LegalizeĀrpakalpojumu izmantošanas noteikumi kredītiestādēm, maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm
65. Neatkarīgi no tā, vai ārpakalpojumu sniedzējam deleģētā funkcija ir kritiski svarīga vai nozīmīga, ārpakalpojumu līgumā nosaka tiesības Latvijas Bankai piekļūt informācijai un veikt pārbaudi saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma 12. pantu un Kredītiestāžu likuma 8. un 106. pantu attiecībā uz ārpakalpojumu sniedzējiem, kuri atrodas dalībvalstī vai ārvalstī.
66. Attiecībā uz ārpakalpojumu sniedzējam deleģētajām kritiski svarīgām vai nozīmīgām funkcijām ārpakalpojumu līgumā paredz, ka ārpakalpojumu sniedzējs iestādei un Latvijas Bankai, tai skaitā kā noregulējuma iestādei, un jebkurai citai iestādes vai Latvijas Bankas pilnvarotai personai nodrošina:
66.1. piekļuvi visām attiecīgajām uzņēmējdarbības telpām (piemēram, galvenajiem birojiem un darbības centriem), tai skaitā visām ierīcēm, sistēmām, tīkliem, informācijai un datiem, ko izmanto ārpakalpojumu sniedzējam deleģētajai funkcijai, tostarp ar to saistītajai finanšu informācijai, personālam un ārpakalpojumu sniedzēja ārējiem revidentiem;
66.2. ārpakalpojumu izmantošanas pārbaudes un revīzijas tiesības ārpakalpojumu izmantošanas uzraudzībai un atbilstības normatīvo aktu un līgumiskajām prasībām nodrošināšanai.
67. Lai ārpakalpojumu sniedzējam deleģētu funkcijas, kas nav kritiski svarīgas vai nozīmīgas, iestāde nodrošina piekļuves un revīzijas tiesības atbilstoši šo noteikumu 66. punktā noteiktajam, izmantojot uz risku izvērtējumu balstītu pieeju un ņemot vērā ārpakalpojumu sniedzējam deleģētās funkcijas būtību un ar to saistītos operacionālos un reputācijas riskus, funkcijas apjomu un iespējamo ietekmi uz darbības nepārtrauktību un līgumā noteikto termiņu. Iestāde ņem vērā, ka funkcija var kļūt kritiski svarīga vai nozīmīga.
68. Iestāde nodrošina, ka ārpakalpojumu līgums vai jebkura cita līgumiska vienošanās nekavē vai neierobežo iestādes, Latvijas Bankas vai trešo personu, ko tās pilnvarojušas savu tiesību īstenošanai, piekļuves un revīzijas tiesību efektīvu īstenošanu.
69. Iestāde, izmantojot savas piekļuves un revīzijas tiesības, atbilstoši uz risku izvērtējumu balstītai pieejai nosaka revīzijas biežumu un jomu, kurā jāveic revīzija, kā arī ievēro Latvijā atzītos starptautiskos revīzijas standartus.
70. Neierobežojot atbildību par ārpakalpojumu izmantošanu, iestāde var izmantot:
70.1. apvienotas revīzijas, ko organizē kopā ar citiem tā paša ārpakalpojumu sniedzēja klientiem un ko veic pati iestāde un klienti vai arī kāda to norīkota trešā persona, lai tādējādi efektīvāk izmantotu revīzijas resursus un samazinātu administratīvo slogu gan klientiem, gan arī ārpakalpojumu sniedzējam;
70.2. trešo personu izdotus sertifikātus un trešo personu sagatavotus revīzijas ziņojumus vai iekšējo revīziju ziņojumus, kurus ārpakalpojumu sniedzējs tai iesniedz.
71. Lai deleģētu ārpakalpojumu sniedzējam kritiski svarīgas vai nozīmīgas funkcijas, iestāde novērtē, vai šo noteikumu 70.2. apakšpunktā minētie trešo personu izdotie sertifikāti un sagatavotie ziņojumi ir atbilstoši un pietiekami, lai nodrošinātu normatīvo aktu prasību izpildi, bet nepaļaujas tikai uz šiem ziņojumiem.
72. Iestāde izmanto šo noteikumu 70.2. apakšpunktā minētos sertifikātus un revīzijas ziņojumus tikai tad, ja:
72.1. ir sagatavots atbilstošs revīzijas plāns attiecībā uz ārpakalpojumu sniedzējam deleģēto funkciju;
72.2. sertifikāti vai revīzijas ziņojumi attiecas uz sistēmām (piemēram, procesiem, lietotnēm, infrastruktūru, datu centriem) un kontroles pasākumiem, ko iestāde ir identificējusi, kā arī tie atbilst attiecīgajām normatīvo aktu prasībām;
72.3. pastāvīgi tiek rūpīgi izvērtēts sertifikācijas vai revīzijas ziņojumu saturs un tiek pārbaudīts, vai ziņojumi un sertifikāti nav novecojuši;
72.4. galvenās sistēmas un kontroles ir ietvertas sertifikācijas vai revīzijas ziņojuma turpmākajās redakcijās;
72.5. personai, kura izdod sertifikātus vai sagatavo revīzijas ziņojumus, ir atbilstoša kompetence un atļaujas;
72.6. sertifikāti tiek izdoti un revīzija tiek veikta saskaņā ar vispāratzītiem profesionālajiem standartiem un ietver būtisko kontroles pasākumu operatīvās efektivitātes pārbaudi;
72.7. tai ir līgumiskas tiesības pieprasīt, lai sertifikācijas vai revīzijas ziņojumu darbības jomas tiktu attiecinātas uz citām saistītajām sistēmām un kontrolēm. Šādu pieprasījumu par grozījumiem darbības jomā skaitam un biežumam ir jābūt samērīgam un leģitīmam no riska pārvaldības viedokļa;
72.8. tā saglabā tiesības pēc saviem ieskatiem veikt individuālas revīzijas, ja ārpakalpojumu sniedzējam ir deleģēta kritiski svarīga vai nozīmīga funkcija.
73. Iestāde, Latvijas Banka vai to pilnvarotās personas pienācīgi informē ārpakalpojumu sniedzēju par plānoto ārpakalpojumu sniedzēja apmeklējumu klātienē, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams ārkārtas vai krīzes situācijas dēļ.
74. Veicot revīziju pie tāda ārpakalpojumu sniedzēja, kurš sniedz ārpakalpojumus vairākiem klientiem, iestāde, Latvijas Banka vai to pilnvarotās personas nodrošina, lai tiktu novērsti vai mazināti riski, kas apdraud citu klientu darbības vidi (piemēram, pakalpojumu kvalitāti, datu pieejamību, konfidencialitāti).
75. Ja ārpakalpojumu izmantošanai ir augsts tehniskās sarežģītības līmenis, iestāde pārbauda, vai persona, kura veic revīziju, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir iestādes iekšējais revidents vai revidentu vai ārēju revidentu grupa, kas rīkojas tās vārdā, ir piemērota un tai ir atbilstoša kvalifikācija un zināšanas, lai efektīvi veiktu attiecīgo revīziju vai novērtējumu. Tas pats attiecas uz jebkuru iestādes pārstāvi, kas pārskata trešo personu veikto sertifikāciju vai revīzijas, ko veic ārpakalpojumu sniedzēji.
XV. Ārpakalpojumu sniedzējiem deleģēto funkciju pārraudzība
76. Iestāde, izmantojot uz risku izvērtējumu balstītu pieeju, pastāvīgi uzrauga ārpakalpojumu sniedzēju darbību attiecībā uz jebkuru ārpakalpojumu līgumu, īpašu uzmanību pievēršot ārpakalpojumu sniedzējiem deleģētajām kritiski svarīgām vai nozīmīgām funkcijām, un nodrošina datu un informācijas pieejamību, integritāti un drošību. Ja ārpakalpojumu sniedzējam deleģētās funkcijas risks, veids vai apjoms ir būtiski mainījies, iestāde atkārtoti izvērtē šīs funkcijas kritisko svarīgumu vai nozīmīgumu atbilstoši šo noteikumu IV nodaļas prasībām.
77. Iestāde ārpakalpojumu izmantošanas uzraudzību un pārvaldību veic ar pienācīgu gādību, rūpību un kvalifikāciju.
78. Iestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā atbilstoši šo noteikumu IX nodaļā noteiktajām prasībām atjaunina veikto riska novērtējumu un periodiski ziņo iestādes pārvaldes institūcijām par riskiem, kas konstatēti attiecībā uz kritiski svarīgu vai nozīmīgu funkciju deleģēšanu ārpakalpojumu sniedzējiem.
79. Iestāde uzrauga un pārvalda iekšējo koncentrācijas risku, ko rada ārpakalpojumu izmantošana, ņemot vērā šo noteikumu IX nodaļas prasības.
80. Iestāde pastāvīgi uzrauga ārpakalpojumu izmantošanas atbilstību tās ārpakalpojumu politikā noteiktajām prasībām un kvalitātes standartiem, īpaši attiecībā uz ārpakalpojumu sniedzējiem deleģētajām kritiski svarīgām vai nozīmīgām funkcijām, un nodrošina:
80.1. ziņojumu saņemšanu no ārpakalpojumu sniedzējiem atbilstoši šo noteikumu 57.10. apakšpunkta prasībām;
80.2. ārpakalpojumu sniedzēju darbības rezultātu un saņemto ziņojumu novērtēšanu;
80.3. no ārpakalpojumu sniedzējiem saņemtās visas būtiskās informācijas, tai skaitā ziņojumu par darbības nepārtrauktības pasākumiem un pārbaudēm, izskatīšanu.
81. Ja iestāde saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem konstatē nepilnības ārpakalpojumu sniedzējam deleģētās funkcijas īstenošanā, īpaši gadījumos, kad ārpakalpojumu sniedzējs neizpilda tam deleģēto kritiski svarīgo vai nozīmīgo funkciju pietiekami efektīvi, tā veic atbilstošus korektīvos pasākumus un nepieciešamības gadījumā nekavējoties pārtrauc ārpakalpojumu līgumu.
XVI. Ārpakalpojuma izbeigšanas stratēģija
82. Ja ārpakalpojumu sniedzējam tiek deleģētas kritiski svarīgas vai nozīmīgas funkcijas, iestāde sagatavo un dokumentē ārpakalpojuma izbeigšanas stratēģiju, tajā paredzot vismaz:
82.1. ārpakalpojumu līguma pārtraukšanas nosacījumus, iemeslus un iespējamās situācijas;
82.2. rīcību ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu neizpildes gadījumā;
82.3. rīcību nodrošināto funkciju kvalitātes pasliktināšanās un faktisko vai potenciālo darbības traucējumu gadījumā, ko izraisa nepareiza vai neveiksmīga funkcijas nodrošināšana;
82.4. būtiskus riskus, kas saistīti ar funkcijas atbilstošu un pastāvīgu īstenošanu;
82.5. veicamās analīzes tvērumu un resursus, kas būtu nepieciešami ārpakalpojumu līguma pārtraukšanas īstenošanai, un nosakot, cik ilgā laikā to būtu iespējams veikt;
82.6. pilnvarotos darbiniekus un to pienākumus un resursus ārpakalpojuma izbeigšanas stratēģijas īstenošanas pārvaldībai un nepieciešamo darbību veikšanai;
82.7. kritērijus ārpakalpojumu sniedzējam deleģēto funkciju un nodoto datu pārņemšanai;
82.8. rādītājus, kurus izmanto ārpakalpojumu izmantošanas uzraudzībai, tai skaitā rādītāju vērtības, kas liecina par nepieņemamu ārpakalpojuma kvalitātes līmeni un norāda uz nepieciešamību izmantot ārpakalpojuma izbeigšanas stratēģiju.
83. Iestāde nodrošina, ka, pārtraucot nozīmīgu ārpakalpojumu līgumu, netiek radīti nepamatoti tās darbības traucējumi, ietekmēta tās atbilstība normatīvo aktu prasībām un tas nerada kaitējumu iestādes pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktībai un kvalitātei. Lai to nodrošinātu, iestāde:
83.1. izstrādā un īsteno visaptverošu, dokumentētu un attiecīgajā gadījumā pietiekami pārbaudītu ārpakalpojuma izbeigšanas stratēģiju (piemēram, veic analīzi par iespējamajām izmaksām, ietekmi, nepieciešamajiem resursiem un laiku saistībā ar ārpakalpojumu sniedzēja nodrošinātās funkcijas nodošanu alternatīvam ārpakalpojumu sniedzējam);
83.2. nosaka alternatīvus risinājumus un izstrādā pārejas plānu, lai iestāde ārpakalpojumu sniedzējam deleģētās funkcijas un datus no ārpakalpojumu sniedzēja varētu nodot tālāk citam ārpakalpojumu sniedzējam vai pārņemt atpakaļ iestādē, vai veikt citus pasākumus, kas nodrošina kritiski svarīgu vai nozīmīgu funkciju vai darbību nepārtrauktu īstenošanu kontrolētā un pietiekami pārbaudītā veidā, ņemot vērā problēmas, kas var rasties datu atrašanās vietas dēļ, un veicot nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību pārejas posmā.
XVII. Latvijas Bankā iesniedzamie dokumenti un informācija nozīmīga ārpakalpojuma saņemšanai
84. Kredītiestāde vismaz 30 darbdienas pirms nozīmīga ārpakalpojuma saņemšanas iesniedz Latvijas Bankai atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam sagatavotu rakstveida iesniegumu un tam pievieno:
84.1. ārpakalpojumu līguma kopiju;
84.2. ārpakalpojumu politiku un procedūras (ja tās jau iepriekš nav iesniegtas Latvijas Bankā);
84.3. citu informāciju, ko iestāde uzskata par nepieciešamu, lai pamatotu iestādes lēmumu deleģēt kritiski svarīgu vai nozīmīgu funkciju ārpakalpojumu sniedzējam.
85. Maksājumu iestāde un elektroniskās naudas iestāde nodrošina šo noteikumu 84. punktā minētās informācijas sagatavošanu un iesniegšanu Latvijas Bankai vismaz 30 dienas pirms nozīmīga ārpakalpojuma saņemšanas.
86. Iestāde vismaz 30 darbdienas pirms būtisku grozījumu nozīmīgu ārpakalpojumu līgumā spēkā stāšanās iesniedz Latvijas Bankai atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam sagatavotu rakstveida paziņojumu un tam pievieno:
86.1. grozījumus ārpakalpojumu līgumā;
86.2. grozījumus ārpakalpojumu politikā un procedūrās (ja tādi ir veikti un tie jau iepriekš nav iesniegti Latvijas Bankā);
86.3. citu informāciju, ko iestāde uzskata par nepieciešamu, lai pamatotu iestādes lēmumu veikt būtiskus grozījumus noslēgtajā nozīmīgu ārpakalpojumu līgumā.
87. Par būtiskiem uzskatāmi šādi grozījumi noslēgtajā nozīmīgu ārpakalpojumu līgumā:
87.1. ārpakalpojuma darbības jomas nozīmīga paplašināšana vai sašaurināšana;
87.2. ārpakalpojumu sniedzēja maiņa;
87.3. ārpakalpojuma sniegšanas tālāka deleģēšana.
88. Pamatojoties uz iestādes sniegto informāciju un ņemot vērā iestādes kritiski svarīgo vai nozīmīgo funkciju raksturu un sarežģītību, ārpakalpojumu sniedzēja kompetenci un tā stāvokli tirgū, Latvijas Banka novērtē plānotā nozīmīgā ārpakalpojuma atbilstību Kredītiestāžu likuma 10.1 pantā vai Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 29. un 30. pantā un šajos noteikumos noteiktajām prasībām, kā arī Latvijas Bankas spēju veikt iestādes uzraudzību attiecībā uz ārpakalpojumu sniedzējam deleģēto funkciju.
XVIII. Noslēguma jautājumi
89. Atzīt par spēku zaudējušiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2021. gada 6. jūlija normatīvos noteikumus Nr. 84 "Normatīvie noteikumi par ārpakalpojumu izmantošanu" (Latvijas Vēstnesis, 2021, Nr. 131).
90. Lai noteiktu, vai funkcijas, kuras deleģētas ārpakalpojumu sniedzējiem līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir kritiski svarīgas vai nozīmīgas, maksājumu iestāde un elektroniskās naudas iestāde līdz 2025. gada 1. martam veic šo funkciju novērtējumu atbilstoši šo noteikumu IV nodaļas prasībām.
91. Maksājumu iestāde un elektroniskās naudas iestāde atbilstoši šo noteikumu VIII nodaļas prasībām izveido ārpakalpojumu reģistru un līdz 2025. gada 1. martam iesniedz to Latvijas Bankai.
92. Maksājumu iestāde un elektroniskās naudas iestāde līdz 2025. gada 1. maijam nodrošina nozīmīgu ārpakalpojumu līgumu atbilstību šo noteikumu XI nodaļā noteiktajām prasībām.
93. Noteikumi stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības tiesību aktu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Banku iestādes 2019. gada 25. februāra pamatnostādnēm EBA/GL/2019/02 "Pamatnostādnes par ārpakalpojumu izmantošanu".
Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks
1. pielikumsLatvijas Bankas 2024. gada 16. decembranoteikumiem Nr. 374
PAZIŅOJUMS PAR NOZĪMĪGU ĀRPAKALPOJUMU
| (iestādes nosaukums) | ||
| --- | --- | --- |
| (reģistrācijas numurs, adrese) | ||
| --- | --- | --- |
| (datums) | ||
| 1. | Kritiski svarīgas vai nozīmīgas funkcijas apraksts(ārpakalpojuma raksturs un apjoms) | Kritiski svarīgas vai nozīmīgas funkcijas apraksts(ārpakalpojuma raksturs un apjoms) |
| --- | --- | --- |
| 1. | [Teksts] | [Teksts] |
| 2. | Lēmuma par kritiski svarīgas vai nozīmīgas funkcijas deleģēšanu ārpakalpojumu sniedzējam pamatojums(norāda ieguvumus, ko iestāde sagaida, deleģējot funkciju ārpakalpojumu sniedzējam, un sniedz īsu kopsavilkumu par veikto riska novērtējumu) | Lēmuma par kritiski svarīgas vai nozīmīgas funkcijas deleģēšanu ārpakalpojumu sniedzējam pamatojums(norāda ieguvumus, ko iestāde sagaida, deleģējot funkciju ārpakalpojumu sniedzējam, un sniedz īsu kopsavilkumu par veikto riska novērtējumu) |
| 2. | [Teksts] | [Teksts] |
| 3. | Ārpakalpojumu sniedzējs, ar kuru plānots noslēgt ārpakalpojumu līgumu(nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs, darbības joma) | Ārpakalpojumu sniedzējs, ar kuru plānots noslēgt ārpakalpojumu līgumu(nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs, darbības joma) |
| 3. | [Teksts] | [Teksts] |
| 4. | Apraksts, kā ārpakalpojumu sniedzējam deleģētā funkcija tiks integrēta iestādes iekšējās kontroles un risku pārvaldības sistēmā | Apraksts, kā ārpakalpojumu sniedzējam deleģētā funkcija tiks integrēta iestādes iekšējās kontroles un risku pārvaldības sistēmā |
| 4. | [Teksts] | [Teksts] |
| 5. | Informācija par ārpakalpojumu politikas un procedūru iesniegšanu Latvijas Bankā(norāda iesniegšanas datumu Latvijas Bankā vai pievieno aktualizēto versiju) | Informācija par ārpakalpojumu politikas un procedūru iesniegšanu Latvijas Bankā(norāda iesniegšanas datumu Latvijas Bankā vai pievieno aktualizēto versiju) |
| 5. | [Teksts] | [Teksts] |
| 6. | Informācija par līguma projektā ietverto prasību atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām | Informācija par līguma projektā ietverto prasību atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām |
| 6. | Ārpakalpojumu līgumā iekļaujamās prasības | Atsauce uz līgumā vai tā projektā ietverto prasību |
| 6.1. | Līguma priekšmets | |
| 6.2. | Darba sākuma datums un, ja iespējams, beigu datums vai paziņošanas par līguma izbeigšanos termiņš attiecībā uz ārpakalpojumu sniedzēju un iestādi | |
| 6.3. | Ārpakalpojumu līgumu regulējošie tiesību akti | |
| 6.4. | Līgumslēdzēju pušu finanšu saistības | |
| 6.5. | Norāde par atļauju deleģēt tālāk nozīmīgu ārpakalpojumu vai būtiskas tā daļas | |
| 6.6. | Vieta vai vietas (valstis vai reģioni), kur tiks nodrošināta kritiski svarīgā vai nozīmīgā funkcija vai tiks glabāti un apstrādāti attiecīgie dati, tai skaitā iespējamā glabāšanas vieta un nosacījumi, kas jāievēro, ietverot prasību informēt iestādi, ja ārpakalpojumu sniedzējs ierosina mainīt šo vietu vai vietas | |
| 6.7. | Ja nepieciešams, noteikumi par piekļuvi attiecīgajiem datiem, kā arī to pieejamību, integritāti, privātumu un drošību | |
| 6.8. | Iestādes tiesības pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojumu sniedzēja darbības rezultātus | |
| 6.9. | Ārpakalpojuma sniegšanas kritēriji, kuros iekļauj precīzi noteiktus ārpakalpojumu sniedzējiem deleģēto funkciju kvantitatīvos un kvalitatīvos mērķus, kas ļauj laikus īstenot uzraudzību, lai bez liekas kavēšanās varētu veikt atbilstošus koriģējošos pasākumus, ja nav izpildīti saskaņotie ārpakalpojuma sniegšanas kritēriji | |
| 6.10. | Ārpakalpojumu sniedzēja pienākums sniegt iestādei ziņojumus, ietverot ārpakalpojumu sniedzēja ziņojumu par jebkādu procesa attīstību, kas var būtiski ietekmēt ārpakalpojumu sniedzēja spēju efektīvi īstenot kritiski svarīgu vai nozīmīgu funkciju atbilstoši saskaņotajiem ārpakalpojuma sniegšanas kritērijiem un saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, kā arī vajadzības gadījumā pienākums iesniegt ārpakalpojumu sniedzēja iekšējā audita ziņojumus | |
| 6.11. | Informācija, vai ārpakalpojumu sniedzējam ir jāveic obligātā apdrošināšana pret noteiktiem riskiem, un vajadzības gadījumā pieprasītais apdrošināšanas seguma līmenis | |
| 6.12. | Prasības īstenot un pārbaudīt darbības nodrošināšanas ārkārtas situācijās plānus | |
| 6.13. | Noteikumi, kas nodrošina piekļuvi iestādes īpašumā esošajiem datiem ārpakalpojumu sniedzēja maksātnespējas, noregulējuma vai darbības pārtraukšanas gadījumā | |
| 6.14. | Ārpakalpojumu sniedzēja pienākums sadarboties ar Latvijas Banku, tai skaitā citām personām, ko tā pilnvarojusi | |
| 6.15. | Norāde uz noregulējuma iestādes pilnvarām atbilstoši Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma 90., 91., 92. un 93. pantā noteiktajam | |
| 6.16. | Iestādes un Latvijas Bankas tiesības veikt pārbaudes un revīzijas par ārpakalpojumu sniedzēja darbību | |
| 6.17. | Līguma pārtraukšanas tiesības, kā arī prasība iestādei informēt Latvijas Banku par ārpakalpojumu līguma pārtraukšanu |
Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks
2. pielikumsLatvijas Bankas 2024. gada 16. decembranoteikumiem Nr. 374
PAZIŅOJUMS PAR BŪTISKIEM GROZĪJUMIEM NOSLĒGTAJĀ NOZĪMĪGU ĀRPAKALPOJUMU LĪGUMĀ
| (iestādes nosaukums) | ||
| --- | --- | --- |
| (reģistrācijas numurs, adrese) | ||
| --- | --- | --- |
| (datums) | ||
| 1. | Ārpakalpojumu sniedzējs, ar kuru noslēgts nozīmīgu ārpakalpojumu līgums(nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs, darbības joma) | |
| --- | --- | |
| 1. | [Teksts] | |
| 2. | Plānoto būtisko grozījumu noslēgtajā nozīmīgu ārpakalpojumu līgumā apraksts | |
| 2. | [Teksts] | |
| 3. | Lēmuma par grozījumu izdarīšanu nozīmīgu ārpakalpojumu līgumā pamatojums(norāda plānoto grozījumu iemeslu un sniedz īsu kopsavilkumu par veikto riska novērtējumu) | |
| 3. | [Teksts] | |
| 4. | Apraksts, kā izmaiņas ārpakalpojuma saņemšanas kārtībā ir integrētas iestādes iekšējās kontroles un risku pārvaldības sistēmā | |
| 4. | [Teksts] | |
| 5. | Informācija par ārpakalpojumu politikas un procedūru iesniegšanu Latvijas Bankā(norāda iesniegšanas datumu Latvijas Bankā vai pievieno aktualizētu versiju) | |
| 5. | [Teksts] |
Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)