LegalizeLatvijas Sociālā klimata fonda plāns 2026.–2032. gadam
| Regulas 2023/955 2.pantā minētas definīcijas, kuras tiek piemērotas SKF plāna īstenošanā.Definīcijas "mājsaimniecība", "mikrouzņēmums" un "bezemisiju un mazemisiju transportlīdzeklis" ir skaidri izprotamas un viennozīmīgi piemērojamas. Attiecīgi nav nepieciešams papildu skaidrojums par to piemērošanu SKF plāna ietveros:"mājsaimniecība"54 ir persona, kura dzīvo viena, vai personu grupa, kuras dzīvo kopā, un kura vai kuras nodrošina sev dzīves pamatvajadzības."mikrouzņēmums" ir uzņēmums, kurā ir nodarbināti mazāk nekā 10 darbinieki un kura gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 2 miljonus EUR, kas aprēķināts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/201455 I pielikuma 3. līdz 6. pantu;"bezemisiju un mazemisiju transportlīdzeklis"56 ir vieglais pasažieru automobilis vai vieglais komerciālais transportlīdzeklis ar izpūtēja emisijām no nulles līdz 50 g CO2/km, tās nosakot saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1151.Vienlaikus vairākām Regulas 2023/955 2.pantā minētajām definīcijām būtiski sniegt papildu skaidrojumu par piemērošanu Latvijas SKF plāna ietvaros.1.4.1. Definīcija "enerģētiskā nabadzība""enerģētiskā nabadzība"57 ir mājsaimniecības nespēja piekļūt pamata energopakalpojumiem, ja šādi pakalpojumi nodrošina pamata līmeņus un pienācīgu dzīves un veselības standartu, tostarp pienācīgu siltumapgādi, karsto ūdeni, aukstumapgādi, apgaismi un enerģiju iekārtu darbināšanai, attiecīgajā nacionālajā kontekstā, spēkā esošajā nacionālajā sociālajā rīcībpolitikā un citās attiecīgās nacionālajās rīcībpolitikās, ko izraisījusi vairāku faktoru kombinācija, tostarp vismaz nespēja nodrošināt cenas, nepietiekami izmantojamie ienākumi, lieli enerģijas izdevumi un slikta energoefektivitāteNacionālā līmenī definīcija "enerģētiskā nabadzība" ir definēta Enerģētikas likumā58. SKF plāna īstenošanas ietvaros enerģētiskās nabadzības definīcija tiks piemērota, izmantojot Energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmu (EIKIS), kas ir Latvijā radīts informācijas tehnoloģiju rīks automātiskai mājsaimniecības ienākumu uz vienu mājsaimniecības locekli aprēķināšanai. Saskaņā ar Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā noteikto EIKIS primāri radīts, lai mājsaimniecībām nodrošinātu automātiska atbalsta piešķiršanu periodos, kad identificētas augstas energoresursu cenas, bet Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir identificējusi iespēju EIKIS ietverto algoritmu izmantot arī enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību īpatsvara Latvijā identificēšanai un individuālu mājsaimniecību, kas pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam, identificēšanai (tiesiskais pamatojums ietverts KEM izstrādātajā likumprojektā "Grozījumi Enerģētikas likumā"59, kas 2025.gadā iesniegts izskatīšanai Saeimā).EIKIS ietvertais algoritms, balstoties uz tajā integrētajiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) un Fizisko personu reģistrā (FPR) uzkrātajiem datiem, veic aprēķinu par konkrētā adresē deklarēto, reģistrēto un kontaktadresi norādījušo personu skaitu, veic aprēķinu par šo personu kopējiem ienākumiem, un kopējo ienākumu apmēru izdala uz minēto personu skaitu. Ar vienu adresi tiek saprasta FPR fiksētā katra iedzīvotāja pamatadresi, neatkarīgi no adreses ieguves veida: deklarētā, reģistrētā vai norādītā. EIKIS nav ietvertas papildadreses.Enerģētikas likumā ietvertā enerģētiskās nabadzības definīcija teorētiski nosaka, ka mājsaimniecības lietotāja nespēja uzturēt mājoklī atbilstošu temperatūru vai izmantot energoapgādes komersantu sniegtos pakalpojumus, vai norēķināties par tiem zemas energoefektivitātes dēļ vai tādēļ, ka maksai par šiem pakalpojumiem ir augsts īpatsvars mājsaimniecības ienākumos. Taču praksē un EIKIS ietvertajā algoritmā ar enerģētiskās nabadzības riskam pakļautām mājsaimniecībām tiek saprastas tādas mājsaimniecības, kuru izdevumi par mājokli mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli ir vismaz 30% no ienākumiem mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli. Attiecīgais princips noteikts saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktajiem pētījumiem par iedzīvotāju labklājību, kur secināts, ka mājoklis iedzīvotājiem ir pieejams tad, ja kopējie ikmēneša izdevumi par mājokli nepārsniedz 30% no ienākumiem. Ar kopējiem izdevumiem par mājokli saprotot izdevumus par īri (t.sk., zemes noma vai nekustamā īpašuma nodoklis), par komunālajiem pakalpojumiem (ūdens, kanalizācija, siltumenerģija, elektroenerģija, dabasgāze), par citiem ar mājokļa ikmēneša uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem (piemēram, mājokļa apdrošināšana). Mājsaimniecību ienākumu līmenis uz vienu mājsaimniecības locekli ir noteikts kā vidējais statistiskais lielums Latvijas Republikā, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotajiem datiem.Izmantojot EIKIS algoritmu kopējie vidējie mājsaimniecības izdevumi par mājokli uz vienu Latvijas mājsaimniecības locekli mēnesī uz 2025.gada 31.martu ir 141,19 EUR. Ņemot vērā, ka izdevumi 141,19 EUR apmērā nedrīkst pārsniegt 30% no mājsaimniecības ienākumiem mēnesī, lai mājoklis pēc OECD aplēsēm būtu pieejams, mājsaimniecības, kas ir pakļauta enerģētiskās nabadzības riskam ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ir 470,64 EUR vai zemāki, kas ietver arī pašvaldību sociālo pakalpojumu saņēmējus. Iegūtie dati par enerģētiskās nabadzības riskam pakļautajām mājsaimniecībām liecina, ka Latvijā uz 31.03.2025. ir identificētas 883 062 mājsaimniecības, no kurām 338 333 mājsaimniecības jeb 38,31% mājsaimniecību ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam. Enerģētiskai nabadzībai pakļauto mazaizsargāto mājsaimniecību īpatsvara izplatību Latvijā, balstoties uz EIKIS sistēmas datiem skatīt 8. attēlā.8. attēls. Enerģētiskā nabadzības izplatība Latvijā, % no kopējā mājsaimniecību skaita konkrētā teritorijā (EIKIS sistēmas dati uz 2025.gada 31.martu)Paredzēts, ka EIKIS sistēmas dati tiks izmantoti mazaizsargāto mājsaimniecību atlasei vai identifikācijai vairākās investīciju programmās, proti, visās ēku sektora komponentes investīcijās, kā arī atsevišķās transporta sektora investīcijās. Konkrēti atlases/identifikācijas kritēriji tiks noteikti investīciju programmās.Vienlaikus, ievērojot augsto enerģētiskās nabadzības līmeni valstī (38,31% no visām mājsaimniecībām jeb 338 333 mājsaimniecības) un ierobežoto Fonda apjomu, investīciju īstenošanā definīcija "enerģētiskā nabadzība" var tikt piemērota sašaurinātā izpratnē, piemēram, mērķorientēta uz konkrētām vismazāk aizsargātām saņēmējgrupām, nosakot detalizētus kritērijus konkrētu mājsaimniecību vai transporta lietotāju atlasei. Detalizēti atlases kritēriju nosacījumi tiks noteikti MK noteikumos par investīciju īstenošanu, un to izstrādē tiks iesaistītas ieinteresētās puses, t.sk., NVO un sociālie partneri.1.4.2. Definīcija "mazaizsargātās mājsaimniecības""mazaizsargātas mājsaimniecības" ir mājsaimniecības, kuras skar enerģētiskā nabadzība, vai mājsaimniecības, tostarp tās ar zemiem ienākumiem un vidēji zemiem ienākumiem, kuras būtiski skar ēku sektora iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kurām trūkst līdzekļu to ēku renovēšanai, kurās tās mitinās.Saskaņā ar Regulā 2023/955 noteikto definīciju, mazaizsargātas mājsaimniecības ir 1) visas enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās mājsaimniecības (1.4.1.sadaļā noteiktās) un 2) mājsaimniecības, kuras būtiski skar ETS 2 radītā ietekme.ETS2 radītā ietekme uz ēku sektora iekļaušanu ES ETS tika analizēta TSI projekta ietvaros (skatīt 1.5.sadaļu). Saskaņā ar TSI projekta rezultātiem mazaizsargāto mājsaimniecību skaits ETS 2 ietekmes dēļ pieaugs par 3 000 (pie ETS 2 emisijas kvotu cenas 60 EUR/tCO2), proti, par 1 % no enerģētiski nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību skaita pirms ETS 2 ieviešanas. Attiecīgi, piemērojot definīciju "mazaizsargāta mājsaimniecība", tiek piemērots definīcijas "enerģētiskā nabadzība" indikators, proti EIKIS sistēma.Vienlaikus, ievērojot augsto enerģētiskās nabadzības līmeni valstī un ierobežoto Fonda apjomu, investīciju īstenošanā definīcija "enerģētiskā nabadzība" var tikt piemērota sašaurinātā izpratnē, piemēram, mērķorientēta uz konkrētām vismazāk aizsargātām saņēmējgrupām, nosakot detalizētus kritērijus konkrētu mājsaimniecību vai transporta lietotāju atlasei. Detalizēti atlases kritēriju nosacījumi tiks noteikti MK noteikumos par investīciju īstenošanu, un to izstrādē tiks iesaistītas ieinteresētās puses, t.sk., NVO un sociālie partneri.1.4.3. Definīcija "transporta nabadzība""transporta nabadzība" ir personu un mājsaimniecību nespēja vai grūtības segt privātā vai sabiedriskā transporta izmaksas vai tāda transporta piekļuves neesamība vai ierobežota piekļuve transportam, kas vajadzīgs, lai piekļūtu būtiskiem sociālekonomiskiem pakalpojumiem un aktivitātēm, ņemot vērā valsts un ģeogrāfisko kontekstu2025.gada 22.maijā tika publiskots EK ieteikums 2025/1021 par transporta nabadzību60 (EK ieteikums 2025/1021), kas ietilpst Eiropas Sociālo tiesību pīlāra ietvarā (20.princips) ar mērķi nodrošināt pieejamu, piekļūstamu un taisnīgu mobilitāti visām iedzīvotāju grupām. EK ieteikumā minētas šādas transporta nabadzības definīcijas dimensijas: ekonomiskā pieejamība (affordability): personu un mājsaimniecību spēja atļauties privāto vai sabiedrisko transportu transporta pieejamība (availability): transporta pakalpojumu esība un biežums; piekļūstamība (accessibility): personu un mājsaimniecību spēja saprātīgā laikā sasniegt būtiskus sociālekonomiskos pakalpojumus un aktivitātes; transporta sistēmas pienācīgums (adequacy) – raksturo sistēmas izmantojamību. "Pienācīgums" ietver dažādus papildu elementus, tādus kā transporta sistēmas uzticamība, piemērotība cilvēkiem, kuri to izmanto darbam un/vai aprūpes pienākumu veikšanai (piemēram, lai ceļotu uz darba vietu un no darba vietas un pārvadātu bērnus), drošums un drošība un tās pieejamība ārpus sastrēgumstundām, neraugoties uz to, vai tā ir bez šķēršļiem un informācija par ceļošanas iespējām ir plaši pieejamaEK ieteikumā 2025/1021 sniegti politikas ieteikumi, pasākumu un investīciju piemēri, kā arī transporta nabadzības rādītāju uzskaitījums.SKF plāna īstenošanas ietvaros, proti, sagatavojot MK noteikumus par SKF plāna investīciju ieviešanu, tiks izvērtēta iespēja izmantot EK ieteikumā 2025/1021 minētos transporta nabadzības rādītājus, izvēloties Latvijas kontekstam atbilstošākos.Latvijas lauku iedzīvotāji saskaras ar ievērojamām transporta pieejamības problēmām un 8,6 % Latvijas lauku iedzīvotāju saskaras ar grūtībām piekļūt sabiedriskajam transportam. Uzticamu transporta iespēju trūkums liek daudziem cilvēkiem izmantot privātos automobiļus, kas nav nedz dzīvotspējīgs, nedz ilgtspējīgs risinājums ievērojamai iedzīvotāju daļai. Faktiski 22 % mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem ziņo par nespēju atļauties automašīnu, uzsverot transporta nabadzības apmēru. Lauku apvidos, kur attālumi ir lielāki, ievērojamu daļu sabiedriskā transporta lietotāju veido mazaizsargātas personas. Tie ietver tos, kuri nevar atļauties iegādāties transportlīdzekli vai nespēj vadīt transportlīdzekli vecuma, invaliditātes vai citu personisku apstākļu dēļ. Transporta nabadzību raksturo situācija, kad daudzās lauku teritorijās sabiedriskā transporta pieturas atrodas vairāk nekā 2 kilometru attālumā vai reisu skaits ir nepietiekams (mazāk par 4 reisiem dienā), lai cilvēki varētu ērti saņemt nepieciešamos pakalpojumus, padarot sabiedriskā transporta regulāru izmantošanu nepraktisku. Turklāt tiem, kam pieder privāta automašīna, ir jāmēro lielāki attālumi, un tādējādi ETS 2 ieviešana radīs lielāku ietekmi.2022. gadā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) projekta "Maksimalizēta mobilitāte un pakalpojumu pieejamība demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos" (MAMBA) pētījumā61 konstatēts, ka Latvijas 92 zonās 36 900 iedzīvotājiem ir grūtības piekļūt vai tie nevar piekļūt sabiedriskā transporta pakalpojumiem, jo viņu dzīvesvieta atrodas vairāk nekā 2 km rādiusā no piedāvātajiem sabiedriskā transporta maršrutiem (skatīt. 9. attēlu).9. attēls. Potenciālās teritorijas 2 km attālumā no MAMBA pētījumā definētajiem publiskā transporta maršrutiem, (Vidzemes plānošanas reģiona izpēte, balstoties uz MAMBA projekta rezultātiem, 2022.gads)Apkopojot iepriekš minēto, "transporta nabadzība" ir definējama kā indivīdu un mājsaimniecību nespēja vai grūtības segt privātā vai sabiedriskā transporta izmaksas, vai trūkums vai ierobežota piekļuve transportam, kas nepieciešams, lai piekļūtu būtiskiem sociālekonomiskiem pakalpojumiem un darbībām, ņemot vērā valsts un telpisko kontekstu.Investīcijas "Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos" ietvaros noteiktie indikatori, kas tiks izmantoti pakalpojuma tvēruma noteikšanā ir: mājsaimniecības, kurām tuvākā sabiedriskā transporta pietura ir "pārāk tālu" (2 km un vairāk) vietās, kur reisu skaits ir mazāks par 4 reisiem dienā.Investīcijas "Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām grupām" ietvaros ir izsniegt elektropiedziņas tehniskos palīglīdzekļus (TPL) mobilitātei bērniem un pilngadīgām personām ar invaliditāti vai funkcionēšanas traucējumiem, tādējādi veicinot pieejamu un videi draudzīgu individuālās mobilitātes risinājumu ieviešanu visā Latvijas teritorijā. Šis atbalsts nodrošina personām ar pārvietošanās ierobežojumiem iespēju aktīvāk piedalīties sabiedriskajā dzīvē, izglītībā un darba tirgū. Investīcijas ietvaros noteiktie indikatori, kas tiks izmantoti pakalpojuma tvēruma noteikšanā ir: Bērni ar kustību traucējumiem (piemēram, cerebrālā trieka, ģenētiskās saslimšanas u.c.); Pilngadīgas personas ar funkcionēšanas traucējumiem, t.sk. ar muguras smadzeņu bojājumiem, multiplās sklerozes, retu slimību un citu ilgstošu traucējumu sekām; Seniori ar mobilitātes ierobežojumiem, kam nepieciešama neatkarīga pārvietošanās un dalība sabiedrībā; Citi mazaizsargāti transporta lietotāji ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti, funkcionālu mazspēju, kā arī anatomiskiem defektiem.1.4.4. Definīcija "mazaizsargāts transporta lietotājs""mazaizsargāti transporta lietotāji" ir personas un mājsaimniecības, kuras skar transporta nabadzība, kā arī personas un mājsaimniecības, tostarp tās ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem, kuras būtiski skar autotransporta sektora siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kurām trūkst līdzekļu, lai iegādātos bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus vai pārietu uz alternatīviem, ilgtspējīgiem transporta veidiem, tostarp sabiedrisko transportu;Investīcijas "Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos" ietvaros mazaizsargāta transporta lietotāja statuss tiek noteikts, ja persona atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem: mājsaimniecības rīcībā esošie ienākumi ir zemāki par 20% no iedzīvotāju vidējā ienākumu līmeņa (zemākie 20% pēc CSP datiem); dzīvesvieta atrodas teritorijā, kur nav pieejams sabiedriskais transports (līdz tuvākai sabiedriskā transporta pieturai ir 2 km un vairāk); nav piekļuves privātam transportam, un regulāra pārvietošanās ar komerciāliem transporta pakalpojumiem (piemēram, taksometriem) nav finansiāli iespējama.Kritēriju pārbaude balstās uz datiem no EIKIS sistēmas, Centrālās statistikas pārvaldes ienākumu statistikām un TSI projekta ietvaros apkopotajiem reģionālajiem novērtējumiem.Investīcijas "Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām grupām" ietvaros noteiktie indikatori, kas tiks izmantoti pakalpojuma tvēruma noteikšanā ir: Bērni ar kustību traucējumiem (piemēram, cerebrālā trieka, ģenētiskās saslimšanas u.c.); Pilngadīgas personas ar funkcionēšanas traucējumiem, t.sk. ar muguras smadzeņu bojājumiem, multiplās sklerozes, retu slimību un citu ilgstošu traucējumu sekām; Seniori ar mobilitātes ierobežojumiem, kam nepieciešama neatkarīga pārvietošanās un dalība sabiedrībā; Citi mazaizsargāti transporta lietotāji ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti, funkcionālu mazspēju, kā arī anatomiskiem defektiem.1.4.5. Definīcija "mazaizsargāts mikrouzņēmums""mazaizsargāti mikrouzņēmumi" ir mikrouzņēmumi, kurus būtiski skar ēku vai autotransporta sektoru siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kuriem savas darbības vajadzībām trūkst līdzekļu, lai vai nu attiecīgi renovētu ēku, kurā tie atrodas, vai iegādātos bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus, vai pārietu uz alternatīviem, ilgtspējīgiem transporta veidiem, tostarp sabiedrisko transportu;SKF plāna ietvaros paredzēts sniegt atbalstu ģimenes ārstiem, kuri ir mikrouzņēmumi. Atbalstu plānots sniegt transporta nabadzības mazināšanai.Ģimenes ārstu pienākums ir nodrošināt mājas vizītes noteiktām iedzīvotāju grupām. Tā kā ģimenes ārsti regulāri izmanto transportu šo mājas vizīšu nodrošināšanai, tad tieši ģimenes ārsti ir tie, kurus negatīvi ietekmē fosilā kurināmā cenu pieaugums un izmaksas transporta nozarē. Papildus tam, ģimenes ārsti sniedz iedzīvotājiem normatīvajos aktos noteiktu obligāto pakalpojumu un tā izmaksas/ sadārdzinājums netiek kompensēts. Šī pakalpojuma saņēmēji bieži ir mazaizsargātie transporta lietotāji, kuri sava veselības stāvokļa dēļ nespēj izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumu un/ vai to īpašumā nav privātā autotransporta.1.4.6. Personīgo datu apstrādeIevērojot Fonda mērķus, proti, atbalstīt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazaizsargātus transporta lietotājus, būs nepieciešama no Fonda līdzekļiem atbalstīto personu datu apstrāde. Konkrēti datu apstrādes nosacījumi tiks noteikti normatīvajos aktos, kas noteiks SKF plāna un tajā iekļauto investīciju īstenošanu. Nosacījumu izstrādē tiks ņemti vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) nosacījumi. |
|---|
| Konteksta rādītāji62 | |
|---|---|
| 1. Mazaizsargātu mājsaimniecību skaits | 341 33363 |
| 2. Enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaits | 338 33364 |
| 18. Mazaizsargātu transporta lietotāju skaits | 246 20065 |
| 19. Transporta nabadzības skarto mājsaimniecību skaits | 243 00066 |
| 32. Mazaizsargātu mikrouzņēmumu skaits | 4 35067 |
| Aplēsē izmantoti EIKIS sistēmas dati par enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaitu Latvijā (uz 2025.gada martu) un EK Tehniskā atbalsta instrumenta finansētā projekta "Par palīdzību Sociālo klimata plānu izstrādē" (TSI projekts) 2.nodevuma rezultāti (skatīt 4.tabulu), kura ietvaros tika veikta Regulā 2023/955 noteikto mazaizsargāto grupu apzināšana un analizēts potenciālais ETS 2 ietekmes palielinājums.Enerģētiski nabadzīgās mājsaimniecībasSaskaņā ar EIKIS sistēmas datiem (skatīt 1.4.sadaļu), Latvijā uz 31.03.2025. ir identificētas 883 062 mājsaimniecības, no kurām 338 333 mājsaimniecības jeb 38,31% mājsaimniecību ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam.Mazaizsargātas mājsaimniecībasKopējais prognozētais mazaizsargāto mājsaimniecību skaits ir 341 333 mājsaimniecības. Aprēķins balstīts uz Regulā 2023/955 noteikto definīciju, proti, mazaizsargātas mājsaimniecības ir 1) visas enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās mājsaimniecības un 2) mājsaimniecības, kuras būtiski skar ETS 2 radītā ietekme. Attiecīgi, mazaizsargāto mājsaimniecību skaits ir summa, ko veido: EIKIS sistēmas dati par mājsaimniecībām, kas pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam (338 333 mājsaimniecības), un TSI projekta dati par ETS 2 prognozēto ietekmi (3 000 mājsaimniecības) uz mazaizsargāto mājsaimniecību skaita palielinājumu (pie ETS 2 emisijas kvotu cenas 60 EUR/t CO2).Mazaizsargātie transporta lietotāji un personas, kuras ir transporta nabadzīgasSaskaņā ar TSI projekta ietvaros veikto izpēti un analīzi, paredzams, ka mājsaimniecībām, kas izmanto benzīnu vai dīzeļdegvielu, oglekļa cena radīs papildu izdevumus, un ka tie būs lielāki apakšējās ienākumu decilēs un mazāki – augšējās ienākumu decilēs.Mājsaimniecību apdzīvotības blīvumam ir liela nozīme ETS2 ietekmes noteikšanā. Paredzams, ka ETS 2 izmaksas vairāk skars mājsaimniecības reti apdzīvotās teritorijās, jo lielāka daļa no to kopējiem izdevumiem tiks novirzīta šīm izmaksām. Gan pilsētu, gan lauku teritorijās mājsaimniecībām degvielas izmaksas palielināsies līdzīgi. Taču pilsētu mājsaimniecībām ierasti ir lielāki ienākumi, tāpēc tām var būt vieglāk absorbēt finansiālo ietekmi, kā arī transporta izmaksas sastāda mazāku daļu no to kopējiem izdevumiem nekā lauku teritorijās dzīvojošajām mājsaimniecībām. Ir svarīgi norādīt, ka daudzām mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem nav transportlīdzekļa. Šīm mājsaimniecībām var nebūt tiešu izdevumu palielinājumu ETS2 izmaksu dēļ, bet tās var tikt ietekmētas, ja šīs izmaksas ietekmē sabiedrisko transportu, kā arī citus transporta veidus, piemēram, skolu autobusus, koplietošanas transportlīdzekļus, transportlīdzekļus, ko izmanto sociālo pakalpojumu sniegšanai utt. Šīs mājsaimniecības joprojām var saņemt atbalstu no SKF, ja tās tiek uzskatītas par transporta nabadzīgām. Tiek pieņemts, ka 20% personu pirmajā ienākumu kvintilē nevar atļauties automašīnu finansiālu iemeslu dēļ.Saskaņā ar TSI projekta ietvaros veikto novērtējumu Latvijā aptuveni 10% mājsaimniecību un aptuveni 13% iedzīvotāju (kas atbilst 246 200 personām) tiek uzskatīti par mazaizsargātām transporta nabadzības kontekstā un tās īpaši ietekmē ETS 2 ieviešana. Ietekmēto mājsaimniecību un indivīdu skaitu ETS 2 emisijas kvotu cena ietekmē tikai nedaudz (skatīt 10.attēlu), kas nozīmē, ka ETS 2 ietekme ir ierobežota - lielākā daļa mājsaimniecību un personu, kas tiek uzskatītas par mazaizsargātām transporta nabadzības kontekstā un īpaši mazaizsargātām pret ETS 2 ieviešanu, tiek identificētas pat pie oglekļa cenas 0 EUR/tCO2.Citi rādītāji liecina, ka transporta nabadzība ir īpaši raksturīga iedzīvotāju grupām ar zemākiem ienākumiem un lauku iedzīvotājiem. Lauku iedzīvotājiem ir apgrūtināta piekļuve sabiedriskajam transportam - 8,6% lauku iedzīvotāju norādīja, ka piekļuve sabiedriskajam transportam ir ļoti apgrūtināta, salīdzinot ar 4,8% no kopējā iedzīvotāju skaita. Automašīnas trūkums ir lielāka problēma ienākumu sadales zemākās kvintiles iedzīvotājiem, kur 22% aptaujāto apgalvo, ka nevar atļauties automašīnu. Latvijas iedzīvotāji, kas dzīvo ciemos un piepilsētās, tikpat bieži apgalvo, ka nevar atļauties automašīnu, kā iedzīvotāji pilsētās.10.attēls. Mājsaimniecības un iedzīvotāji, kurus skar transporta nabadzība un kurus būtiski skar ETS 2 radītā ietekme (% no kopējā apjoma)Mazaizsargāti mikrouzņēmumiETS 2 ietekmes novērtējums uz mikrouzņēmumiem tika novērtēts TSI projekta ietvaros. Atbilstoši TSI projekta ietvaros veiktajam novērtējumam, Latvijā pakalpojumu nozares mikrouzņēmumi, kas ir atkarīgi no fosilā kurināmā apkurei un citām vajadzībām, veido aptuveni 41% no visiem mikrouzņēmumiem, kas ir aptuveni 42 500 uzņēmumu. No tiem aptuveni 11 000 tiek uzskatīti par mazaizsargātiem. Turklāt aptuveni 19% mikrouzņēmumu (aptuveni 19 500 uzņēmumu) pieder transportlīdzekļi, neņemot vērā transporta nozares uzņēmumus, bet tikai 3 200 no tiem var uzskatīt par mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem.Paredzams, ka ETS 2 ietekme uz enerģijas patēriņu un izmaksām transporta nozarē un mikrouzņēmumos, kas regulāri izmanto transportu, būs lielāka nekā parastiem uzņēmumiem. Lielākā ietekme ir uz mikrouzņēmumiem, kas nodarbojas ar kravu autopārvadājumiem.Mikrouzņēmumu enerģijas patēriņš Latvijā var pārklāties ar mājsaimniecību enerģijas patēriņu, jo īpaši gadījumos, kad personas dzīvo un strādā vienā ēkā. Turklāt, ņemot vērā salīdzinoši zemo iedzīvotāju blīvumu daudzos reģionos, ievērojama daļa mikrouzņēmumu var būt mazaizsargāti pret pieaugošajām transporta izmaksām, jo to darbība bieži ir atkarīga no transportlīdzekļu izmantošanas. No mikrouzņēmumu apsekojuma rezultātiem gaidāms plašāks ieskats mikrouzņēmumu kontekstā Latvijā.TSI projekta ietvaros veiktā analīze un metodikaTSI projekta ietvaros veiktajā analīzē tika izmantoti dažādi dati, tostarp: makro- un mikro - modelēšana, pamatojoties uz ES līmeņa apsekojumu datu kopām un citiem ES līmeņa avotiem; ETS 2 ietekme uz degvielas un kurināmā cenas palielinājumu68; valsts un reģionālie statistikas dati, tostarp tādi rādītāji kā enerģijas patēriņš, emisiju līmenis un sociālekonomiskie rādītāji; konsultācijas ar ekspertiem, lai apstiprinātu pieņēmumus un uzlabotu ietekmes novērtējuma pamatotību; metodoloģiskas diskusijas ar EK; pirmajā ieinteresēto pušu iesaistes pasākumā gūtie rezultāti, kā arī divpusējās diskusijas; TSI projekta ekspertu grupas datu analīze; datu analīze un kvalitatīvā analīze, ko veica valsts ekspertu komanda.TSI projekta veiktā analīze par mājsaimniecību un transporta lietotāju mazaizsargātību ir balstīta uz ES "Statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem" (EU-SILC) 2023 un ES "Mājsaimniecību budžeta apsekojumu" (HBS) 2015. Attiecībā uz HBS datiem, tiek izmantoti 2015. gada dati, lai izvairītos no COVID-19 pandēmijas ietekmes, kas atspoguļojas HBS 2020. gada datos. Tomēr šis novērtējums, iespējams, pārspīlē ETS 2 faktisko ietekmi, jo laika periodā no 2015. līdz 2027. gadam mājsaimniecību fosilā kurināmā patēriņa samazinājumu apkurei un transportam ietekmē arī citi enerģētikas un klimata politikas pasākumi, kā arī vispārējas šo kurināmo cenu izmaiņas. Neskatoties uz to, tiek pieņemts, ka mazaizsargāto grupu gadījumā šie samazinājumi ir mazāk izteikti, un 2015. gada dati joprojām ir pamatots pašreizējās situācijas atspoguļojums, jo šīm grupām trūkst līdzekļu ieguldījumiem klimatam draudzīgās alternatīvās. Šādu ieguldījumu veicināšana ir Fonda mērķis.11.attēlā un 3. un 4.tabulā sniegts pārskats par galvenajiem TSI projekta 2.nodevuma ietvaros aprēķinātajiem un analizētajiem datiem.11.attēls. Benzīna, dīzeļdegvielas un dabas gāzes cenas palielinājums pie ETS 2 emisijas kvotu cenas 30 EUR/tCO2 un 60 EUR/tCO2(cenas palielinājums, salīdzinot ar 2024.gada cenu, cenās ietverti nodokļi un PVN)3. tabula. TSI projekta ietvaros izmantotie pamata dati Skaits (tūkst.)PiezīmesIedzīvotāju skaits (2023)1 883Avots: Eurostat. Norāda arī transporta lietotāju skaituMājsaimniecību skaits (2023)870Avots: EurostatMikrouzņēmumi100Avots: Eurostat SBS (Uzņēmējdarbības strukturālā statistika)4. tabula. TSI projekta ietvaros novērtētā ETS 2 ietekme uz mājsaimniecībām, transporta lietotājiem un mikrouzņēmumiem Mājsaimniecības, %Mājsaimniecības, skaitsIedzīvotāji, %SkaitsPiezīmesMazaizsargāti pret enerģētisko nabadzību un īpaši mazaizsargāti pret ETS2 ieviešanuPirms ETS21.2%10 4001.2%23 000Pamatojo-ties uz ES HBS 2015€60/tCO21.5%13 4001.7%32 500Mājoklī ir tekošs jumts, mitras sienas, griesti, grīdas, mājas pamati vai trupe logu rāmjos, durvīs vai grīdās 18%156 00019%351 700EU-SILC 2023Izdevumi par apkuri vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējos izdevumus 24%69209 40026%489 600ES HBS 2015Mazaizsargāti pret nabadzību transporta jomā un īpaši neaizsargāti pret ETS2 ieviešanuPirms ETS29%82 40013%243 000Balstoties uz ES HBS 201560 EUR/tCO210%83 70013%246 200Nevar atļauties automašīnu 12%104 70010%188 300EU-SILC 2023Ļoti apgrūtināta piekļuve sabiedriskajam transportam 5%90 800EQLS 2016 %SkaitsPiezīmesMazaizsargāti mikrouzņēmumi4.25%4 350 Saskaņā ar TSI projekta rezultātiem paredzams, ka ETS 2 mēreni palielinās apkures enerģijas izmaksas gan mājsaimniecībām, gan mikrouzņēmumiem, kas izmanto fosilo kurināmo. Arī mājsaimniecībām, kas izmanto ar dīzeļdegvielu vai ar benzīnu darbināmus transportlīdzekļus, būs jārēķinās ar ikgadēju izmaksu pieaugumu, jo īpaši tām mājsaimniecībām, kas veic lielākus attālumus un patērē vairāk degvielas. Tiek lēsts, ka iedzīvotāju daļa, kas tiek uzskatīta par mazaizsargātu pret enerģētisko nabadzību un īpaši mazaizsargātu pret ETS 2 ieviešanu Latvijā, pieaugs par 0,3 (uz mājsaimniecībām) un 0,5 procentpunktiem (uz iedzīvotājiem) salīdzinājumā ar situāciju pirms ETS2 ieviešanas. Šie rezultāti ir balstīti uz pieņēmumu, ka ETS 2 tiks noteiktas divas oglekļa cenas vērtības, attiecīgi 30 EUR/tCO2 un 60 EUR/tCO2. Kopumā nelielais ETS 2 ietekmēto grupu skaits atspoguļo faktu, ka Latvijā fosilajam kurināmajam ir neliela nozīme siltumenerģijas bilancē - lielāka nozīme ir centralizētai siltumapgādei un biomasai, kas nav iekļautas ETS 2.Kopš 2019. gada atjaunojamie energoresursi ir veidojuši aptuveni 38 % no kopējā enerģijas patēriņa mājsaimniecībās, no kuriem gandrīz visu veido biomasa (galvenokārt koksne un koksnes granulas), savukārt citu atjaunojamo energoresursu īpatsvars joprojām ir niecīgs. Dabasgāze un naftas produkti nekad nav bijuši dominējošie kurināmā veidi - katrs no tiem sastāda 7,6%. Elektroenerģijas patēriņš ierīcēm, apgaismojumam un apkurei ir 15,3%, bet centralizētā siltumapgāde - 30%, un laika gaitā nav vērojams būtisks samazinājums.Izmantotā kurināmā veids joprojām var radīt netiešu ietekmi uz mājsaimniecībām, kuras neizmanto fosilo kurināmo, jo, pieaugot fosilā kurināmā cenām ETS 2 dēļ, var palielināties pieprasījums pēc alternatīviem enerģijas avotiem, tostarp biomasas. Jānorāda, ka slēptās enerģētiskās nabadzības (no angļu valodas: hidden energy poverty) aspekts70 ir īpaši nozīmīgs Latvijas kontekstā, tāpēc ir svarīgi aplūkot arī indikatorus, ar kuriem var aptvert arī slēpto enerģētisko nabadzību. Piemēram, indikatori, kas balstīti uz tādiem rādītājiem kā "parādi par komunālo pakalpojumu rēķiniem", neiekļauj slēptās enerģētiskās nabadzības aspektu, jo potenciāli pastāv liela daļa mājsaimniecību, kas drīzāk upurē citus izdevumus, nevis riskē uzkrāt komunālo pakalpojumu rēķinu parādus. Tāpēc tādi rādītāji kā EIKIS, kas nav vērsti uz parādiem, bet gan uz apkures izdevumu daļu attiecībā pret ienākumiem (aprakstīts mājsaimniecību enerģijas patēriņa konteksta rādītāju nodaļā), atspoguļo citus enerģētiskās nabadzības aspektus. Saskaņā ar Regulas 2023/955 nosacījumiem, mājsaimniecības, kas tiek uzskatītas par slēptās enerģētiskās nabadzības skartajām mājsaimniecībām, var gūt labumu no SKF plānā iekļautajiem pasākumiem un investīcijām.Turklāt Latvija saskaras ar ievērojamām problēmām, kas saistītas ar novecojošu dzīvojamo fondu. Šajās ēkās bieži vien ir slikta siltumizolācija, neefektīvas apkures sistēmas un nolietojušies konstrukcijas elementi, kas veicina augstu enerģijas patēriņu un paaugstinātas sadzīves izmaksas iedzīvotājiem. Problēmas, ko rada šādi ēku stāvokļi, nesamērīgi ietekmē mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem - energoefektīvas renovācijas veicināšana mājsaimniecībām ir nozīmīga enerģētiskās nabadzības problēmas risināšanas sastāvdaļa.Fosilā kurināmā izmaksu pieaugums ietekmēs arī transporta izmaksas, kas ietekmēs gan mājsaimniecības, gan mikrouzņēmumus.ETS 2 ir daļa no plašāka pasākumu kopuma (t.i., tiesību aktu kopums "Gatavi mērķrādītājam 55"71). Tāpēc šī atsevišķā pasākuma ietekmes izolēšana ir sarežģīta un iegūtie rezultāti ietver ievērojamu nenoteiktības robežu. Tiek pieņemts, ka pēc tiesību aktu kopumā "Gatavi mērķrādītājam 55" ietverto pasākumu īstenošanas ar apkuri saistītie izdevumi varētu samazināties attiecīgi par -0,4% līdz -1,0% no kopējiem izdevumiem par precēm un pakalpojumiem mājsaimniecībām ar zemiem un augstiem ienākumiem, jo īpaši pateicoties zemākiem enerģētikas izdevumiem.Mazaizsargāto grupu identificēšanaTSI projekta ietvaros tika izstrādāti īpaši indikatori ēku un transporta jomai (modificēti 2M indikatori), kas identificē grupas, kuras tiks skartas no ETS 2 ieviešanas un tie ir aprēķināti, pamatojoties uz ES līmeņa datiem (skatīt 2.ievilkumu).2.ievilkums. TSI projekta ietvaros izstrādātais 2M indikators - skaidrojumsPielāgotais 2M indikators" ēku sektorā:Tiek iekļautas tikai mājsaimniecības un personas, kurām ir izdevumi par fosilo resursu (dabasgāzes, krāšņu kurināmais, akmeņogļu u.c.) izmantošanu;Lai atspoguļotu prasību, ka šis indikators būtu ierobežots tikai zemu un vidēji zemu ienākumu grupām, tiek iekļautas mājsaimniecības, kas atrodas izdevumu sadalījuma apakšējā pusē.2M slieksnis tiek novērtēts bez CO2 izmaksām visām mājsaimniecībām un apkures avotiem (izmantojot HBS 2015). Šis slieksnis tiek noteikts visiem CO2 cenu līmeņiem.Ievainojamās mājsaimniecības ir tās, kuru patēriņš pārsniedz 2M slieksni, ņemot vērā to izdevumus par fosilo degvielu, tostarp CO2 izmaksas.Ievainojamo mājsaimniecību skaits atbilstoši šim indikatoram atšķiras atkarībā no CO2 cenas līmeņa"Pielāgotais 2M indikators" transporta sektorā:Tiek iekļautas tikai mājsaimniecības un personas, kuru izdevumi par fosilās degvielas (benzīns, dīzeļdegviela, saspiestā dabasgāze (CNG), sašķidrinātā dabasgāze (LNG)) izmantošanu ir ievērojami.Lai atspoguļotu prasību, ka šis indikators būtu ierobežots tikai zemu un vidēji zemu ienākumu grupām, tiek iekļautas mājsaimniecības, kas atrodas izdevumu sadalījuma apakšējā pusē;2M slieksnis tiek novērtēts visām mājsaimniecībām un visiem pārvietošanās veidiem bez CO2 izmaksām (izmantojot HBS 2015). Šis slieksnis tiek noteikts neatkarīgi no CO2 cenas līmeņa.Ievainojamās mājsaimniecības ir tās, kuru patēriņš pārsniedz 2M slieksni, ņemot vērā to izdevumus par fosilo degvielu transportā, tostarp CO2 izmaksas.Ievainojamo mājsaimniecību skaits atbilstoši šim indikatoram atšķiras atkarībā no CO2 cenas līmeņa.Mazaizsargātās mājsaimniecības siltumapgādes kontekstā un enerģētiski nabadzīgās mājsaimniecības.Tiek lēsts, ka enerģētiskās nabadzības apdraudēto mājsaimniecību īpatsvars, kuras ir īpaši mazaizsargātas pret ETS2 ieviešanu apkures kontekstā ir 3 % ienākumu grupas apakšējā tercilē un 1,6% vidējā tercilē, ņemot vērā CO2 cenu diapazonus. Tas ir neliels pieaugums salīdzinājumā ar situāciju bez ETS2 ieviešanas, kas liecina, ka 2,1% un 1,5% mājsaimniecību attiecīgi apakšējā un vidējā tercilē jau tiek uzskatītas par mazaizsargātām. Neviena mājsaimniecība augšējā tercilē netika uzskatīta par mazaizsargātu pret enerģētisko nabadzību un īpaši mazaizsargātu pret ETS 2 ieviešanu. Kopējo izdevumu daļa kas saistīta ar ETS2 izmaksām apkurei mājsaimniecībām, kuras izmanto fosilo kurināmo, ir salīdzinoši nemainīga visās decilēs, bet vislielākā tā ir mājsaimniecībām pirmajā decilē.Analizējot aspektus urbanizācijas griezumā, redzams, ka ETS 2 ietekme ir lielāka reģionos ar vidēju apdzīvotības blīvumu (75 EUR/gadā pie oglekļa cenas 60 EUR/tCO2) un vismazākā - mājsaimniecībām, kas dzīvo blīvi apdzīvotās teritorijās (30 EUR/gadā pie oglekļa cenas 60 EUR/tCO2). Iespējams, ka ETS 2 mazāk ietekmē blīvi apdzīvotas teritorijas, jo tajās ir salīdzinoši liels centralizētās siltumapgādes īpatsvars, kas daļēji vai pilnībā izmanto atjaunojamos enerģijas avotus. Liela daļa centralizētās siltumapgādes iekārtu Latvijā jau ir iekļautas ES ETS, tāpēc ETS 2 tās tieši neietekmē. Saskaņā ar CSP statistiku un ES ETS ziņojumiem, 2023. gadā aptuveni 52 % centralizētās siltumapgādes iekārtu Latvijā ir iekļautas ES ETS.Enerģētiskās nabadzības indikatori liecina par sliktāku mājokļu stāvokli iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem, kā arī iedzīvotājiem lauku reģionos. Latvijā 18,7% iedzīvotāju (351 709 personas) ir norādījuši, ka mājoklī ir "tekošs jumts, mitras sienas, griesti, grīdas, mājas pamati vai trupe logu rāmjos, durvīs vai grīdās", tostarp no pirmās ienākumu kvintiles šis rādītājs aptver 24% mājsaimniecību. Šāds mājokļa stāvoklis ir izteiktāks lauku teritorijās (22% iedzīvotāju) nekā pilsētās (16% iedzīvotāju). Iedzīvotāju īpatsvars, kuri par kurināmo iztērē mazāk nekā pusi no valsts vidējā rādītāja un kuru kopējie izdevumi ir zemāki par valsts vidējo rādītāju (M/2 rādītājs) sasniedz 26% un tas ir ļoti izplatīts starp mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem - pirmajā ienākumu kvintilē šis rādītājs skar 63% iedzīvotāju un 57% mājsaimniecību. Tajā pašā laikā salīdzinoši neliels iedzīvotāju skaits norāda, ka viņiem ir parādi par komunālajiem maksājumiem - 7,1%. Lielais iedzīvotāju īpatsvars, kas visticamāk dzīvo apstākļos ar neatbilstošu enerģijas patēriņu (M/2 rādītājs), kopā ar salīdzinoši nelielo iedzīvotāju skaitu, kuri norāda, ka tiem ir parādi par komunālajiem maksājumiem, varētu norādīt uz to, ka Latvijā mājsaimniecības samazina savus izdevumus par energoresursiem un prioritāri apmaksā rēķinus, lai izvairītos no parādsaistību uzkrāšanās, norādot uz iedzīvotāju slēpto enerģētisko nabadzību. Līdztekus to iedzīvotāju atbalstīšanai, kuri ir mazaizsargāti pret ETS 2 ieviešanu fosilā kurināmā izmantošanas dēļ, Fonda ieguldījumus un pasākumus var izmantot arī tam, lai risinātu ar enerģētisko nabadzību saistītās problēmas. | |
| --- | --- |
| Skaits (tūkst.) | |
| Iedzīvotāju skaits (2023) | 1 883 |
| Mājsaimniecību skaits (2023) | 870 |
| Mikrouzņēmumi | 100 |
| Mazaizsargāti pret enerģētisko nabadzību un īpaši mazaizsargāti pret ETS2 ieviešanu | Pirms ETS2 |
| Mazaizsargāti pret enerģētisko nabadzību un īpaši mazaizsargāti pret ETS2 ieviešanu | €60/tCO2 |
| Mājoklī ir tekošs jumts, mitras sienas, griesti, grīdas, mājas pamati vai trupe logu rāmjos, durvīs vai grīdās | |
| Izdevumi par apkuri vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējos izdevumus | |
| Mazaizsargāti pret nabadzību transporta jomā un īpaši neaizsargāti pret ETS2 ieviešanu | Pirms ETS2 |
| Mazaizsargāti pret nabadzību transporta jomā un īpaši neaizsargāti pret ETS2 ieviešanu | 60 EUR/tCO2 |
| Nevar atļauties automašīnu | |
| Ļoti apgrūtināta piekļuve sabiedriskajam transportam | |
| % | |
| Mazaizsargāti mikrouzņēmumi | 4.25% |
| 2.ievilkums. TSI projekta ietvaros izstrādātais 2M indikators - skaidrojumsPielāgotais 2M indikators" ēku sektorā:Tiek iekļautas tikai mājsaimniecības un personas, kurām ir izdevumi par fosilo resursu (dabasgāzes, krāšņu kurināmais, akmeņogļu u.c.) izmantošanu;Lai atspoguļotu prasību, ka šis indikators būtu ierobežots tikai zemu un vidēji zemu ienākumu grupām, tiek iekļautas mājsaimniecības, kas atrodas izdevumu sadalījuma apakšējā pusē.2M slieksnis tiek novērtēts bez CO2 izmaksām visām mājsaimniecībām un apkures avotiem (izmantojot HBS 2015). Šis slieksnis tiek noteikts visiem CO2 cenu līmeņiem.Ievainojamās mājsaimniecības ir tās, kuru patēriņš pārsniedz 2M slieksni, ņemot vērā to izdevumus par fosilo degvielu, tostarp CO2 izmaksas.Ievainojamo mājsaimniecību skaits atbilstoši šim indikatoram atšķiras atkarībā no CO2 cenas līmeņa"Pielāgotais 2M indikators" transporta sektorā:Tiek iekļautas tikai mājsaimniecības un personas, kuru izdevumi par fosilās degvielas (benzīns, dīzeļdegviela, saspiestā dabasgāze (CNG), sašķidrinātā dabasgāze (LNG)) izmantošanu ir ievērojami.Lai atspoguļotu prasību, ka šis indikators būtu ierobežots tikai zemu un vidēji zemu ienākumu grupām, tiek iekļautas mājsaimniecības, kas atrodas izdevumu sadalījuma apakšējā pusē;2M slieksnis tiek novērtēts visām mājsaimniecībām un visiem pārvietošanās veidiem bez CO2 izmaksām (izmantojot HBS 2015). Šis slieksnis tiek noteikts neatkarīgi no CO2 cenas līmeņa.Ievainojamās mājsaimniecības ir tās, kuru patēriņš pārsniedz 2M slieksni, ņemot vērā to izdevumus par fosilo degvielu transportā, tostarp CO2 izmaksas.Ievainojamo mājsaimniecību skaits atbilstoši šim indikatoram atšķiras atkarībā no CO2 cenas līmeņa. |
| Intervences apgabals: Ēku sektorsMērķis:Saskaņā ar 2020. gada 14. oktobra EK paziņojumu par "Eiropas Renovācijas vilnis - par zaļām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi", Latvijai līdz 2050. gadam ir jāsasniedz klimatneitralitāte ēku sektorā. Eiropas Semestra rekomendācijas Latvijai72 aicina virzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos - tīrā enerģijā, ilgtspējīgā transportā, resursu efektivitātē un ēku energoefektivitātē.Aktualizētajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021–2030.gadam noteikts energoefektivitātes mērķis - galapatēriņa ietaupījums par 14,7 TWh līdz 2030. gadam.Ēku energoefektivitātes uzlabošana prasa ievērojamus ilgtermiņa kapitālieguldījumus, kuru atmaksāšanās periods ir ilgs. Tāpēc iedzīvotājiem un pašvaldībām, kas iegulda ēkās, kas nodrošina sociālās funkcijas, nereti trūkst pietiekamu finanšu resursu, lai īstenotu nepieciešamos energoefektivitātes uzlabojumus un šādu ēku uzturēšana prasa ievērojamus līdzekļus, kuru kompensēšana negatīvi finansiāli atsaucas uz maznodrošinātām mājsaimniecībām, kas saņem pakalpojumus šajās ēkās.Maza mēroga energoefektivitātes pasākumiem Latvijā ir izšķiroša nozīme, ņemot vērā pašreizējo mājokļu stāvokli un lēno liela mēroga mājokļu atjaunošanas tempu. Daudzas no esošajām ēkām ir novecojušas un nav energoefektīvas, kas rada lielu enerģijas patēriņu un palielina izmaksas iedzīvotājiemŅemot vērā augstāk minētos izaicinājumus, SKF plānā iekļautas daudzpusīgas investīcijas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai:- Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai;- Privātmāju atjaunošanai;- Maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai;- Energoefektivitātes pasākumiem ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas;- Atjaunīgo energoresursu izmantošanai.Plānotās investīcijas būs papildinošas ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam un Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ieguldījumiem, palielinot kopējo investīciju apjomu.Pasākumi un investīcijas:Komponentes ietvaros tiks īstenotas trīs investīcijas: C1.A.I1 - Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās; C1.B.I1 - Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai. C1.B.I2 - Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcija.Investīciju ietvaros plānots sasniegt 12 rādītājus – 4 atskaites punktus un 8 mērķrādītājus.Aplēstās kopējās izmaksas: 364 139 573 EUR, no kuriem izmaksas, kuras pieprasa segt no Fonda līdzekļiem: 273 104 680 EUR; izmaksas, kas jāsedz ar pārvietojumiem no dalītās pārvaldības programmām (piemēram, Eiropas Sociālā fonda Plus programma (ESF+), Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) u. c.): 0 EUR; izmaksas, kas jāsedz no nacionālā līdzfinansējuma: 91 034 893 EUR. |
|---|
| Saskaņā ar 2020. gada 14. oktobra EK paziņojumu par "Eiropas Renovācijas vilnis - par zaļām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi", Latvijai līdz 2050. gadam ir jāsasniedz klimatneitralitāte ēku sektorā. Eiropas Semestra rekomendācijas Latvijai72 aicina virzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos - tīrā enerģijā, ilgtspējīgā transportā, resursu efektivitātē un ēku energoefektivitātē.Aktualizētajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021–2030.gadam noteikts energoefektivitātes mērķis - galapatēriņa ietaupījums par 14,7 TWh līdz 2030. gadam.Ēku energoefektivitātes uzlabošana prasa ievērojamus ilgtermiņa kapitālieguldījumus, kuru atmaksāšanās periods ir ilgs. Tāpēc iedzīvotājiem un pašvaldībām, kas iegulda ēkās, kas nodrošina sociālās funkcijas, nereti trūkst pietiekamu finanšu resursu, lai īstenotu nepieciešamos energoefektivitātes uzlabojumus un šādu ēku uzturēšana prasa ievērojamus līdzekļus, kuru kompensēšana negatīvi finansiāli atsaucas uz maznodrošinātām mājsaimniecībām, kas saņem pakalpojumus šajās ēkās.Maza mēroga energoefektivitātes pasākumiem Latvijā ir izšķiroša nozīme, ņemot vērā pašreizējo mājokļu stāvokli un lēno liela mēroga mājokļu atjaunošanas tempu. Daudzas no esošajām ēkām ir novecojušas un nav energoefektīvas, kas rada lielu enerģijas patēriņu un palielina izmaksas iedzīvotājiemŅemot vērā augstāk minētos izaicinājumus, SKF plānā iekļautas daudzpusīgas investīcijas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai:- Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai;- Privātmāju atjaunošanai;- Maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai;- Energoefektivitātes pasākumiem ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas;- Atjaunīgo energoresursu izmantošanai.Plānotās investīcijas būs papildinošas ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam un Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ieguldījumiem, palielinot kopējo investīciju apjomu. |
| Komponentes ietvaros tiks īstenotas trīs investīcijas: C1.A.I1 - Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās; C1.B.I1 - Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai. C1.B.I2 - Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcija.Investīciju ietvaros plānots sasniegt 12 rādītājus – 4 atskaites punktus un 8 mērķrādītājus. |
| Latvijā daudzdzīvokļu dzīvojamais fonds veido būtisku daļu no kopējā dzīvojamo mājokļu sektora — vairāk nekā 38 000 daudzdzīvokļu ēku aptver ap 56 % no kopējās dzīvojamās platības valstī. No šīm ēkām aptuveni 60% ir tehniski un energoefektivitātes ziņā novecojušas, uzbūvētas padomju laikā, ar augstu siltumenerģijas patēriņu un zemu energoefektivitāti.Šajās ēkās dzīvo lielākā daļa mazaizsargāto mājsaimniecību — pensionāri, daudzbērnu ģimenes, personas ar invaliditāti, mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem. Tām raksturīga augsta energoizdevumu attiecība pret ienākumiem, kas vairumā gadījumu pārsniedz 15 % no mājsaimniecības budžeta, un augsts enerģētiskās nabadzības risks.Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai ir augsts emisiju samazināšanas un sociālā taisnīguma potenciāls. Atjaunošanas programmās, kuras jau īstenotas, sasniegts apkures enerģijas ietaupījums vidēji 60 % apmērā un tas ir būtisks CO₂ emisiju samazinājums, līdz ar to, tas pierāda šī segmenta augsto efektivitāti klimata politikas mērķu sasniegšanā.Šīs investīcijas mērķis ir uzlabot energoefektivitāti un modernizēt ēku tehniskās sistēmas mazaizsargātām mājsaimniecībām daudzdzīvokļu mājās ar īpaši lielu enerģijas patēriņu, kā arī sniegt papildus atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām, kuras ir enerģētiskā nabadzībā un kuras ir īpaši mazaizsargātas pret ETS 2 ieviešanu. Atsevišķi tiks izdalīts atbalsts daudzdzīvokļu mājām, kuras nav pieslēgtas centralizētai siltumapgādes sistēmai un kurām ir paredzēta tieša ietekme no ETS2 ieviešanas.Saskaņā ar EK 2023.gada 23.oktobra ieteikumu 2023/2407 "Par enerģētisko nabadzību"73 viens no atbalsta pasākumiem ir "Veikt pasākumus, kas paātrinātu vissliktākā energosnieguma ēku atjaunošanas rādītāja kāpumu tā, ka ietaupījums mājsaimniecībai ir pietiekams, lai panāktu pietiekamu iekštelpu siltumkomfortu. Enerģētiski nabadzīgu mājsaimniecību atbalsta pasākumos būtu jāņem vērā mājokļu tirgus īpašumtiesību struktūra, un nedrīkstētu pieļaut, ka tiek izslēgti enerģētiskās nabadzības skartie mājokļu īpašnieki, no vienas puses, un īrnieki, no otras puses."Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, atbalstu paredzēts sniegt: mājsaimniecībām daudzdzīvokļu mājās ar F energoefektivitātes klasi; mājsaimniecībām, kas atbilst valsts valdības izstrādātajai valsts energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmai (EIKIS); mājsaimniecībām, kas pakļautas ETS 2 ietekmei; vienas pieturas aģentūras funkciju nodrošināšanai.Mājas ar zemu energosniegumu jeb F energoefektivitātes klasiES nav noteiks vienots enerģijas patēriņa slieksnis, kas definētu "zema energosnieguma ēkas". Tomēr ir izstrādātas vadlīnijas un direktīvas, kuru ietvaros dalībvalstis var noteikt ēkas ar vislielāko enerģijas patēriņu. Pamatojoties uz Ēku energoefektivitātes likuma 4. panta otro daļu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/844, ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvu (ES) 2018/2002, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, ir izstrādāti MK 2020. gada 10. decembra noteikumi Nr. 730 "Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības" (MK noteikumi Nr. 730). MK noteikumu Nr. 730 2. punkts nosaka, ka ēka uzskatāma par atbilstošu enerģijas patēriņa līmeņa un primārās enerģijas patēriņa līmeņa minimālajām prasībām, ja tās energoefektivitātes klases rādītājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energosertifikācijas jomā atbilst E klasei vai augstākai klasei. Līdz ar to secināms, ka visas mājas, kuras neatbilst E klasei un ir ar zemāku energoefektivitātes klasi, uzskatāmas par neatbilstoša enerģijas patēriņa mājām jeb tādām mājām, kurās ir augsts enerģijas patēriņš un augstas ekspluatācijas izmaksas - līdz ar to tajās dzīvojošās mājsaimniecības ir enerģētiskās nabadzības riskam pakļautas mājsaimniecības.Saskaņā ar MK 2021. gada 8. aprīļa noteikumu Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" 3. pielikuma 1. tabulu, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kuru apkurināmā platība ir no 120 līdz 250 m2 un apkures patēriņš pārsniedz 150 kWh/m2 gadā, savukārt ēkas ar apkurināmo platību virs 250 m2 un apkures patēriņu, kas pārsniedz 125 kWh/m2 gadā, atbilst F klases ēkai.Balstoties uz pieejamajiem datiem, kopējais daudzdzīvokļu dzīvojamo māju skaits Latvijā ir aptuveni 39 500, no kurām aptuveni 34 000 līdz 36 000 ēku atbilst F vai zemākai apkures energoefektivitātes klasei. No šīm ēkām aptuveni 30% ir uzskatāmi par tehniski un/vai ekonomiski nelietderīgi atjaunojamām, līdz ar to pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm nepieciešams atjaunot aptuveni ap 26 600 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju.Lai nodrošinātu, ka F klases ēkas izpildītu minimālās energoefektivitātes prasības, ēkās jāveic nozīmīgi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi. Jo zemāka ēkas energoefektivitātes klase, jo finansiāli ietilpīgāka ir to atjaunošana. Atbilstoši ANM plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.1.i. investīcijas "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu" ietvaros īstenotajiem ēku atjaunošanas projektiem, daudzdzīvokļu ēkām, kuru kopējais primārais enerģijas patēriņš: ir līdz 125 kWh/m2 gadā, vidējais nepieciešamais finansējums to atjaunošanai – 455 tūkst. EUR; pārsniedz 125 kWh/m2 gadā – vidējais nepieciešamais finansējums to atjaunošanai 567 tūkst. EUR (sasniedzot pat 1,6 milj. EUR).Tāpat arī mājsaimniecības, dzīvojot F klases ēkās, ir pakļautas augstākām ekspluatācijas izmaksām, t.sk. augstām enerģijas izmaksām, piemēram, apkures sezonā šādās ēkās enerģijas izmaksas ir pat 2–3 reizes augstākas nekā B vai C klases ēkās. Līdz ar to liels ienākumu īpatsvars tiek izmantots apkures nodrošināšanai, neradot iespēju veikt iekrājumus ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai.Enerģētiskās nabadzības rādītāji liecina, ka ir liels skaits mājsaimniecību, kas norāda uz zemu mājokļu kvalitāti. Pieaugot ienākumiem, samazinās to mājsaimniecību un personu īpatsvars, kuras identificē "noplūdi, mitrumu, puvi" un 26 % personu un 24 % mājsaimniecību pirmajā kvintilē ziņoja, ka dzīvo mājās ar noplūdēm, mitrumu vai puvi. Tas jo īpaši ir sastopams lauku apvidos, kā arī grupās ar zemiem ienākumiem, kurām var trūkt resursu, lai ieguldītu ēku atjaunošanā. Turklāt Latvijā ir augsts mājokļu īpašumtiesību līmenis visās ienākumu kvintilēs. Šī plašā līdzatbildība ir radījusi arī būtiskas problēmas saistībā ar mājokļu atjaunošanu. Daudziem mājokļu īpašniekiem, jo īpaši zemāko ienākumu kvintiļu iedzīvotājiem, ir grūtības finansēt nepieciešamos atjaunošanas darbus, lai uzlabotu energoefektivitāti un dzīves apstākļus. Lai gan mājokļa īpašumtiesības nodrošina stabilitāti, šo īpašumu atjaunošanas vai modernizācijas izmaksas bieži vien pārsniedz mazaizsargāto mājsaimniecību finansiālās spējas, tādējādi radot grūtības uzturēt un uzlabot mājokļu standartus. Atbalsts par energoefektīvas atjaunošanas projektiem dos tiešu labumu grupām ar zemiem ienākumiem, kas pakļautas enerģētiskajai nabadzībai.Ņemot vērā iepriekš minēto, priekšlikums atbalsta mehānismam, kur atbalsts tiks nodrošināts līdz 50% - paredzēt, ka visas mājsaimniecības daudzdzīvokļu mājās ar F energoefektivitātes klasi atbilst enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās mājsaimniecības statusam, t.i.: daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar apkurināmo platību 120–250 m², kuru apkure patēriņš pārsniedz 150 kWh/m²/gadā; daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar apkurināmo platību virs 250 m², kur neatjaunojamās primārās enerģijas patēriņš pārsniedz 125 kWh/m²/gadā.Šādas pieejas piemērošana (atbilstība F klasei) sniegtu iespēju: vienkāršot administratīvo slogu gan iedzīvotājiem, gan atbalsta sniedzēja institūcijām. F klases ēku energoefektivitātes novērtējums balstās uz standartizētiem tehniskiem kritērijiem, kas ir nemainīgi, pārbaudāmi un visām pusēm (iedzīvotājiem, institūcijām) skaidri nosakāmi; izvairīties no individuālu ienākumu pārbaudes, kas bieži vien ir sarežģīta un kavē operatīvu rīcību; pieņemt lēmumu ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai - augstās enerģijas izmaksas skar visas mājsaimniecības iedzīvotājus, līdz ar to piešķirtais atbalsts visas ēkas iedzīvotājiem veicinātu ēku (ar zemu energoefektivitāti) atjaunošanu; efektīvi izmantot publisko finansējumu – ieguldījumi ar vislielāko ietekmi (uz atbalsta 1000 EUR lielāks enerģija un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums).Īstenojot programmu atbalsts tiek fokusēts uz daudzdzīvokļu mājām, kuras sastāda salīdzinoši nelielu daļu (20-30% pēc apjoma) no tipiskiem daudzdzīvokļu māju atbalsta programmu klientiem. Tāpat jauns atbalsta elements būs mērķēta atbalsta sniegšana tieši mazaizsargātām mājsaimniecībām, kā arī daudzdzīvokļu mājām, kuras būs ietekmētās no ETS 2 ieviešanas. Šāda pieeja nodrošinātu pakāpenisku kopēju daudzdzīvokļu māju atbalsta sistēmas evolūciju un pieredzes gūšanu jaunu atbalsta veidu izmantošanā. Balstoties jau esošajā pieredzē un īstenošanas sistēmā būtu iespējams efektīvāk vadīt programmas īstenošanas riskus un sasniegt plānotos programmas rezultātus. Tas ļautu nākotnē īstenot līdzīga veida programmas. Programmas īstenošanā paredzēts izmantot gan tiešos, gan netiešos atbalsta instrumentus (ar kredītiestāžu starpniecību).Līdzšinējā pieredze liecina, ka energoefektivitātes projektu īstenošana parasti ir saistīta ar mazākām energoresursu izmaksām, tomēr kopēji lielākām izmaksām sākotnējā periodā saistībā ar aizdevumu atmaksu. Šis faktors bieži vien kavē lēmumu pieņemšanu no dzīvokļu īpašnieku puses. Programmas ietvaros sniegtais atbalsts varētu sniegt papildus motivāciju dzīvokļu īpašniekiem energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.Izvēlētais atbalsta sniegšanas risinājums nodrošina kompleksu atbilstošu daudzdzīvokļu māju atjaunošanu. Programmas īstenošana nav atkarīga no citu atbalsta instrumentu pieejamības, kas rastos gadījumā, ja atbalsts tiktu sniegts tikai mājsaimniecībām enerģētiskā nabadzībā (identificē atbilstoši EIKIS).Mazaizsargātas mājsaimniecības, kas atbilst EIKISInvestīcijas aktivitātes ietvaros tiek nodrošināts mērķēts atbalsts sociāli un ekonomiski mazaizsargātām mājsaimniecībām, ņemot vērā nepieciešamību mazināt enerģētisko nabadzību un veicināt sociālo kohēziju, vienlaikus sekmējot klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.Investīcijas ietvaros mazaizsargātajām mājsaimniecībā, kuras atbilst EIKIS, tiks nodrošināts atbalsts līdz 100% ēku atjaunošanas izmaksu segšanai, paredzot iespēju būtiski samazināt šo mājsaimniecību finansiālo slogu, kas saistīts ar investīciju īstenošanu. Papildus tiks nodrošināta mērķēta informēšana un konsultācijas projektu sagatavošanas un īstenošanas posmos.EIKIS sistēma nodrošina mērķētu un automatizētu mazaizsargāto mājsaimniecību identificēšanu, ņemot vērā mājsaimniecību ienākumu līmeni, sociālo statusu, demogrāfisko profilu un energoresursu izmantošanas veidu. Atlases kritēriji balstīti uz valsts un pašvaldību sociālās aizsardzības sistēmu datiem, nodrošinot mērķētu valsts atbalstu sociāli neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām.Tiek pieņemts, ka mājsaimniecības ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam, ja tās vairāk nekā 30 % no saviem mājsaimniecības ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli tērē ikmēneša mājokļa izdevumiem. Pieejas pamatā ir ESAO definīcija par cenas ziņā pieejamiem mājokļiem. Tādējādi to izmantotu, lai identificētu mājsaimniecības, kurām draud enerģētiskā nabadzība.Investīcijas īstenošana ar mērķētu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām, kas atbilst EIKIS, nodrošina sociāli taisnīgu pāreju uz energoefektīvāku un klimatneitrālu dzīves vidi, vienlaikus mazinot sociāli ekonomiskās nevienlīdzības riskus un veicinot sabiedrības noturību pret energoresursu cenu svārstībām.Mazaisargātas mājsaimniecības, kas pakļautas ETS2 ietekmeiEmisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ETS 2 ieviešana Eiropas Savienībā, iekļaujot ēku un transporta sektorus, būtiski ietekmēs iedzīvotāju ikdienas energoresursu izmaksas. Tādēļ ir nepieciešams īpašs mērķēts atbalsts sociāli un ekonomiski mazaizsargātām mājsaimniecībām, kuras visvairāk pakļautas energoresursu cenu pieauguma riskam, lai nodrošinātu sociāli taisnīgu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku.Investīcijas ietvaros atsevišķi tiks izdalīts atbalsts daudzdzīvokļu mājām, kuras nav pieslēgtas centralizētai siltumapgādes sistēmai un kurām ir paredzēta ietekme no ETS 2 ieviešanas, sniedzot atbalstu mazaizsargātajā mājsaimniecībām līdz 50%.Šāda pieeja nodrošina taisnīgu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, aizsargājot iedzīvotāju vismazāk aizsargātās grupas un mazinot sociāli ekonomiskās plaisas, kas varētu padziļināties ETS 2 ieviešanas rezultātā.Vienas pieturas aģentūras funkciju nodrošināšanaLai nodrošinātu efektīvu, koordinētu un pieejamu atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā, tiek izveidota un stiprināta vienas pieturas aģentūras funkcija. Tās uzdevums ir nodrošināt visaptverošu atbalstu mājsaimniecībām un dzīvojamo ēku īpašniekiem visos atjaunošanas procesa posmos — sākot no informēšanas un sagatavošanas līdz projektu īstenošanai un monitorēšanai.Vienas pieturas aģentūras funkcijas ietver: Informācijas un konsultāciju nodrošināšana — skaidra, saprotama informācija par pieejamo atbalstu, tehniskajiem risinājumiem, finansējuma nosacījumiem un atjaunošanas ieguvumiem; Tehniskā palīdzība projektu sagatavošanā — atbalsts energoauditu veikšanā, būvprojektu izstrādē, dokumentācijas sagatavošanā un atbilstības nodrošināšanā; Finansējuma piesaistes koordinācija — atbalsts kredītu, subsīdiju, Altum garantiju un citu finanšu instrumentu piesaistē; Administratīvā sloga mazināšana — atbalsts dokumentu aprites un procedūru vienkāršošanā, saskaņošanā ar iesaistītajām institūcijām;Vienas pieturas aģentūras funkcijas nodrošina integrētu, efektīvu un mājsaimniecībām pieejamu pieeju ēku atjaunošanas procesa vadībā, īpaši nozīmīgi tas ir mazaizsargātajām mājsaimniecībām un sociāli vājākām iedzīvotāju grupām, kurām bieži ir ierobežotas zināšanas un resursi sarežģītu atjaunošanas projektu īstenošanai.Šādas aģentūras darbība nodrošina: augstāku projektu sagatavošanas kvalitāti; plašāku iedzīvotāju iesaisti atjaunošanas procesos; efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu; nozīmīgu ieguldījumu Sociālā klimata fonda mērķu sasniegšanā Latvijā. |
|---|
| Investīcija papildina 2021.–2027. gada 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.1. pasākumu "Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, t. sk. attīstot ESKO tirgu (daudzdzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos)" (turpmāk – 2.1.1.1. pasākums) un rūpnieciski ražotu koka karkasu paneļu pilotprojektu" pasākumu, sniedzot atbalstu daudzdzīvokļu ēkām, kuru energoefektivitātes klase ir F vai zemāka, kā arī papildus atbalstot daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekus, kuri ir enerģētiskā nabadzībā. 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros atbalsta projektu pieteikumu pieņemšana kompleksās atjaunošanas projektu īstenošanai ir noslēgusies. |
|---|
| Mērķis: uzlabot energoefektivitāti un modernizēt ēku tehniskās sistēmas mazaizsargātām mājsaimniecībām daudzdzīvokļu mājās ar īpaši lielu enerģijas patēriņu, kā arī sniegt papildus atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām, kuras ir enerģētiskā nabadzībā un kuras ir īpaši mazaizsargātas pret ETS 2 ieviešanu.Mērķrādītāji: Atbalstīto mazaizsargāto mājsaimniecību skaits: atbalstītas vairāk nekā 7000 mazaizsargātas mājsaimniecības ar zemu energosniegumu (F energoefektivitātes klase), t.sk. 1400 mājsaimniecības, kas atbilst EIKIS (līdz 2032. gada 3. ceturksnim). Kopējās primārās enerģijas patēriņa samazinājums: vismaz 7723 MWh gadā.Mērķa grupa: mazaizsargātas mājsaimniecības daudzdzīvokļu mājās ar īpaši lielu enerģijas patēriņu, kā arī mazaizsargātas mājsaimniecības, kuras atbilst EIKIS un ir pakļautas ETS 2 ietekmei.Atkarības no fosilā kurināmā samazināšana: samazināta atkarība no fosilā kurināmā, kas veicina valstu dekarbonizācijas centienus, palielinot daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti. Mājsaimniecību enerģijas patēriņa samazinājums un mazāki rēķini par enerģiju. |
|---|
| Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes pasākumiem: Atbalstu mājsaimniecībām, kurām pieder dzīvokļi daudzdzīvokļu ēkās, pārvaldīs ALTUM; atbildīgā ministrija - Ekonomikas ministrijaAtbalsts pieejams daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, ilgtspējas nodrošināšanai un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem, t.sk., ietverot arī centralizētajā, lokālajā un individuālajā apkurē izmantoto apkures iekārtu nomaiņu pret modernākām un efektīvākām iekārtām, kā arī palielinot AER un bezemisiju tehnoloģiju izmantošanu ēkās, vienlaikus atbalstot vides pieejamības uzlabošanas pasākumu īstenošanu, atbilstoši būvnormatīvos noteiktajām prasībām.Atbalsta saņēmēji būs dzīvokļu īpašnieki, kurus pārstāvēs to izvēlēta juridiskā persona.Atbalsta pretendents varēs saņemt tehnisko atbalstu energoauditam un tehniskās dokumentācijas sagatavošanai līdz šim ALTUM esošās atbalsta programmas ietvaros, vai arī Sociālā klimata fonda 2.1.1. investīcijas ietvaros (pēc Altum esošās atbalsta programmas īstenošanas pabeigšanas). Pēc finansiālā atbalsta rezervācijas pieteikuma saņemšanas, ALTUM izvērtēs saņemto dokumentāciju un pēc atbalsta piešķiršanas noslēgs atbalsta līgumu, kā arī izsniegs aizdevuma garantiju, ja atbalsta saņēmējs finansējumu saņems kredītiestādē, vai sniegs tiešo aizdevumu. Pēc tam ALTUM vai kredītiestāde pārskaita līdzekļus energoefektivitātes projekta īstenošanai pamatojoties uz projekta tāmi. Pēc energoefektivitātes darbu pabeigšanas pakalpojuma sniedzējs sagatavo pagaidu energosertifikātu un ievada to Būvniecības valsts informācijas sistēmā. Papildus Altum izsniegs grantu mājsaimniecībām enerģētiskā nabadzībā attiecīgās energoefektivitātes projekta izmaksu daļas segšanai līdz 100% apmērā.ALTUM sadarbībā ar pašvaldībām informēs dzīvokļu īpašniekus, apsaimniekotājus, dzīvokļu īpašnieku biedrības un citas iesaistītās puses par pieejamo atbalstu programmas ietvaros.Programmas ietvaros nav paredzēts atlasīt specifiskas daudzdzīvokļu mājas, kurās ir liels mājsaimniecību enerģētiskā nabadzībā īpatsvars. Līdzšinējā pieredze liecina, ka lēmuma par energoefektivitātes projekta īstenošanu ir svarīga iniciatīva no dzīvokļu īpašnieku vidus. Tas nodrošina lielāku iespēju pieņemt pozitīvu dzīvokļu īpašnieku balsojumu par energoefektivitātes projekta īstenošanu. Bez dzīvokļu īpašnieku balsojuma var tikai īstenot neatliekamus remontdarbus, kas nav šīs programmas primārais mērķis. |
|---|
| Enerģētiskā nabadzība nesamērīgi skar sievietes, jo īpaši vientuļās mātes, vecāka gadagājuma sievietes un sieviešu vadītas mājsaimniecības. 2023. gadā 37,3 % ģimeņu Latvijā bija viena vecāka ģimenes74, kur bērnus audzina māte. Saskaņā ar EU-SILC datiem 15 % sieviešu, kas dzīvo vienas personas mājsaimniecībās, ziņoja, ka nespēj uzturēt mājokli pietiekami siltu, salīdzinot ar 10 % vīriešu. viena vecāka mājsaimniecībās, 9 % sieviešu norādīja uz grūtībām uzturēt mājokli siltu, savukārt tikai 2 % vīriešu ziņoja par to pašu problēmu. |
|---|
| Tiek plānots, ka 2026. gada IV ceturksnī stāsies spēkā MK noteikumi par atbalsta pasākuma īstenošanu. Projektu pieteikumu pieņemšana tiks uzsākta līdz 2027. gada II ceturksnim un projektu īstenošana noslēgsies līdz 2032. gada 31. jūlijam. |
|---|
| Klimata pārmaiņu mazināšana: pasākuma atbalstāmās darbības pilnībā atbilst klimata pārmaiņu mazināšanas mērķim, mazināt SEG emisijas, ēku un infrastruktūras atjaunošanas rezultātā uzlabojot to energoefektivitāti un samazinot energoresursu patēriņu, kā arī veicinot pāreju uz AER tehnoloģiju izmantošanu, jo tiks atbalstīti tikai tādi ēku atjaunošanas projekti, kas paredzēs primārās enerģijas samazinājumu (salīdzinot ar situāciju pirms investīcijām, kā arī veicinās 2023. gada 13. septembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/95575 6. pantā noteikto prasību izpildi un virzību uz gandrīz nulles enerģijas ēkām vai bezemisiju ēkām). Pasākuma ietvaros atbalsts siltumenerģijas ražošanas avotu iegādei, uzstādīšanai un nomaiņai tiks sniegts atbilstoši prioritārai kārtībai.Pielāgošanas klimata pārmaiņām: pasākums neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu. Ēku atjaunošanas un pārbūves pasākumi veicami saskaņā ar būvnormatīvos noteiktajām prasībām. Atbalstāmo darbību ietvaros tiks paredzēta iespēja risinājumiem, kas saistīti ar "zaļās infrastruktūras" vai AER izmantojošiem un enerģiju taupošiem risinājumiem, kā arī paredzēs iespējas nodrošināt atbilstošus lietus notekūdens sistēmu risinājumus intensīvu nokrišņu gadījumiem, atbilstoši telpu dzesēšanas un/vai ventilācijas risinājumus, lai nodrošinātu komforta temperatūru arī karstuma viļņu laikā un citus risinājums, kas veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām.Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība: nav paredzama ietekme uz vides mērķi vai paredzamā ietekme ir nebūtiska saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā, ņemot vērā tā būtību, un tādējādi tas tiek uzskatīts par atbilstīgu principam "Nenodarīt būtisku kaitējumu" attiecībā uz attiecīgo mērķi.Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde: Piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē: pasākums neizraisīs negatīvu ietekmi uz atkritumu rašanos, novēršanu un pārstrādi, jo atbalsta programmas plānošanā un projektu īstenošanā ir paredzēts ņemt tos vērā, piemēram: energoefektivitātes projektos jādrošina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/851, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem76 (Direktīva 2018/851) 11.panta 2.punktā un MK 2021.gada 26.oktobra noteikumu Nr.712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi"77 (MK noteikumi Nr.712) 6. punktā noteikto prasību, kas paredz līdz vismaz 70 % (pēc masas) palielināt no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus, kuri definēti ar Komisijas Lēmumu 2000/532/EK izveidotā Eiropas atkritumu saraksta 17 05 04. kategorijā), ievērošanu un, ņemot vērā Direktīvā 2018/851 un MK noteikumos Nr.712 noteiktās prasības, projektu iesniedzēji tiks aicināti kopā ar projekta iesniegumu iesniegt apliecinājumus par to, ka nebīstamos būvgružus un ēku nojaukšanas atkritumus, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju iespēju robežās atkārtoti izmanto būvniecības objektā uz vietas (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) vai tos nodod sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai, pārstrādei vai reģenerācijai uzņēmumiem, kas saņēmuši atbilstošas piesārņojošās darbības atļaujas. Šo darbību kontrole ir paredzēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu.Piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē: Pasākumā paredzamo atbalstāmo darbību radītā ietekme uz emisijām gaisā, ūdenī vai zemē ir nebūtiska.Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana: Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā. |
|---|
| Stājas spēkā MK noteikumi, kas reglamentē investīcijas saistībā ar atbalstu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai - 2026. gada IV ceturksnis |
|---|
| Paziņojumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu 60 00 000 EUR apmērāIzpilde – 2030.gada I ceturksnis. |
|---|
| Energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu daudzdzīvokļu mājā īstenošanas rezultātā sniegts atbalsts 1 400 mazaizsargātām mājsaimniecībām, kas atbilst EIKIS, uzlabojot to dzīves kvalitāti |
|---|
| Energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu daudzdzīvokļu mājā īstenošanas rezultātā sniegts atbalsts 7000 mazaizsargātām mājsaimniecībām ar zemu energosniegumu (F energoefektivitātes klasei), uzlabojot to dzīves kvalitāti |
|---|
| 2032. gadā sasniegts kopējās primārās enerģijas ietaupījums vismaz 7 723 MWh gadā.Bāzes vērtība attiecas uz primārās enerģijas gada patēriņu pirms ieguldījumu uzsākšanas, sasniegtā vērtība attiecas uz primārās enerģijas gada patēriņu gadā pēc ieguldījumu veikšanas. Ēkām abas vērtības jādokumentē, pamatojoties uz energoefektivitātes sertifikātiem saskaņā ar Direktīvu 2010/31 /ES. |
|---|
| Kārtas numurs | Pasākuma/investīcijas nosaukums | Atskaites punkts vai mērķrādītājs | Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums | Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam) | Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam) | Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam) | Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam) | Izpildes grafiks | Izpildes grafiks |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Kārtas numurs | Pasākuma/investīcijas nosaukums | Atskaites punkts vai mērķrādītājs | Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums | Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam) | Mērvienība | Bāzlīnija | Mērķis | Gads | Ceturksnis |
| C1.A.I1.1.2026Q4 | Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās | Atskaites punkts | Noteikumu, kas reglamentē investīcijas daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai, spēkā stāšanās | Stājas spēkā MK noteikumi par atbalsta pasākuma īstenošanu | Neattiecas | Neattiecas | Neattiecas | 2026 | IV |
| C1.A.I1.2.2030Q1 | Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās | Atskaites punkts | Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana 60 000 000 EUR apmērā | Paziņojumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu 60 00 000 EUR apmērā | Neattiecas | Neattiecas | Neattiecas | 2030 | I |
| C1.A.I1.I1.2032Q3 | Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās | Mērķrādītājs | Mazaizsargātas mājsaimniecības, ar zemiem ienākumiem un kas dzīvo mājās ar zemu energosniegumu | Neattiecas | Skaits | 0 | 1 400 | 2032 | III |
| C1.A.I1.I2.2032Q3 | Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās | Mērķrādītājs | Mazaizsargātas mājsaimniecības, kas dzīvo mājās ar zemu energosniegumu | Neattiecas | Skaits | 0 | 7 000 | 2023 | III |
| C1.A.I1.I3.2032Q3 | Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās | Mērķrādītājs | Gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums | Neattiecas | MWh gadā | 0 | 7 723 | 2032 | III |
| Atskaites punkts "Noteikumu, kas reglamentē investīcijas daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai, spēkā stāšanās" – nodrošina atbalsta pasākuma investīcijas uzsākšanu.Atskaites punkts "Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana 60 000 000 EUR apmērā" nodrošina izsekojamu informāciju par programmas īstenošanas procesu un ļauj īstenot korektīvus pasākumus programmas efektīvai īstenošanai. Rādītājā iekļauj līguma slēgšanas brīdī projekta kopējās attiecināmās izmaksas.Mērķrādītājs "Mazaizsargātas mājsaimniecības, ar zemiem ienākumiem un kas dzīvo mājās ar zemu energosniegumu" – nodrošina izsekojamu informāciju par programmas īstenošanas procesu un ļauj īstenot korektīvus pasākumus programmas efektīvai īstenošanai.Mērķrādītājs "Mazaizsargātas mājsaimniecības, kas dzīvo mājās ar zemu energosniegumu" – nodrošina izsekojamu informāciju par programmas īstenošanas procesu un ļauj īstenot korektīvus pasākumus programmas efektīvai īstenošanai.Mērķrādītājs "Gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums" – atbalstīto vienību kopējais primārās enerģijas patēriņš gadā izvēlēts, jo šāds mērķis vistiešāk raksturo investīciju ieguldījumu energoefektivitātes mērķa sasniegšanai. |
|---|
| Atskaites punkts "Noteikumu, kas reglamentē investīcijas daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai, spēkā stāšanās" – Ministru kabinetā apstiprinātais normatīvais akts (Ministru kabineta noteikumi), kas paredz nosacījumus projektu iesniegumu atlases uzsākšanai.Atskaites punkts "Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana 60 000 000 EUR apmērā" - noslēgto līgumu kopsumma par atbalsta saņemšanu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.Mērķrādītājs "Mazaizsargātas mājsaimniecības, ar zemiem ienākumiem un kas dzīvo mājās ar zemu energosniegumu" – mazaizsargātu mājsaimniecību skaits ēkās, kurās tiek īstenoti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi programmas ietvaros.Mērķrādītājs "Mazaizsargātas mājsaimniecības, kas dzīvo mājās ar zemu energosniegumu" – mazaizsargātu mājsaimniecību skaits ēkās, kurās tiek īstenoti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi programmas ietvaros.Mērķrādītājs "Gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums" – sasniegtā vērtība uz gada primārās enerģijas patēriņu (MWh/gadā). |
|---|
| Atskaites punkta "Noteikumu, kas reglamentē investīcijas daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai, spēkā stāšanās" izpilde pamatojama ar MK apstiprinātā MK noteikumu publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".Atskaites punkta "Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana 60 000 000 EUR apmērā" izpilde tiks pamatota ar noslēgto līgumu kopējo attiecināmo izmaksu apmēru (EUR) par atbalsta saņemšanu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.Mērķrādītāju "Mazaizsargātas mājsaimniecības, ar zemiem ienākumiem un kas dzīvo mājās ar zemu energosniegumu" un "Mazaizsargātas mājsaimniecības, kas dzīvo mājās ar zemu energosniegumu" izpilde pamatojama ar līgumos par atbalsta saņemšanu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai iekļauto daudzdzīvokļu māju mājsaimniecību skaitu.Mērķrādītāja "Gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums" izpilde pamatojama ar ēkas pagaidu energosertifikātiem un ēkas energosertifikātiem, kuros atspoguļots ēku primārās enerģijas patēriņš pirms un pēc energoefektivitāte darbu veikšanas, tādējādi nodrošinot ietaupījuma rādītāja iegūšanu. |
|---|
| Bāzes vērtība attiecas uz gada primārās enerģijas patēriņu pirms ieguldījumu uzsākšanas, sasniegtā vērtība attiecas uz primārās enerģijas gada patēriņu gadā pēc ieguldījumu veikšanas. Ēkām abas vērtības jādokumentē, pamatojoties uz energoefektivitātes sertifikātiem saskaņā ar Direktīvu 2010/31/ES. Ņemot vērā vidējās ēku atjaunošanas izmaksas un programmai pieejamo finansējumu, bāzes vērtība primārās enerģijas patēriņam aprēķināta 25 743 MWh gadā. Primārās enerģijas samazinājums tiek aprēķināts, pieņemot vidējo primārās enerģijas samazinājumu 30% apmērā, tādējādi nodrošinot primārās enerģijas samazinājumu 7 723 MWh gadā.Attiecībā uz atbalstīto mazaizsargāto mājsaimniecību skaitu, mērķrādītāji tiek veidoti uz jaunas iniciatīvas bāzes, līdz ar to bāzlīnija nosakāma kā 0. |
|---|
| Atskaites punkts "Noteikumu, kas reglamentē investīcijas daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai, spēkā stāšanās" tiks sasniegts līdz 2026. gada 31. decembrim. Atskaites punkts "Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana 60 000 000 EUR apmērā" tiks sasniegts līdz 2030. gada 1. janvārim.Mērķrādītāji tiks sasniegti līdz 2032. gada 31. jūlijam. |
|---|
| Par pasākuma īstenošanu atbildīgās iestādes funkcijas pilda EM, kas: nodrošina atskaites punkta un mērķrādītāju sasniegšanu un to uzraudzību; seko līdzi rādītāju izpildes progresam; izvērtē pasākuma ietekmi un, nepieciešamības gadījumā, rosina grozījumus tā īstenošanā; sagatavo un iesniedz ziņojumus Finanšu ministrijai un citām iesaistītajām institūcijām.Par pasākuma praktisko ieviešanu kā atbildīgo plānots noteikt ALTUM, kas nodrošina: pasākuma administrēšanu - atbalsta pieteikumu pieņemšanu, izvērtēšanu un lēmumu pieņemšanu, u.c.; līgumu noslēgšanu ar dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajām personām; mērķrādītāju uzraudzību ALTUM kompetences ietvaros; datu un informācijas sniegšanu EM un CFLA par programmas īstenošanas progresu, tostarp par rādītāju izpildi, sasniegtajiem rezultātiem un citiem būtiskiem aspektiem. |
|---|
| Investīcijas pieņēmumi sagatavoti ņemot vērā ALTUM līdzšinējo pieredzi daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu finansēšanā. Galvenie pieņēmumi ir šādi: |
|---|
| Investīciju plānots īstenot līdz 2032. gada 31. jūlijam. |
|---|
| Kopējais publiskais finansējums ir paredzēts 127 000 000 EUR, t.sk. nacionālais līdzfinansējums 25% apmērā - valsts budžeta līdzekļi 31 750 000 EUR apmērā.Investīcijas kopējās izmaksas – 186 000 000 EUR (energoefektivitātes, AER, ilgtspējas projektu īstenošanas izmaksas, tehniskās palīdzības dokumentācijas sagatavošanai (atbilstoši projekta nepieciešamībai var būt iekļauta viena vai vairākas izmaksu pozīcijas), kā arī vadības maksai), no kurām ap 59 milj. EUR būs ALTUM un kredītiestāžu piesaistītie resursi aizdevumu sniegšanai.Tiešo aizdevumu gadījumā Altum primāri izmantos publisko finansējumu un nepieciešamības gadījumā piesaistīs papildus finansējumu aizdevumu daļas finansēšanai; garantiju gadījumā aizdevuma daļu finansēs kredītiestāde, bet Altum pēc projekta mērķu sasniegšanas izmaksās kapitāla atlaidi aizdevuma pamatsummas daļējai, kā arī sniegs grantu mazaizsargāto mājsaimniecību, ar zemiem ienākumiem un kas dzīvo mājās ar zemu energosniegumu, energoefektivitātes projektu īstenošanas izmaksu daļas finansēšanai. |
|---|
| Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 2.2.3.6.pasākumā "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas" paredzēto atbalstu sadedzināšanas iekārtu nomaiņai daudzdzīvokļu ēkās (projektu pieteikumi tiek organizēti CFLA organizētajos uzsaukumos) un 2.1.1.1.pasākumā "Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, t.sk. attīstot ESKO tirgu (daudzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos)" paredzēto atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamās ēkās (projektu pieteikumu kompleksās atjaunošanas veikšanai ir pabeigta). |
|---|
| ALTUM un kredītiestāžu piesaistītie resursi aizdevumu sniegšanai ir plānoti ap 59 milj. EUR. |
|---|
| Paredzamās izmaksas noteiktas, ievērojot iepriekšējo periodu faktiskos izdevumus, kas attiecināmi uz līdzvērtīgu aktivitāšu īstenošanu, t.sk. analizējot īstenotos energoefektivitātes projektus daudzdzīvokļu ēkās, ko finansē no esošajām programmām. |
|---|
| Kārtas numurs | Pasākums/ investīcija | No datuma | Līdz datumam | Kopā | 2026 | 2027 | 2028 | 2029 | 2030 | 2031 | 2032 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| C1.A.I1 | Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās | 01.01.2026. | 31.07.2032. | 127 000 000 | 0 | 18 656 000 | 39 900 000 | 39 900 000 | 28 544 000 | 0 | 0 |
| Investīcijas ietvaros paredzēts atbalstīt mazaizsargātas mājsaimniecības, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājas ar zemu energosniegumu kā arī zemiem ienākumiem. Atbilstoši EK rekomendācijām (Commission Recommendation (EU) 2023/2407 of 20 October 2023 on energy poverty) šis ir viens no veidiem kā mazināt enerģētisko nabadzību. Līdz ar to investīcijas ietvaros ir paredzēts atbalstīt visas attiecīgās mājas mājsaimiecības, papildus sniedzot mērķētu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām, kuras atbilst EIKIS kā arī tām, kuras ir pakļautas ETS 2 ietekmei. |
|---|
| Šī investīcija ir papildu ieguldījums, kas nerada dubultošanos ar esošajiem projektiem un neaizstāj regulāros valsts budžeta izdevumus. Tas risina konkrētu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas jautājumus, kā arī sniedz papildus atbalstu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem (uzlabo komforta līmeni un samazina komunālo maksājumu slogu). |
|---|
| Investīcijas ietvaros atbalstu paredzēts sniegt privātpersonām - dzīvokļu īpašniekiem, kā arī juridiskām personām. Gadījumos, kad atbalsts tiks piešķirts saimnieciskās darbības veicējam un tas kvalificēsies kā komercdarbības atbalsts, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta pazīmēm, atbalsta piešķiršanā paredzēts piemērot de minimis atbalsta regulējuma nosacījumus. |
|---|
| Enerģētiskās nabadzības rādītāji liecina par lielu skaitu mājsaimniecību ar zemu mājokļu kvalitāti. Situācija īpaši aktuāla ir lauku apvidos, kā arī mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem, kurām trūkst resursu ieguldījumiem ēku renovācijā. Plānotās investīcijas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai sniegs tiešu labumu mājsaimniecību grupām ar zemiem ienākumiem, kas pakļautas enerģētiskajai nabadzībai un neaizsargātībai.Latvijā ir augsts mājokļu īpašumtiesību līmenis visās ienākumu kvintilēs. Šī plašā līdzatbildība ir radījusi arī būtiskas problēmas saistībā ar mājokļu renovāciju. Daudziem mājokļu īpašniekiem, jo īpaši zemāko ienākumu kvintiļu iedzīvotājiem, ir grūtības finansēt nepieciešamos renovācijas darbus, lai uzlabotu energoefektivitāti un dzīves apstākļus. Lai gan mājokļa īpašumtiesības nodrošina stabilitāti, šo īpašumu atjaunošanas vai modernizācijas izmaksas bieži vien pārsniedz mazaizsargāto mājsaimniecību finansiālās spējas, tādējādi radot grūtības uzturēt un uzlabot mājokļu standartus.Maza mēroga energoefektivitātes pasākumiem Latvijā ir izšķiroša nozīme, ņemot vērā pašreizējo mājokļu stāvokli un lēno liela mēroga mājokļu atjaunošanas tempu. Daudzas no esošajām ēkām ir novecojušas un nav energoefektīvas, kas rada lielu enerģijas patēriņu un palielina izmaksas iedzīvotājiem. Lai gan liela mēroga pārbūves projekti ir svarīgi ilgtermiņa ilgtspējai, tie virzās uz priekšu lēni un nevar apmierināt mazaizsargāto mājsaimniecību tūlītējās vajadzības. Daudzos gadījumos dzīvokļu īpašnieki paaugstina savu dzīvokļu individuālo energoefektivitāti, investējot logu un/vai individuālo apkures sistēmu nomaiņā. Tomēr mazaizsargātām personām bieži vien trūkst finanšu līdzekļu šādu uzlabojumu veikšanai, tāpēc mazaizsargāto personu dzīves apstākļi var būt sliktāki un iekštelpu gaisa temperatūra zemāka nekā citos tās pašas ēkas dzīvokļos. Tāpēc pat nelielu energotaupības uzlabojumu īstenošana, piemēram, individuāli izolācijas uzlabojumi, logu nomaiņa un efektīvu apkures sistēmu uzstādīšana, var būtiski samazināt enerģijas patēriņu un uzlabot dzīves apstākļus daudzām mazaizsargātām mājsaimniecībām visā valstī. Šie neliela mēroga pasākumi ir būtisks solis ceļā uz energoefektivitātes uzlabošanu individuālā līmenī, enerģētiskās nabadzības mazināšanu un atbalstu pārejai uz ilgtspējīgāku mājokļu sektoru Latvijā.Investīcijas mērķis ir samazināt mazaizsargātu mājsaimniecību enerģētiskās nabadzības risku gadījumos, kad sarežģīti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi nav iespējami (tostarp situācijās, kad daudzdzīvokļu ēka neatbilst prasībām saņemt renovācijas atbalstu (piemēram, netiek sasniegts 30% primārās enerģijas patēriņa samazinājums) vai īpašnieki nevar nodrošināt nepieciešamo balsojumu par sarežģītiem renovācijas pasākumiem), finansējot mazāka mēroga energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus (piemēram, logu nomaiņu, iekšējo sienu izolāciju, atsevišķu fosilā kurināmā apkures iekārtu nomaiņu uz bezemisijas, atjaunīgos energoresursos balstītiem risinājumiem vai pieslēgšana centralizētām siltumapgādes sistēmām, ja tas ir tehniski iespējams) mazaizsargātām mājsaimniecībām, kuras dzīvo un kurām pieder dzīvokļi daudzdzīvokļu ēkās, kā arī sniedzot finansiālo atbalstu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai un renovācijai (piemēram, fasādes, mansarda, pagraba siltināšana, kopīga fosilā kurināmā apkures iekārtu nomaiņa uz bezemisijas, atjaunīgos energoresursos balstītiem risinājumiem vai pieslēgšana centralizētām siltumapgādes sistēmām, ja tas ir tehniski iespējams utt.) privātmājās.Mājsaimniecībām, kas saskaras ar enerģētisko nabadzību, var būt grūtības piekļūt precīzai informācijai vai norādījumiem, kā samazināt enerģijas patēriņu un samazināt komunālo pakalpojumu rēķinus. Tāpat daudzas enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās mājsaimniecības var saskarties ar sarežģītām formalitātēm vai arī tām var trūkt laika un resursu, lai orientētos dažādos procesos. Lai nodrošinātu informācijas un konsultāciju pieejamību, palīdzību dokumentācijas sagatavošanā un atbalsta pieejamību efektīvu energoefektivitātes pasākumu īstenošanā, investīcijas ietvaros plānota vienas pieturas aģentūras funkciju nodrošināšana. Vienas pieturas aģentūras funkciju nodrošināšana un konsultatīvā atbalsta sniegšana enerģētiskās nabadzības skartajiem cilvēkiem ir būtiska, tādejādi nodrošinot centralizētu, pieejamu un vienkāršotu pakalpojumu, kas palīdz mazaizsargātām personām un mājsaimniecībām orientēties energoefektivitātes pasākumos, kas var samazināt izmaksas vai vienkāršot energotaupības pasākumu īstenošanas procesus, kā arī sniegt informāciju par finansiālā atbalsta pieejamību, nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu. |
|---|
| Investīcijas ietvaros plānota tehniskā un finansiālā atbalsta sniegšana energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai privātmājās: Atbalsta sniegšana nepieciešamās tehniskās dokumentācijas sagatavošanai. Atbalsts tehniskās dokumentācijas sagatavošanai tiks nodrošināts, izmantojot un pielāgojot līdz šim īstenoto atbalsta programmu labo praksi tehniskās dokumentācijas sagatavošanai ēku renovācijas vajadzībām. Atbalsts energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem mazaizsargātām mājsaimniecībām, kuras dzīvo privātmājās un kurām pieder privātmājas. Atbalsts aptvers tādus uzlabojumus kā logu nomaiņa, jumta izolācija, iekšējo sienu izolācija, fasādes, mansarda, pagraba siltināšana, kā arī fosilā kurināmā apkures iekārtu un cietās biomasas apkures sistēmu nomaiņa uz bezemisijas, atjaunīgos energoresursos balstītiem risinājumiem vai pieslēgšana centralizētām siltumapgādes sistēmām, ja tas ir tehniski un finansiāli iespējams.Plānotais atbalsta kopums vērtējams kā jauna iniciatīva.Tāpat investīcijas ietvaros plānota tehniskā un finansiālā atbalsta sniegšana mazāka mēroga energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu ēku dzīvokļos: Atbalsta sniegšana nepieciešamās tehniskās dokumentācijas sagatavošanai. Atbalsts tehniskās dokumentācijas sagatavošanai tiks nodrošināts, pamatojoties uz jau esošo pieredzi atbalsta programmu tehniskās dokumentācijas sagatavošanai ēku renovācijas vajadzībām. Finansējums mazāka mēroga energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem mazaizsargātām mājsaimniecībām, kurām pieder dzīvokļi daudzdzīvokļu ēkās, to apliecinot ar īpašumtiesību apliecinošu dokumentu, un kuros mazaisargātās mājsaimniecības dzīvo. Atbalsts aptvers tādus uzlabojumus kā, piemēram, logu nomaiņa, iekšējo sienu izolācija, kā arī efektīvi apkures sistēmu risinājumi (t.sk. piemēram, atsevišķu fosilā kurināmā apkures iekārtu un cietās biomasas apkures sistēmu nomaiņa uz bezemisijas, atjaunīgos energoresursos balstītiem risinājumiem vai pieslēgšana centralizētām siltumapgādes sistēmām, ja tas ir tehniski iespējams) un, kur iespējams - jumta izolāciju, bēniņu un pagraba izolāciju.Plānotais atbalsta kopums vērtējams kā jauna iniciatīva. |
|---|
| Investīcijas mērķis ir uzlabot daudzdzīvokļu ēku dzīvokļu un privātmāju energoefektivitāti un modernizēt ēku tehniskās sistēmas mazaizsagātām mājsaimniecībām.Mērķa grupa: mazaizsargātas mājsaimniecības.Atkarības samazināšana no fosilā kurināmā: mājsaimniecību enerģijas patēriņa samazinājums un mazāki rēķini par enerģiju. Samazināta atkarība no fosilā kurināmā, cita starpā aizstājot fosilā kurināmā apkures iekārtas ar bezemisiju iekārtu, bezemisiju risinājumu, atjaunīgos energoresursos balstītu iekārtu vai pieslēdzot centralizētai siltumapgādes sistēmai, tādējādi veicinot valsts kopējos dekarbonizācijas centienus.Mērķa grupa: Mazaizsargātas mājsaimniecības. |
|---|
| Privāto mājokļu atjaunošana: Atbalsts mazaizsargātām un enerģētiski nabadzīgām mājsaimniecībām privātmāju renovācijai. Pieteikumus ir plānots pieņemt atklātā konkursā un tie tiks izvērtēti rindas kārtībā.Atbalsts mazaizsargātām un enerģētiski nabadzīgām mājsaimniecībām daudzdzīvokļu ēkās: atbalsts individuāliem maza mēroga energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem tiks sniegts mājsaimniecības līmenī (mājsaimniecība EIKIS ir identificēta kā mazaizsargāta mājsaimniecība) un pieteikuma iesniedzējs ir attiecīgā dzīvokļa īpašnieks. Pieteikumus ir plānots pieņemt atklātā konkursā un tie tiks izvērtēti rindas kārtībā.Detalizētāki tehniskie konkursa nosacījumi tiks izstrādāti pirms atlases izsludināšanas. Pieteikuma iesniedzējs varēs pretendēt uz atbalstu, ja tas ir īpaši mazaizsargāts pret ETS 2 ieviešanu un ja izpildīsies minētie kritēriji: dzīvokļa īpašnieks ir reģistrēts EIKIS kā mazaizsargāta mājsaimniecība vismaz vienu gadu; ir izpildīts vismaz viens no šādiem kritērijiem, kas raksturo daudzdzīvokļu ēkas, kurā atrodas dzīvoklis, energoefektivitāti:a) ēkas energoefektivitātes līmenis ir E vai zemāks;b) enerģijas patēriņš apkurei ir >100 kWh/m2;c) ēka ir nodota ekspluatācijā pirms 1990. gada (šo kritēriju piemēro, ja nav iespējams iegūt datus saskaņā ar a) vai b) kritēriju).Investīcija tiks īstenota visā Latvijas teritorijā, nodrošinot, ka tiek mazināta enerģētiskās nabadzības ietekme uz mazaizsargātajiem iedzīvotājiem.Plānots, ka atbalsts tiks sniegts kopumā 9273 mājsaimniecībām. Līdz ar to prognozējama finansējuma savlaicīga izmantošana pieejamajā apmērā.Par atskaites punkta īstenošanu, novērtēšanu un ziņošanu atbildīga ir KEM.Tiek plānots, ka SIA "Vides Investīciju fonds" (VIF) atbildība ir nodrošināt projektu iesniegumu atlasi un investīcijas īstenošanas izpildes uzraudzību visā projekta dzīves ciklā, tai skaitā veicot maksājuma pieprasījumu apstiprināšanu.Par mērķrādītāju un izpildes grafika izpildes nodrošināšanu atbildīgs ir VIF, kuram ir atbilstoša pieredze, lai īstenotu pasākumus. |
|---|
| Enerģētiskā nabadzība nesamērīgi skar sievietes, jo īpaši vientuļās mātes, vecāka gadagājuma sievietes un sieviešu vadītas mājsaimniecības. 2023. gadā 37,3% ģimeņu Latvijā bija vientuļās mātes79 ģimenes.Saskaņā ar EU-SILC datiem 15% sieviešu, kas dzīvo vienas personas mājsaimniecībās, ziņoja, ka nespēj uzturēt mājokli pietiekami siltu, salīdzinot ar 10% vīriešu. Vientuļo vecāku mājsaimniecībās 9% sieviešu norādīja uz grūtībām uzturēt mājokli siltu, savukārt tikai 2% vīriešu ziņoja par to pašu problēmu. |
|---|
| Lai nodrošinātu saskaņotību ar saistītajiem mērķrādītājiem, kas iekļauti Latvijas NEKP, paredzams, ka investīcijas ietvaros plānotie mērķrādītāji tiks sasniegti līdz 2031. gada I ceturksnim. |
|---|
| Privātmāju energoefektivitātes pasākumu īstenošanaKlimata pārmaiņu mazināšana:Pasākuma atbalstāmās darbības pilnībā atbilst klimata pārmaiņu mazināšanas mērķim, mazināt SEG emisijas, ēku un infrastruktūras atjaunošanas rezultātā uzlabojot to energoefektivitāti un samazinot energoresursu patēriņu, kā arī veicinot pāreju uz bezemisiju un atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un, kur iespējams, pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādei, jo tiks atbalstīti privātmāju atjaunošanas projekti, kas paredzēs primārās enerģijas samazinājumu (salīdzinot ar situāciju pirms investīcijām). Pasākuma ietvaros atbalsts siltumenerģijas ražošanas avotu iegādei, uzstādīšanai un nomaiņai tiks sniegts atbilstoši prioritārai kārtībai.Pielāgošanās klimata pārmaiņām: Nav būtiska kaitējuma. Netieša pozitīva ietekme — uzlabo ēku noturību.Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība: Nav būtiska kaitējuma.Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un reciklēšana: Nav būtiska kaitējuma.Piesārņojuma novēršana un kontrole gaisā, ūdenī vai zemē: Apkures sistēmu iegādes un uzstādīšanas risinājumiem tiks ņemts vērā, lai tiktu ievēroti un netiktu pārsniegti LVĢMC veiktajā gaisa kvalitātes novērtējumā80 noteiktie Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. oktobra Direktīvā (ES) 2024/2881 (Gaisa kvalitātes direktīva)81 noteikto daļiņu PM10, daļiņu PM2,5 un benz(a)pirēna robežlielumi attiecīgajā teritorijā.Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana: Nav būtiska kaitējuma.Maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošana daudzdzīvokļu māju dzīvokļosKlimata pārmaiņu mazināšana: Pasākuma atbalstāmās darbības pilnībā atbilst klimata pārmaiņu mazināšanas mērķim, mazināt SEG emisijas, ēku un infrastruktūras atjaunošanas rezultātā uzlabojot to energoefektivitāti un samazinot energoresursu patēriņu, kā arī veicinot pāreju uz bezemisiju un atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un, kur iespējams, pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādei, jo tiks atbalstīti maza mēroga energoefektivitātes projekti daudzdzīvokļu ēku dzīvokļos, kas paredzēs primārās enerģijas samazinājumu (salīdzinot ar situāciju pirms investīcijām). Pasākuma ietvaros atbalsts siltumenerģijas ražošanas avotu iegādei, uzstādīšanai un nomaiņai tiks sniegts atbilstoši prioritārai kārtībai.Pielāgošanās klimata pārmaiņām: Nav būtiska kaitējuma. Netieša pozitīva ietekme — uzlabo ēku noturību.Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība: Nav būtiska kaitējuma .Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un reciklēšana: Nav būtiska kaitējuma.Piesārņojuma novēršana un kontrole gaisā, ūdenī vai zemē: Apkures sistēmu iegādes un uzstādīšanas risinājumiem tiks ņemts vērā, lai tiktu ievēroti un netiktu pārsniegti LVĢMC veiktajā gaisa kvalitātes novērtējumā82 noteiktie Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. oktobra Direktīvā (ES) 2024/2881 (Gaisa kvalitātes direktīva)83 noteikto daļiņu PM10, daļiņu PM2,5 un benz(a)pirēna robežlielumi attiecīgajā teritorijā.Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana: Būtiska kaitējuma neesamība. |
|---|
| Stājas spēkā MK noteikumi par atbalsta īstenošanu - līdz 2026. gada 31. decembrim stājas spēkā MK noteikumi atbalsta programmai mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu māju dzīvokļos un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai privātmājās. |
|---|
| Investīcijas ietvaros sniegts atbalsts 3973 mazaizsargātām mājsaimniecībām energoefektivitātes pasākumu īstenošanai privātmājās. |
|---|
| Investīcijas ietvaros sniegts atbalsts 5300 mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu māju dzīvokļos. |
|---|
| Sākot ar 2032. gadu sasniegts primārās enerģijas ietaupījums vismaz 20% salīdzinājumā ar situāciju pirms energoefektivitātes pasākumu īstenošanas.Bāzes vērtība attiecas uz gada primārās enerģijas patēriņu pirms ieguldījumu uzsākšanas, sasniegtā vērtība attiecas uz primārās enerģijas gada patēriņu gadā pēc ieguldījumu veikšanas. Ēkām abas vērtības jādokumentē, pamatojoties uz energoefektivitātes sertifikātiem saskaņā ar Direktīvu 2010/31/ES. |
|---|
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)