LegalizeLatvijas Sociālā klimata fonda plāns 2026.–2032. gadam
| Kārtas numurs | Pasākuma/ investīcijas nosakums | No datuma | Līdz datumam | Kopā | 2026 | 2027 | 2028 | 2029 | 2030 | 2031 | 2032 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| C4.TA.A1 | Tehniskā palīdzība administrēšanas, īstenošanas un kontroles funkciju nodrošināšanai, kā arī KPVIS pielāgošanai un uzturēšanai | 01.01.2026. | 31.12.2032 | 12 811 045 | 801 065 | 0 | 2 706 358 | 2 444 797 | 2 397 240 | 2 325 905 | 2 135 680 |
| Kopā | Fonda ieguldījums | Pārvietojums no dalītās pārvaldības programmām | Nacionālā līdzfinansējuma ieguldījums | Nacionālā līdzfinansējuma daļa (= nacionālais līdzfinansējums/kopā) | |||||||
| --- | --- | --- | --- | --- | |||||||
| 12 811 045 | 9 608 283 | 0 | 3 202 762 | 25 % | |||||||
| Kārtas numurs | Pasākuma/investīcijas nosaukums | Atskaites punkts vai mērķrādītājs | Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums | Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam) | Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam) | Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam) | Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam) | Izpildes grafiks | Izpildes grafiks | ||
| --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | ||
| Kārtas numurs | Pasākuma/investīcijas nosaukums | Atskaites punkts vai mērķrādītājs | Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums | Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam) | Mērvienība | Bāzlīnija | Mērķis | Gads | Ceturksnis | ||
| C4.TA.A1.S1.2026Q4 | Tehniskā palīdzība administrēšanas, īstenošanas un kontroles funkciju nodrošināšanai, kā arī KPVIS pielāgošanai un uzturēšanai | Mērķrādītājs | Informācijas un vadības sistēmas (KPVIS) funkcionalitātes nodrošinājums | Neattiecas | gabals | 0 | 1 | 2026 | IV | ||
| C4.TA.A1.S1.2032Q4 | Tehniskā palīdzība administrēšanas, īstenošanas un kontroles funkciju nodrošināšanai, kā arī KPVIS pielāgošanai un uzturēšanai | Atskaites punkts | Informācijas un vadības sistēmas darbības nodrošinājums | Nodrošināta informācijas un vadības sistēmas darbība | Neattiecas | Neattiecas | Neattiecas | 2032 | IV | ||
| C4.TA.A1.S2.2032Q4 | Tehniskā palīdzība administrēšanas, īstenošanas un kontroles funkciju nodrošināšanai, kā arī KPVIS pielāgošanai un uzturēšanai | Atskaites punkts | SKF plāna koordinēšanas un uzraudzības nodrošinājums | Nodrošināta SKF plāna koordinēšana un uzraudzība | Neattiecas | Neattiecas | Neattiecas | 2032 | IV | ||
| C4.TA.A1.S3.2032Q4 | Tehniskā palīdzība administrēšanas, īstenošanas un kontroles funkciju nodrošināšanai, kā arī KPVIS pielāgošanai un uzturēšanai | Atskaites punkts | SKF plāna īstenošanas nodrošinājums | Nodrošināta SKF plāna īstenošana | Neattiecas | Neattiecas | Neattiecas | 2032 | IV | ||
| C4.TA.A1.S4.2032Q4 | Tehniskā palīdzība administrēšanas, īstenošanas un kontroles funkciju nodrošināšanai, kā arī KPVIS pielāgošanai un uzturēšanai | Atskaites punkts | Revīzijas iestādes darbības nodrošinājums | Nodrošināta revīzijas iestādes darbība | Neattiecas | Neattiecas | Neattiecas | 2032 | IV | ||
| Resursu pārvietojums no Fonda uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.politikas mērķi "Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs" 2.1. prioritāti "Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām" 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.6. pasākumu "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana" (turpmāk – 2.1.1.6. pasākums) Eiropas Reģionālās attīstības fondam pašvaldību sociālo pakalpojumu ēku un sociālo mājokļu atbalsta īstenošanai ir saskaņā ar Regulas 2023/955 11. panta 2. punktu, kā arī ņemot vērā un ievērojot 8. pantu. Pārvedums netiek ieskaitīts nevienā Fonda komponentē. Pārveduma finansējums 15 900 000 EUR apmērā attiecas tikai uz Fonda finansējuma daļu un neietver nacionālo līdzfinansējumu. 2.1.1.6. pasākumu īstenos saskaņā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam un Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu. Attiecīgais līdzfinansējums tiks nodrošināts saskaņā ar 2.1.1.6. pasākuma līdzfinansējuma likmēm. Šis pārvietojums tiek veikts ņemot vērā pašvaldību pausto nepieciešamību pēc papildu finansējuma energoefektivitātes projektu īstenošanai, lai kompensētu ETS-2 ietekmes radītās negatīvās sekas tieši mazaizsargātām mājsaimniecībām, kā arī lai nodrošinātu virzību uz jauno direktīvu prasību publisko ēku energoefektivitātes jomā137 izpildi, kas nosaka pastiprinātas prasības, t.sk. nosacījumus, kas paredz pašvaldību sociālo pakalpojumu ēku un sociālo mājokļu atbilstību vismaz gandrīz nulles enerģijas vai bezemisiju ēku prasību līmenim. Vienlaikus, ja sociālo pakalpojumu ēkas ir atbilstošas VUGD vadlīnijām vai ir saņemts VUGD atzinums par patvertnes funkciju, tad tiks sniegts atbalsts arī konstrukciju pārbūvei un stiprināšanai, telpu pielāgošanai, ja tas nepieciešams, t.sk. ēku pagrabstāvos vai cokola stāvos, kas vienlaicīgi sniegs ieguldījumu energoefektivitātes uzlabošanai (piemēram, ventilācijas, apkures, elektroenerģijas sistēmu izveidei un c.). Pārveduma investīcija tiks ieguldīta atsevišķā 2.1.1.6. pasākuma kārtā vai uzsaukumā tikai enerģētiskās nabadzības skartās pašvaldību sociālo pakalpojumu (piemēram, pansionāts, sociālais dienests, dienas aprūpes centrs, krīzes centrs, grupu māja (dzīvoklis), sociālās institūcijas, kas maznodrošinātām personām nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas u. tml.) un sociālo mājokļu (piemēram, sociālā dzīvojamā māja, dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas u. tml.) kompleksu ēku renovācijas (apgaismojuma, dzesēšanas un ventilācijas sistēmu izveidei, pārbūvei vai atjaunošanai, siltumapgādes infrastruktūras pārbūvei vai atjaunošanai, būvdarbiem ēkas norobežojošajās konstrukcijās, kas nodrošina ēkas energoefektivitātes un siltumnoturības uzlabošanu, atbalsts esošu telpu pārbūvei vai atjaunošanai, konstrukciju pārbūvei un stiprināšanai, telpu pielāgošanai, ja tas nepieciešams, t.sk. ēku pagrabstāvos vai cokola stāvos un tml.) izmaksu segšanai, kā arī esošo fosilos energoresursus izmantojošu apkures iekārtu nomaiņai pret jaunu AER izmantojošo siltumenerģijas ražošanas iekārtu vai novecojošo un neefektīvo AER iekārtu nomaiņai pret modernākām un efektīvākām AER iekārtām, enerģētiskās nabadzības skartās ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas enerģētiskās nabadzības riskam pakļautajiem, kas galvenokārt ir mājsaimniecības, kas definētas kā ievainojamas atbilstoši Regulas (ES) 2023/955 regulējumam.Pašvaldību sociālie pakalpojumi tiek sniegti un sociālajos mājokļos izmitinātas galvenokārt mazaizsargātas mājsaimniecības, piemēram, personas, kas reģistrētas kā ievainojamā mājsaimniecības persona EIKIS (Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma), personas, kam ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas vai krīzes situācijā nonākušas mājsaimniecības statuss, nelabvēlīgā situācijā esošas personas, slēptās enerģētiskās nabadzības138 (hidden energy poverty) t.i. faktiski maznodrošinātas un trūcīgas personas, piemēram, personas ar invaliditāti, pensijas vecuma personas ar funkcionāliem traucējumiem, personas, kuras saņem vai kurām nepieciešama palīdzība mājokļa jautājumu risināšanā - piemēram, bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni pēc pilngadības sasniegšanas, bezpajumtnieki u.c Atbalsta rezultātā tiks samazināts ETS-2 ietekmes izraisītās negatīvās sekas tieši mazaizsargātām mājsaimniecībām, kompensējot tām ETS-2 radīto ietekmi izmaksās par sociālo pakalpojumu saņemšanu, piemēram, samazināta īres maksa, samazināti pansionātu rēķini par telpas apkuri un elektrības patēriņu u. tml.Atbalsts netiek plānots ieguldījumiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kurās uzturas ārpusģimenes aprūpē esošie bērni, bērni ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem un pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem (I vai II invaliditātes grupa). Tādējādi ieguldījumi nav pretrunā ar deinstucionalizācijas pieeju un tie stiprina sociālo iekļaušanu un pamattiesību ievērošanu, kas ir viens no deinstitucionalizācijas pamatprincipiem. Vienlaikus tiks uzlabota sociālo pakalpojumu kvalitāte un pieejamība, stiprinot vietējo kopienu atbalsta spējas. Ieguldījumi veicinās mazaizsargātu mājsaimniecību, piemēram, pensijas vecuma cilvēku, personu ar invaliditāti u.c., pamattiesību ievērošanu, neatkarīgu dzīvi, cilvēka cieņu, līdzdalību sabiedrībā un vienlīdzīgu piekļuvi pakalpojumiem vai sociālajiem mājokļiem.Īstenojot Fonda principus un izmantojot esošo ERAF struktūru, tiks veicināta sociāli taisnīga pārkārtošanās uz klimatneitralitāti, pievēršoties sociālajai ietekmei, ko rada ēku sektorā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā.Papildus skaidrojam, ka 2.1.1.6. pasākuma mērķis atbilst Regulas (ES) 2023/955 8. pantā izklāstītajiem atbalstāmajiem pasākumiem par ēku renovāciju un investīciju virzieniem, kā arī īsteno Fonda principus, jo investīciju rezultātā gala labuma guvējas būs mazaizsargātas mājsaimniecības, kas sociālos pakalpojumus saņem vai ir izmitinātas sociālajos mājokļos - enerģētiskās nabadzības skartās ēkās, bieži vien bez alternatīvas saņemt atbalstu citās ēkās. Tiks atbalstītas investīcijas pašvaldību sociālo pakalpojumu ēku un sociālo mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanai, t.sk. siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijai, kā arī atjaunīgās enerģijas ražošanas integrēšanai ēkās.2.1.1.6. pasākumā atbalstu saņems Latvijas Republikas pašvaldības, kuru īpašumā esošajās sociālo pakalpojumu sniegšanas ēkās un sociālo mājokļu tiks uzlabota energoefektivitāte un samazināts energoresursu patēriņš, tādējādi samazinot pašvaldību budžeta izdevumus ēku uzturēšanai un komunālo pakalpojumu izmaksas. Tas savukārt nodrošinās kvalitatīvāku pašvaldību sniegtā atbalsta, t.sk. sociālo pakalpojumu, pieejamību gala saņēmējiem - mājsaimniecībām, jo īpaši tām, kuras skar enerģētiskā nabadzība, tādējādi samazinot ETS-2 negatīvo ietekmi, kompensējot tām ETS-2 radīto ietekmi, lai izmaksas nepieaugtu, vienlaikus, neizslēdzot citu neparedzētu apstākļu ietekmi, piemēram, krīzes, tirgus svārstības u. tml. izmaksas par sociālo pakalpojumu saņemšanu vai ar sociālo mājokļu lietošanu saistītos izdevumus.Plānotā Fonda finansējuma pārveduma dalījums pa gadiem:Kopā (EUR)202620272028202920302031203215 900 00001 590 0004 770 0006 360 0003 180 00000 | |||||||||||
| --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | ||||
| Kopā (EUR) | 2026 | 2027 | 2028 | 2029 | 2030 | 2031 | 2032 | ||||
| 15 900 000 | 0 | 1 590 000 | 4 770 000 | 6 360 000 | 3 180 000 | 0 | 0 |
| Nav attiecināms |
|---|
| No/uz | CCI | Fonds | Reģiona kategorija | Prioritāte | Summa (EUR) |
|---|---|---|---|---|---|
| No | |||||
| Uz | 2021LV16FFPR001 | ERAF | LV | Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.6. pasākuma "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana" | 15 900 000 |
| Kopējs pārvietojums(total IN) | 0 | ||||
| Kopējs pārvietojums (total OUT) | 15 900 000 | ||||
| Izmaksu efektivitāte tika analizēta TSI projekta ietvaros, analizējot 7 investīcijas, kuras integrētas SKF plānā. 6.tabulā sniegts TSI projekta analīzes rezultāti.Izmaksu efektivitātes analīzē izmantotā metodoloģijaIzmaksu efektivitātes novērtēšanas metodoloģija ietvēra vairākus etapus, lai novērtētu pasākumu izmaksu efektivitāti un to ietekmi uz ekonomiku un nodarbinātību. Pirmkārt, tika veikta "vieglā" daudzkritēriju analīze (MCA), lai atlasītu pasākumus. Pēc tam tika veikts pilnīgāks novērtējums, kurā iekļautas detalizētākas izmaksu un ietekmes analīzes, pamatojoties uz ekonomiskās analīzes principiem.Galvenais rīks šajā novērtējumā ir ievades-izvades (Input-Output) ekonomiskā analīze, kas ļauj noteikt papildu pieprasījuma ietekmi uz bruto pievienoto vērtību (Gross value added) un nodarbinātību, balstoties uz Leontjeva multiplikatoriem. Šie multiplikatori aprēķina ekonomiskos efektus, kas rodas no papildus pieprasījuma, piemēram, no 1 miljona EUR ieguldījumiem konkrētā nozarē. Tā tiek novērtēta gan tiešā, gan netiešā ietekme uz ekonomiku un darba tirgu; tomēr tika izslēgti indukcijas efekti, piemēram, ienākumu līmeņa izmaiņas un patēriņa mainīgums.Metodoloģija balstās uz Simetriskajām ievades-izvades tabulām (Symmetric Input-Output Tables), kas apraksta, kā ekonomiskās aktivitātes mijiedarbojas un kā pieprasījuma šoki izplatās pa nozarēm. Katra ieguldījuma sektoriem atbilstoša ietekmes analīze tika veikta, pamatojoties uz ekonomiskās aktivitātes struktūru un ieguldījumu veidiem, kas nosaka pieprasījuma pieaugumu.Pasākumu izmaksu un ietekmes novērtēšanā tika ņemti vērā gan enerģijas, gan emisiju ietaupījumi konkrētos nozarēs. Piemēram, ēku energoefektivitātes uzlabojumu aprēķinos tiek izmantota "no apakšas uz augšu" pieeja (bottom-up), kas aprēķina enerģijas patēriņu pirms un pēc iejaukšanās, ņemot vērā izmantoto tehnoloģiju efektivitāti. Līdzīgi, transporta pasākumos tika vērtēta enerģijas un emisiju samazināšana, ņemot vērā izmaiņas transportlīdzekļu tipoloģijā, piemēram, pāreja no iekšdedzes dzinēja automašīnām uz elektroauto.Tāpat tika aprēķināta ietekme uz ekonomiku, izmantojot multiplikatorus, kas iegūti, balstoties uz ekonomiskajiem modeļiem un empīriskiem datiem. Šie novērtējumi sniedz augsta līmeņa aplēses par pasākumu ietekmi uz iekšzemes kopproduktu (IKP) un nodarbinātību, palīdzot izprast, kā konkrēti ieguldījumi ietekmēs Latvijas reģionālo ekonomiku un darba tirgu.Metodoloģija ietver arī detalizētu izmaksu novērtējumu katram pasākumam, piemēram, siltumsūkņu uzstādīšanai, apkures katlu nomaiņai un ēku uzlabojumiem. Katrs pasākums tiek novērtēts, ņemot vērā vienību izmaksas, enerģijas ietaupījumu un emisiju samazinājumu, nodrošinot efektīvu izmaksu un ieguvumu analīzi, kas ļauj pieņemt informētus lēmumus par klimata politiku.6. tabula. SKF plāna investīciju izmaksu efektivitātes analīzeTSI projekta ietvaros analizētās investīcijasSKF plāna iekļautā investīcijaBruto pievienotā vērtība (milj. EUR uz milj. EUR investīciju)Nodarbinātība(darbavietas uz milj. EUR ieguldījumu)Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovācijas izdevumu kompensācijaC1.A.I1 Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās0.5625.9Energoefektivitātes uzlabojumiC1.A.I1 Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājāsC1.B.I1 Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai0.5424.5Mājokļu maza mēroga energoefektivitātes uzlabojumiC1.B.I1 Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai0.5122.2Vienas pieturas aģentūraC1.A.I1 Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājāsC1.B.I1 Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanaiC2.G.I1 Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos0.7938.3Pārvadājumi pēc pieprasījumaC2.G.I1 Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos0.6825.4Transportlīdzekļa iegāde transportēšanai pēc pieprasījumaC2.G.I1 Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos0.4621.3Atbalsts sociālo pakalpojumu sniedzējiem transportlīdzekļu iegādeiC2.F.I1 Atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem0.4722.5 | |||||
| --- | --- | --- | --- | ||
| TSI projekta ietvaros analizētās investīcijas | SKF plāna iekļautā investīcija | Bruto pievienotā vērtība (milj. EUR uz milj. EUR investīciju) | Nodarbinātība(darbavietas uz milj. EUR ieguldījumu) | ||
| Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovācijas izdevumu kompensācija | C1.A.I1 Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās | 0.56 | 25.9 | ||
| Energoefektivitātes uzlabojumi | C1.A.I1 Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājāsC1.B.I1 Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai | 0.54 | 24.5 | ||
| Mājokļu maza mēroga energoefektivitātes uzlabojumi | C1.B.I1 Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai | 0.51 | 22.2 | ||
| Vienas pieturas aģentūra | C1.A.I1 Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājāsC1.B.I1 Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanaiC2.G.I1 Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos | 0.79 | 38.3 | ||
| Pārvadājumi pēc pieprasījuma | C2.G.I1 Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos | 0.68 | 25.4 | ||
| Transportlīdzekļa iegāde transportēšanai pēc pieprasījuma | C2.G.I1 Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos | 0.46 | 21.3 | ||
| Atbalsts sociālo pakalpojumu sniedzējiem transportlīdzekļu iegādei | C2.F.I1 Atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem | 0.47 | 22.5 | ||
| Sociālā klimata plāna kopējās izmaksas | Pamatscenārijs (EUR) | Direktīvas 2003/87/EK 30.k panta piemērošanas gadījumā(EUR) | |||
| --- | --- | --- | |||
| Piešķīrums dalībvalstīm saskaņā ar Regulas 2023/955 II pielikumu pēc 10. panta 3. punktā paredzēto summu atskaitīšanas | 462 759 597 | 388 571 353 | |||
| (Pārvietojumi uz dalītās pārvaldības programmām) | 15 900 000 | 4 240 000 | |||
| Plāna paredzamās kopējās izmaksas, t.sk. | 595 812 796 | 512 441 804 | |||
| Sedz no Fonda | 446 859 597 | 384 331 353 | |||
| Nacionālais līdzfinansējums | 148 953 199 | 128 110 451 | |||
| Pārvietojumi no dalītās pārvaldības programmām | 0 | 0 | |||
| Ieguldījums tehniskā atbalsta instrumentā (11. panta 4. punkts) | 0 | 0 | |||
| Iemaksa InvestEU dalībvalsts nodalījumā (11. panta 3. punkts) | 0 | 0 | |||
| Daļa no | Pamatscenārijs | Direktīvas 2003/87/EK 30.k panta piemērošanas gadījumā(EUR) | |||
| --- | --- | --- | |||
| Nacionālais līdzfinansējums (vismaz 25 % no aplēstajām kopējām izmaksām) | Tiks nodrošināts nacionālais līdzfinansējums 25% apmērā (148 953 199) | Tiks nodrošināts nacionālais līdzfinansējums 25% apmērā (128 110 453) | |||
| Tiešā ienākumu atbalsta komponente (ne vairāk kā 37,5 % no aplēstajām kopējām izmaksām) | Komponente netiks īstenota | Komponente netiks īstenota | |||
| Tehniskās palīdzības darbības (ne vairāk kā 2,5 % no aplēstajām kopējām izmaksām) | Plānots izmantot maksimālo apjomu – 2.5% (14 895 320) | Plānots izmantot maksimālo apjomu – 2.5% (12 811 045) | |||
| Resursi, kas piešķirti dalītā pārvaldībā un pārvietoti uz Fondu | 0 | 0 | |||
| Resursi, kas īstenojami saskaņā ar tehniskā atbalsta instrumentu vai InvestEU (ne vairāk kā 4 % no maksimālā finanšu piešķīruma) | 0 | 0 | |||
| Sociālajam klimata plānam piešķirtie resursi, kas pārvietoti uz dalītās pārvaldības programmām (ne vairāk kā 15 % no maksimālā finanšu piešķīruma) | Plānots pārvest15 900 000Maksimālais apjoms - 15 904 042 | Plānots pārvest4 240 000Maksimālais iespējamais apjoms 4 240 000 |
| Aplēsēs tiek izmantota līdzšinējā nacionālā pieredze ES fondu, tostarp ES kohēzijas politikas programmas 2021-2027.gadam, Atveseļošanas un noturības mehānisma, nacionālo budžeta programmu (piemēram, Emisijas kvotu izsoļu instruments, EKII) īstenošanas pieredze rādītāju vērtību kvantificēšanā, ka arī TSI projekta ietvaros veiktā kvalitatīvā un kvantitatīvā analīze. |
|---|
| Skatīt 3.1.2.1.2. un 3.1.2.1.3.punktu |
|---|
| SKF plāna īstenošanas ietvaros: Tiks sniegts atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām, uzlabojot energoefektivitāti daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās un privātmājās, veicot kompleksu atjaunošanu, kā arī maza mēroga energoefektivitātes uzlabojumus; Tiks uzlabota energoefektivitāte ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas; Samazināti mazaizsargātu mājsaimniecību enerģētiskās nabadzības riska gadījumi, kad sarežģīti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi nav iespējami; Tiks atvieglota paradumu maiņu, izmantojot mērķtiecīgu komunikāciju ar mazaizsargātām mājsaimniecībām, tādējādi veicinot energoefektivitātes palielināšanu un enerģijas patēriņa samazinājumu. |
|---|
| SKF plāna īstenošanas ietvaros: Tiks veicināta pāreja no transportlīdzekļiem ar iekšdedzes dzinēju uz elektriskajiem transportlīdzekļiem (EV) vai hibrīda transportlīdzekļiem, kas uzlabo energoefektivitāti; Tiks veicināta bezemisiju un zemu emisiju sabiedriskā transporta izmantošanu, samazinot privāto transportlīdzekļu skaitu uz ceļiem, tādējādi samazinot kopējo fosilās degvielas patēriņu un enerģijas patēriņu uz vienu iedzīvotāju. |
|---|
| SKF plāna īstenošanas ietvaros: Tiks nodrošināta mājokļu atjaunošanas paātrināšana, sniedzot mērķtiecīgu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām un likvidējot finansiālos šķēršļus, kas liedz īpašniekiem veikt nepieciešamos uzlabojumus savās ēkās; Tiks nodrošināts mērķtiecīgs atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām gan lauku, gan pilsētu teritorijās; Tiks uzlaboti iekštelpu dzīves apstākļi mazaizsargātām mājsaimniecībām Tiks veicināta nacionālo mērķu sasniegšana mājokļu atjaunošanā (saskaņā ar NEKP). |
|---|
| Skatīt 3.1.2.2.1.punktu. |
|---|
| Nav attiecināms |
|---|
| SKF plāna īstenošanas ietvaros: Tiks nodrošināta pieeja transportam pēc pieprasījuma transporta nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo attālākos lauku reģionos, kur sabiedriskā transporta pieturvieta atrodas pārāk tālu, lai efektīvi izmantotu sabiedriskā transporta pakalpojumus vai reisu skaits dienā ir nepietiekams. Elastīgu sabiedriskā transporta iespēju nodrošināšana pēc pieprasījuma, izmantojot bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus. Tiks nodrošināta pieeja bezemisiju un zemu emisiju transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz atbalstu teritoriālās, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautām iedzīvotāju grupām139. Vienlaicīgi atbalsts tiks sniegts arī ģimenes ārstiem un paliatīvās aprūpes sniedzējiem, kā arī tām mazaizsargāto iedzīvotāju grupām, kuras nav iekļautas NVD klasifikatorā, bet atbilsts mazaizsargāto grupu statusam saskaņā ar MK 2005. gada 11. janvāra noteikumiem Nr. 32 "Noteikumi par sociāli mazaizsargāto personu grupām"; Tiks nodrošināta individuālu, specializētu transporta pakalpojumu sniegšana mazaizsargātām mājsaimniecībām, izmantojot bezemisiju un zemu emisiju transportlīdzekļus; Tiks nodrošināts atbalsts mikromobilitātes rīku, tostarp TPL iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām un mazaizsargātajiem transporta lietotājiem; Tiks nodrošināta atbalsts bezemisiju transportlīdzekļu iegādei mazaizsargātām mājsaimniecībām; Tiks nodrošināts atbalsts investīcijām, kas uzlabo piekļūstamību dzelzceļa stacijām un kas sniedz atbalstu bateriju elektrovilcienu un to uzlādes staciju iegādei. |
|---|
| Nav attiecināms |
|---|
| Skatīt 3.1.2.3.1.punktu. |
|---|
| Skatīt 3.1.2.4.2. un 3.1.2.4.3.punktu. |
|---|
| SKF plāna īstenošanas ietvaros: Tiks veicināta SEG emisiju samazināšana, uzlabojot ēku energoefektivitāti, tostarp īstenojot ēku atjaunošanas pasākumus un maza mēroga energoefektivitātes pasākumus; Tiks veicināta SEG emisiju samazināšana, ierīkojot efektīvas apkures sistēmas. |
|---|
| SKF plāna īstenošanas ietvaros: Tiks samazināta paļaušanās uz privātiem transportlīdzekļiem, izmantojot autotransportu pēc pieprasījuma, kā rezultātā tiek ietaupīts fosilā degviela; Tiks palielināt transportlīdzekļu izmantošanas efektivitāti, uzlabojot kopīgotu mobilitāti; Augstas emisijas transportlīdzekļu aizstāšana ar zemu emisiju vai bezemisiju alternatīvām un mikromobilitātes investīcijas ietvaros dotajām iespējām. |
|---|
| Skatīt 3.1.2.5.2. un 3.1.2.5.3.punktu. |
|---|
| SKF plāna īstenošanas ietvaros: Tiks sniegts mērķtiecīgs atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām, jo īpaši iedzīvotāju grupām ar zemiem ienākumiem, kas dzīvo neefektīvos mājokļos; Tiks sniegts atbalsts mājsaimniecībām, kurām draud enerģētiskā nabadzība, saņemt atbalstu enerģijas patēriņa samazināšanai un mājokļu apstākļu uzlabošanai; Tiks paātrināta pieejamo atbalsta programmu izmantošana mazaizsargātām mājsaimniecībām; Tiks sniegts informatīvs atbalsts mazaizsargātām grupām, sniedzot informāciju par pieejamām atbalsta programmām un veicinot ieradumu maiņu, kā rezultātā var samazināties enerģijas izdevumi mazaizsargātās mājsaimniecībās. |
|---|
| SKF plāna īstenošanas ietvaros: Tiks nodrošināta pieeja transportam pēc pieprasījuma transporta nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo attālākos lauku reģionos, kur sabiedriskā transporta pieturvieta atrodas pārāk tālu, lai efektīvi izmantotu sabiedriskā transporta pakalpojumus vai reisu skaits dienā ir nepietiekams. Elastīgu sabiedriskā transporta iespēju nodrošināšana pēc pieprasījuma, izmantojot bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus; Tiks stiprināts atbalsts sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz atbalstu teritoriālās, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautām iedzīvotāju grupām; Tiks nodrošināta individuālu, specializētu transporta pakalpojumu sniegšana mazaizsargātām mājsaimniecībām, izmantojot bezemisiju un zemu emisiju transportlīdzekļus; Tiks nodrošināts atbalsts mikromobilitātes rīku, tostarp tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām un mazaizsargātajiem transporta lietotājiem; Tiks nodrošināta atbalsts bezemisiju transportlīdzekļu iegādei mazaizsargātām mājsaimniecībām; Tiks nodrošināts atbalsts investīcijām, kas uzlabo piekļūstamību dzelzceļa stacijām un kas sniedz atbalstu bateriju elektrovilcienu un to uzlādes staciju iegādei. |
|---|
| Komponents | Ietekmes kvantificēšana (ja pieejama). Mājsaimniecību, lietotāju skaits vai ktCO2 atšķirība no rīcībpolitiski neitrālas bāzlīnijas, tostarp % no bāzlīnijas | Ietekmes kvantificēšana (ja pieejama). Mājsaimniecību, lietotāju skaits vai ktCO2 atšķirība no rīcībpolitiski neitrālas bāzlīnijas, tostarp % no bāzlīnijas | Ietekmes kvantificēšana (ja pieejama). Mājsaimniecību, lietotāju skaits vai ktCO2 atšķirība no rīcībpolitiski neitrālas bāzlīnijas, tostarp % no bāzlīnijas | Ietekmes kvantificēšana (ja pieejama). Mājsaimniecību, lietotāju skaits vai ktCO2 atšķirība no rīcībpolitiski neitrālas bāzlīnijas, tostarp % no bāzlīnijas | Ietekmes kvantificēšana (ja pieejama). Mājsaimniecību, lietotāju skaits vai ktCO2 atšķirība no rīcībpolitiski neitrālas bāzlīnijas, tostarp % no bāzlīnijas | Ietekmes kvantificēšana (ja pieejama). Mājsaimniecību, lietotāju skaits vai ktCO2 atšķirība no rīcībpolitiski neitrālas bāzlīnijas, tostarp % no bāzlīnijas | Ietekmes kvantificēšana (ja pieejama). Mājsaimniecību, lietotāju skaits vai ktCO2 atšķirība no rīcībpolitiski neitrālas bāzlīnijas, tostarp % no bāzlīnijas | Ietekmes kvantificēšana (ja pieejama). Mājsaimniecību, lietotāju skaits vai ktCO2 atšķirība no rīcībpolitiski neitrālas bāzlīnijas, tostarp % no bāzlīnijas | Ietekmes kvantificēšana (ja pieejama). Mājsaimniecību, lietotāju skaits vai ktCO2 atšķirība no rīcībpolitiski neitrālas bāzlīnijas, tostarp % no bāzlīnijas | Ietekmes kvantificēšana (ja pieejama). Mājsaimniecību, lietotāju skaits vai ktCO2 atšķirība no rīcībpolitiski neitrālas bāzlīnijas, tostarp % no bāzlīnijas | Ietekmes kvantificēšana (ja pieejama). Mājsaimniecību, lietotāju skaits vai ktCO2 atšķirība no rīcībpolitiski neitrālas bāzlīnijas, tostarp % no bāzlīnijas | Ietekmes kvantificēšana (ja pieejama). Mājsaimniecību, lietotāju skaits vai ktCO2 atšķirība no rīcībpolitiski neitrālas bāzlīnijas, tostarp % no bāzlīnijas |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Komponents | Īstermiņa (nākamie 3 gadi) | Īstermiņa (nākamie 3 gadi) | Īstermiņa (nākamie 3 gadi) | Īstermiņa (nākamie 3 gadi) | Īstermiņa (nākamie 3 gadi) | Īstermiņa (nākamie 3 gadi) | Vidēja termiņa (plāna beigas) | Vidēja termiņa (plāna beigas) | Vidēja termiņa (plāna beigas) | Vidēja termiņa (plāna beigas) | Vidēja termiņa (plāna beigas) | Vidēja termiņa (plāna beigas) |
| Komponents | Siltumnīcefekta gāzu emisijas (ktCO2) (A) | Mazaizsargātas mājsaimniecības (B) | Mājsaimniecības, kuras skar enerģētiskā nabadzība (C) | Mazaizsargāti transporta lietotāji (D) | Mājsaimniecības transporta nabadzībā (E) | Mazaizsargāti mikrouzņēmumi (F) | Siltumnīcefekta gāzu emisijas (ktCO2) (A) | Mazaizsargātas mājsaimniecības (B) | Mājsaimniecības, kuras skar enerģētiskā nabadzība (C) | Mazaizsargāti transporta lietotāji (D) | Mājsaimniecības transporta nabadzībā (E) | Mazaizsargāti mikrouzņēmumi (F) |
| Kopā* | 7,56 | 46 355 | 4 120 | 119 000 | 119 000 | 125 | 65,66 | 58 408 | 10 673 | 247 000 | 247 000 | 250 |
| Ēku sektors* | 0,23 | 4 120 | 4 120 | 0 | 0 | 0 | 4,23 | 10 673 | 10 673 | 0 | 0 | 0 |
| Transporta sektors* | 7,32 | 41 235 | 0 | 1190 | 1190 | 125 | 61,44 | 47 753 | 0 | 247 000 | 247 000 | 250 |
| Komponents: Tiešais ienākumu atbalsts | Komponents: Tiešais ienākumu atbalsts | Komponents: Tiešais ienākumu atbalsts | ||||||||||
| --- | --- | --- | ||||||||||
| Paredzamās ietekmes apraksts. | Mazaizsargātu mājsaimniecību skaita samazināšanās (B) | Nav attiecināms | ||||||||||
| Paredzamās ietekmes apraksts. | Mazaizsargāto transporta lietotāju skaita samazināšana (D) | Nav attiecināms | ||||||||||
| Pamatojums:SKF plāns neparedz tiešo ienākumu atbalstu | Pamatojums:SKF plāns neparedz tiešo ienākumu atbalstu | Pamatojums:SKF plāns neparedz tiešo ienākumu atbalstu | ||||||||||
| Paredzamās ietekmes apraksts | Enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaita samazināšanās (C) | Nav attiecināms | ||||||||||
| Paredzamās ietekmes apraksts | Transporta nabadzības skarto mājsaimniecību skaita samazināšanās (E) | Nav attiecināms | ||||||||||
| PamatojumsSKF plāns neparedz tiešo ienākumu atbalstu | PamatojumsSKF plāns neparedz tiešo ienākumu atbalstu | PamatojumsSKF plāns neparedz tiešo ienākumu atbalstu |
| 4.1.1. DeleģējumsAtbilstoši MK apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Par Sociālā klimata fonda pārvaldību un Sociālā klimata plāna 2026.–2032. gadam izstrādi"140 norādītajam, ņemot vērā EK rekomendācijas, Fonda īstenošanā pamatā tiks izmantota ES fondu un ANM institucionālā kompetence (ministrijas, iestādes) un pieredze (t.sk. cilvēkkapacitāte), pārņemot labo praksi no attiecīgo instrumentu vadības un kontroles sistēmām (VKS), t.sk. iekšējām kontroles sistēmām (IKS).Tiks izstrādāta VKS un veikta KPVIS pielāgošana atbilstoši Fonda prasībām un specifikai, kā arī informācijas sistēmām, kuras atbilst Regulas 2023/955 21.panta nosacījumiem par pasākumiem, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un nodrošinātu, ka finanšu piešķīrumu izlietojums saistībā ar Fonda atbalstītajiem pasākumiem un investīcijām.Lai nodrošinātu Fonda īstenošanu un Regulā 2023/955 noteikto prasību ieviešanu, MK, saskaņā ar Ekonomiskās ilgtspējas likumā noteikto deleģējumu noteiks horizontālus Fonda un SKF plāna ieviešanas nosacījumus, proti, nosacījumus SKF plāna finansējuma saņemšanai un pasākumu un investīciju uzraudzībai un kontrolei, tai skaitā, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī piemērošanas kārtību izslēgšanas nosacījumiem, kas noteikti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra regulai (ES, Euratrom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.KPVIS izmantošana Fonda ieviešanā noteikta, pamatojoties uz MK 2025.gada 6.maija sēdes protokola Nr.18 28.§ "Informatīvais ziņojums "Par Sociālā klimata fonda pārvaldību un Sociālā klimata plāna 2026.-2032. gadam izstrādi" 4.punktu. Ievērojot minēto, MK ar horizontālajiem Fonda un SKF plāna ieviešanas noteikumiem deleģēs KEM koordinējošās iestādes funkcijas, nozaru ministrijām tiks deleģēta funkcija būt atbildīgajām nozaru ministrijām par pasākumu un investīciju ieviešanu, savukārt SKF plāna ieviešanas pārbaudes būtu šo ministriju (kur attiecināms) un CFLA atbilstošā kompetencē. KEM iepriekš minēto horizontālo MK noteikumu izstrādes procesu uzsāks pēc SKF plāna apstiprināšanas MK un iesniegšanas EK un tas tiks paveikts līdz SKF plāna īstenošanas uzsākšanai. Iespējams atsevišķu jautājumu precizēšana var aizkavēties, ņemot vērā atsevišķus iztrūkstošus skaidrojumus no EK (piemēram, vadlīnijas, veidlapas par maksājumu pieteikumu formu, deklarēšanu, auditiem, kontrolēm u.c. Noteikumu projekts tiks nodots saskaņošanai visām SKF plāna īstenošanā iesaistītajām nozaru ministrijām. Līdz ko tiks saņemti noteikumu projekta saskaņojumi no iesaistītajām iestādēm un panākta vienošanās par kopējo saturu, noteikumu projekts tiks virzīts apstiprināšanai MK.Attiecībā uz administratīvo kapacitāti, KEM sadarbībā ar nozaru ministrijām veic SKF plāna ieviešanas administratīvā sloga novērtējumu un identificē terminētus papildu resursus regulā noteikto prasību nodrošināšanai SKF plāna administrēšanai, uzraudzībai un pārvaldībai.KPVIS izmantošana Fonda ieviešanā noteikta, pamatojoties uz MK 2025.gada 6.maija sēdes protokola Nr.18 28.§ "Informatīvais ziņojums "Par Sociālā klimata fonda pārvaldību un Sociālā klimata plāna 2026.–2032.gadam izstrādi" 4.punktu141. Esošā KPVIS tiks papildināta, izstrādājot Fonda moduli atbilstoši Fonda ieviešanas prasībām un specifikai.4.1.2. Ieviešanas sistēma un atbalsta piešķiršanas mehānismsKatras nozares ministrijas pienākums un atbildība ir izstrādāt SKF plānā iekļauto savas institūcijas pārziņā esošo atbalsttiesīgo pasākumu un investīciju piešķiršanas mehānisma ieviešanas un īstenošanas nosacījumus (t.i., regulējošos MK noteikumus), izvērtējot tās pārziņā esošo atbalsta mērķa grupu specifiku, sadarbībā ar KEM kā koordinējošo iestādi.MK noteikumos tiek noteikts attiecīgais atbalsta sniedzējs, specifiski atlases nosacījumi atbalsta saņemšanai, mērķrādītāji un atskaites punkti, kas jāsasniedz, atbildības sadalījums, kā arī finansējuma piešķiršanas kārtība u.c. būtiskā informācija. Izstrādājot MK noteikumus, nozares ministrijas izvērtē valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu, tostarp vai investīcijas ietvaros piešķiramais atbalsts no publiskajiem līdzekļiem ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā ietvertajām komercdarbības atbalsta pazīmēm un gadījumā, ja tiks secināts, ka pasākums kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, tas tiks ieviests, ievērojot piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumus.Tā kā ir Regulas 2023/955 nosacījumi atbalsta saņemšanai un SKF plāns tiek saskaņots ar EK, tiek noteikti konkrēti atlases un atbalsta piešķiršanas nosacījumi.Finansējums nozaru ministrijām SKF plāna īstenošanai un uzraudzībai tiek piešķirts valsts budžeta finansējuma noteiktajā kārtībā, valsts budžetā tiek paredzēta atsevišķa budžeta programma, kas nodrošina finanšu plūsmas izsekojamību un nodalāmību. Visām nozaru ministrijām ir vienāds valsts budžeta piešķiršanas un uzraudzības mehānisms atbilstoši nacionālajam regulējumam. SKF plāna īstenošanas laikā var plānot piešķirt avansa maksājumus finansējuma saņēmējiem, ja atbildīgā nozares ministrija, izvērtējot riskus sasniegt noteiktos mērķrādītājus un atskaites punktus, uzskata to par nepieciešamu. SKF plānā paredzēto pasākumu un investīciju īstenošanas finansējuma saņemšanas kārtību paredzēts nostiprināt MK, nozaru ministrijām noteiktā kārtībā izstrādājot un virzot attiecīgus ieviešanu regulējošos normatīvos aktus (ieviešanas nosacījumus), ņemot vērā konkrēto pasākumu un investīciju specifiku, atbalsta saņēmēja (finansējuma saņēmēja) veidu, specifiskos SKF plānā paredzētos sasniedzamos atskaites punktus un mērķrādītājus, kā arī izvērtējot riskus, t.sk., lai iespējami novērstu negatīvu ietekmi uz vispārējo valsts budžetu. Ņemot vērā Fonda finansējuma saņemšanas no EK nosacījumus un iespējamos riskus, var tikt piemērota gan līdzīga kārtība kā ES fondu un ANM investīcijām, gan noteikti atšķirīgi nosacījumi atbilstoši SKF plāna specifikai. Katrai esošā ES fondu plānošanas perioda īstenošanā iesaistītajai institūcijai ir pietiekama pieredze savā jomā un tā pārzina esošo projektu ieviešanas vadības un kontroles sistēmu, savu iesaisti un atbildību, tai skaitā arī attiecīgās nozares specifiku.Nepieciešamie administratīvie resursi SKF plāna vadības un uzraudzības funkciju nodrošināšanai tiks nodrošināti Fonda tehniskās palīdzības finansējuma ietvaros, galvenokārt vērtējot iespējas to nodrošināt iestādes esošās kapacitātes ietvaros, nepieciešamības gadījumā piesaistot papildu cilvēkresursus. Ja iestādēm šāds risinājums nav piemērots, atbilstoši MK uzdotajam uzdevumam, KEM virzīs izskatīšanai MK risinājumu papildu cilvēkresursu slodžu piešķiršanai finansēšanai no Fonda tehniskās palīdzības līdzekļiem. Nepieciešamo cilvēkresursu piedāvājums tiek veidots iespējami tādā apjomā, lai nodrošinātu EK noteikto minimālo funkciju veikšanu SKF plāna administrēšanai un uzraudzībai. Iestādes, izvērtējot savu funkciju apjomu SKF plāna ietvaros, var esošos cilvēkresursus piesaistīt arī uz SKF plāna administrēšanas un uzraudzības funkciju nodrošināšanu, finansējot tos kā papildus slodzes vai veikt slodžu aizvietošanu.4.1.3. Fonda ieviešanas uzraudzībā iesaistītās iestādes un to funkcijasKopējo SKF plāna izstrādes un ieviešanas procesu koordinē KEM. KEM veic arī izmaksu koordinatora funkciju. Izmaksu koordinatora galvenais uzdevums ir būt par EK centrālo kontaktpunktu, lai paātrinātu SKF plāna izstrādes procesu gadījumos, kad EK pieprasa papildu informāciju vai pierādījumus par izmaksu aplēsēm, kā arī SKF plāna ieviešanas procesa laikā koordinējot rezultātu ziņošanas procesu EK. Attiecīgi KEM veic darbu ciešā sasaistē ar nozaru ministrijām un citām iesaistītajām institūcijām, piemēram, CFLA, lai nodrošinātu nepieciešamās informācijas savlaicīgu ieguvi un apriti.Klimata un enerģētikas ministrija (KEM): Veic Koordinējošās iestādes funkcijas, veic SKF plāna izstrādes koordinēšanu un izmaksu koordinatora funkciju, vadības un kontroles sistēmas un horizontālo normatīvo aktu izstrādi, progresa apkopošanu un virzīšanu saskaņošanai ar nozaru ministrijām un iesniegšanai MK. Koordinē nolīguma slēgšanu starp EK un Latviju par finanšu piešķīruma saistībām laikposmā no 2026. līdz 2032 (Regulas 2023/955 19.pants); Koordinē Regulas 2023/955 23.pantā noteikto informācijas, komunikācijas, publicitātes un redzamības prasību vienotu izstrādi un ieviešanu. Sagatavo, saskaņo ar nozaru ministrijām un CFLA, un iesniedz izskatīšanai MK Fonda progresa ziņojumu, atbilstoši horizontālajos MK noteikumos noteiktajai kārtībai, t.sk. uz faktiem balstītu piedāvājumu maksājumu pieteikumam, ņemot vērā nozaru ministriju un CFLA KPVIS Fonda modulī ievadīto informāciju. Pēc MK atbalsta, iesniedz EK Fonda progresa pusgada ziņojumu un maksājuma pieprasījumu, pievienojot pārvaldības deklarāciju par to, ka līdzekļi ir izmantoti paredzētajam mērķim un kopsavilkumu par veiktajām revīzijām, tostarp konstatētajiem trūkumiem un visām veiktajām korektīvajām darbībām. Vienlaikus MK tiek informēts par būtiskiem riskiem, problēmām, t.sk. jo īpaši, kad SKF plānā noteiktie atskaites punkti un mērķrādītāji netiek sasniegti. Koordinē no EK saņemtos informācijas pieprasījumus par Fonda izpildi un progresa jautājumiem. Sadarbībā ar CFLA veic KPVIS Fonda moduļa pamata funkcionalitātes prasību definēšanu. Minēto funkciju nodrošināšanai un uzraudzībai tiks izstrādātas iekšējās kārtības un procedūras atbilstoši Regulā 2023/955 ietvertām prasībām.Nozaru ministrijas:SKF plāna īstenošanā kā nozares ministrijas plānotas EM, KEM, LM, SM, VARAM un VM. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem, t.sk. biedrībām un nodibinājumiem, izstrādā detalizētus SKF plānā iekļauto atbalsttiesīgo pasākumu un investīciju īstenošanas nosacījumus, tai skaitā izstrādā MK noteikumus par investīciju īstenošanu, nosaka laika grafiku, veic un pamato aprēķinus un to atbilstību konkrētajam sasniedzamajam atskaites punktam un mērķrādītājam. Nozaru ministrijas ir atbildīgas par savā pārraudzībā esošo investīciju ieviešanu un: izstrādā iekšējo kontroles sistēmu (IKS) vai papildināšana esošo IKS atbilstoši SKF plāna specifikai; izstrādā MK noteikumus par investīciju īstenošanu; izstrādā atlases kritērijus; pastāvīgi ievada un aktualizē savas kompetences tvēruma informāciju KPVIS Fonda modulī par SKF plāna progresu un sasniegtajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, sniedz kopsavilkumu par veiktajām pārbaudēm, kontrolēm, tostarp konstatētajiem trūkumiem un visām veiktajām korektīvajām darbībām (ciktāl attiecināms) atbilstoši EK prasībām un KPVIS Fonda modulī iestrādātajai formai, veic datu kvalitātes pārbaudes; gadījumā, ja projektu vērtēšana, līgumu slēgšana un īstenošanas uzraudzība netiek deleģēta CFLA, sniedz pārvaldības deklarāciju KEM, apliecinot savā līmeņa procesa atbilstību Regulas 2023/955 nosacījumiem, par to, ka līdzekļi ir izmantoti paredzētajam mērķim, iesniegtā informācija ir pilnīga, precīza un ticama un ka ieviestās kontroles sistēmas sniedz vajadzīgās garantijas, ka līdzekļi tikuši pārvaldīti saskaņā ar visiem piemērojamiem noteikumiem, jo īpaši noteikumiem par izvairīšanos no interešu konfliktiem, krāpšanas novēršanu, korupciju un dubultu finansēšanu no mehānisma vai citām Savienības programmām saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu. nepieciešamības gadījumā, sagatavojot argumentētus pamatojumus, iesniedz KEM SKF plāna grozījumus savas atbildības pasākumu un investīciju jomā.Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA):CFLA ir tiešās pārvaldes iestāde, kas atrodas finanšu ministra pakļautībā. CFLA pārziņā ir finanšu instrumentu pārvaldība aptuveni 6 miljardu eiro apmērā. CFLA veic ES struktūrfondu un ES kohēzijas fonda 2021.-2027.gada plānošanas perioda un ES struktūrfondu un ES kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda sadarbības iestādes funkcijas. Kopš 2015. gada oktobra CFLA ir sertificēta atbilstoši ISO 27001:2013 informācijas drošības pārvaldības sistēmas standartam. Tas apliecina, ka tiek nodrošināti nepieciešamie drošības pasākumi KPVIS uzturēšanai. Papildus tam CFLA ir nozīmīga loma ANM projektu uzraudzībā, nodrošinot ANM plāna ietvaros plānoto reformu un investīciju īstenošanas pārbaudes un investīciju projektu iesniegumu atlasi, ja to paredz attiecīgie MK noteikumi vai informatīvie ziņojumi par ANM plāna investīciju īstenošanu;Fondu plānots ieviest, izmantojot ES fondu 2021-2027.gada plānošanas perioda un ANM projektu uzraudzības pieredzi un labo praksi iekšējās kontroles sistēmās.CFLA veic: projektu iesniegumu atlases nolikumu u.c. atlasei nepieciešamās dokumentācijas izstrādi, veic projektu iesniegumu atlasi saskaņā ar nozaru ministriju izstrādātajiem nosacījumiem, nodrošina projektu iesniegumu vērtēšanu, dalību vērtēšanas komisijās, protokolu sagatavošanu, lēmumu pieņemšanu, t.sk. par komercdarbības atbalstu, projektu iesniedzēju konsultēšanu, semināru projektu iesniedzējiem organizēšanu. Līguma standartformu pielāgošanu investīciju specifikai, līguma sagatavošanu, finansējuma saņēmēju konsultēšanu – projekta ieviešanas nosacījumu izskaidrošanu, t.sk. virsuzraudzību, konsultācijas, līgumu un to grozījumu skaņošanu ar nozaru ministrijām. līgumu vai vienošanās slēgšanu ar SKF plānā paredzēto atbalsta pasākumu ietvaros plānoto projektu finansējuma saņēmējiem. Korupcijas, interešu konflikta un krāpšanas risku pārbaudes, risku vērtēšanu, finansējuma saņēmēju iesniegtās informācijas izvērtēšanu. Projektu pārbaudes īstenošanas vietās, t.sk. pārbaužu plānošanu, trūkumu novēršanas uzraudzību, risku vērtēšanu, pamatojošo dokumentu vērtēšanu. Projekta progresa uzraudzību, t.sk. atskaites punktu un mērķrādītāju, progresa, risku vērtēšana, dubultā finansējuma pārbaudes, avansa pārbaude, ja attiecināms, neatbilstību konstatēšana un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšana, kā arī komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošana atbilstoši komponentes MK noteikumos vai informatīvajā ziņojuma definētajiem komercdarbības atbalsta nosacījumiem. iekšējās kontroles sistēmas izstrādi un uzturēšanu, dalību plānošanas dokumentu, horizontālo un atbalsta pasākumu MK noteikumu un to grozījumu izstrādes un saskaņošanas procesā. nodrošina KPVIS Fonda moduļa izstrādi, pilnveidi, uzturēšanu, datu kvalitātes pārbaudes. nepieciešamo datu un informācijas ievadi un uzraudzību KPVIS Fondu modulī, t.sk. sagatavo informāciju maksājuma pieprasījumam EK atbilstoši EK noteiktajai veidlapai/ prasībām un KPVIS Fonda modulī iestrādātajai formai, sniedz kopsavilkumu nozaru ministrijām un KEM par veiktajām pārbaudēm, kontrolēm, tostarp konstatētajiem trūkumiem un visām veiktajām korektīvajām darbībām, informācijā maksājuma pieprasījumam EK apliecinot sava līmeņa procesa atbilstību Regulas 2023/955 nosacījumiem, par to, ka līdzekļi ir izmantoti paredzētajam mērķim, iesniegtā informācija ir pilnīga, precīza un ticama un ka ieviestās kontroles sistēmas sniedz vajadzīgās garantijas, ka līdzekļi tikuši pārvaldīti saskaņā ar visiem piemērojamiem noteikumiem, jo īpaši noteikumiem par izvairīšanos no interešu konfliktiem, krāpšanas novēršanu, korupciju un dubultu finansēšanu no mehānisma vai citām Savienības programmām saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu.Lai nodrošinātu SKF plānā ietverto investīciju projektu iesniegumu atlases, projektu īstenošanas pārbaudes un citas uzraudzības un kontroles iestādes funkcijas, tādējādi nodrošinātu Regulā 2023/955 noteikto prasību izpildi nacionālā līmenī, CFLA iesaistās projektu atlasē un uzraudzībā142. Ievērojot esošo pieredzi un kompetenci ES finansēto klimata finanšu instrumentu (Modernizācijas fonds, Emisijas kvotu izsolīšanas instruments) īstenošanā, uzraudzībā un sadarbībā ar privātpersonām, atsevišķu investīciju uzraudzībā plānota SIA "Vides Investīciju fonds" iesaiste. Atkarībā no SKF plānā ietverto atbalsttiesīgo investīciju būtības, var tikt piesaistītas arī citas kompetentās institūcijas.Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB)IUB funkcijas un uzdevumi: pārraudzīt iepirkuma procedūras atbilstību normatīvo aktu prasībām iepirkumu jomā (t.sk. pirmspārbaudes ES fondu projektu ietvaros) un sniegt atzinumus; izskatīt iesniegumus par iepirkuma procedūras pārkāpumiem; sniegt metodisku palīdzību un konsultācijas, un rīkot mācības pasūtītājiem un piegādātājiem; sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus un piemērot sodus par administratīvajiem pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā; apkopot un analizēt statistisko informāciju par iepirkumiem valstī, kā arī sagatavot pārskatus par tiem; veikt iepirkumu pirmspārbaudes; izstrādāt un aktualizēt iepirkumu pirmspārbaužu metodiku; reizi ceturksnī organizēt sanāksmes sadarbības iestādei, atbildīgajām iestādēm un VI par iepirkumu pirmspārbaužu jautājumiem; publicēt paziņojumus IUB tīmekļa vietnē, nosūtīt publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.Vērtējot atbalsta pasākumu būtību, arī Fonda ietvaros tiks vērtēts IUB piesaistes potenciāls līdzīgu funkciju nodrošināšanā.Revīzijas iestāde (RI):RI funkcijas pildīs Finanšu ministrijas ES fondu revīzijas departaments, kurš jau pilda ES fondu, ANM un citas ārvalstu finanšu palīdzības RI funkcijas. RI vadītājs ir tieši pakļauts finanšu ministram, kas ir nostiprināts FM 2018. gada 28. novembra reglamentā Nr.12-4/12 un FM nolikuma 121 .punktā. FM reglamentā ir noteikts, ka RI ir neatkarīga no pārējām ministrijas struktūrvienībām savas darbības plānošanā, auditu un revīziju veikšanā, ziņojumu sagatavošanā un atzinuma sniegšanā, un tā darbojas, ievērojot Starptautisko revīzijas un apliecinājuma standartu padomes izdotos standartus un Starptautiskās grāmatvežu ētikas standartu padomes izdoto Ētikas kodeksu. RI neiesaistās ES fondu un ārvalstu finanšu palīdzības finansēto programmu un projektu īstenošanā, iekšējās kontroles sistēmas izveidošanā, atsevišķu projektu un programmu izstrādē. RI sagatavo veikto auditu apkopojumu iesniegšanai EK. RI jau veic līdzīgus sistēmu auditus ES fondu 2021.-2027.gada perioda ietvaros, kā arī ANM un NOR/EEZ finanšu instrumentu ietvaros. Minētie auditi tiks, nepieciešamības gadījumā, papildināti ar pastāvošās kontroles sistēmas novērtējumu SKF plāna īstenošanā iesaistītajās institūcijās dubultā finansējuma riska, interešu konflikta riska un korupcijas un krāpšanas riska mazināšanai, vienotā tirgus noteikumu ievērošanai publiskā iepirkuma un valsts atbalsta jomā. RI arī veiks darbību revīzijas saskaņā ar Starptautiskiem Revīzijas Standartiem, veicot arī datu par sasniegtajiem rezultātiem ticamības novērtējumu, kā arī aptverot dubultā finansējuma, interešu konflikta un korupcijas un krāpšanas riskus.IT sistēmaVisa ar SKF plāna ieviešanu un uzraudzību saistītā informācija, atbilstoši Regulas 2023/955 prasībām, visu SKF plāna ieviešanas perioda laiku, tiks glabāta vienā IT sistēmā – Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (KPVIS), kurā tiks izstrādāts Fonda modulis. KPVIS Fonda moduli izmantos visas SKF plāna ieviešanā iesaistītās institūcijas, t.sk. finansējuma saņēmēji un uzraugošās iestādes kā CFLA, KEM, nozaru ministrijas un RI. Prasības un uzdevumu ievadīt un uzkrāt nepieciešamos datus tiks noteikti nozaru ministriju izstrādātajos MK noteikumos par investīciju īstenošanu. KPVIS Fonda moduļa dati tiks uzkrāti atbilstoši Regulas 2023/955 prasībām. Esošās KPVIS izmantošana SKF plāna ieviešanā rada iespēju izmantot jau pieejamās IT sistēmas prototipu un datu krātuves. KPVIS tiks papildināts un pielāgots Fonda regulējuma prasībām datu uzkrāšanai, progresa ziņojumu sagatavošanai un maksājumu pieteikumu EK veikšanai, t.sk., lai apkopotu rādītājus u.c. informāciju, kas nepieciešama atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas apliecināšanai un ziņošanai EK. KPVIS Fonda moduli SKF plānā ietverto investīciju datu uzkrāšanai, uzglabāšanai un analīzei plānots ieviest 2026.gadā. Visa ar SKF plāna investīcijām saistītā informācija, ko līdz KPVIS Fonda moduļa ieviešanai iesniegs nestrukturētu datu veidā, tiks uzglabāta kā atsevišķi dokumenti (ar elektroniskiem parakstiem) lietvedības sistēmā, nodrošinot to uzglabāšanu un pieejamību vienuviet. KPVIS Fonda moduļa funkcionalitāti minimāli nepieciešamajā apmērā paredzēts izstrādāt līdz brīdim, kad tiks iesniegts pirmais maksājuma pieteikums EK. Informāciju par veiktajām pārbaudēm uzkrās un pēc KPVIS Fonda moduļa izveides ievadīs KPVIS. KPVIS ir paredzēta arī elektronizētai informācijas apmaiņai starp Fonda vadībā iesaistītajām iestādēm un projekta iesniedzējiem, un finansējuma saņēmējiem.KPVIS ir CFLA administrēta sistēma, kas nodrošina ES fondu un ANM īstenošanai un vadībai nepieciešamo datu uzkrāšanu un pieejamību. KPVIS tika izstrādāta 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros143 un šobrīd tiek izmantota 2021.-2027. gada ES fondu plānošanas perioda un ANM ietvaros. Vispārēja KPVIS izveidošanas un izmantošanas kārtība ir noteikta MK 2022.gada 13.decembra noteikumos Nr. 770 (ANM gadījumā – arī MK 2021.gada 7.septembra noteikumi Nr. 621145).KPVIS papildinājumu izstrādes laikā tiek veikta izstrādātās funkcionalitātes testēšana. Pirms izmaiņas ieviešanas sistēmas produkcias vidē, sistēmā tiek veikta akcepttestēšana. Sistēmas darbības laikā tiek nodrošināts automātisks sistēmas serveru darbības monitorings. Datu uzticamības nodrošināšanai, izlases veidā tiek veiktas datu kvalitātes pārbaudes, t.sk. datu iegūšana no citiem valsts uzturētajiem reģistriem (ar kuriem ir izveidotas sasaistes), kā arī riskantākajās jomās tiek ievērots "4 acu princips". Lai apkopotu un pārvaldītu lietotāju pieteiktos problēmgadījumus un ieteikumus par sistēmas uzlabojumiem, tiek uzturēts un izmantots pieteikumu administrēšanas rīks. Tajā ir iestrādātas daļēji automatizētas plūsmas, ļaujot izsekot katra pieteikuma tālāko virzību. KPVIS Lietotāju rokasgrāmatā ir apkopoti norādījumi par datu ievadi sistēmā, kā arī atsevišķas prasības un ieteikumi attiecībā uz informācijas saturu un pieeju datu ievadei.SKF plāna ieviešanas laikā tiks izmantotas visas pieejamās IT sistēmas, kas var sniegt ieguldījumu uzraudzības procesā, t.sk. ARACHNE. ARACHNE tiks izmantota gan CFLA ex ante un ex post pārbaudēs, gan RI veiktajos auditos. Piekļuve KPVIS visai ar SKF plānu saistītajai informācijai un datiem būs nodrošināta EK, OLAF, EPPO, Eiropas Revīzijas palātai, Eiropas Savienības Prokuratūras birojam. Piekļuves tiesības tiks nodrošinātas pēc pieprasījuma.NeskaidrībasJebkuras neskaidrības SKF plāna ieviešanas procesa laikā tiks risinātas, vienojoties sarunu ceļā. Atbilstoši konkrēto neskaidrību jomai, tiks piesaistītas atbildīgās institūcijas, kā arī, nepieciešamības gadījumā, tiks uzsākta komunikācija ar EK. Lai mazinātu interpretācijas iespējas, kas var radīt neskaidrības SKF plāna ieviešanas laikā, izstrādājot SKF plānu, ir definēti precīzi sasniedzami mērķi un atskaites punkti, mērķrādītāji, kā arī noteikts atbilstošs finansējuma apjoms, kas tiks saņemts no EK par konkrēto atskaites punktu un mērķrādītāju pilnīgu izpildi atbilstoši SKF plānā noteiktajam laika grafikam. Papildus norādīti precīzi, ticami un maksimāli automatizēti datu avoti (IT sistēmas) rezultātu iegūšanai un apkopošanai. Ja objektīvu apstākļu dēļ kādu no SKF plāna vai tā daļas rezultātu sasniegšanu atbilstoši apstiprinātajam plānam vairs nevar īstenot, var tikt nolemts EK iesniegt SKF plāna grozījumus saskaņā ar Regulas 2023/955 18.pantu. Jebkuri SKF plāna grozījumi veicinās pilnīgu SKF plāna mērķu un rezultātu sasniegšanu. SKF plāna grozījumi virzāmi MK lēmumam pirms iesniegšanas EK līdzīgā procesā kā sākotnējais SKF plāns. Atkarībā no SKF plāna grozījumu satura, KEM ar attiecīgo nozares ministriju vienosies par virzītāju un citiem saistītiem jautājumiem. SKF plānā iekļautās izmaksu tāmes nepieciešamības gadījumā var tikt pārskatītas un aktualizētās izmaksu tāmes var tikt iesniegtas atkārtotai apstiprināšanai EK, ievērojot Regulas 2023/955 18.pantā noteikto procedūru par SKF plāna grozījumiem. Izmaksu pārskatīšana notiek ekvivalenti sākotnējo izmaksu aprēķinu un apstiprināšanas procesam un principiem. Plānots, ka neatbilstoši izlietoto līdzekļu atgūšanas procedūra būs analoģiska ANM sistēmā izmantotai, paredzot, ka, atbalsta sniedzējs, nosakot korektīvās darbības par pārkāpumiem, ievēro ar Fonda plāna īstenošanu saistītās prasības, ES un nacionālo normatīvo un tiesību aktu prasības, kā arī EK un nacionālās vadlīnijas, skaidrojumus, norādījumus un lēmumus. Korektīvās darbības par pārkāpumiem plānots noteikt līgumā par atbalsta piešķiršanu.4.1.4. Institucionālā struktūra un lēmumu pieņemšanas processNacionālais normatīvais regulējums (MK noteikumi, deleģējums)Likumprojektā "Ekonomiskās ilgtspējas likums" (25-TA-877146) 11. pants nosaka, ka Fondu īsteno atbilstoši Regulai 2023/955. Lai nodrošinātu SKF plāna īstenošanu, MK noteiks: SKF plāna īstenošanā un uzraudzībā iesaistītās institūcijas un to tiesības un pienākumus; nosacījumus SKF plāna finansējuma saņemšanai un pasākumu un investīciju uzraudzībai un kontrolei; kārtību, kādā nodrošina revīzijas iestādes funkcijas; risku vadības nosacījumus un kārtību, kādā ziņo par SKF plāna pasākumu un investīciju īstenošanā konstatētajām neatbilstībām, ietur, atgūst vai noraksta neatbilstoši veiktos izdevumus, kā arī piemēro proporcionālo finanšu korekciju; kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus SKF plāna ieviešanai; kārtību, kādā pārbauda maksājuma pieprasījumus, veic pārbaudi projekta īstenošanas vietā, veic maksājumus un sagatavo EK iesniedzamo maksājuma pieteikumu un kontu slēgumu.Ekonomiskās ilgtspējas likumprojekta 11. pants nosaka, ka MK noteiks SKF plānā iekļauto pasākumu un investīciju īstenošanas nosacījumus, tai skaitā, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, izslēgšanas nosacījumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 23.septembra regulai 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, prasības projekta iesniedzējiem un finansējuma saņēmējiem, atbalstāmas darbības un izmaksu attiecināmību, komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas, kā arī finansējuma piešķiršanas kārtību.Administratīvie pasākumiIesaistīto iestāžu īstenošanas resursi tiek plānoti SKF plānā ietverto investīciju īstenošanas nodrošināšanai. Iesaistīto iestāžu iesaiste SKF plāna īstenošanā notiek Fonda tehniskās palīdzības finansējuma ietvaros. Par konkrēto SKF plāna investīciju īstenošanu atbild nozaru ministrijas sadarbībā ar citām iesaistītajām institūcijām atbilstoši pasākuma specifikai (piemēram, CFLA). Katra nozares ministrija ir atbildīga par SKF plāna īstenošanai un uzraudzībai nepieciešamās kapacitātes nodrošināšanu. Nozaru ministrijas paredz pasākumu un investīciju ieviešanas nosacījumos iespējamību, ka finansējuma saņēmējam projekta ietvaros būs iespēja ieplānot neatkarīga revidenta/iekšējā auditora iesaisti, lai apliecinātu mērķa sasniegšanu un izmaksu pamatotību. KEM, nozaru ministriju, CFLA, VIF un RI pieredze un zināšanas, kuras ir uzkrātas ES fondu, ANM un citu finanšu instrumentu projektu plānošanā, īstenošanā un pārbaudēs ir pietiekošas, lai nodrošinātu SKF plāna korektu ieviešanu. KPVIS Fonda moduļa izstrādes izmaksas Fonda regulējuma prasībām datu uzkrāšanai, progresa ziņojumu un maksājumu pieprasījumu sagatavošanai EK, tiks finansētas no Fonda tehniskās palīdzības komponentes līdzekļiem.ZiņošanaZiņošanas process tiks nodrošināts atbilstoši Regulas 2023/955 prasībām (piemēram, 24.pantā noteiktā prasība dalībvalstīm reizi 2 gados iesniegt progresa ziņojumus) un EK sniegtajiem norādījumiem (piemēram, EK norādījumi par SKF plānu īstenošanu147), iespēju robežās izmantojot esošās iestrādnes un nostiprinātās procedūras un kārtību ES fondu un ANM labās prakses ietvaros. Atbilstoši Regulas 2023/955 20.panta nosacījumiem maksājumu pieprasījumus EK KEM iesniegs vienu vai divas reizes gadā, līdz 31. jūlijam un līdz 31. decembrim. Atbilstoši Regulas 2023/955 24.panta nosacījumiem KEM reizi divos gados iesniegs EK progresa ziņojumu. Salāgojot šos procesus, prasības un termiņus, tiks mazināts iestāžu administratīvais slogs. Precīzs iestāžu funkciju sadalījums un veicamo uzdevumu apjoms, kas būs jāveic informācijas apkopošanai, maksājumu pieprasījumu sagatavošanai un iesniegšanai EK, kā arī precīzas prasības KPVIS SKF plāna ieviešanā un ziņošanā, tiks definēts pēc precīzāku prasību un norādījumu par procesa norisi saņemšanas no EK.CFLA pastāvīgi veic uz risku analīzi balstītas izlases veida pārbaudes, un ievada informāciju KPVIS. CFLA un VIF sagatavo informāciju kopsavilkumam par veiktajām pārbaudēm, kontrolēm, tostarp konstatētajiem trūkumiem un visām veiktajām korektīvajām darbībām un sniedz informāciju pārvaldības deklarācijai KEM, apliecinot savā līmenī procesa atbilstību Regulas 2023/955 nosacījumiem, par to, ka līdzekļi ir izmantoti paredzētajam mērķim, iesniegtā informācija ir pilnīga, precīza un ticama, un ka ieviestās kontroles sistēmas sniedz vajadzīgās garantijas, ka līdzekļi tikuši pārvaldīti saskaņā ar visiem piemērojamiem noteikumiem, jo īpaši noteikumiem par izvairīšanos no interešu konfliktiem, krāpšanas novēršanu, korupciju un dubultu finansēšanu no mehānisma vai citām Savienības programmām saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu. Pārvaldības deklarāciju EK sniedz KEM. CFLA veiks uz riskiem balstītas pārbaudes atbilstoši iestādes iekšējās kontroles sistēmai. Nozaru ministrijas pastāvīgi vada un aktualizē informāciju KPVIS par Fonda progresu un sasniegtajiem rezultātiem, par veiktajām pārbaudēm, kontrolēm, tostarp konstatētajiem trūkumiem un visām veiktajām korektīvajām darbībām (ciktāl attiecināms) atbilstoši EK prasībām un KPVIS iestrādātajai formai. Nozaru ministrijas, KPVIS apstiprinot SKF plāna sasniegtos atskaites punktus un mērķrādītājus, pievieno klāt arī kopsavilkumu par veiktajām pārbaudēm, kontrolēm, tostarp konstatētajiem trūkumiem un visām veiktajām korektīvajām darbībām. Nozaru ministrijas progresa informācijā iekļauj tikai tos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas ir sasniegti atbilstoši SKF plānā noteiktajam apjomam un laika grafikam. Neiekļauj atskaites punktus un mērķrādītājus, kuru ieviešanas procesā ir konstatēti pārkāpumi (neatbilstības) atbilstoši ES un nacionālo normatīvo aktu prasībām. Neatbilstoši veiktu izdevumu gadījumā, ministrijas ir atbildīgas par šādu izdevumu neiekļaušanu maksājumu pieteikumā, kuru iesniedz EK. Ja neatbilstoši veiktie izdevumi tiek konstatēti pēc maksājumu pieteikumu iesniegšanas EK, iestādes ir atbildīgas par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu. Iesniedz kopsavilkumu par veiktajām pārbaudēm, kontrolēm, tostarp konstatētajiem trūkumiem un visām veiktajām korektīvajām darbībām atbilstoši EK noteiktajai veidlapai un KPVIS iestrādātajai formai. Nozaru ministrijas ir atbildīgas par sasniegto atskaites punktu un mērķrādītāju datu ticamību, izsekojamību, pamatotību, kā arī nepieciešamības gadījumā nodrošina piekļuvi visai nepieciešamajai informācijai un spēj to uzrādīt.RI, veicot sistēmas auditus, sniedz viedokli par VKS atbilstību ES un nacionālo normatīvo aktu prasībām, kā arī sniedz priekšlikumus VKS pilnveidošanai. RI sagatavo veikto auditu apkopojumu, ko pievieno kopējam EK iesniedzamo dokumentu apjomam.SKF plāna ietvaros sasniegtie rezultāti, veikto pārbaužu kopsavilkumi un secinājumi, kā arī cita ar īstenošanu un rezultātu apliecināšanu saistītā informācija apkopotā veidā būs pieejama KPVIS. Attiecīgi visa ar Fonda rādītājiem un to izpildi saistītā informācija tiks apkopota, sagatavota priekš informatīvā ziņojuma, izmantojot šo informācijas sistēmu.KEM sagatavo, saskaņo ar nozaru ministrijām un CFLA, un iesniedz informāciju MK izskatīšanai Fonda progresa ziņojumu, t.sk. uz faktiem balstītu piedāvājumu maksājumu pieteikumam, ņemot vērā nozaru ministriju un CFLA KPVIS ievadīto informāciju. Pēc MK atbalsta saņemšanas, lai izpildītu Regulas 2023/955 prasības, KEM iesniedz EK Fonda progresa ziņojumu un maksājuma pieprasījumu, pievienojot pārvaldības deklarāciju par to, ka līdzekļi ir izmantoti paredzētajam mērķim un kopsavilkumu par veiktajām revīzijām, tostarp konstatētajiem trūkumiem un visām veiktajām korektīvajām darbībām. Atbildīgais par pārvaldības deklarācijas parakstīšanu tiks noteikts līdz SKF plāna īstenošanas uzsākšanai. Ja maksājuma pieteikuma izskatīšanas procesā EK pieprasa papildus informāciju, nozaru ministrijas sadarbībā ar CFLA nodrošina papildus informācijas sagatavošanu nepieciešamajā apjomā un termiņā, un tās iesniegšanu KEM, kas nodrošina tālāku komunikāciju ar EK.Kontrole un auditsKā jau norādīts iepriekš, īstenošanas uzraudzības un ieviešanas process pamatā tiks balstīts uz ES fondu un ANM vadības un kontroles sistēmā esošo institucionālo kompetenci un pieredzi, pielāgojot atbildības un uzdevumu sadalījumu atbilstoši SKF plāna ieviešanas prasībām un specifikai. SKF plānā noteikto atbalsttiesīgo pasākumu un investīciju uzraudzības, kontroles un rezultātu pārbaudes procesu nodrošinās nozaru ministrijas sadarbībā ar CFLA, ALTUM un VIF, kā arī piesaistot un sadarbojoties ar attiecīgajām kompetentajām institūcijām un paļaujoties uz to sniegto izvērtējumu par darbību atbilstību normatīvajiem aktiem. Ievērojot minēto, kontroļu kvalitāte saglabājas, bet tiek vienkāršots uzraudzības process, mainot fokusu uz procesa un rezultātu pārbaudi, izņemot SKF plāna ietvaros īstenotās investīcijas, kur paredzēts valsts atbalsts. SKF plāna īstenošanas un uzraudzības process ir nozares ministrijas atbildība.Investīciju projektu uzraudzības procesu nodrošina CFLA atbilstoši aprakstītajām darbībām, akcentu fokusējot uz dubultā finansējuma, valsts atbalsta pārbaudēm, kā arī uz kontrolēm korupcijas, interešu konflikta un krāpšanas atklāšanu un novēršanu. Minētās kontroles tiks īstenotas (1) iepirkumu pārbaudēs, kuru ietvaros uz riskiem balstītā pieejā izlases veidā tiks pārbaudītas tās būtiskākās iepirkumu prasības, attiecībā uz kurām ir visaugtākais risks konstatēt atkāpes, kuras saistītas ar korupcijas, interešu konflikta vai krāpšanas riskiem, (2) dažādu informācijas sistēmu datu analīzē (Arachne, VID, Lursoft, Uzņēmumu reģistra datu bāze), (3) nepieciešamības gadījumā arī pārbaudēs projektu īstenošanas vietās, lai pārliecinātos, vai plānotās investīcijas un mērķi tiek sasniegti atbilstoši projektā paredzētajam, (4) iekļaujot līgumā par investīciju projektu īstenošanu pienākumus un atbildību projektu īstenotājiem interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas risku novēršanai, (5) veicot mediju monitoringu, reaģējot uz no trešajām pusēm saņemtu informāciju un sadarbojoties ar tiesībsargājošajām iestādēm (KNAB, Konkurences Padome, Būvniecības valsts kontroles birojs, Valsts ieņēmumu dienests). SKF plāna īstenošana, kā arī investīciju projektu, kurus ievieš nozares ministrija vai tās padotības iestāde, procesā nozaru ministriju iekšējie auditi pārliecinās par iestādes iekšējās kontroles sistēmas atbilstību.Valsts atbalsta nosacījumu kontrolē iesaistās FM Komercdarbības atbalsta un kontroles departaments, kas izskata ar komercdarbības atbalsta nosacījumiem saistītos jautājumus, nodrošinot komercdarbības atbalsta kontroles institūcijas funkciju – veikt Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteikto sākotnējo izvērtēšanu sagatavotiem atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu paziņojumiem, kas paredzēti komercdarbības nozaru atbalstīšanai.Katrai institūcijai ir izstrādāta iekšējā kontroles sistēma atbilstoši MK 2012.gada 8.maija noteikumiem Nr. 326 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādēs" (turpmāk – MK noteikumi Nr.326) un atbilstoši MK 2017.gada 17.oktobra noteikumiem Nr.630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" (turpmāk - MK noteikumi Nr.630) noteiktas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai institūcijā. Lai nodrošinātu ātru un efektīvu Fonda specifikai nepieciešamo procedūru izstrādi, katrā SKF plāna ieviešanā un uzraudzībā iesaistītajā iestādē tiks izmantotas, un nepieciešamības gadījumā papildinātas jau iestāžu rīcībā esošās procedūras un skaidrojošās vadlīnijas. Tādejādi Fonds tiks integrēts kopējā iestādes vadības un kontroles sistēmā. Visās SKF plāna īstenošanas procesā iesaistītajās iestādēs un visos SKF plāna ieviešanas posmos plānotas pastiprinātas pārbaudes uz krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta riska pārbaudēm. ES fondu vadības un kontroles sistēmas ietvaros esošajām institūcijām ir cieša sadarbība ar KNAB, Konkurences padomi, Latvijas Banku, Finanšu izlūkošanas dienestu u.c. kompetentajām tiesībsargājošām institūcijām un šī sadarbība tiks turpināta arī Fonda ietvaros. Latvijas institūcijas aktīvi un regulāri sadarbojas ar tiesībsargājošajām iestādēm iespējamo pārkāpumu gadījumā atbilstoši attiecīgo iestāžu kompetencei gan konsultējoties iespējamu pārkāpumu gadījumā, gan ziņojot par konstatējumiem. Tāpat sadarbība notiek AFCOS ietvaros, kā arī organizējot mērķētas mācības par aktuālajiem jautājumiem un praksi. Krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta pārbaudes notiks vairākos līmeņos. Šīs jomas tiks pārbaudītas IUB nodrošināto funkciju ietvaros, CFLA veiktajās iepirkumu procedūru pārbaudēs investīciju/projektu īstenošanas laikā, nozaru ministrijām - veicot SKF plāna īstenošanas procesus. Papildus RI, veicot sistēmas auditus, arī skatīs šīs jomas, līdz ar to gan esošās ES fondu un ANM sistēmas ietvaros šīs jomas tiek pārbaudītas, gan SKF plāna ieviešanas laikā. Atbilstoši Trauksmes celšanas likumam, jau darbojas horizontāls instruments - trauksmes cēlēju ziņošanas un aizsardzības process. CFLA investīciju projektu īstenošanas procesa laikā veiks krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta pārbaudes iepirkumos un iepirkumu līgumu grozījumos, valsts atbalsta, risku vērtēšanu, pārbaudes projektu īstenošanas vietās, trūkumu novēršanas uzraudzību, t.sk., atskaites punktu un mērķrādītāju, progresa, dubultā finansējuma pārbaudes, neatbilstību konstatēšanu. Nozaru ministrijas, atbilstoši to pārziņā esošajai SKF plāna daļai, nodrošina SKF plānā noteikto mērķrādītāju un atskaites punktu sasniegšanu, tostarp nepieciešamo normatīvo aktu izstrādi.Nozaru ministrijas kā atbildīgās par SKF plānā iekļauto investīciju īstenošanu un atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu, sadarbībā ar CFLA nodrošina pilnu SKF plāna īstenošanas procesa uzraudzību un kontroli, kā arī apliecina sasniegto mērķrādītāju un atskaites punktu sasniegšanu. Konkrētu funkciju sadalījumu, tai skaitā īstenošanu noteiks MK ar horizontālajiem Fonda ieviešanas noteikumiem. Nozaru ministrijas uzraudzību un kontroles procesus (ciktāl attiecināms) nodrošina pēc iespējas sava resora un iestādes ietvaros, nepieciešamības gadījumā piesaistot papildus administratīvos resursus iespējami nelielā apjomā. Nozaru ministrijas ir atbildīgas par funkciju nodalīšanu vienas iestādes ietvaros. RI plānos sistēmu auditus, balstoties uz risku novērtējumu auditējamo procesu līmenī iesaistītajās nozares ministrijās un CFLA: Iespējamie procesi: korupcijas un krāpšanas apkarošana, interešu konflikta novēršana, dubultā finansējuma riska kontrole, mērķu un radītāju sasniegšanas kontrole, vienotā tirgus noteikumu ievērošanai publiskā iepirkuma un valsts atbalsta jomā. Pamatojoties uz procesu riska novērtējumu tiks sagatavots sistēmas auditu plāns Fonda īstenošanas periodam, ņemot vērā arī iespēju paļauties uz RI iepriekš veiktajiem sistēmas auditiem ES fondu un ANM ietvaros. Veicot risku izvērtējumu katra sistēmas audita ietvaros, tiks ņemti vērā Valsts kontroles, KNAB, iekšējā audita struktūrvienību un citu iekšējo un ārējo revidentu pārbaužu ziņojumi. Lai efektīvi izmantotu RI resursus un mazinātu administratīvo slogu, Fonda sistēmu auditi iespēju robežās var tikt apvienoti ar citu fondu vai finanšu instrumentu ietvaros veicamajiem auditiem, tā kā CFLA un iesaistītās nozares ministrijas ir iesaistītas ES fondu 2021-2027 vai NOR/EEZ īstenošanā un jau šobrīd ir RI audita apjomā.Ņemot vērā, ka Fonda riska jomas tiek auditētas arī ES fondu 2021.-2027.gada perioda ietvaros un ANM ietvaros, tiks pielāgotas jau esošās sistēmu audita procedūras un metodes. Darbību revīzijas tiks veiktas izlases veidā (kombinējot uz risku balstītu un nejaušu izlasi pēc līdzības ar ANM), pārbaudot arī datu par sasniegtajiem rezultātiem ticamību, kā arī aptverot dubultā finansējuma, interešu konflikta un korupcijas un krāpšanas riskus. Darbību revīzijas veikšanai tiks pielāgotas jau esošās revīzijas procedūras un metodes, kuras tiek izmantotas ES fondu 2021-2027 plānošanas perioda un ANM auditēšanā.Revīzijas iestādes darbiniekiem amata pienākumu pildīšanai ir pietiekama kvalifikācija un pieredze, tā kā revidentu komandā ir personāls, kas ES fondu 2004.- 2006. gada plānošanas periodā pildīja neatkarīgās revīzijas struktūrvienības funkcijas, veica Struktūrfondu izdevumu izlases veida pārbaudes un veica iekšējā audita funkciju, kā arī veica Revīzijas iestādes funkcijas ES fondu 2007.-2013. gada un 2014.-2020. plānošanas periodā un veic Revīzijas iestādes funkcijas ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā un NOR/EEZ 2009.-2014. gada un 2014.-2021. gada plānošanas periodā.Visiem revidentiem ir augstākā izglītība, maģistra vai bakalaura grāds ekonomikas vai sociālajās zinātnēs. 2 auditori ir ieguvuši Starptautiskā Iekšējo auditoru institūta sertifikātu CGAP, 1 auditors ir Latvijas zvērināts revidents, 2 auditori ir sertificēti Latvijas valsts pārvaldes auditori, 1 auditors ir ieguvis Cobit Foundation sertifikātu un ISACA izdoto sertifikātu CISA, 1 auditoram ir ACCA sertifikāts un 1 auditors kārto eksāmenus ACCA sertifikāta iegūšanai.Dubultā finansējuma riska novēršana un kontroleSKF plāna īstenošanā būtiska ir savstarpējā koordinācija un koordinācija ar ES un citu ārvalstu finanšu instrumentu programmām, lai nodrošinātu to savstarpējo sinerģiju un nepārklāšanos, tāpēc gan plānošanas gan pasākumu īstenošanas posmā koordinācija tiks nodrošināta sadarbībā ar nozaru ministrijām, vērtējot plānoto investīciju saturu un savstarpējo sinerģiju, lai novērstu iespējamu investīciju pārklāšanos, savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku.Tā kā izvirzītie mērķi ir apjomīgi, un to īstenošanai plānots piesaistīt finansējumu no dažādiem pieejamajiem finanšu avotiem, būtiska loma ir ieguldījumu demarkācijai un pārklāšanās riska novēršanai. Demarkācijas uzraudzība tiks nodrošināta ieviešanas nosacījumu izstrādes posmā. Demarkācija tiks nodrošināta projektu līmenī un nacionālajā regulējumā tiks paredzēti nosacījumi, lai tiktu ievērota plānotā programmas intensitāte un novērsti dubultfinansēšanas riski. Lai kontrolētu un pārbaudītu dubultā finansējuma risku, ES fondu vadības un kontroles sistēmas ietvaros ir izveidota un veiksmīgi tiek izmantota Dubultfinansējuma riska kontroles matrica (turpmāk – Matrica), kuras mērķis ir atvieglot dažādu ārvalstu finanšu instrumentu pārvaldītājiem novērst iespējamā dubultfinansējuma riskus to administrētajos specifiskajos atbalsta mērķos un projektos. Matrica ir palīgs, veicot ES fondu, EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu, Šveices programmas un citu ārvalstu finanšu instrumentu projektu vērtēšanu, kontroles un uzraudzības pasākumus. Matricā iekļauta informācija šādā detalizācijā – specifiskā atbalsta mērķa numurs, specifiskā atbalsta mērķa nosaukums, pasākuma numurs, atlases vieds (IPIA/APIA), atbildīgā nozares ministrija, fonds, specifiskā atbalsta mērķa/pasākuma atbalstāmās darbības apraksts, finansējuma saņēmēji, mērķa grupa. Iestādēm, ņemot vērā matricā iekļauto informāciju, ir iespējams efektīvāk plānot kontroles un uzraudzības pasākumus, pārliecinoties, vai finansējuma saņēmējs, vai labuma guvējs neīsteno citus līdzīgus vai identiskus projektus citos finanšu instrumentos. Gadījumos, ja atklātos situācija, ka finansējuma saņēmējs vai labuma guvējs īsteno projektus riskantajos specifiskajos atbalsta mērķos (tai skaitā citu finanšu instrumentu īstenotajos projektos), būtu jāpārliecinās, vai nav konstatējams dubultfinansējums attiecībā pret plānoto projektu kopumā vai atsevišķām tā darbībām (kā papildu detālas pārbaudes par izmaksu pozīcijām u.c.). Dubultfinansējuma matrica ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda un ANM ietvaros ir datu kopums, kurā ietverta informācija dubultās finansēšanas risku pārbaudei. CFLA procedūras paredz atbilstoši iekšējā kontroles sistēmā noteiktā nejaušās izlases veidā un riskos balstītā kontrolē pārbaudīt dubulto finansējumu ar šādām darbībām: 1) izvērtē konkrētās programmas un pasākuma regulējumā iekļautās informācijas iespējamo kumulāciju, 2) veic informācijas izpēti, iepazīstoties ar līdz šim CFLA saņemto informāciju, kā arī publiski pieejamos rīkus un avotus, 3) izvērtē ministriju, finansējuma saņēmēju mājas lapās pieejamo informāciju un pārliecināties, ka netiek īstenoti citi projekti, kuru darbības pārklājas ar attiecīgo projektu, par kuru saņemts finansējums, 4) dubultā finansējuma risku uzraudzība pārbaudēs projektu īstenošanas vietā. Līdzīgu sistēmu CFLA plāno piemērot arī Fonda gadījumā, īpašu uzmanību vēršot uz finansējuma saņēmēja plānotajiem pasākumiem Fonda investīciju virzienā.4.1.5. Efektīva ieviešanaValsts pārvaldes iekārtas likums regulē valsts pārvaldes iestāžu darbību, lēmumu pieņemšanu, t.sk. regulē pienākumu un uzdevumu deleģēšanu, iestādes iekšējā audita izveidi, kas vērtē iestādes darbības plānus, metodes un procedūras, kas nodrošina efektīvu iestādes darbu, un sniedz ieteikumus iestādes darba efektivitātes uzlabošanai, kā arī publiskā pārskata sagatavošanu, lai informētu sabiedrību par iestādes darbību, kā arī par tai piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu.Valsts kontroles likums nosaka, ka Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde Latvijas Republikā. Valsts kontrole, veicot revīzijas, kontrolē valsts, pašvaldību un citu atvasināto publisko personu budžetu līdzekļu ieņēmumus un izdevumus, publiskas personas kapitālsabiedrību, publiski privāto, privāto kapitālsabiedrību finanšu līdzekļus, ES un citu starptautisko organizāciju vai institūciju līdzekļu izlietošanu, kuri iekļauti valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, kā arī rīcību ar valsts, pašvaldību un citu atvasināto publisko personu, publiskas personas kapitālsabiedrību, publiski privāto, privāto kapitālsabiedrību mantu vai tās daļu, nepieciešamības gadījumā sniedzot rekomendācijas atklāto trūkumu novēršanai.MK 2010.gada 5.maija noteikumi Nr.413 "Noteikumi par gada publiskajiem pārskatiem" nosaka gada publisko pārskatu saturu un kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, visas to padotībā esošās budžeta finansētās institūcijas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības sagatavo pārskatus.Revīzijas pakalpojumu likums nosaka zvērinātu revidentu profesionālās darbības, kas izpaužas kā revīzijas pakalpojumi un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumi, tiesiskos pamatus un uzraudzību. Zvērinātu revidentu profesionālo pakalpojumu sniegšanu sabiedriskas nozīmes struktūrās nosaka arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa regula Nr. 537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK148. Revīzijas pakalpojumus un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus ir tiesīgi sniegt sertificēti zvērināti revidenti un licencētas zvērinātu revidentu komercsabiedrības, kuru darbību uzrauga Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, un attiecībā uz profesionālo pakalpojumu sniegšanu sabiedriskas nozīmes struktūrām – Finanšu ministrija. Zvērināti revidenti profesionālos pakalpojumus sniedz, ievērojot Latvijā atzītos profesionālos standartus un ētikas kodeksu. Gada pārskata revīzija sniedz zvērināta revidenta neatkarīgu viedokli par to, vai gada pārskats, arī konsolidētais gada pārskats, sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli un atbilst normatīvajiem aktiem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums nosaka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) tiesisko statusu un darbību, lai kompleksi risinātu korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī lai kontrolētu politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi. KNAB veic gan korupcijas novēršanas, gan korupcijas apkarošanas funkcijas. Konkurences likums nosaka Konkurences padomes tiesisko statusu un darbību, lai uzraudzītu, kā tiek ievērots tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas un vienošanās aizliegums, kas noteikts Konkurences likumā un Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), un uzraudzīt, vai publiskas personas - valsts, pašvaldības un tām piederošas kapitālsabiedrības nekropļo konkurenci. Latvijas Bankas likums nosaka Latvijas Bankas tiesisko statusu un darbību, lai veicinātu ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību un finanšu un kapitāla tirgus attīstību un stabilitāti, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums regulē Finanšu izlūkošanas dienesta darbību, kura pamatuzdevums ir apkopot un analizēt finanšu datus, saņemtos ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, lai iegūto informāciju nodotu Latvijas tiesībaizsardzības iestādēm noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas lietu izmeklēšanai. |
|---|
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)