Ārpakalpojumu izmantošanas noteikumi kredītiestādēm, maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm

Latvijas Bankas noteikumi Nr. 374Rīgā 2024. gada 16. decembrī

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 10.1 panta divdesmito daļuun 50. panta otro daļu un Maksājumu pakalpojumu unelektroniskās naudas likuma 29. panta 1.1 daļu un 48. panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kredītiestādēm, maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm (turpmāk kopā – iestāde):

1.1. prasības ārpakalpojumu izmantošanai, tai skaitā ārpakalpojumu politikā un procedūrās un nozīmīgu ārpakalpojumu līgumos iekļaujamās prasības;

1.2. prasības ar ārpakalpojumu izmantošanu saistīto risku novērtēšanai, tai skaitā risku, ko rada vienošanās ar trešajām personām, novērtēšanai;

1.3. Latvijas Bankai iesniedzamos dokumentus un informāciju nozīmīgu ārpakalpojumu saņemšanai;

1.4. darījumus, kas nav uzskatāmi par ārpakalpojumiem;

1.5. kārtību, kādā iestāde informē par ārpakalpojumu tālāku deleģēšanu;

1.6. kārtību, kādā iestāde identificē nozīmīgus ārpakalpojumus un ziņo par to grozījumiem.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. kritiski svarīga vai nozīmīga funkcija – process, pakalpojums vai cita darbība (turpmāk – funkcija), kuru iestāde atbilstoši šo noteikumu IV nodaļā noteiktajam novērtējumam ir identificējusi kā kritiski svarīgu vai nozīmīgu;

2.2. pārvaldes institūcija – iestādes padome un valde.

3. Šos noteikumus piemēro tiktāl, ciktāl attiecīgos jautājumus neregulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra regula (ES) Nr. 2022/2554 par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/101.

4. Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde ievēro šo noteikumu prasības individuāli, prudenciālās konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Regula Nr. 575/2013) izpratnē.

5. Iestādēm, kuru uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka, šie noteikumi piemērojami, ciktāl tie nav pretrunā ar Eiropas Centrālās bankas noteiktajām prasībām ārpakalpojumu izmantošanai.

6. Maksājumu iestāde un elektroniskās naudas iestāde šo noteikumu prasības piemēro individuāli.

7. Piemērojot šo noteikumu prasības, iestāde ņem vērā tās lielumu, darbības veidu, sarežģītību, ārpakalpojumu sniedzējiem deleģēto funkciju apjomu, riskus, kas saistīti ar ārpakalpojumu līgumu izpildi, un ārpakalpojumu iespējamo ietekmi uz iestādes darbības nepārtrauktību, kā arī nodrošina nepieciešamos resursus, tai skaitā speciālistus ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi.

II. Ārpakalpojumi, ko izmanto grupas ietvaros

8. Saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013 mātes sabiedrība nodrošina grupas līmeņa politikas un procedūru ieviešanu ārpakalpojumu izmantošanas jomā attiecībā uz visām meitas sabiedrībām, kas iekļautas konsolidācijas grupā vai subkonsolidācijas grupā, ņemot vērā attiecīgās valsts, kurā atrodas meitas sabiedrība, normatīvo aktu prasības, kā arī uzrauga to īstenošanu.

9. Iestāde atbilstoši konsolidācijas grupā vai subkonsolidācijas grupā ieviestiem centralizēti nodrošinātiem iekšējās pārvaldības pasākumiem ievēro šādas prasības:

9.1. gadījumos, kad iestāde deleģē savas funkcijas ārpakalpojumu sniedzējam grupas ietvaros, tās pārvaldes institūcijas saglabā pilnu atbildību par normatīvo aktu prasību ievērošanu un nodrošina atbilstību šo noteikumu prasībām;

9.2. ja grupas ietvaros ārpakalpojumu sniedzējam tiek deleģētas iekšējās kontroles funkcijas, iestāde nodrošina šo funkciju efektīvu izpildi un saņem visu uzraudzībai un revīzijai nepieciešamo informāciju, tai skaitā ziņojumus.

10. Papildus šo noteikumu 9. punktā minētajam iestāde ņem vērā šādus nosacījumus:

10.1. iestāde nodrošina, ka ir iespējama ārpakalpojumu sniedzēju, kuriem deleģētas kritiski svarīgas vai nozīmīgas funkcijas, neatkarīga uzraudzība un kontrole (ziņojumu saņemšana, informācija par riska novērtēšanas un darbības uzraudzības rezultātiem);

10.2. iestādes pārvaldes institūcijas saņem informāciju par plānotajām izmaiņām attiecībā uz centralizēti uzraudzītiem ārpakalpojumu sniedzējiem un plānoto izmaiņu iespējamo ietekmi uz kritiski svarīgām vai nozīmīgām funkcijām, tai skaitā veiktā riska novērtējuma kopsavilkumu;

10.3. ja pirms ārpakalpojumu saņemšanas iestādes funkciju un ārpakalpojumu sniedzēja riska novērtējums tiek veikts centralizēti, iestāde konsolidācijas grupas vai subkonsolidācijas grupas ietvaros saņem veiktā novērtējuma kopsavilkumu un lēmumu pieņemšanas procesā ņem vērā katras grupas iestādes struktūru un riskus;

10.4. ja ir izveidots un tiek uzturēts centralizēts visu ārpakalpojumu reģistrs, Latvijas Bankai un katrai grupas iestādei ir tiesības un iespēja bez liekas kavēšanās iegūt informāciju par visu reģistru vai to reģistra daļu, kas attiecas tikai uz konkrētu iestādi, tai skaitā līgumiem ar ārpakalpojumu sniedzējiem grupas ietvaros;

10.5. ja iestāde paļaujas uz konsolidācijas grupā vai subkonsolidācijas grupā kritiski svarīgai vai nozīmīgai funkcijai noteikto ārpakalpojumu izbeigšanas stratēģiju, iestāde saņem stratēģijas kopsavilkumu un pārliecinās, ka plānu var efektīvi izpildīt.

III. Analīze pirms ārpakalpojumu izmantošanas

11. Pirms ārpakalpojumu izmantošanas iestāde:

11.1. novērtē, vai funkcija, kuru plānots deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam, ir kritiski svarīga vai nozīmīga atbilstoši šo noteikumu IV nodaļā noteiktajiem kritērijiem;

11.2. pārliecinās, ka ir izpildīti šo noteikumu 13. un 14. punktā noteiktie nosacījumi;

11.3. identificē un novērtē visus būtiskos riskus šo noteikumu IX nodaļā noteiktajā kārtībā;

11.4. veic ārpakalpojumu sniedzēja piemērotības pārbaudi šo noteikumu X nodaļā noteiktajā kārtībā;

11.5. identificē un novērtē iespējamos interešu konfliktus un veic nepieciešamos pasākumus to pārvaldīšanai.

12. Ārpakalpojumus, kuri nodrošina iestādes kritiski svarīgu vai nozīmīgu funkciju izpildi, iestāde identificē kā nozīmīgus ārpakalpojumus.

13. Iestāde nodrošina, ka finanšu pakalpojumu, kuru sniegšanai ir nepieciešams saņemt Latvijas Bankas atļauju (licenci), deleģēšana Latvijā vai Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī (turpmāk – dalībvalsts) reģistrētam ārpakalpojumu sniedzējam notiek tikai tad, ja Latvijas Banka vai dalībvalsts uzraudzības institūcija ir devusi atļauju ārpakalpojumu sniedzējam veikt šādas darbības vai sniegt ārpakalpojumus.

14. Iestāde nodrošina, ka finanšu pakalpojumu, kuru sniegšanai ir nepieciešams saņemt Latvijas Bankas atļauju (licenci), deleģēšana ārvalstī reģistrētam ārpakalpojumu sniedzējam notiek tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

14.1. ārpakalpojumu sniedzējs ir saņēmis atļauju veikt šādas darbības vai sniegt ārpakalpojumus ārvalstī un to uzrauga attiecīgās valsts uzraudzības institūcija;

14.2. starp Latvijas Banku un attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūciju ir noslēgts atbilstošs sadarbības līgums (piemēram, parakstīts saprašanās memorands vai izveidota kolēģija).

IV. Iestādes funkciju novērtējums

15. Lemjot par funkciju deleģēšanu ārpakalpojumu sniedzējam, iestāde novērtē, vai pēc funkciju deleģēšanas tā turpinās nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu darbību.

16. Iestāde novērtē, vai plānotā funkciju deleģēšana ārpakalpojumu sniedzējam ir uzskatāma par līgumisku vienošanos starp iestādi un ārpakalpojumu sniedzēju, kas paredz šim ārpakalpojumu sniedzējam pienākumu veikt noteiktu funkciju, ko citādi veiktu pati iestāde, ņemot vērā to, vai funkcija (vai tās daļa), kuru plānots deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam, tiek veikta pastāvīgi un vai šo funkciju (vai tās daļu) veic vai varētu veikt pati iestāde, pat ja tā iepriekš nekad šo funkciju nav veikusi.

17. Ja līgums ar ārpakalpojumu sniedzēju aptver vairākas funkcijas, iestāde ņem to vērā, veicot šo funkciju novērtējumu.

18. Iestāde par ārpakalpojumiem neuzskata:

18.1. funkcijas, kuras atbilstoši normatīvo aktu prasībām iestāde nevar veikt pati (piemēram, normatīvajos aktos noteikto finanšu pārskatu revīziju vai pārbaudes);

18.2. tirgus informācijas datu sniegšanas pakalpojumus (piemēram, Bloomberg, Moody’s, Standard & Poor’s, Fitch datu sniegšanu);

18.3. vienošanos par globālas tīkla infrastruktūras (piemēram, Visa, MasterCard) izmantošanu;

18.4. klīringa un norēķinu vienošanos starp klīringa iestādēm, centrālajiem darījumu starpniekiem un norēķinu iestādēm;

18.5. globālas finanšu ziņapmaiņas infrastruktūras, ko pārrauga attiecīgās iestādes, izmantošanu;

18.6. korespondentiestāžu pakalpojumus;

18.7. pakalpojumus, kurus iestāde citādi neveiktu (piemēram, arhitektu konsultācijas, juridiskās konsultācijas, pārstāvība tiesā vai citās valsts institūcijās, telpu uzkopšana, dārzkopība un uzturēšana, medicīnas pakalpojumi, automobiļu apkalpošana, ēdināšanas pakalpojumi, tirdzniecības automātu pakalpojumi, kancelejas pakalpojumi, ceļojumu pakalpojumi, pasta pakalpojumi, reģistratoru, sekretāru un sadales pults operatoru pakalpojumi, preču (piemēram, karšu un to lasītāju, biroja piederumu, datoru, mēbeļu) nodrošināšana vai komunālie pakalpojumi (piemēram, elektrība, gāze, ūdens, telefona līnija)).

19. Lai noteiktu, vai funkcija, kuru plānots deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam, uzskatāma par kritiski svarīgu vai nozīmīgu, iestāde veic novērtējumu un to atbilstoši dokumentē.

20. Iestāde funkciju uzskata par kritiski svarīgu vai nozīmīgu, ja:

20.1. minētās funkcijas nepietiekamas izpildes vai neizpildes rezultātā būtiski pasliktinātos iestādes:

20.1.1. pastāvīga atbilstība tās darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām;

20.1.2. finanšu rādītāji;

20.1.3. sniegto pakalpojumu un darbības stabilitāte vai nepārtrauktība;

20.2. tiek deleģēta iestādes iekšējās kontroles funkcija vai tās daļa, izņemot gadījumus, kad novērtējumā ir konstatēts, ka ārpakalpojumu sniedzējam deleģētās funkcijas neizpilde vai neatbilstoša izpilde nerada negatīvu ietekmi uz iestādes iekšējās kontroles funkcijas efektivitāti;

20.3. ārpakalpojumu sniedzējam tiek deleģēti iestādes finanšu pakalpojumi, kuru sniegšanai ir nepieciešams saņemt Latvijas Bankas atļauju (licenci).

21. Iestādes funkciju uzskata par kritiski svarīgu vai nozīmīgu, ja tā nepieciešama Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma 1. panta pirmās daļas 15. un 27. punktā noteiktās iestādes galvenās darbības jomas vai tādu kritiski svarīgu funkciju nodrošināšanai, kuras tiek identificētas atbilstoši Komisijas 2016. gada 2. februāra deleģētās regulas (ES) Nr. 2016/778, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz apstākļiem un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem pilnībā vai daļēji var atlikt ārkārtas ex post maksājumus, un par kritērijiem darbību, pakalpojumu un operāciju noteikšanai attiecībā uz kritiski svarīgajām funkcijām un darbības jomu un saistīto pakalpojumu noteikšanu attiecībā uz galvenajām darbības jomām, 6. un 7. pantā noteiktajiem kritērijiem, izņemot gadījumus, kad iestādes novērtējumā ir konstatēts, ka šo funkciju neizpilde vai neatbilstoša izpilde nerada negatīvu ietekmi uz galvenās darbības jomas vai kritiski svarīgu funkciju darbības nepārtrauktību.

22. Novērtējot, vai plānotā ārpakalpojumu izmantošana attiecas uz kritiski svarīgu vai nozīmīgu funkciju, iestāde ņem vērā šo noteikumu IX nodaļā minētā riska novērtējuma rezultātus, kā arī vismaz šādus faktorus:

22.1. to, vai ārpakalpojumu izmantošana ir tieši saistīta ar iestādes finanšu pakalpojumiem, kuru sniegšanai ir saņemta Latvijas Bankas atļauja (licence);

22.2. jebkādu traucējumu ietekmi uz ārpakalpojumu sniedzējam deleģētās funkcijas izpildi vai ārpakalpojumu sniedzēja nespēju pastāvīgi sniegt ārpakalpojumu tādā līmenī, kā to paredz līguma nosacījumi, un tā iespējamo ietekmi uz iestādes:

22.2.1. īstermiņa un ilgtermiņa finanšu noturību un dzīvotspēju, tai skaitā tās aktīviem, kapitālu, izmaksām, finansējumu, likviditāti, peļņu un zaudējumiem;

22.2.2. darbības nepārtrauktību un darbības noturību;

22.2.3. operacionālo risku, tai skaitā rīcības un juridiskajiem riskiem;

22.2.4. reputācijas risku;

22.2.5. darbības atjaunošanas un noregulējuma plānošanu, noregulējamību un darbības nepārtrauktību agrīnās intervences, darbības atjaunošanas vai noregulējuma pasākumu gadījumā (ja attiecināms);

22.3. ārpakalpojumu izmantošanas iespējamo ietekmi uz iestādes spēju:

22.3.1. noteikt, uzraudzīt un pārvaldīt visus riskus;

22.3.2. nodrošināt atbilstību iestādes darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām;

22.3.3. veikt atbilstošas revīzijas attiecībā uz ārpakalpojumu sniedzējam deleģētajām funkcijām;

22.4. iespējamo ietekmi uz klientiem sniegtajiem pakalpojumiem;

22.5. iespējamo ietekmi uz visu ārpakalpojumu izmantošanu iestādē, vienam ārpakalpojumu sniedzējam deleģēto funkciju apjomu un iespējamo ietekmi uz ārpakalpojumu izmantošanu vienā un tajā pašā iestādes darbības jomā;

22.6. katras darbības jomas, uz kuru attiecas ārpakalpojumu līgums, lielumu un sarežģītību;

22.7. iespēju paplašināt funkciju tvērumu vai apjomu plānotajā ārpakalpojumu līgumā, negrozot to;

22.8. iespēju nepieciešamības gadījumā ārpakalpojumu sniedzējam deleģēto funkciju nodot citam ārpakalpojumu sniedzējam, tai skaitā paredzamos riskus, ietekmi uz iestādes darbības nepārtrauktību, kā arī šādu darbību veikšanas izmaksas un laika grafiku;

22.9. iespēju ārpakalpojumu sniedzējam deleģētās funkcijas izpildi pārņemt atpakaļ iestādē, ja tas ir nepieciešams vai vēlams;

22.10. fiziskas personas datu aizsardzību un iespējamo ietekmi uz privātumu, ko radītu iespējams konfidencialitātes pārkāpums vai nespēja nodrošināt datu pieejamību un integritāti, attiecībā uz iestādi un tās klientiem, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Regula Nr. 2016/679) prasības.

V. Ārpakalpojumu izmantošanas pārvaldība

23. Iestāde saskaņā ar normatīvajos aktos par iestādes pārvaldības un iekšējās kontroles sistēmu noteiktajām prasībām identificē un pārvalda visus būtiskos ar ārpakalpojumu saņemšanu saistītos riskus, tai skaitā riskus, ko rada vienošanās ar trešajām personām, nodrošina risku mērīšanu, novērtēšanu, kontroli un riska pārskatu sagatavošanu. Iestāde pieņem pamatotus lēmumus par riska uzņemšanos un nodrošina, ka riska pārvaldības pasākumi tiek atbilstoši īstenoti, tai skaitā attiecībā uz kiberriskiem.

24. Iestāde, ņemot vērā šo noteikumu 7. punktā noteikto proporcionalitātes principu, identificē, novērtē, uzrauga un pārvalda visus riskus, kuri izriet no vienošanās ar trešajām personām un kuri uz tām attiecas vai varētu attiekties neatkarīgi no tā, vai šī vienošanās ir uzskatāma par ārpakalpojumu. Riska novērtējumu veic atbilstoši šo noteikumu IX nodaļā noteiktajām prasībām.

25. Iestāde nodrošina atbilstību Regulā Nr. 2016/679 noteiktajām prasībām par fizisku personu datu aizsardzību, izmantojot apstrādātāju, tai skaitā attiecībā uz ārpakalpojumu sniedzējiem deleģētajām funkcijām un jebkuru vienošanos ar trešajām personām.

26. Deleģējot funkcijas ārpakalpojumu sniedzējam, iestādes pārvaldes institūcijas nodrošina iestādes darbību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu attiecībā uz ārpakalpojumu sniedzējiem deleģēto kritiski svarīgo vai nozīmīgo funkciju pārraudzību.

27. Iestāde nodrošina, ka ārpakalpojumu izmantošana nemazina prasības, kuras piemēro iestādes pārvaldes institūciju locekļu piemērotības novērtēšanai, tai skaitā nodrošina, ka tās pārvaldes institūciju locekļiem ir kolektīvi pietiekama kompetence un atbilstoša kvalifikācija ārpakalpojumu pārvaldībai un uzraudzībai.

28. Lai nodrošinātu ārpakalpojumu pārvaldību un uzraudzību, iestāde:

28.1. skaidri nosaka pienākumus ārpakalpojumu izmantošanas dokumentācijas sagatavošanai, pārvaldībai un kontrolei;

28.2. nodrošina pietiekamus resursus, lai ārpakalpojumu izmantošanas pārvaldību, uzraudzību un dokumentācijas sagatavošanu veiktu atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

28.3. izveido struktūrvienību vai ieceļ atbildīgo personu, kura ir tieši pakļauta iestādes pārvaldes institūcijai (piemēram, personu, kura pilda pamatfunkcijas) un kura atbilstoši iestādes iekšējiem normatīvajiem aktiem ir atbildīga par šo noteikumu prasību izpildi, ārpakalpojumu izmantošanas risku pārvaldību un uzraudzību, kā arī par ārpakalpojumu izmantošanai nepieciešamās dokumentācijas pārraudzību. Maza un nesarežģīta iestāde nodrošina vismaz skaidru uzdevumu un pienākumu sadalījumu attiecībā uz ārpakalpojumu izmantošanas pārvaldību un kontroli un var deleģēt par ārpakalpojumu izmantošanu atbildīgās personas pienākumus iestādes pārvaldes institūcijas loceklim.

29. Pieņemot lēmumu par funkciju deleģēšanu ārpakalpojumu sniedzējam, iestāde pēc šo funkciju deleģēšanas nodrošina:

29.1. atbilstību visiem iestādes darbības atļaujas (licences) piešķiršanas nosacījumiem, nodrošinot efektīvu iestādes pārvaldes institūciju pienākumu veikšanu atbilstoši šo noteikumu 26. punktā noteiktajam;

29.2. skaidru un pārredzamu organizatorisko struktūru, kas ļauj nodrošināt atbilstību iestādes darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām;

29.3. pienācīgu uzraudzību un spēju pārvaldīt riskus, ko rada kritiski svarīgu vai nozīmīgu funkciju deleģēšana ārpakalpojumu sniedzējiem, gadījumos, kad iekšējās kontroles sistēmas funkciju uzdevumus veic ārpakalpojumu sniedzējs (piemēram, ārpakalpojumu izmantošana konsolidācijas grupā vai subkonsolidācijas grupā);

29.4. pietiekamu resursu pieejamību, lai īstenotu atbilstību šo noteikumu 29.1., 29.2. un 29.3. apakšpunktā noteiktajām prasībām.

30. Izmantojot ārpakalpojumus, iestāde nodrošina, ka:

30.1. tā var pieņemt un īstenot lēmumus, kas saistīti ar tās darbību un kritiski svarīgu vai nozīmīgu funkciju, tai skaitā to, kuras deleģētas ārpakalpojumu sniedzējiem, veikšanu;

30.2. tā atbilstoši savam darbības veidam var sniegt finanšu pakalpojumus;

30.3. riski, kas saistīti ar esošo un plānoto ārpakalpojumu izmantošanu, tiek pienācīgi identificēti, novērtēti, pārvaldīti un mazināti;

30.4. ir ieviesti nepieciešamie konfidencialitātes pasākumi attiecībā uz datiem un citu informāciju;

30.5. tiek īstenota efektīva informācijas apmaiņa ar ārpakalpojumu sniedzējiem;

30.6. deleģējot ārpakalpojumu sniedzējiem kritiski svarīgas vai nozīmīgas funkcijas, attiecīgajā laikposmā tā spēj veikt vismaz vienu no turpmāk minētajām darbībām:

30.6.1. deleģēt funkciju citam ārpakalpojumu sniedzējam;

30.6.2. pārņemt ārpakalpojumu sniedzējam deleģētās funkcijas izpildi atpakaļ iestādē;

30.6.3. pārtraukt iestādes darbību jomā, kas saistīta ar ārpakalpojumu sniedzējam deleģēto funkciju;

30.7. tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu personas datu apstrādi saskaņā ar Regulu Nr. 2016/679.

31. Iestādes iekšējā audita struktūrvienība, izmantojot uz risku izvērtējumu balstītu pieeju, veic ārpakalpojumu sniedzējiem deleģēto funkciju un ārpakalpojumu izmantošanas procesa neatkarīgu novērtējumu, īpaši attiecībā uz nozīmīgiem ārpakalpojumiem, un pārliecinās par:

31.1. iestādē izveidoto ārpakalpojumu izmantošanas procesa darbību un tā efektivitāti;

31.2. kritiski svarīgo vai nozīmīgo funkciju identificēšanu un veiktā novērtējuma kvalitāti un efektivitāti;