Rēzeknes valstspilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 31Rēzeknē 2024. gada 6. decembrī (prot. Nr. 15 (119), 4. p., lēmums Nr. 1408)

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 44. panta otro daļu,Atkritumu apsaimniekošanas likuma8. panta pirmās daļas 3. punktu un 15. panta trešo daļu

I. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka sadzīves atkritumu, tostarp sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, dalīti savākto, sadzīvē radušos liela izmēra atkritumu un bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas kārtību Rēzeknes valstspilsētas administratīvajā teritorijā, prasības sadzīves atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai, uzglabāšanai un apglabāšanai, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas veikšanas kārtību, kā arī apsaimniekošanā iesaistīto personu pienākumus un tiesības, atbildību par šo saistošo noteikumu neievērošanu, teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās.

2. Noteikumu mērķi ir:

2.1. nodrošināt pašvaldības autonomās funkcijas izpildi – iedzīvotājiem organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus neatkarīgi no tā, kādā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds;

2.2. samazināt jebkura veida atkritumu rašanos to izcelsmes vietās un nodrošināt vides sanitāro tīrību, lai aizsargātu cilvēku veselību, dzīvību un mantu;

2.3. veicināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tostarp novērst atkritumu rašanās cēloņus, samazināt radīto atkritumu daudzumu un bīstamību, sekmēt atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, to pienācīgu pārstrādi un reģenerāciju citos veidos, piemēram, iegūstot enerģiju, kā arī atkritumu apglabāšanu tādā veidā, lai netiktu apdraudēta vide, cilvēku dzīvība un veselība.

3. Noteikumos lietotie termini atbilst terminiem, kas noteikti atkritumu apsaimniekošanas jomas tiesību aktos, to definīcijas noteikumos netiek atkārtotas.

4. Papildus normatīvajos aktos noteiktajiem terminiem, noteikumos lietotie termini:

4.1. atkritumu apsaimniekotājs – komersants, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu Rēzeknes valstspilsētas administratīvajā teritorijā;

4.2. klients – atkritumu radītājs vai valdītājs, kurš ir noslēdzis līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu;

4.3. liela izmēra atkritumi – mājsaimniecībā radušies atkritumi, kurus to izmēra un svara dēļ nevar vai nedrīkst ievietot atkritumu konteineros (mēbeles – galdi, krēsli, gultas, dīvāni, skapji, visa veida kumodes un plaukti; matrači; lielas lustras (bez spuldzēm); lieli paklāji; liela izmēra sadzīves priekšmeti un citi līdzīgi atkritumi).

5. Visa Rēzeknes valstspilsētas administratīvā teritorija ir viena sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zona. Rēzeknes valstspilsētas administratīvā teritorija ietilpst kopīga sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zona ar Rēzeknes novada un Ludzas novada: Kārsavas pilsētas, Mērdzenes, Malnavas, Salnavas, Mežvidu, Goliševas, Ciblas, Blontu, Pušmucovas, Zvirgzdenes, Līdumnieku pagastu administratīvajām teritorijām.

6. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība (turpmāk – pašvaldība):

6.1. organizē un kontrolē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tās administratīvajā teritorijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā un saistošajiem noteikumiem, ievērojot valsts un Latgales reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānus, nodrošinot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību;

6.2. nosaka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtību un informē par to atkritumu apsaimniekotāju, atkritumu radītājus un valdītājus;

6.3. ik gadu līdz 30. jūnijam izvērtē maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

7. Pašvaldībai papildus normatīvajos aktos atkritumu apsaimniekošanas un administratīvās atbildības jomā noteiktajiem pienākumiem ir šādi uzdevumi:

7.1. informēt atkritumu radītājus un valdītājus par apsaimniekotāju, ar kuru noslēgts līgums par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu;

7.2. veicināt sadarbību starp atkritumu apsaimniekošanā iesaistītajām personām – atkritumu apsaimniekotāju, atkritumu radītājiem un valdītājiem, kā arī personu grupām, to pārstāvjiem, nekustamo īpašumu īpašniekiem un apsaimniekotājiem;

7.3. sadarbojoties ar atkritumu apsaimniekotāju, informēt atkritumu radītājus un valdītājus par izmaiņām un aktualitātēm atkritumu apsaimniekošanā;

7.4. plānot, organizēt un kontrolēt ar atkritumu apsaimniekošanu saistītās darbības Rēzeknes valstspilsētas administratīvajā teritorijā;

7.5. izskatīt un, iespēju robežās savas kompetences ietvaros, risināt sūdzības, iesniegumus un priekšlikumus par atkritumu apsaimniekošanu un apsaimniekotāja sniegto pakalpojumu kvalitāti;

7.6. nodrošināt, ka atkritumu radītāji un valdītāji tiek informēti par administratīvajā teritorijā esošajiem atkritumu dalītās savākšanas punktiem, šķiroto atkritumu savākšanas laukumiem, šķirošanas un pārkraušanas stacijām (ja šķirošanas un pārkraušanas stacijā atkritumus šķiro vai pieņem no apmeklētājiem), būvniecības, tajā skaitā mājsaimniecībā radīto būvniecības un būvju nojaukšanas rezultātā radīto) atkritumu savākšanas laukumiem, metāllūžņu noliktavām, bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas laukumiem un parka un dārza atkritumu kompostēšanas vietām saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

7.7. nodrošināt atkritumu konteineru uzstādīšanu publiskās vietās.

II. PRASĪBAS SADZĪVES ATKRITUMU SAVĀKŠANAI

2.1. Vispārīgās prasības atkritumu savākšanai

8. Atkritumu savākšana Rēzeknes valstspilsētas administratīvajā teritorijā tiek veikta, izmantojot šādu atkritumu savākšanas infrastruktūru:

8.1. šķiroto atkritumu savākšanas laukumus;

8.2. atkritumu dalītās savākšanas punktus;

8.3. nešķiroto sadzīves atkritumu konteineru laukumus;

8.4. citus atkritumu apsaimniekotāja noteiktos paņēmienus dalīti savākto atkritumu uzkrāšanai, kā, piemēram, mājkompostēšanai paredzētās komposta kastes vai sezonālas akcijas, nosakot laiku un vietu, kur iedzīvotāji var nodot konkrētus atkritumu veidus (nokritušas koku lapas, elektroniku, lielgabarīta atkritumus u.tml., kas neiekļaujas ikdienas savākšanas procesā).

9. Pašvaldībā atkritumu savākšanas un izvešanas sistēma tiek organizēta atkritumu konteineros. Atkritumu konteiners var būt pašvaldības, atkritumu apsaimniekotāja vai arī atkritumu radītāja īpašums. Drīkst lietot tikai ar atkritumu apsaimniekotāju saskaņota tipa atkritumu konteinerus.

10. Atkritumu savākšanas veidu un savākšanā izmantoto infrastruktūru nosaka līgumā, ko atkritumu apsaimniekotājs slēdz ar klientu.

2.2. Prasības liela izmēra atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanai

11. Liela izmēra atkritumi, mājsaimniecībā radītie būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi savācami atsevišķi no citiem sadzīves atkritumiem, izmantojot īpaši šim nolūkam paredzētus atkritumu konteinerus vai nodrošinot šo atkritumu izvešanu bez uzglabāšanas, vai ar nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju, apsaimniekotāju vai pilnvaroto personu un atkritumu apsaimniekotāju saskaņotā vietā, kas nodrošina to apsaimniekošanu videi drošā un normatīvajiem aktiem atbilstošā veidā.

12. Noteikumu 11. punkta nosacījumi piemērojami tiktāl, ciktāl līguma, kas noslēgts starp dzīvokļa īpašuma īpašnieku un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotāju, noteikumi neparedz citādi. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotājs, nosakot līgumā, kas noslēgts ar dzīvokļa īpašuma īpašnieku, kārtību noteikumu 11. punktā minēto atkritumu savākšanai, saskaņo to ar atkritumu apsaimniekotāju.

13. Mājsaimniecībās radītos būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumus aizliegts novietot ārpus teritorijas, kurā notiek būvdarbi.

2.3. Prasības bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanai

14. Privātmājās dzīvojošiem atkritumu radītājiem ir atļauts ierīkot bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas vietu uz savā īpašumā vai lietošanā esošas zemes mājsaimniecībā radīto bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanai, ja tas neapdraud cilvēku dzīvību, veselību, vidi, trešo personu mantu un ja tas tiek veikts videi drošā un normatīvajiem aktiem atbilstošā veidā.

15. Noteikumu 14. punktā norādītās personas paziņo pašvaldības izraudzītajam atkritumu apsaimniekotājam par bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas vietu (nekustamā īpašuma adresi), kuru fiziska persona ir ierīkojusi uz savā īpašumā vai lietošanā esošas zemes mājsaimniecībā radīto bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanai.

16. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atkritumu radītājiem, ja tie neiesaistās organizētajā bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēmā, ir pienākums kompostēt mājsaimniecībā radītos bioloģiski noārdāmos atkritumus uz savā īpašumā vai lietošanā esošas zemes.

17. Publiskā ārtelpā, neatkarīgi no īpašuma publiskas vai privātas piederības, sabiedrībai pieejamā teritorijā radušos un savāktos bioloģiski noārdāmos dārzu vai parku atkritumus (puķes, novītušus ziedus, augus, lapas, zāli, mulču, zariņus, augu saknes un tiem pielīdzināmus atkritumus) ir atļauts kompostēt speciāli ierīkotās vietās vai pārstrādāt citā veidā, tikai ar pašvaldību saskaņotās vietās. Bioloģiski noārdāmo parka un dārza atkritumu kompostēšana veicama saskaņā ar normatīvajos aktos par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām noteikto.

18. Atkritumu radītājiem, kas darbojas kādā no pārtikas piegādes ķēdes posmiem – primārā ražošana, pārstrāde un ražošana, pārtikas mazumtirdzniecība un citāda izplatīšana, restorāni un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi, ir pienākums dalīti vākt bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas rodas to saimnieciskās darbības rezultātā, un noslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par šo atkritumu izvešanu, ievērojot normatīvajos aktos un atkritumu apsaimniekotāja noteiktās prasības attiecībā uz šo atkritumu apsaimniekošanu. Bioloģiski noārdāmo atkritumu uzkrāšana veicama tādā veidā, kas nodrošina attiecīgā konteinera nepieejamību trešajām personām, kā arī grauzējiem, putniem un kaitēkļiem.

19. Dzīvojamo māju, sabiedrisko objektu, darījumu (komerciālās), jauktas dzīvojamās un darījumu (komerciālās), ražošanas, mazdārziņu teritorijās bioloģiski noārdāmos dārzu vai parku atkritumus, kurus nav iespējams kompostēt un dalīti vākt, tādus kā zarus, koku un krūmu atgriezumus, drīkst dedzināt nelielos daudzumos ugunskuros vai māju un āra kurtuvēs tikai to rašanās vietās, ievērojot ugunsdrošības noteikumus, neradot draudus cilvēku dzīvībai, veselībai un personu mantai, kā arī nenodarot kaitējumu lieliem kokiem un apstādījumiem. Šāda dedzināšana ir pieļaujama vienīgi pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā un gadījumos, kad tas nepieciešams atbilstoši normatīvajiem aktiem par augu aizsardzību.

20. Bioloģiski noārdāmie atkritumi ir jānodala no citiem sadzīves atkritumiem un jāievieto atbilstošos konteineros, ja šādi konteineri ir izvietoti. Dalīti vāktus bioloģiski noārdāmus atkritumus nogādā tam paredzētā pārstrādes iekārtā atkritumu poligonā vai speciāli ierīkotā kompostēšanas laukumā, ja šāds laukums ir izveidots pašvaldības teritorijā.

2.4. Prasības sadzīves atkritumu dalītai vākšanai

21. Atkritumu apsaimniekotājs, atbilstoši noslēgtajam līgumam par atkritumu apsaimniekošanu ar pašvaldību, nodrošina atkritumu radītājiem un valdītājiem iespēju iesaistīties atkritumu dalītās vākšanas sistēmā un izmantot šim nolūkam paredzētos atkritumu dalītās savākšanas punktus, šķiroto atkritumu savākšanas laukumus vai bioloģisko atkritumu savākšanas sistēmu, kuru izveidojis atkritumu apsaimniekotājs, kā arī iesaistīties atkritumu apsaimniekotāja rīkotajās akcijās vai izmantot citus atkritumu apsaimniekotāja piedāvātos pakalpojumus.

22. Atkritumu apsaimniekotājs nosaka prasības atkritumu dalītai savākšanai un informē par tām atkritumu radītājus un valdītājus, ievietojot attiecīgo informāciju savā tīmekļa vietnē.

23. Atkritumu radītājam un valdītājam ir pienākums iesaistīties dalītas sadzīves atkritumu savākšanas pasākumos un veikt atkritumu šķirošanu vietās, kur izvietoti konteineri dalīti savāktiem atkritumiem – atkritumu dalītās savākšanas punktos vai nogādāt atkritumus uz šķiroto atkritumu savākšanas laukumu.

24. Atkritumu dalīta savākšana tiek nodrošināta vismaz tiem atkritumu veidiem, kas minēti normatīvajos aktos par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju.

25. Atkritumu apsaimniekotājs, saskaņojot ar pašvaldību, 1 (vienu) mēnesi iepriekš informē atkritumu radītājus un valdītājus par jauna dalīti savācamu atkritumu savākšanas veida ieviešanu un attiecīgo atkritumu konteineru krāsojumu vai apzīmējumu, ievietojot attiecīgo informāciju savā tīmekļa vietnē, kā arī iespēju robežās izvietojot informāciju citos atkritumu apsaimniekotājam vai pašvaldībai pieejamos komunikāciju kanālos.

III. ATKRITUMU RADĪTĀJA UN VALDĪTĀJA TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

26. Ikviena atkritumu radītāja un valdītāja pienākums ir:

26.1. piedalīties pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, noslēdzot līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu ar atkritumu apsaimniekotāju (izņemot gadījumu, ja dzīvokļa īpašuma īpašnieks noslēdzis līgumu ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotāju par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, kas iekļauj arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanu) par katrā nekustamajā īpašumā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, nodrošinot regulāru nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanu, ņemot vērā īpašumā faktiski radīto sadzīves atkritumu daudzumu (apjomu), bet ne retāk kā:

26.1.1. vienu reizi mēnesī privātmājā un juridiskām personām;

26.1.2. vienu reizi nedēļā daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, kur ir līdz 12 dzīvokļiem;

26.1.3. divas reizes nedēļā daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, kur ir vairāk par 12 dzīvokļiem;

26.1.4. vienu reizi mēnesī periodā no 1. maija līdz 30. septembrim un vienu reizi trijos mēnešos periodā no 1. oktobra līdz 30. aprīlim dārza māju (vasarnīcu), vasaras mītņu (tostarp dārzkopības kooperatīvu teritorijā esošo vasarnīcu vai dārza māju) vai citu īslaicīgas apmešanās ēku īpašniekiem, valdītājiem, lietotājiem vai viņu pilnvarotām personām par laika periodu, kurā uzturas dārza mājā (vasarnīcā).

26.2. nepieciešamības gadījumā, ierosināt izmaiņas šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minētajā līgumā, vienojoties ar atkritumu apsaimniekotāju, nodrošinot sistemātisku sadzīves atkritumu izvešanu, lai pie atkritumu konteineriem neveidotos atkritumu kaudzes, vai ņemot vērā faktiski radīto atkritumu daudzumu, samazināt minimālo atkritumu izvešanas biežumu, bet ne vairāk par 50 % no 26.1.1. līdz 26.1.4. apakšpunktos noteikto minimālo izvešanas reižu skaita;

26.3. ja tiek noslēgts līgums par iesaistīšanos atkritumu dalītās savākšanas sistēmā, nodrošināt, ka īpašumā radītie atkritumi (bioloģiski noārdāmie atkritumi, plastmasa, papīrs, metāls, stiklu saturoši atkritumi, tekstilmateriāli un bīstamie sadzīves atkritumi) saskaņā ar šo noteikumu prasībām tiek savākti dalīti; atkritumu apsaimniekotājs var samazināt šo noteikumu 26.1.1. līdz 26.1.4. apakšpunktos noteikto nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas biežumu attiecībā pret minētajos apakšpunktos norādīto, par to vienojoties ar atkritumu radītāju;

26.4. savākt un sašķirot savus radītos sadzīves atkritumus un nogādāt tos nekustamā īpašuma īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai tā apsaimniekotāja norādītajā vietā un ievietot tos atkritumu konteinerā;

26.5. nešķirotos sadzīves atkritumus ievietot tikai tiem paredzētajā atkritumu konteinerā, kas saskaņā ar noslēgto līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju ir paredzēts konkrētā nekustamā īpašuma apkalpošanai;

26.6. iesaistīties dalītas sadzīves atkritumu savākšanas pasākumos un veikt atkritumu šķirošanu vietās, kur ir izvietoti konteineri dalīti savāktiem atkritumiem – atkritumu dalītās savākšanas punktos vai nogādāt atkritumus uz šķiroto atkritumu savākšanas laukumu;

26.7. pie sabiedriski nozīmīgām būvēm uzstādīt atkritumu urnas un to dizainu (formu) saskaņot ar pašvaldību;

26.8. segt visas izmaksas, kas saistītas ar sev piederošajā, lietojumā, valdījumā vai apsaimniekošanā esošajā nekustamajā īpašumā radīto sadzīves atkritumu, tostarp sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, ietverot dalīti savākto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, atbilstoši kārtībai, kāda noteikta līgumā par atkritumu apsaimniekošanu, kuru klients noslēdzis ar atkritumu apsaimniekotāju;

26.9. pēc pašvaldības vai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotāju pieprasījuma nedēļas laikā sniegt ziņas par iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo attiecīgajā nekustamajā īpašumā, nomniekiem, komersantiem un citām personām, kuras veic saimniecisko darbību attiecīgajā nekustamajā īpašumā, kā arī par radītajiem atkritumu veidiem un daudzumu;

26.10. vienoties ar nekustamajā īpašumā esošajiem atkritumu radītājiem par kārtību, kādā veicami norēķini par atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumiem;

26.11. saskaņojot ar atkritumu apsaimniekotāju, norādīt piemērotu vietu atkritumu konteineru izvietošanai, kā arī nodrošināt atkritumu apsaimniekotāja transporta netraucētu piekļuvi tai un uzturēt kārtību un tīrību šajā vietā. Šīs vietas un konteineru izvietojumam ir jāatbilst normatīvajiem aktiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un teritorijas apbūvi. Savukārt atkritumu savākšanas laukumiem ir jānodrošina prasībām atbilstošs infrastruktūras aprīkojums, kā noteikts normatīvajos aktos par atkritumu savākšanu un uzglabāšanu (piemēram, ūdensnecaurlaidīgs segums, lietus notekūdeņu sistēma, apgaismojums, dažādu dalīti savākto atkritumu konteineri un cits aprīkojums);

26.12. nodrošināt atkritumu apsaimniekotāja specializētā transportlīdzekļa ērtu piekļuvi atkritumu konteineru novietnes laukumiem vai vietām, novietojot atkritumu konteinerus piebraucamā ceļa vai ielas malā, to iztukšošanas dienās līdz plkst. 7.00. Ja objektīvu iemeslu dēļ tas nav iespējams, atkritumu konteineru iztukšošanas dienās atkritumu konteinerus no īpašumu pagalmiem jāpārvieto specializētajiem transportlīdzekļiem vai to apkalpei pieejamā vietā, kur tie netraucē gājēju un transportlīdzekļu kustību, kā arī jānodrošina, lai pēc atkritumu izvešanas atkritumu konteineri tiktu novietoti atpakaļ to pastāvīgajā atrašanās vietā, vai jāvienojas ar atkritumu apsaimniekotāju par citu kārtību, lai nodrošinātu specializētā transportlīdzekļa piekļūšanu atkritumu konteineriem;

26.13. nodrošināt atkritumu savākšanas laukuma (atkritumu konteineru izvešanas vietas) sakopšanu pēc konteineru iztukšošanas;

26.14. nodrošināt, ka nešķirotie sadzīves atkritumi pirms ievietošanas atkritumu konteineros ir iesaiņoti atkritumu maisos un atkritumu maisi ir aizsieti. Asie priekšmeti atkritumu konteineros jāievieto tā, lai pēc iespējas samazinātu ietekmi uz iedzīvotāju veselību, kā arī atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un šķirošanas iekārtu bojājumiem. Atkritumi konteineros jāievieto tā, lai būtu iespējams aizvērt atkritumu konteinera vāku;

26.15. sadzīves atkritumu uzkrāšanai pie nekustamā īpašuma izmantot tikai noteiktajam atkritumu veidam paredzētos atkritumu konteinerus;

26.16. nodrošināt no atkritumu apsaimniekotāja saņemto un lietošanā nodoto sadzīves atkritumu uzkrāšanai izmantoto atkritumu konteineru saglabāšanu, kā arī uzturēt tos tīrus un lietošanas kārtībā;