LegalizeLatvijas Sociālā klimata fonda plāns 2026.–2032. gadam
Ministru kabineta rīkojums Nr. 393 Rīgā 2025. gada 2. jūlijā (prot. Nr. 26 31. §)
1. Apstiprināt Latvijas Sociālā klimata fonda plānu 2026.–2032. gadam (turpmāk – plāns).
2. Noteikt Klimata un enerģētikas ministriju par atbildīgo institūciju plāna iesniegšanā un saskaņošanā ar Eiropas Komisiju, kā arī plāna izpildes koordinēšanā un pārraudzībā.
3. Ekonomikas ministrijai, Labklājības ministrijai, Satiksmes ministrijai, Veselības ministrijai, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, kā arī Finanšu ministrijai pēc Klimata un enerģētikas ministrijas lūguma iesaistīties plāna precizēšanā, līdz par plānu tiek saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas novērtējums.
4. Noteikt, ka par plāna izpildi atbilstoši kompetencei ir atbildīgas plānā noteiktās institūcijas.
5. Plāna īstenošanu nodrošināt no Sociālā klimata fonda un tam paredzētā nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem.
6. Klimata un enerģētikas ministrijai līdz 2025. gada 1. oktobrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna administrēšanai un Sociālā klimata fonda vadības informācijas sistēmai nepieciešamajiem finanšu un administratīvajiem resursiem, paredzot, ka tie tiks nodrošināti no plāna tehniskās palīdzības finansējuma.
Ministru prezidente E. SiliņaKlimata un enerģētikas ministrs K. Melnis
(Ministru kabineta2025. gada 2. jūlijarīkojums Nr. 393
| AER | Atjaunīgie energoresursi |
|---|---|
| ALTUM | AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" |
| ANM | Atveseļošanās un noturības mehānisms |
| ATD | Autotransporta direkcija |
| CFLA | Centrālā finanšu un līgumu aģentūra |
| CSP | Centrālā statistikas pārvalde |
| CO2 ekv. | Oglekļa dioksīda ekvivalents |
| Direktīva 2003/87/EK | Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK.Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A02003L0087-20240301 |
| DNSH | Princips "nenodarīt būtisku kaitējumu" |
| EK | Eiropas Komisija |
| EKII | Emisijas kvotu izsolīšanas instruments |
| EM | Ekonomikas ministrija |
| ES | Eiropas Savienība |
| ES ETS | Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma |
| ESTP | Eiropas sociālo tiesību pīlārs un tā rīcību plāns |
| ETS 2 | Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas daļa, kas aptver ēkas, autotransportu un citus sektorus (Direktīvas 2003/87/EKI Va.nodaļa) |
| FM | Finanšu ministrija |
| Fonds | Sociālais klimata fonds |
| IKS | Iekšējā kontroles sistēma |
| KEM | Klimata un enerģētikas ministrija |
| KNAB | Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs |
| KPVIS | Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma |
| KPVIS Fonda modulis | Fonda vadības informācijas sistēma, ko veido, balstoties uz KPVIS īstenošanas laikā uzkrāto pieredzi, pielāgojot to Fonda ieviešanas prasībām un specifikai |
| LDz | Valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" |
| LESD | Līgums par Eiropas Savienības darbību |
| LLPA | Latvijas Lielo pilsētu asociācija |
| LPS | Latvijas Pašvaldību savienība |
| LVĢMC | Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs |
| MK | Ministru kabinets |
| NAP2027 | Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027.gadam |
| NEKP | Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns |
| NMPD | Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests |
| NVD | Nacionālais veselības dienests |
| OMT | Operatīvie medicīniskie transportlīdzekļi |
| PB | Pašvaldību budžets |
| PVN | Pievienotās vērtības nodoklis |
| Regula 2023/955 | Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 19.maija Regula (ES) 2023/955, ar ko izveido Sociālo klimata fondu un groza Regulu (ES) 2021/1060.Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/ 2023/955 |
| RI | Revīzijas iestāde |
| SEG | Siltumnīcefekta gāzes |
| SKF plāns | Latvijas Sociālais klimata plāns 2026.–2032.gadam |
| SM | Satiksmes ministrija |
| SPSP likums | Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums |
| TL | Transportlīdzekļi |
| TPL | Tehniskie palīglīdzekļi |
| TSI projekts | Eiropas Komisijas Tehniskā atbalsta instrumenta finansētais projekts "Par palīdzību Sociālo klimata plānu izstrādē" |
| VARAM | Viedās administrācija un reģionālās attīstības ministrija |
| VB | Valsts budžets |
| VEA | Vēja enerģijas asociācija |
| VID | Valsts ieņēmumu dienests |
| VIF | SIA "Vides Investīciju fonds" |
| VKS | Vadības un kontroles sistēma |
| VM | Veselības ministrija |
| VTPC | Valsts SIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" struktūrvienība "Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centrs" |
| Latvija, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, īsteno pāreju uz klimatneitralitāti līdz 2050.gadam. Saskaņā ar Eiropas Zaļā kursu1, Eiropas Klimata likumu2 un tiesību aktu kopumu "Gatavi mērķrādītājam 55" ("Fit for 55")3, Latvijai līdz 2030.gadam jāsamazina siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas nozarēs ārpus Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS)4 par vismaz 17% salīdzinājumā ar 2005. gadu. 2023.gadā tika pieņemts normatīvais tvērums, kas paredz no 2027.gada paplašināt ES ETS sistēmu uz ēku un autotransporta sektoru radītajām SEG emisijām (ETS 25). Tas būtiski maina energoresursu cenu veidošanos galalietotājam – īpaši attiecībā uz: degvielas izmaksām mājsaimniecībām un uzņēmumiem; apkures izdevumiem, īpaši fosilā kurināmā (dīzeļdegviela, ogles, dabasgāze) lietotājiem.Latvijā šī pāreja norit apstākļos, kad relatīvi augsts iedzīvotāju īpatsvars dzīvo ēkās ar zemu energoefektivitātes līmeni, ēku atjaunošanas ātrums temps ir nepietiekams un sabiedriskā transporta pieejamība ir ierobežota, īpaši lauku un reģionālajos apgabalos.Latvija šobrīd aktīvi strādā pie ETS 2 regulējuma5 (Direktīva 2023/959) transponēšanas nacionālajos normatīvajos aktos, veicot nepieciešamos grozījumus likumā "Par piesārņojumu" un izstrādājot jauno "Ekonomiskās ilgtspējas likumu". Transponēšanas procesu plānots pabeigt līdz 2025. gada 1. novembrim, nodrošinot atbilstošu tiesisko ietvaru ETS 2 ieviešanai un Fonda efektīvai izmantošanai.Latvija ir apņēmusies turpināt mērķtiecīgi strādāt, lai radītu skaidru un stabilu regulatīvo vidi, kas veicinās ne tikai emisiju samazināšanu, bet arī sociāli taisnīgu un iekļaujošu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku.Apkopojot galvenos stratēģiskos izaicinājumus no nacionālā līmeņa plānošanas dokumentiem (aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030.gadam, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam, Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns, Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija, Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam u.c. – detalizētāku informāciju skatīt 1.2. un 4.2.sadaļā), kā arī ES Padomes rekomendācijām 2022., 2023. un 2024.gadam, ir izceļami šādi izaicinājumi: klimata politikas mērķa 2030.gadam un 2050.gadam sasniegšana; liels SEG emisiju īpatsvars transporta, īpaši autotransporta sektorā; atkarības mazināšana no fosilo energoresursu izmantošanas; zema ēku energoefektivitāte un nepietiekama ēku atjaunošana (ap 50% Latvijas dzīvojamā fonda veido padomju laika būvētas daudzdzīvokļu mājas ar augstu siltuma zudumu līmeni); enerģētiskā nabadzība (2025.gadā 38,3 % Latvijas mājsaimniecību ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam; apkures izmaksas ir būtiska daļa no trūcīgo mājsaimniecību izdevumiem (vairāk nekā 10–15% no ienākumiem); transporta nabadzība; nepietiekama sabiedriskā transporta pieejamība reģionos (sabiedriskā transporta tīkls lauku teritorijās ir neregulārs un bieži nepieejams cilvēkiem ar invaliditāti vai vecāka gadagājuma iedzīvotājiem; 2021.gadā 87,6 % no visa pasažierkilometru skaita Latvijā tiek veikti ar privāto automašīnu); nepārejoši augsts nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā (2023.gadā tas bija 26.6%, ES – 21,6%); nabadzības risks 21,6% (ES – 16,5%), pensionāriem – 41,4% (ES – 16%). Latvijā ir novērojama arī salīdzinoši augsta ienākumu nevienlīdzība – cilvēkiem ar invaliditāti – 2023.gadā Džini koeficients Latvijā bija 34,2 (ES – 30,2); sabiedrības informētība un līdzdalība (zems izpratnes līmenis par risinājumiem, nepietiekama informācija par atbalstu).Sociālais klimata fondsLai veicinātu sociāli taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, pievēršoties sociālajai ietekmei, ko rada ETS 2 ieviešana, ir izveidots Sociālais klimata fonds (Fonds). Fonda darbību nosaka Regula 2023/9556. Fonda darbības periods ir no 2026.gada līdz 2032.gadam.Fonda mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Latvijai, lai tās atbalstītu Fonda mērķa grupas - mazaizsargātās mājsaimniecības, mazaizsargātos mikrouzņēmumus un mazaizsargātos transporta lietotājus, kurus zaļās pārkārtošanās laikā nesamērīgi skar augstākas enerģijas un transporta izmaksas.Fonda ietvaros ES dalībvalstīm tiek dota izvēles iespēja sniegt atbalstu trim galvenajām pasākumu un investīciju grupām: 1) ēku energoefektivitāte un dekarbonizācija; 2) tīras mobilitātes veicināšana un 3) pagaidu tiešs ienākumu atbalsts7.Lai saņemtu Fonda finansējumu, ikvienai ES dalībvalstij ir nepieciešams izstrādāt un līdz 2025. gada 30. jūnijam8 Eiropas Komisijā (EK) iesniegt Sociālā klimata fonda plānu (SKF plāns).Saskaņā ar Regulas 2023/955 nosacījumiem, SKF plānā ietver esošu vai jaunu pasākumu un investīciju saskaņotu kopumu, ar ko mazina ēku un autotransporta sektoru iekļaušanas ES ETS ietekmi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, lai nodrošinātu cenas ziņā pieejamus siltumapgādes, aukstumapgādes un mobilitātes risinājumus, vienlaikus papildinot un paātrinot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu ES klimata politikas mērķrādītājus.Latvijai pieejamais Fonda finansējums ir 462,7 milj. EUR9 apmērā, tostarp Latvijai ir papildus jānodrošina 25% nacionālais līdzfinansējums, t.i. vismaz 154,3 milj. EUR apmērā. Attiecīgi kopējais maksimālais finansējuma apjoms Latvijai šī instrumenta ietvaros ir 617,0 milj. EUR. Vienlaikus, ja ETS 2 darbības sākums tiks atlikts uz 2028. gadu10, tad Latvijai pieejamais Fonda finansējums būs 388,57 milj. EUR apmērā (attiecīgi nacionālā līdzfinansējuma apmērs būs vismaz 129,6 milj. EUR).Latvijas ETS 2 sektorsAtbilstoši Latvijas SEG emisiju inventarizācijas datiem, 2022.gadā Latvija emitēja 10 119 kt CO2 ekv Būtiska emisiju daļa (45 % jeb 4553 kt CO2 ekv.) tiek emitēta ETS 2 sektorā (skatīt 1. attēlu).Nozīmīgākais ETS 2 sektors ir autotransports (3051 kt CO2 ekv jeb 67% no kopējā ETS 2 sektora emisiju apjoma). Autotransporta sektorā izaicinājumus rada augsts vecu transportlīdzekļu īpatsvars (2025.gadā - 15,5 gadi), liels ar dīzeļdegvielu darbināmo transportlīdzekļu skaits (2025.gadā – 65%)11, zems iedzīvotāju blīvums un augsts lauku reģiona iedzīvotāju īpatsvars (Latvijā - 30,2 % 2023. gadā, savukārt ES vidēji – 20,6 %). Visi šie apstākļi veicina transportatkarību un mazina sabiedriskā transporta attīstības pasākumu efektivitāti.Pārējo ETS 2 daļu12 veido enerģētika (galvenokārt sadedzināšanas iekārtas ar uzstādīto jaudu zem 20 MW) un divas ēku sektora komponentes – (a) mājsaimniecības un (b) komerciālais un institucionālais sektors. 2022.gadā13 ēku sektors Latvijā patērēja 44% no kopējā gala enerģijas patēriņa valstī (29% mājsaimniecības un 15% komerciālais un institucionālais sektors). Būtiski novecojis un būvniecības risinājumu ziņā sadrumstalots mājokļu fonds ir izaicinājums energoefektivitātes pasākumiem, kuru īstenošanu negatīvi ietekmē arī Latvijas iedzīvotāju zemā pirktspēja14 un būtiskais būvniecības un kredītu izmaksu sadārdzinājums.Mājsaimniecības būtisku ienākumu daļu patērē energoresursu apmaksai. Gala enerģijas patēriņš mājsaimniecībās Latvijā 2023. gadā15 bija 12,51 TWh (jeb aptuveni 15 MWh uz mājsaimniecību). Enerģijas patēriņu mājsaimniecībās nodrošina biomasa16 (40,4 %), centralizētā siltumapgāde (32,3%), elektrība (13,2%), dabasgāze (7,7%), naftas produkti (krāšņu kurināmais, sašķidrinātā naftas gāze) – 5,6%.1. attēls. ETS 2 sektora ietekme(Avots: 2024. gada SEG inventarizācija par 2022. gadu)Šajā sadaļā minēto stratēģisko izaicinājumu risināšanai ir izstrādāts Latvijas SKF plānas, kas paredz mērķētu atbalstu šo izaicinājumu risināšanai un mazināšanai:Ēku sektorā: atbalsts daudzdzīvokļu un privātmāju īpašniekiem zemas energoefektivitātes mājokļu atjaunošanai un maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai; īpaši izstrādātas grantu programmas mazaizsagātām mājsaimniecībām; siltumapgādes sistēmu modernizācija, pārejot uz bezemisiju risinājumiem, sniedzot atbalstu AER iekārtas iegādei vai pieslēdzoties centralizētai siltumapgādes sistēmai atbalsts energoefektivitātes pasākumiem īstenošanai ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas.Transporta sektorā: bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādes atbalsts sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem; elektromobiļu iegādes atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām; mobilitātes risinājumi attālākajos lauku reģionos; mikromobilitātes infrastruktūras attīstība (velosipēdi, skrejriteņi u.c.) un atbalsts mikromobilitātes rīko iegādei; atbalsta pasākumi bateriju elektrovilcienu iegādei u.c. |
|---|
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.