dokumentiem ir veiktas būtiskas izmaiņas, kredītiestāde minētajā sarakstā norāda informāciju par veiktajām izmaiņām;

70.3. informāciju par šo noteikumu 69. punktā noteiktās informācijas atrašanās vietu Latvijas Bankai iesniegtajā pārskatā par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu vai saskaņā ar šo noteikumu 70.2. apakšpunkta prasībām iesniegtajos dokumentos, izmantojot šo noteikumu 4. pielikumā "Dokumentu apraksts un to statuss" ietverto 2. tabulu "Pārskatā par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu iekļautās informācijas atrašanās vieta Latvijas Bankai iesniegtajos dokumentos".

71. Ja kādā no pārskata par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu iesniegšanas datumiem šo noteikumu 69. punktā minētā informācija nav mainījusies un atbilst iepriekšējā Latvijas Bankai iesniegtajā pārskatā par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu atspoguļotajai informācijai, tad kredītiestāde pārskata par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu attiecīgajā informācijas sadaļā norāda, ka informācija kopš iepriekšējā pārskata par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu iesniegšanas nav mainījusies.

72. Kredītiestāde Latvijas Bankai iesniedz:

72.1. šo noteikumu 70.1. apakšpunktā minētos rezultātu apkopojumus elektroniskā veidā, izmantojot paaugstinātās drošības sistēmu, saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem, kuri regulē elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku;

72.2. pārskatu par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu, šo noteikumu 70.2. apakšpunktā minēto dokumentu kopijas un sarakstu, kā arī šo noteikumu 70.3. apakšpunktā minēto informāciju elektroniskā veidā, nosūtot uz Latvijas Bankas oficiālo elektronisko adresi.

73. Kredītiestāde pārskatu par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu un attiecīgi šo noteikumu 70.1., 70.2. un 70.3. apakšpunktā minētos rezultātu apkopojumus, dokumentu kopijas un sarakstu, kā arī informāciju Latvijas Bankai iesniedz ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada:

73.1. 31. maijam – kredītiestāde, kura saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 35.13 un 35.14 pantu ir identificēta kā cita sistēmiski nozīmīga iestāde;

73.2. 30. jūnijam – kredītiestāde, kura saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 35.13 un 35.14 pantu nav identificēta kā cita sistēmiski nozīmīga iestāde.

74. Kredītiestāde informē Latvijas Banku par šo noteikumu 70.1. apakšpunktā minēto rezultātu apkopojumu sagatavotājiem, nosūtot attiecīgā apkopojuma sagatavotāja kontaktinformāciju (vārdu un uzvārdu, e-pasta adresi un tālruņa numuru) uz e-pasta adresi: stp.info@bank.lv.

5. Noslēguma jautājumi

75. Atzīt par spēku zaudējušiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 3. novembra normatīvos noteikumus Nr. 209 "Kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvie noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2020, Nr. 218; 2021, Nr. 111).

76. Šo noteikumu prasības sāk piemērot, veicot kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu par atskaites datumu, kas ir 2024. gada 31. decembris.

77. Līdz dienai, kad kredītiestāde, aprēķinot tirgus riska pašu kapitāla prasību, sāk piemērot vienkāršoto standartizēto pieeju saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013, tā šo noteikumu 23. un 24. punkta prasības piemēro, izvērtējot tirgus riska pašu kapitāla prasības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulā Nr. 575/2013 aprakstīto standartizēto pieeju, apmēra pietiekamību tās darbībai piemītošā tirgus riska segšanai.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības tiesību aktiem

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Banku iestādes 2022. gada 20. oktobra pamatnostādnēm EBA/GL/2022/14 "Pamatnostādnes, kas ir izdotas, pamatojoties uz Direktīvas 2013/36/ES 84. panta 6. punktu, un kurās ir precizēti kritēriji tādu risku identificēšanai, novērtēšanai, pārvaldībai un mazināšanai, kas izriet no iespējamajām procentu likmju izmaiņām, kā arī kritēriji kredītriska starpības riska novērtēšanai un uzraudzībai saistībā ar iestāžu netirdzniecības portfeļu darbībām";

2) Eiropas Banku iestādes 2022. gada 18. marta pamatnostādnēm EBI/PN/2022/03 "Pamatnostādnes par kopējām procedūrām un metodiku uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesam (SREP) un uzraudzības stresa testiem";

3) Eiropas Banku iestādes 2018. gada 19. jūlija pamatnostādnēm EBA/GL/2018/04 "Pamatnostādnes par iestāžu spriedzes testiem";

4) Eiropas Banku iestādes 2017. gada 10. februāra pamatnostādnēm EBA/GL/2016/10 "Pamatnostādnes par SREP vajadzībām vācamo ICAAP un ILAAP informāciju".

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks

1. pielikumsLatvijas Bankas 2024. gada 30. septembranoteikumiem Nr. 321

Kapitāla pietiekamības novērtējuma rezultātu apkopojums, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks

Pozīcijas nosaukums	Pozīcijas nosaukums	Pozīcijas nosaukums	Pozīcijas kods	Nepieciešamā kapitāla apmērs (veselos euro)	Nepieciešamā kapitāla apmērs (veselos euro)
Pozīcijas nosaukums	Pozīcijas nosaukums	Pozīcijas nosaukums	Pozīcijas kods	Kredītiestādes novērtējums	Saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013
A	A	A	B	1	2
Risku, kuriem Regula Nr. 575/2013 nosaka pašu kapitāla prasības, segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs	Risku, kuriem Regula Nr. 575/2013 nosaka pašu kapitāla prasības, segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs	Risku, kuriem Regula Nr. 575/2013 nosaka pašu kapitāla prasības, segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs	1000
	Kredītrisks	Kredītrisks	1100
		tai skaitā darījuma partnera kredītrisks	1110
	Kredīta vērtības korekcijas risks	Kredīta vērtības korekcijas risks	1200
	Tirgus risks	Tirgus risks	1300
		ārvalstu valūtu risks	1310
		preču risks	1320
		pozīcijas risks	1330
	Operacionālais risks	Operacionālais risks	1400
	Norēķinu risks	Norēķinu risks	1500
Risku, kuriem Regula Nr. 575/2013 nenosaka pašu kapitāla prasības, segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs	Risku, kuriem Regula Nr. 575/2013 nenosaka pašu kapitāla prasības, segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs	Risku, kuriem Regula Nr. 575/2013 nenosaka pašu kapitāla prasības, segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs	2000		x
	Procentu likmju risks netirdzniecības portfelī	Procentu likmju risks netirdzniecības portfelī	2100		x
	Koncentrācijas risks, tai skaitā:	Koncentrācijas risks, tai skaitā:	2200		x
		individuālās koncentrācijas risks	2210		x
		nozaru koncentrācijas risks	2220		x
		valūtu nesakritības koncentrācijas risks	2230		x
		nodrošinājuma koncentrācijas risks	2240		x
	NILLTPF risks	NILLTPF risks	2300		x
	Likviditātes risks	Likviditātes risks	2400		x
	Kredītriska starpības risks netirdzniecības portfelī	Kredītriska starpības risks netirdzniecības portfelī	2500		x
	Vides, sociālie un pārvaldības riski	Vides, sociālie un pārvaldības riski	2600		x
	Pārējie riski	Pārējie riski	2700		x
		biznesa modeļa risks	2710		x
		reputācijas risks	2720		x
		citi riski	2730		x
Diversifikācijas efekti	Diversifikācijas efekti	Diversifikācijas efekti	3000		x
RSNK apmērs (1000+2000–3000)	RSNK apmērs (1000+2000–3000)	RSNK apmērs (1000+2000–3000)	4000		x
Kopējo kapitāla rezervju prasība, tai skaitā:	Kopējo kapitāla rezervju prasība, tai skaitā:	Kopējo kapitāla rezervju prasība, tai skaitā:	5000		x
	Kapitāla saglabāšanas rezerve	Kapitāla saglabāšanas rezerve	5100		x
	Pretcikliskā kapitāla rezerve	Pretcikliskā kapitāla rezerve	5200		x
	Sistēmiskā riska kapitāla rezerve	Sistēmiskā riska kapitāla rezerve	5300		x
	Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve	Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve	5400		x
VNK apmērs (4000+5000)	VNK apmērs (4000+5000)	VNK apmērs (4000+5000)	6000		x
Papildu kapitāla rezerve	Papildu kapitāla rezerve	Papildu kapitāla rezerve	7000		x
VNK apmēra un papildu kapitāla rezerves kopsumma (6000+7000)	VNK apmēra un papildu kapitāla rezerves kopsumma (6000+7000)	VNK apmēra un papildu kapitāla rezerves kopsumma (6000+7000)	8000		x
Pozīcijas nosaukums	Pozīcijas nosaukums	Pozīcijas kods	Summa(veselos euro)
---	---	---	---
A	A	B	1
Kopējā riska darījumu vērtība	Kopējā riska darījumu vērtība	1000
Kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmērs	Kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmērs	2000
	pirmā līmeņa pamata kapitāls	2100
	pirmā līmeņa papildu kapitāls	2200
	otrā līmeņa kapitāls	2300
Pozīcijas nosaukums	Pozīcijas nosaukums	Pozīcijas kods	Summa(veselos euro)	Rādītājs(%)
---	---	---	---	---
A	A	B	1	2
RSNK apmērs un RSNK rādītājs	RSNK apmērs un RSNK rādītājs	1000
	veido: pirmā līmeņa pamata kapitāls	1100
	veido: pirmā līmeņa kapitāls	1200
VNK apmērs un VNK rādītājs	VNK apmērs un VNK rādītājs	2000
	veido: pirmā līmeņa pamata kapitāls	2100
	veido: pirmā līmeņa kapitāls	2200
VNK apmēra un papildu kapitāla rezerves kopsumma/VNK rādītāja un PKR rādītāja kopsumma	VNK apmēra un papildu kapitāla rezerves kopsumma/VNK rādītāja un PKR rādītāja kopsumma	3000
	veido: pirmā līmeņa pamata kapitāls	3100
	veido: pirmā līmeņa kapitāls	3200
Pirmā līmeņa pamata kapitāla pārpalikums (+) vai iztrūkums (–), ņemot vērā pozīcijā 1000 norādīto vērtību segšanai faktiski izmantoto pirmā līmeņa pamata kapitālu	Pirmā līmeņa pamata kapitāla pārpalikums (+) vai iztrūkums (–), ņemot vērā pozīcijā 1000 norādīto vērtību segšanai faktiski izmantoto pirmā līmeņa pamata kapitālu	4000

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks

2. pielikumsLatvijas Bankas 2024. gada 30. septembranoteikumiem Nr. 321

Kapitāla pietiekamības novērtējuma rezultātu apkopojums, kas attiecas uz pārmērīgas sviras risku

Pozīcijas nosaukums	Pozīcijas kods	Saskaņā ar kredītiestādes novērtējumu nepieciešamā kapitāla apmērs	Saskaņā ar kredītiestādes novērtējumu nepieciešamā kapitāla apmērs	Saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013 aprēķinātā sviras rādītāja izpildei nepieciešamā pašu kapitāla prasība	Saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013 aprēķinātā sviras rādītāja izpildei nepieciešamā pašu kapitāla prasība
Pozīcijas nosaukums	Pozīcijas kods	Summa(veselos euro)	Rādītājs(%)	Summa(veselos euro)	Rādītājs(%)
A	B	1	2	3	4
Pārmērīgas sviras RSNK apmērs un pārmērīgas sviras RSNK rādītājs/pašu kapitāla prasība un sviras rādītājs	1000
Pārmērīgas sviras riska kapitāla rezerve	2000			x	x
Pārmērīgas sviras RSNK apmēra un pārmērīgas sviras riska kapitāla rezerves kopsumma	3000			x	x
Pirmā līmeņa kapitāla pārpalikums (+) vai iztrūkums (–) pozīcijā 1000 norādīto vērtību segšanai	4000			x	x
Pozīcijas nosaukums	Pozīcijas kods	Summa(veselos euro)
---	---	---
A	B	1
KDV mērs	1000
Pirmā līmeņa kapitāls	2000

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks

3. pielikumsLatvijas Bankas 2024. gada 30. septembranoteikumiem Nr. 321

Individuālās koncentrācijas riska, nozaru koncentrācijas riska, nodrošinājuma koncentrācijas riska un NILLTPF riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs

Individuālās koncentrācijas indekss (IKI)	Nepieciešamā kapitāla apmērs (% no kredītportfelim aprēķinātās kredītriska pašu kapitāla prasības)
0.0 < IKI < 0.1	Nav nepieciešams uzturēt kapitālu riska segšanai
0.1 < IKI < 0.2	2
0.2 < IKI < 0.4	4
0.4 < IKI < 1.0	6
1.0 < IKI < 5.0	8
5.0 < IKI < 100	12
Nozaru koncentrācijas indekss (NKI)	Nepieciešamā kapitāla apmērs (% no nozares koncentrācijas riskam pakļautajiem riska darījumiem aprēķinātās kredītriska pašu kapitāla prasības)
---	---
0 < NKI < 12	Nav nepieciešams uzturēt kapitālu riska segšanai
12 < NKI < 15	2
15 < NKI < 20	4
20 < NKI < 25	6
25 < NKI < 50	8
50 < NKI < 100	12
Nodrošinājuma koncentrācijas indekss (NVKI)	Nepieciešamā kapitāla apmērs (% no kredītportfelim aprēķinātās kredītriska pašu kapitāla prasības)
---	---
0 < NVKI < 25	Nav nepieciešams uzturēt kapitālu riska segšanai
25 < NVKI < 35	2
35 < NVKI < 45	3
45 < NVKI < 55	4
55 < NVKI < 65	5
65 < NVKI < 100	6
Latvijas Bankas noteiktais NILLTPF riska novērtējums pēdējā uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā	Nepieciešamā kapitāla apmērs (% no kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējo pieejamo kredītiestādes revidēto gada pārskatu)
---	---
Līdz 2.5	1.25
No 2.6 līdz 2.9	2.50
No 3.0 līdz 3.4	5.00
No 3.5 līdz 3.9	7.50
Vienāds ar 4	10.00

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks

4. pielikumsLatvijas Bankas 2024. gada 30. septembranoteikumiem Nr. 321

Dokumentu apraksts un to statuss

Nr. p. k.	Dokumenta nosaukums	Dokumenta apstiprināšanas datums (dd.mm.gggg.)	Dokumenta statuss(jauns, bez izmaiņām, būtiskas izmaiņas, maznozīmīgas izmaiņas)	Būtisko izmaiņu (ja ir) apraksts
1	2	3	4	5
Nr. p. k.	Atsauce uz tiesību normu (punktu un apakšpunktu), kas nosaka pārskatā par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu iekļaujamo informāciju	Atsauce uz pārskatu par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu vai iekšējā normatīvā dokumenta nosaukumu	Norāde par informācijas atrašanās vietu pārskatā par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu vai attiecīgā iekšējā normatīvajā dokumentā (piemēram, nodaļa vai lappuse)
---	---	---	---
1	2	3	4

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks