Par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam

1 Apstiprinātas ar MK 2019. gada 26. novembra rīkojumu Nr. 587.2 VARAM izstrādāt un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2022. gada 30. decembrim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai MK rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2023.–2025. gadam.3 Ar šo plānu tiek izpildīts arī MK 2023.gada 21.novembra sēdes protokola Nr. 58 66. § 7.punktā dotais uzdevums (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2024. gada 31. martam sadarbībā ar Finanšu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt konceptu atsevišķai finanšu programmai, lai atbalstītu pie Eiropas Savienības ārējās robežas esošās pašvaldības, kurās politiski drošības apsvērumu dēļ tiek nolemts saglabāt izglītības iestādi, neskatoties uz to, ka konkrētajā izglītības iestādē izglītojamo skaits neatbilst valstī noteiktajiem kvantitatīvajiem kritērijiem ar mērķi nodrošināt finansējumu kvalitatīvas izglītības īstenošanai, kā arī pievēršot pastiprinātu uzmanību izglītības iestādē esošo izglītojamo un personāla drošības nodrošināšanai, ņemot vērā potenciālo apdraudējumu.)4 T.sk. pamatojoties uz Austrumu pierobežas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas tematiskās komitejas lēmumu.5 Tas tika apspriests vietējās diskusijās – 2023.gada 14.septembrī Daugavpilī un 15.septembrī Rēzeknē. No 2023.gada 27.novembra līdz 8.decembrim norisinājās plāna publiskā apspriešana Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā. Plāna izstrādes ietvaros pēc konsultācijām ar nozaru ministrijām daļēji ņemti vērā individuāli saņemti Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšlikumi plānā ietveramajiem pasākumiem, kā arī Latvijas Pilsoniskās alianses priekšlikumi.6 Izveidota ar Ministru prezidenta 2024.gada 30.aprīļa rīkojumu Nr. 2024/1.2.1.-158.7 Igaunijas austrumu pierobežas Ida-Viru reģiona attīstības plāns apstiprināts 2021. gadā un tā darbības termiņš ir 2030.gads, attiecīgi kara ietekme tajā nav ievērtēta.8 Somijas valdības apstiprinātais dokuments "Austrumsomija – jauns virziens" izstrādāts 2023. gadā, tieši reaģējot uz Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu sākšanos.9 Plānā detalizēti tiek ietverti tikai tādi pasākumi, kuriem rādītāju un/vai finansējuma sadaļā var izdalīt Austrumu pierobežas vai Latgales daļu.10 No tiem tikai Austrumu pierobežā īstenojamie pasākumi 17 (1.1.; 1.5; 1.6., 1.7.; 1.9.; 1.10., 1.13.1.; 1.13.2., 1.14.; 1.15.2.; 2.6.; 2.28.; 2.29.; 2.30.; 3.3.; 3.4.; 3.5., 3.12.), Latvijas mērogā īstenojamie pasākumi, t.sk. Austrumu pierobežā – 42 (1.2.; 1.3.; 1.4.; 1.8.; 1.11.; 1.12.; 1.15.1.; 2.1.; 2.2.; 2.3.; 2.4.; 2.5.; 2.7.; 2.8.; 2.9.; 2.10.; 2.11.; 2.12.; 2.13.; 2.14.; 2.15.; 2.16.; 2.17.; 2.18.; 2.19.; 2.20.; 2.21; 2.22.; 2.23.; 2.24.; 2.25.; 2.26.; 2.27.; 3.1.; 3.2.; 3.6.; 3.7.; 3.8.; 3.9.; 3.10.; 3.11.; 3.13.; 3.14.).11 Šobrīd finansējums ir pieejams 7 katastrofu pārvaldības centru būvniecībai (Dagdā, Ilūkstē, Daugavpilī, Līvānos, Viļānos, Alūksnē, Preiļos), bet plāna īstenošanas periodā ir plānota 11 katastrofu pārvaldības centru būvniecība.12 T.sk. ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda SAM 5.6.2. "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" un SAM 3.3.1. "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" jaunradīto darba vietu rezultāts Latgalē - 1088 darba vietas, kas sasniedzamas līdz 2028.gada beigām.13 Saskaņā ar VSIA Latvijas Valsts ceļi informāciju 2025.gadā plānoti būvdarbi uz šādiem valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem Austrumu pierobežā: P39 Alūksne – Ape, P70 Svente - Lietuvas robeža (Subate), V569 Malta - Lazareva – Priežmale, V687 Vecpils – Biķernieki – Bramanišķi, V783 Jēkabpils-Dignāja-Ilūkste (informācija uz 08.01.2025. tīmekļa vietnē https://lvceli.lv/celu-tikls/buvnieciba-un-uzturesana/aktualo-buvobjektu-saraksts/).14 RTA reorganizācija tiks veikta līdz 2025.gada 1.aprīlim atbilstoši MK 23.05.2023. rīkojumam Nr.297, Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas reorganizāciju. RTU pēc reorganizācijas (t.i., pēc 1.aprīļa) nodrošinās studiju programmu pārņemšanu un attīstīšanu un iepriekš RTA uzņemto saistību pārņemšanu (attiecībā uz dažādiem specifiskā atbalsta mērķa darbības programmām u.c.).15 Latvijas reģionālās attīstības atšķirības pēc IKP uz vienu iedzīvotāju reģionālā sadalījuma ir starp augstākajām OECD (avots: OECD. Regions and Cities at a Glance 2022 – Latvia. Pieejams: https://www.oecd.org/regional/LVA-RCG2022.pdf) un ES (avots: Eurostat dati) valstu vidū. Līdz ar to reģionālās attīstības atšķirību starp teritorijām mazināšana ir viens no būtiskajiem ilgtermiņa izaicinājumiem Latvijas reģionālajā politikā.16 Austrumu pierobežā jau ilgstoši pastāv izteiktākās negatīvās sociālekonomiskās tendences starp Latvijas reģioniem – augsta migrācija jeb iedzīvotāju aizplūšana uz citiem reģioniem un valstīm, zema ekonomiskā aktivitāte un augsts bezdarba līmenis, zemāks ienākumu līmenis, kā arī zema uzņēmējdarbības aktivitāte. Piemēram, iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējos 10 gados būtiski atšķiras reģionāli – Rīgas reģionā laika periodā no 2013. gada līdz 2023. gadam iedzīvotāju skaits ir nedaudz pieaudzis, kamēr Latgales reģionā tas ir samazinājies par 17,3% (par vairāk nekā 51 tūkst.). Savukārt attiecībā uz bezdarbnieku skaitu jāsecina, ka ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā Latgales reģionā pēdējo piecu gadu laikā bijis ap 35%-50%, savukārt pārējos reģionos ap 10%-20%, kas nozīmē, ka Austrumu pierobežā ir ievērojami augstāks ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars nekā citviet Latvijā.17 ESPON. BusDev - Business Development Opportunities at External EU Borders. (December 2019 – January 2021). Pieejams: https://www.espon.eu/bus18 ESPON. BusDev - Business Development Opportunities at External EU Borders. Pieejams: https://www.espon.eu/bus19 Ernst&Young. Izvērtējums par kara Ukrainā radīto ietekmi uz Eiropas Savienības Austrumu pierobežas reģioniem (2024).20 Pētnieku aptaujātie uzņēmēji atzīmējuši, ka būtiski jāpievēršas valstu tēla un pievilcības ārvalstu investoriem uzlabošanai. Ārvalstu investoriem un potenciālajiem klientiem nav pietiekamas izpratnes par Baltijas reģiona pašreizējo drošības situāciju, kā arī par to kāda veida produkti šeit pieejami un kādu jomu uzņēmumi šeit darbojas.21 Eksporta apjoms faktiskajās cenās, salīdzinot 2022. gadu un 2023. gadu, visās valstīs, izņemot Poliju, ir samazinājies, lielāko kritumu piedzīvojot Latvijā (11%). Secināms, ka valstu tautsaimniecības ārējos tirgos kopumā ir kļuvušas mazāk konkurētspējīgas.22 Enerģētika ir joma, kurā salīdzinoši asāk valstis ir izjutušas kara ietekmi, esot akūtai nepieciešamībai pārorientēties no Krievijas energoresursu tirgus kā ģeogrāfiski, tā arī enerģētikas avotu ziņā.23 Saskaņā ar CSP datiem, 2022. gadā Latvijā ieradās 23 335 Ukrainas kara bēgļi un 958 citi Ukrainas pilsoņi, kas veido 62,7% no starptautisko ilgtermiņa imigrantu plūsmas valstī (38 708). Imigrantu skaits Latvijā 2022. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, vairāk nekā trīskāršojies.24 Analizējot dzelzceļa pārvadājumu struktūru Latvijā, līdz 2020. gadam dzelzceļa tīkla izmantošanā dominēja kravu pārvadājumi. Kopš 2020. gada šī situācija ir mainījusies un 2020. gadā pasažieru pārvadājumu daļa vilcienu kilometru izteiksmē sasniedza 56%, 2021.gadā – 58%, bet 2022. gadā jau 60,6% no kopējiem vilcienu kilometru rādītājiem dzelzceļa tīklā. Karadarbība Ukrainā un tai sekojošās sankcijas un pārvadājumu ierobežojumi samazina dzelzceļa infrastruktūras noslodzi kravu pārvadājumos. 2022.gadā sauszemes tranzītā bijis 54% kritums salīdzinājumā ar 2019.gadu. Vērtējot potenciālās izaugsmes iespējas dzelzceļa pārvadājumiem Latvijā, diversificējot dzelzceļa darbību un kravu plūsmas, ir identificēti vairāki būtiski pozitīvi faktori un iespējas:o Eiropas – Āzijas pieaugošā transporta loma un tranzīts uz Ziemeļeiropas un Skandināvijas tirgiem.o līdz ar Eiropas un Āzijas savstarpējās tirdzniecības apjomu pieaugumu pastāv iespēja piesaistīt jaunas kravu plūsmas pārvadājumu maršrutos starp Eiropu un Ķīnu, tostarp preču tālākai nogādei uz Ziemeļeiropu.o Dziļāka integrācija vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā un efektīvi multimodālie savienojumi (TEN-T koridors, RFC 8 , potenciāli Baltijas jūras – Melnās jūras – Egejas jūras koridors u.c.);o ostu partnerība dzelzceļa pārvadājumu biznesā un labi attīstīta dzelzceļa infrastruktūra to teritorijās;o kopīgu attīstības projektu īstenošana, veidojot ciešāku sadarbību Baltijas valstu infrastruktūras pārvaldītāju starpā;o 1520 mm un 1435 mm sliežu platuma infrastruktūras sinerģija līdz ar Rail Baltica izbūvi un attīstību.25 Attiecībā uz energoapgādi norādāms, ka Latvijā, pastāvot tehnoloģiskai neitralitātei, priekšroka netiek dota nevienai no atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām. Kritiskās infrastruktūras klāstā norādāma arī ūdenssaimniecības nozare, jo ne iedzīvotāji, ne iestādes un uzņēmumi nevar ilgstoši iztikt bez ūdenssaimniecības (ūdensapgādes un kanalizācijas) pakalpojumiem. Tomēr jautājums risināms, veidojot valsts aizsardzības un valsts drošības politiku.26 Pieejams: https://www.sseriga.edu/sites/default/files/2024-06/%C4%92nu%20ekonomikas%20indekss%20Baltijas%20valst%C4%ABs%202009.%E2%80%932023.%20gad%C4%81_0.pdf.27 2024.gada 27.jūnijā notika pētījuma uzsākšanas sanāksme. 2024.gada oktobrī izstrādātāji nodevuši izskatīšanai pētījuma metodoloģisko ietvaru. Plānots, ka starpnodevumi būs pieejami, sākot no 2025.gada 10.februāra. Gala nodevumu, t.sk. rekomendācijas, plānots sagatavot uz 2025.gada maiju.28 ESPON. Challenges at EU_s North-East External Borders (CHANEBO). Inception Report. July 2024.29 Remigrāciju ierobežo nevis dzīvojamā fonda esamība, bet tā kvalitāte un pieejamība, nevis visā austrumu pierobežas teritorijā, bet teritorijās ar salīdzinoši augstu ekonomisko aktivitāti un nodarbinātības iespējām.30 2024. gada 2. oktobrī notika projekta īstenotāju un ieinteresēto pušu pirmā sanāksme.31 Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā MK iecerēto darbību, 4.punkts.32 Identitātes un latgaliešu rakstu valodas attīstība nav tikusi ietverta plāna tvērumā. Jau šobrīd izglītības iestādēs ir iespējams izglītojamiem mācīt latgaliešu rakstu valodu gan interešu izglītības, gan fakultatīvajās nodarbībās, kas netiek iekļautas mācību priekšmetu stundu sarakstā. No pašvaldībai piešķirtā valsts budžeta mērķdotācijas finansējuma interešu izglītības pedagogu darba samaksai ir iespējams īstenot latgaliešu rakstu valodas interešu izglītības programmu. Latgales pašvaldībās interešu izglītības programmu izvērtēšanas un mērķdotācijas sadales komisijas, ņemot vērā pieprasījumu, var nodrošināt šādas programmas īstenošanu. Stiprinot jaunajā paaudzē latgalisko identitāti un lokālpatriotismu, arī pati pašvaldība var no saviem finanšu līdzekļiem finansēt šādu interešu izglītības programmu. Fakultatīvās nodarbības ir pamatizglītības programmas papildu daļa skolēnu vispārējās attīstības veicināšanai, ko piedāvā konkrētā izglītības iestāde un kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot brīvprātības principu. To esamību skolā nosaka MK noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem. IZM 2023. gada septembrim – decembrim piešķīra papildu finansējumu 23 pašvaldību izglītības iestādēm 5 822 euro apmērā un 2024.gadam 43 pašvaldību izglītības iestādēm - 132 600 euro apmērā, lai nodrošinātu rakstu valodas stundu īstenošanu. Arī 2025. gadā ir plānots finansējums 132 600 euro apmērā. Jau šobrīd Valsts valodas centrs nodrošina konsultācijas latgaliešu rakstu valodas jautājumos. Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam īstenošanas plāna 2024.-2027.gadam projektā jau ir iekļauts 1.3.2.pasākums "Nodrošināt atbalstu latgaliešu rakstu valodas attīstībai un valodas konsultāciju pieejamībai", kura īstenotājs ir Tieslietu ministrijas Valsts valodas centrs.33 Īstenojot šos prioritāros pasākumus, būtiski ņemt vērā dabas resursu aizsardzības principu, kas veido pamatu gan ekonomiskajai, gan cilvēkresursu attīstībai, un īpaši dzīves vides uzlabošanai. Liela daļa no pašreizējā ES finansiālā atbalsta ir saistīta ar Zaļā kursa ieviešanu un klimatneitralitātes nodrošināšanu. Plānā esošie pasākumi t.sk. paredz atbalstu zaļo tehnoloģiju, atjaunojamās enerģijas un aprites ekonomikas attīstībai.34 Teritoriālā pieeja nozīmē, ka ieguldījumi tiek balstīti uz teritoriju prioritātēm un teritoriju plānošanas dokumentiem, konkrētas teritorijas attīstību aplūkojot kompleksi. Pielietojot teritoriālo pieeju, nozaru politikas tiek veidotas un īstenotas savstarpēji koordinēti un saskaņoti ar teritoriju attīstības prioritātēm.35 Pamatojoties uz Informatīvo ziņojumu "Par Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu ieguldījumiem reģionos atbilstoši teritoriālajai pieejai" (apstiprināts MK 2023. gada 17. oktobra sēdē, protokola Nr.52/27.§). Grafikā ziņojumā konceptuāli iezīmētais finansējums koriģēts atbilstoši aktuālajai pieejamo ES fondu informācijai.36 Papildus visā Latvijā Labklājības ministrija īstenos pasākumus "Minimālā sociālo pakalpojumu groza ieviešana" un "Reģionālās mobilitātes veicināšana".Kultūras ministrija ārpus šī plāna ietvara Latgalē īstenos pasākumus "Profesionālā teātra atbalsts izrāžu veidošanai latgaliešu valodā" un "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma – Latgales kultūras programma".Klimata un enerģētikas ministrija īstenos atbalsta pasākumus "Lauksaimniecības zaļināšana", "Oglekļa piesaistes sistēma", "Klimatnoturības veicināšana", "Transporta sistēmas zaļināšana (biometāns)", "Energoapgādes drošums", "Energokopienu izveide un attīstība", "Enerģijas pašražotāju stiprināšana", "Uzkrāšanas risinājumi", "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām", "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai", "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei", "Sabiedrības izpratnes veicināšana par klimatneitralitātes un klimatnoturības nozīmi un iespējām", "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldību policijas institūciju ēkās", "Energoefektivitātes paaugstināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai", "Atbalsts notekūdeņu dūņu pārstrādei".37 Tabulā ietverto rādītāju avots – CSP dati, ES fondu pasākumu uzraudzības rādītāji.38 T.sk. ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda SAM 5.6.2. un SAM 3.3.1. jaunradīto darba vietu rezultāts Latgalē - 1088 darba vietas, kas sasniedzamas līdz 2028. gada beigām.39 Šobrīd iedzīvotāju skaits pēc PLMP datiem gadā vidēji samazinās par 2%.40 Papildus Austrumu pierobežā uzsākts pasākums - Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Liepna" Alūksnes novada Liepnā pielāgošana ilgtermiņa ekspluatācijai, veicot energoefektivitātes paaugstināšanas un ēku pārbūves pasākumus. Pasākumu īsteno Nodrošinājuma valsts aģentūra sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.–2027.gada projekta Nr. NVA/PMIF/2024/1 "PMIC "Liepna" pielāgošana ilgtermiņa ekspluatācijai" ietvaros no 2024. gada 1. maija līdz 2027. gada 31. oktobrim ar kopējo finansējumu 4 266 667 euro. Lai nodrošinātu centra "Liepna" uzturēšanu, Nodrošinājuma valsts aģentūrai piešķirts finansējums 2026. gadā un turpmāk ik gadu 183 863 euro apmērā. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Liepna" ir otrais patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs Latvijā, turklāt tieši Austrumu pierobežā, nodrošinot gan patvēruma meklētāju izmitināšanu, gan ekonomisko aktivitāti un darbavietas pierobežā.41 Papildus valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts ārējās sauszemes robežas 1. un 2. būvdarbu kārtā paredzēta infrastruktūras izbūves pabeigšana (tajā skaitā laipu izbūve purvainās zonās), defektu novēršana (tajā skaitā trešo valstu valstspiederīgo, kas nelikumīgi mēģina šķērsot valsts ārējo sauszemes robežu, radītie bojājumi, dzīvnieku un krītošo koku radītie bojājumi) un infrastruktūras nodošana pasūtītājam, 3. būvdarbu kārtā paredzēts pabeigt sakaru torņu un pievedceļu pie tiem būvniecību un patrulēšanas takas izbūvi posmā gar Daugavu, 4. būvdarbu kārtā paredzēts nodrošināt rokādes ceļu (tajā skaitā caurteku un laivu (kuteru) nolaišanas vietu) izbūvi pie Riču ezera, kuru paredzēts pabeigt 6,5 mēnešu laikā no brīža, kad ir nodrošināta atsavināšanas un atmežošanas darbu pabeigšana infrastruktūras izbūvei nepieciešamajā teritorijā. Vienlaikus turpināsies valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūve uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts ārējās sauszemes robežas – 2025. gadā tiks turpināta žoga izbūve purvainajās teritorijās ar ~28,35 km kopgarumu un paredzēta jau iepriekš izbūvētās infrastruktūras nodošana ekspluatācijā un pasūtītājam. MK iepriekš ir atbalstījis minētos infrastruktūras izbūves pasākumus un to veikšanai nepieciešamais finansējums ir piešķirts (informatīvais ziņojums "Par pastāvīgās infrastruktūras uz valsts ārējās sauszemes robežas izbūves progresu", tiesību akta lietas ID 24-TA-2932).42 Iznākuma rādītājs apzīmēts ar , rezultāta rādītājs ar *.43 T.sk.: 1) konkurss Latgales medijiem un NVO, kura mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu, lai stiprinātu Latgales un austrumu pierobežas informatīvo telpu, veicinot reģionā dzīvojošo iedzīvotāju izpratni un informētību par aizsardzības nozari un visaptverošu valsts aizsardzību, kā arī iesaistot reģiona iedzīvotājus NVO organizētos dažādos ar aizsardzības nozari saistītu aktivitāšu un projektu norisē; 2) ikgadējie VVA reģionālo semināru cikli, lai reģionu viedokļu līderus informētu par aktualitātēm, tostarp tiek aicināti arī NVO un mediji.44 Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas (turpmāk – AiM) sniegto informāciju precīzu finansējuma apjomu šim pasākumam norādīt plāna izstrādes laikā nav iespējams.45 T.sk.: 1) aizsardzības nozare ikgadēji organizē seminārus "Rupors" un mācības "Pilskalns"; 2) ikgadējie VVA reģionālo semināru cikli, lai reģiona viedokļu līderus informētu par aktualitātēm; 3) NBS un AiM pārstāvju tikšanās ar pašvaldību vadītājiem un reģionālajiem medijiem, lai apspriestu aktuālos jautājumus, tostarp, Austrumu pierobežas jautājumus.46 Šim un nākamajam rādītājam pasākumi un rezultāti katru gadu tiek uzskaitīti AiM gada publiskajā pārskatā ir skaitliski izmērāmi.47 Precīzu finansējuma apjomu nav iespējams norādīt, jo tas ietverts AiM darbinieku atalgojumā.48 Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām" 4.3.4.9. pasākums "Sabiedrības saliedēšana, veicinot sabiedrības pašorganizēšanos un paplašinot sadarbības un līdzdarbības prasmes un iespējas".49 Uzņēmumu kartēšanas mērķis ir izveidot katalogu ar divējāda un militāra lietojuma produktu ražošanas uzņēmumiem, ko izmantot piegādes drošības prasības izpildei aizsardzības nozares lielo spēju iepirkumos. AiM ir izvirzījusi prasību lielo spēju iepirkumos ārzemju uzņēmumiem nodrošināt vietējās industrijas iesaisti.50 Precīzu finansējuma apjomu nav iespējams norādīt, jo tas ietverts AiM darbinieku atalgojumā.51 Plāna mērķis: stiprināt valsts drošību, savlaicīgi īstenojot laika un resursu ziņā ietilpīgus pretmobilitātes pasākumus uz LR austrumu robežas un tai pieguļošajās teritorijās, lai sekmētu NBS spēju ierobežot pretinieka sauszemes spēku formējumiem viegli šķērsot valsts robežu un strauji virzīties LR iekšienē.52 2024. gada 5. martā MK apstiprināts Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns laika periodam no 2024.-2028. gadam, paredzot līdzekļus 303 000 000 euro apmērā, kas paredz pasākumus valsts drošības stiprināšanai, īstenojot pretmobilitātes pasākumus un attīstot NBS spējas. Resursi, kas attiecināmi tieši uz Latgales reģionu laika posmā no 2025.-2027. gadam ir 21 500 000 euro.53 Atbalsts nevalstiskajām organizācijām tiks nodrošināts atbilstoši konceptuālajā ziņojumā "Par valsts finansēta nevalstisko organizāciju fonda izveidi" ietvertajiem NVO darbības virzieniem. Konceptuālais ziņojums "Par valsts finansēta nevalstisko organizāciju fonda izveidi" apstiprināts ar MK 2015. gada 16. decembra rīkojumu Nr.792 "Par konceptuālo ziņojumu "Par valsts finansēta nevalstisko organizāciju fonda izveidi"". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/278602-par-konceptualo-zinojumu-par-valsts-finanseta-nevalstisko-organizaciju-fonda-izveidi.54 Valsts budžeta programmā "NVO fonds".55 Saskaņā ar AiM sniegto informāciju precīzu finansējuma apjomu šim pasākumam norādīt plāna izstrādes laikā nav iespējams.56 Ģeopolitiskā situācija pasaulē rada nepieciešamību pēc papildu atbalsta ES Austrumu ārējās robežas valstīm. Atbalsta nodrošināšana ES Austrumu pierobežas attīstībai nākotnes Kohēzijas politikas kontekstā (sadarbībā ar Somiju, Lietuvu, Igauniju, Poliju). Jauns koncepts attiecībā uz ieguldījumiem infrastruktūras attīstībai, īstenojot divējādas lietojamības risinājumus. EK prezidentes Urzulas fon der Leienas misijas vēstulē komisāram Fitto cita starpā uzdots turpināt darbu pie atbalsta sniegšanas austrumu pierobežas reģioniem, kurus visvairāk ir ietekmējusi Krievijas agresija, risinot to specifiskos izaicinājumus un atbalstot tos, lai pārorientētu to vietējās ekonomikas.57 Precīzu finansējuma apjomu nav iespējams norādīt, jo uzdevuma izpilde tiks nodrošināta ar esošajiem cilvēkresursiem.58 Visus centrus paredzēts izbūvēt, izmantojot tipveida projektu (skici), taču šo objektu būvniecības nodrošināšanai no sākuma būtu jāveic būvprojekta minimālā sastāva izstrāde, ko ir racionāli veikt, ja ir noteikts plānotais resursu avots šo objektu būvniecības nodrošināšanai. Tajos paredzēts sniegt dažādu institūciju pakalpojumus, t.sk. četros Latgalē papildus paredzētajos centros plānots nodrošināt arī NMPD darbību.59 Ņemot vērā, ka katastrofu pārvaldības centru izbūve ir iekšējās drošības jautājums un nodrošina katastrofu pārvaldības centru reģionālo pārklājumu, noteikt, ka vēl papildu 4 katastrofu pārvaldības centru (Balvos, Krāslavā, Ludzā, Rēzeknē) izbūvei nepieciešamais finansējums tiek nodrošināts pilnā apmērā, neradot finanšu saistības, kam nav finansējuma. Līdz ar to tuvākajā ES fondu un Kohēzijas fonda Uzraudzības komitejā nepieciešams konkrēti vienoties par finansējuma pārdali trūkstošā finansējuma apmērā 29,1 milj. eiro apmērā no Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gadam vidusposma pārskatīšanas ietvaros pieejamā finansējuma.60 Rezervēts no budžeta resora "74. gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" pasākumam "Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo – katastrofu pārvaldības centri".61 Par finansējuma piesaisti pasākuma īstenošanai ir atbildīga nozares ministrija, pieprasot finansējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Iespējamie finanšu avoti: pašvaldību aizņēmumi, EEZ/NFI programma.62 2024. gada 23. jūlija MK sēdē (prot. Nr. 30, 57.§) pieņemtajā informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas Republikas ārējās robežas stiprināšanas risinājuma izvērtējumu un turpmāko rīcību" izklāstīts risinājums visaptverošai ārējās sauszemes robežšķērsošanas vietu (RŠV) pārvaldībai, nodrošinot transportlīdzekļu automatizētu kustības organizāciju un ieviešot elektronisko rindu sistēmu. Finansējums: ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam finansējuma pārdalījuma ietvaros risinājuma abiem posmiem paredzēts pārdalīt finansējumu 8 374 741 euro, t.sk. ES fondu daļa - 7 118 530 euro apmērā. Pirmā posma finansējums – saskaņā ar Ministru komitejas par ES fondu jautājumiem 2023. gada 19. oktobra sēdē pieņemto lēmumu par finansējuma pārdali Viedās robežas vajadzībām, noteikts 2 500 000 euro apmērā (ES fondu daļa – 2 125 000 euro). Otrā posma finansējums - ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" ietvaros noteikts 5 874 741 euro apmērā (ERAF finansējums – 4 993 530 euro).63 LIAA ir paredzēts uzdevums investīciju portfeļa izveidei, iekļaujot arī Latgales reģiona portfeli, lai sekmētu jaunu investīciju ieplūšanu Latvijā.64 Latgales SEZ un Rēzeknes SEZ statuss un atbalsts ir spēkā līdz 2035. gada 31. decembrim.65 Jautājums par konkrētiem instrumentiem, rīcībām, lai atvieglotu Latgales reģiona un Austrumu pierobežā pieejamo pasākumu īstenošanas nosacījumus un pasākumu īstenošanas noteikumos paredzēto rezultatīvo rādītāju sasniegšanu tiks izvērtēts, plānojot atbalsta pasākumus periodam pēc 2027.gada, ņemot vērā, ka pašreizējā plānošanas perioda pasākumi jau ir īstenošanas procesā un ir saskaņoti ar EK.66 Daugavpils lidostas iecere tiek virzīta kā atbalstāma saskaņā ar konceptuālo ziņojumu "Latvijas aviācijas nozares ilgtermiņa stratēģiskās prioritātes līdz 2050.gadam" (projekta ID TAP portālā 24-TA-199).67 ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.1.3. pasākuma "Sociālo mājokļu būvniecība vai atjaunošana" ietvaros".68 ES fondu pasākumiem rezultātu sasniegšanā un īstenošanas termiņa norādīšanā tiek piemērots princips N+2. ELFLA finansējumu izmanto ievērojot N+2 nosacījumu, attiecīgi finansējums atbalsta saņēmējiem var tikt izmaksāts līdz 2029.gada beigām.69 ES fondu atbalsta pasākumiem norādīta ES fondu finansējuma daļa.70 Šeit un turpmāk izmantoti ES fondu līdzfinansēto pasākumu īsie nosaukumi, pieejami: https://www.esfondi.lv/profesionaliem/planosana/planotas-atlases-2.71 Iepriekš plānotais ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 1.2.3.7. pasākums tiks apvienots ar 1.2.1.2. pasākumu "Produktivitātes aizdevumi uzņēmumu inovācijām".72 Šeit un turpmāk EM pasākumos norādīti indikatīvi sasniedzamie rezultāti un Austrumu pierobežai netiek paredzētas kvotas attiecībā uz sasniedzamajiem rādītājiem.73 Jāņem vērā, ka finanšu instrumentos netiek noteikta kvota, bet prioritāra atlase noteiktam reģionam. Ja nav pieprasījums, finansējums tiek novirzīts projektiem visā Latvijā.74 FM šobrīd notiek darbs pie PPP modeļa izstrādes pieejamu mājokļu būvniecībā ar īres maksas subsīdijas mehānismu, kas visvairāk atbilstu plāna priekšlikuma saturam, jo EM izstrādātais Mājokļu pieejamības fonds nesubsidē īres maksu, bet gan nodrošina attīstītājiem kapitāla atlaidi un garu aizdevuma termiņu dzīvojamās mājas būvniecībai, kas nodrošina zemu īres maksu.75 Jautājums par nepieciešamo finansējumu turpmākiem gadiem tiks skatīts likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvarus 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas procesā. Pašlaik norādīt finansējumu 2026., 2027. gadam nav iespējams, to varēs prognozēt pēc programmas finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanas.76 Daugavpils valstspilsētas pašvaldība 2024.gada sākumā sāka īstenot nacionālas nozīmes industriālā parka izveides projektu "Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centra (ALTOP) Industriālā parka izveide" Daugavpils lidostā, kā ietvaros plānots uzbūvēt ražošanas ēku, tās darbībai nepieciešamo publisko infrastruktūru un satiksmes infrastruktūru. Projekta īstenošanai ir piesaistīti 17,13 miljoni euro no VARAM pārziņā esošā Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējuma.Uzņēmējdarbības veicināšanas jomā nozīmīgs atbalsts ir sniegts Augšdaugavas novada pašvaldībai, 2023.gada 29.novembrī ar likumu "Par valsts nekustamā īpašuma nodošanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei", piešķirot pašvaldībai 256,65 hektārus valsts zemes industriālā parka izveidei.Rēzeknē, Ziemeļu rajonā ir plānota industriālās zonas attīstība līdz 25 ha platībā. Pašlaik šī teritorija ir degradēta un netiek izmantota. Industriālās zonas attīstībai ir nepieciešams izbūvēt aptuveni 1,5 kilometru garu ielu ar ietvi, kā arī ielu gar esošo Eksporta ielu aptuveni 730 metru garumā. Tāpat plānota arī komunikāciju ierīkošana, dzelzceļa atzaru, loģistikas infrastruktūras atjaunošana un elektroapgādes tīklu izbūve. Projekta kopējās izmaksas aprēķinātas 5 932 352 euro apmērā (t.sk. ERAF 5 miljoni euro).77 Elektrisko skolu autobusu skaits saskaņā ar piešķirtajām līgumu slēgšanas tiesībām par elektroautobusu iegādi pašvaldību autonomo funkciju un no tām izrietošu pārvaldes uzdevumu izpildei.78 Papildus Valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plāns līdz 2027. gadam paredz, ka būvdarbi veicami uz valsts reģionālajiem autoceļiem apmēram 1360 kopgarumā, tajā skaitā paredzot 183 km grants autoceļu posmu asfaltēšanu, bet prognozētais valsts budžeta finansējums reģionālajiem ceļiem: 2025.gadam 39 milj. euro, 2026.gadam 41 milj. euro, 2027.gadam 40 milj. euro. Šis ir prognozētais valsts budžeta finansējums reģionālajiem ceļiem, šobrīd precīzāku sadalījumu Austrumu pierobežai nevar izdalīt. Saskaņā ar VSIA Latvijas Valsts ceļi informāciju 2025.gadā plānoti būvdarbi uz šādiem valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem Austrumu pierobežā: P39 Alūksne – Ape, P70 Svente - Lietuvas robeža (Subate), V569 Malta - Lazareva – Priežmale, V687 Vecpils – Biķernieki – Bramanišķi, V783 Jēkabpils-Dignāja-Ilūkste (informācija uz 08.01.2025. tīmekļa vietnē https://lvceli.lv/celu-tikls/buvnieciba-un-uzturesana/aktualo-buvobjektu-saraksts/).79 Rezultāti Latgales statistikas reģionā 6.1.1.3.p. 1.kārtā.80 Rezultāti Latgales plānošanas reģionā 5.1.1.1.p. 1.kārtā un 2.kārtā.81 TPF projekts Nr. 6.1.1.8/1/24/I/001 "Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos".82 Tai skaitā vismaz 12 speciālisti no atbalstāmajiem reģioniem vai to pašvaldībām, saņemot elastības finansējumu.83 Finansējums ir piešķirts jau izsludinātajām atlases kārtām, t.sk. finansējuma daļa 2025.gadam.84 2.1.1.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās" ietvaros Latgalei ir noteikts pievilcīgāks kritērijs "kopējās primārās enerģijas ietaupījumu no mājas kopējās primārās enerģijas patēriņa" - vismaz 10% (pārējā Latvijā - vismaz 30%), tam paredzot arī atsevišķu finansējumu - līdz 10 milj. euro.85 Papildus, lai atbalstītu ļoti augstas veiktspējas tīklu, tostarp 5G attīstību, ar 2024.gada 4.jūnija MK sēdes protokollēmumu (prot. Nr.23 66.§) izskatīts Satiksmes ministrijas (turpmāk – SM) izstrādātais Administratīvā sloga mazināšanas informatīvais ziņojums, ar kuru noteikti konkrēti pasākumi administratīvā sloga mazināšanai, par kuru ieviešanu vienojās iesaistītās institūcijas un nozares asociācijas. Administratīvā sloga mazināšanas informatīvajā ziņojumā paredzējusi vairākus darbības virzienus,:1. Atteikšanās no nomas tiesību institūta piemērošanas attiecībā uz bezvadu elektronisko sakaru infrastruktūras izvietošanu publiskajām personām piederošajos īpašumos ārtelpās (piemēram, uz ēku jumtiem), tā vietā nosakot samērīgu un vienreizēju atlīdzību par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.2. Tiek paredzēti atvieglojumi būvniecības jomā elektronisko sakaru tīklu attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei, tostarp 5G tīkla izvēršanai, kā piemēram, nosakot gadījumus, kad projekta saskaņošanas procedūra aizstājama ar nekustamā īpašuma īpašnieka informēšanu, izbūvējot vai ierīkojot platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūru publiskas personas īpašumā.3. Ir paredzētas prasības fiksēto un mobilo platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumu pārklājuma nodrošināšanai jaunbūvējamās, pārbūvējamās un atjaunojamās ēkās, kā arī atvieglojumi elektronisko sakaru komersantu piekļuvei publiskajam un privātajam nekustamajam īpašumam elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai.4. Vienveidīgas un koordinētas politikas realizēšanu valsts un pašvaldību līmenī attiecībā uz platjoslas infrastruktūras, tostarp 5G tīkla izvēršanu, paredzot atbilstošas prasības teritoriju plānošanai.SM kā par politikas izstrādi elektronisko sakaru nozarē apzinās norādītās problēmas, īpaši atšķirības ārpus lielākajām pilsētām, ko pierāda arī dati. Piemēram, līdz 2023. gada 31. decembrim kopējais fiksētais platjoslas pārklājums Latvijā sasniedzis 81,1% un 31,6% lauku teritorijās, abi rādītāji ir zem ES vidējā līmeņa – 97,7% un 92,2 %. Savukārt, 5G pārklājums Latvijā sasniedzis 53,1% un 0% lauku teritorijās, abi rādītāji ir zem ES vidējā līmeņa – 89,3% un 73,7%.86 Kopā pieejami 16 500 000 euro, tai skaitā Latgales plānošanas reģionā – 3 300 000 euro, Vidzemes plānošanas reģionā – 3 300 000 euro, Rīgas plānošanas reģionā – 3 300 000 euro, Zemgales plānošanas reģionā – 3 300 000 euro, Kurzemes plānošanas reģionā – 3 300 000 euro.87 Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 8 700 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 372 211 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 7 395 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 166 379 euro) un privātais finansējums – ne mazāks par 1 305 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 205 832 euro). Katram plānošanas reģionam atbilstošajam projektam (Latgales, Vidzemes, Rīgas, Zemgales un Kurzemes) ir pieejams kopējais finansējums ne mazāks kā 1 465 557,8 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 1 245 724,2 euro un privātais līdzfinansējums – ne mazāks kā 219 833,6 euro. Pēc 2026. gada 1. janvāra atbilstoši EK lēmumam par vidusposma pārskatu atbildīgā iestāde var ierosināt sadarbības iestādei palielināt pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz minētajam plānotajam kopējam finansējuma apmēram. Ja pasākumam pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums tiek palielināts, sadarbības iestāde izsludina projektu atlases otro kārtu par pieejamo finansējumu, tostarp (ja attiecināms) par neizmantoto pirmās atlases kārtas finansējumu. Projektu atlases otrajā kārtā apstiprina vienu projektu par visu Latvijas teritoriju.88 Plāna izstrādes laikā konkrēts lēmums par finansējuma pārdali (t.sk. finansējuma avotu un precīzu finansējuma apmēru) vēl nav pieņemts. Par finansējuma pārdali konkrētajam mērķim plānots diskutēt un lemt ES fondu vidusposma izvērtējuma procesa gaitā (gala lēmuma termiņš - 2025.g I cet., kad plānots izstrādāt un iesniegt EK Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam grozījumus).89 Individuāli, atkarībā no projektu attīstītāju laika grafika.90 Saskaņā ar KEM sniegto informāciju, ir pieteikta interese par šo pasākumu no privātā sektora pārstāvju puses.91 Prasmju pakts ir viens no Eiropas prasmju programmas pamatpasākumiem. Tā mērķis ir atbalstīt valsts un privātās organizācijas ar prasmju uzlabošanu un pārkvalifikāciju. Pakta dalībniekiem ir pieejamas zināšanas par prasmju pilnveides un pārkvalificēšanas vajadzībām, padomi par atbilstošiem finansēšanas instrumentiem, lai uzlabotu pieaugušo prasmes savos reģionos un valstīs, kā arī partnerības iespējas tās augošajā sabiedrībā. Izmantojot šo darba plūsmu, var veikt mērķtiecīgus prasmju pakta lokalizācijas centienus, t.i., aktīvi strādāt, lai izveidotu vietējos tīklus un atvieglotu piekļuvi resursiem. Šobrīd tīmekļa vietnē ir norādīts šāds biedru skaits pa valstīm: 135 organizācijas/partnerības Lietuvā, 129 Igaunijā un 133 Latvijā (dati uz 08.01.2025., tīmekļa vietne: https://pact-for-skills.ec.europa.eu/about/pact-skills-members_en).92 No Latvijas galvenā projektā iesaistītā puse būs Latgales plānošanas reģions. Par visu projekta īstenošanu atbildīga Eiropas Komisija un Pasaules Banka.93 Precīzi plāna izstrādes laikā nav identificējams.94 ES fondu pasākumiem rezultātu sasniegšanā un īstenošanas termiņa norādīšanā tiek piemērots princips N+2. ELFLA finansējumu izmanto ievērojot N+2 nosacījumu, attiecīgi finansējums atbalsta saņēmējiem var tikt izmaksāts līdz 2029.gada beigām.95 ES fondu atbalsta pasākumiem norādīta ES fondu finansējuma daļa.96 Zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma mērķis ir izvērtēt zinātnisko institūciju zinātnisko darbību (saistība ar augstāko izglītību galvenokārt caur doktorantūru un zinātnē nodarbināto ataudzi, ņemot vērā, ka starptautiskais novērtējums nenoklāj tos jautājumus, kas ir iekļauti akreditācijas procesos) pēdējo sešu gadu periodā. Iespējams, ekspertu sniegtās rekomendācijas iekļaus aspektus par sadarbības veicināšanu ar uzņēmējiem, taču tas ir atkarīgs no katras konkrētās zinātniskās institūcijas/augstskolas.97 IZM sniegs informāciju par tām augstskolām (neiekļaujot koledžas) un zinātniskajām institūcijām, kas piedalīsies zinātnisko institūciju starptautiskajā novērtējumā 2025.gadā (rezultāti būs pieejami 2026.gada pirmajā ceturksnī)98 Uzņemšanas nodaļu darbs tiks stiprināts, neatkarīgi no plānotās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk – NMPD) reformas. Saskaņā ar NMPD sniegto informāciju Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas 2024.gada 12.novembra sēdē NMPD reformas ietvaros Latgalē plānotas izmaiņas NMPD brigāžu darba organizācijā – Daugavpilī, Ludzā, Līvānos, Preiļos un Ludzā turpmāk 24 stundu vietā piecas brigādes dežurēs 14 stundas diennakti. Krāslavā brigāžu skaits tiks samazināts no 3 uz 2. Saskaņā ar NMPD sniegto informāciju, NMPD nodrošinājums pēc reformas Latgalē uz 1 iedzīvotāju Latvijas mērogā joprojām saglabāsies viens no augstākajiem starp reģioniem.Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju" 4.1.2.5. pasākuma "Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros" ietvaros tiks sniegts atbalsts ārstniecības personām par profesionālās darbības uzsākšanu vai atsākšanu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, kā arī par paaudžu nomaiņa ģimenes ārstu praksēs.99 Atbilstoši MK 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" 6.pielikuma 1.2. punktam, pacientu aprūpes atbalsta personas ir citas ārstniecībā vai veselības aprūpes procesā iesaistītas personas t.i. māsas palīgi, ārstniecības iestādes klientu un pacientu reģistratori, laboratorijas speciālisti.100 MK 2024.gada 26.novembra sēdē tika pieņemts MK rīkojums "Par valsts līdzdalību sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca"" (24-TA-2619). Ar minētā MK rīkojuma 5.punktu atbalstīta sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca" pamatkapitāla palielināšanu, ieguldot tajā finanšu līdzekļus 4 619 668 euro apmērā (4 619 668 kapitāla daļas) finanšu situācijas stabilizēšanai.2024.gada 18.decembrī notikusi SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā, saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 3.decembra rīkojumu Nr. 1018 par valsts kapitāla daļu turētāju sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca" iecelta Veselības ministrija (vienotais reģistrācijas numurs 90001474921).Vienlaikus, pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 62. un 63. pantam, pamatojoties uz Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta deviņpadsmito daļu, Ministru kabineta 2024.gada 3.decembra rīkojumu Nr.1018 un Finanšu ministrijas 2024. gada 9. decembra rīkojumu Nr.477 "Par apropriācijas palielināšanu", palielināts SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" pamatkapitāls, veicot naudas ieguldījumu 4 619 668 euro (četri miljoni seši simti deviņpadsmit tūkstoši seši simti sešdesmit astoņi eiro) apmērā.101 ZM rosina paredzēt Profesionālās izglītības likumā izņēmumu gadījumus attiecībā uz likuma 16.1 panta. Profesionālās izglītības iestāžu statuss un nosaukums (5) 4) apakšpunkta piemērošanu, ar mērķi neierobežot dažāda līmeņa un statusa izglītības iestāžu un programmu pieejamību Austrumu pierobežā. Likuma konkrētais pants paredz izglītības iestādes statusa noteikšanu. Ņemot vērā, ka Malnavas koledža atrodas pašā Austrumu pierobežā, ir izaicinoši piesaistīt izglītojamos un īstenot plašu dažāda līmeņa izglītības programmu loku, turklāt, nodrošinot vismaz 50 % pirmā līmeņa augstākās izglītības programmu īpatsvaru. ZM uzskata, ka šādam ierobežojumam šobrīd nevajadzētu attiekties uz reģiona izglītības iestādēm, īpaši, ja šādā statusā ir ierobežots skaits izglītības iestāžu.102 Saskaņā ar AiM sniegto informāciju precīzu finansējuma apjomu šim pasākumam norādīt plāna izstrādes laikā nav iespējams.103 Par pieejamības skolām plānots noteikt skolas, kas neatbilst IZM kritērijiem, bet kuru darbība ir nepieciešama, lai skolēniem nebūtu jāmēro pārlieku tāls ceļš. Šādu statusu skolām varēs noteikt IZM kopā ar pašvaldību.104 Ir būtiski turpināt "Mašīnbūves" programmas studiju norises vietas Līvānos darbību ar iespējām paplašināt studiju piedāvājumu arī citos studiju virzienos. "Mašīnbūves" studiju programma Līvānos ir izveidota, sadarbojoties Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai, Līvānu novada pašvaldībai un novada šķiedras optikas nozares uzņēmumiem, lai nodrošinātu kvalificētu darbaspēku Latgalei svarīgās tautsaimniecības jomās. Uzņēmēji uzsver augstskolas būtisko lomu darbaspēka sagatavošanā (studijas RTA Līvānu studentiem notiek paralēli darbam – vakaros un brīvdienās). Līvānos darbojas divi nozīmīgi šķiedras optikas uzņēmumi SIA "Light Guide Optics Intenational" un SIA "Ceram Optec", kas veido ievērojamu pienesumu reģiona eksporta veicināšanā, kopā nodarbinot vairāk kā 600 darbinieku. Līdztekus novadā attīstās arī kokapstrādes, metālapstrādes, pārtikas, mēbeļu, kūdras ražošanas u.c. ražošanas jomas. Ģeogrāfiskai izdevīgais izvietojums ļauj Līvāniem piesaistīt studējošos no reģiona - Madonas, Jēkabpils, Preiļiem. Līvānu novada pašvaldība ir pārstāvēta Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas konventa sastāvā, un šis jautājums par studiju virziena "Mašīnbūve" turpmāko darbību Līvānos RTA un RTU kontekstā pārrunāts arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas konventa sanāksmē 2024.gada 29.oktobrī.105 Portatīvās datortehnikas vienību skaits tiek noteikts proporcionāli izglītojamo no sociāli neaizsargātām grupām skaitam tās pārziņā esošajās izglītības iestādēs. Attiecīgi A pierobežas pašvaldībām nav noteiktas priekšrocības attiecībā pret citām pašvaldībām. Tāda pati situācija ir ar projekta otro komponenti - interneta datu pārraides jaudas priekšizpēti, kas tiek veikta skolās Latvijā.106 Saskaņā ar IZM sniegto informāciju piedalīties 3.1.1.5.i investīcijas projektu iesniedzēju priekšatlasē tika aicinātās novadu pašvaldības neatkarīgi no to atrašanās vietas. Divu šādu priekšatlašu kārtu ietvaros dalību nepieteica neviena no Austrumu pierobežā esošajām novadu pašvaldībām. Vienlaikus plānota trešās projektu iesniedzēju priekšatlases kārtas īstenošana, kuras ietvaros atbalsts var tikt paredzēts ne vairāk kā 2 ārpus novada pašvaldības administratīvā centra reorganizētām vidusskolām. Starp plānotās priekšatlases dalībniekiem var piedalīties arī novadu pašvaldības, kas veido Austrumu pierobežu.107 Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra Jaunatnes politikas valsts programmas 2024.-2026. gadam ietvaros 24.01.2024. izsludinājusi atklāto projektu konkursu "Atbalsts jaunatnes politikas īstenošanai vietējā līmenī". Viena no mērķa grupām ir jaunieši, kuriem ir ģeogrāfiskie šķēršļi (jaunieši no ļoti attāliem lauku reģioniem, lauku jaunieši, jaunieši, kuriem ir ierobežotas pakalpojumu iespējas, u.c.).108 2024. gadā – 13 projekti.109 2024. gadā – 3 projekti.110 2024. gadā – 102 000 euro.111 2024. gadā - 25 304 euro.112 AiM 2021. gadā dibināja Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālo vidusskolu ar mērķi stiprināt valsts aizsardzību, attīstīt Nacionālos bruņotos spēkus un radīt ilgtspējīgu izglītības sistēmu militārajā jomā, kuras mērķis ir sagatavot Latvijas jauniešus profesionālajam militārajam dienestam. Profesionālā vidusskola ar militāru ievirzi Latgalē turpinātu iesāktās tradīcijas, tiktu izmantots jau esošās skolas modelis, kā arī, tā kā Latgale ir viens no aktīvākajiem reģioniem Jaunsardzē, paredzams, ka izglītojamo piesaiste jaunajai skolai būtu sekmīga.113 Precizējot nepieciešamo izmaksu apjomu, finansējums varētu tikt rasts AiM piešķirto resursu ietvaros, ņemot vērā faktiskos iepirkuma rezultātus.114 Par finansējumu 2027.gadam tiks lemts, izstrādājot kārtējo plānu darbam ar diasporu.115 Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.6. pasākums "Kultūras mantojuma saglabāšana un jaunu pakalpojumu attīstība".116 T.sk. VAD augstas gatavības rezerves bataljona izveide pēc 2028. gada.117 Pēc ārējo pārrobežu sadarbības programmu pārtraukšanas tika veiktas mērķtiecīgas darbības, lai pārvarētu ārējo pārrobežu sadarbības programmu trūkuma radīto sadarbības plaisu ārējo robežu reģioniem un pārvirzītu tām ieplānoto finansējumu uz iekšējām pārrobežu sadarbības programmām, stiprinot ārējo robežu reģionu sadarbību ar partneriem no Lietuvas, Igaunijas un Somijas. Līdz ar to 2023.gadā Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmai un Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmai tika novirzīts 12 860 134 euro liels finansējums. Latgales plānošanas reģiona iekļaušanas Centrāla Baltijas jūras reģiona programmā ļāva reģionam līdzvērtīgi ar citiem Somijas un Igaunijas ārējās robežas reģioniem piedalīties projektu konkursā ārējās robežas reģioniem. Tas palielināja programmas ģeogrāfisko pārklājumu, radīja jaunas sadarbības iespējas, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz reģionu ekonomiku un nodrošinātu, ka pārrobežu sadarbības investīcijas rada lielāku pievienoto vērtību. Tas ir ļoti svarīgi reģionu ekonomiskajai labklājībai un būtisks valsts drošības aspekts.