Gada pārskata sagatavošanas kārtība

83. Ieguldījumu darbības naudas plūsma parāda, cik lieli maksājumi radušies, lai iegūtu resursus, kurus iestāde paredzējusi izmantot funkciju nodrošināšanai. Par ieguldījumu darbību klasificē tikai tādus darījumus, kuru rezultātā pārskatā par iestādes finansiālo stāvokli (bilancē) tiek atzīti vai izslēgti ilgtermiņa aktīvi (izņemot ieguldījuma īpašumus), kā arī īstermiņa finanšu ieguldījumi.

84. Ieguldījumu darbības naudas plūsmā norāda šādus darījumus:

84.1. ilgtermiņa nefinanšu aktīvu (izņemot ieguldījuma īpašumus) iegāde (tai skaitā veiktie maksājumi par kapitalizētām attīstības izmaksām un pašradītiem ilgtermiņa ieguldījumiem), avanss par šiem aktīviem un šādu aktīvu atsavināšana;

84.2. ilgtermiņa finanšu aktīvu iegāde, avanss par šiem aktīviem un šādu aktīvu atsavināšana;

84.3. darījumi ar atvasinātiem finanšu instrumentiem, ja tie ir piesaistīti ieguldījumu darbībā iekļautajiem finanšu instrumentiem;

84.4. saņemtie maksājumi finanšu nomas līgumu ietvaros un veiktie maksājumi partnerības līgumu ietvaros;

84.5. citi uz ieguldījumu darbību attiecināmi saņemti un veikti maksājumi.

85. Par finansēšanas darbību uzskata darbību, kas rada izmaiņas aizņēmumu apmērā un sastāvā, kā arī darījumus ar atvasinātiem finanšu instrumentiem, ja tie piesaistīti finansēšanas darbībā iekļautajiem finanšu instrumentiem, un finanšu nomas līguma ietvaros veiktos maksājumus.

86. Naudas plūsmā no piesaistītajiem līdzekļiem norāda valsts budžeta finanšu uzskaites nodrošināšanai piesaistītos līdzekļus.

87. Ieņēmumus (izņemot nodokļu ieņēmumus), izdevumus (izņemot atalgojumu, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalstus un kompensācijas, mācību, darba un dienesta komandējumu un darba braucienu izdevumus, nodokļu, nodevu un naudas sodu maksājumus) un piesaistītos līdzekļus pārskatā norāda sadalījumā pa šādiem institucionālo sektoru klasifikācijas kodiem atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā:

87.1. sektora S130000 datus klasifikācijas pilnā apmērā;

87.2. sektoru S110000, S120000, S140000, S150000 un S200000 datus kopsummā.

88. Lai salīdzinātu naudas līdzekļu atlikumus pārskata perioda sākumā un beigās, valūtas kursu svārstību ietekmi uz veikto vai saņemto maksājumu summu norāda atsevišķi no pamatdarbības, ieguldījumu darbības un finansēšanas darbības naudas plūsmas.

89. Procentu ieņēmumus vai izdevumus, kā arī citus maksājumus par kapitāla izmantošanu izvērtē pēc ekonomiskās būtības un atbilstoši izvērtējumam klasificē šādi:

89.1. procentu ieņēmumus vai izdevumus par kontu atlikumiem un patēriņa kredītu (overdraftu) attiecina uz pamatdarbību;

89.2. procentu ieņēmumus vai izdevumus par aizdevumiem attiecina uz pamatdarbību;

89.3. procentu ieņēmumus vai izdevumus par preču un pakalpojumu apmaksas atlikšanu attiecina uz ieguldījumu darbību;

89.4. procentu ieņēmumus vai izdevumus par finanšu ieguldījumu attiecina uz ieguldījumu darbību;

89.5. procentu ieņēmumus vai izdevumus par aizņēmumiem, emitētajiem parāda vērtspapīriem un finanšu nomu (nomniekam) attiecina uz finansēšanas darbību;

89.6. citus procentu ieņēmumus vai izdevumus klasificē atbilstoši izvērtējumam pēc ekonomiskās būtības.

90. Pārskatā norāda tās piezīmes numuru, kurā sniegts naudas plūsmas pārskata posteņu skaidrojums. Ja finanšu pārskata posteņu skaidrojums aptver vairāku pārskatu posteņus, pārskatā norāda visaptverošās piezīmes numuru.

91. Pārskata periodā veiktos būtisku iepriekšējo pārskata periodu kļūdu labojumus norāda atsevišķā ailē tādā vērtībā, kāda attiecas uz iepriekšējo pārskata gadu. Ja kļūdu labojumi attiecas uz citiem gadiem pirms iepriekšējā pārskata gada, tos šajā pārskatā nenorāda.

92. Ja pārskata gadā mainīta darījumu klasifikācija, atsevišķā ailē norāda iepriekšējā pārskata perioda datu pārklasifikāciju atbilstoši pārskata gada klasifikācijai.

7.8. Notikumi pēc bilances datuma

93. Koriģējošus notikumus pēc bilances datuma finanšu pārskatā norāda, koriģējot posteņos iekļautās summas vai iekļaujot jaunus posteņus. Finanšu pārskatā norāda vismaz šādus koriģējošos notikumus pēc bilances datuma:

93.1. izmaiņas tiesvedības virzībā;

93.2. informācijas saņemšana pēc bilances datuma, kas liecina, ka aktīva vērtība bilances datumā bija samazinājusies;

93.3. izmaksu noteikšana pēc bilances datuma tiem aktīviem, kas iegādāti pirms bilances datuma;

93.4. būtisku kļūdu konstatēšana, kas liecina, ka finanšu pārskati nav sagatavoti pareizi;

93.5. citi koriģējoši notikumi pēc bilances datuma.

94. Finanšu pārskatā norāda informāciju par nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma – to būtību un paredzamās finansiālās sekas – vai apraksta, kādēļ nebija iespējams aplēst paredzamās finansiālās sekas. Finanšu pārskatā atklāj informāciju vismaz par šādiem nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma:

94.1. būtisks īpašuma vērtības samazinājums, ja samazinājums nav saistīts ar īpašuma stāvokli bilances datumā, bet to ir izraisījuši apstākļi pēc bilances datuma;

94.2. izveidota, iegūta, apvienota, sadalīta vai atsavināta kapitālsabiedrība, izveidota, saņemta, apvienota, likvidēta vai nodota padotības iestāde, kā arī tas, ka valsts pārvaldes iestāde ir reorganizēta, nododot atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus citai iestādei, vai ka pārvaldes uzdevumi ir deleģēti citai publiskai personai vai privātpersonai;

94.3. veikti būtiski ilgtermiņa aktīvu iegādes vai tādu aktīvu, kas pārskata gada beigās ir norādīti ilgtermiņa aktīvu sastāvā, atsavināšanas darījumi, izņemot darījumus starp vispārējās valdības sektora struktūrām;

94.4. tādu normatīvo aktu stāšanās spēkā, kuri paredz aizdevumu dzēšanu;

94.5. būtiskas ārvalstu valūtas kursa izmaiņas vai būtiskas aktīva vai pasīva posteņa vērtības izmaiņas valūtas kursa izmaiņu ietekmē;

94.6. būtiskas apņemšanās vai iespējamo saistību uzņemšanās;

94.7. būtiskas tiesvedības uzsākšana par tādu notikumu, kas radies pēc bilances datuma;

94.8. būtiskas izmaiņas tiesvedības virzībā;

94.9. citi nekoriģējoši notikumi pēc bilances datuma.

95. Ja nekoriģējošs notikums pēc bilances datuma ir iestājies pēc iestādes gada pārskata apstiprināšanas publiskošanai:

95.1. iestāde izvērtē notikuma būtiskumu (ja ir zināma aplēse) un nozīmīgumu (ja nav zināma aplēse) un par attiecīgo notikumu sniedz informāciju iestādei, kas veic konsolidāciju;

95.2. ja iestādei nebija iespējams aplēst paredzamo finansiālo ietekmi, iestāde, kas veic konsolidāciju, novērtē, vai notikums ir nozīmīgs ministrijai, no valsts budžeta daļēji finansētai atvasinātai publiskai personai, budžeta nefinansētai iestādei vai pašvaldībai;

95.3. iestāde, kas veic konsolidāciju, informāciju par būtiskiem un nozīmīgiem nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma iekļauj gada pārskatā vai konsolidētajā gada pārskatā, ja attiecīgais konsolidētais gada pārskats vēl nav apstiprināts publiskošanai.

96. Ja ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes vai pašvaldības, kā arī šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētās iestādes gada pārskats vai konsolidētais gada pārskats ir apstiprināts publiskošanai, informāciju par būtiskiem un nozīmīgiem nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma, kas iestājušies līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 31. maijam, iesniedz Finanšu ministrijā (Valsts kasē) saskaņā ar šo noteikumu 103. punktu.

97. Ja attiecībā uz aizņēmumiem, kas bilances datumā klasificēti kā īstermiņa saistības, laikposmā starp pārskata datumu un datumu, kad finanšu pārskati ir apstiprināti publiskošanai, notiek turpmāk minētie notikumi, par tiem finanšu pārskatos norāda informāciju kā par nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma:

97.1. saistību refinansēšana atbilstoši ilgtermiņa nosacījumiem;

97.2. ilgtermiņa aizņēmuma līguma pārkāpuma novēršana;

97.3. noslēgta tāda vienošanās par termiņa pagarinājumu ilgtermiņa aizņēmuma līguma noteikumu pārkāpumu novēršanai, kas beidzas vismaz 12 mēnešus pēc bilances datuma.

98. Par nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma sniedz šādu informāciju:

98.1. notikuma apraksts, norādot tā būtību un paredzamās finansiālās sekas, ja tādas ir iespējams aplēst, vai arī skaidro, kāpēc nav iespējams aplēst paredzamās finansiālās sekas;

98.2. darījuma grāmatojums nākamajos periodos.

99. Ja pēc iestādes gada pārskata apstiprināšanas publiskošanai līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 31. maijam ir iestājies būtisks koriģējošs notikums pēc bilances datuma (izņemot gadījumu, ja tas attiecas uz vispārējās valdības sektora struktūru savstarpējiem darījumiem), iestāde sagatavo precizētu gada pārskatu un sniedz informāciju par būtisku koriģējošu notikumu pēc bilances datuma iestādei, kas veic konsolidāciju.

100. Ja pēc ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības, kā arī šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētās iestādes gada pārskata apstiprināšanas publiskošanai līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 31. maijam ir iestājies būtisks koriģējošs notikums pēc bilances datuma (izņemot gadījumu, ja tas attiecas uz vispārējās valdības sektora struktūru savstarpējiem darījumiem), sagatavo precizētu gada pārskatu un sniedz informāciju par būtisku koriģējošu notikumu pēc bilances datuma Finanšu ministrijai (Valsts kasei) saskaņā ar šo noteikumu 103. punktu.

101. Ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības konsolidētajā gada pārskatā iekļauj šo noteikumu 99. punktā minēto informāciju. Ja koriģējošs notikums iestājies pēc konsolidētā gada pārskata apstiprināšanas publiskošanai, tad, pamatojoties uz šo noteikumu 99. punktā minēto informāciju, sagatavo precizētu konsolidēto gada pārskatu. Precizēto konsolidēto gada pārskatu un informāciju par koriģējošu notikumu pēc bilances datuma iesniedz Finanšu ministrijā (Valsts kasē) saskaņā ar šo noteikumu ​​​​​​​103. punktu​​​​​​​.

102. Par koriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma sniedz šādu informāciju:

102.1. attiecīgā posteņa vai grāmatvedības konta atlikums pirms korekcijas, palielinājums vai samazinājums, klasifikācijas maiņa un atlikums pēc korekcijas;

102.2. koriģējošā notikuma apraksts, kurā norādīta notikuma ekonomiskā būtība.

103. Iestāžu precizētos gada pārskatus, konsolidētos gada pārskatus, ikgadējos pārskatus un informāciju par koriģējošiem un nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma iesniedz Finanšu ministrijā (Valsts kasē) no pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1. jūnija līdz 10. jūnijam.

104. Ja konsolidētajā saimnieciskā gada pārskatā finanšu pārskata posteņu atzīšanā, novērtējumā, izklāstā vai norādīšanā ir pieļautas būtiskas kļūdas, kas nav labotas revidētajos gada pārskatos vai konsolidētajos gada pārskatos, tad konsolidētajā saimnieciskā gada pārskatā, par kuru nav sniegts Valsts kontroles ziņojums, Finanšu ministrija (Valsts kase) iekļauj no pārskata gadam sekojošā pārskata gada 10. jūnija līdz 20. jūnijam saņemtos iestāžu precizētos gada pārskatus vai konsolidētos gada pārskatus.

105. Finanšu ministrija (Valsts kase) no pārskata gadam sekojošā pārskata gada 10. jūnija līdz 20. jūnijam konsolidētajā saimnieciskā gada pārskatā, par kuru nav sniegts Valsts kontroles ziņojums, iekļauj informāciju par ministriju, no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu, budžeta nefinansētu iestāžu un pašvaldību, kā arī šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minēto budžeta iestāžu sniegtajiem datiem par nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma.

7.9. Finanšu pārskata pielikuma vispārīgā informācija

106. Finanšu pārskata pielikums satur informāciju papildus tai, kas sniegta pārskatā par finansiālo stāvokli, pārskatā par darbības finansiālajiem rezultātiem, pašu kapitāla izmaiņu pārskatā un naudas plūsmas pārskatā.

107. Finanšu pārskata pielikums sniedz skaidrojumu par pārskatos norādītajiem posteņiem vai norāda posteņu detalizētāku sadalījumu, kā arī sniedz informāciju par posteņiem, kas neatbilst normatīvajos aktos grāmatvedības uzskaites jomā noteiktajiem atzīšanas kritērijiem.

108. Ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības gada pārskata konsolidācijā iesaistītās iestādes var nesagatavot grāmatvedības uzskaites principu, gada pārskata sagatavošanas principu un finanšu instrumentu risku pārvaldības aprakstu, ja iestāde, kas sagatavo konsolidēto gada pārskatu, nodrošina tādu iekšējās kontroles sistēmu, ar kuras palīdzību var gūt pārliecību, ka visas konsolidācijā iesaistītās iestādes nodrošina vienotu principu piemērošanu grāmatvedības uzskaitē, pārskatu sagatavošanā un finanšu risku pārvaldībā, un ja tas ir norādīts šo noteikumu 20. punktā minētajā kārtībā.

109. Grāmatvedības uzskaites principu aprakstā sniedz šādu informāciju sadalījumā pa finanšu pārskata posteņiem:

109.1. bilances posteņu klasifikācija, sākotnējā atzīšana un novērtēšana, turpmākā novērtēšana, izslēgšana no uzskaites;

109.2. bioloģisko un pazemes aktīvu sākotnējā atzīšana, turpmākā novērtēšana, izslēgšana no uzskaites, tai skaitā metodes un pieņēmumi, ko izmanto, nosakot bioloģisko aktīvu lauksaimnieciskai darbībai un lauksaimniecības produktu patieso vērtību;

109.3. naudas ekvivalentu klasifikācija;

109.4. finanšu nomas un operatīvās nomas darījumu klasifikācija, novērtēšana un norādīšana finanšu pārskatā;

109.5. tādu ieņēmumu un izdevumu atzīšana, kuri rodas no darījumiem bez atlīdzības (tai skaitā nodokļu ieņēmumi, dotācijas, transferti, saņemtā ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi);

109.6. tādu ieņēmumu un izdevumu atzīšana, kuri rodas no darījumiem ar atlīdzību (tai skaitā pakalpojumu izpildes pakāpes noteikšanai piemērotā metode ieņēmumu novērtēšanai);

109.7. metodes un nozīmīgi pieņēmumi, kas izmantoti aktīvu vai saistību (tai skaitā finanšu instrumentu) patiesās vērtības noteikšanai;

109.8. aktīvu (tai skaitā finanšu instrumentu) vērtības samazinājuma iemesli un aprēķināšanas metodes;

109.9. finanšu instrumentu kategoriju apraksts un kategoriju klasifikācijas maiņas iemesli, finanšu instrumentu sākotnējās vērtības un uzskaites vērtības noteikšanā izmantotie novērtēšanas principi, tai skaitā riska ierobežošanas uzskaites piemērošana;

109.10. zembilances posteņu novērtēšana un norādīšana;

109.11. informācija par kapitālsabiedrības finansiālās darbības ietekmes izvērtējumu uz valsts vai pašvaldības budžeta izdevumiem nākotnē.

110. Finanšu instrumentu risku pārvaldīšanas aprakstā sniedz informāciju vismaz par kredītriska un likviditātes riska novērtēšanā izmantotajiem principiem un metodēm. Ja budžeta iestāde izmanto riska ierobežošanas uzskaiti, tad aprakstā sniedz informāciju par izmantoto riska ierobežošanas uzskaites veidu, finanšu instrumentu, kas noteikts par riska ierobežošanas instrumentu, nodrošināto posteni, ierobežotā riska veidu un laikposmu, kurā paredzamas naudas plūsmas riska ierobežošanai pakļautās naudas plūsmas un attiecīgo ieņēmumu vai izdevumu rašanās. Kvantitatīvu informāciju par finanšu riskiem sniedz finanšu pārskata posteņu strukturizētajā skaidrojumā.

7.10. Finanšu pārskata posteņu strukturizētajā skaidrojumā iekļaujamā informācija

111. Finanšu pārskata posteņu strukturizētajā skaidrojumā:

111.1. norāda katra finanšu pārskata posteņa būtisku izmaiņu iemeslus (darījuma apraksts) un summu pārskata gada laikā;

111.2. skaidro finanšu pārskata posteņa izmaiņas, kas nesasniedz šo noteikumu 111.1. apakšpunktā minēto būtiskuma līmeni, ja ir noticis darījums, kas varētu ietekmēt pārskata lietotāja lēmuma pieņemšanu, pamatojoties uz sniegto informāciju, kā arī lai labāk izprastu izmaiņu būtību. Konsolidētā saimnieciskā gada pārskata finanšu pārskata posteņu skaidrojumā šo informāciju norāda tad, ja tā ir nozīmīga;

111.3. norāda citu informāciju, kas minēta šo noteikumu 114., 115. un 116. punktā. Konsolidētā saimnieciskā gada pārskata finanšu pārskata posteņu skaidrojumā šo informāciju norāda tad, ja tā ir būtiska un nozīmīga.

112. Finanšu pārskata posteņu strukturizētajā skaidrojumā informāciju grupē atbilstoši finanšu pārskata posteņiem un visaptverošajām piezīmēm.

113. Ja finanšu pārskata posteņu skaidrojums aptver vairākus finanšu pārskata posteņus, finanšu pārskatā norāda visaptverošās piezīmes numuru visos tajos finanšu pārskata posteņos, uz kuriem tā attiecas. Vienam bilances postenim var norādīt vairāku visaptverošo piezīmju numurus.

114. Finanšu pārskata pielikuma strukturizētajā skaidrojumā atklāj šādu informāciju:

114.1. izmaiņas ilgtermiņa nefinanšu aktīvu uzskaites vērtībā, norādot atsevišķi sākotnējās vērtības, nolietojuma (amortizācijas) un vērtības samazinājuma palielinājumu vai samazinājumu par pārskata periodu un iepriekšējo pārskata periodu;

114.2. vērtības samazinājuma atzīšana vai norakstīšana pārskata periodā, norādot apstākļus un notikumus, kas izraisījuši vērtības samazinājuma atzīšanu vai norakstīšanu, izmantotās metodes;

114.3. pašu izveidoto nemateriālo ieguldījumu un nemateriālo ieguldījumu ar nenoteiktu lietderīgās lietošanas laiku uzskaites vērtība;

114.4. reorganizācijas rezultātā un bez atlīdzības vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros saņemto un nodoto nefinanšu aktīvu vērtība, norādot atsevišķi sākotnējo vērtību, nolietojuma (amortizācijas) un uzskaites vērtību, sadalījumā pa darījuma partnera institucionālajiem sektoriem;

114.5. reorganizācijas rezultātā un bez atlīdzības saņemto un nodoto ilgtermiņa finanšu aktīvu vērtība, norādot aktīva pamatsummu, uzkrātos procentus, uzskaites vērtību un uz šo aktīvu attiecināmās rezerves, sadalījumā pa darījuma partnera institucionālajiem sektoriem;

114.6. izmaksas, kas atzītas kontā "Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigtā būvniecība", un darījumi;

114.7. kapitālsabiedrības ieguldījums turējumā nodotajā valsts vai pašvaldības īpašumā, norādot kapitālsabiedrības ieguldījuma vērtību un īpašuma uzskaites vērtību;

114.8. izmaiņas līdzdalības kapitālsabiedrību kapitālā uzskaites vērtībā, norādot atsevišķi katra ieguldījuma kapitālsabiedrībā sākotnējo vērtību, vērtības samazinājumu un iestādei piederošo līdzdalības daļu (procentos) un kapitālsabiedrības pašu kapitāla vērtību pārskata perioda beigās;

114.9. ja ieguldījums novērtēts pēc pašu kapitāla metodes, papildus sniedz šādu informāciju:

114.9.1. ja norādītie kapitālsabiedrības dati nav pārskata gads, – darījumi, kas notikuši laikposmā starp kapitāldaļu turētāja finanšu pārskata sagatavošanai izmantotā kapitālsabiedrības finanšu pārskata bilances datumu un kapitāldaļu turētāja finanšu pārskata bilances datumu un būtiski ietekmē iestādes ieguldījuma vērtību, ņemot vērā Valsts kases tīmekļvietnē publicēto informāciju kārtējam gadam par būtiskuma līmeni koriģējošiem un nekoriģējošiem notikumiem;

114.9.2. kotētu kapitālsabiedrību akciju patiesā vērtība;

114.9.3. iestādes neatzīto zaudējumu daļa proporcionāli līdzdalības daļai un peļņas daļa, kura nepārsniedz neatzīto zaudējumu daļu;

114.10. pievieno tās kapitālsabiedrības pēdējo pieejamo finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu, kurā valstij, no valsts budžeta daļēji finansētai atvasinātai publiskai personai, budžeta nefinansētai iestādei vai pašvaldībai katrai atsevišķi vai kopā ir 20,001–100 % no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām kapitālsabiedrībā. Ja līdzdalība aprēķināta ar pašu kapitāla metodi, pievieno pārskatu, saskaņā ar kuru aprēķināta līdzdalības uzskaites vērtība gada beigās. Ja līdzdalība aprēķināta, izmantojot citu metodi, kapitāldaļu turētāji savstarpēji vienojas par to, kurš pievieno kapitālsabiedrības pārskatu;

114.11. izmaiņas ilgtermiņa finanšu ieguldījumu starptautiskās organizācijās uzskaites vērtībā, norādot atsevišķi palielinājumu, samazinājumu, pārvērtēšanu, vērtības samazinājuma palielinājumu vai samazinājumu un valūtas kursu svārstības;

114.12. izmaiņas krājumu uzskaites vērtībā, norādot atsevišķi palielinājumu, izdevumos atzīto vērtību un vērtības samazinājuma summas izmaiņas (palielinājumu vai samazinājumu). Krājumu uzskaites vērtību pārskata perioda beigās un salīdzināmo informāciju norāda sadalījumā pa krājumu novērtēšanas metodēm, kas piemērotas pārskata perioda beigās;

114.13. atsavināšanai paredzētie ilgtermiņa ieguldījumi un krājumi sadalījumā pa aktīvu veidiem atbilstoši to ekonomiskajai būtībai – nemateriālie ieguldījumi, pamatlīdzekļi, bioloģiskie aktīvi, ieguldījuma īpašumi, krājumi;

114.14. apdrošināšanas maksājumi pārskata perioda beigās, kas attiecināmi uz nākamajiem periodiem;

114.15. naudas līdzekļu atlikuma izvietojums kredītiestādēs, Valsts kasē un iestādes kasē;

114.16. kontā "Nauda ceļā" uzskaitītie darījumi pārskata perioda beigās;

114.17. izmaiņas uzkrājumos, norādot atsevišķi palielinājumu, samazinājumu un paredzamo izdevumu atlīdzināšanas summu, kas atzīta aktīvos;

114.18. saistības par aizņēmumiem ārpus vispārējās valdības sektora, kuriem piemērotās procentu likmes ir zemākas par tirgus likmēm, norādot zemākas likmes noteikšanas principus;

114.19. izmaiņas zembilances aktīvu un pasīvu vērtībā, norādot atsevišķi palielinājumu un samazinājumu. Valsts budžeta iestādes norāda zembilances pasīvā norādīto nākotnes saistību par noslēgtajos līgumos par ilgtermiņa ieguldījumiem un Eiropas Savienības finansētiem projektiem paredzamajiem maksājumiem un valsts budžeta likumā iekļauto informāciju par ilgtermiņa saistībām;

114.20. atzītie aktīvi, kas saņemti kā ziedojumi un dāvinājumi;

114.21. būtiska saņemtā brīvprātīgo darbība – pakalpojums;

114.22. atzītie aktīvi ķīlas atsavināšanas rezultātā, norādot pieņemtos lēmumus par ķīlas izmantošanu iestādes darbībā vai tās atsavināšanu;

114.23. par finanšu nomas darījumiem – līgumā paredzētie nākotnes maksājumi un iznomātāja prasību atlikums pārskata perioda beigās, izņemot vērtības samazinājumu, un nomnieka atzītie aktīvi, saistību atlikums un neatceļamās apakšnomas maksājumi pārskata perioda beigās sadalījumā pa aktīvu kontiem atbilstoši to ekonomiskajai būtībai un darījuma partnera institucionālajiem sektoriem;

114.24. par operatīvās nomas darījumiem – iznomāto aktīvu uzskaites vērtība un līgumā paredzētie nākotnes maksājumi, pārskata periodā atzītie izdevumi par nomu, neatceļamās nomas maksājumi pārskata perioda beigās un nākamajiem trim gadiem un neatceļamās apakšnomas maksājumi pārskata perioda beigās sadalījumā pa aktīvu kontiem atbilstoši to ekonomiskajai būtībai un darījuma partneru institucionālajiem sektoriem;

114.25. Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu prasību un saistību atlikums pārskata perioda sākumā un beigās atbilstoši ieņēmumu veidam un izmaiņas prasībās un saistībās sadalījumā pēc to ekonomiskās būtības un grāmatvedības kontiem, izņemot prasību vērtības samazinājumu;

114.26. Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu bruto prasību sadalījums pa nodokļu veidiem atbilstoši apmaksas termiņiem;

114.27. Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu prasības pret nodokļu maksātājiem, kuru aktuālā kopējā parāda summa pārsniedz 1 000 000 euro;

114.28. Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu prasību struktūras izmaiņas saimnieciskajā gadā, norādot kopējo prasību summu, tai skaitā reāli piedzenamos aktuālos parādus un termiņu pagarinājumus sadalījumā pa nodokļu veidiem;

114.29. Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu kopējo prasību summa bruto vērtībā pret likvidētajiem nodokļu maksātājiem – juridiskajām personām;

114.30. valstij piekritīgā manta, kas pārskata gada beigās uzskaitīta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (daudzuma vienībās) un kurai nav noteikta vērtība, atbilstoši tās ekonomiskajai būtībai sadalījumā pa kontu grupām, norādot skaitu un iemeslu, kāpēc nav iespējams noteikt vērtību pārskata perioda beigās;

114.31. aktuālās tiesvedības, kurās iesaistīta iestāde saistībā ar tās prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību, ja ir ticams, ka būs nepieciešams resursu izlietojums, nodalot tiesvedības ārvalstu un starptautiskajās tiesu institūcijās un citas tiesvedības un norādot finanšu pārskata posteni, kurā norādītas esošās vai paredzamās saistības, atzītie izdevumi un zināmo vai aplēsto saistību, uzkrājumu, iespējamo saistību summas;

114.32. spēkā esošie partnerības līgumi un tajos veiktās izmaiņas, un citi partnerības līguma nosacījumi, kas varētu ietekmēt iestādes nākotnes naudas plūsmu apjomu un laiku, kā arī:

114.32.1. pamatlīdzekļu, kas pārskata periodā analītiski nodalīti kā partnerības aktīvi, uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums;

114.32.2. pārskata periodā sākotnēji atzīto partnerības pamatlīdzekļu, ja tie radušies noslēgtā partnerības līguma ietvaros, palielinājums un īpašuma tiesību nodošanas iespējamība līguma termiņa beigās;

114.32.3. aktīvi, saistības un privātā partnera sniegtie pakalpojumi partnerības līguma ietvaros;

114.32.4. privātam partnerim nodotie iestādes aktīvi ieņēmumu gūšanai;

114.33. par kapitālsabiedrību pārvaldību – apstiprinātais finansējums nākamajiem trim gadiem katrai kapitālsabiedrībai, kurā valstij vai pašvaldībai katrai atsevišķi vai kopā pieder 50,001 % un vairāk kapitāla daļu un kurā valstij vai pašvaldībai katrai atsevišķi vai kopā pieder mazāk par 50,001 % kapitāla daļu, bet valsts vai pašvaldība nosaka un kontrolē kapitālsabiedrības finanšu un pamatdarbības politiku, norādot summu sadalījumā pa finansējuma avotiem, apstiprinātā finansējuma nākamajā pārskata gadā attiecību pret valsts vai pašvaldības pamatbudžeta plānotajiem izdevumiem nākamajā pārskata gadā un apstiprinātā finansējuma izlietojuma mērķi nākamajā pārskata gadā;

114.34. finanšu aktīvu un finanšu saistību uzskaites vērtība sadalījumā pa finanšu instrumentu kategorijām, kas noteiktas normatīvajos aktos budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaites jomā, un finanšu instrumentiem, kā arī informācija par finanšu instrumentiem, kam piemērota riska ierobežošanas uzskaite, un zembilancē norādītajiem finanšu instrumentiem. Finanšu instrumentus klasificē šādi:

114.34.1. finanšu aktīvi – atvasinātie finanšu instrumenti, vērtspapīri, noguldījumi, aizdevumi, prasības, kas ir finanšu instrumenti, riska ierobežošanas instrumenti, pārējie finanšu instrumenti;

114.34.2. finanšu saistības – atvasinātie finanšu instrumenti, emitētie vērtspapīri, aizņēmumi, pieņemtie noguldījumi, riska ierobežošanas instrumenti, pārējie finanšu instrumenti;

114.34.3. zembilances posteņos iekļautie finanšu instrumenti, tai skaitā izsniegtās garantijas;

114.35. finanšu instrumentu (aktīvu) uzskaites vērtība, kas pārskata periodā pārklasificēta starp finanšu instrumentu kategorijām;

114.36. saistību vai iespējamo saistību nodrošinājumam ieķīlāto finanšu aktīvu uzskaites vērtība un informācija par ieķīlāšanas noteikumiem sadalījumā pa finanšu instrumentiem un bilances kontu grupām;

114.37. aizņēmumu līgumi, kuru noteikumi pārskata periodā nav izpildīti, informācija par finanšu institūciju, kas izsniegusi aizņēmumu, un aizņēmuma mērķis, kuru klasificē atbilstoši līgumam, piemērojot budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši funkcionālajām kategorijām, apraksts par saistību neizpildi, pēc pārskata perioda beigām līdz finanšu pārskata apstiprināšanai publiskošanai pārskatītie aizņēmuma līguma noteikumi, pārskata periodā izpildīto un neizpildīto aizņēmuma saistību summa, neizpildīto aizņēmuma saistību uzskaites vērtība pārskata perioda beigās;

114.38. šo noteikumu 114.37. apakšpunktā minēto informāciju par aizņēmuma līguma noteikumu neizpildi, kurai nav finansiālas ietekmes, norāda kopsummā. Informāciju par aizņēmuma līguma noteikumu neizpildi, kurai ir finansiāla ietekme, norāda šādā sadalījumā: neatmaksātā aizdevuma pamatsumma, nesamaksātie procentu maksājumi, nesamaksātās citas aizņēmuma saistības;

114.39. finanšu instrumentu, kas uzskaitīti un pārskatā norādīti patiesajā vērtībā, uzskaites vērtība, patiesās vērtības noteikšanas metode atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaites jomā un metodes maiņa sadalījumā pa finanšu instrumentu kategorijām un finanšu instrumentiem. Metodes klasificē šādi: 1. metode – finanšu instrumenta cena, 2. metode – līdzīgu finanšu instrumentu cena, 3. metode – cita metode;

114.40. finanšu instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā atbilstoši 3. metodei, patiesās vērtības izmaiņas pārskata periodā, kas atzītas ieņēmumos, izdevumos vai rezervēs, iegāde, atsavināšana, emisija, veiktie norēķini, novērtēšanas metodes maiņa – uzskaites vērtība dienā, kad finanšu instrumentam mainīta novērtēšanas metode, un to finanšu instrumentu, kas norādīti pārskata perioda beigās, vērtības izmaiņas, kas atzītas pārskata perioda ieņēmumos vai izdevumos;

114.41. to finanšu instrumentu, kas maksimāli pakļauti kredītriskam, uzskaites vērtība, ko veido gan ilgtermiņa, gan īstermiņa prasības par pamatsummu, uzkrātiem procentiem, citiem maksājumiem par finanšu instrumentu, un vērtības samazinājums, neņemot vērā saņemto nodrošinājumu vai citus līgumā noteiktos nodrošinājumus, šādā sadalījumā, ievērojot normatīvajos aktos budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaites jomā minētās apmaksas termiņa kavējuma grupas: termiņš nav kavēts, bet finanšu instrumentiem gan ir, gan arī nav aprēķināts vērtības samazinājums, termiņš ir kavēts, bet finanšu instrumentu vērtība nav samazinājusies, termiņš ir kavēts un finanšu instrumentu vērtība ir samazinājusies, zembilances posteņos iekļautie finanšu instrumenti, kas pakļauti kredītriskam, – saņemtās garantijas;

114.42. nodrošināto finanšu aktīvu, kas pakļauti kredītriskam, uzskaites vērtība šādā sadalījumā pa finanšu instrumentiem un darījuma partnera institucionālo sektoru: S130000 klasifikācijas pilnā apmērā un S110000, S120000, S140000, S150000 un S200000 dati kopsummā;

114.43. saņemtā nodrošinājuma patiesā vērtība sadalījumā pa finanšu instrumentiem, par kuriem saņemts nodrošinājums, un nodrošinājuma izmantošanas noteikumi, papildus norādot, ja saņemtā nodrošinājuma aktīvi nav viegli pārvēršami naudā, un šādu aktīvu plānotā pārvaldība. Saņemto nodrošinājumu klasificē šādi: nefinanšu aktīvi, izņemot nekustamos īpašumus, nekustamie īpašumi, finanšu aktīvi, cits nodrošinājums, kas nav minēts iepriekš;

114.44. finanšu saistību nediskontētās nākotnes naudas plūsmas (līguma summu kopā ar procentiem) termiņstruktūra sadalījumā pa finanšu instrumentiem un finanšu saistību veidiem – atvasinātas finanšu saistības, neatvasinātas finanšu saistības un maksājuma termiņi – gada laikā pēc bilances datuma, periodā no viena līdz pieciem gadiem pēc bilances datuma, vēlāk nekā piecus gadus pēc bilances datuma līdz līguma termiņa beigām;

114.45. konsolidācijā iesaistītās iestādes un konsolidācijas principi;

114.46. salīdzināmās informācijas izmaiņas, norādot attiecīgā posteņa summu pirms korekcijas, palielinājumu vai samazinājumu pirms iepriekšējā pārskata perioda un par iepriekšējo pārskata periodu, klasifikācijas maiņu, atlikumu pārskata perioda sākumā ar iekļautu korekciju vai klasifikācijas maiņu un posteņu norādīšanas un klasifikācijas maiņas aprakstu;

114.47. pārskata periodā veikto aplēšu sagatavošanas metodes izmaiņu iemesli un ietekme uz aktīvu un saistību atlikumiem pārskata perioda beigās, norādot posteņu vērtību pēc iepriekš lietotās metodes un pārskata gadā lietotās metodes;

114.48. ilgtermiņa un īstermiņa prasību un nākamo periodu izdevumu uzskaites bruto un neto vērtība un izveidotais vērtības samazinājums sadalījumā pa institucionālajiem sektoriem. Prasības par pašvaldību administrēto nodokļu ieņēmumiem nenorāda sadalījumā pa institucionālajiem sektoriem;

114.49. ilgtermiņa un īstermiņa aizdevumi sadalījumā pēc sākotnējā termiņa un institucionālajiem sektoriem;

114.50. saistību uzskaites vērtība sadalījumā pa institucionālajiem sektoriem. Saistības par pašvaldību administrēto nodokļu ieņēmumiem nenorāda sadalījumā pa institucionālajiem sektoriem;

114.51. cita pārskatu lietotājiem būtiska informācija, kas varētu ietekmēt lēmumu pieņemšanu, un informācija, kuru iestāde vēlas atklāt, norādot darījumu aprakstu un summu.

115. Naudas plūsmas pārskata strukturizētajā skaidrojumā atklāj informāciju par citu ieņēmumu un izdevumu posteņos norādītiem darījumiem un iestādei neraksturīgām izmaksātām naudas summām.

116. Pārskata par darbības finansiālajiem rezultātiem strukturizētajā skaidrojumā atklāj informāciju par šajā pārskatā norādītiem:

116.1. nodokļu ieņēmumiem, procentu ieņēmumiem (atsevišķi norādot informāciju par procentu ieņēmumiem, kas aprēķināti par finanšu instrumentiem, kuriem atzīts vērtības samazinājums) un procentu izdevumiem;

116.2. ieņēmumiem no aktīvu vērtības samazinājuma norakstīšanas un izdevumiem no aktīvu vērtības samazinājuma atzīšanas;

116.3. ieņēmumiem un izdevumiem no finanšu instrumentiem, kas nav ietverti finanšu instrumenta procentu likmes noteikšanā;

116.4. finanšu instrumentu izmantošanas rezultātiem – ieņēmumos, izdevumos vai rezervēs atzītās vērtības – sadalījumā pa finanšu instrumentu kategorijām un šādiem darījumu veidiem: patiesās vērtības izmaiņas, ārvalstu valūtas kursa izmaiņas, atsavināšana un izslēgšana no uzskaites, pārklasifikācija no vienas kategorijas uz citu, citu finanšu saistību novērtējuma izmaiņas;

116.5. finanšu instrumentiem, kam piemērota naudas plūsmas riska ierobežošanas uzskaite:

116.5.1. efektīvās patiesās vērtības izmaiņas, kas atzītas rezervēs pārskata periodā;

116.5.2. neefektīvās patiesās vērtības izmaiņas, kas atzītas pārskata perioda ieņēmumos vai izdevumos;

116.5.3. rezervēs atzītās summas pārklasifikācija pārskata perioda ieņēmumos un izdevumos;

116.6. finanšu instrumentiem, kam piemērota patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaite, – uzskaites vērtības izmaiņas, kas atzītas pārskata perioda ieņēmumos, izdevumos vai citā postenī;

116.7. citiem ieņēmumiem un izdevumiem.

7.11. Iepriekšējo periodu kļūdu labojumu, grāmatvedības uzskaites principu un aplēšu maiņas norādīšana

117. Iepriekšējo periodu kļūdas ir informācijas nenorādīšana vai nepareiza norādīšana gada pārskatā vienā vai vairākos iepriekšējos periodos.

118. Iepriekšējo periodu kļūdas rodas, neizmantojot vai nepareizi izmantojot ticamu informāciju, kas bija pieejama, apstiprinot publiskošanai iepriekšējo periodu gada pārskatu. Šādas kļūdas ietver matemātiskās kļūdas, kļūdas grāmatvedības uzskaites principu piemērošanā vai faktu nepareizu interpretāciju un krāpšanos.

119. Ja pārskata periodā ir labotas būtiskas iepriekšējo periodu kļūdas, finanšu pārskatā norāda koriģētu salīdzināmo informāciju. Iepriekšējo pārskata periodu nebūtisku kļūdu labojumus iekļauj pārskata perioda datos.

120. Ja pārskata periodā ir mainīti grāmatvedības uzskaites principi, attiecīgo iepriekšējā pārskata perioda salīdzināmo informāciju koriģē atbilstoši normatīvajiem aktiem par grāmatvedības uzskaiti budžeta iestādēs.

121. Ja pārskata periodā ir mainīta aplēses sagatavošanas metode, finanšu pārskata pielikumā sniedz skaidrojumu par aplēses metodes maiņas ietekmi uz bilances posteņu atlikumiem pārskata perioda beigās vai informāciju, ka šādu ietekmi nav iespējams aprēķināt.

122. Par katru gadījumu, kad dati nav salīdzināmi vai ir veikta iepriekšējo pārskata periodu datu korekcija, sniedz skaidrojumu finanšu pārskata pielikumā.

7.12. Informācija par budžeta izpildi

123. Informācija par budžeta izpildi sastāv no:

123.1. budžeta izpildes pārskata;

123.2. budžeta izpildes pārskata pielikuma.

124. Budžeta izpildes pārskatu sagatavo pēc naudas plūsmas principa šādiem budžeta veidiem:

124.1. pamatbudžets;

124.2. speciālais budžets;

124.3. ziedojumi un dāvinājumi;

124.4. citu budžetu līdzekļi.

125. Budžeta izpildes pārskatā norāda informāciju par sākotnējo likumu vai plānu, par likumu vai plānu ar izmaiņām un par budžeta izpildi pārskata periodā.

126. Valsts budžeta iestādes sagatavo šādus pārskatus:

126.1. pārskatus par pamatbudžeta un speciālā budžeta izpildi, kur norāda:

126.1.1. informāciju saskaņā ar valsts budžeta likumu;

126.1.2. informāciju par ieņēmumu un izdevumu izpildi sadalījumā pa ekonomiskajām kategorijām un par finansēšanu pilnā apmērā atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā;

126.1.3. informāciju par budžeta izdevumiem, norādot informāciju par katru funkcionālo kategoriju un apakškategoriju sadalījumā pa ekonomiskajām kategorijām pilnā apmērā atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā;

126.1.4. informāciju par likumā noteiktajiem rādītājiem valsts budžeta likumā apstiprinātajā detalizācijā;

126.2. pārskatu par ziedojumu un dāvinājumu izpildi, kur:

126.2.1. aizpilda ieņēmumu un finansēšanas sadaļu, norādot informāciju par iestādi kopā pilnā apmērā atbilstoši normatīvajos aktos budžeta jomā noteiktajām klasifikācijām;

126.2.2. aizpilda izdevumu sadaļu, norādot informāciju par katru funkcionālo kategoriju un apakškategoriju sadalījumā pa ekonomiskajām kategorijām pilnā apmērā atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā;

126.2.3. norāda informāciju par plānotajiem ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas rādītājiem atbilstoši apstiprinātajām tāmēm vismaz valsts budžeta likuma pielikumos apstiprinātajā detalizācijā;

126.3. pārskatu par citu budžetu izpildi, kur norāda informāciju par ieņēmumu un izdevumu izpildi sadalījumā pa ekonomiskajām kategorijām un par finansēšanu pilnā apmērā atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā. Informāciju par plānotajiem rādītājiem nenorāda;

126.4. pārskatu par mērķdotāciju pašvaldībām izpildi, kur norāda informāciju atbilstoši valsts budžeta likumā noteiktajai struktūrai, kuru papildina ar informāciju par pārskata perioda izpildes datiem atbilstoši naudas plūsmai.

127. No valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes sagatavo pārskatus par pamatdarbības izpildi un par ziedojumu un dāvinājumu izpildi, kur:

127.1. aizpilda ieņēmumu un finansēšanas sadaļu, norādot informāciju par iestādi kopā pilnā apmērā atbilstoši normatīvajos aktos budžeta jomā noteiktajām klasifikācijām;

127.2. aizpilda izdevumu sadaļu, norādot informāciju par katru funkcionālo kategoriju un apakškategoriju sadalījumā pa ekonomiskajām kategorijām pilnā apmērā atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā;

127.3. norāda informāciju par plānotajiem ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas rādītājiem vismaz valsts budžeta likuma pielikumos apstiprinātajā detalizācijā.

128. Pašvaldības sagatavo pārskatus par pamatbudžeta, ziedojumu un dāvinājumu budžeta un citu budžetu izpildi, kur:

128.1. aizpilda ieņēmumu un finansēšanas sadaļu, norādot informāciju par pašvaldību kopā pilnā apmērā atbilstoši normatīvajos aktos budžeta jomā noteiktajām klasifikācijām;

128.2. aizpilda izdevumu sadaļu, norādot informāciju par katru funkcionālo kategoriju un apakškategoriju sadalījumā pa ekonomiskajām kategorijām pilnā apmērā atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā;

128.3. norāda informāciju par budžeta plāna rādītājiem vismaz valsts budžeta likuma pielikumos apstiprinātajā detalizācijā. Datus nenorāda pārskatā par citu budžetu izpildi.

129. Pārskatā par citu budžetu izpildi valsts budžeta iestādes un pašvaldības sniedz papildu informāciju par mērķi, kādam saņemti citu budžetu līdzekļi. Šajā pārskatā nenorāda līdzekļus, kas uz laiku ir iestādes glabājumā.

130. Budžeta izpildes pārskata pielikumā sniedz informāciju par:

130.1. budžeta izstrādāšanas un klasifikācijas principiem;

130.2. sākotnējā likuma vai plāna salīdzinājumu ar likumu vai plānu ar izmaiņām, paskaidrojot būtisku izmaiņu iemeslus vai – pašvaldībām – pievienojot paskaidrojuma rakstu par izmaiņām saistošajos noteikumos budžeta jomā;

130.3. pārskata gada budžeta izpildes būtiskām atšķirībām no likuma vai plāna ar izmaiņām;

130.4. ministriju, no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un budžeta nefinansētu iestāžu snieguma (rezultatīvajiem) rādītājiem, kas sasniegti ar pārskata periodam piešķirtajiem finanšu līdzekļiem (salīdzina plānoto rādītāju vērtību ar rādītāja faktisko izpildi, norādot novirzi no plānotās vērtības (procentos) un rādītāja neizpildes iemeslus, un norāda plānotā rādītāja interpretāciju, kā arī izmaksu efektivitātes novērtējumu):

130.4.1. ministrijas ietver informāciju par valsts budžeta likuma paskaidrojumos noteikto rezultatīvo rādītāju izpildi pārskata periodā;

130.4.2. no valsts budžeta daļēji finansētās atvasinātās publiskās personas un budžeta nefinansētās iestādes ietver informāciju par pārskata gada darbības rezultātu un stratēģijā vai attīstības plānā izvirzīto mērķu izpildi vai sasniegšanas pakāpi pārskata periodā;

130.5. pašvaldību galvenajām prioritātēm un uzdevumiem un sasniegtajiem darbības rezultātiem. Informāciju sagatavo brīvā formā;

130.6. Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu tā administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu atvieglojumu aplēšu veidošanu valsts budžeta projekta sagatavošanai un budžeta izpildes analīzei vai publiski pieejamu informāciju par šādām aplēsēm.

8. Prasījumu, saistību un darījumu bez atlīdzības salīdzināšana

131. Šo noteikumu 8. nodaļa attiecas uz salīdzināšanu starp vispārējās valdības sektora struktūru (izņemot šo struktūru kontrolētus un finansētus komersantus, kuru sarakstu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde un speciālās ekonomiskās zonas, ostu un brīvostu pārvaldes) darījuma partneriem.

132. Šo noteikumu 8. nodaļa neattiecas uz Valsts drošības iestāžu likumā minētajām valsts drošības iestādēm un uz prasībām un saistībām par nekustamā īpašuma nodokli.

133. Gada pārskata sagatavošanas laikā, veicot inventarizāciju darījuma partneriem, salīdzina prasījumu un saistību atlikumus pārskata perioda pēdējā dienā un darījumus bez atlīdzības pārskata periodā, izmantojot ePārskatus vai arī ePārskatus un pašapkalpošanās portālu risinājumus.

134. ePārskatos neveic šo noteikumu 133. punktā minēto atlikumu un darījumu salīdzināšanu ar Valsts ieņēmumu dienestu (kā sektora S130190 "Valsts budžets" struktūru) par Valsts ieņēmumu dienesta administrētiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem.

135. Salīdzināšanu par naudas līdzekļu atlikumiem Valsts kasē un saistībām par šiem līdzekļiem veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu.

136. Salīdzināšanu neveic par valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas saistībām par nenodokļu ieņēmumu maksājumiem un saistībām pret valsts budžetu, kas nav attiecināmas uz valsts budžeta finanšu uzskaiti.

137. Šo noteikumu 133. punktā minēto atlikumu un darījumu salīdzināšanu var veikt, arī izmantojot iestādes izstrādātus risinājumus šādos gadījumos:

137.1. valsts budžeta iestādes un budžeta nefinansētas iestādes, kuras grāmatvedības uzskaiti kārto Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, – savstarpējo atlikumu un darījumu salīdzināšanai;

137.2. ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un pašvaldības – savstarpējo atlikumu un darījumu salīdzināšanai to konsolidētā gada pārskata sagatavošanas ietvaros.

138. Par attaisnojuma dokumentiem, kuri attiecas uz pārskata periodu un ir sagatavoti līdz nākamā pārskata perioda 21. janvārim, šo noteikumu 133. punktā minēto atlikumu salīdzināšanu ePārskatos veic līdz nākamā pārskata gada 31. janvārim. Inventarizācijas rezultātus (salīdzināšanas aktu) pārrēķina, ņemot vērā datus, kas norādīti attaisnojuma dokumentos par pārskata periodu un ir sagatavoti no nākamā pārskata gada 22. janvāra līdz 31. janvārim, un informāciju pievieno inventarizācijas rezultātam. Inventarizācijas rezultātus (salīdzināšanas aktu) pārrēķina līdz datumam, kad gada pārskats apstiprināts publiskošanai.

139. Ja pārskata periodā notiek iestādes likvidācija vai reorganizācija, salīdzināšanu veic iestāde, kas pārņem likvidētās vai reorganizētās iestādes tiesības, saistības, finanšu līdzekļus, mantu un lietvedību.

140. Ja notiek iestādes padotības maiņa, salīdzināšanu par periodu līdz padotības maiņai veic tā augstākā iestāde, kuras padotībā bija attiecīgā iestāde līdz padotības maiņai, bet salīdzināšanu pēc padotības maiņas – tā augstākā iestāde, kuras padotībā iestāde ir pēc padotības maiņas.

9. Noslēguma jautājumi

141. Šos noteikumus pirmo reizi piemēro 2026. gadā, sagatavojot gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu par 2025. gadu.

142. Šo noteikumu 126.1.3. apakšpunktu pirmo reizi piemēro, sagatavojot gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu par 2026. gadu.

143. Šo noteikumu 130.4. apakšpunktu no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes pirmo reizi piemēro, sagatavojot gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2026. gadu, līdz tam piemērojot Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 652 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība" 131.2. apakšpunktu.

144. Šo noteikumu 130.5. apakšpunktu pašvaldības pirmo reizi piemēro, sagatavojot gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu par 2027. gadu, līdz tam piemērojot Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 652 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība" 131.2. apakšpunktu.

145. Sagatavojot gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2025. gadu, informāciju par koriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma sniedz šādā kārtībā:

145.1. atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 652 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība" 100., 103., 104. un 105. punktam;