LegalizePar Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa
1. pielikums
Rīcības plāna sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem, attiecīgās nozares prioritātēm, tiesību aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem un Eiropas Savienības politiku instrumentiem1
| N.p.k. | Dokumenta nosaukums, apstiprināšanas/izsludināšanas datums | Sasaiste ar plāna projektu |
|---|---|---|
| 1. | Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam(apstiprināta ar Latvijas Republikas Saeimas 2010. gada 10. jūnija lēmumu) | Austrumu pierobeža definēta kā viena no nacionālo interešu telpām – teritorijām ar izcilu vērtību un nozīmi valsts ilgtspējīgai attīstībai, identitātes saglabāšanai, kas ietver valsts attīstībai nozīmīgus stratēģiskos resursus un kurās vienlaikus veidojas dažādi interešu konflikti un problēmas, kas pārsniedz reģionu un atsevišķu nozaru kompetenci, kādēļ ir nepieciešami kompleksi risinājumi un mērķtiecīga valsts politika.Telpiskās attīstības perspektīva apraksta Austrumu pierobežas tendences un izaicinājumus, attīstības virzienus, risinājumus. Kā noteikts Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam, izvirzāmi šādi risinājumi Austrumu pierobežas attīstībai:• Efektīva pierobežas teritoriju izmantošana tranzīta un transporta pakalpojumu nodrošināšanai, uzlabojot un atvieglojot robežas šķērsošanas procedūru, attīstot saistīto infrastruktūru un pakalpojumus.• Pierobežas teritoriju sasniedzamības uzlabošana, attīstot transporta koridorus, efektivizējot kravu un pasažieru pārvadājumus, uzlabojot esošo autoceļu kvalitāti.• Valsts atbalsta pasākumi uzņēmējdarbībai, veicinot gan tradicionālas nodarbes – lauksaimniecību, mežsaimniecību, amatniecību, gan attīstot alternatīvās nozares - tūrismu, transporta un tranzīta pakalpojumus. |
| 2. | Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (NAP2027) (ar Latvijas Republikas Saeimas 2020. gada 2. jūlija lēmumu) | Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (turpmāk – NAP 2027) īpaši iezīmēts atbalsts Latvijas Austrumu pierobežai nav paredzēts. NAP 2027 indikatīvā finanšu pamatojuma dokumentā vairākumam pasākumu īstenošanas teritorija ir visa Latvija, vienlaikus Latgales plānošanas reģions gūs labumu no šādu uz reģionu attīstību vērstu pasākumu īstenošanas:• Nodarbinātības veicināšana Latgales reģionā;• Sabiedrības virzītas vietējās teritorijas attīstība - vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas;• Sabiedrības virzītas vietējās attīstības pasākumu īstenošana piekrastes teritorijā;• Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam;• Atbalsts produktivitātes celšanai reģionos;• Plānošanas reģionu un pašvaldību administrācijas kapacitātes uzlabošana;• Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Latvijas reģionos;• Valsts reģionālās un vietējās nozīmes autoceļu pārbūve un atjaunošana;• Sabiedrības virzītas vietējās teritorijas attīstība – vietas potenciāla attīstības iniciatīvas;• Pašvaldību ēku un specializēto ēku energoefektivitātes paaugstināšana;• Pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma pieejamība;• Pašvaldību publiskās ārtelpas attīstība tūrisma veicināšanai;• Viedās pašvaldības. |
| 3. | Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2019. gada 26. novembra rīkojumu Nr. 587(prot. Nr. 54 63. §)) | Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam paredz uz teritoriju attīstību vērstus investīciju un neinvestīciju atbalsta pasākumus plānošanas reģioniem un pašvaldībām.Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam mērķis ir visu reģionu potenciāla attīstība un ekonomisko atšķirību mazināšana, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai.Reģionālās politikas pamatnostādnes detalizē NAP 2027 indikatīvā finanšu pamatojuma dokumentā paredzētos uz reģionu attīstību vērstos pasākumus.Apakšmērķi un rīcības virzieni:A. apakšmērķis – uzņēmējdarbības vides uzlabošana reģionos;A.1. rīcības virziens. Vietas sagatavošana uzņēmējiem un to produktivitāte;A.2. rīcības virziens. Cilvēkkapitāla piesaiste reģionos;B. apakšmērķis. Pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos;B.1.rīcības virziens. Pakalpojumu nodrošināšana reģionos atbilstoši demogrāfiskajiem izaicinājumiem;B.2. rīcības virziens. Sasniedzamība un dzīves vide reģionos;B.3. rīcības virziens. Plānošanas reģionu un pašvaldību administrācijas darba efektivitāte.Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam neparedz specifisku atbalstu Austrumu pierobežai, bet tās noteic, ka virknē atbalsta pasākumu priekšroka un lielāks atbalsts tiks sniegts reģioniem ar augstākām reģionālās attīstības atšķirībām, diferencējot atbalstu atbilstoši IKP līmenim, kas attiecīgi nozīmē lielāku atbalsta īpatsvaru novirzīt Latgales plānošanas reģionam. |
| 4. | Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam (apstiprināta Ministru kabinetā 2022. gada 21. jūnijā) | Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam neparedz īpaši iezīmētu atbalstu Latvijas Austrumu pierobežai. Tā konkretizē Eiropas Savienības fondu līdzfinansētos uz reģionu attīstību vērstos atbalsta pasākumus, kas noteikti NAP 2027 un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam.Pasākumi tiks īstenoti tādās jomās kā pašvaldību pakalpojumu infrastruktūras uzlabošana (t.sk. energoefektivitāte), uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras sakārtošana un attīstība, publiskās ārtelpas attīstība, viedu risinājumu attīstīšana, pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes celšana, nodarbināto prasmju paaugstināšana, bezemisiju transportlīdzekļu iegāde pašvaldību vajadzībām u.c. |
| 5. | Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns | Lai novērstu COVID-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulētu Eiropas ekonomikas noturību, ir izveidots Atveseļošanās un noturības mehānisms. Mehānisma īstenošanai Latvijā izstrādāts Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns 2023.–2026. gadam.Austrumu pierobežai nozīmīgie plāna pasākumi tiks īstenoti tādās jomās kā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana, energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā un pašvaldību ēkās, platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu "pēdējās jūdzes" infrastruktūras attīstība, valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana, uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras sakārtošana un attīstība, pašvaldību kapacitātes celšana, bezemisiju transportlīdzekļu iegāde pašvaldību vajadzībām u.c. |
| 6. | Latgales plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas dokumentsLatgales stratēģija 2030 | Latgales stratēģijā 2030 izvirzīts ilgtermiņa mērķis līdz 2030. gadam saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2030 – panākt straujāku reģiona ekonomisko attīstību, lai celtu cilvēku ienākumus, saglabātu un vairotu Latgales bagātīgo potenciālu un padarītu Latgali par pievilcīgu dzīves vidi arī nākamajām paaudzēm.Lai to paveiktu, nepieciešamas izmaiņas reģiona ekonomikas struktūrā, būtiski palielinot privātā sektora īpatsvaru pievienotās vērtības radīšanā (vienlaikus saglabājot darbavietas sabiedriskajā sektorā, kam ir un būs nozīmīga loma reģiona izaugsmē). Lai sasniegtu izvirzītos mērķus un attīstības vīziju, definēti četri stratēģiskie virzieni jeb ilgtermiņa prioritātes, kas ir pamats saskaņotām darbībām un projektiem, un ietvars finansējuma piesaistei: Prasmes, Efektīvi uzņēmumi, Gudra pārvaldība un Savienojumi.Plāns veicinās Latgales programmā paredzēto pasākumu ieviešanu. |
| 7. | Vidzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030 (aktualizēta uz 27.10.2021.) | Vidzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030 iekļauta vīzija 2030. gadam: Vidzeme ir talantīgus un darbīgus cilvēkus piesaistošs, labi savienots, iekšēji integrēts un drošs reģions, kas spēj elastīgi piemēroties izaicinājumiem, ir konkurētspējīgs un tiecas uz izcilību noteiktās reģiona viedās specializācijas jomās. Vidzemes vīzija balstās uz trīs, savstarpēji saistītiem stratēģiskajiem virzieniem: cilvēks, ekonomika, teritorija kopumā, kuri saistās ar labas pārvaldības risinājumiem.Vidzemes īpašā pierobežas telpa raksturojas ar vājāku sasniedzamību un pieejamību cilvēkresursiem un pakalpojumiem, kas ir būtiski šķēršļi līdzsvarotai Vidzemes reģiona teritorijas attīstībai. Šīs teritorijas izdalītas ar mērķi:• uzlabot šo teritoriju sasniedzamību;• veicināt pieejamību cilvēkresursiem un pakalpojumiem;• radīt papildus iespējas šo teritoriju attīstībai.Vidzemes pierobežas telpa aptver robežai pieguļošās pašvaldības. Galvenais šo teritoriju mērķis ekonomiskās aktivitātes veicināšana, pierobežas apdzīvojuma centru attīstība. Šajās teritorijās viens no izaicinājumiem ir iedzīvotāju pašiniciatīvas un sabiedrības tīklošanās veicināšana, mazā biznesa attīstības platformas veicināšana, atbalsts vietējiem ražotājiem, amatniekiem un mājražotājiem, kā arī aktivizējot tūrisma piedāvājumu un tam saistošā mazā biznesa piedāvājumu veidošanos. Lai nodrošinātu teritorijas līdzvērtīgu attīstību un apdzīvotību, ļoti svarīgi, lai pierobežas teritorijas iedzīvotājiem tiktu nodrošināti līdzvērtīgi dzīves un darba apstākļi, transporta un sakaru pieejamība. Līdzsvarotu reģionu attīstību var panākt, izmantojot ne tikai reģiona materiālos resursus (dabas resursus, infrastruktūru un finanšu kapitālu), bet piesaistot arī reģiona nemateriālos resursus un stiprinot iedzīvotāju spējas kopīgi ietekmēt dažādu lēmumu pieņemšanu, jo īpaši aktuāli tas ir pierobežas teritorijās. |
| 8. | Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.–2027. gadam | Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.–2027. gadam (turpmāk – KLP SP) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka atbalsta prioritātes un atbalsta instrumentus lauksaimniecības, kā arī lauku attīstības jomā. Vairākumam KLP SP ietverto atbalsta intervenču īstenošanas teritorija ir visa Latvija, vienlaikus Latgales reģions gūs labumu no šādu intervenču īstenošanas, kuru ieguldījumi reģionos paredzēti atbilstoši teritoriālai pieejai:• LA 4.1.1. intervencē "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās";• LA 5 intervencē "Atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās";• LA 6 "Atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai";• LA 19. intervencē "Darbību īstenošana saskaņā ar vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošanu";• Ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts novados ar īpašiem apstākļiem.Saskaņā ar Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plānu 2023.–2027. gadam ar LEADER/SVVA pieeju īstenojamā atbalsta ietvaros plānotās aktivitātes ir īpaši nozīmīgas teritoriālās attīstības veicināšanā, tostarp Austrumu pierobežas reģionā. Veidojot sinerģiju starp vietējo rīcības grupu sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijām un attīstības plānošanas dokumentiem vietējā līmenī, tiek sekmēta atbalsta labāka koordinācija un ciešāka sadarbība starp pašvaldībām un vietējām kopienām, paredzot atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī ieguldījumiem vietējās teritorijas potenciāla, pievilcības attīstībai, tādejādi palielinot lauku iedzīvotāju drošumspēju. |
| 9. | Nozaru politiku plānošanas dokumenti | Nacionālās industriālās politikas (turpmāk – NIP) pamatnostādnēs 2021.–2027. gadamNIP pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas aptver visas tautsaimniecības nozares un nosaka ekonomikas izaugsmes veicināšanas mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem septiņiem gadiem gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.NIP mērķis ir: eksporta apjomu palielināt līdz 22 miljardiem euro 2023. gadā un līdz 27 miljardiem euro 2027. gadā.NIP apakšmērķis ir: izdevumu apjoma pētniecības un attīstības darbībām palielināt līdz 300 miljoniem euro 2023. gadā un līdz 600 miljoniem euro 2027. gadā.Mērķtiecīgai industriālās politikas ieviešanai tiek noteikti šādi būtiskākie NIP pamatnostādņu savstarpēji integrēti rīcības virzieni:• cilvēkkapitāla stiprināšana;• uzņēmējdarbības vides sakārtošana, eksporta aktivitāšu apjoma pieauguma veicināšana;• inovācijas kapacitātes paaugstināšana;• infrastruktūras un uzņēmumu tehnoloģiskās bāzes stiprināšana;• kā arī investīciju jeb finanšu resursu pieejamība.NIP pamatnostādnes neparedz īpašu atbalstu Latvijas Austrumu pierobežai. NIP pamatnostādnes un to politikas rīcības virzieni un uzdevumi primāri attiecināmi uz visu Latvijas Republikas teritoriju.Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.–2027. gadamPlāna mērķis ir veicināt pāreju uz ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīkliem, kas spēj nodrošināt galalietotājiem interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu vismaz 100 Mbit/s gan pilsētās, gan lauku teritorijās.Plānā noteikts, ka, ņemot vērā pieejamā publiskā finansējuma ierobežoto apmēru, būtiski, neaizstājot privātās investīcijas, koncentrēt to teritorijās, kurās ekonomisku apsvērumu dēļ elektronisko sakaru komersanti nav ieinteresēti izvērst elektronisko sakaru tīklu infrastruktūru vai to dara nepietiekamā apjomā, lai veicinātu Savienojamības paziņojumā un ES digitālās desmitgades paziņojumā noteikto Eiropas Savienības stratēģisko mērķu elektronisko sakaru attīstībai izpildi, kā arī nodrošinātu vienlīdzīgu un kvalitatīvu elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā visiem iedzīvotājiem, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem.Norādīts, ka, lai gan kopējā interneta pieejamība mājsaimniecībās katru gadu palielinās un 15 gadu laikā interneta pieejamība mājsaimniecībām pieaugusi gandrīz sešas reizes, tomēr lauku teritorijās, īpaši Latgales reģionā, interneta pieejamība mājsaimniecībās joprojām ir zemākā līmenī, nesasniedzot plānoto vērtību un no vidējā rādītāja atpaliekot par 7,6% un 5,2%. Vislabākā interneta pieejamība ir Rīgas reģionā un pilsētās, par 4,4% un 2,2% virs vidējā rādītāja, kur ir konkurence starp mobilo un fiksēto tīklu operatoriem.Plānā ietverti divi rīcības virzieni:1. Rīcības virziens – Savienojamības paziņojumam atbilstošas platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras attīstīšana;2. Rīcības virziens – Elektronisko sakaru tīklu izvēršanas atvieglošana un izmaksu samazināšana.Plānā norādīts, ka elektronisko sakaru nozares attīstība ir īpaši nozīmīga reģionālajai attīstībai. Visi šajā plānā iekļautie pasākumi tieši veicinās reģionālās attīstības stratēģijās minēto attiecībā uz platjoslas attīstību, īpaši pasākumi, kas iekļauti 1. rīcības virzienā, proti, pasākumi attiecībā uz platjoslas infrastruktūras izvēršanu.1.3. pasākuma "vidējās jūdzes" un "pēdējās jūdzes" elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras attīstīšana" īstenošanā tiks ievērots teritoriālās līdzsvarotības princips un detalizēti projektu īstenošanas nosacījumi attiecīgi tiks saskaņoti un apstiprināti Ministru kabinetā.Īpašs atbalsts Latvijas Austrumu pierobežai plānā nav paredzēts.Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadamSaskaņā ar pamatnostādnēm sabiedrības veselības politikas mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā.Lai sasniegtu sabiedrības veselības politikas mērķi, tiek izvirzīti šādi apakšmērķi:1. Nodrošināt iedzīvotājiem iespēju saglabāt un uzlabot savu veselību, samazinot neinfekcijas slimību riska faktoru un traumatisma negatīvo ietekmi, vienlaikus īstenojot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus veselīgas, drošas dzīves un darba vides attīstīšanai;2. Mazināt infekcijas slimību izplatīšanās riskus un to ietekmi uz sabiedrības veselību, tai skaitā ņemot vērā "pieeju "Viena veselība"";3. Veicināt uz cilvēku centrētas un integrētas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību;4. Panākt, ka pieaug nodarbināto ārstniecības personu īpatsvars valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, notiek līdzsvarota ārstniecības personu paaudžu nomaiņa, kā arī ārstniecības personām ir iespēja īstenot savu profesionālo izaugsmi;5. Nodrošināt veselības aprūpes ilgtspēju un noturībspēju, stiprinot pārvaldību un veicinot efektīvu veselības aprūpes resursu izlietošanu.Pamatnostādnēs noteikti pieci rīcības virzieni izvirzītā sabiedrības veselības politikas mērķa sasniegšanai:1. rīcības virziens – Veselīgs un aktīvs dzīvesveids;2. rīcības virziens – Infekciju izplatības mazināšana;3. rīcības virziens – Uz cilvēku centrēta un integrēta veselības aprūpe;3.1. apakšvirziens – Zāļu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība;3.2. apakšvirziens – Veselības aprūpes pakalpojumu koordinēšana un pēctecība;3.3. apakšvirziens – Pacienta un viņa ģimenes iesaiste veselības aprūpē;4. rīcības virziens – Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide;5. rīcības virziens – Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana.Pamatnostādnes neparedz īpašu atbalstu Latvijas Austrumu pierobežai. Kā norādīts pamatnostādnēs, izvirzītie rīcības virzieni un uzdevumi primāri attiecināmi uz visu Latvijas Republikas teritoriju.Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai"Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027.gadam virsmērķis ir nodrošināt kvalitatīvas izglītības iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai veicinātu viņu potenciāla attīstību un īstenošanu mūža garumā un lai veidotu viņu spēju mainīties un atbildīgi vadīt pastāvīgās pārmaiņas sabiedrībā un tautsaimniecībā.Lai īstenotu pamatnostādņu virsmērķi 2021.–2027.gadam, papildus ir izvirzīti četri savstarpēji saistīti izglītības attīstības mērķi:• 1.mērķis. Augsti kvalificēti, kompetenti un uz izcilību orientēti pedagogi un akadēmiskais personāls. Mērķis aptver pedagogu un akadēmiskā personāla sagatavošanas, profesionālās pilnveides, attīstības un izaugsmes, kā arī motivācijas jautājumus;• 2.mērķis. Mūsdienīgs, kvalitatīvs un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientēts izglītības piedāvājums. Mērķis paredz gan izglītības satura un mācību procesa, gan mācību vides un resursu pilnveidi mūsdienīga un kvalitatīva izglītības piedāvājuma nodrošināšanai.• 3.mērķis. Atbalsts ikviena izaugsmei. Mērķis paredz atbalsta mehānismu veidošanu indivīdu – bērnu, jauniešu un pieaugušo – izaugsmei.• 4. mērķis. Ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība. Mērķis akcentē nepieciešamību pilnveidot izglītības sistēmas un iestāžu pārvaldību.Pamatnostādnes neparedz īpašu atbalstu Latvijas Austrumu pierobežai.Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.–2027. gadamKā norādīts dokumentā, pamatnostādnes ir tapušas laikā pēc Krievijas Federācijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, tādēļ būtiski atzīmēt, ka mediju politika šajā kontekstā ir cieši saistīta ar informatīvās telpas drošību. Ņemot vērā 2023. gada Nacionālās drošības koncepcijā noteiktās prioritātes informatīvās telpas drošības un aizsardzības nodrošināšanai un Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai noteikto, pamatnostādnes ir vērstas uz (1) sabiedrības informācijpratības un medijpratības veicināšanu, (2) vietējo mediju stiprināšanu, (3) žurnālistu drošības un prasmju veicināšanu.Saskaņā ar pamatnostādnēm Latvijas mediju politikas mērķis ir noturīga, daudzveidīga, droša, kvalitatīva, stabila, ilgtspējīga, neatkarīga, brīva mediju vide, kurā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī top kvalitatīvs, Latvijas sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs, ir līdzsvarotas nozares pārstāvju intereses, auditorijai ir piekļuve neatkarīgai žurnālistikai un uzticamai informācijai un zināšanas to lietot.Pamatnostādnēs norādīts, ka īpaši izceļams ir mediju vides un informatīvās telpas stiprināšanas jautājums Latvijas Austrumu pierobežā, palielinot tur mediju pieejamību, samazinot nelegālā satura patēriņu, izvēršot medijpratības aktivitātes un palielinot sabiedrisko mediju klātbūtni.Īpaši uzdevumi, kas būtu vērsti uz Austrumu pierobežu, dokumentā nav iekļauti.Latvijas austrumu robežas pretmobilitātes plānsAustrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas Aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi – aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.Aizsardzības nozare no 2024.gada marta turpinās praktiskus darbus pie Austrumu robežas stiprināšanas. Plāna īstenošanai paredzēti 303 miljoni eiro.Valsts stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības koncepcija 2023.–2027. gadamMinistru kabinetā 2023. gada 24. janvārī tika apstiprināts "Konceptuālais ziņojums par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023.–2027. gadam" (turpmāk – Koncepcija).Koncepcijas vīzija ir veicināt informatīvās telpas drošību, tostarp ar stratēģisko komunikāciju, panākot, ka valsts pārvalde un sabiedrība ir noturīga pret ārējiem un iekšējiem iejaukšanās riskiem demokrātiskos procesos un informatīvajā telpā, kā arī spēj efektīvi līdzdarboties, lai pārvarētu krīzes un apdraudējumus.Koncepcijā 2023.–2027. gadam izvirzīti seši darbības pamatvirzieni:• valsts stratēģiskās komunikācijas ieviešana un spēju attīstība;• informatīvās telpas noturības pasākumi pret drošības apdraudējumiem;• mediju vides stiprināšana un pilnveidošana;• iesaistīta un pret informatīvās telpas apdraudējumiem noturīga sabiedrība;• partnerība ar organizētu pilsonisko sabiedrību, privāto un akadēmisko sektoru;• starptautiskā sadarbība.Informatīvais ziņojums "Par papildu radaru iegādi vēju parku attīstībai"(izskatīts MK 12.11.2024. sēdē, protokols Nr. 48 43. §)Viens no pašlaik aktuālākajiem iegūstamajiem atjaunojamajiem enerģijas veidiem ir vēja enerģija, tādējādi pēdējo pāris gadu laikā būtiski pieaugusi interese par vēja parku izbūvi. Vienlaikus vēja turbīnām ir negatīva ietekme uz gaisa un jūras telpas novērošanas spējām – tās rada fizisku aizēnojumu navigācijas tehnisko līdzekļu (turpmāk – radaru) sensoriem. Radaru sensori nespēj pilnvērtīgi veikt savas funkcijas, nodrošinot gaisa un jūras novērošanu, ja to darbības teritorijā ir izvietotas vēja turbīnas. Turklāt vēja turbīnām ir tieša ietekme arī uz izlūkošanas spējām. Ņemot vērā straujo intereses pieaugumu par vēja parku attīstību, Aizsardzības ministrija no vēja parku attīstītājiem pēdējā gada laikā ir saņēmusi izvērtēšanai pieprasījumus par vairāk nekā 1200 vēja turbīnu izvietojumu.Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi karti, balstoties uz šobrīd pieejamo gaisa telpas novērošanas spēju vajadzībām, kurā ir norādītas teritorijas:1) kurās vēja parku būvniecība neietekmē valsts drošības un aizsardzības spējas;2) kurās šobrīd netiek atbalstīta vēja parku attīstīšana vai tai pastāv ierobežojumi un ir nepieciešams kompensēt vēja parku negatīvo ietekmi uz NBS spējām ar, piemēram, jaunu radaru vai citu tehnisko līdzekļu iegādi, izbūvi un uzturēšanu.Reaģējot uz straujo vēja turbīnu būvniecības pieprasījumu skaita pieaugumu, Aizsardzības ministrija ziņojumā sniedz pārskatu par šī brīža pieļaujamo vēja parku attīstību un sniedz priekšlikumu reģionāliem risinājumiem, kas kompensē un uzlabo NBS nepieciešamās spējas noteikto uzdevumu izpildei un paplašina teritorijas vēja parku izbūvei no 2028. gada.Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadamLatvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam (turpmāk – Plāns) ir veidots kā nacionāla līmeņa ilgtermiņa (līdz 2030. gadam) attīstības plānošanas dokuments.Plāna izstrādes pamatā ir Latvijas līdzšinējo klimata pārmaiņu analīze un klimata pārmaiņu scenāriji periodam līdz 2100. gadam, kā arī Latvijā veiktie klimata pārmaiņu ietekmju un risku izvērtējumi tādās sešās jomās kā būvniecībā un infrastruktūras plānošanā, civilajā aizsardzībā un katastrofas pārvaldīšanā, veselībā un labklājībā, bioloģiskajā daudzveidībā un ekosistēmu pakalpojumos, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, tūrismā un ainavu plānošanā. Plānā ir noteikts pielāgošanās klimata pārmaiņām virsmērķis un pieci stratēģiskie mērķi, 14 rīcības virzieni un 89 pasākumi.Plāna virsmērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plāna sasniegšanai ir izvirzīti pieci stratēģiskie mērķi:1. Cilvēku dzīvība, veselība un labklājība, neatkarīgi no dzimuma, vecuma un sociālās piederības, ir pasargāta no klimata pārmaiņu nelabvēlīgas ietekmes;2. Tautsaimniecība spēj pielāgoties klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un izmantot klimata pārmaiņu sniegtās iespējas;3. Infrastruktūra un apbūve ir klimatnoturīga un plānota atbilstoši iespējamiem klimata riskiem;4. Latvijas daba un kultūrvēsturiskās vērtības ir saglabātas un klimata pārmaiņu negatīvā ietekme uz tām - mazināta;5. Ir nodrošināta zinātniskajā argumentācijā balstīta informācija, tai skaitā monitorings un prognozes, kas veicina pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektu integrēšanu nozaru politiku un teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, kā arī sabiedrības informēšanu.Plānā nav atsevišķi apskatīti Austrumu pierobežas attīstības jautājumi.Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadamAtjaunotais Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam (turpmāk – Plāns) ir ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas valsts enerģētikas un klimata politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus laika periodam līdz 2030. g.Plāns izstrādāts vadoties pēc vienotā ES regulējuma, kura mērķis ir nodrošināt ES dalībvalstu uzņemto saistību izpildi kontekstā ar Apvienoto Nāciju Organiācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu.Mērķis:– Nodrošināt Latvijas pilnīgu energoneatkarību par pieejamām un konkurētspējīgām energoresursu cenām;– Veicināt tautsaimniecības dekarbonizāciju, t.sk. ar vispārēju enerģētikas un rūpniecības elektrifikāciju, un investīcijas inovāciju un resursefektivitātes attīstībā;– Nostiprināt energoapgādes drošumu.Plāns paredz rīcības tādos virzienos kā dekarbonizācija, energoefektivitāte, enerģētiskā drošība un energoneatkarība, iekšējais enerģijas tirgus, pētniecība, inovācija un konkurētspēja un pielāgošanās klimata pārmaiņām.Attiecībā uz Latgali noteikts, ka Kūdras pētniecības platformas attīstīšanas darbība ir īstenojama Taisnīgas pārkārtošanās fonda (turpmāk – TPF) ietvaros. Darbības ietvaros sasniedzamie rezultāti ir: 1) atbalstīta izcilības centra izveide, īstenojot piecus pētījumu projektus dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai sekmējot pāreju uz klimatneitralitāti; 2) sniegts atbalsts Vidzemei, Latgalei, Kurzemei un Zemgalei pārkārtošanās radītās sociālās un ekonomiskās ietekmes mazināšanai; 3) veicināta sadarbība starp nozares zinātnes universitātēm, zinātniskajām institūcijām un komersantiem kapacitātes palielināšanai un reģionālo vajadzību nodrošināšanai TPF ietvaros. |
1 Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju turpina darbu pie Aizsardzības industrijas attīstības stratēģijas izstrādes. Tā sniegs plašāku redzējumu par piegāžu ķēžu drošības stiprināšanu, prioritārajām attīstības jomām, inovāciju attīstības atbalstu, iepirkumiem un citiem sadarbības ar industriju pasākumiem sasaistē ar Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu 2025.-2036. gadam.Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam neietver teritoriālo perspektīvu, tāpēc šajā pielikumā netiek detalizēti atspoguļotas. Vienlaikus Austrumu pierobežas drošumspēja ir būtiski atkarīga no tā, cik pilsoniski aktīva ir vietējā sabiedrība, cik liela ir vietējās pilsoniskās sabiedrības drošumspējas kapacitāte, un cik lielā mērā pilsoniskā sabiedrība ir iesaistīta Austrumu pierobežas drošības, noturīguma un attīstības rīcībpolitikas procesos valsts, pašvaldības un vietējo kopienu līmenī.
2. pielikums
Kritēriji un kārtība, kādā tiks izvērtēti pašvaldību sākotnēji iesniegtie priekšlikumi mobilitātes un pakalpojumu infrastruktūras jomās divējādas lietojamības kontekstā
1 Būtiski norādīt, ka arī augstāk minētajā kartējumā iekļautie infrastruktūras objekti būs indikatīvi, tas ir, turpinājumā norādītie kritēriji nenodrošinās projektu pieteikumu atlases procesu, bet gan iezīmēs indikatīvos projektus, kas pamatos atsevišķas atbalsta programmas izveides nepieciešamību divējādas lietojamības infrastruktūras objektu attīstībai. Sekojoši konkrēti projektu iesniegumu atlases procesa nosacījumi būtu apstiprināmi ar atsevišķu ārējo normatīvo aktu saistībā ar paredzamo laika plānu projektu atlases uzsākšanai, kā arī saistībā ar nepieciešamo/pieejamo finansējumu un tā avotiem šādu investīciju īstenošanai – attiecīgi tie tiks noteikti Ministru kabineta noteikumos, kur līdztekus šeit noteiktajiem kritērijiem tiks noteikti papildus kritēriji.2 Krīzes situācijās varētu nebūt saistoši uz atsevišķiem ceļa posmiem noteiktie ierobežojumi, piemēram, transportlīdzekļu un to kravu 10 tonnu svara ierobežojums, kas nereti tiek noteikts pavasarī, kad nokrišņu ietekmē tiek bojāts ceļa seguma stāvoklis3 Vadlīnijas izstrādājusi Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Būvniecības valsts kontroles biroju, Rīgas Tehnisko universitāti, Veselības ministriju, VARAM, Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra sēdes protokola Nr.1 95.§ 5.punktā dotajam uzdevumam - sagatavot vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties (pagrabi, pazemes autostāvvietas u.c.), atjaunošanai vai izveidošanai4 Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra sēdes protokola Nr. 1, 95.§ informatīvajā ziņojumā "Par tālāko rīcību patvertņu jautājumā" norādīto informāciju, sadārdzinājums ir atkarīgs no konkrētās būvniecības lietas rakstura, vidēji variējot 10-30% robežās. Aplēsts, ka jaunu objektu gadījumā patvertņu izbūves izmaksas, ciktāl tas attiecas uz pagrabstāva pārseguma pastiprināšanu, varētu pieaugt aptuveni par 50%, tādējādi, piemēram, 5 stāvu ēkas gadījumā ēkas konstrukciju kopējās izmaksas var pieaugt par aptuveni 10%.5 Pieejams: https://www.cimic-coe.org/resources/fact-sheets/resilience-through-civil-preparedness.pdf6 Saskaņā ar 2017. gada 14. decembrī pieņemtā "Veselības aprūpes finansēšanas likuma" 8.panta pirmo daļu (publicēts: Latvijas Vēstnesī, 259, 31.12.2017.; stājās spēkā 01.01.2018.).7 Divējādās lietojamības principi būtu attiecināmi ne tikai uz tiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu.8 Pašvaldību likums stājās spēkā: 01.01.2023., pieejams: https://likumi.lv/ta/id/336956-pasvaldibu-likums9 Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam "Radošā Latvija"10 Kultūras pakalpojumu groza konceptā šobrīd noteikts, ka pagasta līmenī iedzīvotājiem jābūt pieejamiem bibliotēku pakalpojumiem, iespējām izmantot kultūrizglītības, mākslinieciskās jaunrades, kultūras pasākumu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, piekļūt kultūrvēsturiskajam mantojumam, iesaistīties Dziesmu un deju svētku procesā un radošajā uzņēmējdarbībā. Novada līmenī pakalpojumu grozu papildina profesionālās ievirzes mākslas un mūzikas izglītības pieejamība, profesionālās kultūrizglītības pieejamība un muzeju pakalpojumi, valstspilsētu līmenī – arhīvu pakalpojumi, profesionālās mākslas pieejamība (akustiskā koncertzāle, laikmetīgais mākslas muzejs, izstāžu zāles, teātri, opera, daudzfunkcionālie kultūras centri), kino pieejamība, kā arī padziļināts muzeju pakalpojumu kopums un augstākās izglītības iespējas kultūras jomā.
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)