Apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību un ārvalsts apdrošinātāju filiāļu maksātspējas kapitāla prasības un pašu kapitāla aprēķināšanas noteikumi

Latvijas Bankas noteikumi Nr. 376Rīgā 2024. gada 16. decembrī

Izdoti saskaņā ar Apdrošināšanasun pārapdrošināšanas likuma40. panta sesto un septīto daļu,118. pantu, 119. panta astoto daļuun 171. panta pirmo un trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā apdrošināšanas sabiedrība un ārvalsts apdrošinātāja filiāle (turpmāk kopā – apdrošinātājs), kā arī pārapdrošināšanas sabiedrība (turpmāk – pārapdrošinātājs):

1.1. aprēķina maksātspējas kapitāla prasību saskaņā ar standarta formulu, izmantojamo pašu kapitālu un izmantojamo pamata pašu kapitālu;

1.2. veic aktīvu un saistību, izņemot tehniskās rezerves, vērtēšanu (turpmāk – aktīvu un saistību vērtēšana) pašu kapitāla, maksātspējas kapitāla prasības un minimālās kapitāla prasības aprēķina vajadzībām;

1.3. sniedz informāciju un dokumentus, kas nepieciešami šajos noteikumos noteikto Latvijas Bankas atļauju saņemšanai.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. parakstīšanas risks – zaudējumu vai apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās risks, ko izraisījusi neatbilstīga apdrošināšanas prēmiju noteikšana un pieņēmumi tehnisko rezervju aprēķinā;

2.2. prēmijas un rezerves risks – zaudējumu risks vai apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās risks, kas rodas no svārstībām apdrošināšanas gadījumu iestāšanās laikā, biežumā un smaguma pakāpē, kā arī apdrošināšanas atlīdzību prasību izskatīšanas laikā un izmaksu apmērā;

2.3. katastrofas risks – zaudējumu risks vai apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās risks, kas rodas no ievērojamas nenoteiktības cenu noteikšanā un rezervju veidošanas pieņēmumos par ekstremāliem vai ārkārtējiem gadījumiem;

2.4. mirstības risks – zaudējumu risks vai apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās risks, kas rodas no izmaiņām mirstības rādītāju līmenī, tendencē vai nepastāvībā, ja mirstības rādītāju palielināšanās noved pie apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās;

2.5. ilgdzīvošanas risks – zaudējumu risks vai apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās risks, kas rodas no izmaiņām mirstības rādītāju līmenī, tendencē vai nepastāvībā, ja mirstības rādītāju samazināšanās noved pie apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās;

2.6. invaliditātes un saslimstības risks – zaudējumu risks vai apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās risks, kas rodas no izmaiņām invaliditātes, slimības un saslimstības rādītāju līmenī, tendencē vai nepastāvībā;

2.7. izdevumu risks – zaudējumu risks vai apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās risks, kas rodas no izmaiņām to izdevumu līmenī, tendencē vai nepastāvībā, kuri rodas, apkalpojot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumus;

2.8. pārskatīšanas risks – zaudējumu risks vai apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās risks, kas rodas no svārstībām to pārskatīšanas rādītāju līmenī, tendencē vai nepastāvībā, kurus piemēro mūža rentei, saistībā ar tiesiskās vides vai apdrošinātās personas veselības stāvokļa izmaiņām;

2.9. polises apturēšanas risks – zaudējumu risks vai apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās risks, kas rodas no izmaiņām polišu neturpināšanas (tai skaitā polišu neturpināšanas iespēju izmantošanas vai turpināšanas iespēju neizmantošanas) gadījumu apmērā vai no polises apturēšanas rādītāju pastāvīga pieauguma vai samazinājuma;

2.10. tirgus risks – zaudējumu vai finanšu stāvokļa negatīvu izmaiņu risks, kas tieši vai netieši rodas aktīvu, saistību un finanšu instrumentu tirgus cenu līmeņa svārstību un nepastāvības rezultātā;

2.11. procentu likmju risks – aktīvu, pasīvu un finanšu instrumentu vērtību jutīgums pret izmaiņām procentu likmju termiņstruktūrā vai procentu likmju svārstīgumā;

2.12. kapitāla vērtspapīru risks – aktīvu, pasīvu un finanšu instrumentu vērtību jutīgums pret izmaiņām kapitāla vērtspapīru tirgus cenu līmenī vai svārstīgumā;

2.13. īpašuma risks – aktīvu un finanšu instrumentu vērtību jutīgums pret izmaiņām nekustamā īpašuma tirgus cenu līmenī vai svārstīgumā;

2.14. likmju starpības risks – aktīvu, pasīvu un finanšu instrumentu vērtību jutīgums pret izmaiņām ienesīguma likmju starpības līmenī vai svārstīgumā attiecībā pret bezriska procentu likmju termiņstruktūru;

2.15. ārvalstu valūtas risks – aktīvu, pasīvu un finanšu instrumentu vērtību jutīgums pret izmaiņām vai svārstībām valūtas kursa līmenī;

2.16. tirgus riska koncentrācija – apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja papildu riski, kas izriet vai nu no diversifikācijas trūkuma aktīvu portfelī, vai no pārmērīgi liela saistību nepildīšanas riska, ko rada atsevišķs vērtspapīru emitents vai saistītu emitentu grupa;

2.17. darījuma partneru saistību nepildīšanas risks – zaudējumu vai negatīvu izmaiņu finanšu stāvoklī risks, kas rodas darījuma partneru un debitoru kredītstāvokļa svārstību rezultātā, kam pakļauts apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs;

2.18. nemateriālo aktīvu risks – zaudējumu vai negatīvu izmaiņu finanšu stāvoklī risks, kas rodas nemateriālo aktīvu vērtības svārstību rezultātā;

2.19. operacionālais risks – zaudējumu risks, ko rada prasībām neatbilstošas vai nepilnīgas iekšējo procesu norises, personāla kļūdas vai iekšēji krāpnieciski darījumi, sistēmu darbība vai ārējo apstākļu ietekme;

2.20. riska mazināšanas metodes – visas metodes, kas apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam ļauj nodot daļu risku vai visus riskus citai pusei;

2.21. diversifikācijas ietekme – apdrošinātāja, pārapdrošinātāja un grupas riska darījumu vērtības samazināšanās saistībā ar uzņēmējdarbības diversifikāciju atbilstoši iespējai kāda riska negatīvo rezultātu kompensēt ar cita riska labvēlīgāku rezultātu, ja šie riski nav pilnībā savstarpēji saistīti;

2.22. papildu pašu kapitāla instruments – pašu kapitāla instruments, kas, ja tiek pieprasīta tā apmaksa, tiek vienlaikus atspoguļots bilancē aktīvu postenī (piemēram, prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm) un pasīvu postenī, kas atspoguļo apmaksātāja līdzdalību apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja kapitālā (piemēram, akciju kapitāls vai pajas, vai subordinētais kapitāls);

2.23. bruto pašu kapitāla zudums – nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmoduļu aprēķinā noteikts pamata pašu kapitāla zudums, kas noteikts šādi:

2.23.1. nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmoduļiem, kas neietver savā aprēķinā citu apakšmoduli, – izmantojot attiecīgā apakšmoduļa aprēķina formulu;

2.23.2. nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmoduļiem, kas savā aprēķinā ietver citus apakšmoduļus, – izmantojot attiecīgā apakšmoduļa aprēķina formulu un iekļaujot formulā kā izejas datus citu attiecīgo apakšmoduļu aprēķina formulas rezultātus, ņemot vērā riska mazināšanas metožu ietekmi;

2.24. summējošs katastrofas notikums – katastrofas notikums, kura ietekme akumulējas un ietekmē apdrošināšanas līgumu grupu kopumā un kura ietekme uz atsevišķiem apdrošināšanas līgumiem nav nosakāma;

2.25. atsevišķs katastrofas notikums – katastrofas notikums, kas ietekmē atsevišķi identificējamus apdrošināšanas līgumus vai vienu apdrošināšanas līgumu;

2.26. dezagregācija – sadalīšana elementos vai sastāvdaļās atbilstoši kontekstam;

2.27. bruto notikums – katastrofas notikums atbilstošā detalizācijas pakāpē, lai tam piemērotu cedētās pārapdrošināšanas programmu, t. i., bruto pašu kapitāla zuduma notikums pēc dezagregācijas;

2.28. katastrofu apakšmoduļa atzari – jebkura Komisijas 2014. gada 10. oktobra deleģētās regulas (ES) 2015/35, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II), (turpmāk – Regula Nr. 2015/35) 119. pantā minētā galvenā nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmoduļa apakšmoduļi;

2.29. ienākošā atjaunināšanas prēmija – pārapdrošināšanas seguma atjaunināšanas prēmija, kas atbilstoši pārapdrošināšanas līguma noteikumiem var tikt maksāta apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam;

2.30. vienlaicīga zaudējuma segums – zaudējumu pārsnieguma (excess of loss) pārapdrošināšanas līgums, kurš nodrošina pārapdrošināšanas segumu, ja viena un tā paša notikuma rezultātā ir radušies zaudējumi attiecībā uz diviem vai vairākiem viena apdrošinātāja apdrošināšanas līgumiem, un kurā pārapdrošināšanas seguma piemērošanas robežsumma parasti ir augstāka par atsevišķa apdrošināšanas līguma apdrošinājuma summu;

2.31. moduļa komponente – nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmoduļa aprēķina vienība (apakšmoduļa, reģiona vai zonas detalizācijas līmenī), kam var tikt aprēķināta maksātspējas kapitāla prasība;

2.32. kapitāla vērtspapīru īsā pozīcija – īsā pozīcija attiecībā uz kapitāla vērtspapīriem īsās pārdošanas rezultātā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta regulas (ES) Nr. 236/2012 par īso pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē);

2.33. nosacītie atliktie nodokļi – summa, kas iekļaujama maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā, lai atspoguļotu korekciju atbilstoši atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spējai, un kas aprēķināta, summējot atbilstošo nodokļu likmju reizinājumu ar attiecīgajām ar nodokli apliekamo summu izmaiņām, kas rodas kā pagaidu atšķirība starp apliekamajām summām, vērtēšanā piemērojot Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 98. panta prasības, un apliekamajām summām, vērtēšanā ņemot vērā Regulas Nr. 2015/35 207. panta 1. punktā noteiktā tūlītējā pašu kapitāla zuduma ietekmi.

3. Terminu "kredītiestāde" un "finanšu iestāde" lietojums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012, (turpmāk – Regula Nr. 575/2013) sniegtajam šo terminu skaidrojumam.

4. Termina "ieguldījumu brokeru sabiedrība" lietojums atbilst Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā sniegtajam šā termina skaidrojumam.

II. Aktīvu un saistību vērtēšana

5. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs, veicot aktīvu un saistību vērtēšanu maksātspējas aprēķina vajadzībām, kas ietver maksātspējas kapitāla prasības, minimālās kapitāla prasības un pašu kapitāla aprēķinu, papildus Regulas Nr. 2015/35 I sadaļas II nodaļas prasībām ievēro šajā nodaļā noteiktās prasības.

6. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs aktīvu un saistību vērtēšanai piemēro būtiskuma principu. Piemērojot būtiskuma principu, ceturkšņa maksātspējas aprēķina datu vērtējumā uz aplēsēm un aplēšu metodēm var paļauties lielākā mērā nekā gada maksātspējas aprēķina datu vērtējumā, ņemot vērā Komisijas 2023. gada 13. septembra regulā (ES) Nr. 2023/1803, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002 (turpmāk – Regula Nr. 2023/1803) noteiktā 34. Starptautiskā grāmatvedības standarta "Starpperioda finanšu pārskati" 23., 24. un 25. punktā minēto.

7. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs vērtēšanas metodes piemēro konsekventi. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs izvērtē, vai, ņemot vērā Regulā Nr. 2023/1803 noteiktā 13. Starptautiskā finanšu pārskatu standarta "Patiesās vērtības noteikšana" 65. punktā minēto apstākļu izmaiņas, ir nepieciešams veikt izmaiņas vērtēšanas metodēs vai to piemērošanā, lai vērtējums būtu atbilstošs Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 98. pantam.

8. Ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs, ievērojot Regulas Nr. 2015/35 10. pantā minēto novērtēšanas hierarhiju, izvēlas piemērot alternatīvas novērtēšanas metodes ieguldījumu īpašuma un pašu darbības nodrošināšanai paredzēto materiālo aktīvu vērtēšanai, tas izvēlas kādu no Regulas Nr. 2015/35 10. panta 7. punktā minētajām metodēm, kura sniedz visatbilstošāko aplēsi par vērtību, kādā aktīvu varētu apmainīt labi informētu, ieinteresētu un savstarpēji nesaistītu pušu darījumā. Piemērojot alternatīvas novērtēšanas metodes saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 10. panta 6. punktu, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs izvērtē informāciju no dažādiem avotiem saskaņā ar Regulā Nr. 2023/1803 noteikto 40. Starptautisko grāmatvedības standartu "Ieguldījumu īpašums".

9. Atsevišķos gadījumos šo noteikumu 8. punktā minēto alternatīvo novērtēšanas metožu izmantošanas rezultātā var iegūt atšķirīgus īpašuma vērtības novērtējumus. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs izvērtē šādu atšķirību iemeslus un nosaka visticamāko īpašuma vērtību novērtējuma aplēšu diapazonā.

10. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs, nosakot to materiālo aktīvu vērtību, kuri paredzēti pašu darbības nodrošināšanai, ņem vērā savu spēju izmantot materiālo aktīvu tā visplašākajā un vislabākajā izmantošanas veidā vai pārdodot to citam finanšu tirgus dalībniekam, kas izmantotu materiālo aktīvu tā visplašākajā un vislabākajā izmantošanas veidā, saskaņā ar Regulā Nr. 2023/1803 noteiktā 13. Starptautisko finanšu pārskatu standartā "Patiesās vērtības noteikšana" minēto.

11. Ja ieguldījumu īpašuma un apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja pašu darbības nodrošināšanai paredzēto materiālo aktīvu vērtības novērtējums pārskata datumā pamatots ar neatkarīga nekustamā īpašuma vērtētāja sagatavotu novērtējumu vai citu informāciju, kas iegūta pirms pārskata datuma, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs dokumentē un uzglabā pierādījumus, ka ir veiktas visas nepieciešamās korekcijas, lai ņemtu vērā vērtības izmaiņas, kādas ir notikušas laika periodā starp vērtējuma sagatavošanas datumu vai citas informācijas iegūšanas datumu un pārskata sagatavošanas datumu, vai pamato, ka korekcijas nav nepieciešamas, piemēram, ja vērtējuma vai citas informācijas iegūšanas datuma atšķirība no pārskata sagatavošanas datuma ir neliela.

12. Finanšu saistību vērtēšanai piemēro Regulas Nr. 2015/35 14. panta 1. punktā minētajos starptautiskajos grāmatvedības standartos noteikto, t. i., izmanto metodes, kuru rezultātā iegūst vērtību, kādā saistības varētu nodot vai nokārtot labi informētu, ieinteresētu un savstarpēji nesaistītu pušu darījumā, un neveic korekcijas par izmaiņām apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja pašu kredītstāvoklī (own credit standing) pēc finanšu saistību sākotnējās atzīšanas. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nosaka finanšu saistību patieso vērtību saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 9. panta 1. punktu un pēc sākotnējās atzīšanas izslēdz turpmākās vērtības korekcijas, kas attiecas uz izmaiņām apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja pašu kredītstāvoklī. Nosakot patiesās vērtības izmaiņu apmēru, kas attiecināms uz pašu kredītrisku, izmanto vienu no Regulā Nr. 2023/1803 noteiktā 7. Starptautiskā finanšu pārskatu standarta "Finanšu instrumenti: Informācijas atklāšana" 10. punktā minētajām metodēm.

13. Ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs vērtē līdzdalību saistīto sabiedrību pamatkapitālā, piemērojot pašu kapitāla metodi saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 9. panta 1. punktu un 13. panta 5. punktu, bet saistītā sabiedrība grāmatvedības kārtošanai piemēro atšķirīgus grāmatvedības pamatprincipus (t. i., nepiemēro Regulu Nr. 2023/1803), tad maksātspējas aprēķina vajadzībām apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs veic korekcijas, lai atzītu šādas saistītās sabiedrības aktīvus un saistības saskaņā ar Regulu Nr. 2023/1803.

14. Ja, piemērojot Regulas Nr. 2015/35 13. panta 5. punktu, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs neveic saistīto sabiedrību aktīvu un saistību vērtības starpības aprēķinu saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 13. panta 4. punktu, tas dokumentē un uzglabā pamatojumu, kāpēc tas nav veikts.

15. Ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs vērtē līdzdalību saistīto sabiedrību pamatkapitālā, izmantojot alternatīvas vērtēšanas metodes saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 13. panta 1. punkta c) apakšpunktu, tas dokumentē un uzglabā pamatojumu, kāpēc nav iespējams pārvērtēt saistītās sabiedrības aktīvus un saistības, izmantojot standarta vērtēšanas metodi vai pielāgotu pašu kapitāla metodi.

16. Slēdzot darījumu, kas apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam rada papildu pašu kapitāla instrumentu, tas izvērtē, vai atzīt attiecīgās iespējamās saistības kā saistības saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 11. pantu. Iespējamo saistību apmēra noteikšanā ņem vērā visas apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam pieejamās prognozes par iespējamām naudas plūsmām un risku, ka faktiskās izejošās naudas plūsmas var būt lielākas un atšķirties no prognozētajām. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs dokumentē un uzglabā pamatojumu, ja tas nav atzinis iespējamās saistības apstākļos, kad ir noslēgta vienošanās ar citu sabiedrību, tai skaitā ar citu grupas sabiedrību, un par šo vienošanos apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ir saņēmis Latvijas Bankas atļauju iekļaut to pašu kapitāla aprēķinā kā papildu pašu kapitāla instrumentu.

17. Atliktā nodokļa atzīšanu un vērtēšanu apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs veic saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 15. pantu, ņemot vērā šādas prasības:

17.1. atliktā nodokļa aktīvu un atliktā nodokļa saistību diskontēšana netiek pieļauta maksātspējas aprēķina vajadzībām;

17.2. atliktā nodokļa aktīvus un atliktā nodokļa saistības savstarpēji ieskaita vienīgi tad, ja apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam ir juridiski pamatotas tiesības veikt pārskata perioda nodokļa aktīvu ieskaitu pret pārskata perioda nodokļa saistībām, kā arī ja atliktā nodokļa aktīvi un atliktā nodokļa saistības attiecas uz apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja ienākuma nodokļa summu, kuras iekasēšanu administrē viena un tā pati nodokļu iestāde;

17.3. ja apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam ar nodokli apliekamās pagaidu starpības ir nepietiekamas, tad atliktā nodokļa aktīvu atzīst, ņemot vērā Regulā Nr. 2023/1803 noteiktā 12. Starptautiskā grāmatvedības standarta "Ienākuma nodokļi" 29. punkta a) apakšpunktā minētos nosacījumus;

17.4. izstrādājot ar nodokli apliekamās peļņas prognozes un vērtējot iespējamību, ka nākotnē radīsies pietiekama ar nodokli apliekamā peļņa, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs:

17.4.1. ņem vērā, ka pat stabilu ienākumu vēsture nenodrošina pietiekami objektīvu pierādījumu par nākotnes peļņas gūšanu;

17.4.2. ņem vērā, ka nenoteiktības pakāpe attiecībā uz nākotnē gaidāmo ar nodokli apliekamo peļņu atkarīga no gaidāmā apdrošināšanas darbības apjoma pieauguma, kad prognožu periods palielinās, un šī prognozētā peļņa ir gaidāma periodos, kas pārsniedz parasto apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja darbības plānošanas ciklu;

17.4.3. izvērtē iespēju, ka izmaiņas normatīvajos aktos nodokļu jomā var aizkavēt vai ierobežot neizmantoto nodokļa zaudējumu un neizmantoto nodokļa kredītu atgūšanu;

17.4.4. izvairās no dubultās uzskaites, t.i., ar nodokli apliekamo peļņu, kas rodas ar nodokli apliekamās pagaidu starpības apvērses rezultātā, izslēdz no gaidāmās ar nodokli apliekamās nākotnes peļņas, ja tā izmantota, lai pamatotu atliktā nodokļa aktīva atzīšanu;

17.4.5. nodrošina, ka, izstrādājot ar nodokli apliekamās peļņas prognozes, tās ir gan ticamas, gan saskaņotas ar pieņēmumiem, kas iekļauti citās prognozēs. Prognožu pamatā esošie pieņēmumi īpaši tiek saskaņoti ar maksātspējas aprēķina vajadzībām sagatavotajos pārskatos atzīto tehnisko rezervju un aktīvu posteņu vērtējuma pamatā esošajiem pieņēmumiem.

18. Par atliktā nodokļa vērtēšanu apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs dokumentē un uzglabā pierādījumus, kas satur vismaz šādu informāciju:

18.1. pagaidu starpību avotus, kas var izraisīt atliktā nodokļa atzīšanu;

18.2. atliktā nodokļa atzīšanas un vērtēšanas principus;

18.3. atzīto atliktā nodokļa aktīvu vai atliktā nodokļa saistību summu aprēķinu un tā pamatā esošos pieņēmumus par katru pagaidu starpības veidu, t. i., ar nodokli apliekamo pagaidu starpību un atskaitāmo pagaidu starpību, un par katru neizmantotā nodokļa zaudējuma un neizmantotā nodokļa kredīta veidu;

18.4. aprakstu par atliktā nodokļa aktīvu atzīšanu, kas ietver vismaz: