Kredītiestāžu pārvaldības sistēmas noteikumi

54. Iestāde nodrošina, ka šo noteikumu 53. punktā minētās politikas un procedūras ietver:

54.1. lēmumu pieņemšanas kārtību;

54.2. tās sniegto finanšu pakalpojumu veidu uzskaitījumu;

54.3. darījumu piešķiršanas un izpildes nosacījumus;

54.4. interešu konflikta riska novērtēšanas kārtību pirms darījuma veikšanas;

54.5. interešu konflikta situāciju aprakstu;

54.6. darījumu dokumentēšanas kārtību.

55. Iestāde nodrošina, ka personas dati, kas tiek iegūti, lai nodrošinātu šo noteikumu 53. punkta prasību izpildi, tiek glabāti ne mazāk kā trīs gadus pēc tam, kad ir izbeigtas personas darba vai tām pielīdzināmas tiesiskās attiecības ar iestādi.

4.6. Risku kultūra

56. Iestāde nodrošina visaptverošu iestādes risku kultūru, kas sekmē efektīvu risku pārvaldības procesu īstenošanu, ņemot vērā iestādes stratēģiju, tai skaitā risku stratēģiju.

57. Izveidojot risku kultūru, iestāde:

57.1. nosaka iestādes padomes un valdes uzstādījumus attiecībā uz visu iestādes darbinieku un amatpersonu sagaidāmo rīcību risku pārvaldības procesu nodrošināšanā, ņemot vērā būtiskākās iestādes pamatvērtības;

57.2. informē darbiniekus un amatpersonas, kuru amata pilnvarās ietilpst iestādes vārdā uzņemties risku, par to lomu un atbildību, veicot attiecīgos pienākumus;

57.3. nodrošina efektīvu iekšējo komunikāciju, kas veicina risku pārvaldības jomā sniegto viedokļu kritisku izvērtēšanu;

57.4. nodrošina darbību, kas saistītas ar risku uzņemšanos, atbilstību iestādes riska profilam, ilgtermiņa interesēm un iestādes izvirzītajiem mērķiem.

4.7. Personāla atbilstība un atalgojuma sistēma

58. Iestāde nodrošina, ka tās darbinieki ir informēti par saviem pienākumiem (tai skaitā attiecībā uz risku identificēšanu un pārvaldīšanu), pārzina informāciju, kas saistīta ar to amata pienākumu izpildi, un tiem ir amata pienākumu izpildei atbilstoša kvalifikācija un pietiekama pieredze. Lai nodrošinātu darbinieku atbilstību, iestāde:

58.1. izstrādā un dokumentē personāla politiku un procedūras, kas nosaka struktūrvienību vadītāju amatos esošo darbinieku atlases kārtību, atalgojumu, pārraudzību un amata pēctecības plānošanu, prasības dažādiem amatiem nepieciešamajām iemaņām, potenciālo darbinieku atbilstības novērtēšanas kritērijus un kārtību;

58.2. iepazīstina darbiniekus ar informāciju, kas saistīta ar šo darbinieku amata pienākumu izpildi (iestādes stratēģiju, darbības plānu katram gadam, korporatīvajām vērtībām, profesionālās rīcības un ētikas standartiem, interešu konflikta situāciju pārvaldības politiku un atbilstošajām procedūrām, operacionālajām procedūrām, risku pārvaldīšanas politikām un kontroles procedūrām, risku kultūru, kā arī atbilstības prasībām);

58.3. izstrādā un dokumentē darbinieku profesionālo mācību programmu, kuras mērķis ir sagatavot darbiniekus attiecīgā amata pienākumu izpildei un nepārtraukti pilnveidot darbinieku zināšanas, kā arī darbinieku informēšanas kārtību par izmaiņām politikās, procedūrās un atbilstības prasībās, kas saistītas ar šo darbinieku amata pienākumu izpildi;

58.4. izstrādā un dokumentē darbinieku atalgojuma sistēmu, nodrošinot, ka tā nav atkarīga tikai no īstermiņa mērķu sasniegšanas (tai skaitā īstermiņa peļņas gūšanas) un neveicina tādu risku uzņemšanos, kurus iestāde nevar efektīvi pārvaldīt. Iestāde saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka prasības atalgojuma politikai un praksei, nodrošina atalgojuma politikas izstrādi.

59. Iestāde nodrošina, ka gan padomei, gan valdei kolektīvi ir pietiekama pieredze un zināšanas par visiem būtiskajiem iestādes darbības veidiem un riskiem. Iestāde nodrošina arī to, ka gan padomei, gan valdei kolektīvi ir pietiekama pieredze un zināšanas (vai nepieciešamības gadījumā iespēja saņemt konsultāciju) vismaz tādās jomās kā finanses, grāmatvedība un revīzija, aizdevumu izsniegšana, maksājumu sistēmas, stratēģiskā plānošana, pārvaldība, risku pārvaldīšana, iekšējās kontroles funkcijas un atbilstības prasības. Iestāde veic padomes un valdes locekļu piemērotības novērtēšanu atbilstoši normatīvajos aktos par valdes un padomes locekļu un personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanu (turpmāk – piemērotības novērtēšanas noteikumi) noteiktajām prasībām.

60. Lai nodrošinātu, ka katram padomes un valdes loceklim ir pietiekama kompetence un prasmes amata pienākumu veikšanai gan padomes vai valdes, gan to komiteju (ja tādas ir izveidotas) darbā, iestāde nodrošina, ka nepieciešamības gadījumā katram padomes un valdes loceklim ir iespēja saņemt atbilstošu iekšēju vai ārēju apmācību vai konsultāciju (piemēram, par iestādes būtiskajiem, jaunajiem vai plānotajiem finanšu pakalpojumiem, par darbības veidiem un to riska profilu vai par normatīvajiem aktiem valstīs, kurās iestāde veic savu darbību).

61. Ja iestāde ir izveidojusi risku komiteju, atalgojuma komiteju vai izvirzīšanas komiteju, tā nodrošina, ka attiecīgo komiteju locekļiem individuāli un kolektīvi ir pietiekama pieredze un zināšanas, lai nodrošinātu to funkciju izpildi. Iestāde, kura nav izveidojusi šādas komitejas, nodrošina, ka tās padome pilnā sastāvā ir ar pietiekamu kolektīvo pieredzi un zināšanām, lai nodrošinātu attiecīgo komiteju funkciju izpildi.

62. Padomes un valdes locekļi velta pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildei (arī komiteju ietvaros), tai skaitā valdes locekļi velta pietiekamu laiku risku pārvaldīšanas nodrošināšanai iestādē, bet padomes locekļi tās uzraudzībai, saskaņā ar piemērotības novērtēšanas noteikumos minētajiem principiem.

5. Iestādes darbības risku pārvaldīšana

63. Iestāde izstrādā, dokumentē un īsteno atbilstošas politikas un procedūras visu iestādes darbībai piemītošo būtisko risku pārvaldīšanai, tai skaitā identificēšanai, novērtēšanai, mērīšanai, kontrolei un risku pārskatu sniegšanai. Šīs politikas un procedūras aptver visus iestādes darbības virzienus, risku identificēšanā un pārvaldīšanā iesaistīto darbinieku, amatpersonu un atbildīgo struktūrvienību lomu un pienākumus, kā arī grupas, kurā ietilpst iestāde, kopējo organizatorisko struktūru prudenciālās konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti.

5.1. Iestādei piemītošo būtisko risku identificēšana

64. Veicot iestādes darbībai piemītošo būtisko risku identificēšanu, iestāde regulāri novērtē, kādi riski var nelabvēlīgi ietekmēt tās darbības mērķu sasniegšanu, tai skaitā plānoto finanšu rezultātu sasniegšanu. Iestāde nodrošina, ka būtisko risku identificēšanai tiek izmantoti atbilstoši kvantitatīvie un kvalitatīvie kritēriji, tai skaitā stresa testēšana, un novērtējuma rezultāti un secinājumi ir pamatoti un dokumentēti. Novērtējumā atbilstoši iestādes darbības specifikai tiek izvērtēti vismaz šādi riski:

64.1. kredītrisks;

64.2. tirgus riski;

64.3. operacionālais risks;

64.4. darbības atbilstības risks;

64.5. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks un sankciju risks;

64.6. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risks;

64.7. procentu likmju risks netirdzniecības portfelī;

64.8. likviditātes risks;

64.9. riski, kas rodas no riska darījumu koncentrācijas;

64.10. atlikušais risks – risks, ka iestādes lietotās kredītriska mazināšanas metodes izrādās mazāk efektīvas, nekā sākotnēji paredzēts;

64.11. riski, kas rodas vērtspapīrošanas darījumu rezultātā, ja iestāde šajos darījumos piedalās kā ieguldītājs, sākotnējais aizdevējs, iniciators vai sponsors;

64.12. pārmērīgas sviras risks;

64.13. valsts risks – risks ciest zaudējumus ārvalsts ekonomisko, sociālo vai politisko notikumu dēļ. Valsts risks ietver arī pārveduma risku – risku, ka darījuma partneris nespēs nodrošināt to, ka tā rīcībā ir ārvalstu valūta saistību pildīšanai;

64.14. pārējie iestādes darbību ietekmējošie riski (piemēram, reputācijas risks, stratēģijas risks).

65. Iestāde nodrošina vides, sociālo un pārvaldības (turpmāk kopā – ESG) riska faktoru integrēšanu iestādes risku pārvaldības sistēmā, ņemot vērā to ietekmi uz iestādei piemītošajiem būtiskajiem riskiem. Piemēram, ESG riska faktoriem, kas saistīti ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, var būt ietekme uz kredītrisku, ESG riska faktoriem, kas izriet no notikumiem saistībā ar klimatu, var būt ietekme uz kredītņēmējiem, finanšu tirgus apstākļiem un likviditāti, savukārt sociālajiem un pārvaldības riska faktoriem var būt ietekme uz operacionālo risku un reputācijas risku.

66. Iestāde nodrošina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska un sankciju riska integrēšanu iestādes risku pārvaldības sistēmā, kā arī nodrošina to pārvaldīšanu atbilstoši normatīvajos aktos, kas nosaka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska pārvaldīšanu un sankciju riska pārvaldīšanu, noteiktajām prasībām.

67. Riskiem, kurus iestāde identificējusi kā tās darbībai būtiskus, iestāde izstrādā, dokumentē un īsteno atbilstošas risku pārvaldīšanas politikas un procedūras, kurās nosaka:

67.1. risku mērīšanas (riskiem, kurus iespējams kvantitatīvi izmērīt, piemēram, kredītriskam, tirgus riskiem) un novērtēšanas (kvantitatīvi nenosakāmiem riskiem, piemēram, reputācijas riskam, stratēģijas riskam) metodes un regularitāti;

67.2. piemērotas risku kontroles procedūras, tai skaitā saskaņā ar iestādes risku stratēģiju nosaka maksimāli pieļaujamā risku apmēra ierobežojumus un limitus, risku ierobežošanas metodes un kontroles procedūras, lai mazinātu kvantitatīvi nenosakāmus riskus, kurās tiek ņemti vērā iestādes darbības virzieni, finansiālais stāvoklis, kapitāla bāze, iestādes stratēģiskie mērķi un citi iestādei būtiski faktori;

67.3. kārtību, kādā iestādes padome, risku komiteja, valde, risku direktors un struktūrvienību vadītāji regulāri saņem informāciju par iestādes darbībai piemītošajiem riskiem, to apmēru un tendencēm, risku ietekmi uz iestādes kapitāla apmēru un pietiekamību, kā arī citu lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju;

67.4. risku pārvaldīšanas politiku un kontroles procedūru, tai skaitā noteikto ierobežojumu un limitu, ievērošanas kontroles kārtību;

67.5. pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījumu risku pārvaldīšanā, tai skaitā:

67.5.1. struktūrvienību, kas veic biznesa funkcijas, pienākumu identificēt un pārvaldīt riskus, kas rodas to darbības rezultātā (pirmā aizsardzības līnija);

67.5.2. struktūrvienību, kas veic risku kontroles funkcijas un darbības atbilstības kontroles funkcijas, pienākumu veikt turpmāku padziļinātu, neatkarīgu un visaptverošu attiecīgo risku identificēšanu, mērīšanu, novērtēšanu, analīzi un uzraudzību, regulāri ziņot iestādes padomei vai attiecīgajām padomes līmeņa komitejām, ja tādas ir izveidotas (vienlaikus nodrošinot, ka par būtiskākajiem aspektiem vienmēr ir informēta iestādes padome), par novērtējuma rezultātiem un veikt attiecīgo risku pārvaldīšanu funkciju ietvaros (otrā aizsardzības līnija);

67.5.3. struktūrvienības, kas veic iekšējā audita funkciju, pienākumu neatkarīgi uzraudzīt šo noteikumu 67.5.1. un 67.5.2. apakšpunktā minēto iestādes struktūrvienību rīcību risku pārvaldīšanā (trešā aizsardzības līnija).

68. Veicot iestādes darbībai piemītošo būtisko risku mērīšanu, novērtēšanu un pārraudzību, iestāde piemēro tās darbības specifikai un sarežģītībai atbilstošas analītiskās metodes, tai skaitā stresa testēšanu, ko iestāde izmanto gan būtisko risku, gan risku savstarpējās mijiedarbības izvērtēšanai. Iestāde dokumentē un regulāri pārskata izmantojamo analītisko metožu izvēli un būtību, kā arī tajās izmantotos pieņēmumus un aplēses. Iestāde, vērtējot riskus, nedrīkst pārmērīgi paļauties uz kvantitatīvajām metodēm, tai skaitā stresa testēšanā gūtajām atziņām, un kvantitatīvo risku mērīšanu vienmēr papildina ar kvalitatīvo novērtējumu, piemēram, kritisku kvantitatīvo rezultātu analīzi, pamatotiem un dokumentētiem ekspertu vērtējumiem un makroekonomiskās vides analīzi valstīs, kurās iestāde veic būtisku darbību.

69. Veicot stresa testēšanu, iestāde ievēro Eiropas Banku iestādes 2018. gada 19. jūlija pamatnostādnēs Nr. EBA/GL/2018/04 "Pamatnostādnes par iestāžu spriedzes testiem" noteiktās prasības.

70. Iestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā pārskata un pilnveido risku identificēšanas un pārvaldīšanas politikas un procedūras atbilstoši pārmaiņām iestādes darbībā un iestādes darbību ietekmējošajos ārējos apstākļos. Iestāde izvērtē tās darbības atbilstību risku identificēšanas un pārvaldīšanas politikās un procedūrās noteiktajam, šo politiku un procedūru piemērotību un efektivitāti, kā arī to pasākumu piemērotību un efektivitāti, kurus iestāde veikusi, lai novērstu šo politiku un procedūru piemērošanā atklātos trūkumus.

71. Iestāde dokumentē nepieciešamās izmaiņas iestādes risku stratēģijā, ņemot vērā risku identificēšanas un pārvaldības procesā gūtās atziņas un secinājumus.

5.2. Risku direktora pienākumi

72. Iestāde izstrādā un dokumentē kārtību darba attiecību uzsākšanai ar risku direktoru vai viņa iecelšanai amatā un darba attiecību izbeigšanai ar risku direktoru vai viņa atsaukšanai no amata. Iestāde nodrošina, lai informācija par darba attiecību uzsākšanu ar risku direktoru vai viņa iecelšanu amatā un par darba attiecību izbeigšanu ar risku direktoru vai viņa amata atstāšanu tiek publiskota iestādes tīmekļvietnē.

73. Iestāde uzsāk darba attiecības ar risku direktoru vai ieceļ to amatā, nodrošinot tiešus kontaktus ar padomi (ziņošanas kanāls). Risku direktora pienākumos nedrīkst būt iekļauti pienākumi, kas saistīti ar kontrolējamās darbības, tai skaitā biznesa funkciju, veikšanu. Risku direktoram ir jābūt pietiekamai pieredzei, zināšanām un prasmēm savu amata pienākumu veikšanai.

74. Iestāde sniedz Latvijas Bankai informāciju par darba attiecību izbeigšanas ar risku direktoru vai viņa atsaukšanas no amata iemesliem ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no darba attiecību izbeigšanas ar risku direktoru vai viņa amata atstāšanas dienas.

75. Iestāde nodrošina, ka darba attiecību uzsākšana ar risku direktoru vai viņa iecelšana amatā un darba attiecību izbeigšana ar risku direktoru vai viņa atsaukšana no amata notiek ar iestādes padomes rakstveida apstiprinājumu.

76. Risku direktora pienākumos iekļauj:

76.1. visaptverošas risku kontroles funkcijas vadīšanu;

76.2. iestādes risku pārvaldīšanas sistēmas izveidi, uzraudzību un tās pilnveides nodrošināšanu;

76.3. iestādes stratēģijas (tai skaitā darbības veidu), atsevišķu pakalpojumu (tai skaitā jaunu pakalpojumu izstrādes vai izmaiņu veikšanas iestādes piedāvātajos pakalpojumos), struktūras, kopējā riska profila, kā arī noteikto ierobežojumu un limitu atbilstības iestādes risku stratēģijai regulāru novērtēšanu un neatbilstību gadījumā ziņošanu par tām iestādes padomei, risku komitejai (ja tāda ir izveidota), valdei un atbilstošo struktūrvienību vadītājiem;

76.4. visaptverošas un skaidras informācijas par iestādes kopējo riska profilu, visiem būtiskajiem iestādes riskiem un to atbilstību risku stratēģijai regulāras sniegšanas padomei, risku komitejai (ja tāda ir izveidota), valdei un atbilstošo struktūrvienību vadītājiem nodrošināšanu;

76.5. iestādes padomes, kā arī risku komitejas (ja tāda ir izveidota) un valdes konsultēšanu un atbalsta sniegšanu iestādes stratēģijas (tai skaitā risku stratēģijas) izstrādē, kā arī citu ar iestādes riskiem saistītu lēmumu pieņemšanā.

77. Iestāde nodrošina, ka risku direktoram ir efektīvai viņa pienākumu veikšanai nepieciešamā neatkarība, tai skaitā no biznesa funkcijām, un autoritāte, tas ir, atbilstoša vieta iestādes organizatoriskajā struktūrā, pieeja valdei un padomei un iespēja piedalīties un paust savu viedokli savas kompetences ietvaros iestādes darbībai būtisku lēmumu pieņemšanā.

78. Iestāde dokumentē risku direktora lomu un dalību iestādē izveidoto komiteju sastāvā.

79. Iestāde dokumentē ikvienu iestādē izveidoto komiteju pieņemto lēmumu, kuru risku direktors nav atbalstījis, protokolā norādot galvenos šāda lēmuma iemeslus, kā arī nodrošina, ka šis lēmums tiek virzīts tālāk izskatīšanai augstāka līmeņa lēmējinstitūcijā (iestādes padomē vai valdē).

6. Jaunu finanšu pakalpojumu vai būtisku izmaiņu esošajos finanšu pakalpojumos ieviešanas politika

80. Iestāde izstrādā, dokumentē un īsteno jaunu finanšu pakalpojumu vai būtisku izmaiņu esošajos finanšu pakalpojumos ieviešanas politiku, kurā nosaka:

80.1. kārtību un prasības, kas jāievēro, ieviešot jaunus finanšu pakalpojumus, sākot piedāvāt esošos finanšu pakalpojumus jaunos tirgos vai veicot būtiskas izmaiņas esošo finanšu pakalpojumu sniegšanas kārtībā;

80.2. iestādes doto jauna finanšu pakalpojuma un stratēģiskā darbības virziena definīciju;

80.3. definīciju vai aprakstu, kas klasificē būtiskas izmaiņas esošo finanšu pakalpojumu sniegšanas kārtībā;

80.4. risku kontroles funkcijas un risku direktora lomu, izvērtējot jaunus finanšu pakalpojumus vai veicot būtiskas izmaiņas esošajos finanšu pakalpojumos, kas ietver to atbilstības iestādes risku stratēģijai un ietekmes uz iestādes kopējo riska profilu izvērtēšanu;

80.5. kārtību, kādā tiek izvērtēta dažādu scenāriju ietekme uz iestādes kopējo riska profilu, likviditāti un kapitāla pietiekamību;

80.6. risku kontroles funkcijas un risku direktora lomu, izvērtējot iestādes politiku, procedūru, ierobežojumu un limitu, risku ierobežošanas metožu, iestādes darbinieku sagatavotības un iestādei pieejamo resursu un zināšanu pietiekamību un atbilstību jaunu finanšu pakalpojumu ieviešanai vai būtisku izmaiņu esošajos finanšu pakalpojumos veikšanai;

80.7. darbības atbilstības funkcijas lomu un uzdevumus, novērtējot, vai iestāde, ieviešot jaunus finanšu pakalpojumus vai veicot būtiskas izmaiņas esošajos finanšu pakalpojumos, ievēros atbilstības prasības, ņemot vērā risku kontroles funkcijas un citu atbilstošo struktūrvienību izteiktos secinājumus;

80.8. kārtību, kādā, ieviešot jaunus finanšu pakalpojumus vai veicot būtiskas izmaiņas esošajos finanšu pakalpojumos, tiek vērtēts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks un sankciju risks.

81. Šo noteikumu 80.4., 80.6., 80.7. un 80.8. apakšpunktā minētos pasākumus iestāde veic pirms jaunu finanšu pakalpojumu ieviešanas, pirms esošo finanšu pakalpojumu piedāvāšanas jaunos tirgos vai pirms būtiskām izmaiņām esošo finanšu pakalpojumu sniegšanas kārtībā, kā arī nodrošina pietiekamus resursus to īstenošanai un nosaka atbildīgās struktūrvienības un darbiniekus.

82. Iestāde, īstenojot jaunu finanšu pakalpojumu ieviešanas politiku, papildus ņem vērā Eiropas Banku iestādes 2016. gada 28. septembra pamatnostādnēs Nr. EBA/GL/2016/06 "Pamatnostādnes par atalgojuma politiku un praksi saistībā ar banku mazumtirdzniecības produktu pārdošanu un pakalpojumu sniegšanu" un Eiropas Banku iestādes 2015. gada 15. jūlija pamatnostādnēs Nr. EBA/GL/2015/18 "Pamatnostādnes par produktu pārraudzības un pārvaldības pasākumiem banku mazumtirdzniecības produktiem" ietvertos vispārējos principus, ja tie ir piemēroti iestādes darbības specifikai un sarežģītībai, kā arī attiecīgo jauno finanšu pakalpojumu specifikai.

7. Padomes komiteju izveide, sastāvs un darbības principi

83. Lai sniegtu konsultācijas un atbalstu iestādes padomei lēmumu pieņemšanas procesā, nozīmīga iestāde izveido risku komiteju, izvirzīšanas komiteju un atalgojuma komiteju, ievērojot šādas prasības:

83.1. komitejas sastāvā iekļauj vismaz trīs padomes locekļus;

83.2. ņemot vērā iestādes padomes locekļu skaitu, pēc iespējas nodrošina, ka risku komiteju, izvirzīšanas komiteju un atalgojuma komiteju neveido vieni un tie paši iestādes padomes locekļi.

84. Iestāde, kura nav nozīmīga iestāde, var neveidot risku komiteju, izvirzīšanas komiteju un atalgojuma komiteju, nodrošinot, ka attiecīgās funkcijas pilda iestādes padome pilnā sastāvā.

85. Iestāde nodrošina, ka tiek dokumentēta izveidoto komiteju, kā arī valdes un padomes sēžu darba kārtība, tajās izskatītie jautājumi, galvenie rezultāti, secinājumi un pieņemtie lēmumi. Komiteju locekļi sēžu laikā iesaistās atklātās diskusijās, kurās apspriež arī atšķirīgus viedokļus.

86. Iestāde nodrošina, ka risku komitejai, izvirzīšanas komitejai un atalgojuma komitejai:

86.1. ir skaidri noteiktas darbības pilnvaras, pienākumi un procedūras;

86.2. ir pieejama visa to darbībai nepieciešamā informācija;

86.3. ir pieejami to funkciju veikšanai nepieciešamie resursi;

86.4. regulāri vai pēc to pieprasījuma iestādes darbinieki un amatpersonas sniedz pārskatus un informāciju, kas nepieciešama to funkciju izpildes nodrošināšanai;

86.5. pēc nepieciešamības ir iespēja piesaistīt iekšējās kontroles funkciju veicējus, kā arī citus ekspertus, piemēram, personāla vadītāju vai ārējo ekspertu, lai veicinātu viedokļu apmaiņu, konsultēšanu un atbalsta sniegšanu attiecīgās komitejas locekļiem.

87. Iestāde, kura nav nozīmīgā uzraudzītā kredītiestāde Kredītiestāžu likuma 1. panta pirmās daļas 67. punkta izpratnē, nodrošina iestādes padomē vismaz vienu neatkarīgu padomes locekli un tā dalību risku komitejā, izvirzīšanas komitejā un atalgojuma komitejā (ja tādas ir izveidotas).

88. Iestāde, kura ir nozīmīgā uzraudzītā kredītiestāde Kredītiestāžu likuma 1. panta pirmās daļas 67. punkta izpratnē, nodrošina iestādes padomē vismaz divus neatkarīgus padomes locekļus un šo neatkarīgo padomes locekļu dalību risku komitejā, atalgojuma komitejā un izvirzīšanas komitejā šo komiteju priekšsēdētāja statusā.

7.1. Risku komiteja

89. Nozīmīga iestāde izveido risku komiteju, kura:

89.1. konsultē un sniedz atbalstu iestādes padomei saistībā ar iestādes esošo un nākotnes risku stratēģiju, tai skaitā izmaiņām tajā, ņemot vērā iestādes darbības veida izmaiņas un ārējo faktoru izmaiņas, un palīdz iestādes padomei uzraudzīt tās īstenošanu;

89.2. pārrauga, vai atalgojuma sistēmā noteiktajās motivējošajās shēmās tiek ņemti vērā apsvērumi par risku, kapitālu, likviditāti un peļņas gūšanas iespējamību, neskarot atalgojuma komitejas pienākumus;

89.3. pārrauga, vai, nosakot iestādes klientiem piedāvāto finanšu pakalpojumu un produktu cenas un tarifus, ir ņemti vērā visi saistītie riski, iestādes darbības specifika un risku stratēģijā noteiktie mērķi;

89.4. sagatavo korekcijas plānu un nodod to izskatīšanai iestādes padomei, ja, veicot šo noteikumu 89.3. apakšpunktā noteikto pārraudzību, tiek konstatētas neatbilstības;

89.5. konsultē iestādes padomi par ārējo ekspertu piesaisti ar risku pārvaldīšanu saistītajos jautājumos;

89.6. piedalās dažādu scenāriju izstrādes un analīzes procesā, lai novērtētu, kā dažādi iekšējie un ārējie notikumi ietekmē iestādes riska profilu;

89.7. izvērtē iekšējo auditoru un zvērinātu revidentu sniegto novērtējumu un rekomendācijas par risku pārvaldīšanu iestādē, kā arī, ja nepieciešams, korektīvo pasākumu izstrādi un īstenošanas uzraudzību.

90. Neatkarīgi no tā, vai iestādē ir vai nav izveidota risku komiteja, par risku pārvaldīšanas uzraudzību iestādē atbild padome pilnā sastāvā.

91. Iestāde nodrošina, ka risku komitejas locekļiem ir iestādes risku stratēģijas pārzināšanai un tās īstenošanas uzraudzībai pietiekama pieredze un zināšanas.

92. Iestāde nodrošina, ka risku komitejas priekšsēdētājs vienlaikus nav kādas citas komitejas priekšsēdētājs vai padomes priekšsēdētājs.

93. Risku komiteja nosaka ziņojumu, kurus tā saņem, saturu, apjomu, formātu un biežumu.

94. Iestāde, kura nav nozīmīga iestāde, var apvienot risku komiteju un revīzijas komiteju, izpildot šādus nosacījumus:

94.1. ir saņemta atbilstoša Latvijas Bankas atļauja;

94.2. apvienotās komitejas locekļiem gan individuāli, gan kolektīvi ir pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze gan ar risku komiteju, gan ar revīzijas komiteju saistīto pienākumu veikšanai.

7.2. Izvirzīšanas komiteja

95. Nozīmīga iestāde izveido izvirzīšanas komiteju, kura ir atbildīga par:

95.1. padomes un valdes locekļa amata kandidātu atlases veikšanu un to ieteikšanu apstiprināšanai iestādes padomē vai akcionāru sapulcē, atlases gaitā ņemot vērā attiecīgi padomes un valdes kolektīvās zināšanas, prasmes, pieredzi un dažādību;

95.2. konkrēta amata uzdevumu un nepieciešamās kvalifikācijas apraksta sagatavošanu un tā pienākumu veikšanai veltāmā laika daudzuma izvērtēšanu, veicot šo noteikumu 95.1. apakšpunktā noteikto atlasi;

95.3. lemšanu par mērķi, kas sasniedzams nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvībai iestādes valdē vai padomē, un politikas šā mērķa sasniegšanai izstrādi, kā arī mērķa, politikas un informācijas par tās īstenošanu publiskošanas nodrošināšanu saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 435. panta 2. punkta "c" apakšpunktu;

95.4. periodisku (vismaz reizi gadā) padomes un valdes organizatoriskās struktūras, lieluma, sastāva un darbības efektivitātes izvērtējuma veikšanu, tā rezultātu paziņošanu iestādes padomei un valdes informēšanu par to izvērtējuma daļu, kas attiecas uz valdi;

95.5. padomes un valdes locekļu individuālā un kolektīvā novērtējuma veikšanu saskaņā ar piemērotības novērtēšanas noteikumos noteikto kārtību, periodisku (vismaz reizi gadā) padomes un valdes locekļu kolektīvo zināšanu, prasmju un pieredzes izvērtējuma veikšanu, ņemot vērā šo noteikumu 59. punktā minēto kolektīvo atbilstību, kā arī iestādes padomes informēšanu par iegūtajiem rezultātiem;

95.6. periodisku augstākās vadības atlases un iecelšanas amatā politikas pārskatīšanu un ziņošanu padomei par nepieciešamajiem uzlabojumiem.

96. Izvirzīšanas komiteja, veicot savus pienākumus, ņem vērā nepieciešamību, ciktāl tas iespējams, pastāvīgi nodrošināt, lai padomes un valdes lēmumu pieņemšanā kāda atsevišķa persona vai neliela personu grupa nedominētu tā, ka tas kaitētu iestādes interesēm kopumā.

97. Izvirzīšanas komiteju un atalgojuma komiteju var apvienot, izpildot šādus nosacījumus:

97.1. apvienotās komitejas locekļi spēj pilnībā nodrošināt šajos noteikumos minēto izvirzīšanas komitejas un atalgojuma komitejas funkciju izpildi;

97.2. apvienotās komitejas locekļiem kolektīvi ir pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze gan atalgojuma komitejas, gan izvirzīšanas komitejas pienākumu veikšanai;

97.3. lēmums par komiteju apvienošanu un tā pamatojums tiek dokumentēts.

7.3. Atalgojuma komiteja

98. Nozīmīga iestāde izveido atalgojuma komiteju, kas spēj sniegt neatkarīgu un kompetentu atzinumu par atalgojuma politiku un praksi, atalgojuma politikas pamatprincipu piemērotību iestādes darbības specifikai un atalgojuma politikas un prakses ietekmi uz iestādes risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanas kvalitāti.

99. Iestāde, kura nav nozīmīga iestāde, ņemot vērā tās darbības apjomu, veidus, sarežģītību un specifiku, kā arī organizatorisko struktūru, izvērtē atalgojuma komitejas izveides lietderību un dokumentē pieņemto lēmumu un tā pamatojumu.

100. Atalgojuma komiteja ir atbildīga par:

100.1. iekšējo normatīvo aktu, kurus apstiprina iestādes padome un kuri saistīti ar atalgojumu, sagatavošanu, tai skaitā par tādu iekšējo normatīvo aktu sagatavošanu, kuriem ir ietekme uz iestādes riska profilu un risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanas kvalitāti, kā arī par atalgojuma politikas pārskatīšanu un trūkumu novēršanas plāna sagatavošanu;

100.2. atbalstu iestādes padomei attiecīgo iekšējo normatīvo aktu pārvaldības nodrošināšanā, tai skaitā, sagatavojot atzinumu par šo normatīvo aktu piemērošanu praksē un to atbilstību atalgojuma politikas pamatprincipiem, kā arī par to, vai esošā atalgojuma politika nodrošina efektīvu iestādes risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanu un ilgtermiņa attīstību, un sniedzot priekšlikumus tās pilnveidošanai;

100.3. risku kontroles un darbības atbilstības kontroles funkciju augstākā līmeņa amatpersonu vai darbinieku atalgojuma tiešu pārraudzību;

100.4. iestādes riska profilu ietekmējošo amatu izvērtējuma un identifikācijas procesa nodrošināšanu.

101. Atalgojuma komiteja iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un atzinumus sagatavo, ņemot vērā iestādes akcionāru, ieguldītāju un citu ieinteresēto pušu ilgtermiņa intereses, kā arī sabiedrības intereses.

102. Gadījumos, kad normatīvie akti paredz atalgojuma komitejā iesaistīt darbinieku pārstāvi, iestāde nodrošina, ka par atalgojuma komitejas vadītāju ieceļ vienu no iestādes padomes locekļiem un atalgojuma komitejas locekļu vairākumu veido iestādes padomes locekļi.

103. Iestāde nodrošina, ka atalgojuma komitejas locekļiem ir pieejama visa nepieciešamā informācija savas darbības nodrošināšanai un komitejas lēmumi, tai skaitā pieņemtie iekšējie normatīvie akti un atzinumi par atalgojuma politiku un praksi, ir dokumentēti un pamatoti.

104. Atalgojuma komiteja sadarbojas ar citām iestādes izveidotajām komitejām (piemēram, risku komiteju, revīzijas komiteju, izvirzīšanas komiteju) vai funkciju veicējiem attiecīgajās jomās (piemēram, personāla atlases, juridiskajā vai stratēģiskās plānošanas jomā), lai panāktu visaptverošu informācijas apmaiņu savas darbības un pienākumu veikšanas nodrošināšanai.

8. Darbības nepārtrauktības nodrošināšana

105. Lai nodrošinātu iestādes spēju darboties nepārtraukti un mazinātu zaudējumus ārkārtēju apstākļu gadījumā, iestāde veic pasākumus tās darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

106. Lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību, iestāde:

106.1. identificē tās darbībai būtiskus procesus un resursus, kuri darbības traucējumu gadījumā ir nekavējoties jāatjauno, tai skaitā tos, kurus nodrošina ārpakalpojumu sniedzēji vai citas trešās puses;

106.2. novērtē iestādes darbībai būtisku procesu pārtraukšanas un resursu nepietiekamības ietekmi uz iestādes darbību un maksimāli pieļaujamo laiku to atjaunošanai, tādējādi nosakot prioritātes un rīcību normālas darbības atjaunošanai ārkārtējos apstākļos;

106.3. izstrādā procedūras un nosaka atbildīgos un iesaistītos darbiniekus un administratīvās un tehniskās funkcijas iestādes darbībai būtisku procesu nepārtrauktības un resursu pietiekamības nodrošināšanai;

106.4. nosaka tehniskos un darba organizācijas pasākumus un veidus, kādos iestādes darbībai būtiski procesi un resursi tiks atjaunoti;

106.5. nosaka alternatīvus veidus iestādes darbībai būtisku procesu un resursu aizstāšanai līdz to atjaunošanai, piemēram, paredzot citu atrašanās vietu vai citus resursus, un paredz iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanā iesaistītajiem darbiniekiem atbilstošu materiāltehnisko apgādi un lietojamo informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju infrastruktūru ārkārtējos apstākļos;

106.6. nosaka darbības nepārtrauktības nodrošināšanas pasākumus informācijas sistēmu darbībai.

9. Grāmatvedības organizācija

107. Iestāde veido grāmatvedības sistēmu, ievērojot iestādes grāmatvedības organizāciju regulējošos normatīvos aktus un izstrādājot un dokumentējot grāmatvedības politiku (norādot, kā grāmatvedībā atspoguļo dažādus darījumus) un uzskaites, kontroles, novērtēšanas un pārskatu sagatavošanas procedūras.

108. Iestāde nodrošina, ka katru dienu tiek apstrādāti visi darījumi un katras darba dienas beigās tiek sagatavota bilance.

10. Vadības informācijas sistēma

109. Iestāde izstrādā vadības informācijas sistēmu, kura dod iespēju izprast un savlaicīgi novērtēt iestādes finansiālo stāvokli, efektīvi pieņemt lēmumus un novērtēt to sekas, kā arī savlaicīgi atklāt kontroles procedūru neievērošanu. Iestādes padomei, valdei, komitejām (ja tādas ir izveidotas), struktūrvienību vadītājiem un atbildīgajiem darbiniekiem jābūt savlaicīgi pieejamai precīzai, pilnīgai, ticamai un atbilstošai informācijai, kura nepieciešama to amata pienākumu izpildei un lēmumu pieņemšanai gan normālos darbības apstākļos, gan krīzes situācijā.

110. Vadības informācija aptver vismaz:

110.1. informāciju par iestādes pašreizējo stāvokli un darbības rezultātus salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem un darbības plāna rādītājiem;

110.2. aktīvu, pasīvu un ārpusbilances posteņu analīzi, norādot, kā tie ir novērtēti;

110.3. ienākumu un izdevumu analīzi, tai skaitā to atkarību no dažādām aktīvu, pasīvu un ārpusbilances posteņu kategorijām;

110.4. informāciju par faktisko kvantitatīvo risku lieluma atbilstību iestādes risku stratēģijai un salīdzinājumu ar noteiktajiem ierobežojumiem un limitiem;

110.5. pieņemto politiku un procedūru neievērošanas gadījumu uzskaitījumu un analīzi.

111. Vadības informācijas sistēma nodrošina savlaicīgas, precīzas, pilnīgas, ticamas un atbilstošas informācijas sniegšanu ārējiem lietotājiem (piemēram, Latvijas Bankai) atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām gan normālos darbības apstākļos, gan krīzes situācijā, normatīvajā aktā paredzētajā termiņā un pēc pieprasījuma.

112. Iestāde nodrošina pietiekamus resursus ar risku pārvaldīšanu saistītās informācijas apkopošanai un vadības informācijas un informācijas ārējiem lietotājiem sagatavošanai un sniegšanai.

11. Aktīvu un informācijas sistēmu aizsardzība

113. Iestāde izstrādā un dokumentē aktīvu un informācijas sistēmu aizsardzības procedūras.

114. Aktīvu un informācijas sistēmu aizsardzības procedūrās paredz kārtību, kādā iestāde:

114.1. nodrošina iestādes materiālo un finanšu aktīvu saglabāšanu;

114.2. nodrošina to materiālo un finanšu aktīvu saglabāšanu, kas tiek turēti klientu uzdevumā;

114.3. novērš trešo personu nesankcionētu tiešu un netiešu (ar dokumentu starpniecību) piekļuvi iestādes aktīviem, grāmatvedības, elektroniskās sakaru sistēmas un citiem datiem;

114.4. nodrošina informācijas sistēmu drošu un stabilu funkcionēšanu un informācijas saglabāšanu (tai skaitā informācijas atjaunošanu ārkārtas situācijās).

12. Iestādes padomes un valdes funkcijas pārvaldības sistēmas nodrošināšanā

115. Iestādes padome uzrauga, kā iestādes valde nodrošina pārvaldības sistēmas izveidi un efektīvu funkcionēšanu. Veicot uzraudzību, iestādes padome:

115.1. nosaka pienākumu sadali starp padomes locekļiem un komitejām (ja tādas ir izveidotas) un informācijas apmaiņas kārtību starp padomi un valdi, tai skaitā kritiski izvērtē valdes sniegtās informācijas saturu;

115.2. nodrošina, ka padomes līmeņa komiteju (ja tādas ir izveidotas) darba kārtība un būtiskākie izskatītie jautājumi un secinājumi tiek dokumentēti;

115.3. izskata valdes locekļu individuālās un kolektīvās piemērotības novērtēšanas rezultātus;

115.4. nosaka iestādes stratēģiju, tai skaitā darbības mērķus, risku stratēģiju un kapitāla pietiekamības uzturēšanas stratēģiju, kā arī uzrauga šo stratēģiju īstenošanu;

115.5. uzrauga iestādes organizatoriskās struktūras izveidi un atbilstību iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, kā arī atbilstību iestādes darbības specifikai un risku stratēģijai;

115.6. apstiprina iestādes ārpakalpojumu izmantošanas politiku un uzrauga tās īstenošanu, kā arī vismaz reizi gadā pārskata to atbilstoši izmaiņām iestādes darbībā un ārējos apstākļos;

115.7. nosaka iestādes korporatīvās vērtības un profesionālās rīcības un ētikas standartus, apstiprina interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politiku un politiku dažādības nodrošināšanai iestādes padomes un valdes sastāvā;

115.8. uzrauga iestādes risku kultūras nodrošināšanu;

115.9. uzrauga risku pārvaldīšanu iestādē, ESG riska faktoru integrāciju kopējā risku pārvaldības ietvarā, tai skaitā apstiprina risku identificēšanas un pārvaldīšanas politikas, pieprasa un saņem informāciju par iestādes darbībai piemītošo būtisko risku lielumu un pārvaldīšanu (tai skaitā risku, kuri saistīti ar makroekonomiskajiem faktoriem un ekonomisko ciklu), nodrošina, ka iestāde piešķir pietiekamus resursus risku pārvaldīšanai, kā arī vismaz reizi gadā novērtē risku pārvaldīšanas efektivitāti;

115.10. uzrauga ar iestādes darbībai piemītošajiem būtiskajiem riskiem saistīto aktīvu vērtēšanu, kredītreitinga aģentūru piešķirto reitingu lietošanu un iekšējo modeļu izmantošanu;

115.11. uzrauga darbības atbilstības riska pārvaldīšanu iestādē, tai skaitā apstiprina darbības atbilstības riska pārvaldīšanas politiku, un vismaz reizi gadā novērtē darbības atbilstības riska pārvaldīšanas efektivitāti;

115.12. uzrauga efektīvas vadības informācijas sistēmas funkcionēšanu, informācijas atklāšanu un komunikāciju;

115.13. uzrauga, vai risku kontroles funkcija, darbības atbilstības kontroles funkcija un iekšējā audita funkcija ir skaidri noteikta, vai šīm funkcijām ir piemērota vieta iestādes organizatoriskajā struktūrā un noteikta loma iestādes pārvaldīšanas procesā un vai tās ir nodrošinātas ar kvalificētu personālu un darbojas efektīvi;

115.14. uzrauga iekšējās kontroles sistēmas periodisku pilnveidošanu atbilstoši pārmaiņām iestādes darbībā un iestādes darbību ietekmējošajos ārējos apstākļos;

115.15. izskata iekšējā audita funkcijas veicēju, zvērinātu revidentu, kā arī Latvijas Bankas un citu institūciju atzinumus un ieteikumus iestādes darbības uzlabošanai un kontrolē atklāto trūkumu novēršanu;

115.16. apstiprina jaunu finanšu pakalpojumu ieviešanas politiku;

115.17. nosaka ziņojumu, kurus tā saņem, saturu, apjomu, formātu un biežumu, kā arī kritiski izvērtē un vajadzības gadījumā apstrīd ziņojumos ietvertās informācijas patiesumu;

115.18. nodrošina, ka regulāri, izmantojot iekšējos vai ārējos resursus, tiek veikts padomes darbības novērtējums, kurā tiek vērtēta padomes kolektīvās un tās locekļu individuālās darbības efektivitāte, izveidoto komiteju darbība, kā arī padomes un valdes darbības iekšējā kārtība un procedūras;

115.19. nodrošina, ka, balstoties uz padomes darbības novērtējuma rezultātiem, tiek identificētas nepilnības padomes darbā un veikti atbilstoši pasākumi to novēršanai;

115.20. pilnā sastāvā veic risku komitejas, izvirzīšanas komitejas un atalgojuma komitejas pienākumus, ja šādas komitejas nav izveidotas, ņemot vērā šajos noteikumos noteiktās prasības attiecībā uz šādu komiteju izveidi;

115.21. ne retāk kā reizi gadā nosaka un apstiprina iekšējā audita funkcijas darbības plānu saskaņā ar šo noteikumu 138. punktā noteikto, nodrošinot, ka risku komiteja un revīzijas komiteja (ja tādas ir izveidotas) ir iesaistīta šā plāna izstrādē.

116. Iestādes valde ir atbildīga par visaptverošas pārvaldības sistēmas izveidi, tās īstenošanu, pārvaldīšanu un pilnveidošanu. Lai to nodrošinātu, iestādes valde:

116.1. nosaka kvalitatīvus un kvantitatīvus mērķus katrai iestādes darbības jomai saskaņā ar šo noteikumu 115.4. apakšpunktā noteikto par padomes noteikto iestādes stratēģiju, kā arī regulāri ziņo iestādes padomei par šo mērķu sasniegšanu un piemērotību;

116.2. nosaka iestādes organizatorisko struktūru;

116.3. nodrošina iestādes padomes apstiprinātās ārpakalpojumu politikas ieviešanu un apstiprina atbilstošas procedūras (ja iestāde izmanto ārpakalpojumus);

116.4. nodrošina iestādes darbinieku atbilstošu kvalifikāciju un pietiekamu pieredzi (tai skaitā attiecībā uz personām, kuras iestādē pilda pamatfunkcijas), padomes noteikto profesionālās rīcības un ētikas standartu ieviešanu un padomes noteiktās interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politikas ieviešanu un apstiprina atbilstošas procedūras;

116.5. nosaka un nodrošina risku kultūras īstenošanu iestādē;

116.6. nodrošina iestādes darbības risku identificēšanu un pārvaldīšanu un ESG riska faktoru integrāciju kopējā risku pārvaldības ietvarā, tai skaitā mērīšanu, novērtēšanu, kontroli un risku pārskatu sniegšanu, īstenojot padomes noteiktās risku identificēšanas un pārvaldīšanas politikas, un apstiprina atbilstošas procedūras, kā arī nodrošina šo politiku un procedūru pārskatīšanu un pilnveidošanu saskaņā ar šo noteikumu 70. punktā minēto;

116.7. nodrošina darbības atbilstības riska pārvaldīšanu, īstenojot padomes noteikto darbības atbilstības riska pārvaldīšanas politiku, un apstiprina atbilstošas procedūras;

116.8. nosaka aktīvu, pasīvu, ārpusbilances prasību un saistību, ieņēmumu un izdevumu uzskaites un novērtēšanas principus;

116.9. ievieš un pārvalda vadības informācijas sistēmu, kas aptver visu iestādes darbību, un nodrošina informācijas atklāšanu un komunikāciju;

116.10. nodrošina iestādes aktīvu un informācijas sistēmu aizsardzību;

116.11. nodrošina pasākumu veikšanu, lai novērstu iekšējās kontroles sistēmas trūkumus, kurus atklājuši iekšējā audita funkcijas veicēji, zvērināti revidenti, Latvijas Banka vai citas institūcijas;

116.12. vismaz vienu reizi gadā sniedz iestādes padomei pārskatu par iekšējās kontroles sistēmas darbību, izvērtējot tās efektivitāti un nepieciešamības gadījumā ierosinot veicamās izmaiņas tās efektivitātes uzlabošanai, ņemot vērā pārmaiņas iestādes darbībā un tās darbību ietekmējošajos ārējos apstākļos;

116.13. papildus šo noteikumu 116.12. apakšpunktā noteiktajam nekavējoties ziņo iestādes padomei par jebkurām būtiskām iestādes darbības izmaiņām, ja ir konstatētas būtiskas novirzes no darbības stratēģijā noteiktajiem mērķiem;

116.14. īsteno padomes noteikto jaunu finanšu pakalpojumu vai būtisku izmaiņu esošajos finanšu pakalpojumos ieviešanas politiku un apstiprina atbilstošas procedūras;

116.15. nosaka ziņojumu, kurus tā saņem, saturu, apjomu, formātu un biežumu, kā arī kritiski izvērtē un vajadzības gadījumā apstrīd šīs informācijas patiesumu.

13. Iekšējās kontroles funkcijas