Apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību un ārvalsts apdrošinātāju filiāļu maksātspējas kapitāla prasības un pašu kapitāla aprēķināšanas noteikumi

XIV. Korekcija atbilstoši tehnisko rezervju un atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spējai

95. Korekcija atbilstoši tehnisko rezervju un atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spējai (adjustment for the loss-absorbing capacity of technical provisions and deferred taxes), ko nosaka atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 prasībām, atspoguļo neparedzēto zaudējumu potenciālo kompensāciju, vienlaikus samazinoties tehniskajām rezervēm vai atliktajiem nodokļiem, vai abiem.

96. Nosakot korekciju atbilstoši tehnisko rezervju zaudējumu segšanas spējai, ņem vērā riska mazināšanas efektu, ko sniedz apdrošināšanas līgumu nākotnes diskrecionārie labumi (future discretionary benefits), ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs var konstatēt, ka šādu labumu samazinājumu var izmantot, lai segtu neparedzētos zaudējumus, kad tie rodas. Riska mazināšanas efekts, ko sniedz nākotnes diskrecionārie labumi, nav lielāks par tehnisko rezervju un atlikto nodokļu summu, kas attiecas uz šiem nākotnes diskrecionārajiem labumiem.

97. Piemērojot šo noteikumu 96. punktu, nākotnes diskrecionāros labumus nelabvēlīgos apstākļos salīdzina ar šādu labumu vērtību saskaņā ar tehnisko rezervju vislabākās aplēses aprēķina pamatā esošajiem pieņēmumiem.

98. Nosakot korekciju atbilstoši tehnisko rezervju zaudējumu segšanas spējai, tiek ņemtas vērā šādas papildu prasības:

98.1. attiecībā uz pamata maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu:

98.1.1. nosakot Regulas Nr. 2015/35 83. pantā minēto scenārija ietekmi uz pamata pašu kapitālu:

98.1.1.1. naudas plūsmas, kas attiecas uz nākotnes diskrecionārajiem labumiem, paliek nemainīgas un tām netiek piemērota atkārtota diskontēšana,

98.1.1.2. ja attiecīgais scenārijs ietekmē bezriska procentu likmju termiņstruktūru, īpaši procentu likmju stresa scenārija gadījumā, atkārtota diskontēšana tiek piemērota tikai naudas plūsmām, kuras attiecas uz garantētajiem labumiem;

98.1.2. šo noteikumu 98.1.1. apakšpunkta prasības tiek ņemtas vērā, nosakot vadības turpmākos pasākumus atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 83. panta 2. punkta a) apakšpunktam;

98.2. ja attiecīgā pamata maksātspējas kapitāla prasības moduļa vai apakšmoduļa aprēķins ir balstīts uz stresa scenārija piemērošanu, moduļa vai apakšmoduļa kapitāla prasība tiek noteikta, pamatojoties uz attiecīgo kapitāla prasību, kas iegūta, lai noteiktu neto pamata maksātspējas kapitāla prasību, šādā kārtībā:

98.2.1. tiek aprēķināta nākotnes diskrecionāro labumu vērtība, ņemot vērā stresa scenārija ietekmi;

98.2.2. tiek aprēķināta starpība starp nākotnes diskrecionāro labumu vērtību, kas atspoguļota apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja bilancē, un vērtību, kas noteikta atbilstoši šo noteikumu 98.2.1. apakšpunktam;

98.2.3. šo noteikumu 98.2.2. apakšpunktā noteiktā starpība tiek attiecināta uz atbilstošo moduli vai apakšmoduli, kas izmantots, lai aprēķinātu neto pamata maksātspējas kapitāla prasību;

98.3. neto pamata maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā, nosakot stresa scenārija ietekmi uz tehniskajās rezervēs iekļautajiem nākotnes diskrecionārajiem labumiem saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 83. panta 2. punkta b) apakšpunktu, tiek ņemta vērā:

98.3.1. stresa scenārija ietekme uz nākotnes peļņu, kā arī vadības turpmākie pasākumi (lēmumi) attiecībā uz nākotnes diskrecionāro labumu sadali pēc stresa scenārija piemērošanas;

98.3.2. stresa scenārija ietekme uz procentu likmēm, tai skaitā jebkādas izmaiņas attiecīgajā bezriska procentu likmju termiņstruktūrā, kas izmantota nākotnes diskrecionāro labumu naudas plūsmu diskontēšanā;

98.4. ja Regulas Nr. 2015/35 83. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētie pieņēmumi par vadības turpmākajiem pasākumiem ietver izmaiņas nākotnes diskrecionāro labumu likmēs, šo izmaiņu noteikšanā tiek ņemts vērā piemērotā stresa scenārija veids un apmērs;

98.5. izdarot pieņēmumus par vadības turpmākajiem pasākumiem (lēmumiem) saistībā ar nākotnes diskrecionāro labumu sadali:

98.5.1. apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ņem vērā līdzšinējo uzņēmējdarbības pieredzi;

98.5.2. pieņēmumi tiek izdarīti tādā detalizācijas līmenī, kas atspoguļo visus atbilstošos un būtiskos juridiskos, līgumiskos un normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus attiecībā uz nākotnes diskrecionāro labumu sadali.

99. Nosakot korekciju atbilstoši atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spējai, tiek ņemtas vērā šādas papildu prasības:

99.1. aprēķins tiek veikts tādā detalizācijas līmenī, kas atspoguļo visas attiecīgās normatīvo aktu prasības visos piemērojamos nodokļu režīmos;

99.2. apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs piemēro šādus vērtēšanas principus un metodes:

99.2.1. korekcija atbilstoši atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spējai tiek aprēķināta, piemērojot stresa scenārijus apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja bilances, kas sagatavota, vērtēšanā piemērojot Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 98. pantu, posteņiem un nosakot šo scenāriju ietekmi uz apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja nodokļu apmēru. Korekciju aprēķina, pamatojoties uz pagaidu atšķirībām starp apliekamajām summām, vērtēšanā piemērojot Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 98. pantu, un apliekamajām summām, vērtēšanā ņemot vērā maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā noteiktos stresa scenārijus;

99.2.2. korekcija atbilstoši atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spējai tiek aprēķināta, ņemot vērā visus aktīvus un saistības, kas atzītas maksātspējas vai nodokļu vajadzībām;

99.2.3. nosakot pašu kapitāla zuduma ietekmi uz atlikto nodokļu vērtības izmaiņām atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 207. panta 1. punktam, ir atļauts piemērot vidējās nodokļu likmes, ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs spēj pamatot, ka šīs likmes ir noteiktas atbilstošā līmenī, un šāda metode nerada būtiskas novirzes korekcijas apmērā;

99.3. pašu kapitāla zuduma attiecināšanā uz tā rašanās iemesliem tiek ievēroti šādi nosacījumi:

99.3.1. ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs korekcijas apmēra noteikšanā izmanto vidējās nodokļu likmes, pašu kapitāla zudums tiek attiecināts uz tā rašanās iemesliem atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 207. panta 5. punktam tikai tad, ja atliktā nodokļa korekcijas aprēķins vispārīgā līmenī neatspoguļo visas attiecīgās normatīvo aktu prasības visos piemērojamajos nodokļu režīmos;

99.3.2. ja atbilstoši šo noteikumu 99.3.1. apakšpunktā noteiktajam aprēķins neatspoguļo visas attiecīgās normatīvo aktu prasības visos piemērojamos nodokļu režīmos, pašu kapitāla zudums tiek attiecināts uz bilances posteņiem tādā detalizācijas pakāpē, lai attiecīgās normatīvo aktu prasības tiktu ņemtas vērā;

99.4. ja apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam ir saistoši līgumiskie noteikumi vai normatīvo aktu prasības attiecībā uz peļņas vai zaudējumu pārnešanu uz citu komercsabiedrību, šādus noteikumus vai prasības ņem vērā, aprēķinot korekciju atbilstoši atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spējai, ievērojot šādus nosacījumus:

99.4.1. ja ir noslēgta līgumiska vienošanās, kas paredz iespējamu vai obligātu zaudējumu pārnešanu uz citu komercsabiedrību, vai zaudējumu pārnešana notiek, zaudējumus kompensējot ar citas komercsabiedrības (iegūstošās sabiedrības) peļņu, pēc tam, kad apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs (pārvedošā sabiedrība) ir cietis tūlītēju pašu kapitāla zudumu, pārvedošā sabiedrība atzīst ar zaudējumu pārnešanu saistīto atlikto nodokļu korekciju tikai tādā apmērā, kādā tā saņemtu maksājumu vai citu kompensāciju par nosacīto atlikto nodokļu zaudējumu pārnešanu;

99.4.2. pārvedošā sabiedrība atzīst saņemamo maksājumu vai citu kompensāciju tikai tādā apmērā, kādā tā atzītu atliktā nodokļa korekciju, ievērojot piemērojamo nodokļu režīmu attiecībā uz pieļaujamo atlikto nodokļu aktīvu un saistību savstarpējo ieskaitu, pieņemot, ka nodokļu zaudējumi netiktu pārnesti uz citu komercsabiedrību. Ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nespēj sniegt pierādījumus gaidāmām nodokļu saistībām vai nākotnes peļņai, pret ko veikt atlikto nodokļu aktīvu savstarpējo ieskaitu, atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spēja netiek ņemta vērā maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā, neraugoties uz noslēgtu līgumisku vienošanos, kas paredz iespējamu vai obligātu zaudējumu pārnešanu uz citu komercsabiedrību;

99.4.3. pārvedošā sabiedrība atzīst saņemamo maksājumu vai citu kompensāciju tikai tad, ja līgumiskie noteikumi attiecībā uz posteņu pārnešanu ir juridiski saistoši un izpildāmi pēc pārvedošās sabiedrības iniciatīvas;

99.4.4. ja saņemamā maksājuma vai citas kompensācijas apmērs ir atkarīgs no iegūstošās sabiedrības situācijas nodokļu jomā vai maksātspējas stāvokļa, pārvedošā sabiedrība nosaka saņemamā maksājuma vai citas kompensācijas apmēru, balstoties uz pamatotiem pieņēmumiem par maksājuma vai citas kompensācijas sagaidāmo vērtību;

99.4.5. pārvedošā sabiedrība spēj apliecināt, ka iegūstošā sabiedrība spēs izpildīt savas saistības arī ārkārtēja nelabvēlīga finanšu stāvokļa apstākļos, tai skaitā pēc maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā noteikto stresa scenāriju piemērošanas;

99.4.6. pārvedošās sabiedrības nosacīto atlikto nodokļu apmērā tiek atspoguļoti visi nodokļi, kas tiek piemēroti atzītajai saņemamā maksājuma vai citas kompensācijas summai;

99.4.7. pārnestie zaudējumi netiek ņemti vērā, nosakot iegūstošās sabiedrības, ja tā ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, korekciju atbilstoši atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spējai.

100. Atzīstot korekciju atbilstoši atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spējai, tiek ņemtas vērā šādas papildu prasības:

100.1. apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs izvērtē apmēru, kādā nosacītie atliktie nodokļi varētu tikt atzīti bilancē pēc tūlītēja pašu kapitāla zuduma saskaņā ar maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā noteiktajiem scenārijiem;

100.2. nosacīto atlikto nodokļu aktīvi tiek atzīti, ņemot vērā to pagaidu raksturu. Atlikto nodokļu atzīšana pamatojas uz to, cik lielā mērā piemērojamie normatīvie akti nodokļu jomā pieļauj atlikto nodokļu savstarpēju ieskaitu, tai skaitā ieskaitu pret iepriekšējo periodu, pašreizējām vai turpmākajos periodos iespējamām nodokļu saistībām;

100.3. lai novērstu atlikto nodokļu dubultu uzskaiti, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ievēro šādus nosacījumus:

100.3.1. atlikto nodokļu aktīvu atzīšana, vērtēšanā ņemot vērā Regulas Nr. 2015/35 207. panta 1. punktā noteiktā tūlītējā pašu kapitāla zuduma ietekmi, netiek pamatota ar tām pašām atlikto nodokļu saistībām vai ar nodokli apliekamo nākotnes peļņu, kas jau pamato atlikto nodokļu aktīvu atzīšanu, vērtēšanā piemērojot Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 98. pantu;

100.3.2. nosacīto atlikto nodokļu aktīvu, kas rodas, vērtēšanā ņemot vērā Regulas Nr. 2015/35 207. panta 1. punktā noteiktā tūlītējā pašu kapitāla zuduma ietekmi, atzīšanā tiek piemēroti Regulas Nr. 2015/35 15. pantā noteiktie principi;

100.4. ja nosacīto atlikto nodokļu aktīvu atzīšana pamatota ar nākotnes peļņu, kas apliekama ar nodokli, atzīšanā tiek ievēroti šādi nosacījumi:

100.4.1. nosacīto atlikto nodokļu aktīvi tiek atzīti tikai tad, ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs spēj pamatot, ka pēc Regulas Nr. 2015/35 207. panta 1. punktā noteiktā tūlītējā pašu kapitāla zuduma scenārija iestāšanās tas spēs gūt pietiekamu ar nodokli apliekamo peļņu;

100.4.2. lai novērtētu nosacīto atlikto nodokļu aktīvu pagaidu raksturu un termiņus, kādos tiek plānots gūt ar nodokli apliekamo peļņu nākotnē, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs izmanto metodes, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

100.4.2.1. novērtējums atbilst Regulas Nr. 2015/35 15. panta 3. punkta prasībām;

100.4.2.2. novērtējumā tiek ņemts vērā apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja finanšu stāvoklis pēc Regulas Nr. 2015/35 207. panta 1. punktā noteiktā tūlītējā pašu kapitāla zuduma scenārija iestāšanās;

100.5. nosacīto atlikto nodokļu aktīvi netiek ņemti vērā zaudējumu segšanas spējas korekcijas aprēķinā, ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs uzskata par pārāk apgrūtinošu sniegt pamatojumu atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spējas atzīšanai;

100.6. aprēķinot korekciju atbilstoši atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spējai, tiek ņemtas vērā nosacīto atlikto nodokļu saistības, kas rodas, vērtēšanā ņemot vērā Regulas Nr. 2015/35 207. panta 1. punktā noteiktā tūlītējā pašu kapitāla zuduma ietekmi.

XV. Apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja īpašo parametru izmantošana

101. Ja saņemta Latvijas Bankas atļauja, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs, izmantojot standarta formulas uzbūvi, var aizstāt standarta formulas parametru apakšgrupu ar attiecīgajam apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja īpašajiem parametriem, aprēķinot dzīvības, nedzīvības un veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļus.

102. Apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja īpašos parametrus kalibrē, pamatojoties uz attiecīgā apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja iekšējiem datiem vai datiem, kas tieši attiecas uz minētā apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja darījumiem, izmantojot standartizētas metodes.

103. Ja ir pamats uzskatīt, ka maksātspējas kapitāla prasība, kas aprēķināta saskaņā ar standarta formulu, nav atbilstoša, jo apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja riska profils būtiski atšķiras no standarta formulas aprēķina pamatā esošajiem pieņēmumiem, Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt attiecīgajam apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam aizstāt standarta formulas aprēķinā izmantoto parametru apakšgrupu (norādot noteiktu Regulas Nr. 2015/35 218. pantā minētu parametru) ar šim apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja īpašajiem parametriem, aprēķinot dzīvības, nedzīvības un veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļus. Latvijas Banka, vienojoties ar apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju, nosaka termiņu, kādā tas iesniedz pieteikumu īpašo parametru lietošanas atļaujas saņemšanai. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs īpašo parametru aprēķināšanai izvēlas piemērotāko no Regulā Nr. 2015/35 noteiktajām standartizētajām metodēm.

104. Apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja īpašie parametri tiek noteikti un izmantoti, ievērojot Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 119. panta trešās un ceturtās daļas prasības, Regulas Nr. 2015/35 prasības, kā arī šādas papildu prasības:

104.1. pieņēmumus, kas pamatojas uz ekspertu atzinumu, ir atļauts izmantot:

104.1.1. tikai esošo datu koriģēšanā, ja tie ir pilnīgi, un ekspertu atzinumu nav atļauts izmantot, lai aizstātu neesošus datus (papildinātu datu rindu garumu vai detalizāciju);

104.1.2. tikai tad, ja ekspertu atzinuma rezultātā koriģētie dati lielākā mērā atbilst Regulas Nr. 2015/35 219. pantā noteiktajiem kritērijiem un apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs spēj šo atbilstību pamatot;

104.2. Regulas Nr. 2015/35 219. pantā noteikto datu kvalitātes kritēriju ievērošanā netiek piemērots proporcionalitātes princips un datu kritēriji tiek ievēroti pilnā apmērā neatkarīgi no attiecīgo risku veida, apjoma un sarežģītības vai tā segmenta būtiskuma, kurā apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja īpašie parametri tiek piemēroti;

104.3. veicot korekcijas, lai paaugstinātu datu atbilstīguma līmeni, nepieciešamības gadījumā vēsturiskie dati tiek koriģēti, lai novērstu nebūtisku risku ietekmi vismaz turpmāko 12 mēnešu periodā;

104.4. koriģējot vēsturiskos datus, lai novērstu katastrofas notikumu ietekmi un atspoguļotu spēkā esošos pārapdrošināšanas līgumus:

104.4.1. apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nosaka iekšējās politikas un procedūras:

104.4.1.1. tādu zaudējumu identificēšanai, kurus rada katastrofas notikumi;

104.4.1.2. datu pielāgošanai atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 XVII pielikuma B. iedaļas 2. punkta d) un e) apakšpunkta, C. iedaļas 2. punkta c) apakšpunkta un D. iedaļas 2. punkta f) apakšpunkta prasībām;

104.4.2. neproporcionālo pārapdrošināšanas līgumu gadījumā tiek ņemtas vērā izmaiņas apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja paturētā riska apmērā, ja tas ietekmē rezerves riska svārstīgumu;

104.5. nosakot Regulas Nr. 2015/35 218. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā un c) apakšpunkta iii) punktā neproporcionālajai pārapdrošināšanai noteikto korekcijas koeficientu prēmiju riskam, gan bruto dati, gan neto dati, kuros ņemta vērā neproporcionālās pārapdrošināšanas ietekme, turpmāko 12 mēnešu periodā atbilst šo noteikumu 104.1., 104.2., 104.3. un 104.4. apakšpunkta prasībām, turklāt:

104.5.1. neto datu noteikšanā tiek ņemts vērā pārapdrošināšanas segums turpmāko 12 mēnešu periodā. Lai ievērotu atbilstīguma kritēriju, neto datos tiek ņemtas vērā atgūstamās summas atbilstoši proporcionālās pārapdrošināšanas līgumiem, kas ir bijuši spēkā vēsturisko datu iegūšanas periodā, un tiek veiktas korekcijas, lai izslēgtu tādu vēsturisko datu iegūšanas periodā spēkā esošu neproporcionālās pārapdrošināšanas līgumu ietekmi, kas atšķiras no spēkā esošajiem neproporcionālās pārapdrošināšanas līgumiem. Papildu korekcijas tiek veiktas, lai atspoguļotu spēkā esošo neproporcionālās pārapdrošināšanas līgumu ietekmi;

104.5.2. gan bruto dati, gan neto dati tiek sagatavoti vienā un tajā pašā detalizācijas līmenī. Korekcijas, kas tiek veiktas, lai iegūtu neto datus, nemazina bruto datu detalizācijas līmeni;

104.5.3. neto dati tiek uzskatīti par pilnīgiem, ja tie ir iegūti pietiekami ilgā laika periodā, kad ir bijis spēkā atbilstošas pārapdrošināšanas programmas segums, un šajos datos ietvertais prēmiju riska svārstīgums atspoguļo turpmāko 12 mēnešu perioda svārstīgumu. Ja šādi dati nav pieejami, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs spēj sniegt pamatojumu, ka veiktās vēsturisko datu korekcijas pienācīgi atspoguļo turpmāko 12 mēnešu perioda pārapdrošināšanas programmas seguma ietekmi;

104.6. apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs kontrolē pastāvīgu atbilstību īpašo parametru izmantošanas prasībām, ievērojot šādus nosacījumus:

104.6.1. apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs novērtē pastāvīgu atbilstību īpašo parametru piemērošanas prasībām risku un maksātspējas pašu novērtējuma ietvaros;

104.6.2. ja jaunu datu izmantošanas rezultātā rodas būtiskas izmaiņas īpašo parametru lietošanas pieteikumā norādītajā informācijā, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs pēc Latvijas Bankas pieprasījuma iesniedz detalizētu apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja īpašo parametru aprēķinu, izmantojot jaunos datus, kā arī nepieciešamo informāciju, kas pamato aprēķina atbilstību prasībām;

104.6.3. ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs konstatē, ka cita standartizēta metode īpašo parametru aprēķināšanā nodrošina precīzākus rezultātus, lai nodrošinātu atbilstību Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 119. panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajām kalibrēšanas prasībām, tas iesniedz Latvijas Bankai jaunu pieteikumu, lai saņemtu atļauju citas standartizētas metodes lietošanai;

104.7. ja tiek konstatēta neatbilstība apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja īpašo parametru izmantošanas prasībām:

104.7.1. apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs iesniedz Latvijas Bankai apstiprināšanai darbības plānu atbilstības atjaunošanai triju mēnešu laikā no neatbilstības konstatēšanas datuma;

104.7.2. ja darbības plāns atbilstības atjaunošanai netiek apstiprināts, Latvijas Banka atbilstoši Komisijas 2015. gada 24. marta īstenošanas regulas (ES) 2015/498, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz uzraudzības iestāžu apstiprinājuma procedūru sabiedrības īpašo parametru izmantošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/138/EK, 6. pantam atsauc izsniegto apstiprinājumu sabiedrībai īpašo parametru izmantošanai;

104.7.3. ja Latvijas Banka ir atsaukusi izsniegto apstiprinājumu īpašo parametru izmantošanai, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs aprēķina maksātspējas kapitāla prasību, izmantojot standarta parametrus, un iesniedz Latvijas Bankai jaunu pieteikumu, ja aprēķinā atkārtoti vēlas izmantot īpašos parametrus.

XVI. Maksātspējas kapitāla prasības un minimālās kapitāla prasības noteikšana, ja piemērota atbilstības korekcija, svārstīguma korekcija vai pārejas pasākumi attiecībā uz tehnisko rezervju aprēķinu

105. Ja, aprēķinot tehniskās rezerves, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs piemēro Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 112. pantā noteikto atbilstības korekciju, 114. pantā noteikto svārstīguma korekciju vai pārejas noteikumu 10. punktā noteikto bezriska procentu likmju termiņstruktūras pārejas korekciju, šo korekciju apmērs pēc Regulas Nr. 2015/35 166. un 167. pantā noteiktā procentu likmju riska apakšmoduļa stresa scenārija piemērošanas pamata procentu likmju termiņstruktūrai paliek nemainīgs.

106. Ja, aprēķinot tehniskās rezerves, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs piemēro Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 114. pantā noteikto svārstīguma korekciju un pārejas noteikumu 10. punktā noteikto bezriska procentu likmju termiņstruktūras pārejas korekciju vai tikai vienu no šīm korekcijām, šo korekciju apmērs pēc Regulas Nr. 2015/35 176. panta 1. punktā, 178. panta 1. punktā un 179. panta 1. punktā noteiktā procentu likmju starpības riska apakšmoduļa stresa scenārija piemērošanas paliek nemainīgs.

107. Ja, aprēķinot tehniskās rezerves, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs piemēro Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma pārejas noteikumu 14. punktā noteikto pārejas perioda atskaitījumu, tā apmērs, piemērojot maksātspējas kapitāla prasības aprēķina stresa scenārijus, paliek nemainīgs.

108. Ja, aprēķinot tehniskās rezerves, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs piemēro Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma pārejas noteikumu 14. punktā noteikto pārejas perioda atskaitījumu, tad maksātspējas kapitāla prasības operacionālā riska aprēķins tiek veikts, ievērojot šādus nosacījumus:

108.1. nosakot Regulas Nr. 2015/35 204. panta 4. punktā minētos apjoma mēra parametrus TPlife, TPlife-ul un TPnon-life, tiek ņemtas vērā tehniskās rezerves pirms pārejas perioda atskaitījuma piemērošanas, no kurām tiek atskaitīts lielākais no šādiem lielumiem – riska rezerve vai pārejas perioda atskaitījums;

108.2. ja pārejas perioda atskaitījums ir lielāks par riska rezervi, apmērs, kādā pārejas perioda atskaitījums pārsniedz riska rezervi, tiek attiecināts uz apjoma mēra parametriem TPlife, TPlife-ul un TPnon-life proporcionāli tam, kādā apmērā šie parametri ir ietekmējuši pārejas perioda atskaitījuma apmēru.

109. Ja, aprēķinot tehniskās rezerves, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs piemēro Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma pārejas noteikumu 14. punktā noteikto pārejas perioda atskaitījumu, tad minimālās kapitāla prasības aprēķins tiek veikts, ievērojot šādus nosacījumus:

109.1. nosakot Regulas Nr. 2015/35 250. panta 1. punktā un 251. panta 1. punktā minētos apjoma mēra parametrus TP(nl,s), TP(life, 1), TP(life, 2), TP(life, 3) un TP(life, 4), tiek ņemtas vērā tehniskās rezerves pirms pārejas perioda atskaitījuma piemērošanas, no kurām tiek atskaitīts lielākais no šādiem lielumiem – riska rezerve vai pārejas perioda atskaitījums;

109.2. ja pārejas perioda atskaitījums ir lielāks par riska rezervi, apmērs, kādā pārejas perioda atskaitījums pārsniedz riska rezervi, tiek attiecināts uz apjoma mēra parametriem TP(nl,s), TP(life, 1), TP(life, 2), TP(life, 3) un TP(life, 4) proporcionāli tam, kādā apmērā šie parametri ir ietekmējuši pārejas perioda atskaitījuma apmēru.

XVII. Izmantojamā pašu kapitāla noteikšana

110. Pašu kapitālu veido šo noteikumu 111. punktā minētā pamata pašu kapitāla un šo noteikumu 112. punktā minētā papildu pašu kapitāla summa.

111. Pamata pašu kapitālu veido atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma XIII nodaļas prasībām novērtēto aktīvu un saistību starpība un subordinētās saistības. Pamata pašu kapitāls tiek samazināts par apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja turēto pašu akciju vai daļu summu. Pamata pašu kapitāla posteņi tiek noteikti atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 prasībām.

112. Papildu pašu kapitāls sastāv no Regulā Nr. 2015/35 noteiktajiem ārpusbilances posteņiem, kuri nav pamata pašu kapitāls un kuru apmaksu var pieprasīt, lai segtu apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja darbības rezultātā radušos zaudējumus.

113. Ja papildu pašu kapitāla instruments ir apmaksāts vai tā apmaksa ir pieprasīta, to uzskaitē atzīst par aktīvu un izslēdz no papildu pašu kapitāla posteņiem.

114. Summa, kas tiek attiecināta uz katru papildu pašu kapitāla posteni, atspoguļo šim postenim piemītošo zaudējumu segšanas potenciālu, un tās novērtēšanas pamatā ir piesardzīgi un reālistiski pieņēmumi. Ja papildu pašu kapitāla instrumentam ir fiksēta nominālvērtība, šā instrumenta apmēram jābūt vienādam ar tā nominālvērtību, ja tas attiecīgi atspoguļo šā instrumenta zaudējumu segšanas potenciālu.

115. Papildu pašu kapitāla posteņa summu iekļauj pašu kapitālā, ja ir saņemta Latvijas Bankas atļauja vai nu par naudas summu katram papildu pašu kapitāla postenim, vai par metodi, ar ko nosaka katra papildu pašu kapitāla posteņa summu.

116. Ja papildu pašu kapitāla postenis (instruments) pēc tā apmaksas pieprasījuma neatbilst pašu kapitāla posteņiem, kas minēti Regulas Nr. 2015/35 69., 72. un 76. pantā noteiktajos pašu kapitāla posteņu sarakstos, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs pirms iesnieguma iesniegšanas Latvijas Bankā, lai saņemtu šo noteikumu 115. punktā minēto atļauju, saņem šo noteikumu 131.2. apakšpunktā minēto Latvijas Bankas atļauju pašu kapitāla posteņa klasificēšanai attiecīgajā līmenī.

117. Ja atbilstoši Komisijas 2015. gada 24. marta īstenošanas regulas (ES) 2015/499, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz procedūrām, kas jāizmanto, lai piešķirtu uzraudzības iestādes apstiprinājumu papildu pašu kapitāla posteņu izmantošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/138/EK, 6. pantam Latvijas Banka ir izsniegusi atļauju papildu pašu kapitāla posteņa iekļaušanai pašu kapitālā ar nosacījumu, ka nekavējoties tiek noslēgts līgums, attiecīgais līgums ir jānoslēdz 15 darbdienu laikā pēc atļaujas saņemšanas. Izsniedzot atļauju papildu pašu kapitāla posteņa iekļaušanai pašu kapitālā, Latvijas Banka ir tiesīga noteikt ilgāku termiņu attiecīgā līguma noslēgšanai.

118. Apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja pamata pašu kapitālā tiek iekļauti papildu fondi, t. i., uzkrātā peļņa, kas nav bijusi pieejama sadalei apdrošinājuma ņēmējiem un labuma guvējiem. Papildu fondus neuzskata par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām, bet uzskata par pamata pašu kapitāla posteni tikai tad, ja tie atbilst kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 130.1. apakšpunktā.

119. Pašu kapitālā atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 prasībām tiek iekļauts samazinājums par apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja dalību finanšu iestādēs un kredītiestādēs. Dalība finanšu iestādēs un kredītiestādēs ietver:

119.1. apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja tiešus vai netiešus ieguldījumus tādu kredītiestāžu, finanšu iestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību pamatkapitālā, kurās tiešā vai kontroles veidā iegūtas 20 vai vairāk procentu balsstiesības vai arī tiešā vai kontroles veidā iegūta līdzdalība, kas aptver 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita;

119.2. apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja tiešus vai netiešus ieguldījumus šo noteikumu 119.1. apakšpunktā norādīto kredītiestāžu, finanšu iestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību subordinētajā kapitālā un otrā līmeņa pašu kapitāla instrumentos, kas minēti Regulā Nr. 575/2013 attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm, un kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra regulā (ES) 2019/2033 par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014, attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

120. Par dalību finanšu iestādēs un kredītiestādēs atbilstoši šo noteikumu 119. punktam tiek uzskatīta arī apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja dalība tādās kredītiestādēs, finanšu iestādēs vai ieguldījumu brokeru sabiedrībās (tostarp ārvalstīs reģistrētās), kurām nav saistošas Regulas Nr. 575/2013 vai Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma prasības, bet kuru darbība atbilst minētajā regulā vai likumā noteiktajai kredītiestādes, finanšu iestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības uzņēmējdarbībai.

121. Nosakot līdzdalības vērtību Regulas Nr. 2015/35 68. panta prasību izpildes vajadzībām, dalības sabiedrība ņem vērā tieši vai netieši veiktus ieguldījumus kapitāla vērtspapīros, kā arī citos pašu kapitāla instrumentos un piemēro šādas pieejas:

121.1. tiešā turējumā esošas dalības finanšu iestādē un kredītiestādē vērtību dalības sabiedrība nosaka atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 98. pantā noteiktajiem novērtēšanas principiem un ievērojot šo noteikumu 122., 123., 124. un 125. punkta prasības;

121.2. ja dalības sabiedrībai ir netieša dalība finanšu iestādē vai kredītiestādē, kā pastarpinātu dalības sabiedrību izmantojot citu finanšu iestādi vai kredītiestādi, šāda dalība netiek atskaitīta no pašu kapitāla atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 68. panta nosacījumiem, ņemot vērā, ka šāda dalība tiek atskaitīta atbilstoši šo noteikumu 121.1. apakšpunkta prasībām;

121.3. netiešā turējumā esoša dalība finanšu iestādē vai kredītiestādē tiek atskaitīta no pašu kapitāla tikai tad, ja pastarpinātā saistītā sabiedrība nav finanšu iestāde vai kredītiestāde;

121.4. ja netiešā turējumā esoša dalība finanšu iestādē vai kredītiestādē tiek atskaitīta no pašu kapitāla, tās vērtība tiek noteikta, ievērojot Regulas Nr. 2015/35 13. panta nosacījumus;

121.5. Regulas Nr. 2015/35 68. panta prasību izpildei noteiktā dalības vērtība atspoguļo dalības sabiedrības tiešu vai netiešu proporcionālu līdzdalību finanšu iestādē vai kredītiestādē.

122. Lai atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 68. panta prasībām aprēķinātu 10 procentu no Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta i), ii), iv) un vi) apakšpunktā norādītajiem pašu kapitāla posteņiem, dalības sabiedrība izmanto šo pašu kapitāla posteņu apmēru pirms jebkādiem atskaitījumiem, kas noteikti atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 68. pantam.

123. Ja visu citu dalību kredītiestādēs un finanšu iestādēs, kas nav Regulas Nr. 2015/35 68. panta 1. punktā minētā dalība, kopsumma nepārsniedz 10 procentu no Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta i), ii), iv) un vi) apakšpunktā iekļauto posteņu kopsummas, dalības sabiedrība neveic atskaitījumus no pašu kapitāla, kas noteikti Regulas Nr. 2015/35 68. panta 2. punktā, un piemēro šo noteikumu 127. punkta prasības.

124. Dalības sabiedrība piemēro Regulas Nr. 2015/35 68. panta 3. punkta prasības tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

124.1. līdzdalība atbilst šo noteikumu XI nodaļā noteiktajiem stratēģiskas līdzdalības kritērijiem un prasībām;

124.2. dalības sabiedrība un līdzdalība ir ietverta finanšu konglomerāta veiktajos kapitāla pietiekamības aprēķinos, izmantojot Latvijas Bankas noteikumos par finanšu konglomerāta kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību un papildu uzraudzībai nepieciešamās informācijas sniegšanas kārtību noteikto konsolidācijas metodi, vai dalības sabiedrība un līdzdalība atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma prasībām ir ietverta grupas maksātspējas aprēķinā, izmantojot konsolidētā finanšu pārskata metodi.

125. Ja Regulas Nr. 2015/35 68. panta 1. un 2. punktā noteiktos pašu kapitāla atskaitījumus nav iespējams veikt no attiecīgā līmeņa atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 68. panta 5. punktā noteiktajām prasībām, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs piemēro šādas pieejas:

125.1. ja atskaitāmie posteņi nav klasificēti līmeņos atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 68. panta 5. punktā noteiktajam, viss pašu kapitāla atskaitījumu apmērs tiek atskaitīts no Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta i), ii), iv) un vi) apakšpunktā iekļauto dalības sabiedrības pašu kapitāla posteņu kopsummas;

125.2. ja pašu kapitāla atskaitījumu apmērs pārsniedz attiecīgo pašu kapitāla posteņu apmēru, no kā jāveic atskaitījums atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 68. panta 5. punkta prasībām, pārsnieguma apmēra atskaitījums tiek veikts šādi:

125.2.1. papildu 1. līmeņa pašu kapitāla instrumentus, kas pārsniedz Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta iii) un v) apakšpunktā un b) punktā iekļauto pašu kapitāla posteņu apmēru, atskaita no Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta i), ii), iv) un vi) apakšpunktā iekļauto pašu kapitāla posteņu kopsummas;

125.2.2. ieguldījumus 2. līmeņa pašu kapitāla instrumentos, kas pārsniedz Regulas Nr. 2015/35 72. pantā iekļauto pašu kapitāla posteņu apmēru, vispirms atskaita no Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta iii) un v) apakšpunktā un b) punktā iekļautajiem pašu kapitāla posteņiem un atlikušo daļu atskaita no Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta i), ii), iv) un vi) apakšpunktā iekļautajiem pašu kapitāla posteņiem, līdz visi attiecīgie ieguldījumi ir atskaitīti pilnībā.

126. Ja atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 68. pantam tiek veikts pilnīgs vai daļējs netieša ieguldījuma kredītiestādē vai finanšu iestādē atskaitījums no dalības sabiedrības pašu kapitāla, dalības sabiedrība (tikai maksātspējas kapitāla prasības aprēķina vajadzībām) veic šādas korekcijas:

126.1. tāda dalības sabiedrības aktīva vērtība, kas ir ieguldījums saistītajā sabiedrībā, ar kuras starpniecību ir veikts netiešs ieguldījums kredītiestādē vai citā finanšu iestādē, tiek samazināta par attiecīgā atskaitījuma vērtību;

126.2. veicot šo noteikumu 126.1. apakšpunktā noteiktās korekcijas, dalības sabiedrība ievēro Regulas Nr. 2015/35 68. panta 5. punkta un šo noteikumu 125. punkta nosacījumus.

127. Ja dalības sabiedrības aktīvi ietver saistītās sabiedrības pašu kapitāla posteņus un šo posteņu vērtība nav atskaitīta vai ir tikai daļēji atskaitīta no dalības sabiedrības pašu kapitāla atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 68. pantam, atlikušajai ieguldījumu vērtībai tiek noteiktas attiecīgās kapitāla prasības, izmantojot standarta formulu vai iekšējo modeli. Veicot maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu saskaņā ar standarta formulu:

127.1. ieguldījumi saistītās sabiedrības parastajā vai priekšrocību akciju kapitālā tiek uzskatīti par ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros un tiem tiek piemērots kapitāla vērtspapīru riska apakšmodulis;

127.2. ieguldījumi saistītās sabiedrības subordinētajās saistībās, ņemot vērā līguma noteikumus, tiek uzskatīti par finanšu instrumentiem un tiem tiek piemēroti atbilstošie tirgus riska apakšmoduļi;

127.3. ieguldījumiem, kam raksturīgas gan kapitāla vērtspapīru iezīmes, gan parāda vērtspapīru iezīmes, tiek piemērots standarta formulas attiecīgais riska apakšmodulis atbilstoši šo noteikumu 87. punkta prasībām.

XVIII. Pašu kapitāla posteņu iedalījums

128. Pašu kapitāla posteņus klasificē trijos līmeņos. Šo posteņu klasifikācija ir atkarīga no tā, vai tie ir pamata pašu kapitāla vai papildu pašu kapitāla posteņi un cik lielā mērā tiem piemīt šādas pazīmes:

128.1. postenis ir pieejams vai to var izmantot pēc pieprasījuma, lai pilnībā segtu apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja darbības rezultātā radušos zaudējumus, vienlaikus turpinot darbību, kā arī likvidācijas gadījumā (pastāvīga pieejamība);

128.2. likvidācijas gadījumā posteņa (instrumenta) kopsumma ir pieejama zaudējumu segšanai un posteņa (instrumenta) atmaksu tā turētājam atsaka, līdz ir izpildītas visas pārējās saistības, tostarp apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības attiecībā uz apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumu atlīdzības saņēmējiem (subordinācija).

129. Novērtējot to, cik lielā mērā pašu kapitāla posteņiem (instrumentiem) piemīt šo noteikumu 128.1. un 128.2. apakšpunktā norādītās pazīmes (gan novērtēšanas brīdī, gan turpmāk), ņem vērā šādas pazīmes:

129.1. posteņa (instrumenta) ilgumu (duration), īpaši to, vai postenis (instruments) ir atmaksājams noteiktā termiņā vai tas ir beztermiņa. Ja pašu kapitāla postenis (instruments) ir atmaksājams noteiktā termiņā, ņem vērā posteņa (instrumenta) relatīvo ilgumu salīdzinājumā ar apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību ilgumu;

129.2. vai posteņa (instrumenta) līguma noteikumi neparedz prasības vai stimulu atmaksāt nominālvērtības summu (atmaksas stimulu neesamība);

129.3. vai posteņa (instrumenta) līguma noteikumi neparedz obligātus fiksētus maksājumus (obligāto apkalpošanas izmaksu neesamība);

129.4. vai postenim (instrumentam) nav apgrūtinājumu (apgrūtinājumu neesamība).

130. Galvenie kritēriji klasificēšanai līmeņos:

130.1. 1. līmenī klasificē pamata pašu kapitāla posteņus, ja tiem atbilstoši Regulā Nr. 2015/35 noteiktajām prasībām lielā mērā piemīt pazīmes, kas norādītas šo noteikumu 128.1. un 128.2. apakšpunktā, ņemot vērā šo noteikumu 129. punktā norādītās pazīmes;

130.2. 2. līmenī klasificē šādus posteņus:

130.2.1. pamata pašu kapitāla posteņus, ja tiem atbilstoši Regulā Nr. 2015/35 noteiktajām prasībām lielā mērā piemīt pazīmes, kas norādītas šo noteikumu 128.2. apakšpunktā, ņemot vērā šo noteikumu 129. punktā norādītās pazīmes;

130.2.2. papildu pašu kapitāla posteņus, ja tiem atbilstoši Regulā Nr. 2015/35 noteiktajām prasībām lielā mērā piemīt pazīmes, kas norādītas šo noteikumu 128.1. un 128.2. apakšpunktā, ņemot vērā šo noteikumu 129. punktā norādītās pazīmes;

130.3. 3. līmenī atbilstoši Regulā Nr. 2015/35 noteiktajām prasībām klasificē jebkādus pamata un papildu pašu kapitāla posteņus, kas neatbilst šo noteikumu 130.1. un 130.2. apakšpunktā minētajiem kritērijiem.

131. Pašu kapitālu klasificē līmeņos, ievērojot šādas prasības:

131.1. pašu kapitāla posteņu klasificēšanai apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ievēro Regulā Nr. 2015/35 noteikto pašu kapitāla posteņu sarakstu;

131.2. ja pašu kapitāla postenis nav iekļauts šo noteikumu 131.1. apakšpunktā minētajā sarakstā, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs to novērtē un klasificē saskaņā ar šo noteikumu 130. punkta, XIX, XX, XXI, XXII un XXIII nodaļas prasībām, kā arī Regulas Nr. 2015/35 71., 73. un 77. panta prasībām. Apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam ir atļauts klasificēt pašu kapitāla posteni attiecīgajā līmenī, ja saņemta Latvijas Bankas atļauja.

XIX. Papildu prasības pašu kapitāla posteņu klasificēšanai 1. līmenī

132. Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta i) apakšpunktā minētais apmaksātais akciju kapitāls vai daļas tiek klasificētas 1. līmenī, ja tās atbilst šādām pazīmēm:

132.1. akcijas vai daļas ir tieši emitējis apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ar iepriekšēju akcionāru vai valdes apstiprinājumu;

132.2. likvidācijas gadījumā akcijas vai daļas to īpašniekiem dod tiesības uz apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja atlikušajiem aktīviem proporcionāli katra daļu īpašnieka vai akcionāra daļai, nepiemērojot ierobežojumus.

133. Ja sabiedrībai ir vairāk par vienu akciju kategoriju, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs:

133.1. atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 71. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. punkta a) apakšpunkta prasībām nosaka atšķirības starp kategorijām, kas nodrošina vienai kategorijai augstāku līmeni nekā citai vai kas rada priekšrocības attiecībā uz peļņas sadali. 1. līmeņa akciju kapitālā klasificē tikai to akciju kategoriju, kura tajā ierindojas pēc visām citām prasībām un kurai nav priekšrocību;

133.2. visas akciju kategorijas, kas ierindojas augstāk nekā visvairāk subordinētā kategorija vai kam piemīt citas priekšrocību pazīmes, kuras neļauj tās klasificēt kā 1. līmeņa akciju kapitālu saskaņā ar šo noteikumu 133.1. apakšpunktu, uzskata par priekšrocību akcijām un klasificē attiecīgajā pašu kapitāla līmenī atbilstoši šo posteņu pazīmēm.

134. Nosakot 1. līmenī iekļaujamās saskaņošanas rezerves samazinājumu atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 70. panta 1. punkta a) apakšpunktam, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ņem vērā gan tieši, gan netieši sabiedrības turējumā esošās pašu akcijas vai daļas.

135. Nosakot 1. līmenī iekļaujamās saskaņošanas rezerves samazinājumu atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 70. panta 1. punkta b) apakšpunktam, tiek ņemti vērā šādi nosacījumi:

135.1. dividendes un peļņas sadale tiek uzskatīta par paredzamu, vēlākais, tad, kad sabiedrības valde ir apstiprinājusi priekšlikumu par dividenžu izmaksu vai peļņas sadali, neatkarīgi no termiņa, kādā tiek pieņemts dalībnieku sapulces lēmums;

135.2. ja dalības sabiedrībai ir līdzdalība citā sabiedrībā, kas ir noteikusi paredzamās dividendes, dalības sabiedrības saskaņošanas rezerve netiek samazināta par šādu paredzamo dividenžu apmēru;

135.3. par paredzamajām maksām, kas atskaitāmas no saskaņošanas rezerves, uzskata:

135.3.1. nodokļu summu, kas ir paredzama, bet nav atzīta kā saistības apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja bilancē;

135.3.2. jebkuru saistību palielinājuma vai aktīvu samazinājuma summu, kas būtu attiecināma uz pārskata periodu un varētu ietekmēt sabiedrības peļņu vai zaudējumus, ja Latvijas Banka norādījusi, ka tā nav pienācīgi atzīta bilancē atbilstoši aktīvu un saistību vērtēšanas prasībām maksātspējas aprēķina vajadzībām.

136. Attiecībā uz Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta i), ii) un iv) apakšpunktā minētajiem 1. līmeņa pašu kapitāla posteņiem, novērtējot pazīmes, kas nosaka šo posteņu klasificēšanu, tiek ņemtas vērā pazīmes, kas var radīt maksātnespēju vai paātrināt sabiedrības maksātnespējas procesu, tai skaitā:

136.1. pašu kapitāla instrumenta turētājs ir tiesīgs iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu pret instrumenta emitentu, ja netiek veikti peļņas sadales maksājumi;

136.2. pašu kapitāla instrumenta turētājs peļņas sadales atcelšanas vai maksājumu neveikšanas gadījumā ir tiesīgs pieprasīt pilnīgu vai daļēju ieguldītās summas atmaksu vai arī pieprasīt soda naudas vai jebkuras citas kompensācijas samaksu, kā rezultātā pašu kapitāls varētu samazināties.

137. Novērtējot, vai Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta i) un ii) apakšpunktā minētajiem 1. līmeņa pašu kapitāla posteņiem tiek nodrošināta Regulas Nr. 2015/35 71. panta 3. punktā minētā pilnīgā elastība attiecībā uz peļņas sadali, tiek ņemti vērā šādi nosacījumi:

137.1. nosakot posteņus, kas paredzēti peļņas sadalei, ņem vērā nesadalīto peļņu, tai skaitā iepriekšējo gadu peļņu vai zaudējumus, kārtējā finanšu gada zaudējumus, kā arī rezerves, ja atbilstoši apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības statūtos noteiktajam tās paredzētas sadalei;

137.2. posteņu, kas paredzēti peļņas sadalei, apmērs tiek noteikts, pamatojoties uz individuālajiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārskatiem, nevis uz konsolidētajiem pārskatiem;

137.3. līgumiskie noteikumi, kas regulē Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta i) apakšpunktā minēto pašu kapitāla posteni (kā arī jebkuru citu pašu kapitāla posteni), neierobežo peļņas sadales līmeni vai sadalāmās summas apmēru attiecībā uz šo posteni, tostarp neierobežo peļņas sadali līdz nullei;

137.4. līgumiskie noteikumi, kas regulē kādu pašu kapitāla posteni, nenosaka peļņas sadali attiecībā uz šo posteni, ja peļņas sadale tiek veikta attiecībā uz jebkuru citu pašu kapitāla instrumentu, ko emitējusi sabiedrība.

138. Pirms Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta i) un ii) apakšpunktā minētie pašu kapitāla posteņi tiek klasificēti 1. līmenī, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nosaka juridisko pamatojumu peļņas sadales maksājumu atcelšanai saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 71. panta 1. punkta l) apakšpunkta i) punktu.

139. Klasificējot 1. līmenī Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta iii) un v) apakšpunktā un b) punktā minētos pašu kapitāla posteņus, ņem vērā šādus papildu kritērijus:

139.1. novērtējot pazīmes, kas nosaka šo posteņu klasificēšanu, tiek ņemtas vērā pazīmes, kas var radīt maksātnespēju vai paātrināt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātnespējas procesu, tai skaitā:

139.1.1. pašu kapitāla instrumenta turētājs ir tiesīgs iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu pret instrumenta emitentu, ja netiek veikti peļņas sadales maksājumi;

139.1.2. līgumiskie noteikumi, kas regulē pašu kapitāla posteni, nosaka apstākļus vai noteikumus, kuru izpildes gadījumā rodas tiesības iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vairs neatbilst darbības turpināšanas principam;

139.1.3. pašu kapitāla instrumenta turētājs peļņas sadales atcelšanas vai maksājumu neveikšanas gadījumā ir tiesīgs pieprasīt pilnīgu vai daļēju ieguldītās summas atmaksu vai arī pieprasīt soda naudu vai jebkuru citu kompensāciju, kā rezultātā pašu kapitāls varētu samazināties;

139.2. šiem posteņiem piemīt Regulas Nr. 2015/35 71. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktās iezīmes (postenis absorbē zaudējumus vismaz vienreiz, ja pastāv neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai, un tas nekavē apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja rekapitalizāciju), ja līgumiskie noteikumi, kas regulē pašu kapitāla posteni, vai kādas citas saistītas vienošanās atbilst šādiem nosacījumiem:

139.2.1. tie neaizliedz emitēt jaunus vai papildu tādus pašus instrumentus vai instrumentus ar augstāku priekšrocību pakāpi;

139.2.2. tie neietver prasību, ka stresa vai citos apstākļos, kuros var būt nepieciešams papildu pašu kapitāls, visiem jauniem apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja emitētiem pašu kapitāla instrumentiem ir zemāka priekšrocību pakāpe nekā attiecīgajam instrumentam;

139.2.3. tie neietver noteikumus, kas neatļauj citu pašu kapitāla instrumentu peļņas sadales maksājumus;

139.2.4. tie nenosaka posteņa automātisku konvertēšanu par posteni, kas saskaņā ar subordināciju ierindojas augstāk stresa apstākļos vai citos apstākļos, kad pašu kapitāls var būt nepieciešams, vai strukturālu izmaiņu rezultātā, ieskaitot apvienošanos vai pārņemšanu;

139.3. šiem posteņiem piemīt Regulas Nr. 2015/35 71. panta 1. punkta f) apakšpunkta ii) punktā noteiktā iezīme (tuvākā līgumiskā iespēja atmaksāt vai izpirkt pamata pašu kapitāla instrumentu ir pēc pieciem gadiem no emisijas dienas), ja līgumiskie noteikumi, kas regulē pašu kapitāla posteni, neietver instrumenta atsaukšanas iespēju (call option) agrāk par pieciem gadiem no emisijas datuma, tai skaitā instrumenta atsaukšanas iespēju, kas balstīta uz neparedzētiem apstākļiem, ko sabiedrība nevar kontrolēt;

139.4. instrumenta atsaukšanas iespēja, kas balstīta uz neparedzētiem apstākļiem, ko apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nevar kontrolēt un kā rezultātā tiek veiktas darbības un darījumi, kas netiek uzskatīti par atmaksāšanu vai izpirkšanu, tiek uzskatīta par pieļaujamu līgumisko noteikumu klasificēšanai 1. līmenī, kā noteikts Regulas Nr. 2015/35 71. panta 2. punktā, ja ir izpildīti visi attiecīgie klasificēšanas nosacījumi un ir saņemta Latvijas Bankas atļauja;

139.5. šiem posteņiem piemīt Regulas Nr. 2015/35 71. panta 1. punkta m) apakšpunktā noteiktā iezīme (atbrīvojums no aizlieguma veikt peļņas sadali), ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

139.5.1. jebkāds alternatīvs dividenžu izmaksas mehānisms ir iekļauts līgumiskajos noteikumos, kas regulē pašu kapitāla posteni, tikai tad, ja šis mehānisms aizstāj jebkādus peļņas sadales maksājumus skaidrā naudā ar pamatkapitāla emitēšanu;

139.5.2. jebkāds alternatīvs dividenžu izmaksas mehānisms atbilst tādai pašai zaudējumu absorbēšanas pakāpei kā aizliegums izmaksāt dividendes, kā arī izmaksas rezultātā nesamazinās pašu kapitāla apmērs;

139.5.3. jebkāda alternatīvā dividenžu izmaksas mehānismā paredzēta peļņas sadale var tikt veikta, līdzko ir saņemts Latvijas Bankas atbrīvojums no aizlieguma veikt peļņas sadali un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības statūtos ir paredzēta pamatkapitāla emitēšana kā dividenžu izmaksas mehānisms;

139.5.4. jebkāds alternatīvs dividenžu izmaksas mehānisms neparedz iespēju izmantot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pašas īpašumā esošās akcijas vai pajas, kas iegūtas atpirkšanas rezultātā;

139.5.5. līgumiskie noteikumi, kas regulē pašu kapitāla posteni:

139.5.5.1. paredz, ka alternatīvs dividenžu izmaksas mehānisms var tikt piemērots, ja katrā atsevišķā peļņas sadales gadījumā ir saņemts Latvijas Bankas atbrīvojums no aizlieguma veikt peļņas sadali;

139.5.5.2. nenosaka pienākumu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai piemērot alternatīvo dividenžu sadales mehānismu;

139.6. šiem posteņiem piemīt Regulas Nr. 2015/35 71. panta 4. punktā noteiktā iezīme (pilnīga elastība attiecībā uz peļņas sadali), ja līguma noteikumi, kas regulē pašu kapitāla posteni, atbilst šādiem nosacījumiem:

139.6.1. tie nenosaka obligātu peļņas sadali attiecībā uz noteiktu instrumentu, ja peļņas sadale tiek veikta attiecībā uz kādu citu instrumentu;

139.6.2. ja peļņas sadale attiecībā uz noteiktu instrumentu netiek veikta, līguma noteikumi nenosaka peļņas sadales maksājumu atcelšanu vai atlikšanu attiecībā uz kādu citu instrumentu;

139.6.3. tie nepiesaista peļņas sadales maksājumu veikšanu jebkuram citam notikumam vai darījumam, kam ir tāda pati ekonomiskā ietekme kā šo noteikumu 139.6.1. vai 139.6.2. apakšpunktā noteiktajam;

139.7. šiem posteņiem piemīt Regulas Nr. 2015/35 71. panta 1. punkta e) apakšpunktā, 5., 5.a, 6., 6.a un 8. punktā noteiktā iezīme (galvenie zaudējumu absorbcijas mehānismi), ja:

139.7.1. zaudējumu absorbcijas mehānisms, tai skaitā izraisītājnotikums, ir juridiski noteikts un skaidri definēts līgumiskajos noteikumos, ar kuriem regulē pašu kapitāla posteni;

139.7.2. izraisītājnotikuma iestāšanās gadījumā zaudējumu absorbcijas mehānisms ir efektīvs nekavējoties neatkarīgi no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības saistībām informēt pašu kapitāla instrumenta turētājus;

139.7.3. jebkāds norakstīšanas mehānisms, kas nepieļauj turpmāko atjaunošanu, nodrošina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 71. panta 5. punkta a) apakšpunkta prasībām norakstītās summas nevar tikt atjaunotas;

139.7.4. jebkāds norakstīšanas mehānisms, kas ļauj turpmāku nominālās vai pamatsummas atjaunošanu, nodrošina, ka:

139.7.4.1. atjaunošana ir pieļaujama tikai pēc tam, kad sabiedrība ir nodrošinājusi atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai;

139.7.4.2. atjaunošana netiek izmantota pašu kapitāla posteņiem, kuri emitēti vai kuru vērtība paaugstināta, lai atjaunotu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai;

139.7.4.3. atjaunošana notiek, tikai pamatojoties uz peļņu, kas nodrošina ieguldījumus posteņos, kam paredzēta peļņas sadale pēc tam, kad atjaunota atbilstība maksātspējas kapitāla prasībai, nemazinot posteņa zaudējumu segšanas spēju, ko nodrošina Regulas Nr. 2015/35 71. panta 5. punkta prasības;

139.7.5. jebkāds konvertēšanas mehānisms nodrošina, ka:

139.7.5.1. līgumiskajos noteikumos, kas regulē pašu kapitāla posteni, ir ietverts pamatojums šo pašu kapitāla instrumentu konvertēšanai par pamatkapitālu, ja tiek konstatēta būtiska neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai;

139.7.5.2. konvertēšanas noteikumi pilnībā nekompensē ieguldījumu nominālvērtību, pieļaujot neierobežotu konvertēšanas likmi tad, ja krītas akciju cena;

139.7.5.3. nosakot instrumentu konvertēšanas diapazonu, maksimālais akciju skaits, kādu vērtspapīru turētājs var saņemt, ir noteikts jau vērtspapīru emisijas brīdī un šo skaitu var ietekmēt tikai korekcijas, kas varētu rasties, atspoguļojot jebkādu iespējamu akciju dalījumu pēc šo instrumentu emisijas;

139.7.5.4. konvertēšana izveido situāciju, ka zaudējumi tiek segti, ievērojot darbības turpināšanas principu, un pamata pašu kapitāla posteņi, kas rodas konvertēšanas rezultātā, netraucē rekapitalizācijai;

139.7.6. ja apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja pašu kapitālā ir posteņi ar konversijas mehānismiem, tas nodrošina, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības statūti nepieciešamības gadījumā paredz attiecīgu akciju emisiju.

140. Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta i), ii), iii) un v) punktā, kā arī b) punktā minētie pašu kapitāla posteņi ir nekavējoties pieejami, lai absorbētu zaudējumus, ja postenis ir pilnībā apmaksāts un nepastāv nosacījumi vai iespējami apstākļi attiecībā uz tā spēju segt zaudējumus.

141. Nosakot, vai Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta i), ii), iii) un v) apakšpunktā, kā arī b) punktā minētie pašu kapitāla posteņi ir atmaksājami vai izpērkami tikai pēc apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības izvēles, ņem vērā šādus papildu kritērijus un prasības:

141.1. Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta i), ii), iii) un v) apakšpunktā, kā arī b) punktā minētajiem pašu kapitāla posteņiem piemīt Regulas Nr. 2015/35 71. panta 1. punkta h) un i) apakšpunktā noteiktās iezīmes klasificēšanai 1. līmenī, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība:

141.1.1. nodrošina, ka līgumiskajos noteikumos, kas regulē pašu kapitāla posteni, vai jebkuros saistītos līgumiskajos noteikumos nav paredzēti nekādi izpirkšanas stimuli (incentives to redeem), kas noteikti šo noteikumu 168. punktā;

141.1.2. nedod iemeslu prognozēt posteņa izpirkšanu vai atcelšanu, kā arī līgumiskie noteikumi, kas regulē pašu kapitāla posteni, neietver noteikumus, kas dotu iemeslu izdarīt līdzīgus secinājumus;