Noteikumi par darbības atjaunošanas plāniem un to iesniegšanas kārtību

Latvijas Bankas noteikumi Nr. 354Rīgā 2024. gada 2. decembrī

Izdoti saskaņā arKredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrībudarbības atjaunošanas un noregulējuma likuma3. panta ceturto daļu, 4. panta pirmās daļas1. un 2. punktu un 5. panta sesto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā (turpmāk – Likums) noteiktajām iestādēm, izņemot nozīmīgās uzraudzītās kredītiestādes Kredītiestāžu likuma 1. panta pirmās daļas 67. punkta izpratnē, (turpmāk – iestāde):

1.1. darbības atjaunošanas plānā iekļaujamās informācijas saturu un šā plāna iesniegšanas kārtību papildus Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos noteiktajām prasībām;

1.2. darbības atjaunošanas plānā ietveramo scenāriju izstrādes minimālās prasības;

1.3. darbības atjaunošanas plānā ietveramo kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju prasības;

1.4. darbības atjaunošanas plāna izstrādes un aktualizēšanas atvieglotās prasības.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. idiosinkrātiskas nozīmes notikums – notikums, kura iestāšanās varētu radīt būtiskus traucējumus iestādes darbībā un negatīvi ietekmēt iestādes finansiālo stāvokli un ilgtermiņa dzīvotspēju;

2.2. iespējamās krīzes scenārijs (turpmāk – scenārijs) – uz pamatotiem pieņēmumiem balstīti modelēti iekšēji vai ārēji notikumi, nelabvēlīgas izmaiņas makroekonomiskajos rādītājos vai tirgus nosacījumos vai to kopums, kas rada traucējumus iestādes darbībā un negatīvi ietekmē iestādei piemītošo būtisko risku līmeni un finanšu un kapitāla rādītājus;

2.3. sistēmiskas nozīmes notikums – notikums, kura iestāšanās varētu radīt būtiskus finanšu sistēmas darbības traucējumus un negatīvi ietekmēt finanšu sistēmu un tautsaimniecību kopumā.

3. Iestāde darbības atjaunošanas plānu izstrādā, ievērojot šo noteikumu prasības papildus prasībām, kas izriet no šādiem tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem:

3.1. Komisijas 2016. gada 2. februāra deleģētās regulas (ES) 2016/778, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz apstākļiem un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem pilnībā vai daļēji var atlikt ārkārtas ex post maksājumus, un par kritērijiem darbību, pakalpojumu un operāciju noteikšanai attiecībā uz kritiski svarīgajām funkcijām un darbības jomu un saistīto pakalpojumu noteikšanu attiecībā uz galvenajām darbības jomām (turpmāk – Regula 2016/778);

3.2. Komisijas 2016. gada 23. marta deleģētās regulas (ES) 2016/1075, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar kuriem precizē atveseļošanas plānu, noregulējuma plānu un grupas noregulējuma plānu saturu, minimālos kritērijus, kas kompetentajai iestādei ir jānovērtē attiecībā uz atveseļošanas plāniem un grupas atveseļošanas plāniem, nosacījumus grupas finansiālajam atbalstam, prasības neatkarīgiem vērtētājiem, norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru līgumisku atzīšanu, paziņošanas prasību un apturēšanas paziņojuma procedūras un saturu un noregulējuma kolēģiju operatīvās funkcijas (turpmāk – Regula 2016/1075).

4. Iestāde darbības atjaunošanas plānā ietver informāciju par:

4.1. darbības atjaunošanas plānā noteiktajiem kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem, to aprēķināšanas vai noteikšanas metodi un noteiktajiem robežlielumiem atbilstoši šo noteikumu 1. un 2. pielikumam vai brīvā formā, ja iesniegtā informācija satur vismaz tās pašas ziņas, kas norādītas attiecīgi šo noteikumu 1. un 2. pielikumā;

4.2. iestādes funkciju un darbības jomu izvērtējumu, kas veikts saskaņā ar Regulā 2016/778 noteiktajiem kritērijiem, atbilstoši šo noteikumu 3. un 4. pielikumam vai brīvā formā, ja iesniegtā informācija satur vismaz tās pašas ziņas, kas norādītas attiecīgi šo noteikumu 3. un 4. pielikumā;

4.3. darbības atjaunošanas plānā noteikto scenāriju ietekmes novērtējuma un darbības atjaunošanas pasākumu (recovery options) ietekmes un efektivitātes novērtējuma rezultātiem atbilstoši šo noteikumu 5. un 6. pielikumam vai brīvā formā, ja iesniegtā informācija satur vismaz tās pašas ziņas, kas norādītas attiecīgi šo noteikumu 5. un 6. pielikumā, ievērojot, ka:

4.3.1. scenāriju ietekmes novērtējumam un darbības atjaunošanas pasākumu ietekmes un efektivitātes novērtējumam, ja iespējams, sniedz kvantitatīvu vērtējumu;

4.3.2. scenāriju ietekmes novērtējumam nepieciešamo informāciju par scenāriju ietekmi norāda par katru scenāriju atsevišķi;

4.3.3. darbības atjaunošanas pasākumu ietekmes un efektivitātes novērtējumā visus iestādes noteiktos darbības atjaunošanas pasākumus vērtē attiecībā uz katru scenāriju atsevišķi.

5. Iestāde iesniedz darbības atjaunošanas plānu Latvijas Bankai ne vēlāk kā līdz katra pārskata gada 30. septembrim.

6. Iestāde, kurā ir notikušas Likuma 5. panta trešajā daļā minētās izmaiņas, par darbības atjaunošanas plāna iesniegšanas termiņu vienojas ar Latvijas Banku.

7. Iestāde, kura ir uzsākusi darbību pārskata gadā, pirmo darbības atjaunošanas plānu izstrādā un iesniedz Latvijas Bankai:

7.1. līdz nākamā pārskata gada 30. septembrim, ja iestāde ir uzsākusi darbību līdz pārskata gada 30. septembrim (ieskaitot);

7.2. līdz aiznākamā pārskata gada 30. septembrim, ja iestāde ir uzsākusi darbību pēc pārskata gada 30. septembra.

8. Iestāde iesniedz darbības atjaunošanas plānu Latvijas Bankai elektroniskā veidā, nosūtot uz Latvijas Bankas oficiālo elektronisko adresi.

2. Darbības atjaunošanas plānā ietveramā informācija par pārvaldību un vispārējo darbības atjaunošanas spēju

9. Iestāde, darbības atjaunošanas plānā ietverot informāciju par pārvaldību atbilstoši Regulas 2016/1075 3. pantam, 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktam un 5. pantam, ievēro ka:

9.1. par darbības atjaunošanas plāna izstrādi, uzturēšanu un īstenošanu atbild iestādes padome (ja tāda izveidota) vai dalībnieku sapulce (ja padome nav izveidota) un valde. Ja darbības atjaunošanas plāna izstrādi un uzturēšanu nodrošina trešā persona – ārpakalpojumu sniedzējs –, iestādes padome (ja tāda izveidota) vai dalībnieku sapulce (ja padome nav izveidota) un valde ir atbildīga par ārpakalpojumu sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savu;

9.2. iestādes padome (ja tāda izveidota) vai dalībnieku sapulce (ja padome nav izveidota) nosaka un apstiprina darbības atjaunošanas plāna izstrādes, novērtēšanas un uzturēšanas pamatnostādnes;

9.3. iestādes padome (ja tāda izveidota) vai dalībnieku sapulce (ja padome nav izveidota) darbības atjaunošanas plānu izskata un apstiprina pirms tā iesniegšanas Latvijas Bankai;

9.4. iestādes valde nodrošina darbības atjaunošanas plāna izstrādi, regulāru novērtēšanu un uzturēšanu saskaņā ar šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minētajām pamatnostādnēm, kā arī apstiprina atbilstošus iestādes iekšējos normatīvos aktus darbības atjaunošanas plāna izstrādei, novērtēšanai, uzturēšanai un īstenošanai.

10. Iestāde, atbilstoši Regulas 2016/1075 3. pantam un 4. panta 1. punkta "b" apakšpunktam darbības atjaunošanas plānā ietverot kopsavilkumu par tās vispārējo darbības atjaunošanas spēju, piemēro Eiropas Banku iestādes 2023. gada 19. jūlija pamatnostādnes EBA/GL/2023/06 "Pamatnostādnes par vispārējo darbības atjaunošanas spēju darbības atjaunošanas plānošanā".

3. Darbības atjaunošanas plānā ietveramā informācija par grupas sabiedrībām un filiālēm

11. Iestāde, kas ir Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība, grupas darbības atjaunošanas plānā ietver informāciju par prudenciālās konsolidācijas grupā ietilpstošajām grupas sabiedrībām, kā arī par filiālēm. Ietverot darbības atjaunošanas plānā informāciju par ārvalstī reģistrētajām grupas sabiedrībām un filiālēm, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība ievēro arī darbības atjaunošanas plānošanai piemērojamo regulējumu attiecīgajā reģistrācijas valstī.

12. Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība veic stratēģisko analīzi saskaņā ar Regulas 2016/1075 7. pantu un, ņemot vērā identificētās galvenās darbības jomas un kritiski svarīgās funkcijas, ko nodrošina grupas sabiedrības un filiāles atbilstoši minētā panta 1. punkta "b" apakšpunktam, tās iedala šādās kategorijās:

12.1. grupas sabiedrības un filiāles, kas ir nozīmīgas grupai (grupai nozīmīgas vienības (group-relevant entities));

12.2. grupas sabiedrības un filiāles, kas ir nozīmīgas vienā vai vairākās dalībvalstīs (vietējās nozīmes vienības (locally relevant entities));

12.3. grupas sabiedrības un filiāles, kas nav nozīmīgas ne grupai, ne kādas dalībvalsts ekonomikai (nenozīmīgas vienības).

13. Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība kā grupai nozīmīgas vienības darbības atjaunošanas plānā norāda grupas sabiedrības un filiāles, kas atbilst vismaz vienam no Regulas 2016/1075 7. panta 2. punkta "a" līdz "e" apakšpunktā minētajiem kritērijiem, neatkarīgi no šo vienību nozīmīguma dalībvalstī.

14. Grupas sabiedrības un filiāles, kas nav noteiktas kā grupai nozīmīgas vienības saskaņā ar šo noteikumu 13. punktu, bet nodrošina kritiski svarīgas funkcijas atbilstoši Regulas 2016/1075 7. panta 1. punkta "b" apakšpunktam, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā norāda kā vietējās nozīmes vienības.

15. Grupas sastāvā ietilpstošās citas sistēmiski nozīmīgas iestādes, kā arī filiāles, kas ir noteiktas kā ļoti nozīmīgas un nodrošina kritiski svarīgas funkcijas ("significant-plus" branches) atbilstoši Eiropas Banku iestādes 2018. gada 16. februāra pamatnostādnēm EBA/GL/2017/14 "Pamatnostādnes par nozīmīgu filiāļu uzraudzību", Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā norāda kā grupai nozīmīgas vienības vai vietējās nozīmes vienības.

16. Grupas sabiedrības un filiāles, kas neatbilst šo noteikumu 13., 14. un 15. punktā minētajiem kritērijiem, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā norāda kā nenozīmīgas vienības.

17. Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība nosaka grupas sabiedrību un filiāļu nozīmīguma noteikšanas kārtību un ietver attiecīgo informāciju darbības atjaunošanas plānā.

18. Informāciju par grupas sabiedrībām un filiālēm Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā ietver tādā apjomā, lai tā būtu visaptveroša, savstarpēji integrēta un saskaņota. Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība norāda informāciju par grupas sabiedrību un filiāļu savstarpējo saistību (interconnectedness), kā arī par to nozīmīgumu attiecīgajās dalībvalstīs.

19. Par grupai nozīmīgām vienībām Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība sniedz detalizētu informāciju visās darbības atjaunošanas plāna nodaļās. Norādot informāciju par vietējās nozīmes vienībām, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība īpašu uzmanību pievērš to finansiālā stāvokļa atjaunošanai un finanšu pakalpojumu sniegšanas un kritiski svarīgu funkciju saglabāšanas nodrošināšanai krīzes situācijā.

20. Informāciju par filiālēm, kas ir nozīmīgas grupā vai kādā no dalībvalstīm, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā ietver vai nu atsevišķi, vai kopā ar informāciju par sabiedrību, kuras sastāvā tās ietilpst, ievērojot grupas organizatorisko struktūru un ņemot vērā darbības atjaunošanas plāna rādītāju pārraudzības (monitoring) kārtību, informācijas, lai krīzes situācijā pieņemtu lēmumu augstākā līmenī (escalation), nodošanas kārtību un lēmumu pieņemšanas procedūras, kā arī darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanas procesa kārtību.

21. Informāciju par nenozīmīgām vienībām Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā ietver organizatoriskās struktūras diagrammas vai tabulas veidā, kā arī apraksta to vietu grupas kopējā stratēģijā.

22. Norādot informāciju par darbības atjaunošanas procesa pārvaldību un darbības atjaunošanas pasākumiem grupas sabiedrībās un filiālēs, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība ņem vērā Eiropas Banku iestādes 2018. gada 26. janvāra ieteikumu EBA/REC/2017/02 "Ieteikums par vienību iekļaušanu grupas atveseļošanas plānā".

4. Darbības atjaunošanas plānā ietveramo scenāriju izstrādes minimālās prasības

23. Scenāriju izstrādes mērķis ir noteikt hipotētisku negatīvu notikumu kopumu, attiecībā uz kuru iestāde vērtē darbības atjaunošanas plānā ietverto darbības atjaunošanas pasākumu efektivitāti un rādītāju piemērotību.

24. Iestāde izstrādā un darbības atjaunošanas plānā ietver vismaz vienu scenāriju katram no šādiem notikumu veidiem:

24.1. sistēmiskas nozīmes notikums;

24.2. idiosinkrātiskas nozīmes notikums;

24.3. sistēmiskas nozīmes notikuma un idiosinkrātiskas nozīmes notikuma kombinācija, kad notikumi iestājas vienlaicīgi un savstarpēji saistīti.

25. Cita sistēmiski nozīmīga iestāde darbības atjaunošanas plānā ietver vēl vismaz vienu papildu scenāriju kādam no šo noteikumu 24. punktā minētajiem notikumu veidiem.

26. Iestāde, ņemot vērā proporcionalitātes principu, izvērtē nepieciešamību izstrādāt scenārijus papildus šo noteikumu 24. un 25. punktā noteiktajām minimālajām prasībām, lai nodrošinātu, ka scenāriju skaits ir samērīgs ar iestādes komercdarbības raksturu, lielumu, savstarpējo saistību ar citām iestādēm un finanšu sistēmu kopumā, kā arī ar iestādes finansējuma modeļiem.

27. Katru scenāriju iestāde izstrādā atbilstoši šādām prasībām:

27.1. scenārijs ir balstīts uz notikumiem, kas attiecināmi uz iestādi un ir tās darbībai atbilstoši, ņemot vērā iestādes juridisko formu un organizatorisko struktūru, lielumu, komercdarbības un finansējuma modeli, veiktās darbības, savstarpējo saistību ar citām iestādēm un finanšu sistēmu kopumā un iestādes darbībai piemītošos riskus (ievainojamību), kā arī citus nozīmīgus iestādi un tās darbību raksturojošus faktorus;

27.2. scenārijs ietver negatīvas ietekmes notikumus, tai skaitā notikumus ar strauju un pakāpenisku attīstību, kuru radītais apdraudējums varētu izraisīt iestādes maksātnespēju (failure), ja vien savlaicīgi netiktu īstenoti darbības atjaunošanas pasākumi;

27.3. scenārijs ir balstīts uz ārkārtas notikumiem, kuru iestāšanās ir ticama;

27.4. scenārija izstrādē izmanto reverso stresa testēšanu;

27.5. scenārijā izmantotie pieņēmumi ir aprakstīti un pamatoti.

28. Iestāde izvērtē katrā scenārijā ietverto notikumu ietekmi vismaz uz šādiem iestādes darbību raksturojošiem elementiem:

28.1. pašu kapitāls;

28.2. likviditāte;

28.3. riska profils;

28.4. rentabilitāte;

28.5. finansējums;

28.6. finanšu pakalpojumi, tai skaitā maksājumu un norēķinu pakalpojumi;

28.7. reputācija.

29. Izstrādājot sistēmiskas nozīmes notikumu scenārijus, iestāde ņem vērā vismaz šādu notikumu ietekmi uz tās darbību:

29.1. darījumu attiecību pārtraukšana ar nozīmīgiem darījumu partneriem vai šādu darījumu partneru maksātnespēja, kas var negatīvi ietekmēt vispārējo finanšu sistēmas stabilitāti;

29.2. starpbanku aizdevumu tirgus likviditātes samazinājums;

29.3. iestādes darbībai nozīmīgas valsts riska paaugstināšanās un vispārēja kapitāla aizplūšana no valsts, kas ir nozīmīga iestādes darbībai;

29.4. nelabvēlīgas aktīvu cenas izmaiņas vienā vai vairākos tirgos;

29.5. makroekonomiskās situācijas pasliktināšanās.

30. Izstrādājot idiosinkrātiskas nozīmes notikumu scenārijus, iestāde ņem vērā vismaz šādu notikumu ietekmi uz tās darbību:

30.1. darījumu attiecību pārtraukšana ar nozīmīgiem darījumu partneriem vai šādu darījumu partneru maksātnespēja;

30.2. iestādes reputācijas pasliktināšanās;

30.3. apjomīga noguldījumu aizplūšana;

30.4. nelabvēlīgas aktīvu, kuros iestādei ir būtiski ieguldījumi, vērtības izmaiņas;

30.5. būtiski aizdevumos izsniegto līdzekļu zaudējumi;

30.6. būtiski operacionālā riska radīti zaudējumi;

30.7. iespējamās soda sankcijas.

31. Atsevišķus scenārijus grupai nozīmīgām vienībām un vietējās nozīmes vienībām neizstrādā, ja Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības scenāriju pieņēmumi grupas mērogā aptver arī šo vienību galvenās darbības jomas un kritiski svarīgās funkcijas, kā arī nodrošina iespēju novērtēt krīzes ietekmi attiecīgajā vienībā vai jurisdikcijā. Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība atsevišķus scenārijus šīm vienībām izstrādā un ietver darbības atjaunošanas plānā, ja attiecīgo vienību komercdarbības modelis ir unikāls, nepastāv to būtiska mijiedarbība ar citām grupas sabiedrībām un filiālēm un tādēļ ir nepieciešams novērtēt krīzes ietekmi uz to darbību.

32. Grupas darbības atjaunošanas plānā Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība var ietvert arī scenāriju, kad ekonomiskas vai finansiālas grūtības rodas dalībvalstī, kurā ir reģistrēta grupai nozīmīga vienība, un pēc tam izplatās grupā tādā veidā, ka Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība nav spējīga nodrošināt finansiāla atbalsta sniegšanu šai vienībai.

5. Darbības atjaunošanas plānā ietveramo kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju prasības

33. Iestāde izveido darbības atjaunošanas plānā ietveramo rādītāju kopumu, ņemot vērā šajos noteikumos noteiktos kritērijus, un ietver tajā kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus.

34. Iestāde nodrošina, ka darbības atjaunošanas plānā ietverto rādītāju kopums:

34.1. atbilst iestādes komercdarbības modelim un stratēģijai, tajā ietvertie rādītāji ir piemēroti iestādes riska profilam, kā arī identificē iestādes darbībai piemītošos riskus (ievainojamību), kas apdraud iestādes finansiālo stāvokli un var izraisīt tā pasliktināšanos;

34.2. atbilst iestādes juridiskajai formai, lielumam, sarežģītībai un grupas struktūrai un rādītāju skaits ir pietiekams, lai identificētu situācijas pasliktināšanos dažādās iestādes darbības jomās, kā arī grupas sabiedrībās un filiālēs (ja iestāde ir Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība), vienlaikus nodrošinot šo rādītāju kopuma pārskatāmību un pārvaldību;

34.3. atbilst iestādes iekšējās kontroles sistēmas kopējam risku pārvaldības ietvaram un ir saskaņots ar iestādes noteiktajiem likviditātes, pašu kapitāla pietiekamības un darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plāniem un iekšējiem normatīvajiem aktiem;

34.4. ir pietiekams, lai veiktu regulāru pārraudzību, un ir integrēts iestādes iekšējās kontroles un vadības informācijas sistēmās, kā arī to pārvaldīšanas, informācijas nodošanas lēmumu pieņemšanai augstākā līmenī un lēmumu pieņemšanas procesā;

34.5. ietver arī tādus rādītājus, kas ir vērsti uz nākotni (forward-looking indicators).

5.1. Darbības atjaunošanas plāna rādītāju grupas

35. Iestāde darbības atjaunošanas plānā ietver šo noteikumu 1. pielikumā noteiktos kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, kas atbilst šādām rādītāju grupām:

35.1. kapitāla rādītāji;

35.2. likviditātes rādītāji;

35.3. rentabilitātes rādītāji;

35.4. aktīvu kvalitātes rādītāji;

35.5. tirgus situāciju raksturojošie rādītāji;

35.6. makroekonomiskie rādītāji.

36. Iestāde, to attiecīgi pamatojot, darbības atjaunošanas plānā neietver šo noteikumu 35.5. un 35.6. apakšpunktā noteiktās rādītāju grupas, ja tai šādas rādītāju grupas nav piemērotas, ņemot vērā tās komercdarbības raksturu, lielumu un sarežģītību, riska profilu vai juridisko formu.