Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības amatpersonu piemērotības novērtēšanas noteikumi

Latvijas Bankas noteikumi Nr. 343Rīgā 2024. gada 25. novembrī

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma50. panta otro daļu un 57. panta 1.1 daļuun Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma8. panta astoto daļu un 45. panta sesto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības un ārvalstu kredītiestāžu filiāles un ieguldījumu brokeru sabiedrību filiāles (turpmāk kopā – iestāde) novērtē amatpersonas;

1.2. korektīvos pasākumus, kurus iestādes piemēro gadījumos, kad šo noteikumu 1.1. apakšpunktā norādītās amatpersonas neatbilst attiecīgajam amatam izvirzītajām prasībām.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. amatpersona – valdes vai padomes loceklis vai persona, kura pilda pamatfunkcijas;

2.2. persona, kura pilda pamatfunkcijas – persona (darbinieks), kuras amata stāvoklis dod tai iespēju būtiski ietekmēt iestādes darbību, bet kura nav iestādes padomes vai valdes loceklis (piemēram, iestādei specifisko darbības veidu vadītāji, iestādes izveidoto filiāļu vai meitas sabiedrību citā dalībvalstī vadītāji, ārvalsts kredītiestādes filiāles un ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles vadītāji, atbalsta un iekšējās kontroles funkciju vadītāji, tai skaitā risku direktors, par darbības atbilstības kontroli atbildīgā persona, iekšējā audita funkcijas vadītājs, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgā persona, prokūrists, sabiedrības kontrolieris);

2.3. piemērotības novērtējums – personas atbilstības attiecīgajam amatam izvirzītajām prasībām novērtējums, kurā ņem vērā personas reputāciju, zināšanas, prasmes un pieredzi individuāli un kolektīvi, tai skaitā personas spēju godprātīgi pildīt darba pienākumus un neatkarību lēmumu pieņemšanā, kā arī spēju veltīt pietiekami daudz laika savu darba pienākumu izpildei;

2.4. KPD iestāde – kredītiestāde un Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra regulas (ES) 2019/2033 par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/214 un (ES) Nr. 806/2014 (turpmāk – Regula 2019/2033) 1. panta 2. un 5. punktā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība;

2.5. attiecīgā iestāde – kredītiestāde un ieguldījumu brokeru sabiedrība, izņemot nelielu un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kā noteikts Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 32. pantā;

2.6. nozīmīga KPD iestāde – saskaņā ar Kredītiestāžu likumu noteikta cita sistēmiski nozīmīga iestāde vai globāli sistēmiski nozīmīga iestāde, kā arī Regulas 2019/2033 1. panta 2. un 5. punktā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība.

3. Iestāde ievēro šo noteikumu prasības individuāli un konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti atbilstoši tās organizatoriskajai struktūrai un darbības apjomam, veidam, sarežģītībai un specifikai.

4. KPD iestāde, kura ir uzskatāma par mātes sabiedrību, nodrošina atbilstošu amatpersonu piemērotības novērtēšanas politiku un procedūru ieviešanu visās meitas sabiedrībās, kas iekļautas konsolidācijas grupā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – konsolidācijas grupa), ņemot vērā tās valsts normatīvo aktu prasības, kurā atrodas attiecīgā meitas sabiedrība, kā arī uzrauga to īstenošanu, tai skaitā nodrošina konsolidācijas grupas sabiedrību savstarpējo informācijas apmaiņu par personām, kurām tiek veikta piemērotības novērtēšana, ņemot vērā katras meitas sabiedrības organizatorisko struktūru un darbības apjomu, veidu, sarežģītību un specifiku, kā arī uz to attiecināmos normatīvos aktus. KPD iestāde, kura ir uzskatāma par mātes sabiedrību, un konsolidācijas grupā ietilpstošās meitas sabiedrības nodrošina attiecīgo grupas līmeņa politiku ieviešanu un uzrauga to īstenošanu arī tādās to meitas sabiedrībās, kuras veic uzņēmējdarbību ārvalstī vai kurām nav saistoši normatīvie akti, kas pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza direktīvu 2002/87/EK un atceļ direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK, prasības, ņemot vērā Kredītiestāžu likuma 50.9 panta otrajā daļā noteikto.

5. Iestāde veic amatpersonas piemērotības novērtēšanu saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajiem kritērijiem un pamatprincipiem, ņemot vērā Kredītiestāžu likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā un normatīvajos aktos par pārvaldības sistēmas izveidi noteiktās prasības un kritērijus.

6. Amatpersonu piemērotības novērtējums ir iestāžu atbildība, neietekmējot novērtējumu, ko uzraudzības nolūkos veic Latvijas Banka.

2. Piemērotības novērtēšana

2.1. Piemērotības novērtēšanas vispārīgie principi

7. Iestāde nodrošina, ka amatpersonām pastāvīgi ir nevainojama reputācija, nepieciešamā kompetence un pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze, lai veiktu ikdienas darba pienākumus saskaņā ar iestādes korporatīvajās vērtībās noteiktajiem standartiem.

8. Iestāde nodrošina, ka padomes un valdes locekļi, veicot savus darba pienākumus, rīkojas neatkarīgi (independence of mind), ņemot vērā šo noteikumu 54. punktā minētos kritērijus.

9. Iestāde, novērtējot padomes locekļu neatkarību (being independent), ņem vērā normatīvajos aktos par pārvaldības sistēmas izveidi minētās prasības neatkarīgajiem padomes locekļiem, kā arī Eiropas Banku iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2021. gada 2. jūlija pamatnostādņu EBA/PN/2021/06; ESMA35-36-2319 "Pamatnostādnes par vadības struktūras locekļu un personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanu" (turpmāk arī – Pamatnostādnes) 89. punktā minētos kritērijus. Iestāde rūpīgi analizē jebkuru kritērijos minēto situāciju, kas pati par sevi neizslēdz iespēju padomes loceklim būt neatkarīgam.

10. Iestāde veic amatpersonu piemērotības novērtēšanu, pirms tās sāk pildīt darba pienākumus.

11. Iestāde pieprasa amatpersonām informāciju, kas apliecina šo personu atbilstību darba pienākumu izpildei noteiktajām prasībām, kā arī atbilstību šajos noteikumos minētajiem kritērijiem un pamatprincipiem.

12. Iestāde nodrošina, ka amatpersonas ir individuāli atbilstošas visā to darba pienākumu pildīšanas laikā.

13. Iestāde nodrošina, ka padomes un valdes locekļi ir kolektīvi atbilstoši, ar pietiekamām zināšanām, prasmēm un pieredzi, lai pārzinātu iestādes darbības veidus un specifiku, kā arī risku stratēģiju.

14. Ievērojot šo noteikumu 12. un 13. punktā noteikto, iestādei ir pienākums pastāvīgi uzraudzīt amatpersonu atbilstību.

15. Ja iestādei kļūst zināma informācija, kas rada šaubas par amatpersonas zināšanām, pieredzi vai reputāciju, iestāde novērtē, kā tas ietekmē un vai var ietekmēt šīs personas atbilstību, ņemot vērā visu zināmo un piemērotības novērtēšanai būtisko informāciju par attiecīgajiem notikumiem vai apstākļiem neatkarīgi no to norises laika un vietas.

16. Iestāde dokumentē veikto padomes un valdes locekļu individuālās un kolektīvās piemērotības novērtējumu, kā arī personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtējumu un tā rezultātus.

2.2. Padomes un valdes locekļu piemērotības novērtēšana

17. Iestāde veic sākotnējo padomes un valdes locekļu piemērotības novērtēšanu šādos gadījumos:

17.1. pirms Latvijas Bankā tiek iesniegts iesniegums, lai saņemtu licenci iestādes darbības uzsākšanai;

17.2. izvirzot amatam jaunu padomes vai valdes locekli, tai skaitā būtiskas līdzdalības iegūšanas vai palielināšanas procesa ietvaros.

18. Iestāde, veicot padomes un valdes locekļu individuālās piemērotības novērtēšanu, vērtē šo personu:

18.1. reputāciju;

18.2. zināšanu, prasmju un pieredzes atbilstību ieņemamā amata pienākumu pildīšanai;

18.3. spēju rīkoties atbilstoši iestādes korporatīvajām vērtībām un profesionālās rīcības un ētikas standartiem, tai skaitā spēju rīkoties neatkarīgi, lai kritiski novērtētu un nepieciešamības gadījumā apstrīdētu pieņemtos lēmumus, kā arī efektīvi uzraudzītu lēmumu pieņemšanas procesu, ciktāl tas attiecināms uz konkrētā padomes vai valdes locekļa darba pienākumiem;

18.4. spēju veltīt pietiekami daudz laika savu darba pienākumu izpildei (tai skaitā komiteju ietvaros), bet nozīmīga KPD iestāde papildus izvērtē padomes un valdes locekļu amata vietu skaita ierobežojumu atbilstību Kredītiestāžu likuma 26.1 panta un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 9. panta prasībām.

19. Iestāde, veicot padomes un valdes locekļu piemērotības novērtēšanu, ņem vērā katras amata vietas specifiskās atbilstības prasības, kas jāatspoguļo piemērotības novērtēšanas procesā. Veicot katra padomes un valdes locekļa individuālās piemērotības šo noteikumu 18. punktā minētajiem kritērijiem novērtēšanu, iestāde ņem vērā, ka katrā no kritērijiem prasības padomes loceklim var būt atšķirīgas no prasībām valdes loceklim.

20. Iestāde, lai veiktu padomes un valdes locekļu kolektīvās piemērotības novērtēšanu, var izmantot Pamatnostādņu 1. pielikuma veidni.

21. Iestāde, veicot padomes un valdes locekļu individuālās piemērotības novērtēšanu, vienlaikus izvērtē padomes un valdes locekļu kolektīvo atbilstību un ņem vērā iestādes politiku dažādības nodrošināšanai padomes un valdes sastāvā.

22. Iestāde atkārtoti veic padomes un valdes locekļu individuālās piemērotības novērtēšanu katru reizi, kad:

22.1. tas kļūst nepieciešams noteiktu apstākļu vai notikumu iestāšanās dēļ (piemēram, ja konkrētais padomes vai valdes loceklis sāk pildīt jaunus darba pienākumus vai veikt būtiskus uzdevumus vai rodas pamatotas bažas par padomes vai valdes locekļu individuālo vai kolektīvo neatbilstību, tai skaitā attiecīgo padomes un valdes locekļu vai visas iestādes būtiskām reputācijas izmaiņām vai attiecīgo padomes un valdes locekļu neatbilstību iestādes interešu konflikta situāciju novēršanas politikai, vai arī mainoties iestādes darbības veidam un sarežģītībai);

22.2. padomes vai valdes loceklis tiek pārvēlēts amatā;

22.3. tiek veiktas izmaiņas padomes vai valdes locekļa veicamajos darba pienākumos vai mainās šo pienākumu veikšanai nepieciešamā kompetence, vai amatam tiek izvirzīti jauni padomes vai valdes locekļi, vai starp padomes vai valdes locekļiem tiek pārdalītas vai kā citādi mainītas kompetences jomas un darba pienākumi;

22.4. nepieciešams nodrošināt normatīvajos aktos par pārvaldības sistēmas izveidi minēto periodisko padomes un valdes locekļu individuālās piemērotības novērtēšanu;

22.5. ir pamatotas aizdomas, ka iestāde tika vai tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma un proliferācijas finansēšanā vai šo darbību mēģinājumā vai ka saistībā ar iestādi ir paaugstināts minēto darbību risks, sevišķi situācijās, kad iestāde:

22.5.1. nav ieviesusi pienācīgu iekšējās kontroles sistēmu, lai uzraudzītu un mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku (piemēram, to, ko identificē ar uzraudzības konstatējumiem klātienes vai neklātienes pārbaudēs vai uzraudzības dialogā vai uz ko norāda piemērotās sankcijas);

22.5.2. pēdējo piecu gadu laikā ir pārkāpusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības, kā rezultātā uzraudzības institūcija ir piemērojusi iestādei sankcijas vai administratīvos pasākumus;

22.5.3. ir būtiski mainījusi savu saimniecisko darbību vai uzņēmējdarbības modeli un šādu darbību rezultātā ir ievērojami palielinājies iestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks.

23. Iestāde atkārtoti veic padomes un valdes locekļu kolektīvās piemērotības novērtēšanu katru reizi, kad:

23.1. atsevišķs padomes vai valdes loceklis pārtrauc vai sāk pildīt darba pienākumus iestādē vai tiek pārvēlēts amatā vai tam tiek mainīts veicamo darba pienākumu apjoms vai atbildības joma padomē vai valdē;

23.2. tas kļūst nepieciešams noteiktu apstākļu vai notikumu iestāšanās dēļ, piemēram, mainoties iestādes darbības veidam, sarežģītībai vai specifikai, veicot būtiskas izmaiņas iestādes risku stratēģijā vai norisinoties būtiskām strukturālām izmaiņām iestādē vai konsolidācijas grupā, kurā tā ietilpst;

23.3. tiek veiktas izmaiņas padomes vai valdes locekļa veicamajos darba pienākumos vai mainās šo pienākumu veikšanai nepieciešamā kompetence, vai amatam tiek izvirzīti jauni padomes vai valdes locekļi, vai starp padomes un valdes locekļiem tiek pārdalītas vai kā citādi mainītas kompetences jomas un darba pienākumi;

23.4. nepieciešams nodrošināt normatīvajos aktos par pārvaldības sistēmas izveidi minēto periodisko padomes un valdes locekļu kolektīvās piemērotības novērtēšanu;

23.5. ir pamatotas aizdomas, ka iestāde tika vai tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma un proliferācijas finansēšanā vai šo darbību mēģinājumā vai ka saistībā ar iestādi ir paaugstināts minēto darbību risks, sevišķi situācijās, kad iestāde:

23.5.1. nav ieviesusi pienācīgu iekšējās kontroles sistēmu, lai uzraudzītu un mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku (piemēram, to, ko identificē ar uzraudzības konstatējumiem klātienes vai neklātienes pārbaudēs vai uzraudzības dialogā vai uz ko norāda piemērotās sankcijas);

23.5.2. pēdējo piecu gadu laikā ir pārkāpusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības, kā rezultātā uzraudzības institūcija ir piemērojusi iestādei sankcijas vai administratīvos pasākumus;

23.5.3. ir būtiski mainījusi savu saimniecisko darbību vai uzņēmējdarbības modeli un šādu darbību rezultātā ir ievērojami palielinājies iestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks.

24. Ja iestāde veic piemērotības novērtēšanu šo noteikumu 22.1., 22.3., 22.5., 23.2., 23.3. vai 23.5. apakšpunktā noteiktajos gadījumos, to var veikt ierobežotā veidā, balstoties uz izvērtējumu, vai notikums, kurš bija par iemeslu atkārtotai piemērotības novērtēšanai, ir ietekmējis padomes vai valdes locekļa individuālo un kolektīvo atbilstību.

25. Trūkumi kolektīvajā padomes vai valdes (vai to izveidoto komiteju) locekļu atbilstībā nav pietiekams iemesls, lai secinātu, ka kāds atsevišķs to loceklis neatbilst savam amatam.

26. Iestāde, nodrošinot pastāvīgu padomes un valdes locekļu individuālās un kolektīvās atbilstības uzraudzību, ņem vērā katra padomes un valdes locekļa individuālo un kolektīvo sniegumu, kā arī attiecīgos notikumus, kuru rezultātā nepieciešams veikt atkārtotu piemērotības novērtēšanu.

27. Izvērtējot padomes un valdes locekļu individuālo vai kolektīvo sniegumu, padome vai izvirzīšanas komiteja, ja tāda ir izveidota, īpaši vērtē:

27.1. padomes un valdes darba procesu efektivitāti, tai skaitā informācijas apmaiņas efektivitāti un vadībai paredzēto pārskatu sniegšanas kārtību, ņemot vērā iekšējās kontroles sistēmas ietvaros sniegtos ziņojumus un ierosinātos turpmākos pasākumus vai ieteikumus;

27.2. iestādes efektīvu un piesardzīgu pārvaldību, tai skaitā to, vai padomes un valdes locekļi ir rīkojušies iestādes interesēs, vienlaikus nodrošinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību ievērošanu;

27.3. padomes un valdes sēžu skaita atbilstību, dalības pakāpes, veltītā laika un iesaistes sēžu norisē intensitātes atbilstību;

27.4. konstatētos trūkumus attiecībā uz individuālo un kolektīvo atbilstību, ņemot vērā iestādes uzņēmējdarbības modeli, risku stratēģiju un tās izmaiņas;

27.5. padomes un valdes locekļu spēju rīkoties neatkarīgi, tai skaitā prasību, ka lēmumu pieņemšanā nedominē viena persona vai personu grupa;

27.6. padomes un valdes locekļu atbilstību iestādes interešu konflikta novēršanas politikai;

27.7. padomes un valdes sastāva atbilstību iestādes dažādības politikā noteiktajiem mērķiem;

27.8. notikumus, kas var būtiski ietekmēt padomes un valdes locekļu individuālo vai kolektīvo atbilstību, tai skaitā notikumus saistībā ar izmaiņām iestādes uzņēmējdarbības modelī vai stratēģijā vai būtiskām strukturālām izmaiņām iestādē vai konsolidācijas grupā;

27.9. pamatotas aizdomas, ka notiek vai ir notikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma un proliferācijas finansēšana vai citi finanšu noziegumi vai ka saistībā ar iestādi ir paaugstināts minēto darbību risks, tai skaitā pēc šādiem konstatējumiem, ko izdarījuši iekšējie vai ārējie auditori vai Latvijas Banka, vai cita kompetentā institūcija attiecībā uz iestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas kontroles sistēmu un tās piemērotību.

28. Izvērtējot padomes un valdes locekļu individuālo vai kolektīvo sniegumu saskaņā ar šo noteikumu 27. punktu, iestāde analizē visu savā rīcībā esošo informāciju, kā arī ņem vērā padomes vai valdes loceklim iestādē un attiecīgā gadījumā arī grupā uzticētos darba pienākumus un ziņošanas kārtību, lai noteiktu, vai uz vienu vai vairākiem atbildīgajiem padomes vai valdes locekļiem ir jāattiecina kāds būtisks fakts vai konstatējums par to, ka nepastāv saikne starp to individuālo lomu un darba pienākumiem padomē vai valdē un minētajiem konstatējumiem. Šajā gadījumā padomes vai valdes loceklim uzticētos darba pienākumus nosaka, ņemot vērā visus attiecīgos dokumentus, tai skaitā pārvaldības politikas un procedūras, kas nosaka atbildības jomas un ziņošanas kārtību, pieejamos piemērotības novērtēšanas rezultātus un sniegto papildu informāciju, amata aprakstus, kā arī padomes, valdes un komiteju sēžu protokolus.

2.3. Piemērotības novērtēšana personām, kuras pilda pamatfunkcijas

29. Iestāde identificē personas, kuras pilda pamatfunkcijas, saskaņā ar atbilstošajām regulējošajām prasībām un iestādes darbības veidu, sarežģītību un specifiku.

30. Iestāde veic personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanu pirms to iecelšanas amatā un nepieciešamības gadījumā arī atkārtoti (piemēram, ja iestādei rodas šaubas par personas, kura pilda pamatfunkcijas, zināšanām, pieredzi vai reputāciju vai šādu personu saistībā ar kādu notikumu, tai skaitā saistībā ar izmaiņām veicamajos darba pienākumos vai to veikšanai nepieciešamajā kompetencē).

31. Iestāde veic personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanu šādos gadījumos:

31.1. pirms Latvijas Bankā tiek iesniegts iesniegums, lai saņemtu licenci iestādes darbībai;

31.2. izvirzot amatam jaunu personu, kura pilda pamatfunkcijas;

31.3. ikreiz, kad tas kļūst nepieciešams noteiktu apstākļu vai notikumu iestāšanās dēļ (piemēram, ja rodas pamatotas bažas par personas, kura pilda pamatfunkcijas, neatbilstību, tai skaitā attiecīgās personas būtiskām reputācijas izmaiņām);

31.4. nodrošinot normatīvajos aktos par pārvaldības sistēmas izveidi minēto personāla atbilstību, kā arī valdes funkciju īstenošanu attiecībā uz iestādes darbinieku atbilstošas kvalifikācijas un pietiekamas pieredzes nodrošināšanu;

31.5. ja ir pamatotas aizdomas, ka iestāde tika vai tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma un proliferācijas finansēšanā vai šo darbību mēģinājumā vai ka saistībā ar iestādi ir paaugstināts minēto darbību risks, sevišķi situācijās, kad iestāde:

31.5.1. nav ieviesusi pienācīgu iekšējās kontroles sistēmu, lai uzraudzītu un mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku (piemēram, to, ko identificē ar uzraudzības konstatējumiem klātienes vai neklātienes pārbaudēs vai uzraudzības dialogā vai uz ko norāda piemērotās sankcijas);

31.5.2. pēdējo piecu gadu laikā ir pārkāpusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības, kā rezultātā uzraudzības institūcija ir piemērojusi iestādei sankcijas vai administratīvos pasākumus;

31.5.3. ir būtiski mainījusi savu saimniecisko darbību vai uzņēmējdarbības modeli un šādu darbību rezultātā ir ievērojami palielinājies iestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks.

32. Iestāde, veicot personu, kuras pilda pamatfunkcijas, sākotnējo un atkārtoto piemērotības novērtēšanu, balstās uz tiem pašiem reputācijas, godprātības, spējas rīkoties atbilstoši iestādes korporatīvajām vērtībām un profesionālās rīcības un ētikas standartiem un pietiekamu zināšanu, prasmju un pieredzes atbilstības darba pienākumu veikšanai kritērijiem, kas izmantoti, vērtējot iestādes padomes un valdes locekļus, vienlaikus ņemot vērā konkrētajai amata vietai atbilstošo individuālo darba pienākumu un lomas specifiku.

33. Iestāde nodrošina padomes un valdes vai izvirzīšanas komitejas, ja tāda ir izveidota, informēšanu par piemērotības novērtēšanas rezultātiem pirms dokumentu iesniegšanas Latvijas Bankai.

34. Ja iestāde secina, ka attiecīgais amata kandidāts nav piemērots tam paredzēto darba pienākumu izpildei, tā īsteno atbilstošus korektīvos pasākumus un informē par tiem Latvijas Banku.

2.4. Amatpersonu piemērotības novērtēšanas politika

35. Iestāde izstrādā amatpersonu piemērotības novērtēšanas politiku, ņemot vērā iestādes iekšējās kontroles sistēmas pamatprincipus, tai skaitā iestādes pārvaldības sistēmas specifiku, korporatīvās vērtības un profesionālās rīcības un ētikas standartus, kā arī risku stratēģiju. Iestāde dokumentē jebkuras izmaiņas attiecīgajā politikā, kā arī vismaz reizi gadā pārskata politikā minēto principu īstenošanas efektivitāti.

36. Iestāde nodrošina, ka tās amatpersonu piemērotības novērtēšanas politika ir brīvi pieejama visiem iestādes darbiniekiem.

37. Iestāde, izstrādājot amatpersonu piemērotības novērtēšanas politiku, ja nepieciešams, pieprasa un ņem vērā informāciju, ko saņēmusi no iestādes struktūrvienībām (piemēram, iekšējās kontroles funkciju struktūrvienībām, personālvadības struktūrvienības un juridiskās struktūrvienības, kā arī iestādē izveidotajām komitejām, tai skaitā izvirzīšanas komitejas, ja tāda izveidota).

38. Iestāde padomes un valdes locekļu atlases, pirmreizējas iecelšanas amatā un atkārtotas iecelšanas amatā, kā arī amata pēctecības plānošanas procedūrās un padomes un valdes locekļu piemērotības novērtēšanas politikā ietver vismaz šādu informāciju:

38.1. personu vai struktūrvienību, kas atbildīga par amatpersonu piemērotības novērtēšanu iestādē;

38.2. padomes un valdes locekļu piemērotības novērtēšanas kārtību;

38.3. atbilstošus padomes un valdes locekļu piemērotības novērtēšanas kritērijus, ņemot vērā šajos noteikumos minētos pamatprincipus, tai skaitā zināšanu, prasmju un pieredzes apjomu, kas nepieciešams, lai padomes vai valdes locekli, ņemot vērā tā veicamos darba pienākumus, varētu novērtēt par pietiekami atbilstošu;

38.4. informāciju un apliecinājumus, kuri padomes vai valdes loceklim ir jāsniedz iestādei padomes un valdes locekļu piemērotības novērtēšanā;

38.5. kārtību, kādā iestāde pirms padomes locekļa ievēlēšanas informē akcionārus par šim amatam nepieciešamajām prasībām un ievēlējamā padomes locekļa atbilstību tām;

38.6. gadījumus, kuros ir jāveic atkārtota padomes un valdes locekļu piemērotības novērtēšana, kā arī veicamos pasākumus, lai apzinātu šādus gadījumus;

38.7. kritērijus pēctecības plānošanai, ņemot vērā prasības attiecībā uz padomes un valdes locekļu individuālo un kolektīvo atbilstību;

38.8. prasību, ka padomes un valdes locekļi rakstveidā ziņo iestādei par jebkurām būtiskām izmaiņām un notikumiem, kuri ietekmē padomes un valdes locekļu piemērotības novērtēšanu (papildus var noteikt prasību padomes un valdes locekļiem sniegt ikgadēju rakstveida paziņojumu par šādām izmaiņām vai sniegt apliecinājumu, ka attiecīgās izmaiņas iepriekšējā gada laikā nav notikušas);

38.9. veiktā amata kandidātu atlases, pirmreizējas iecelšanas amatā un atkārtotas iecelšanas amatā, kā arī amata pēctecības plānošanas un piemērotības novērtējuma dokumentēšanas procesu;

38.10. kārtību attiecībā uz to, kādos gadījumos un kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešams informēt Latvijas Banku, tai skaitā padomes un valdes locekļu kandidatūru atbilstības saskaņošanai.

39. Nozīmīga KPD iestāde papildus šo noteikumu 38. punktā minētajam padomes un valdes locekļu piemērotības novērtēšanas politikā ietver papildu izvērtējumu par to, kā padomes un valdes locekļu atlases procesā tiek īstenoti šo noteikumu 89. punktā minētie principi dažādības nodrošināšanai padomes un valdes sastāvā.

40. Iestāde personu, kuras pilda pamatfunkcijas, atlases, pirmreizējas iecelšanas amatā un atkārtotas iecelšanas amatā, kā arī amata pēctecības plānošanas procedūrās un personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanas politikā ietver vismaz šādu informāciju:

40.1. amatus, kuriem ir jāveic personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšana, tai skaitā apsvērumus, kas izmantoti, lai attiecīgo amatu novērtētu par tādu, kurš dod iespēju būtiski ietekmēt iestādes darbības virzību;

40.2. personu vai struktūrvienību, kas atbildīga par personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanu iestādē;

40.3. atbilstošus personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanas kritērijus, ņemot vērā šajos noteikumos minētos pamatprincipus, tai skaitā zināšanu, prasmju un pieredzes apjomu, kas nepieciešams, lai, ņemot vērā veicamos darba pienākumus, personu varētu novērtēt par pietiekami atbilstošu;

40.4. situācijas, kurās ir jāveic atkārtota personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšana, kā arī pasākumus, lai apzinātu šādas situācijas;

40.5. kritērijus pēctecības plānošanai;

40.6. amata kandidātu atlases, iecelšanas amatā, kā arī amata pēctecības plānošanas un piemērotības novērtējuma dokumentēšanas procesu;

40.7. kārtību attiecībā uz to, kādos gadījumos un kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešams informēt Latvijas Banku, tai skaitā personas, kura pilda pamatfunkcijas, kandidatūras atbilstības saskaņošanai.

41. Iestādes padome vai izvirzīšanas komiteja, ja tāda ir izveidota, regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā pārskata šo noteikumu 38. un 40. punktā minēto politiku, ņemot vērā jebkuras būtiskas izmaiņas, kas ietekmē vai var ietekmēt attiecīgās politikas īstenošanu, kā arī uzrauga tās īstenošanas efektivitāti.

3. Amatpersonu piemērotības novērtēšanas kritēriji

3.1. Reputācija, godprātība un atbilstība iestādes korporatīvajām vērtībām un profesionālās rīcības un ētikas standartiem

42. Iestādes amatpersonām jābūt nevainojamai reputācijai, tām jāatbilst iestādes korporatīvajām vērtībām un profesionālās rīcības un ētikas standartiem, tai skaitā jāveic savi darba pienākumi godprātīgi (honesty), ievērojot augstākos ētikas standartus (integrity), neatkarīgi no iestādes darbības veida, lieluma, specifikas un sarežģītības.

43. Reputācijas, godprātības un atbilstības iestādes korporatīvajām vērtībām un profesionālās rīcības un ētikas standartiem novērtēšanā iestāde ņem vērā šādus faktorus:

43.1. pierādījumus, kas liecina, ka amatpersona komunikācijā ar uzraudzības vai kompetentajām institūcijām nav rīkojusies atklāti un atsaucīgi (piemēram, nav sadarbojusies vai nav sniegusi patiesu informāciju, tai skaitā apzināti maldinājusi uzraudzības vai kompetentās institūcijas);

43.2. faktu, ka amatpersonai atteikta, anulēta vai pārtraukta reģistrācija, dalībnieka statuss vai licence jebkurā profesionālā vai komercdarbības jomā;

43.3. iemeslus, kādēļ amatpersona saukta pie disciplināratbildības, tai skaitā atzīšanu par nepiemērotu sabiedrības direktora vai vadītāja amatam, atcelšanu no atbildīga amata;

43.4. amatpersonai atņemtas tiesības veikt noteikta veida komercdarbību, tai skaitā būt par sabiedrības, kas nav iestāde šo noteikumu 1. punkta izpratnē, valdes vai padomes locekli vai personu, kura pilda pamatfunkcijas;

43.5. jebkuru citu amatpersonas rīcību, kas var liecināt par attiecīgās amatpersonas negodprātīgu vai korporatīvajām vērtībām un profesionālās rīcības un ētikas standartiem neatbilstošu darbību.

44. Amatpersonas neatbilstība iestādes korporatīvajām vērtībām un profesionālās rīcības un ētikas standartiem var tikt uzskatīta par šīs amatpersonas reputāciju un godprātību ietekmējošu faktoru.

45. Amatpersona nav uzskatāma par personu ar nevainojamu reputāciju, ja tās personīgā rīcība, īstenotā uzņēmējdarbība vai saikne ar kādu citu personu rada pamatotas šaubas par amatpersonas spēju nodrošināt saprātīgu un piesardzīgu iestādes pārvaldību.

46. Amatpersona ir uzskatāma par personu ar nevainojamu reputāciju, ja nav pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, un nav iemesla pamatotām šaubām par amatpersonas nevainojamu reputāciju.

47. Izvērtējot amatpersonas reputāciju, godprātību, kā arī atbilstību iestādes korporatīvajām vērtībām un profesionālās rīcības un ētikas standartiem, ņem vērā visu būtisko informāciju, kas ir pieejama piemērotības novērtēšanai. Tāpat ņem vērā informācijas iegūšanas ierobežojumus, kurus nosaka spēkā esošie normatīvie akti, neatkarīgi no informācijas izcelsmes valsts.

48. Neskarot personas pamattiesības, amatpersonas reputācijas un godprātības izvērtēšanā ņem vērā amatpersonas sodāmību, tai skaitā lietas (apsūdzības) būtību un noteikto sodu, amatpersonas iesaistes līmeni, procesa posmu, ja lieta ir procesā (izmeklēšana, apsūdzība, spriedums, lēmums, pārsūdzība), un jebkuru reabilitējošu pasākumu ietekmi. Tāpat amatpersonas reputācijas un godprātības izvērtēšanā ņem vērā jebkurus attiecīgā pārkāpuma vai piemērotā soda (sankcijas) blakusapstākļus, tai skaitā vainu mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, laikposmu kopš pārkāpuma izdarīšanas brīža un attiecīgās amatpersonas rīcību šajā laikposmā, kā arī šā pārkāpuma vai piemērotā soda būtiskumu, ņemot vērā attiecīgās amatpersonas darba pienākumus un lomu iestādes darbībā.

49. Veicot amatpersonas piemērotības novērtēšanu, ņem vērā arī vairāku nelielu incidentu kopumu, kuri atsevišķi neapdraud amatpersonas reputāciju, godprātību un atbilstību iestādes korporatīvajām vērtībām un profesionālās rīcības un ētikas standartiem, bet kopumā var to būtiski ietekmēt (kumulatīvā iedarbība).

50. Izvērtējot amatpersonas reputāciju un godprātību, iestāde īpaši ņem vērā šādus faktorus:

50.1. stājies spēkā amatpersonu notiesājošs spriedums krimināllietā vai būtiskā (tādā, kas ietekmē amatpersonas vai iestādes reputāciju vai būtiski ietekmē iestādes finansiālo stabilitāti) civillietā vai administratīvajā lietā (tai skaitā pārsūdzības procesā esošs notiesājošs spriedums) vai pret amatpersonu ierosināta krimināllieta vai būtiska (tāda, kas ietekmē personas vai iestādes reputāciju vai būtiski ietekmē iestādes finansiālo stabilitāti) civillieta vai administratīvā lieta, īpaši:

50.1.1. par pārkāpumiem finanšu tirgus sektorā vai saistībā ar to, tai skaitā par normatīvo aktu pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, tirgus manipulācijām vai iekšējās informācijas izmantošanu, augļošanu, korupciju;

50.1.2. par pārkāpumiem, kas saistīti ar negodprātīgu rīcību, krāpšanu vai finanšu noziegumiem;

50.1.3. par pārkāpumiem nodokļu jomā;

50.1.4. par pārkāpumiem, kas saistīti ar komercdarbību, maksātnespējas procesu, likvidāciju vai patērētāju tiesību aizsardzību;

50.2. jebkura uzraudzības vai kompetentā institūcija konstatējusi citus amatpersonas pārkāpumus iestāžu darbības vai apdrošināšanas jomā vai kādā šo noteikumu 50.1.1. apakšpunktā minētajā jomā;

50.3. uzsākta vai notikusi izmeklēšana par normatīvo aktu neievērošanu un jebkāda tiesībsargājošā, uzraudzības vai kompetentā institūcija amatpersonai piemērojusi sodu. Iestāde ņem vērā arī citu būtisku, ticamu un no drošiem avotiem iegūtu informāciju (piemēram, trauksmes celšanas procedūru ietvaros), kas var ietekmēt amatpersonas reputāciju.

51. Veicot amatpersonas piemērotības novērtēšanu, iestāde ņem vērā amatpersonas iepriekšējo un pašreizējo rīcību profesionālā un komercdarbības jomā, kā arī šīs rīcības potenciālo ietekmi uz reputāciju, godprātību un atbilstību iestādes korporatīvajām vērtībām un profesionālās rīcības un ētikas standartiem, tai skaitā:

51.1. informāciju par personas iekļaušanu parādnieku sarakstā (piemēram, nodokļu parādnieku reģistrā) vai negatīvu informāciju kredītu reģistrā;

51.2. amatpersonas īpašumā esošo vai šīs personas vadīto sabiedrību, kurās personai ir vai ir bijusi būtiska līdzdalība, finansiālās darbības rezultātus, īpašu uzmanību pievēršot jebkuriem maksātnespējas un likvidācijas procesiem un tam, vai un kā amatpersona ir veicinājusi situāciju, kuras dēļ sākti šie procesi;

51.3. paziņojumu par fiziskās personas maksātnespēju;

51.4. civilprocesus, administratīvos procesus vai kriminālprocesus, liela apmēra ieguldījumus vai saistības, ciktāl tie var būtiski ietekmēt amatpersonas vai tās īpašumā esošas vai vadītas sabiedrības, tai skaitā tādas sabiedrības, kurā attiecīgajai amatpersonai ir būtiska līdzdalība, finansiālo stabilitāti.

3.2. Padomes un valdes locekļu neatkarība

52. Padomes un valdes locekļu spēja rīkoties neatkarīgi (independence of mind) ir noteiktu darbību un personisko īpašību kopums, kas ietver ne tikai spēju aktīvi un neatkarīgi veikt savus darba pienākumus, bet arī spēju pieņemt pamatotus, izsvērtus un objektīvus lēmumus savā ikdienas darbībā.

53. Neatkarīgs (being independent) padomes loceklis ir persona, kurai nav faktiskas vai noteiktu laiku iepriekš nav bijis nekāda veida saiknes ar attiecīgo iestādi un tās padomes un valdes locekļiem, kas varētu ietekmēt attiecīgā padomes locekļa pamatotu, izsvērtu un objektīvu lēmumu pieņemšanu, kā arī samazinātu spēju pieņemt lēmumus patstāvīgi. Padomes loceklis, kurš atzīts par neatkarīgu saskaņā ar Pamatnostādņu 89. punktā noteiktajiem kritērijiem, nav vienlaikus uzskatāms par spējīgu rīkoties neatkarīgi, ja tas neatbilst šo noteikumu 54. punktā minētajiem kritērijiem.

54. Iestāde, novērtējot katra padomes un valdes locekļa spēju rīkoties neatkarīgi, izvērtē tā atbilstību šādiem kritērijiem:

54.1. personai piemīt darba pienākumu izpildei nepieciešamās rakstura iezīmes, tai skaitā:

54.1.1. pārliecība un spēja efektīvi novērtēt un nepieciešamības gadījumā apstrīdēt citu padomes vai valdes locekļu piedāvātos lēmumus;

54.1.2. spēja uzdot jautājumus un veicināt diskusiju iestādes padomes vai valdes sēdēs;

54.1.3. spēja atturēties no neefektīvu kolektīvo lēmumu pieņemšanas (group think);

54.2. persona neatrodas interešu konflikta situācijā vai, ja tāda tomēr tiek konstatēta, tad tā tiek pienācīgi un efektīvi pārvaldīta atbilstoši iestādes noteiktajai interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politikai un šāda situācija neietekmē šīs personas spēju objektīvi un neatkarīgi veikt amatam noteiktos darba pienākumus.

55. Iestāde, veicot šo noteikumu 54.1. apakšpunktā minēto darba pienākumu izpildei nepieciešamo rakstura iezīmju izvērtējumu, ņem vērā attiecīgā padomes vai valdes locekļa pašreizējo vai iepriekšējo darba sniegumu, īpaši pašā iestādē.

56. Iestāde, izvērtējot šo noteikumu 54.2. apakšpunktā minētos padomes vai valdes locekļa faktiskos vai potenciālos interešu konfliktus, novērtē to būtiskumu atbilstoši kārtībai, kas noteikta iestādes interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politikā.

57. Iestāde informē Latvijas Banku par identificētu faktisku vai potenciālu padomes vai valdes locekļa interešu konflikta situāciju, kas var ietekmēt attiecīgās personas spēju rīkoties neatkarīgi, kā arī atbilstošiem pasākumiem, kas paredzēti šīs situācijas pārvaldīšanai vai novēršanai.

58. Ja iestādes padomes vai valdes loceklis vienlaikus ir akcionārs, dalībnieks vai cita amata veicējs (darbinieks) iestādē vai jebkurā citā saistītā sabiedrībā vai ir iestādes vai jebkuras citas sabiedrības, kas ietilpst ar iestādi vienā konsolidācijas grupā, klients, šāds statuss pats par sevi nav uzskatāms par neatbilstību spējai rīkoties neatkarīgi, ciktāl tas nav pretrunā ar šo noteikumu 54. punktā minētajiem kritērijiem un ir saskaņā ar normatīvajos aktos par pārvaldības sistēmas izveidi minētajām prasībām attiecībā uz iestādes interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politiku, kā arī citiem atbilstošajiem normatīvajiem aktiem.

59. Iestāde nodrošina pietiekama neatkarīgu padomes locekļu skaita iecelšanu padomē, lai izpildītu normatīvajos aktos par pārvaldības sistēmas izveidi noteiktās prasības.

60. Novērtējot padomes locekļu neatkarības statusu, iestāde izmanto Pamatnostādņu 89. punktā noteiktos kritērijus. Ja uz padomes locekli attiecas viens vai vairāki Pamatnostādņu 89. punktā minētie kritēriji, tas automātiski nenozīmē, ka padomes loceklis nav neatkarīgs, tomēr iestādei ir jāspēj pamatot iemeslus, kādēļ minētajos kritērijos noteiktā situācija neietekmē padomes locekļa spēju izdarīt objektīvus un izsvērtus spriedumus un pieņemt neatkarīgus lēmumus.

61. Ja attiecīgās iestādes padomes loceklis vienlaikus ir tās akcionārs, dalībnieks vai klients un šīs personas līdzdalība kapitālā vai ar to kā ar klientu noslēgto darījumu kopsumma nepārsniedz apmēru, kas radītu pamatu būtiskam interešu konfliktam, šāds statuss pats par sevi nav uzskatāms par neatbilstību neatkarības kritērijiem, ciktāl tas nav pretrunā ar Pamatnostādņu 89. punktā minētajiem kritērijiem. Attiecīgā iestāde savā interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politikā ietver šajā punktā norādītās situācijas.

3.3. Zināšanas, prasmes un pieredze

62. Novērtējot iestādes amatpersonu zināšanas, prasmes un pieredzi, ņem vērā iestādes darbības veidu, būtību, lielumu un sarežģītību, kā arī attiecīgos amatpersonas darba pienākumus. Zināšanu, prasmju un pieredzes, kas tiek vērtēta valdes loceklim, apjoms un prasības var atšķirties no tām, kas tiek vērtētas padomes loceklim.