Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības amatpersonu piemērotības novērtēšanas noteikumi

63. Iestādes padomes un valdes locekļiem ir jābūt ar pietiekamām zināšanām, prasmēm un pieredzi, kas ietver iestādes darbības un risku stratēģijas pārzināšanu ne tikai atbilstoši saviem individuālajiem amatam noteiktajiem darba pienākumiem, bet arī atbilstoši nepieciešamībai nodrošināt padomes un valdes kolektīvo atbilstību.

64. Iestādes padomes un valdes locekļiem ir jāpārzina iestādes iekšējās kontroles sistēma, sava loma un darba pienākumi šajā sistēmā, kā arī konsolidācijas grupas, kurā ietilpst iestāde, struktūra un iespējamie interešu konflikti gan iestādē, gan konsolidācijas grupā un ir jānodrošina iestādes korporatīvo vērtību un profesionālās rīcības un ētikas standartu ievērošana gan iestādē, gan padomē un valdē.

65. Novērtējot amatpersonu zināšanas, prasmes un pieredzi, ņem vērā gan to lomu, darba pienākumus un attiecīgajam amatam nepieciešamo kvalifikāciju, gan akadēmiskās zināšanas, kas gūtas mācību procesā, gan praktisko profesionālo pieredzi, kas gūta iepriekšējos amatos. Novērtējumā ņem vērā prasmes un zināšanas, kuras amatpersonas ir ieguvušas un izmantojušas praksē savā profesionālajā darbībā.

66. Iestāde, novērtējot amatpersonu prasmes, var izmantot Pamatnostādņu 2. pielikumā minēto uzskaitījumu, ņemot vērā katra individuālā padomes vai valdes locekļa amata lomu un funkcijas.

67. Novērtējot amatpersonu akadēmisko pieredzi, īpaši ņem vērā iegūtās izglītības līmeni un kvalifikāciju, kā arī to, vai tā ir saistīta ar kredītiestāžu un finanšu pakalpojumiem vai citām tādām nozarēm, kas saistītas ar konkrētās iestādes darbības specifiku un veidu. Izglītību finanšu, ekonomikas, tiesību, grāmatvedības un audita, administrēšanas, finanšu sektora uzraudzības, informācijas tehnoloģiju un kvantitatīvo metožu (piemēram, statistikas, ekonometrijas, kvantitatīvo modeļu izveides) jomā uzskata par saistītu ar kredītiestāžu un finanšu pakalpojumiem.

68. Novērtējot padomes vai valdes locekļa zināšanas, prasmes un pieredzi, īpaši ņem vērā teorētisko un praktisko pieredzi, kas saistīta ar:

68.1. finanšu tirgiem;

68.2. iestāžu tiesisko regulējumu un regulējošajām prasībām;

68.3. stratēģisko plānošanu un izpratni par iestādes darbības stratēģiju vai darbības ekonomisko pamatojumu (darbības plānu) un tā izpildi;

68.4. risku pārvaldīšanu (galveno risku veidu apzināšanu, novērtēšanu, uzraudzību, kontroli un samazināšanu, tai skaitā vides, sociālajiem un pārvaldības (environmental, social and governance) riskiem un riska faktoriem);

68.5. grāmatvedību, auditu un revīziju;

68.6. veiktajiem pasākumiem kredītiestādes vai citas finanšu iestādes darbības efektivitātes izvērtēšanā, efektīvā pārvaldībā, pārraudzības un kontroles izveidošanā;

68.7. kredītiestādes vai citas finanšu iestādes finanšu informācijas analīzi, būtiskāko jautājumu, kas balstās uz šo informāciju, apzināšanu un atbilstošas kontroles un pasākumu īstenošanu;

68.8. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasībām.

69. Lai novērtētu, vai valdes loceklim ir pietiekama praktiskā un profesionālā pieredze vadošā amatā, novērtēšanā var ņemt vērā arī iesaisti īstermiņa projektos vai pagaidu amatus, tomēr to nevar uzskatīt par pietiekamu pieredzi. Iepriekšējos amatos gūtā praktiskā un profesionālā pieredze jānovērtē, īpašu uzmanību pievēršot:

69.1. vadošā amata veidam, kā arī tā vietai sabiedrības struktūrā;

69.2. nostrādātajam laikam;

69.3. sabiedrības, kurā ieņemts amats, veidam un sarežģītībai, tai skaitā tās organizatoriskajai struktūrai;

69.4. kompetences jomai, lēmumu pieņemšanas pilnvarām un darba pienākumiem;

69.5. tehniskajām zināšanām par sabiedrības, kurā ieņemts amats, darbību un riskiem;

69.6. pakļautībā esošo darbinieku skaitam.

70. Padomes loceklim ir pietiekama pieredze, ja tā ļauj nodrošināt konstruktīvu lēmumu atbilstības izvērtēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā šo lēmumu apstrīdēšanu un efektīvu iestādes valdes, iekšējās kontroles funkciju un citu pārvaldības struktūrvienību pārraudzību. Šī pieredze var būt gūta akadēmiskos, administratīvos vai citos amatos un īstenojot finanšu iestāžu un citu sabiedrību pārvaldību, uzraudzību vai kontroli.

71. Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgās amatpersonas ir ar labām zināšanām, prasmēm un atbilstošu pieredzi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska noteikšanas un novērtēšanas jomā, tai skaitā pārzina iestādes politikas un procedūras risku pārvaldīšanas jomā, kā arī izprot, cik lielā mērā iestādes uzņēmējdarbības modelis to pakļauj noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskam.

3.4. Spēja veltīt pietiekami daudz laika savu darba pienākumu izpildei

72. Iestāde novērtē un uzrauga katra padomes un valdes locekļa spēju veltīt pietiekami daudz laika savu darba pienākumu izpildei (time commitment), tai skaitā komiteju ietvaros, ja tādas ir izveidotas, veicot iestādes risku pārvaldības nodrošināšanu un uzraudzību, kā arī īstenojot iestādes darbības un risku stratēģiju. Nozīmīga KPD iestāde papildus izvērtē un uzrauga attiecīgā padomes vai valdes locekļa amata vietu skaita ierobežojuma atbilstību Kredītiestāžu likuma 26.1 panta un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 9. panta prasībām, ņemot vērā šo noteikumu pielikumā minētos padomes un valdes locekļa ieņemamo amata vietu kopējā skaita ierobežojumus.

73. Iestādes padomes un valdes loceklim jābūt spējīgam veltīt pietiekami daudz laika savu darba pienākumu izpildei arī paaugstinātas intensitātes darba apstākļos (piemēram, iestādes reorganizācijas gadījumā).

74. Iestāde, izvērtējot padomes vai valdes locekļa spēju veltīt pietiekami daudz laika savu darba pienākumu izpildei, ņem vērā vismaz:

74.1. padomes vai valdes locekļa faktiskās amata vietas finanšu un nefinanšu sabiedrībās, ņemot vērā šo amata vietu iespējamo savstarpējo sasaisti (piemēram, konsolidācijas grupas ietvaros);

74.2. sabiedrības, kurā padomes vai valdes loceklis ieņem vadošu amatu, darbības apjomu, veidu, sarežģītību un specifiku, īpaši, ja minētā sabiedrība nav reģistrēta dalībvalstī;

74.3. darba pienākumu izpildei, kā arī ceļošanai nepieciešamo laiku, lai nodrošinātu darba pienākumu izpildi klātienē;

74.4. iestādes plānoto padomes vai valdes sēžu skaitu;

74.5. padomes vai valdes locekļa amata vietas biedrībās, nodibinājumos un citās organizācijās, kuru darbībai nav peļņas gūšanas rakstura (piemēram, bezpeļņas vai labdarības organizācijās, profesionālās apvienībās);

74.6. jebkuras citas sēdes, kas plānotas padomes vai valdes loceklim ar citām iekšējām vai ārējām ieinteresētajām personām papildus regulārajām plānotajām sēdēm;

74.7. padomes vai valdes locekļa amata specifiku un darba pienākumus (piemēram, izpilddirektora vai priekšsēdētāja statusu un to, vai amata specifika paredz attiecīgajai personai ieņemt citus amatus šo noteikumu 74.1. apakšpunktā minētajās sabiedrībās papildus tās amatam iestādē);

74.8. padomes vai valdes locekļa citu veidu ārējās profesionālās vai politiska rakstura aktivitātes, tai skaitā jebkuras citas funkcijas un būtiskas darbības gan finanšu, gan nefinanšu sektorā Eiropas Savienībā un ārpus tās;

74.9. nepieciešamo apmācību un citu veidu pasākumus, stājoties amatā, vai padomes vai valdes locekļa izvirzīšanu papildu darbam citā amata vietā;

74.10. jebkuras citas aktivitātes un situācijas, kuras būtu uzskatāmas par būtiskām, novērtējot padomes vai valdes locekļa spēju veltīt pietiekami daudz laika savu darba pienākumu izpildei.

75. Nozīmīga KPD iestāde dokumentē ne tikai katra padomes un valdes locekļa amata lomu, darba pienākumus un nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju (piemēram, zināšanas, prasmes un pieredzi), bet arī darba pienākumu izpildei nepieciešamo laika patēriņu.

76. Iestāde, kas nav nozīmīga KPD iestāde, var dokumentēt darba pienākumu izpildei nepieciešamo laika patēriņu tikai padomes un valdes dalījumā.

77. Iestāde nodrošina, ka katrs padomes un valdes loceklis ir informēts par paredzamo darba pienākumu izpildei nepieciešamo laika patēriņu.

78. Iestāde uzglabā dokumentāciju, kas iegūta, veicot novērtēšanu par katra padomes un valdes locekļa pietiekamu laika patēriņu savu darba pienākumu izpildei par visu periodu, kurā attiecīgā persona ir iecelta par padomes vai valdes locekli. Iestāde nodrošina, ka minētā dokumentācija tiek atjaunināta katru reizi, kad ir konstatētas kādas izmaiņas, kā arī veic atkārtotu padomes vai valdes locekļa novērtēšanu, ja konstatētās izmaiņas var radīt vai rada pamatu apšaubīt attiecīgā padomes vai valdes locekļa spēju veltīt pietiekami daudz laika savu darba pienākumu izpildei.

3.5. Padomes un valdes locekļu kolektīvās atbilstības novērtēšana

79. Iestādes padomes un valdes locekļiem jāspēj kolektīvi pieņemt atbilstošus lēmumus, ņemot vērā iestādes darbības specifiku, veidu un risku stratēģiju, tai skaitā riskus, kurus iestāde vēlas uzņemties.

80. Iestādes padomes locekļu kolektīvo atbilstību vērtē atsevišķi no valdes locekļu kolektīvās atbilstības.

81. Iestādes padomes locekļiem kolektīvi ir jābūt pietiekamai pieredzei, lai tiktu nodrošināta atbilstoša un konstruktīva pieņemto lēmumu izvērtēšana, kā arī nepieciešamības gadījumā apstrīdēšana un efektīva iestādes valdes, iekšējās kontroles funkciju un citu pārvaldības struktūrvienību pārraudzība.

82. Iestādes valdes locekļiem kolektīvi ir jābūt pietiekamai praktiskajai pieredzei, zināšanām un prasmēm iestādes pārvaldībā.

83. Iestādes padomes un valdes locekļiem kolektīvi ir jābūt pietiekamām zināšanām visās ar iestādes darbību saistītajās jomās. Katram iestādes padomes un valdes loceklim jāspēj motivēti pamatot savu viedokli, kā arī jāspēj efektīvi ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu padomē vai valdē.

84. Iestādes padomei un valdei ir jābūt strukturētai tā, lai nodrošinātu atbilstošu darba pienākumu izpildi. Tas nozīmē, ka padomei un valdei kolektīvi ir nepieciešamā izpratne par attiecīgajām atbildības jomām, kā arī padomes un valdes locekļiem ir nepieciešamās prasmes, lai efektīvi pārvaldītu un pārraudzītu situāciju iestādē, ņemot vērā:

84.1. iestādes darbību un ar to saistītos galvenos riskus, kuriem tā pakļauta;

84.2. katru iestādes darbības jomu;

84.3. galvenās prasmes finanšu jomā, tai skaitā par finanšu tirgiem, maksātspējas jautājumiem, iestādes darbībā izmantotajiem iekšējiem modeļiem, vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem un riska faktoriem;

84.4. finanšu grāmatvedību un informācijas atklāšanu;

84.5. risku pārvaldību, darbības atbilstību un iekšējo auditu;

84.6. informācijas tehnoloģijas un drošību;

84.7. vietējos, reģionālos un globālos finanšu tirgus, ja tas attiecināms uz iestādes darbības specifiku;

84.8. nacionālo regulējumu;

84.9. administratīvās prasmes un pieredzi;

84.10. spēju veikt stratēģisko plānošanu;

84.11. konsolidācijas un subkonsolidācijas grupā, kurā ietilpst iestāde, īstenotās pārvaldības ietvaru un riskus, kuriem grupas struktūra ir pakļauta.

85. Novērtējot atsevišķa padomes un valdes locekļa atbilstību, iestāde novērtē arī padomes un valdes locekļu kolektīvo atbilstību, kā arī to, vai specializēto komiteju sastāvs kopumā ir atbilstošs. Iestāde atsevišķi izvērtē, kādas zināšanas, iemaņas un pieredzi padomes un valdes loceklis sniedz padomes un valdes locekļu kolektīvajai atbilstībai un vai padomes un valdes kopējais sastāvs atspoguļo pietiekami plašu zināšanu, iemaņu un pieredzes klāstu, lai izprastu iestādes darbības galvenos riskus.

86. Novērtējot padomes un valdes locekļu kolektīvo atbilstību, iestāde novērtē, vai iestādes padome un valde ar saviem lēmumiem ir apliecinājusi pietiekamu izpratni par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku un to, kā tas ietekmē iestādes darbības, un ir pierādījusi, ka šis risks tiek pienācīgi pārvaldīts, tai skaitā, vajadzības gadījumā iestādei īstenojot korektīvos pasākumus, kas noteikti šo noteikumu 8. nodaļā.

4. Dažādības politika

87. Iestāde izstrādā, dokumentē un realizē politiku dažādības (diversity) īstenošanai padomes un valdes sastāvā, lai, ieceļot amatā iestādes padomes un valdes locekļus, tiek veicināta viedokļu, pieredzes un prasmju daudzveidība iestādes padomes un valdes ikdienas darbībā. Iestāde pēc iespējas nodrošina, ka tās padomē un valdē tiek ievērota katra dzimuma pienācīga pārstāvība, kā arī ievēro vienlīdzīgu iespēju principu tās padomes un valdes locekļu atlasē.

88. Iestāde pēc iespējas nodrošina, ka padomes un valdes locekļu dažādība tiek īstenota vismaz attiecībā uz šādiem kritērijiem:

88.1. izglītību un profesionālo pieredzi;

88.2. dzimumu;

88.3. vecumu;

88.4. ģeogrāfisko izcelsmes vietu atsevišķiem padomes un valdes locekļiem, ja iestāde ir starptautiski aktīva sabiedrība un šāds kritērijs nav pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem.

89. Nozīmīga KPD iestāde savā dažādības politikā nodrošina kvantitatīva mērķa ieviešanu attiecībā uz nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvību padomes un valdes sastāvā. Nozīmīgas KPD iestādes izvirzīšanas komiteja lemj par politikām un procedūrām, kas ietver plānoto iestādes rīcību un pasākumus, lai nodrošinātu kvantitatīvā mērķa sasniegšanu attiecībā uz nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvību padomē un valdē, kā arī par korektīvajiem pasākumiem, ja izvirzīšanas komiteja konstatē, ka paredzētajā periodā iepriekš noteiktais mērķis nav sasniegts.

90. Nozīmīga KPD iestāde, sagatavojot gada pārskatu par padomes un valdes sastāvu, dokumentē atbilstību dažādības politikā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem. Ja dažādības politikā noteiktie mērķi nav sasniegti vai uzdevumi nav izpildīti, nozīmīga KPD iestāde dokumentē iemeslus un veicamos korektīvos pasākumus, lai nodrošinātu šo mērķu sasniegšanu un uzdevumu izpildi.

91. Iestādes dažādības politika var paredzēt darbinieku pārstāvniecību padomē vai valdē, kas nodrošina papildu praktisko zināšanu un pieredzes apmaiņu iestādes ikdienas pārvaldībā.

92. Iestāde nodrošina, ka dažādības politikā noteiktie mērķi tiek ņemti vērtā, ieceļot amatā jaunu padomes vai valdes locekli, kā arī paaugstinot amatā par iestādes padomes vai valdes locekli citu iestādes darbinieku, un paredz pēc būtības vienādus un kādu dzimumu nediskriminējošus nosacījumus un iespējas visiem jaunajiem amata kandidātiem.

93. Nosakot dažādības politikas mērķus, iestāde ņem vērā dažādības salīdzinošās vērtēšanas rezultātus, ko publicējusi Latvijas Banka, Eiropas Banku iestāde vai citas attiecīgās starptautiskās organizācijas.

5. Padomes un valdes locekļu iecelšana amatā un apmācība

94. Iestāde izstrādā padomes un valdes locekļu iecelšanas amatā procesa un apmācības organizēšanas politiku un procedūras ar mērķi veicināt jauniecelto padomes un valdes locekļu izpratni par iestādes darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām, iestādes darbības un risku stratēģiju, darbības veidu un organizāciju, pārvaldības ietvaru, kā arī amatā ieceļamo personu lomu iestādē.

95. Iestāde nodrošina pietiekamus resursus padomes un valdes locekļu iecelšanas amatā procesa īstenošanai un apmācības nodrošināšanai.

96. Iestāde nodrošina, ka amatā ieceltie padomes un valdes locekļi ar visu tiem būtisko darba pienākumu veikšanai nepieciešamo informāciju tiek iepazīstināti ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad tie sāk pildīt savus darba pienākumus, bet apmācība tiek nodrošināta ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad tie sāk pildīt savus darba pienākumus.

97. Iestādes padomes un valdes locekļu iecelšanas amatā procesa un apmācības organizēšanas politikā un procedūrās ietver vismaz šādu informāciju:

97.1. apmācības mērķus atsevišķi padomei un valdei, kā arī katram amatam noteikto darba pienākumu izpildei nepieciešamo individuālo zināšanu, pieredzes un prasmju kopumu un plānoto padomes un valdes locekļu dalību iestādes komitejās;

97.2. apmācības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku lomu un darba pienākumus, kā arī iestādes plānotos finanšu un darbaspēka resursus, kas atvēlēti apmācības procesam, un plānoto apmācību;

97.3. ja iespējams, tuvākā gada laikā (vai ilgākā periodā) plānotā padomes un valdes locekļu iecelšanas amatā procesa organizāciju;

97.4. informāciju par padomes un valdes locekļiem pieejamiem apmācības veidiem un iespējām saņemt īpašu vai specifisku iekšēju vai ārēju apmācību vai konsultāciju.

98. Iestādes padome vai izvirzīšanas komiteja, ja tāda ir izveidota, izstrādājot padomes un valdes locekļu iecelšanas amatā procesa un apmācības organizēšanas politiku un procedūras, uzklausa un ņem vērā iestādes personālvadības struktūrvienības sniegto viedokli un informāciju, kā arī citu iestādes struktūrvienību sniegto viedokli un informāciju, kura ir būtiska attiecīgās politikas un procedūru izstrādē.

99. Iestāde identificē jomas, kurās padomes un valdes locekļiem individuāli un kolektīvi ir nepieciešama apmācība, ņemot vērā iestādes atbildīgo darbinieku sniegto viedokli.

100. Iestāde nodrošina, ka padomes un valdes locekļu iecelšanas amatā procesa un apmācības organizēšanas politika un procedūras tiek dokumentētas, kā arī vismaz reizi gadā atjauninātas, ņemot vērā būtiskas izmaiņas iestādes darbībā, vismaz par iestādes pārvaldības struktūru, stratēģiskajiem mērķiem, ieviestajiem jaunajiem produktiem vai veiktajām būtiskajām izmaiņām esošajos produktos. Iestāde ne retāk kā reizi gadā pārbauda īstenoto pasākumu un darbību kvalitāti un atbilstību padomes un valdes locekļu iecelšanas amatā procesa un apmācības organizēšanas politikā un procedūrās noteiktajam.

6. Pārvaldības prasības padomes un valdes locekļu novērtēšanai un padomes un valdes veidošanai

101. Iestāde nodrošina, ka tās padomi un valdi veido pietiekams skaits padomes un valdes locekļu, kas atbilst iestādes organizatoriskajai struktūrai, darbības apjomam, veidam, sarežģītībai un specifikai saskaņā ar Komerclikuma un citu pārvaldības jomu regulējošu normatīvo aktu prasībām. Iestāde nodrošina, ka padomes locekļu skaits ir sabalansēts ar valdes locekļu skaitu.

102. Iestāde izstrādā atbilstošu padomes un valdes locekļu amata pēctecības plānošanas procedūru gadījumam, ja no darba pienākumu izpildes jāatceļ vienlaikus visi vai vairāki padomes vai valdes locekļi, kurā ietver dažādu veidu pagaidu risinājumus iestādes lēmumu pieņemšanas procesa nepārtrauktības nodrošināšanai, ņemot vērā šajos noteikumos minētos padomes un valdes locekļu atbilstības nodrošināšanas pamatprincipus.

103. Iestādes padome un izvirzīšanas komiteja, ja tāda ir izveidota, sniedz atbalstu un iesaistās padomes un valdes locekļa amata kandidātu atlasē, sadarbojas ar darbinieku vai struktūrvienību, kas atbildīga par amatpersonu piemērotības novērtēšanu, un:

103.1. izstrādā katras atsevišķās amata vietas lomas un tai nepieciešamo prasmju aprakstu;

103.2. veic pietiekamu zināšanu, prasmju un pieredzes, kas nepieciešama katrai padomes un valdes locekļa amata vietai, izvērtējumu;

103.3. veic izvērtējumu par katra padomes un valdes locekļa sagaidāmo spēju veltīt pietiekami daudz laika darba pienākumu izpildei;

103.4. veic izvērtējumu par padomes un valdes locekļu kolektīvo atbilstību dažādības politikā noteiktajiem mērķiem.

104. Iestādes padome un izvirzīšanas komiteja, ja tāda ir izveidota, informē akcionārus par potenciālo amata kandidātu piemērotības novērtēšanas rezultātiem pirms attiecīgās akcionāru sapulces, kurā plānots iecelt amatā vai pārvēlēt amatā padomes vai valdes locekli.

105. Iestāde nodrošina, ka tās akcionāriem ir brīvi pieejama visa padomes un valdes locekļu individuālās un kolektīvās piemērotības novērtēšanā iegūtā informācija un veiktās piemērotības novērtēšanas rezultāti.

7. Padomes un valdes locekļu individuālās un kolektīvās atbilstības uzraudzība

106. Iestāde veic padomes un valdes locekļu individuālās un kolektīvās atbilstības uzraudzību, kurā izmanto iekšējos vai ārējos resursus, izvērtējot padomes un valdes locekļu individuālās un kolektīvās darbības efektivitāti un ņemot vērā visus notikumus, kas veicinājuši atkārtotu padomes un valdes locekļu individuālās un kolektīvās piemērotības novērtēšanu.

107. Padomes un valdes locekļu individuālās un kolektīvās darbības efektivitātes novērtēšanā ņem vērā vismaz:

107.1. padomes un valdes locekļu darba efektivitāti, izmantojot ziņošanas rīku un informācijas aprites efektivitāti;

107.2. efektīvas un piesardzīgas iestādes pārvaldības struktūras funkcionēšanu, kas paredz arī iestādes padomes un valdes locekļiem rīkoties iestādes ilgtermiņa interesēs;

107.3. padomes un valdes locekļu spēju ikdienas darbā koncentrēties uz iestādei būtiskākajiem jautājumiem;

107.4. padomes un valdes sēžu biežumu, to apmeklētības līmeni, kā arī atsevišķu padomes un valdes locekļu sēžu darba kārtībā ietvertajiem jautājumiem veltīto laiku;

107.5. jebkuras padomes un valdes izmaiņas, tai skaitā šo izmaiņu ietekmi uz potenciālajiem trūkumiem individuālajā un kolektīvajā atbilstībā, ņemot vērā iestādes darbības specifiku;

107.6. iepriekš noteiktos iestādes padomes un valdes darbības efektivitātes mērķus;

107.7. padomes un valdes locekļu spēju rīkoties neatkarīgi, kā arī atbilstību normatīvo aktu par pārvaldības sistēmas izveidi prasībām attiecībā uz atsevišķas personas vai nelielas personu grupas dominances ierobežojumu padomē un valdē, tai skaitā lēmumu pieņemšanā;

107.8. padomes un valdes atbilstību iestādes dažādības politikā noteiktajiem mērķiem;

107.9. jebkurus citus notikumus vai apstākļus, kas būtiski ietekmē vai var iespējami ietekmēt padomes un valdes locekļu individuālo un kolektīvo atbilstību.

108. Iestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā veic padomes un valdes locekļu individuālās un kolektīvās piemērotības novērtēšanu un dokumentē visus trūkumus un ieteikumus, kas fiksēti šajā novērtēšanā. Ja padomes un valdes locekļu individuālās un kolektīvās piemērotības novērtēšana ir veikta biežāk nekā reizi gadā, iestāde dokumentē šādas novērtēšanas iemeslus.

109. Iestāde vismaz reizi gadā veic padomes un valdes locekļu individuālo un kolektīvo zināšanu, prasmju un pieredzes novērtēšanu un tās rezultātus paziņo padomei, kā arī valdei daļā, kas attiecas uz valdi.

110. Iestāde vismaz reizi gadā veic padomes un valdes organizatoriskās struktūras, lieluma, sastāva un darbības efektivitātes novērtēšanu un tās rezultātus paziņo padomei, kā arī valdei daļā, kas attiecas uz valdi.

111. Iestādes valde ņem vērā tās individuālās un kolektīvās piemērotības novērtēšanas rezultātus un nodrošina sniegto ieteikumu īstenošanu. Ja šie ieteikumi netiek īstenoti, tad valde to dokumentē, tai skaitā paskaidro attiecīgo ieteikumu neīstenošanas apstākļus un iemeslus.

112. Iestāde pēc Latvijas Bankas pieprasījuma informē to par ikgadējās padomes un valdes locekļu individuālās un kolektīvās piemērotības novērtēšanas rezultātiem un visos gadījumos informē Latvijas Banku par jebkuras citas saistītas novērtēšanas, kas veikta, ņemot vērā noteiktu būtisku apstākļu vai notikumu iestāšanos, rezultātiem.

8. Korektīvie pasākumi

113. Ja iestāde, veicot sākotnējo piemērotības novērtēšanu, secina, ka persona neatbilst padomes vai valdes locekļa amatam noteiktajām prasībām, iestāde nodrošina, ka šī persona netiek ievēlēta (iecelta) attiecīgajā amatā. Ja šāda persona jau ir ievēlēta (iecelta) amatā vai tas, ka persona neatbilst amatam noteiktajām prasībām, ir atklājies, veicot atkārtoto piemērotības novērtēšanu, iestāde par to informē Latvijas Banku un veic korektīvos pasākumus, lai nodrošinātu padomes vai valdes locekļa atbilstību amatam noteiktajām prasībām vai tā aizstāšanu ar citu personu.

114. Iestāde ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā informē Latvijas Banku par jebkuru identificēto padomes vai valdes locekļa individuālo vai kolektīvo neatbilstību amatam noteiktajām prasībām, kas atklāta piemērotības novērtēšanā, kā arī par jebkuriem veiktajiem vai plānotajiem korektīvajiem pasākumiem identificētās neatbilstības novēršanai.

115. Padomes vai valdes locekļa neatbilstība šo noteikumu 3.1. apakšnodaļā minētajiem kritērijiem ir uzskatāma par nenovēršamu neatbilstību.

116. Iestāde, īstenojot šo noteikumu 113. punktā minētos korektīvos pasākumus, izvērtē konkrēto situāciju un padomes vai valdes locekļa neatbilstības amatam noteiktajām prasībām iemeslus. Atbilstoši korektīvie pasākumi, kurus iestāde var veikt attiecībā uz konkrētās personas zināšanām, prasmēm un pieredzi, spēju veltīt pietiekami daudz laika savu darba pienākumu izpildei un neatkarību, ciktāl tas nav pretrunā ar šajos noteikumos minētajiem kritērijiem un principiem, ir padomes vai valdes locekļa darba pienākumu precizēšana vai pārdale starp pārējiem padomes vai valdes locekļiem, padomes vai valdes locekļa aizstāšana, papildu padomes vai valdes locekļa iecelšana amatā, iestādes rīcība interešu konflikta situāciju novēršanai vai pārvaldīšanai un atsevišķu vai visu padomes un valdes locekļu apmācība, lai nodrošinātu pietiekamu padomes un valdes kolektīvo kvalifikāciju un pieredzi.

117. Iestāde nodrošina, ka jebkuras sākotnējā piemērotības novērtēšanā konstatētās padomes vai valdes locekļu individuālās vai kolektīvās neatbilstības amatam noteiktajām prasībām tiek novērstas, pirms Latvijas Bankai tiek iesniegts iesniegums, lai saņemtu licenci iestādes darbībai, kā arī pirms tiek iesniegts iesniegums, lai saņemtu saskaņojumu padomes vai valdes locekļu iecelšanai amatā vai pārvēlēšanai saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumos noteikto kārtību, kādā iesniedzama informācija un dokumenti iestāžu amatpersonu piemērotības novērtēšanai.

9. Noslēguma jautājums

118. Atzīt par spēku zaudējušiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 14. jūlija normatīvos noteikumus Nr. 94 "Valdes un padomes locekļu un personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanas normatīvie noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2020, Nr. 139).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām un citiem starptautiskajiem dokumentiem

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza direktīvu 2002/87/EK un atceļ direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza direktīvu 2002/92/ES un direktīvu 2011/61/ES;

3) Eiropas Banku iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2021. gada 2. jūlija pamatnostādnēm EBA/PN/2021/06; ESMA35-36-2319 "Pamatnostādnes par vadības struktūras locekļu un personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanu".

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks

PielikumsLatvijas Bankas 2024. gada 25. novembranoteikumiem Nr. 343

Padomes un valdes locekļa ieņemamo amata vietu kopējā skaita ierobežojumi nozīmīgā KPD iestādē

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks