Par plānu "Veselības darbaspēka attīstības stratēģija no 2025. gada līdz 2029. gadam"

Veids Rīkojums
Publicēts 2024-12-18
Statuss Spēkā esošs
Izdevējs Ministru kabinets
Avots likumi.lv
Grozījumu vēsture JSON API

Ministru kabineta rīkojums Nr. 1194 Rīgā 2024. gada 18. decembrī (prot. Nr. 53 172. §)

1. Apstiprināt plānu "Veselības darbaspēka attīstības stratēģija no 2025. gada līdz 2029. gadam" (turpmāk – plāns).
2. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā.
3. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām sagatavot un līdz 2026., 2027. un 2028. gada 1. jūlijam iesniegt Veselības ministrijā informāciju par plānā noteikto uzdevumu izpildi un rezultātiem.
4. Atbildīgajām ministrijām plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2025. un 2026. gadā nodrošināt atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2027. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, plāna izpildē iesaistītajām ministrijām nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus kārtējā gadā var nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒ tieslietu ministre I. Lībiņa-EgnereVeselības ministrs H. Abu Meri

(Ministru kabineta2024. gada 18. decembrarīkojums Nr. 1194)

Plāns"Veselības darbaspēka attīstības stratēģijano 2025. gada līdz 2029. gadam"

ANM Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns
ĀI Ārstniecības iestāde
ĀP/ĀAP reģistrs Veselības inspekcijas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrs
BKUS VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca"
CSP Centrālā statistikas pārvalde
DigiVes Vienotās veselības nozares elektroniskās IS (skat. E-veselības sistēma) centrālā komponente, kas nodrošina standartizētu integrāciju un/vai savstarpēju datu apmaiņu e-veselības moduļiem un pastarpināti nodrošina servisus, tai skaitā datu plūsmas, ārējām IS. DigiVesIS "kodola" primārais uzdevums ir nodrošināt informācijas apmaiņu un vienotus spēles noteikumus sadarbspējas nodrošināšanai. Tā nodrošina arī centralizētu, vienotu un kvalitatīvu pacienta medicīnas pierakstu krātuvi – pacienta elektronisko veselības karti.
DiMVA Diasporas māsu un vecmāšu asociācija
DU Daugavpils Universitāte
DVI Datu valsts inspekcija
EK Eiropas Komisija
EK DG REFORM Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts
EM Ekonomikas ministrija
ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ES Eiropas Savienība
ESF+ Eiropas Sociālais fonds Plus
FM Finanšu ministrija
IS Informācijas sistēma
IT Informācijas tehnoloģijas
IZM Izglītības un zinātnes ministrija
KUS Klīniskās universitātes slimnīca
LĀB Latvijas Ārstu biedrība
LĀPPOS Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība
LFAA Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācija
LFB Latvijas Farmaceitu biedrība
LĢĀA Latvijas Ģimenes ārstu asociācija
LJMA Latvijas Jauno māsu apvienība
LLĢĀA Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija
LLSA Latvijas lielo slimnīcu asociācija
LM Labklājības ministrija
LMa Latvijas Māsu asociācija
LRPOA Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība
LU Latvijas Universitāte
LVAVSA Latvijas Veselības Aprūpes Vadības Speciālistu asociācija
LVSADA Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība
LZP Latvijas Zinātnes padome
Metodiskais centrs Metodiskās vadības institūcija – iestāde vai tās struktūrvienība, kas izstrādā vienotus profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un tās pēctecības principus attiecīgajā veselības aprūpes jomā, kā arī nodrošina sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī, veicot ārstniecības iestāžu metodisko vadību attiecīgajā veselības aprūpes jomā
MITC Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs
MK Ministru kabinets
NAP Latvijas nacionālais attīstības plāns 2021.–2027.gadam
NMPD Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
NMP Neatliekamā medicīniskā palīdzība
NPO Nozares profesionālās organizācijas
NVD Nacionālais veselības dienests
OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
Pētījums Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta atbalstīts projekts Nr.REFORM/SC2021/09 "Par veselības darbaspēka stratēģiju Latvijā" (on Health Workforce Strategy in Latvia)
PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
PPP Politikas prioritārais pasākums
PSKUS VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca"
PVA Primārā veselības aprūpe
PVO Pasaules Veselības organizācija
RAKUS SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"
RS Reģionālās slimnīcas
RSU Rīgas Stradiņa universitāte
SAIRIS Stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēma
"Skill mix" "prasmju kombinācijas", tostarp pārkvalificēšanās, atšķirīga pieeja uzdevumu un lomu sadalē, pienākumu deleģēšana, uzlabota sadarbība un koordinācija. Prasmju kombinācijas izmaiņas ietver novatorisku uzdevumu pārdali starp profesijām; jaunas papildu lomas; un/vai lielākas komandas darba un elastības ieviešanu. Prasmju kombinācijas ir: (1) Uzdevumu un lomu maiņa, lai panāktu jaunu darba sadalījumu; (2) Aprūpes pārvietošana uz citām iestādēm, piemēram, uz māsu vadītām klīnikām vai pacientu mājām. (3) (skaidras) aprūpes koordinācijas lomas ieviešana ar dažādiem profesionāļiem (gadījumu vadītājiem, pacientu koordinatoriem), kas izstrādā kopīgus aprūpes plānus un uzrauga pacientu veselību un labklājību. (4) Pacientu un aprūpētāju iespēju nodrošināšana, izmantojot speciālistus (pedagogus, kopienas veselības aprūpes darbiniekus), kas sniedz informāciju un apmācību; (5) Īpašu profilakses funkciju ieviešana primārajā aprūpē (koordinatori, kas veicina veselības pratību, piedāvā padomus un konsultācijas un veicina veselīgu dzīvesveidu); (6) Komandas darba un sadarbības izveide daudzprofesionālās komandās, kas ļauj dažādām profesijām (ģimenes ārsti, speciālisti, māsas, terapeiti, sociālie darbinieki, sabiedrības veselības aprūpes darbinieki u.c.) sadarboties pāri nozaru robežām, lai organizētu un koordinētu kopīgu aprūpi un sasaistītu veselības un aprūpes pakalpojumus.1
Slodze Darba apjoms, kas noteikts vienam darbiniekam atbilstoši normālajam darba laikam (168 h mēnesī) Darba likuma izpratnē.
SPKC Slimību profilakses un kontroles centrs
SVP Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam
TS Tehniskā specifikācija
VADDA Veselības aprūpes darba devēju asociācija
VARAM Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
VB Valsts budžets
VDAR Vispārīgā datu aizsardzības regula
VI Veselības inspekcija
Vienotais reģistrs Nākotnes redzējums Veselības aprūpes speciālistu reģistram, kas izstrādāts uz Veselības inspekcijas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra bāzes2
VID Valsts ieņēmumu dienests
VIIS Valsts izglītības informācijas sistēma
VIS Valsts informācijas sistēmas
VK Valsts kanceleja
VM Veselības ministrija
VPP Valsts pētījumu programma
ZVA Zāļu valsts aģentūra
Veselības darbaspēka attīstības stratēģija līdz 2029.gadam Veselības darbaspēka attīstības stratēģija līdz 2029.gadam
--- ---
Mērķis: Uzlabot veselības aprūpes sistēmai nepieciešamā veselības aprūpes personāla kvantitāti, kvalitāti un efektivitāti Mērķis: Uzlabot veselības aprūpes sistēmai nepieciešamā veselības aprūpes personāla kvantitāti, kvalitāti un efektivitāti
1.rīcības virziens: Plānošana un finansēšana(Vienotais reģistrs, Plānošanas modelis, cilvēkresursu kartējums) 2.rīcības virziens:Izglītība30 un nodarbinātība(ilgtspējīga medicīnas izglītības sistēma, tālākizglītības koordinācijas mehānisms)
Optimizēt esošo veselības darbaspēku, veidojot un pārdalot pienākumus, kas veicina progresu pakalpojumu sniegšanā Veidot veselības aprūpes darbaspēka daudzveidību, pieejamību un kapacitāti, līdz 2030.gadam novēršot kritisko trūkumu
--- ---
Politikas rezultāts: Pieaug nodarbināto ārstniecības personu īpatsvars valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, notiek līdzsvarota ārstniecības personu paaudžu nomaiņa, kā arī ārstniecības personām ir iespēja īstenot savu profesionālo izaugsmi Politikas rezultāts: Pieaug nodarbināto ārstniecības personu īpatsvars valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, notiek līdzsvarota ārstniecības personu paaudžu nomaiņa, kā arī ārstniecības personām ir iespēja īstenot savu profesionālo izaugsmi
--- ---
Rezultatīvais rādītājs (RR) 2019.
Praktizējošo ārstu/māsu skaits uz 100 000 iedzīvotāju (avots: SPKC) 337/434(2018)
Stacionāros pamatdarbā strādājošo ārstu/māsu skaits uz 1 000 iedzīvotāju (avots: SPKC) 1,94/2,92 (2019)
Medicīnas studiju absolventu īpatsvars, kas uzsāk darbu Latvijas veselības aprūpes sistēmā (%) (avots: VI) 64
Veselības aprūpes nozarē strādājošo ārstniecības personu vecuma grupā 25-40 gadiem īpatsvars no kopējā veselības aprūpes nozarē strādājošo ārstniecības personu skaita, (%) (avots: VI) 27,1
Profesija ĀP skaita iztrūkums (-)/ pārpalikums (+)*
--- ---
Ārsta pamatspecialitātes -1 675
Zobārsts -500
Māsa -4 928
Vecmāte -161
Ārsta palīgs 195
Māsas palīgs -1 553

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.