Latvijas Sociālā klimata fonda plāns 2026.–2032. gadam

Veids Rīkojums

Publicēts 2025-07-02

Statuss Spēkā esošs

Izdevējs Ministru kabinets

Avots likumi.lv

panti Not indexed

Izmaksu aprēķinos ņemtas vērā veikto tirgus izpēti - aktuālās preču cenas, izpētot aplikāciju izstrādes un uzturēšanas izmaksas, tehnoloģiju apkopes un uzturēšanas izmaksas, konsultējoties ar VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", izskatot saistošo iepirkumu dokumentāciju un iestāžu ziņojumus.

Kārtas numurs	Pasākums/ investīcija	No datuma	Līdz datumam	Kopā	2026	2027	2028	2029	2030	2031	2032
C2.G.I1	Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos	01.01.2027.	31.07.2032.	36 560 299	0	10 772 186	4 902 047	5 026 520	5 154 264	5 285 366	5 419 916

Par pakalpojuma autotransports pēc pieprasījuma izmantošanu tiks iekasēta maksa, bet normatīvajos aktos noteiktajām pasažieru kategorijām braukšanas maksas atvieglojumi. Iespējams, ka pašvaldība pilnībā vai daļēji kompensētu trūcīgām personām brauciena maksu.

Šis pasākums ir papildu ieguldījums, kas nerada dubultošanos ar esošajiem projektiem un neaizstāj regulāros valsts budžeta izdevumus. Pasākums paredz nodrošināt mobilitātes iespējas iedzīvotājiem attālākos lauku reģionos, kur nav pieejams sabiedriskais transports.

Nav attiecināms - pakalpojumu nodrošinās ATD, kam nav komerciāla rakstura.

Eiropas Semestra rekomendācijas Latvijai 2022., 2023. un 2024.gadā113 veselības un sociālās aizsardzības jomā koncentrējas uz vairākiem būtiskiem aspektiem, lai stiprinātu sociālās aizsardzības adekvātumu un uzlabotu veselības aprūpes sistēmas efektivitāti, pieejamību un noturību. Viens no ieteikumiem ir attiecināms tieši uz klimata pārmaiņu ietekmes uz veselību risināšanu. EK ir uzsvērusi nepieciešamību risināt klimata pārmaiņu, piesārņojuma un bioloģiskās daudzveidības zuduma ietekmi uz sabiedrības veselību. Tas ietver pētniecību un inovatīvus ieguldījumus, lai izprastu un mazinātu šos efektus uz cilvēku veselību un veselības aprūpes sistēmām. Lai arī tieši nav minēti pasākumi, kas attiecas uz bezemisiju auto iegādi, ir svarīgi atzīmēt, ka ilgtspējīgas mobilitātes veicināšana un emisiju samazināšana var uzlabot sabiedrības veselību, samazināt gaisa piesārņojumu, veicināt fizisko aktivitāti un personu dzīvildzi. Šie ieteikumi ir tikai daļa no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir uzlabot veselības aprūpes sistēmas noturību, pieejamību un kvalitāti Latvijā, vienlaikus veicinot sociālo taisnīgumu un ilgtspējīgu attīstību, un spējot reaģēt uz dažāda veida sociāli, ekonomiski, politiski, vides un cita veida izraisītajām izmaiņām.Investīcijas mērķis ir 1) nodrošināt bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļu risinājumus sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kas nodarbojas ar sociālo un transporta pakalpojumu sniegšanu mazaizsargātām mājsaimniecībām; un 2) vērsts pret transporta nabadzību, atbalstot pamatpakalpojumu sniegšanu mazaizsargātām mājsaimniecībām, kuras nespēj vai ir grūtības segt privātā vai sabiedriskā transporta izmaksas, vai tām ir transporta piekļuves neesamība vai ierobežota piekļuve transportam, kas vajadzīgs, lai piekļūtu būtiskiem sociālekonomiskiem un veselības aprūpes pakalpojumiem un aktivitātēm, ņemot vērā valsts un ģeogrāfisko kontekstu.Pieaugot transporta izmaksām, sociālo pakalpojumu un veselības pakalpojumu sniedzējiem var kļūt arvien grūtāk rentablā veidā saglabāt transporta pakalpojumus mazaizsargātām mājsaimniecībām vai piegādāt pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtikas pakas. Tā rezultātā transporta nabadzība vēl vairāk padziļināsies. Šī investīcija palīdzēs mazināt šīs problēmas, atbalstot pāreju uz bezemisiju un zemu emisiju transportlīdzekļiem un nodrošinot, ka pakalpojumi turpina sasniegt tos, kam tie ir vajadzīgi, un tos nekavē pieaugošais finansiālais slogs, ko rada tradicionālās degvielas izmaksas.Šis pasākums ir vērsts arī uz mazaizsargātu transporta lietotāju, proti iedzīvotāju grupu, kas invaliditātes, vecuma vai citu faktoru dēļ nevar izmantot regulāra sabiedriskā transporta iespējas un kam ir vajadzīgi specializētāki transporta pakalpojumi.Personas ar dažāda veida invaliditāti saskaras ar būtisku transporta nabadzības risku gan specializētu transporta iespēju nepieejamības dēļ, gan dažādu nepieciešamo kopienā balstīto pakalpojumu attāluma ziņā. Pat situācijās, ja tradicionālais sabiedriskais transports ir pieejams, tā izmantošana ir apgrūtināta laika dēļ, proti, ārpus lielajām pilsētām un attālākos reģionos sabiedriskais transports kursē ievērojami retāk un personas ar invaliditāti nereti nevar salāgot pakalpojuma pieejamības laiku ar sabiedriskā transporta pieejamības laiku. Vienlaikus, turpmākajos gados pieaugot izmaksām par degvielu un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, sociālo pakalpojumu sniedzēji saskarsies ar būtiskiem izaicinājumiem transporta nodrošināšanā saviem klientiem, jo pieaugušo izmaksu dēļ var nākties samazināt pakalpojumu apjomu. Jau šobrīd administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, kad samazinājās pašvaldību skaits no 199 līdz 43, attālums, kas pakalpojumu sniedzējam jāmēro līdz klientam, ievērojami palielinājās. Visu minēto apstākļu rezultātā cilvēki ar invaliditāti nereti nevar piekļūt pamatpakalpojumiem vai pilnībā piedalīties ikdienas dzīvē transporta nabadzības dēļ.1) Četros valsts sociālās aprūpes centros (turpmāk - VSAC) ir 3371 iemītnieks (104 bērni un 3267 pilngadīgas personas) ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuri ir jānogādā uz veselības aprūpes iestādēm, lai saņemtu sabiedrībā balstītus sociālās aprūpes pakalpojumus un lai nokļūtu citās vietās pēc nepieciešamības.2) Pašvaldības pārvadā klientus pie sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina - aprūpes mājās, dienas aprūpes centra (turpmāk – DAC) un specializēto darbnīcu pakalpojumus: aprūpes mājās pakalpojumu sniedz 89 pakalpojumu sniedzēji visā valstī. Pakalpojuma ietvaros tiek nodrošināta gan produktu piegāde, gan speciālistu nokļūšana pie mērķa grupas. Pakalpojuma nodrošināšanai pieļaujams nepielāgots auto. DAC un specializēto darbnīcu pakalpojumi atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam ir iekļauti minimālajā sociālo pakalpojumu grozā (nodrošināmi pašvaldībās kā obligāti) no 2026.gada 1.janvāra. Šos divus pakalpojumus sniedz vai nu pašvaldības pašas, vai deleģējot šo funkciju NVO, vai pērkot pakalpojumu no citas pašvaldības. DAC pakalpojumu pašas sniedz 25 pašvaldības, pērk no pakalpojumu sniedzēja 14 pašvaldības, deleģējušas pakalpojumu sniedzējam 10 pašvaldības. Specializētās darbnīcas pakalpojumu pašas sniedz 20 pašvaldības, pērk no pakalpojumu sniedzēja 14 pašvaldības, deleģējušas pakalpojuma sniedzējam 8 pašvaldības. Auto pašvaldībām nepieciešams klientu atvešanai no dzīvesvietas līdz pakalpojuma saņemšanas vietai un atpakaļ. Funkcijas izpildei nepieciešami galvenokārt pielāgoti auto (atsevišķos gadījumos tie varētu būt arī nepielāgotie).3) Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA), kura sniedz profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti, pārvadā klientus no sabiedriskā transporta vietām, pakalpojuma sniegšanas vietām līdz kopmītnēm un citiem mācību objektiem nepieciešams 1 (viens) bezemisiju mikroautobuss. Šobrīd profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņem vidēji 200 unikālās personas.Bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu nodrošināšana NVO, pašvaldībām un uzņēmumiem, kas sniedz sociālos pakalpojumus mazaizsargātiem transporta lietotājiem, ļauj šīm organizācijām samazināt savas darbības izmaksas, piemēram, degvielas izmaksas. Tas nodrošina, ka šīs organizācijas var turpināt sniegt pamatpakalpojumus neaizsargātām mājsaimniecībām bez sloga, ko rada pieaugošās transporta izmaksas.Veselības problēmas un pakalpojumu ierobežota pieejamība visbiežāk skar tieši mazaizsargātās mājsaimniecības, tostarp sociāli mazaizsargātās iedzīvotāju grupas, kuras nereti ir ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem un ir vistiešāk pakļautas transporta nabadzībai, jo tām ir nespēja un grūtības segt privātā vai sabiedriskā transporta izmaksas, kā arī viņu veselības stāvoklis nav piemērots sabiedriskā transporta izmantošanai sliktas veselības dēl, lai saņemtu nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu. Tā kā ārpus apdzīvotajām vietām un lauku teritorijās nav pieejams atbilstošs uzlādes staciju skaits un veicamie maršruti dodoties izsaukumā ir pārāk gari, lai to varētu veikt ar vienu uzlādi, tad paredzēts, ka pasākuma ietvaros tiks pieļauta arī mazemisiju transportlīdzekļu iegāde. Līdz ar to, bezemisijas vai mazemisijas transportlīdzekļu iegāde uzlabotu mazaizsargāto mājsaimniecību spējas pārvarēt ETS 2 radīto ietekmi, kas izriet no fosilo degvielu cenu pieauguma, radot plašāku pieejamību būtiskiem pakalpojumiem:1) pamatojoties uz 2024.gada Nacionālā veselības dienesta (turpmāk – NVD) datiem ģimenes ārsti ir apkalpojuši 2 115 379 unikālās personas114, no kurām: 508 854 unikālās personas ir bijušas vecuma grupā no 0 līdz 14 gadiem; 295 176 unikālās personas ir bijušas vecuma grupā no 15 līdz 25 gadiem; 1 255 848 unikālās personas ir bijušas vecuma grupā 54+; 13 230 unikālās personas ir bijušas politiski represētās personas; 5 729 unikālās personas ir bijušas Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un viņu ģimenes; 24 236 unikālās personas ir bijušas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju, kuras reģistrētas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, aprūpē esošas personas; 33 032 unikālās personas ir bijušas trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji; 225 439 unikālās personas ir bijušas invalīdi; 315 unikālā persona ir bijušas patvēruma meklētājs, kuram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegts patvēruma meklētāja personas dokuments vai ārzemnieks, kurš aizturēts Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā; 7 499 unikālās personas ir bijušas personas ar alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības problēmām.2) pamatojoties uz 2024.gada NVD datiem mobilās paliatīvās aprūpes sniedzēji ir apkalpojuši 2 664 unikālās personas, no kurām: 2 unikālās personas ir bijušas vecuma grupā no 0 līdz 14 gadiem; 18 unikālās personas ir bijušas vecuma grupā no 15 līdz 25 gadiem; 2 635 unikālās personas ir bijušas vecuma grupā 54+; 1 unikālā persona ir bijusi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju, kuras reģistrētas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, aprūpē esoša persona; 1 unikālā persona ir bijusi trūcīgais un maznodrošinātais iedzīvotājs; 21 unikālā persona ir bijušas invalīdi.3) pamatojoties uz 2024.gada NVD datiem stacionārās ārstniecības iestādes ir apkalpojušas 900 647 unikālās personas, no kurām: 199 172 unikālās personas ir bijušas vecuma grupā no 0 līdz 14 gadiem; 117 277 unikālās personas ir bijušas vecuma grupā no 15 līdz 25 gadiem; 548 832 unikālās personas ir bijušas vecuma grupā 54+; 7 062 unikālās personas ir bijušas politiski represētās personas; 2 639 unikālās personas ir bijušas Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un viņu ģimenes; 12 249 unikālās personas ir bijušas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju, kuras reģistrētas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, aprūpē esošas personas; 16 277 unikālās personas ir bijušas trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji; 119 368 unikālās personas ir bijušas invalīdi; 193 unikālā persona ir bijušas patvēruma meklētājs, kuram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegts patvēruma meklētāja personas dokuments vai ārzemnieks, kurš aizturēts Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā; 11 235 unikālās personas ir bijušas personas ar alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības problēmām.4) Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) pakalpojums mazaizsargātām mājsaimniecībām, tostarp attīstot pakalpojumu ar vienas ārstniecības personas brigādi, kuru paredzēts sūtīt uz zemas prioritātes izsaukumu izpildi pie personām, kurām nav nepieciešama tūlītēja neatliekamā palīdzība, kas bieži vien ir sociāli mazāk aizsargātā sabiedrības daļa, kura nespēj vai ir grūtības segt privātā vai sabiedriskā transporta izmaksas, vai tām ir transporta piekļuves neesamība, lai piekļūtu būtiskiem veselības aprūpes pakalpojumiem.Bezemisiju un mazemisiju transports nodrošinās mazaizsargātiem iedzīvotājiem pārvešanas starp stacionāriem, mājas vizītēm ģimenes ārstu apskašu laikā un paliatīvās aprūpes sniedzējiem, tādejādi atslogojot NMP sniegšanā iesaistītās brigādes un uzlabojot pārējo brigāžu reaģētspēju, samazinot transporta radītās emisijas un veicinot NMP dienesta (NMPD) sniegto sociālo pakalpojumu kapacitāti.Vienas personas NMP brigādes jau darbojas vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Lielbritānija, Vācija, Zviedrija, Somija, Francija u.tml. Saskaņā ar 2024.gada datiem NMPD izpildīja 332 386 izsaukumus, no kuriem 30.3% gadījumos pacientus, pēc palīdzības sniegšanas, atstāja izsaukuma vietā, jo netika noteikts akūts veselības stāvoklis, bet gan sekundārs veselības stāvoklis. Tāpat jāmin, ka lielākais sekundāro izsaukumu īpatsvars 2024.gadā bija ārpus ģimenes ārsta darba laika (brīvdienās, svētku dienās un darba dienās laika posmā no pulksten 18:00 līdz 08:00) – 67% (n = 50 183). Varam izteikt pieņēmumu, ka šādos saslimšanas gadījumos, ne vienmēr operatīvi un viegli ir saņemami alternatīvi ārstniecības pakalpojumu veidi, tāpēc iedzīvotāji vēršas pēc palīdzības NMPD arī gadījumos, kad nav apdraudēta dzīvība un veselība. To apstiprina arī biežākās pamata diagnozes sekundāro izsaukumu gadījumos.Turklāt, 7,4% (n=24 591) no visiem 2024.gadā izpildītajiem izsaukumiem veikti pie pacientiem vecuma grupā virs 70 gadu vecuma, vientuļajiem pensionāriem, invalīdiem, hroniski slimajiem pacientiem u.c., kuru diagnozes liecina, ka nav bijusi nepieciešama tūlītēja NMP. Papildus – 0,4% (n = 1 339) izsaukumu veikta pacientu pārvešana no psihiatriskās slimnīcas vai psihiatriskās sociālās aprūpes iestādes uz citu ārstniecības iestādi palīdzības sniegšanai.No minētajiem pakalpojumu sniedzējiem, ģimenes ārsti un mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojumu sniedzēji, saskaņā ar Komisijas Regulā 651/2014 noteiktajiem kritērijiem, atbilst mikrouzņēmuma statusam kā mazaizsargātie mikrouzņēmumi. Tā kā tie regulāri izmanto transportu, tad tieši ģimenes ārsti un mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojumu sniedzēji ir tie, kurus būtiski skar autotransporta sektora siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām, un kuriem savas darbības vajadzībām trūkst līdzekļu, lai iegādātos bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus.Pamatojoties uz 2024.gada NVD datiem ģimenes ārsti mājas vizītēs kopumā ir devušies 83 388 reizes un ir apkalpojuši 43 016 unikālās personas, no kurām: 16 285 unikālās personas ir bijušas vecuma grupā no 0 līdz 14 gadiem; 1 077 unikālās personas ir bijušas vecuma grupā no 15 līdz 25 gadiem; 24 731 unikālās personas ir bijušas vecuma grupā 54+; 340 unikālās personas ir bijušas politiski represētās personas; 38 unikālās personas ir bijušas Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un viņu ģimenes; 5 285 unikālās personas ir bijušas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju, kuras reģistrētas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, aprūpē esošas personas; 209 unikālās personas ir bijušas trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji; 8 061 unikālās personas ir bijušas invalīdi; 16 382 unikālās personas, kuras saņem paliatīvo aprūpi stacionārā, veselības un/vai paliatīvo aprūpi mājās; 64 unikālās personas ir bijušas personas ar alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības problēmām.Papildus, saskaņā ar NVD 2025.gada datiem, ģimenes ārstiem ir arī papildus pieņemšanas vietas, kuru apkalpošana un tādējādi pakalpojuma pieejamības nodrošināšana, rada būtiskus izdevumus, ņemot vērā fosilā kurināmā cenu pieaugumu.Ģimenes ārstu papildus pieņemšanas vietas: Kurzemes reģionā – 40 Latgales reģionā – 28 Zemgales reģionā – 49 Vidzemes reģionā – 28 Rīgas reģionā – 9 Kopā Latvijā: 154Kopējie potenciālie ieguvumi no bezemisiju un mazemisiju transporta izmantošanas, kā arī pasākuma īstenošanas rezultātā tiks samazināta atkarība no fosilā kurināmā izmantošanas šādā veidā:1. Nav izplūdes gāzu izmešu, tādejādi nodrošinot tīrāku apkārtējo vidi;2. Zemāks trokšņu līmenis – samazina skaļumu, jo īpaši pilsētvidē;3. Zemākas ekspluatācijas izmaksas – elektroenerģijas izmantošana ļaus ietaupīt, salīdzinot ar fosilo degvielu izmantošanu;4. Iespēja izmantot atjaunojamo enerģiju transportlīdzekļu ekspluatācijas nodrošināšanai (saules, vēja enerģija);5. Nebūs jānosaka izņēmumi operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu (OMT) gadījumā, ja attiecīgajā pilsētvidē tiktu noteiktas zemo emisiju zonas;6. Efektīvāka transportlīdzekļa tehnisko iespēju izmantošana:6.1. augstāks lietderības koeficients elektriskajiem dzinējiem, salīdzinot ar iekšdedzes dzinējiem,6.2. mazāk kustīgo dzinēja daļu, tādejādi potenciāli palielinot izturību un ilgmūžību dzinējam;6.3. bremzēšanas spēku izmantošana gan akumulatora lādēšanai, gan samazinot bremžu uzliku un disku nodilumu;6.4. lielāks paātrinājums, nav nepieciešama dzinēja apsilde, tādejādi uzlabojot reaģētspēju.

Bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegāde sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu (OMT) iegāde un to uzlādei nepieciešamās infrastruktūras izveide ir esoša pakalpojuma sniegšanas pilnveidošana. OMT iegādei Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un bezemisiju un mazemisiju transporta līdzekļu iegādei stacionārās ārstniecības iestādēm, mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un ģimenes ārstiem kopējais nepieciešamais finansējums ir 23 287 604 EUR, no kuriem 17 465 703 EUR ir Sociālā klimata fonda daļa, 5 821 901 EUR nacionālā līdzfinansējuma daļa (kopējā nepieciešamajā finansējumā nav ieskaitīts PVN 4 890 397 EUR apmērā).Bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu sniedzējiem kopējais nepieciešamais finansējums ir 4 800 000 EUR, no kuriem 3 600 000 EUR ir Sociālā klimata fonda daļa un 1 200 000 EUR nacionālā līdzfinansējuma daļa (kopējā nepieciešamajā finansējumā nav ieskaitīts PVN 1 008 000 EUR apmērā).Papildus nepieciešami 10% no kopējā finansējuma tehniskajam atbalstam projektu izstrādei un vadībai.

Sociālie pakalpojumi: Bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegāde ir paredzēta, lai sniegtu atbalstu bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu sniedzējiem tām mērķa grupām, kuras nepietiekamu finanšu līdzekļu un funkcionālo traucējumu dēļ nespēj pašas piekļūt dažādiem pamatpakalpojumiem. Pasākuma galvenais mērķis ir samazināt mazaizsargāto grupu transporta nabadzību saistībā ar piekļuvi konkrētiem pamatpakalpojumiem, kur transportam ir izšķiroša nozīme pakalpojuma saņemšanai. Pasākuma mērķis ir novērst trūkumus saistībā ar piekļuvi pakalpojumiem šīm mērķa grupām: personām ar invaliditāti, kurām nepieciešami specializēti transportlīdzekļi, tāpēc tās nevar izmantot sabiedrisko transportu vai nespecializētus privātos transportlīdzekļus, lai piekļūtu pakalpojumiem; mazaizsargātām personām, kurām nepieciešams saņemt pārtikas preču pakas, bet to ierobežo personu funkcionālais stāvoklis vai resursu trūkumus, lai nokļūtu līdz preču saņemšanas vietai; mazaizsargātām personām, kuras nevar piekļūt atsevišķiem pakalpojumiem sabiedriskā transporta nepieejamības vai laika ierobežojuma dēļ.Veselības aprūpes pakalpojumi: bezemisiju OMT, mazemisiju transportlīdzekļu un uzlādes punktu ierīkošana ir paredzēta, lai sniegtu atbalstu bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem šādām mērķa grupām, jo īpaši teritoriālās, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas:1. ģimenes, kuras audzina trīs un vairāk bērnus;2. nepilnās ģimenes;3. personas ar invaliditāti;4. iedzīvotāji, kas vecāki par 54 gadiem;5. 15–25 gadus veci jaunieši;6. personas, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;7. ilgstošie bezdarbnieki (gan īstermiņa, gan ilgtermiņa);8. bezpajumtnieki;9. cilvēktirdzniecības upuri;10. politiski represētās personas;11. personas, kurām stihisku nelaimju vai dabas katastrofu dēļ ir nodarīts kaitējums, vai viņu ģimenes;12. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un viņu ģimenes, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas dēļ cietušās personas un viņu ģimenes;13. personas ar alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības problēmām un viņu ģimenes;14. ģimenes, kuras audzina bērnu ar invalditāti;15. bērni;16. no vardarbības cietušās personas.17. iedzīvotāji, kuri dzīvo teritorijā ārpus pilsētām ar iedzīvotāju blīvumu zem 50 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru;18. trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji;19. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju, kuras reģistrētas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, aprūpē esošas personas;20. patvēruma meklētājs, kuram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegts patvēruma meklētāja personas dokuments vai ārzemnieks, kurš aizturēts Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.Minētās iedzīvotāju grupas atbilst sociāli mazaizsargāto personu grupas statusam un tas noteikts atbilstoši MK 2005.gada 11.janvāra noteikumiem Nr.32 "Noteikumi par sociāli mazaizsargāto personu grupām", kā arī daļa no šīm grupām tiek uzskaitītas saskaņā ar NVD klasifikatoru un tiek izmantotas veselības rīcībpolitikas plānošanā.Viens no Fonda atbalsttiesīgo investīciju virzieniem ir paplašināt bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību, jo mobilitāte ir būtiska pamattiesību nodrošināšanai - tā nodrošina piekļuvi nodarbinātībai, izglītībai, veselības aprūpei un vispārējai labklājībai. Veselības ministrijas sniegtie dati par sociāli mazaizsargāto personu grupām saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem apliecina veselības aprūpes sniegto pakalpojumu atbilstību Fonda mērķa grupām. Plānotās investīcijas mērķis ir apmierināt to mazaizsargāto iedzīvotāju mobilitātes vajadzības, kurus nesamērīgi ietekmē ierobežotas transporta iespējas.Minētās sociāli mazaizsargāto personu grupas ir ar īpašām vajadzībām, jo īpaši personas ar fizisku invaliditāti vai nabadzībā dzīvojošas, un tās bieži saskaras ar problēmām tradicionālā transporta izmantošanā, jo tas var nebūt veidots tā, lai atbilstu viņu vajadzībām vai pieejamajiem naudas līdzekļiem. Šis pieejamības trūkums vēl vairāk saasina viņu mobilitātes problēmas, liedzot viņiem uzticamas iespējas piekļūt pamatpakalpojumiem vai pilnībā piedalīties ikdienas dzīvē.Investīcijas "Atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem" mērķis ir samazināt transporta nabadzības risku mazaizsargātiem transporta lietotājiem, kuriem ir nepieciešams saņemt sociālos pakalpojumus un veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem nepieciešami specializēti transportlīdzekļi transportam, mazaizsargātām mājsaimniecībām, kurām nepieciešams privātais transports, lai saņemtu ārsta konsultāciju vai atbalstu, mazaizsargātām mājsaimniecībām, kuras nevar piekļūt konkrētiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem, lai nokļūtu līdz ārstniecības iestādei.Veselības ministrijas ieskatā Latvijas normatīvajos aktos definētās mazaizsargāto personu grupas atbilst ETS2 ieviešanas ietvaros un Regulas 2023/955 2. panta 2. un 10. punktā noteiktajiem kritērijiem, īpaši veselības aprūpes jomā.

Par pasākumu īstenošanu atbildīga ir Veselības ministrija, kurai ir pieejami atbilstoši kvalificēti cilvēkresursi, lai kvalitatīvi un laikā īstenotu pasākumus.Veselības ministrija izstrādās pasākumu ieviešanai nepieciešamos normatīvos aktus.Savukārt, lai nodrošinātu efektīvu un plaši pieejamu atbalstu, tiks ieviests granta veida finansējums, ko varēs saņemt, piedaloties atklātā vai ierobežotā projektu iesniegumu konkursā. Tādejādi ieguldījumi tiks veikti visā Latvijas teritorijā, nodrošinot, ka projekta ietvaros tiek mazināta transporta nabadzība.

Bezemisiju uz mazemisiju transportlīdzekļu un uzlādes punktu izveide nodrošinās nediskrimināciju pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm. Projekti veicinās nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu, jo projektu mērķa grupa ir visi Latvijas iedzīvotāji, jo īpaši teritoriālās, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas.

Bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu un uzlādes punktu izveide paredzēta pakāpeniski laika periodā no 2026.gada līdz 2032.gadam. Katru gadu paredzēts ieguldīt noteiktu finansējuma apjomu, kas palīdzēs prognozēt slodzi uz budžetu.

Ar bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādi tiks ne tikai sekmēta transporta nabadzības samazināšana, bet arī mazināta transporta sektora negatīvā ietekme uz vidi, kas atbilst arī Regulā 2023/955 noteiktajam, ka neviena no investīcijām nedrīkst nodarīt būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē.Izvēle par labu mazemisiju transportlīdzekļiem var būt pamatota ar: 1) infrastruktūras ierobežojumiem, īpaši reģionos ar nepietiekamu uzlādes staciju tīklu; 2) ievērojamu emisiju samazinājumu, salīdzinot ar tradicionālajiem transportlīdzekļiem; 3) lomu kā pārejas risinājumu, palīdzot sabiedrībai pielāgoties bezemisiju nākotnei.Klimata pārmaiņu mazināšana: sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo transportlīdzekļu iegādes rezultātā plānots nomainīt esošos iekšdedzes transportlīdzekļus ar augstu SEG emisiju līmeni pret jauniem bezemisiju transportlīdzekļiem vai zemas emisijas transportlīdzekļiem, kā rezultātā samazināsies SEG emisijas.Pielāgošanas klimata pārmaiņām: Ieguldījumi bezemisiju transportlīdzekļu iegādē, ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgu un pieejami piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumi nav saistīti ar klimata pārmaiņu radītos potenciālo risku radīšanu, kā arī iegādājoties jaunus transportlīdzekļus veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, tiks netieši mazināta klimatu pārmaiņu ietekme.Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība: nav paredzama ietekme, jo netiek īstenoti pasākumi ūdensobjektu ietekmēšanai.Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde: iegādājoties jaunus bezemisiju transportlīdzekļus veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai mazāki ieguldījumi tiks veikti automašīnu remontos un to tehniskajās apkopēs, kas kopumā mazinās nepieciešamo resursu patēriņu remontu veikšanai un samazinās ietekmi uz vidi, jo mazināsies nepieciešamo resursu patēriņš un attiecīgi būs arī mazāk atkritumu. Jauno transportlīdzekļu ražošanā tiek izmantoti ar vien vairāk videi draudzīgu materiālu, attiecīgi arī paredzams, ka jaunu transportlīdzekļu iegāde radīs mazāk atkritumus, kurus nevar pārstrādāt vai izmantot atkārtoti.Piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē: plānots, ka transportlīdzekļu iegādes rezultātā samazināsies piesārņojums gaisā, jo jaunie transportlīdzekļi būs bezizmešu vai zemu emisiju transportlīdzekļi, savukārt nolietotie vai nu tiks nodoti pārstrādei, vai tiks izmantoti ar krietni zemāku intensitāti.Tāpat arī iegādājoties jaunus transportlīdzekļus veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai mazāki ieguldījumi tiek veikti automašīnu remontos un to tehniskajās apkopēs, kas kopumā mazinās nepieciešamo resursu patēriņu remontu veikšanai un samazinās ietekmi uz vidi, jo mazināsies nepieciešamo resursu patēriņš un attiecīgi būs arī mazāk atkritumu, kas varētu radīt piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē.Iegādājoties jaunus M un N kategorijas autotransporta līdzekļus, riepām būtu jāatbilst A klases ārējā rites trokšņa prasībām un A vai B klases rites pretestības koeficientam, kā noteikts Regulā 2020/740 un ko var verificēt Eiropas ražojumu energomarķējuma reģistrā (EPREL). Šāda prasība tiks iekļauta normatīvajā regulējumā.Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana: līdz ar to jaunu transportlīdzekļu iegāde mazinās emisiju daudzumu, samazināsies nepieciešamo resursu patēriņš un attiecīgi būs arī mazāk atkritumu, kas varētu radīt kaitējumu ekosistēmas labam stāvoklim un noturībai vai kaitējumu dzīvotņu un sugu aizsardzības statusam.

Mērķrādītāji norāda iegādāto bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu un uzlādes vietu skaitu pakāpeniskai un pārvaldāmai pārejai uz ilgtspējīgāku un efektīvāku transporta sistēmu.

Kārtas numurs	Pasākuma/investīcijas nosaukums	Atskaites punkts vai mērķrādītājs	Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums	Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)	Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)	Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)	Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)	Izpildes grafiks	Izpildes grafiks
Kārtas numurs	Pasākuma/investīcijas nosaukums	Atskaites punkts vai mērķrādītājs	Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums	Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)	Mērvienība	Bāzlīnija	Mērķis	Gads	Ceturksnis
C2.F.I1.I1.2032Q3	Bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegāde	Mērķrādītājs	Bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu skaits	Neattiecas	skaits	0	428	2032	III
C2.F.I1.I2.2032Q3	Uzlādes punktu izveide	Mērķrādītājs	Uzlādes punktu skaits	Neattiecas	skaits	0	102	2032	III

Lai nodrošinātu pakāpenisku un pārvaldāmu pāreju uz ilgtspējīgāku un efektīvāku transporta sistēmu, tika izvēlēti konkrēti atskaites punkti un mērķrādītāji bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādes pasākumam transporta sociālajiem pakalpojumiem. Šie atskaites punkti ir paredzēti, lai tos saskaņotu ar reālistiskiem īstenošanas termiņiem, ņemot vērā nepieciešamību attīstīt infrastruktūru (piemēram, uzlādes stacijas) un publiski pieņemt jaunos transporta pakalpojumus.Izvēlētie mērķrādītāji ir tieši saistīti ar ieguldījumu praktisko ietekmi un sniedz kvantitatīvi izmērāmu informāciju par projekta rezultātiem. Tie ļauj skaidri noteikt progresu un nodrošina uzraudzības un atskaitīšanās iespējas atbilstoši ES prasībām. Rādītāji ir saprotami un precīzi mērāmi.

Ar mērķrādītājiem tiks mērīts iegādāto bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu skaitu un izveidoto uzlādes vietu skaitu.

Par pamatu tiks izmantoti konkrēto projektu dati. Pēc iegādes apliecinošo dokumentu saņemšanas un izskatīšanas, nepieciešamības gadījumā tiks organizētas pārbaudes projektu īstenošanas vietās.

Mērķrādītāji tiek veidoti uz jaunu iniciatīvu bāzes, un iepriekšējo datu bāzlīnija netiek izmantota. Sasniedzamais līmenis (mērķis): 428 bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļi un 102 uzlādes punkti.

Mērķrādītāji tiks sasniegti līdz 2032.gada 3. ceturksnim:1) Sociālo pakalpojumu sniedzēji:Bezemisiju un mazemisiju specializētie transportlīdzekļi (ieskaitot to modernizācija): 25Bezemisiju un mazemisiju M1 pasažieru transportlīdzekļi: 25Bezemisiju un mazemisiju vieglie transportlīdzekļi (LDV) preču pārvadāšanai: 25Vidēji ātrās uzlādes stacijas: 52) Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests:Bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļi: 40 (t.sk. 1 personas bezemisiju OMT: 24 un pārvešanas transportlīdzekļi: 16)Vidēji ātrās uzlādes stacijas: 4Ātrās uzlādes stacijas: 123) Stacionārās ārstniecības iestādes:Bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļi: 41 (t.sk. pārvešanas transportlīdzekļi: 41)Vidēji ātrās uzlādes stacijas: 204) Mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojuma sniedzēji:Bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļi: 22 (t.sk. pārvešanas transportlīdzekļi: 11 un vieglie transportlīdzekļi: 11)Vidēji ātrās uzlādes stacijas: 115) Ģimenes ārsti:Bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļi: 250 (t.sk. vieglie transportlīdzekļi: 250).Vidēji ātrās uzlādes stacijas: 50

Veselības ministrija būs galvenā koordinējošā struktūra valsts līmenī un struktūra, kas sadarbosies ar LM, KEM un EK un būs atbildīga par progresa ziņojumu iesniegšanu, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no finansējuma saņēmējiem. Veselības ministrija, kā nozares ministrija, sadarbībā ar Labklājības ministriju būs atbildīga par atskaites punkta/mērķrādītāja īstenošanu, novērtēšanu un ziņošanu.Sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji būs atbildīgi par bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu ekspluatāciju pēc to iegādes, kā arī veiks transportlīdzekļu tehnisko apkopi. Tie apkopos attiecīgo informāciju par braucieniem, lai uzraudzītu maršrutu efektivitāti, ievērojot attiecīgo datu privātuma regulējumu.

MK 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"115 6.pielikumā definētais slimnīcu skaits, Nacionālajā veselības dienestā reģistrēto ģimenes ārstu prakšu skaits Latvijā, Mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits, NMPD iepriekš veikto iepirkumu dati un ekspertu novērtējums par dažāda veida bezemisiju un mazemisiju OMT iegādes un uzlādes punktu izveides izmaksām.

Laika periods no 2026.–2032.gadam. Katru gadu paredzēts ieguldīt noteiktu finansējuma apjomu. Šāda izmaksu struktūra nodrošina vienmērīgu finansējuma plūsmu 7 gadu garumā, kas palīdz prognozēt slodzi uz budžetu.

Nacionālais līdzfinansējums 25% apmērā (7 021 901 EUR) tiks segts no valsts budžeta līdzekļiem.Investīcijas kopējās izmaksas – 28 087 604 EUR.

Nav paredzēts finansējums no citiem ES instrumentiem saistībā ar šo investīciju.

Nav paredzēts tiešs finansējums no privātiem avotiem.

Aprēķinos izmantoti dati ir balstīti uz tirgus izpētes datiem, kas ir ticami, pamatoti un pārbaudāmi.

Kārtas numurs	Pasākums/ investīcija	No datuma	Līdz datumam	Kopā	2026	2027	2028	2029	2030	2031	2032
C2.F.I1	Atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem	01.01.2026.	31.07.2032.	28 087 604	244 628	4 008 430	3 925 785	4 704 463	4 704 463	4 902 810	5 597 025

Atbalstu no Fonda nesaņem tieši mazaizsargātas mājsaimniecības, bet to īsteno Veselības ministrija, sadarbojoties ar NMPD, ārstniecības iestādēm un sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Veselības problēmas un pakalpojumu ierobežota pieejamība visbiežāk skar tieši sociāli mazaizsargātās iedzīvotāju grupas, līdz ar to, ir svarīgi sniegt atbalstu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuru pakalpojumu sniegšanai ir būtiska ietekme uz lielāko mazaizsargāto iedzīvotāju daļu un, kuru pakalpojumu sniegšanai ir nepieciešami bezemisiju un mazemisiju operatīvie medicīniskie transportlīdzekļi un attiecīgi to uzlādes vietas.

Šī investīcija ir papildu ieguldījums, kas nerada dubultošanos ar esošajiem projektiem un neaizstāj regulāros valsts budžeta izdevumus.Plānotās investīcijas nodrošinās Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" ANM komponentē Nr.4 "Veselība" paredzēto investīciju papildināmību.

Atbalsts ārstniecības iestādēm tiek sniegts saskaņā ar EK 2011. gada 20. decembra Lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.Tā kā transportlīdzekļus, kā arī to uzlādei nepieciešamo infrastruktūru ģimenes ārsti un mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojuma sniedzēji izmantos ne tikai valsts apmaksāto veselības pakalpojumu sniegšanai, tad projekta ietvaros būs jāveic attīstāmās infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķins valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai un minētā proporcija jāpiemēro projekta kopējam finansējumam, nosakot publiskā un privātā finansējuma apmēru.Izstrādājot MK noteikumus tiks izvērtēts piemērotākais komercdarbības atbalsta regulējums, piemēram, Komisijas regulas Nr. 651/2014 36.a (Ieguldījumu atbalsts uzlādes vai uzpildes infrastruktūrai) un 36.b (Ieguldījumu atbalsts tīro transportlīdzekļu vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādei un transportlīdzekļu modernizācijai) pants.

Ņemot vērā Latvijas izaicinājumus transporta nozarē un nepieciešamo virzību uz nozares dekarbonizāciju, pāreja uz videi draudzīgāku transportu kļūst arvien aktuālāka.Latvijā privātpersonām (fiziskām personām) atbalsts tiek sniegts jaunu un lietotu elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei vai nomai ar izpirkuma tiesībām Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) atbalsta programmas ietvaros, padarot jauna, videi draudzīga automobiļa iegādi izdevīgāku un pieejamāku. Lai šādi ilgtspējīgas mobilitātes risinājumi būtu pieejami arī mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, ir nepieciešams īstenot mērķētu atbalsta pasākumu (investīciju), lai nodrošinātu cenu un izmaksu ziņā pieejamu bezemisiju transportlīdzekļu iegādi vai nomu ar izpirkuma tiesībām (finanšu vai operatīvai līzings) mazaizsargātajiem iedzīvotājiem, kuri ir visvairāk pakļauti enerģētiskās un transporta nabadzības riskam un, piemēram, pēc esošiem nosacījumiem nevar saņemt līzinga pakalpojumu elektromobiļu transportlīdzekļa iegādei.Analizējot dažādu valstu publiski pieejamās iniciatīvas un datus, kā arī Eiropas Auto ražotāju asociācijas ziņojumu "Elektriskie transportlīdzekļi: nodokļu ieguvumi un iegādes stimuli" ir jāsecina, ka ES dalībvalstīs un Apvienotajā Karalistē pastāv (vai pēdējos gados pastāvēja) dažādas atbalsta sistēmas elektromobiļu iegādei. Atbalsta apjomi atkarīgi no dažādiem kritērijiem, piemēram, transportlīdzekļa veida, finansējuma saņēmēja loka, kā arī transportlīdzekļa cenas.Investīcijas īstenošana SKF plāna ietvaros tiks balstīta uz "sociālā" līzinga principu. Minētā principa ietvaros tiks ņemts vērā mājsaimniecību ienākumu līmenis (deciles), attālums līdz tuvākā sabiedriskā transporta pieturai, plānotais nobraukums gada laikā, elektromobiļa kategorija (M1, M2, N1, N2), nosacījumi, kuras mērķgrupas nevarēs pretendēt uz atbalstu, piemēram, seniori, nosacījumi, kas veicina dzimuma līdztiesības veicināšanu, kā arī citi aspekti, kas tiks identificēti diskusijās ar pašvaldībām un nozaru asociācijām investīcijas juridiskā ietvara izstrādes laikā. Tādējādi tiks nodrošināts, ka investīcija sniedz labumu cilvēkiem, kuriem transportlīdzeklis ir vajadzīgs viņu profesionālajām interesēm (t.sk. nokļūšanai uz/no darba vietas). Pasākums būs pieejams tikai mazaizsargātām mājsaimniecībām.Investīcija tiek balstīta uz principu, ka valsts uzņemas "iestāšanās" maksu līzinga sistēmā, kamēr mājsaimniecības maksā saprātīgu ikmēneša līzinga maksu (tiks noteikta investīcijas juridiskā ietvara izstrādes laikā, ņemot vērā elektromobiļu tirgus aktualitātes un citus aspektus. Indikatīvais apmērs varētu būt 75-150 EUR/mēnesī) par elektromobili. Svarīgs solis būs sarunas ar līzinga kompānijām par konkrētu piedāvājumu, kas ļautu sasniegt attiecīgo mērķa grupu ar pielāgotām, zemākām prasībām nekā tipiskos (parastos) gadījumos. "Sociālā" līzinga piemērošanā tiks izmantoti finanšu un/vai operatīvā līzinga darbības principi, piemēram, attiecībā uz atmaksas termiņu, likmēm un tml."Sociālā" līzinga ieviešana SKF plāna ietvaros nodrošinās papildinātību un sinerģiju ar citām valsts atbalsta programmām (piemēram, EKII, ja tāda būs pieejama uz investīcijas ieviešanas brīdi), to pielāgojot Regulas 2023/955 nosacījumiem.

Investīcija turpinās EKII atbalsta programmu elektromobiļu izmantošanas veicināšanai, lai nodrošinātu papildu finansējuma pieejamību, sniedzot atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei.

Mērķis: sniegt atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām, kuras ir transporta nabadzībā, un kuras ir īpaši mazaizsargātas pret ETS 2 ieviešanu, elektromobiļu iegādei, izmantojot "sociālo" līzingu.Mērķrādītāji: Atbalstīto elektromobiļu lietotāju skaits: ņemot vērā pieejamo finansējuma apjomu atbalstītas tiks vairāk nekā 7000 mājsaimniecības. Mājsaimniecību skaitu ietekmēs kāda veida (modeļi; cenu grupa) elektromobiļi tiks iegādāti, jo tirgū pastāv ļoti plaša elektromobiļu modeļu un marku pieejamība.Mērķa grupa: transporta lietotāji (mazaizsargātas mājsaimniecības, kuras ir transporta nabadzībā).Atkarības no fosilā kurināmā samazināšana: samazināta atkarība no fosilā kurināmā, kas veicina valstu dekarbonizācijas centienus, palielinot videi draudzīgu transportlīdzekļu skaitu. Mājsaimniecību transporta enerģijas patēriņa samazinājums un mazāki rēķini par degvielu.

Lai nodrošinātu efektīvu un plaši pieejamu atbalstu elektromobiļu iegādei, tiks ieviests "sociālā" līzinga veida finansējums, ko mājsaimniecības varēs saņemt, piedaloties atklātā projektu iesniegumu konkursā. Ieguldījumi tiks veikti visā Latvijas teritorijā, nodrošinot, ka projekta ietvaros tiek mazināta transporta nabadzības ietekme uz mazaizsargātajām mājsaimniecībām.Ir aplēsts, ka atbalstu varētu saņemt ap 7000 mājsaimniecības. Līdz ar to tiek prognozēts, ka finansējums tiks savlaicīgi apgūts pieejamajā apmērā.KEM ir atbildīgā ministrija par pasākuma īstenošanu.Tiek rosināts, ka VIF atbildība ir nodrošināt projektu iesniegumu atlasi un investīcijas īstenošanas izpildes uzraudzību visā projekta dzīves ciklā, tai skaitā veicot maksājuma pieprasījumu apstiprināšanu.Par mērķrādītāju un izpildes grafika izpildes nodrošināšanu atbildīgs ir VIF, kuram ir atbilstoša pieredze, lai īstenotu pasākumus klimata un enerģētikas (t.sk. transporta) jomā.

Transportlīdzekļu īpašnieku ziņā pastāv ievērojamas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm, jo īpaši vienas personas mājsaimniecībās, kur sievietes salīdzinājumā ar vīriešiem saskaras ar mazāku automobiļu īpašnieku skaitu. Vienas personas mājsaimniecībās 55 % vīriešu ziņoja, ka viņiem ir vismaz viena automašīna, savukārt tikai 20 % sieviešu līdzīgās mājsaimniecībās ir piekļuve automašīnai. Vientuļo vecāku mājsaimniecībās 82 % vīriešu ziņoja, ka viņiem pieder vismaz viena automašīna, savukārt 61 % sieviešu vientuļo vecāku mājsaimniecībās ir automašīna.Izmēģinājuma projekts "Transports pēc pieprasījuma" Mazsalacas un Alūksnes novadā parādīja būtisku ar dzimumu saistītu ietekmi. Proti, 85 % no 2777 lietotājiem bija sievietes, un vidējais vecums bija 60 gadi. Šī lielā sieviešu līdzdalība liecina, ka pakalpojums efektīvi risina mobilitātes problēmas, ar kurām saskaras sievietes lauku apvidos, uzlabojot viņu piekļuvi pamatpakalpojumiem un sociālo iekļaušanu. Turklāt lietotāju aptaujas liecināja par lielāku pasažieru drošības sajūtu, vēl vairāk uzsverot pakalpojuma pozitīvo ietekmi uz sieviešu mobilitāti un labklājību.

Tiek plānots, ka 2026.gada 4.ceturksnī stāsies spēkā MK noteikumi par investīcijas īstenošanu. Projektu iesniegumu pieņemšana tiks uzsākta līdz 2027.gada 2.ceturksnim un projektu īstenošana noslēgsies līdz 2030.gada 31.decembrim (vai līdz brīdim, kamēr būs pieejams finansējums investīcijas ietvaros).

Investīcija tiek veidota pilnīgi atbilstoši DNSH principiem, kā noteikts EK 2025.gada 25.marta paziņojumā "Tehniskie norādījumi par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu saskaņā ar Sociālā klimata fonda regulu" (C/2025/1596)116, veicinot bezemisiju mobilitāti.Investīciju juridiskajā tvērumā, tiks paredzēts, ka iegādājoties jaunus elektromobiļus (M un N kategorija) to riepām ir jāatbilst ārējā rites trokšņa prasībām "A" klasei un rites pretestības "A" vai "B "klasei, kā tas ir noteikts Regulā (ES) 2020/740 un ir verificēts (pārbaudīts) no Eiropas Produktu reģistra enerģijas marķēšanai (EPREL).

Stājas spēkā MK noteikumi, kas reglamentē investīcijas saistībā ar atbalstu elektromobiļu iegādei.

Investīcijas īstenošanas rezultātā sniegts atbalsts vismaz 7000 mājsaimniecībām, uzlabojot to dzīves kvalitāti.

Kārtas numurs	Pasākuma/investīcijas nosaukums	Atskaites punkts vai mērķrādītājs	Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums	Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)	Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)	Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)	Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)	Izpildes grafiks	Izpildes grafiks
Kārtas numurs	Pasākuma/investīcijas nosaukums	Atskaites punkts vai mērķrādītājs	Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums	Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)	Mērvienība	Bāzlīnija	Mērķis	Gads	Ceturksnis
C2.F.I2.1.2026Q4	Atbalsts elektromobiļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām	Atskaites punkts	Noteikumu, kas reglamentē investīcijas elektromobiļu iegādei, spēkā stāšanās	Spēkā stājas normatīvais regulējums par atbalstu elektromobiļu iegādei	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2026	IV
C2.F.I2.I1.2030Q4	Atbalsts elektromobiļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām	Mērķrādītājs	Atbalstītais elektromobiļu lietotāju skaits	Neattiecas	skaits	0	7000	2030	IV

Atskaites punkts "Noteikumu, kas reglamentē investīcijas elektromobiļu iegādei, spēkā stāšanās" – nodrošina investīcijas uzsākšanu.Mērķrādītājs "Atbalstīto elektromobiļu lietotāju skaits" – nodrošina izsekojamu informāciju par investīcijas īstenošanas procesu un ļauj īstenot korektīvus pasākumus investīcijas efektīvai īstenošanai.

Atskaites punkts "Noteikumu, kas reglamentē investīcijas elektromobiļu iegādei, spēkā stāšanās" – MK apstiprinātais normatīvais akts (MK noteikumi), kas paredz nosacījumus projektu iesniegumu atlases uzsākšanai.Mērķrādītājs "Atbalstīto elektromoibļu lietotāju skaits" – atbalstu ieguvušo mazaizsargāto mājsaimniecību elektromobiļu lietotāju skaits.

Atskaites punkta pienācīgā izpilde pamatojama ar MK apstiprinātā MK noteikumu publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".Mērķrādītāja pienācīga izpilde pamatojama ar apstiprinātu maksājuma pieprasījumu, ar kuru tiek apstiprināti arī sasniegtie rādītāji.

Bāzlīnija (sākumpunkts) ir 0.

Atskaites punkts tiks sasniegts līdz 2026. gada 31. decembrim.Mērķrādītājs tiks sasniegts līdz 2030. gada 31. decembrim.

Par atskaites punkta īstenošanu, novērtēšanu un ziņošanu atbildīga ir KEM.Par mērķrādītāja īstenošanas, novērtēšanas uzraudzību un ziņošanu plānots kā atbildīgo noteikt SIA "Vides Investīciju fonds".

Investīcijas pieņēmumi sagatavoti ņemot vērā VIF līdzšinējo pieredzi elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto finansēšanā. Galvenie pieņēmumi ir šādi:Atbilstoši valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" tīmekļvietnē publicētajai informācijai, uz 2025. gada 1. aprīli Latvijā ir reģistrēti 10458 elektromobiļi (10146 - vieglie, 312 - kravas). Elektromobiļu skaita pieaugums 2025. gadā ir 10%.EKII atbalsta programmas ietvaros uz 2025. gada 6.jūniju kopumā tika iesniegti 4890 projektu iesniegumi un sniegts atbalsts 4588 videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei – atbalsta programmas ietvaros iegādāti 1966 jauni elektromobiļi, 1574 lietoti elektromobiļi un 1048 ārēji lādējami hibrīdauto, piešķirot EKII finansējumu 18,34 milj. EUR apmērā. Papildus videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei, atbalsta programmas ietvaros 483 transportlīdzekļi ir nodoti apstrādes uzņēmumiem norakstīšanai. Atbalsta programmas ietvaros atbalsta saņēmējs ir fiziska persona – Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs, kurš ir noslēdzis līgumu atbalsta saņemšanai no projekta īstenotāja (uzņēmums, kurš ir tiesīgs pārdod elektromobiļus vai ārēji lādējamus hibrīdauto) elektromobiļa vai ārēji lādējama hibrīdauto iegādei vai nomai ar izpirkuma tiesībām, izmantojot līzinga pakalpojumu.Zemāk ir norādīta informācija par elektromobiļu un ārēji lādējama hibrīdauto atbalsta apjoma nosacījumiem, t.i. atbalsts ir diferencēts ņemot vērā transportlīdzekļa veidu, sēdvietu skaitu transportlīdzeklī, kā arī to vai atbalsta saņēmējam (iedzīvotājam) ir piešķirta Latvijas Goda ģimenes apliecība. Latvijas Goda ģimenes apliecību piešķir personai, kuras aprūpē vai ģimenē ir:1. trīs vai vairāk bērnu, tai skaitā audžuģimenē vai aizbildnībā esoši bērni un pilngadīgas personas, kuras:1.1. nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību;1.2. nav sasniegušas 21 gada vecumu vai, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, – 24 gadu vecumu un kuras, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta izvērtējumu, uzturas pie aizbildņa vai audžuģimenē; 1.3. nav sasniegušas 24 gadu vecumu un pilda valsts aizsardzības militāro dienestu, kas ilgst 11 mēnešus, Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Latvijas Republikas Zemessardzes vienībā vai pilda valsts aizsardzības civilo dienestu, kas ilgst 11 mēnešus;2. bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa;Kopējais aktīvo Latvijas Goda ģimenes apliecības lietotāju skaits sasniedz ap 140 000, no kuriem aptuveni 60 000 apliecības ir izsniegtas pieaugušajiem un 80 000 bērniem. Atbalsta apjoms Latvijas Goda ģimenes apliecības saņēmējiem ir būtiski lielāka, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību un stimulētu videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanu. Vienlaikus atbalsta saņemšana mazaizsargātām mājsaimniecībām joprojām ir izaicinājums, t.i. nav pieejams finansējums šādu transportlīdzekļu iegādei vai iegādei, izmantojot līzinga pakalpojumu.Atbalsta programmas ietvaros jauna elektromobiļa vidējā iegādes cena (vidējā transportlīdzekļa bāzes komplektācijas cena (bez PVN un papildus aprīkojuma) nepiemērojot EKII atbalstu) ir 36 518 EUR, lietota elektromobiļa vidējā cena - 22 499 EUR un ārēji lādējamā hibrīdauto cena – 40 722 EUR. Savukārt elektromobiļu vidējā cena (bāzes komplektācijas cena (bez PVN un papildus aprīkojuma)) atbilstoši tā modelim ir robežās no 14 500 EUR (Dacia) līdz 44 5000 EUR (Tesla). Atbalsta programmas ietvaros atbalsts sniegts galvenokārt M1 kategorijas elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei.Kopš 2024. gada 19. jūlija papildu atbalsts tiek sniegts personām, kuras ir saņēmušas Latvijas Goda ģimenes apliecībaAttiecībā uz elektromobiļu un ārēji lādējamu transportlīdzekļu pārdošanas bāzes cenu, laika periodā no 2024.gada oktobra līdz 2025.gada 15.aprīlim dati ir atspoguļoti zemāk esošajā tabulā: Transportlīdzekļa cena bāzes komplektācijā (skaits) līdz 20 tūkst. EUR20-līdz 30 tūkst. EUR30-līdz 40 tūkst. EUR40-līdz 50 tūkst. EUR50-līdz 60 tūkst. EUR60-līdz 75 tūkst. EURJauni elektromobiļi līdz 4 sēdvietām212272314 5 vai 6 sēdvietas67465562277 vai vairāk sēdvietas 121113Lietoti elektromobiļi līdz 4 sēdvietām44142 15 vai 6 sēdvietas4232218333927 vai vairāk sēdvietas124 1Ārēji lādējami hibrīdauto līdz 4 sēdvietām 96 5 vai 6 sēdvietas1530023221137 vai vairāk sēdvietas 24710
	Transportlīdzekļa cena bāzes komplektācijā (skaits)	Transportlīdzekļa cena bāzes komplektācijā (skaits)	Transportlīdzekļa cena bāzes komplektācijā (skaits)	Transportlīdzekļa cena bāzes komplektācijā (skaits)	Transportlīdzekļa cena bāzes komplektācijā (skaits)	Transportlīdzekļa cena bāzes komplektācijā (skaits)
	līdz 20 tūkst. EUR	20-līdz 30 tūkst. EUR	30-līdz 40 tūkst. EUR	40-līdz 50 tūkst. EUR	50-līdz 60 tūkst. EUR	60-līdz 75 tūkst. EUR
Jauni elektromobiļi
līdz 4 sēdvietām	2	12	27	23	14
5 vai 6 sēdvietas	6	74	65	56	22	7
7 vai vairāk sēdvietas		1	2	11	1	3
Lietoti elektromobiļi
līdz 4 sēdvietām	44	14	2			1
5 vai 6 sēdvietas	423	221	83	33	9	2
7 vai vairāk sēdvietas	1	2	4			1
Ārēji lādējami hibrīdauto
līdz 4 sēdvietām				9	6
5 vai 6 sēdvietas	1	5	300	232	21	13
7 vai vairāk sēdvietas				24	7	10

Investīciju plānots īstenot līdz 2030. gada 31. decembrim.

Kopējais publiskais finansējums ir paredzēts 70 000 000 EUR, t.sk. nacionālais līdzfinansējums 25% apmērā - valsts budžeta līdzekļi 17 500 000 EUR apmērā.Investīcijas kopējās izmaksas būs atkarīgas no iegādāto elektromobiļu vidējās cenas, piemēram elektromobiļu cena (bāzes komplektācijas cena (bez PVN un papildus aprīkojuma)) atbilstoši tā modelim ir robežās no 14 500 EUR (Dacia), 16 500 (Nissan, Opel, Mazda), 22 000 (Hyndai), 25 000 (ORA), 28 000 (Mini) utt. Līdz ar to indikatīvās izmaksas varētu būt ap 119 000 000 EUR (elektromobiļu iegādes/līzinga izmaksas), no kurām ap 49 milj. EUR būs privātpersonu pašu finansējums.Investīcijas ietvaros atbalsts netiks sniegts esoša transportlīdzekļa norakstīšanai, nododot to apstrādes uzņēmumam.

Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto transportlīdzekļu līmenī) ar EKII atbalsta programmas "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei" ietvaros īstenotajām aktivitātēm.Esošajā ES fondu periodā 2021-2027, kā arī ANM ietvaros atbalsts elektromobiļu iegādei fiziskām personām (mājsaimniecībām) netiek sniegts, līdz ar to demarkācijas jautājums nav aktuāls. Savukārt demarkācija tiks nodrošināta ar ES instrumentiem laika periodā no 2028.–2034.gadam, ja tādi tiks paredzēti elektromobiļu iegādei fiziskām personām.

Nav attiecināms

Paredzamās izmaksas noteiktas, ievērojot EKII atbalsta programmas ietvaros faktiskos izdevumus, kas attiecināmi uz līdzvērtīgu aktivitāšu īstenošanu.

Kārtas numurs	Pasākums/ investīcija	No datuma	Līdz datumam	Kopā	2026	2027	2028	2029	2030	2031	2032
C2.F.I2	Atbalsts elektromobiļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām	01.01.2026.	31.12.2030.	70 000 000	0	15 000 000	15 000 000	15 000 000	25 000 000	0	0

Nav attiecināms

Investīcija būs papildu ieguldījums, kas neradīs pārklāšanos ar esošajām vai plānotajām atbalsta programmām. Tā risinās konkrētas mobilitātes problēmas galvenokārt reģionos, bet ne tikai, īpaši atbalstot iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem un ierobežotu piekļuvi sabiedriskajam transportam.Līdz šim Latvijā nav bijusi valsts mēroga atbalsta programma, kas paredzētu grantus vai cita veida finanšu instrumentus elektromobiļu iegādei vai līzingam tieši mazaizsargātām mājsaimniecībām, t.i. atbalsta programmas struktūra un nosacījumi (t.sk. atbalsta apjoms) nav bijuši pietiekami motivējoši, lai veicinātu elektromobiļu iegādi mazaizsargātām mājsaimniecībām.Investīcija neaizvieto, bet gan papildina pastāvošās iniciatīvas un investīcijas mobilitātes uzlabošanā. Investīcija būs pilnībā vērsta uz mazaizsargātu grupu atbalstu un orientēta uz ietekmes mazināšanu, ko rada SEG emisiju cenu pieaugums. Šī investīcija ir piemērs konkrētam pasākumam, kas tieši atbilst SKF fonda mērķim mazināt sociālās sekas transporta sektora dekarbonizācijā.

Investīcijas ietvaros paredzēts sniegt atbalstu privātpersonām (fiziskām personām). Ja fiziskā persona veic saimniecisko darbību, kas klasificējama kā komercdarbība tiek paredzēts piemērot de minimis regulējumu.

Investīcijas mērķis ir veicināt bezemisiju mikromobilitātes rīku pieejamību mazaizsargātām iedzīvotāju grupām, veidojot atbalsta programmas (piemēram, velosipēdu vai elektrisko skrejriteņu koplietošana) teritorijās ar ierobežotu sabiedriskā transporta pieejamību vai izteiktu transporta nabadzības risku.Investīcija paredz veloinfrastruktūras izveidi, mikromobilitātes rīku, tostarp velosipēdu un elektrisko velosipēdu, iegādi un lietošanas subsīdiju mehānismus.Balstoties uz transporta nabadzības datiem, identificētas prioritārās teritorijas ar ierobežotu sabiedrisko transportu. Pasākums papildina nacionālās mobilitātes politikas mērķus un palīdz mazināt SEG emisijas, pārorientējot pārvietošanās paradumus.Mikromobilitāte nodrošina izmaksu ziņā pieejamāku alternatīvu autotransportam iedzīvotājiem, kuriem ETS2 ietekmē var pieaugt mobilitātes izmaksas. Tā tieši atbilst Sociālā klimata fonda mērķauditorijai.Investīcijas ietvaros tiek īstenotas šādas aktivitātes:1) Atbalsts mikromobilitātes rīku, tostarp velosipēdu un elektrisko velosipēdu iegādei un nomai mazaizsargātām grupām2) Veloinfrastruktūras attīstība reģionosVeicinot mikromobilitātes rīku, piemēram, velosipēdu un elektrisko velosipēdu, iegādi vai nomu šīm grupām, tiktu uzlabota piekļuve mobilitātei un samazināta atkarība no fosilā kurināmā.Latvijā reģionos veloinfrastruktūras pieejamība ir fragmentēta, un daudzas teritorijas joprojām nav pietiekami nodrošinātas ar drošu un pieejamu veloinfrastruktūru. Tas stagnē videi draudzīgu un ekonomiski pieejamu mobilitāti, it īpaši zemu ienākumu mājsaimniecībām. Būtiski arī uzsvērt, ka mikromobilitātes infrastruktūra ļauj cilvēkiem ērtāk pārvietoties starp dažādiem sabiedriskā transporta veidiem, piemēram, vilcieniem, autobusiem vai tramvajiem, tādējādi radot efektīvāku un ilgtspējīgāku pārvietošanās iespēju. Piemēram, velosipēdi vai skrejriteņi var būt lielisks papildinājums sabiedriskajam transportam, ļaujot cilvēkiem viegli nokļūt līdz transporta pieturām vai no tām. Šāda integrācija veicina lielāku pāreju uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem un samazina privātās automašīnas izmantošanu. Attiecīgi investīcijas mērķis ir veicināt veloinfrastruktūras attīstību reģionos, radot savienojumus ar sabiedriskā transporta mezgliem, izglītības iestādēm, veselības aprūpes centriem un darba vietām. Projekts paredz jaunu velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu izbūvi.Abas aktivitātes īstenojamas sinerģijā, kur veloinfrastruktūras attīstība ir cieši piesaistīta mikromobilitātes rīku iegādei un nomai.

Investīcija ir jauna iniciatīva. Plānotie darbi ietver: velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, izbūvi un savienojumu veidošanu starp apdzīvotām vietām un sabiedriskā transporta mezgliem; velonovietņu un drošības elementu (piem., apgaismojuma) izveidi; vides piekļūstamības nodrošināšanu visiem lietotājiem, t.sk. senioriem un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Atbalsts ietver līdzfinansējumu līdz 75 % apmērā mikromobilitātes rīku iegādei vai nomai. Tiks īstenots 2027.–2032. gadā.

Pasākums vērsts uz vispārēju sabiedrību, jo ģeogrāfiski mazapdzīvotajos reģionos bieži vien nav pieejama sabiedriskā transporta infrastruktūra. Tiešie labuma guvēji: zemu ienākumu mājsaimniecības, jaunieši un studenti, seniori, personas ar kustību traucējumiem, personas, kuras dzīvo reģionos ar vāju sabiedriskā transporta pieejamību (piemēram, autobuss kursē 1-2 reizes dienā)Pasākums samazina atkarību no privātā transporta, veicina aktīvās mobilitātes attīstību un veicina SEG emisiju samazināšanu.

Investīcijas īstenošana notiks teritorijās ar mobilitātes trūkumu.Par investīcijas īstenošanu atbildīgā ir Satiksmes ministrija sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kuras teritorijā ir mobilitātes trūkums. Vietējai pašvaldībai, uzņemoties iniciatīvu, tiks nodrošināti mikromobilitātes rīki un droša veloinfrastruktūra:Mikromobilitātes rīku nodrošināšanu koordinēs vietējā pašvaldība, kuras pārstāv mazaizsargātās grupasDrošu veloinfrastruktūra izveidos Satiksmes ministrija. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu izbūvētās velo infrastruktūras izmantošanu un funkcionēšanu arī pēc projekta noslēguma, tiks paredzēti mehānismi tās uzturēšanai ilgtermiņā. Pašvaldības, kuru teritorijā izbūvēta infrastruktūra, uzņemsies tās apsaimniekošanu, ievērojot normatīvos aktus par ielu un ceļu uzturēšanu.Ņemot vērā daudzu reģionālo pašvaldību ierobežoto fiskālo kapacitāti, tiks veicināta iespēja izmantot esošos valsts ceļu uzturēšanas līdzfinansēšanas instrumentus.Investīcijas ietvaros tiks izstrādāta vienkāršota pieteikšanās platforma, kā arī nodrošināta pieteikšanās atbalsta saņemšanai pašvaldību klientu apkalpošanas centros (gan digitālajā, gan fiziskajā formā). Pieteikšanās platforma sniegs iespēju iesniegt pieteikumus tiešsaistē vai ar pašvaldību palīdzību, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi arī digitāli mazāk prasmīgām personām. Platformas galvenā funkcija būs nodrošināt vienkāršu, caurspīdīgu un digitāli pieejamu pieteikšanās procesu mērķa grupām – mazaizsargātajām mājsaimniecībām un personām ar zemiem ienākumiemAdministratīvās spējas: Centrālā līmeņa kapacitāte: Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) ir pieredze informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu izstrādē un ieviešanā; Vietējā un reģionālā līmeņa kapacitāte: Pašvaldības tiks iesaistītas kā informācijas sniedzējas un atbalsta punkti mērķgrupām (piemēram, palīdzība pieteikuma aizpildē, potenciālo saņēmēju identificēšanā); Resursu novirzīšana: Ja tiek identificētas teritorijas ar augstu pieprasījumu vai zemu sasniedzamību, programma paredz iespēju pārvirzīt daļu līdzekļu mērķētai komunikācijai vai papildus pieteikumu pieņemšanas kārtām attiecīgajos reģionos.Projekta ieviešanai paredzēti arī cilvēkresursi – 2 projekta vadītāji (B2C, B2B), 1 ceļu satiksmes drošības eksperts, 1 komunikācijas speciālists, kurus nodrošina LPS. Kopumā tiks nodrošināta pārskatāma, uz mērķiem vērsta īstenošana ar regulāru datu analīzi un starprezultātu izvērtējumu.

Veloinfrastruktūras attīstība veicina dzimumu vienlīdzību, jo sievietes biežāk izmanto ilgtspējīgas mobilitātes veidus, tostarp velosipēdu, lai nokļūtu uz darbu, skolu vai veikalu. Drošas, labi apgaismotas un savienotas veloinfrastruktūras izveide palielina sieviešu mobilitāti un neatkarību. Tāpat, nodrošinot vides piekļūstamību, projekts sniedz iespējas sievietēm ar bērniem un aprūpes pienākumiem vieglāk veikt ikdienas maršrutus.Pasākuma ietvaros tiks ievērots horizontālais princips par dzimumu līdztiesības veicināšanu un dažādu sociālo grupu vienlīdzīgu piekļuvi publiskajam atbalstam.Tiks ieviesti šādi mehānismi: Prioritārie kritēriji atbalsta saņemšanai, kuri īpaši ņem vērā vientuļās mātes, sievietes ar bērniem un personas, kuras vienas pašas aprūpē apgādājamos; Tiks nodrošināts, ka komunikācijas materiāli, vizuālie piemēri un lietojumvide (piemēram, vienkāršota pieteikšanās platforma) tiek veidota dzimumneitrāli un iekļaujoši; Pieteikumu izvērtēšanas procesā tiks iekļauta sociālās situācijas analīze, tostarp ar dzimumu saistītu mobilitātes šķēršļu apzināšana.

Projekta plānošana un projektēšana paredzēta 2026. gada pirmajā pusē, ar būvniecības uzsākšanu 2027. gadā. Būvdarbi tiks realizēti posmos, paredzot pakāpenisku infrastruktūras nodošanu ekspluatācijā no 2027. gada līdz 2032. gadam. Katru gadu paredzēta noteikta km daudzuma izbūve, prioritāri aptverot reģionus ar vismazāk pieejamo sabiedrisko transportu.Investīcijas ieviešana plānota no 2026. gada 4. ceturkšņa līdz 2032. gada 3. ceturksnim, ar sekojošu posmu sadalījumu:2026. gads (IV ceturksnis): Atbalsta programmas izstrāde un apstiprināšana; Vienkāršotas pieteikšanās platformas izstrāde; Sadarbības mehānismu izveide ar pašvaldībām un potenciālajiem piegādātājiem.2027.–2028. gads: Pirmā pieteikšanās kārta; Līdzsvars starp iegādes un nomas atbalsta formām; Regulāra datu vākšana un starprezultātu analīze.2029.–2030. gads: Plašāka atbalsta programma visā Latvijā; Iespējamie uzlabojumi instrumenta ietvaros (piemēram, paplašināta mērķgrupa vai papildpasākumi – ķiveres, uzlādes punkti, apmācība); Sadarbība ar komersantiem un pašvaldībām nomas risinājumu pieejamības paplašināšanai.2031.–2032. gads: Līdzekļu mērķtiecīga koncentrēšana uz teritorijām ar zemāku sasniedzamību; Izvērtēšana un gala ziņojums par ietekmi uz SEG emisijām un mērķgrupu mobilitāti.Tā kā pasākums nav saistīts ar mazemisiju transportlīdzekļu iegādi, nav paredzēts pakāpeniskas atbalsta samazināšanas grafiks.

Pasākums tiek veidots, nodrošinot pilnīgu atbilstību DNSH principiem, kā noteikts EK 2025.gada 25.marta paziņojumā "Tehniskie norādījumi par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu saskaņā ar Sociālā klimata fonda regulu" (C/2025/1596)117, veicinot bezemisiju mobilitāti un nepieprasot zemes izmantošanas maiņu, neveicinot meža izciršanu vai citu vides degradāciju.

Atskaites punkts atspoguļo investīcijas īstenošanas sagatavošanas progresu – tas apliecina, ka atbildīgā ministrija Satiksmes ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām ir izstrādājusi, saskaņojusi un oficiāli apstiprinājusi normatīvo ietvaru un ieviešanas kārtību atbalsta programmai mikromobilitātes rīku iegādei un nomai.Pamatojoties uz Eiropas Komisijas 2025. gada 20. maija sākotnējiem komentāriem par SKF plāna potenciālajiem atbalsttiesīgajiem pasākumiem un investīcijām, tiks konkretizēta mērķauditorijas atlase, balstoties uz transporta nabadzības kritērijiem un ETS 2 ietekmes rādītājiem. Detalizēti tiks izstrādāts atbalsta mehānisms mazaizsargātajām mājsaimniecībām (piemēram, līdzmaksājuma limiti, ienākumu līmeņa robežas), kā arī definēts plānotais atbalstāmo vienību skaits, ņemot vērā inflācijas prognozes.

Mērķrādītājs norāda uz to gājēju un velosipēdu ceļu garumu kilometros, kas izbūvēts projekta ietvaros. Tas aptver jaunu gājēju un velosipēdu ceļu izbūvi, kas nodrošina funkcionalitāti un drošību. Dati tiks fiksēti pēc darbu nodošanas ekspluatācijā, un tiks reģistrēti kilometros, balstoties uz mērījumu dokumentāciju.Ņemot vērā Eiropas Komisijas komentārus, pasākuma ieviešanā tiks izmantoti teritoriju transporta nabadzības līmeņu dati (piemēram, piekļuve sabiedriskajam transportam, mobilitātes biežums, ienākumu līmeņi), lai noteiktu prioritārās pašvaldības. Pasākums tiks koordinēts ar Kohēzijas politikas ietvaros plānotajiem ieguldījumiem, ievērojot papildināmības un DNSH principus. Plānots izveidot 46 km veloceļu infrastruktūras.

Šis mērķrādītājs atspoguļo to mājsaimniecību skaitu, kuras programmas ietvaros saņēmušas finansiālu atbalstu mikromobilitātes rīka (velosipēda, elektrovelosipēda vai līdzvērtīga līdzekļa) iegādei vai ilgtermiņa nomai.

Mērķrādītājs atspoguļo siltumnīcefekta gāzu emisiju neto samazinājumu, ko rada mikromobilitātes rīku izmantošana kā alternatīva autotransportam mazaizsargātu mājsaimniecību ikdienas pārvietošanās vajadzībām.

Kārtas numurs	Pasākuma/investīcijas nosaukums	Atskaites punkts vai mērķrādītājs	Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums	Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)	Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)	Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)	Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)	Izpildes grafiks	Izpildes grafiks
Kārtas numurs	Pasākuma/investīcijas nosaukums	Atskaites punkts vai mērķrādītājs	Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums	Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)	Mērvienība	Bāzlīnija	Mērķis	Gads	Ceturksnis
C2.F.I3.1.2026Q4	Mikromobilitātes attīstība	Atskaites punkts	Atbalsta programmas izstrāde un apstiprināšana	Sagatavota un apstiprināta atbalsta programma	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2026	IV
C2.F.I3.I1.2032Q3	Mikromobilitātes attīstība	Mērķrādītājs	Izbūvēto veloceliņu kopējais garums	Neattiecas	km	0	46	2032	III
C2.F.I3.I2.2032Q3	Mikromobilitātes attīstība	Mērķrādītājs	Atbalstīto mājsaimniecību skaits	Neattiecas	skaits	-	4 000	2032	III
C2.F.I3.I3.2032Q3	Mikromobilitātes attīstība	Mērķrādītājs	CO2 emisiju samazinājums	Neattiecas	tCO2	-	1 200	2032	III

Atskaites punkts - atbalsta programmas izstrāde un apstiprināšana ir būtisks sagatavošanās posma atskaites punkts, kas ļauj novērtēt, vai pasākums vispār var tikt uzsākts. Bez oficiāli apstiprinātas programmas nav iespējams likumīgi piešķirt publisko finansējumu vai izveidot atbalsta mehānismus. Tas ir skaidrs, izmērāms un laika ziņā konkrēti fiksējams sākuma brīdis visai investīcijai.Mērķrādītāji: "Izbūvēto gājēju un velosipēdu ceļu kopējais garums" – ir tieši saistīts ar ieguldījumu praktisko ietekmi un sniedz kvantitatīvi izmērāmu informāciju par projekta rezultātiem. Tie ļauj skaidri noteikt progresu un nodrošina uzraudzības un atskaitīšanās iespējas atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Rādītājs ir saprotami, ļoti precīzi mērāms un tieši korelē ar galveno mērķi – pieejamas un drošas infrastruktūras uzlabošanu ilgtspējīgai mobilitātei. atbalstīto mājsaimniecību skaits tieši atspoguļo pasākuma sociālo ietekmi – cik mājsaimniecības faktiski saņēmušas atbalstu un ir guvušas uzlabojumus mobilitātē. Tā kā galvenais mērķis ir atbalstīt mazaizsargātas grupas, šis ir galvenais rādītājs, lai izmērītu, vai palīdzība ir nonākusi pie mērķauditorijas. Tas arī kalpo kā atskaites rīks pret sabiedrību un finansētājiem. CO2 emisiju samazinājums atspoguļo pasākuma ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā – viens no Sociālā klimata fonda pamatmērķiem. Mikromobilitāte palīdz aizstāt īsus autotransporta maršrutus ar emisijām brīvu pārvietošanos. Šī pārmaiņa ir kvantificējama un labi piemērojama CO₂ samazinājuma aprēķinos. Tas ļauj arī parādīt fonda ieguldījuma efektivitāti attiecībā uz SEG mērķiem.

Attiecībā uz mērķrādītāju "Izbūvēto veloceliņu kopējais garums" tiks mērīts faktiski izbūvēto gājēju un velosipēdu ceļu garumu kilometros, kas izveidoti projekta ietvaros. Tas ietver: jaunu velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, izbūvi, esošās infrastruktūras uzlabojumus, kas atbilst drošības un funkcionalitātes standartiem.Attiecībā uz mērkrādītājiem velo rīku pieejamības palielināšanā mazaizsargātām iedzīvotāju grupām: mēra pasākuma tiešo sasniedzamību – cik mājsaimniecības ir faktiski saņēmušas finansiālu atbalstu. Tas atspoguļo mērķgrupas pārklājumu un palīdz izvērtēt programmas efektivitāti no sociālās perspektīvas, tostarp, vai palīdzība ir nonākusi pie tiem, kam tā visvairāk nepieciešama. novērtē pasākuma ietekmi uz klimatu, konkrēti – cik daudz oglekļa dioksīda emisiju netika radīts, pateicoties alternatīvu (bezizmešu) pārvietošanās līdzekļu izmantošanai. Tas atspoguļo investīcijas ieguldījumu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā.

VeloinfrastrutūraMērīšanas veids: Tiks mērīts gājēju un velosipēdu ceļu garums kilometros, kas: ir izbūvēti investīcijas ietvaros; atbilst vides pieejamības prasībām; nodrošina funkcionalitāti un drošību.Metodika un avots: Dati tiks fiksēti pēc darbu nodošanas ekspluatācijā. Mērījumi balstīsies uz mērījumu dokumentāciju, kilometros.Pārbaudes kārtība: Rādītājs ir kvantitatīvs, objektīvi izmērāms. Objektīva pārbaude nodrošināta, izmantojot standartizētus tehniskos mērījumus un dokumentāciju no atbildīgās institūcijas.Velo rīki: tiks uzskaitītas visas mājsaimniecības, kuras ir saņēmušas atbalstu programmas ietvaros (grantu, vaučeru vai nomas kompensāciju); tiks izmantots emisiju aprēķins, balstoties uz transportlīdzekļu aizstāto ceļojumu attālumu un izmantotajiem emisiju koeficientiem. Metodika: 1000 km/gadā aizstātais autonobraukums × 0.3 kg CO₂/km = 0.3 tCO₂ gadā uz mājsaimniecību; 4000 mājsaimniecības × 0.3 tCO2 = 1200 tCO2 gadā; Tiks izmantoti CSDD transportlīdzekļu nobraukuma dati par faktiskajiem mājsaimniecības auto lietošanas paradumiem (gadā).

Mērķrādītājs tiek veidots uz jaunu iniciatīvu bāzes, un iepriekšējo datu bāzlīnija netiek izmantota. Sasniedzamais līmenis (mērķis) veloinfrastruktūrai: 46 kilometri velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu. Un velo rīkiem - sasniedzamais līmenis: atbalsts piešķirts 4000 mājsaimniecībām un paredzēts samazinājums par 1200 tCO₂ gadā, balstoties uz rīku izmantošanas modelēšanu (4000 mājsaimniecības × 0,3 tCO₂).

Atskaites punkts tiks sasniegts līdz 2026.gada 4.ceturksnim.Mērķrādītājs tiks sasniegts līdz 2032. gada 3. ceturksnim.

Satiksmes ministrija (SM) – kā pasākuma vadošā institūcija būs atbildīga par: politikas koordināciju un uzraudzību, mērķrādītāja rezultātu apkopošanu un ziņošanu Eiropas Komisijai (SKF ziņojumos).Valsts SIA "Latvijas Valsts ceļi" būs atbildīga par: velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, būvniecības īstenošanu, precīzu izpildes datu fiksēšanu (kilometros).Attiecībā uz velo rīkiem - atbildīgas ir vietējās pašvaldības; Vienotā pieteikšanās platforma nodrošina mārķrādītāju uzskaiti un konsolidē rezultātus, kurus iekļauj oficiālajos SKP plāna ziņojumos.

Veloinfrastruktūra - Ņemot vērā mērķi izbūvēt 46 km velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, līdz 2032. gada 3. ceturksnim, izmaksas uz vienu kilometru ir aptuveni: 428 571 EUR/km. Šī summa ietver pilnu būvniecības spektru.Velo rīku investīcijas aplēstās izmaksas ir 6 000 000 EUR visā plānošanas periodā (2027–2032), no kurām 75% tiek plānoti no Fonda līdzekļiem un 25% - nacionālais līdzfinansējums.Izmaksas balstās uz pieņēmumiem par: Mērķa grupas aptverošo apjomu: plānots atbalstīt 4000 lietotāju; Vienības izmaksu aplēsēm:o vidējā atbalsta summa vienam lietotājam (iegāde vai noma): 1 elektriskajam velosipēdam, atbalsta intensitāte ~1 000 – 1 500 EUR/rīks;o maksimālā līdzfinansējuma intensitāte: 75% no attiecināmajām izmaksām;o pārējā daļa sedzama no pašvaldības līdzfinansējuma (iegādes vai nomas gadījumā). Administratīvajiem izdevumiem un tehniskās palīdzības vajadzībām:o Vietējā pašvaldībā tiek rezervēti ~3% no kopējā budžeta cilvēkresursiem un vienkāršotas pieteikšanās platformas uzturēšanai.Pamatojums izmaksām: Vienības izmaksas atbilst Latvijas tirgus situācijai 2024–2025. gadā, kur kvalitatīva e-velosipēda iegādes cena svārstās ap 1 500 (bez PVN); Papildu izmaksas saistītas ar piederumiem, piegādi un administratīvām procedūrām; Nomu gadījumā līdzfinansējums var nosegt ilgtermiņa nomas līgumu (piem., 24 mēneši), t.sk. ar apkopi vai apdrošināšanu.

Veloinfrastruktūrai - 2026. gadā nav plānotas būvniecības izmaksas — šis gads paredzēts projektēšanai, saskaņošanai un sagatavošanās darbiem.No 2027. līdz 2032. gadam katru gadu paredzēts vienāds ieguldījums – 3,33 milj. EUR.Šī izmaksu struktūra nodrošina vienmērīgu finansējuma plūsmu 6 gadu garumā, kas palīdz prognozēt slodzi uz budžetu un plānot būvniecības posmus.Velosipēdiem vai mikromobilitātes rīkiem - Budžets sadalīts vienmērīgi pa 1 milj. EUR/gadā, bet reālā izpilde tiks pielāgota pieprasījumam;Pēc 2028. gada iespējama izteiktāka atbalsta koncentrācija lauku reģionos vai mājsaimniecībām ar zemāko ienākumu līmeni.2026.gadā nav plānotas atbalsta izmaksas, bet notiek būtiski sagatavošanās darbi (nav attiecināmi uz pasākuma budžetu).

Nacionālais līdzfinansējums 25% no kopējām izmaksām (6,5 milj. EUR) tiks segts no valsts budžeta līdzekļiem.Investīciju kopējās izmaksas –26 milj. EUR.

Jebkāds papildus finansējums no citiem ES instrumentiem tiks piesardzīgi izvērtēts, lai izvairītos no dubultas finansēšanas ar Fonda līdzekļiem.

Nav paredzēts tiešs finansējums no privātiem avotiem.

Veloinfrastruktūra:- Plānotās izmaksas ir balstītas uz aplēsēm, ņemot vērā iespējamos būvniecības izmaksu pieaugumus un risināmos inženiertehniskos izaicinājumus Latvijas reģionos.- Ņemts vērā vietējais būvniecības tirgus līmenis, izmantojot 2024.–2025. gada datus par infrastruktūras būvniecības izmaksām.- Tiek izmantoti salīdzinošie dati no līdzīgiem projektiem, tostarp valsts vai pašvaldību līmeņa investīcijām gājēju un velosipēdu ceļos.- Tiek uzsvērts, ka reģionos veloinfrastruktūra ir fragmentēta, un daudzviet trūkst pamattīklu, kas paaugstina nepieciešamo investīciju apjomu.- Relatīvi zemais apdzīvotības blīvums nozīmē augstāku izmaksu uz 1 km, salīdzinot ar pilsētvides projektiem, kur izmaksas ir sadalītas starp lielāku iedzīvotāju skaitu.- Papildus elementi: apgaismojums, drošības elementi, vides piekļūstamības risinājumi, t.sk. cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām.Velo rīki:Mērķgrupas apjoma un vajadzību novērtējums:- Pamatojoties uz iedzīvotāju ienākumu datiem, lauku mobilitātes izaicinājumiem un līdzšinējo pieredzi ar atbalsta programmām (piem., ALTUM energoefektivitātes atbalsts), konservatīvi plānots atbalstīt 4000 lietotāji;- Tiek paredzēts, ka šis apjoms aptver tikai daļu no potenciālās mērķgrupas, bet ir izpildāms noteiktā periodā, ņemot vērā LPS kapacitāti un pieejamo budžetu.Administratīvo un tehnisko izmaksu kontrole- Programmas ieviešana balstīsies uz jau esošu institucionālo kapacitāti (LPS), līdz ar to nav nepieciešami būtiski ieguldījumi jaunu struktūru izveidē;- Tehniskās palīdzības izdevumi (IKT uzturēšana, dati, komunikācija) paredzēti robežās ~3% no kopējā budžeta, kas atbilst EK labās prakses vadlīnijām.Latvijas klimatiskie un infrastruktūras apstākļi- Tiek ņemts vērā, ka mikromobilitātes lietojamība Latvijā var būt sezonāla, tāpēc tiek plānotas arī kombinētas atbalsta formas (piemēram, noma, ne tikai iegāde);- Tāpat tiek sagaidīts, ka reģionos bez sabiedriskā transporta pārklājuma pieprasījums būs augstāks, tāpēc budžets veidots elastīgi, kam pielāgota tiks arī veloinfrastruktūra.

Kārtas numurs	Pasākums/ investīcija	No datuma	Līdz datumam	Kopā	2026	2027	2028	2029	2030	2031	2032
C2.F.I3	Mikromobilitātes attīstība	01.06.2026	31.07.2032	26 000 000	0	4 333 333	4 333 333	4 333 333	4 333 333	4 333 333	4 333 335

Veloinfrastruktūra:Atbalstu no Sociālā klimata fonda nesaņem tieši mazaizsargātas mājsaimniecības, bet to īsteno Satiksmes ministrija, sadarbojoties ar valsts SIA "Latvijas valsts ceļi". Šī pieeja ļauj veidot un attīstīt veloinfrastruktūru, ko var izmantot zemu ienākumu iedzīvotāji, skolēni, seniori un citi, kuriem pārvietošanās iespējas ir ierobežotas.Šāda infrastruktūra palīdz mazināt atkarību no privātā autotransporta un uzlabo piekļuvi sabiedriskajam transportam, izglītības, veselības un nodarbinātības vietām. Tādējādi atbalsts netieši sniedz būtisku labumu mazaizsargātām grupām, īpaši reģionos, kur nav pietiekama sabiedriskā transporta pieejamība.Velosipēdi un mikromobilitātes rīki:tiešie labuma guvēji nebūs tikai mazaizsargātie, bet arī publiskas un privātas struktūras, kas nodrošina atbalsta piegādi un pasākumu īstenošanu. Šīs struktūras rīkosies kā īstenotāji vai starpnieki, bet labuma galasaņēmēji būs tikai mērķa grupa – mazais ienākumu līmenis, ierobežotas mobilitātes iespējas, reģionāla atstumtība u.c.1. Pašvaldības (īstenotājs)Pašvaldības būs galvenā īstenošanas iestādes, kas: izstrādās un pārvaldīs pieteikumu pieņemšanas sistēmu; veiks līgumu noslēgšanu ar mājsaimniecībām; nodrošinās maksājumu plūsmu un atskaišu apkopošanu.Pašvaldības nesaņems fondu līdzekļus savā labā, bet tikai kā tehniskais ieviesējs, kura darbības nodrošina mērķa grupu sasniegšanu.2. Privāti komersanti kā pakalpojumu sniedzēji (netiešie starpnieki)Daļā atbalsta var tikt iesaistīti privāti uzņēmumi, kas nodrošina mikromobilitātes nomas risinājumus (piemēram, elektrovelosipēdu nomas platformas, apkopes vai uzlādes pakalpojumus). Šo uzņēmumu ieguvums nav subsīdija, bet komerciāla iespēja piedalīties iepirkumos vai sniegt pakalpojumus programmas ietvaros. Atbalsts netiks tieši pārskaitīts komersantiem, bet tiks novirzīts gala lietotājiem, kuri to izmantos pakalpojuma iegādei (piemēram, vaučera formā).3. Pasākumi, lai nodrošinātu ieguvumu nodošanu gala saņēmējiemLai garantētu, ka starpnieki pilnībā nodod ieguvumu gala saņēmējiem: Tiks noslēgti līgumi ar konkrētiem kritērijiem, tai skaitā fiksētām maksām, kvalitātes prasībām, maksājumu izsekojamībai; Netiks pieļauta peļņas norma no Fonda līdzekļiem, ja vien tā nav pamatota tirgus likmēs un iepirkumu rezultātos; Tiks veikts regulārs monitorings un audits – gan no atbildīgās ministrijas puses, gan no neatkarīgām revīzijas iestādēm; Jebkurš atbalsts, kas nonāk caur finanšu starpniekiem, tiks pārvaldīts ar nosacījumu, ka visi labumi tiek pilnībā novirzīti mērķa grupām bez starpnieku "iekasēšanas" iespējas.

Šis pasākums ir papildu ieguldījums, kas nerada dubultošanos ar esošajiem projektiem un neaizstāj regulāros valsts budžeta izdevumus. Tas risina konkrētas mobilitātes un vides problēmas reģionos, īpaši atbalstot iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem un ierobežotu piekļuvi sabiedriskajam transportam.Līdz šim Latvijā nav bijusi valsts mēroga atbalsta programma, kas paredzētu subsīdijas mikromobilitātes rīku iegādei vai ilgtermiņa nomai tieši mazaizsargātām mājsaimniecībām;Investīcija neaizvieto, bet gan papildina pastāvošās iniciatīvas mobilitātes uzlabošanā, piemēram, satiksmes infrastruktūras attīstību vai sabiedriskā transporta subsīdijas;Neviena no esošajām LPS vai pašvaldību programmām neparedz šāda veida finansiālu atbalstu individuālām mājsaimniecībām bez transportlīdzekļa pieejamības.Atbilstība Regulas 2023/955 13. panta 2. punktam: Investīcija neaizstāj līdzšinējo finansējumu nevienai esošai valsts funkcijai vai sociālās palīdzības formai; neattiecas uz izdevumiem, kas būtu veicami neatkarīgi no Fonda pastāvēšanas; tiktu uzsākta tikai un vienīgi Fonda līdzfinansējuma pieejamības gadījumā.Atbilstība Regulas 2023/955 4. panta 5. punktam: Investīcija ir pilnībā vērsta uz mazaizsargātu grupu atbalstu un orientēta uz ietekmes mazināšanu, ko rada emisiju cenu pieaugums un pāreja uz zaļu ekonomiku. Šī investīcija ir piemērs konkrētam pasākumam, kas tieši atbilst Regulas 2023/955 mērķim mazināt sociālās sekas dekarbonizācijas procesā, un nav paredzēta finansēšanai ar citu politikas instrumentu starpniecību.

1) Pasākums paredzēts publiskas infrastruktūras izveidei, tam nav komerciāla rakstura, un tas neatbilst valsts atbalsta kritērijiem LESD 107. panta izpratnē.2) Plānotais atbalsts var tikt kvalificēts kā valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, jo tas: ir piešķirts no valsts resursiem; sniedz priekšrocību noteiktai saņēmēju grupai; var ietekmēt konkurenci vai tirdzniecību ES iekšējā tirgū.ii) Esoša valsts atbalsta shēma (ja piemērojama):Gadījumā, ja investīcija tiks īstenota kā daļa no esošas atbalsta shēmas, to plānots balstīt uz Komisijas regulas Nr. 651/2014 (GBER)118 noteikumiem, piemēram: 36. pants – atbalsts vides aizsardzības projektiem; 36.a pants – atbalsts uzlādes infrastruktūrai.iii) Jauna valsts atbalsta shēma:Ja tiks izstrādāta jauna atbalsta shēma, tās nosacījumi tiks izstrādāti atbilstoši: GBER noteikumiem, lai nebūtu nepieciešama iepriekšēja paziņošana Komisijai, vai tiks izstrādāta kā de minimis shēma, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2023/2831, kas ļauj piešķirt līdz 300 000 EUR trīs gadu periodā vienam uzņēmumam (attiecināms uz juridiskām personām – mikrouzņēmumiem vai nomas platformām, ja iesaistītas).iv) Atbalsts fiziskām personām (mājsaimniecībām):Ja atbalsts paredzēts tikai fiziskām personām, kuras nerīkojas kā saimnieciskās darbības veicēji, tas netiek kvalificēts kā valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, un tam nav nepieciešams valsts atbalsta paziņojums.v) Atbalsta paziņošanas nepieciešamība:Ja tiks identificēta nepieciešamība izstrādāt jaunu valsts atbalsta shēmu ārpus GBER piemērojamības, Latvija sagatavos paziņojumu Eiropas Komisijai līdz 2026. gada 3. ceturksnim, t.i., pirms atbalsta pasākuma ieviešanas.

Pasaules Veselības organizācijas metodoloģija nosaka, ka aptuveni 15% no jebkuras populācijas būtu nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi (turpmāk – TPL)119. Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu Latvijā 2024. gada sākumā (1 871 882)120, TPL būtu vajadzīgi aptuveni 280 782 personām. Latvijas sabiedrībai novecojot121, likumsakarīgi pieaug arī personu ar hroniskām slimībām skaits, kā arī katru gadu palielinās to personu skaits, kurām ir noteikta kāda veida invaliditāte (2018. gadā – 183 610, 2024. gadā – 221 306 personas ar invaliditāti). Atbilstoši pieaug arī valsts apmaksāto TPL saņēmēju skaits (2017. gadā – 18 592 personas, 2024.gadā – 26 766)122.Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu123 (turpmāk – SPSP likums) TPL pakalpojums ir viens no valsts finansētajiem sociālajiem pakalpojumiem124. TPL ir aprīkojums vai dažādas tehniskās sistēmas, kas novērš, kompensē, atvieglo vai neitralizē funkcijas pazeminājumu vai invaliditāti. TPL pakalpojums, atbilstoši likumā noteiktajam, ir pasākumu kopums, kas nodrošina personas funkcionālo novērtēšanu, TPL izgatavošanu, pielāgošanu, lietošanas apmācību, remontu, aprites nodrošināšanu, kā arī piegādi personas dzīvesvietā.TPL pieejamība ir būtiska, lai personai novērstu, kompensētu, atvieglotu vai neitralizētu funkcijas pazeminājumu vai invaliditāti. TPL savlaicīga pieejamība arī būtiski ietekmē personu ar funkcionāliem traucējumiem pašaprūpes spējas un neatkarīgas dzīves iespējas, tā ir daļa no ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sistēmas.Lai gan TPL nodrošināšanai paredzētais finansējums un TPL saņēmēju skaits kopš 2014. gada ir palielinājies, viens no būtiskākajiem trūkumiem ir ierobežotais finansējuma apjoms, kas nenosedz strauji augošo pieprasījumu. Pieprasījums pēc TPL pakalpojuma ik gadu palielinās. 2017. gadā vidēji mēnesī pēc TPL stājās 1 804 personas, 2022. gadā – 2 293, 2023. gadā – 2 602, bet 2024. gadā - 2 628 un personu skaits, kas uz 2025. gada 1. janvāri gaidīja rindā pēc TPL sasniedza 8 055 personas, no kurām 1 081 persona gaidīja TPL steidzamības kārtībā (t.sk. bērni un personas, kas TPL pieprasījušas pirmreizēji)125. Vislielākais gaidīšanas laiks rindā ir pēc personīgās pārvietošanās TPL (piem. elektropiedziņas TPL mobilitātei u.c.), kā arī pēc personīgās aprūpes TPL, kas ir 6-7 mēneši.TPL nodrošināšanai līdz pat 2022. gadam bāzes finansējums bija ap 6,5 milj. EUR, un uz pakalpojumu bija rindas, neraugoties uz to, ka kopumā, sākot ar 2022. gadu, izsniegto TPL skaits pieauga. Izsniegto TPL skaita pieaugums saistīts gan ar to, ka TPL "grozs", kas noteikts MK 21.12.2021. noteikumos Nr. 878 "Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi"126, tika papildināts ar vairākiem jauniem TPL veidiem, gan arī ar to, ka, sākot ar 2023. gadu, būtiski tika palielināts TPL finansējums. 2023. gadā tieši TPL rindu mazināšanai jau sākotnējais bāzes finansējums bija paredzēts aptuveni par 22 % lielāks, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un kopā ar papildu piešķirto finansējumu sasniedza gandrīz 12 milj. EUR. Attiecīgi VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" struktūrvienības "Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centrs" (turpmāk - VTPC) izsniegto TPL skaits laika posmā no 2020. gada līdz 2024. gadam ir palielinājies (no 14 539 TPL 2020. gadā līdz 16 856 TPL 2024. gadā). Tomēr, neraugoties uz to, personu skaits VTPC rindā pēc TPL joprojām pieaug – 2021. gada beigās rindā TPL saņemšanai bija 2 860 personas, bet 2024. gada beigās jau 6697 personas, kas ir par 39% vairāk kā 2023. gadā. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz izdevumu palielinājumu bāzē TPL pakalpojuma nodrošināšanai, ik gadu ar vienādu finansējuma apmēru bāzē ar TPL varēs nodrošināt arvien mazāku personu skaitu. To ietekmē gan vidējais TPL izmaksu pieaugums, gan tas, ka pieaudzis personu skaits, kurām gadā pirmreizēji noteikta invaliditāte, sabiedrības novecošanās, hronisko slimību pieauguma un faktoru dēļ. Jo dārgāks un pieprasītāks ir nepieciešamais TPL, jo ilgāks gaidīšanas laiks rindā tā saņemšanai. TPL arī nolietojas, kā rezultātā arī personas, kuras jau ir saņēmušas TPL, vēršas pēc tiem atkārtoti.Nepieciešamību uzlabot situāciju TPL pakalpojuma nodrošināšanā paredz vairāki politikas plānošanas dokumenti, tostarp "Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam"127, kas paredz, ka, īstenojot pamatnostādņu Rīcības plāna II rīcības virziena specifisko politikas mērķi – moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū, t.sk., uzlabojot personu pašaprūpes un mobilitātes spējas, rezultātā pieaugs TPL saņēmušo personu skaits un samazināsies rindas pēc tiem.Rindu mazināšana pēc TPL arī "Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam" ir izvirzīta kā mērķis (politikas rezultāts) jomas pilnveidei, ko ir paredzēts sasniegt, uzlabojot iedzīvotājiem nepieciešamo TPL klāstu un pilnveidojot piešķiršanas kārtību (regulāri). Detalizētāki uzdevumi izvirzītā mērķa (politikas rezultāta) sasniegšanai tika iekļauti īstermiņa plānošanas dokumentos – Plānā personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2024.–2027. gadam un Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plānā 2025.–2027. gadam (25-TA-415128). Savukārt Plānā ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamības un attīstības veicināšanai 2024.–2029. gadam noteikts uzdevums – uzlabot TPL, digitālo un tehnoloģisko risinājumu pieejamību, tādējādi uzlabojot klientu drošību un veicinot palikšanu un pakalpojumu saņemšanu mājas vidē.

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.

Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci. likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)