Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" datu analīzes jomas projektu pasu apstiprināšanu

1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija)Valsts kanceleja1.2. Projekta īstenošanas partneri (indikatīvi)Centrālā statistikas pārvalde (CSP),Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM),Finanšu ministrija,Valsts kase2. Saistītie projekti2.1. Jomas (domēna) arhitektūras nosaukumsDatu analīze2.2. Saistība ar citiem projektiemERAF 1.3.1.1. pasākuma projekts "E-valdības ieviešana, Vienotā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portāla 2. kārta (TAP2)", Dubultā finansējuma risks nepastāv3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi3.1. Projekta mērķis un galvenais satursValsts attīstības un valsts pārvaldes darbības plānošana un uzraudzība ir kritiski svarīga valsts ilgtspējai un stabilitātei. Ar to tiek noteikti vienoti ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības mērķi, kas definē valsts virzību nākotnē un ir saistoši visās politikās visos publiskās pārvaldes līmeņos, lai panāktu dzīves kvalitātes uzlabošanu sabiedrībai.Valsts attīstības plānošanai un uzraudzībai tiek izmantoti attīstības plānošanas dokumenti, kas sakārtoti noteiktā hierarhijā un tiek izstrādāti ilgtermiņam (līdz 25 gadiem), vidējam termiņam (līdz 7 gadiem) un īstermiņam (līdz 3 gadiem). Hierarhiski augstākie attīstības plānošanas dokumenti ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija, kas nosaka valsts ilgtermiņa attīstības prioritātes un telpiskās attīstības perspektīvu nākamajiem 25 gadiem, kā arī tai pakārtotais nacionālais attīstības plāns kā vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas nosaka valsts attīstības mērķus, prioritātes un sasniedzamos rezultātus, kā arī rīcības virzienus un atbildīgās institūcijas. Ievērojot nacionālo attīstības plānu, tiek izstrādāti attīstības plānošanas dokumenti atsevišķām politikām vai teritorijām, kuros izvirza mērķus un sasniedzamos rezultātus attiecīgajā politikas jomā vai teritorijā, apraksta noskaidrotās problēmas un paredz to risinājumus, izvērtē šo risinājumu iespējamo ietekmi, kā arī plāno turpmāko rīcību.Šobrīd valsts attīstības plānošanā un attīstības mērķu īstenošanas uzraudzībā nav izveidota skaidra sasaiste starp politiku īstenošanu un finanšu plānošanu/izpildi, un tas neļauj pilnībā novērtēt konkrētu darbību (projektu) ietekmi uz valsts attīstības mērķu un politikas mērķu sasniegšanu. Nav izveidots moderns risinājums pastāvīgam valsts attīstības mērķu sasniegšanas monitoringam, analīzei un vizualizācijai, kas būtu izmantojams attīstības plānošanas un novērtēšanas vajadzībām. Nav izveidota arī valsts pārvaldes iestāžu snieguma monitoringa sistēma, lai analizētu iestāžu snieguma rādītājus tādās jomās kā cilvēkresursi, izdevumi, pakalpojumu sniegšana, datos balstītas politikas veidošana u. c. Šie dati ir nepieciešami, lai uzsāktu sistēmiskus mērījumus iestāžu darbības efektivitātes analīzes vajadzībām, kas ir būtiski virzībai uz kopējo valsts pārvaldes darbības efektivitātes palielināšanu.Lai uzlabotu datu piekļūstamību, apmaiņu, analītiku un uzraudzību, sekmētu valsts attīstības mērķu sasniegšanu, uz rezultātu orientētu rīcībpolitiku īstenošanu un valsts pārvaldes darbības kvalitāti un efektivitāti, plānots izstrādāt digitālu rīku1 (informācijas sistēmu) valsts attīstības plānošanas un valsts pārvaldes darbības plānošanas un uzraudzības vajadzībām. Paredzams, ka tādā veidā tiks samazināts administratīvais slogs nākamā perioda (2028.+) plānošanas dokumentu izstrādē, šo dokumentu turpmākā monitoringā un pārresoriskā koordinācijā.Attīstības plānošanas un uzraudzības procesu uzlabošana, izmantojot modernu, digitālu rīku:• veicinās progresa izsekojamību nozaru rīcībpolitiku, Nacionālā attīstības plāna, Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā;• nodrošinās datus un to analīzes iespējas attīstības plānošanai un novērtēšanai, tai skaitā sasaistot to ar valsts budžeta un ārvalstu finansējuma resursu izmantošanu un plānošanu;• nodrošinās datus un analītiku atbalstam budžeta un investīciju plānošanā, tostarp ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai;• nodrošinās formātu (rīku), kurā tiek ievadīti plānošanas dokumentu mērķi, politikas un darbības rezultāti, pēc iespējas tiek piedāvāti "izvēles" rādītāji un rādītāju sasaiste (ietekmes) starp nozarēm (pamatā ir rādītāju katalogs no CSP datiem) un pēc pieprasījuma tiek veidoti pārskati/vizualizācijas par konkrētajā plānošanas dokumentā iekļauto mērķu/rādītāju sasniegšanu;• vienkāršos pārskatu sniegšanu par dažādu hierarhisko līmeņu politikas mērķu un rezultātu sasniegšanu un politikas plānošanas dokumentu izpildes statusu sasaistē ar plānoto/izlietoto finansējumu;• nodrošinās datus analītikā/pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanai;• nodrošinās informāciju iestāžu darbības analīzei un pilnveidei, efektivitātes paaugstināšanai;• veicinās valsts pārvaldes darbības atklātību un caurskatāmību;• sekmēs iedzīvotāju informētību un sabiedrības uzticēšanos;• nodrošinās datus pētījumiem un jaunu pētījumu vajadzību identificēšanai.Projekta ietvaros tiks izstrādāts digitāls rīks (informācijas sistēma) valsts attīstības plānošanas un valsts pārvaldes darbības plānošanas un uzraudzības vajadzībām, kas ir piekļūstams lietotājiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem un izmantojams ar vairākiem sensorajiem kanāliem, piemēram, redze un dzirde.3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma)Valsts pārvaldes modernizācijas plāna 2023.–2027. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2023. gada 8. maija rīkojumu Nr. 240) 1. rīcības virzienā "Vienota un efektīva valsts pārvalde" attiecībā uz valsts pārvaldes darbības rezultativitātes un efektivitātes uzlabošanu ir noteikts, ka Valsts kanceleja izveido valsts pārvaldes darbības un politiku rezultātu vienoto informatīvo portālu, kas nodrošina sabiedrībai pieejamu informāciju par valsts pārvaldes sniegumu.Pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta sēdes protokollēmuma 61. § (24-TA-2000) 93. punktu, Valsts kancelejai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (CSP), VARAM, Finanšu ministriju un Valsts kasi uzdots līdz 2026. gada beigām organizēt sadarbspējīga informācijas paneļa izveidi, kas ietvertu nozaru politikas rezultatīvos rādītājus, nozaru būtiskākos pakalpojumus, kā arī attiecīgo augsta līmeņa izmaksu uzskaiti.Valsts kontroles revīzijas Nr. 2.4.1-28/2020 "Valsts pārvalde – "quo vadis"? Valsts pārvaldes reformā plānotais un sasniegtais" 5. ieteikums.Valsts kontroles revīzijas Nr. 2.4.1-34/2023 "Par Latvijas Republikas 2023. gada konsolidēto pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem" 2. ieteikums3.3. Projekta ieguvumiIeguvuma rādītāja mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs (iekļaujot norādi par to, kas un kā tiek mērīts un pārbaudīts)Vērtība (esošā un plānotā)Sasniegšanas laiks (gads)23.3.1. Caurskatāma attīstības mērķu uzraudzība, nodrošinot sabiedrībai un iesaistītajām pusēm savlaicīgu un strukturētu piekļuvi aktuālajiem datiem un sasniegumu novērtējumam.Projekta rezultātā tiks ieviests IKT risinājums, kas nodrošina vienotu, publiski pārskatāmu informāciju par valsts attīstības mērķiem un politikas rezultātiem un to sasaisti ar finanšu plānošanuDatu/informācijas pieejamības biežums Pirms projekta: pārskati pieejami vienu vai dažas reizes gadā iestāžu portālosPēc projekta: pastāvīgi pieejams tiešsaistē interaktīvā sistēmā2027.3.3.2. Samazināts administratīvais slogs attīstības dokumentu monitoringa procesāKopējais patērētais laiks attīstības dokumentu rādītāju ievadei un pārskatu sagatavošanai triju gadu periodā (cilvēkstundās)Pirms projekta: 84 000 cilvēkstundasPēc projekta: 20 000 cilvēkstundas2029.3.3.3. Pieejami rādītāji par valsts attīstību politikas rezultātu vienotajā informācijas portālāPublicēto un atjaunoto rādītāju skaitsPirms projekta: 0Pēc projekta: vismaz 30002027.3.3.4. Sabiedrības piekļuve datiem un rezultātiemPortālā veiktie datu izgūšanas pieprasījumi gadā (vai datu izgūšanas API pieprasījumu skaits)Pirms projekta: 0Pēc projekta: 10 0002027.3.4. Projektā sasniedzamie rezultātiMērvienībaSasniedzamā vērtībaSasniegšanas laiks (gads)3.4.1. Izveidots un darbojas valsts pārvaldes darbības un politiku rezultātu vienotais informatīvais portālsSkaits12027.4. Projekta finansējums un īstenošanas termiņš4.1. Projekta finansējums250 000 euro (ERAF – 212 500 euro, valsts budžets – 37 500 euro)4.2. Projekta īstenošanas termiņš36 mēneši5. Projekta ieguldījums 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" mērķa rādītāju sasniegšanā5.1. Ietekme uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas rādītājiemIetekmeAtbilstības novērtējums(var būt vairāki varianti)Īss ietekmes apraksts5.1.1. Uzņēmumu digitalizācijas veicināšanaAtbilstSaimnieciskās darbības veicēju skaits: 50 uzņēmumi triju gadu periodā (prognoze, pamatojoties uz: 15 IKT un datu analītikas uzņēmumiem, 10 konsultāciju un pētniecības uzņēmumiem, 25 nozares uzņēmumiem).Izveidotie vai pilnveidotie procesi, kas veicinās digitalizāciju:• valsts attīstības mērķu un iestāžu snieguma rādītāju datu piekļūstamība strukturētā formā (API, CSV);• automatizētas vizualizācijas un analītikas iespējas, ko uzņēmumi varēs izmantot savos produktos/pakalpojumos (piemēram, ilgtspēja, investīciju analīze);• regulāri atjaunināms datu katalogs, kurā iekļauti vispārēji un sektoriāli rādītāji (no CSP, FM, VARAM u. c. datu avotiem);• integrēta rādītāju un budžeta sasaistes funkcionalitāte, kas ļauj uzņēmumiem prognozēt valsts prioritātes un iepirkumus;• ietekme uz uzņēmumiem:- uzņēmumi iegūs iespējas automātiski izmantot datus konsultāciju, pētniecības un tirgus analīzes vajadzībām;- būs iespējas izstrādāt jaunus digitālus pakalpojumus, pamatojoties uz strukturētiem publiskajiem datiem;- uzlabosies uzņēmumu iespēja reaģēt uz publiskā sektora vajadzībām un pielāgot attīstības stratēģijas5.1.2. Eiropas Savienības prasību izpildeAtbilstOpen Data Directive (ES 2019/1024)Prasība: 5. pants – augstas vērtības datu kopas jāpadara pieejamas bez maksas, mašīnlasāmā formā, izmantojot API.Projekta ieguldījums: tiks nodrošināta atvērtu, automatizēti izgūstamu datu piekļūstamība par attīstības plānošanas dokumentiem, to mērķiem un rādītājiem, t. sk. kā datu kopas (piemēram, valsts investīciju virzieni, rādītāju izmaiņu vēsture u. c.)5.1.3. IKT atbalsta ilgtspēja (t. sk. resursu un tehnoloģiju konsolidācija)AtbilstKonsolidētie procesi un pakalpojumi:1. Plānošanas dokumentu datu apvienošana vienotā sistēmā, aizstājot izkliedētas Excel un Word dokumentu kolekcijas dažādās ministrijās.2. Valsts pārvaldes rādītāju sinhronizācija ar CSP datu katalogu, kas ļauj izvairīties no paralēlām datu uzturēšanas iniciatīvām (tiek izmantots viens rādītāju katalogs).3. Vienota vizualizācijas un pārskatu sagatavošanas funkcionalitāte, kas aizstāj atsevišķu iestāžu lokālos BI (angl. Business intelligence) vizualizācijas rīkus.4. Autentifikācijas konsolidācija, izmantojot valsts vienoto piekļuves rīku (Latvija.lv), izvairoties no iestāžu iekšējo piekļuves risinājumu uzturēšanas.5. IKT infrastruktūra, izmantojot valsts federēto mākoņpakalpojumu datu centrus, kas ļauj samazināt infrastruktūras izdevumus uz katru lietotāju5.2. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumiSkaitsIKT risinājuma nosaukumsĪss aprakstsLietotāju skaits(ar atšifrējumu – saimnieciskās darbības veicēji vai iestādes)Termiņš ieviešanai produkcijā(gads, ceturksnis) 5.2.1. Valsts pārvaldes darbības un politikas rezultātu vienotais informācijas portālsProjekta ietvaros tiks izstrādāts digitāls rīks3 valsts attīstības plānošanas un valsts pārvaldes darbības uzraudzības vajadzībām, kas aizvietos vairākus šobrīd atsevišķi izstrādātus vai iecerētus monitoringa un pārskatu rīkus ministrijās un citās valsts institūcijās.Tādējādi vairāki līdzīgi informācijas pārvaldības risinājumi vairs netiks uzturēti, līdz ar to novēršot funkcionalitātes dublēšanos, kā arī samazinot izstrādes un uzturēšanas izmaksas.Risinājuma ieviešana balstīsies uz esošo valsts IKT infrastruktūru un koplietošanas platformām (piemēram, Valsts pārvaldes pakalpojumu portālu, koplietošanas mākoņpakalpojumiem un valsts datu pārvaldības rīkiem), tādējādi nodrošinot tehnoloģisko ilgtspēju, efektīvu resursu izmantošanu un atbilstību digitālās transformācijas stratēģijām, tostarp Latvijas Digitālās transformācijas pamatnostādnēm un Eiropas Savienības Digital Decade 2030 mērķiem. Projekta tiešie ieguvēji (lietotāji) būs vismaz 50 saimnieciskās darbības veicēji 3 gadu periodā, kuri transformēs savus pakalpojumus vai procesus, pamatojoties uz jaunizveidoto valsts pārvaldes digitālo rīku un tajā integrētajiem datiem:• 15 IKT un datu analītikas uzņēmumi, kas izmantos API piekļuvi un datus savu klientu analītikas produktu veidošanai vai integrēs rīku publiskajam sektoram paredzētos risinājumos;• 10 konsultāciju un pētniecības uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskās politikas un attīstības stratēģiju izstrādes pakalpojumus, pamatojoties uz strukturētu datu analīzi;• 25 nozares uzņēmumi (enerģētika, būvniecība, transports u. c.), kuri izmantos datus ESG ziņošanai, attīstības plānu sasaistīšanai ar investīcijām vai stratēģijas pielāgošanai valsts prioritātēm.Projekta tiešie ieguvēji 3 gadu periodā būs valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes (publiskā sektora lietotāju skaits vismaz 1500), kas izmantos datus valsts politikas plānošanas un budžeta virzienu analīzei, kā arī savu institūciju snieguma analīzei:• lietotāji ministrijās un to padotības iestādēs;• lietotāji neatkarīgajās iestādēs;• lietotāji pašvaldībās, to padotības iestādēs un plānošanas reģionos.(* Norādītie lietotāji netiek ieskaitīti 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" rezultāta rādītājā "Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji". Projekta kopējais finansējums netiek ieskaitīts arī 1.3.1.1. pasākuma iznākuma rādītāja "saimnieciskās darbības veicējiem izstrādāto digitālo pakalpojumu, produktu un procesu vērtība" vērtībā.)2027. gada II cet.5.3. Ietekme uz pārvaldes centralizētajām funkcijām un koplietošanas pakalpojumiemSkaitsPakalpojums (pakalpojumu grupa)Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu N/A 5.4. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopasSkaitsSaturu raksturojošs nosaukumsTermiņš piekļuves nodrošināšanai(gads, ceturksnis) Nozaru politikas rezultatīvie rādītāji2027. g., 4. ceturksnis6. Izmaksu un ieguvumu analīzeProjekta izmaksas ir 250 000 euro, kas paredz:• digitālā rīka (informatīvā portāla) izstrādi, testēšanu, ieviešanu un lietotāju apmācību;• rādītāju katalogu un vizualizācijas rīku izveidi;• nodrošināt nepieciešamos licencēšanas, hostinga un uzturēšanas pakalpojumus pirmajā gadā;• nodrošināt plānošanas dokumentu struktūras un satura digitalizāciju, tai skaitā mērķu, rādītāju un ietekmes sasaistes ievadi;• izstrādāt pirmos vizualizācijas un pārskatu prototipus;• sagatavot ilgtermiņa datu pārvaldības modeli un sistēmas lietošanas vadlīnijas;• integrāciju ar pamatdatu avotu sistēmām (CSP, budžeta dati u. c.)Plānotās sistēmas uzturēšanas, hostinga un atbalsta izmaksas – gadā vidēji 28 125 euro, attiecīgi 10 gados kopā 281 250 euro.Kopējās investīcijas 10 gados kopā – 531 250 euro, t. sk.:• projekta izstrādes izmaksas: 250 000 euro• uzturēšana (10 gadi): 281 250 euroKvalitatīvie ieguvumi:• nodrošināta caurskatām, uz vienuviet pieejamiem datiem balstīta attīstības politiku plānošana un uzraudzība;• samazināts administratīvais slogs, izstrādājot un monitorējot NAP un citos plānošanas dokumentos noteikto rādītāju sasniegšanu;• uzlabota pārresoru koordinācija un tās efektivitāte;• uzlabota pierādījumos balstīta lēmumu pieņemšana publiskajā pārvaldē;• veicināta datu atvērtība, iespējas inovācijām, MVU un pētniecībai.Kvantitatīvie ieguvumi (aptuvenie ietaupījumi 3 gados):Projekta ietvaros izveidotais rīks ļaus izvairīties no dublējošu licencētu platformu iegādes, piemēram, BI (angl. Business intelligence) vizualizācijas rīku, KPI vadības un pārskatu sistēmu, datu integrācijas rīku un mērķu uzraudzības programmatūras iegādes. To vietā tiks izmantots koplietošanas mehānisms ar vienotu vizualizāciju un datu savienojumu vidi. Tas ļaus valsts pārvaldei samazināt licenciālās izmaksas vismaz par 40 000 euro gadā, sākot no otrā projekta gada, un tas 10 gadu laikā veidos 400 000 euro ietaupījumu (aprēķini veikti piesardzīgi, piemēram, ja tiktu iegādāta Power BI Pro licence tikai 35 % no plānotā tiešas valsts pārvaldes iestāžu lietotāju skaita (35 % no 800 potenciālajiem lietotājiem ir 280 lietotājiem), nepieciešamais finansējums būtu 40 600 eiro gadā (jeb 145 eiro/gadā vienam lietotājam).Tiek plānots, ka nākamajam plānošanas periodam no 2028.gada tiks izstrādāti aptuveni 80 attīstības plānošanas dokumenti un tajos tiks iekļauti ap 1600 rādītāju, kuru uzraudzība tiks veikta vismaz reizi gadā, šo nepieciešamību nosaka arī Likuma par budžetu un finanšu vadību 28. panta otrā daļa, kas uzliek pienākumu ministrijām un citām valsts iestādēm katru gadu atskaitīties Saeimai par to darbības mērķiem un rezultātiem, iepriekšējā gada budžeta izpildi, sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši izlietotajiem resursiem un ieguvumu sabiedrībai un ietekmi uz nozaru politiku turpmāko finansēšanu vidējā termiņā. Pašreizējā manuālā pārskatu sagatavošana aizņem aptuveni 2 stundas uz vienu rādītāju gadā, kas 10 gadu laikā veido ap 32 000 cilvēkstundām. Automatizējot datu apkopošanu, ielādi un pārskatu veidošanu ar vienotu digitālu rīku, šo darba apjomu iespējams samazināt līdz aptuveni 8000 cilvēkstundām 10 gadu laikā, ļaujot novirzīt laiku augstākas pievienotās vērtības darbībām, piemēram, politiku izvērtēšanai. Ietaupījums – 24 000 cilvēkstundu 10 gados. Ņemot vērā, ka 2024. gadā vidējā stundas darba samaksa vispārējā valdības sektorā bija 10,56 euro (CSP dati), darba samaksas ietaupījums ir 253 440 euro.Ņemot vērā projekta potenciālo pārklājumu visā valsts pārvaldē, lietotāju bāzi, datu apjomu un funkcionalitāti, kopējais tiešais un netiešais ieguvums 10 gadu laikā pārsniedz 500 000 euro, tostarp:• gūts ievērojams cilvēkresursu ietaupījums (~3 pilnas slodzes amata vietas) rādītāju ievades, monitoringa un pārskatu ciklos (vērtēts ~270 000 euro);• izveidota centralizēta IKT infrastruktūra, panākts mazāks administratīvais slogs dokumentu izstrādē (~240 000 euro);• uzlabota lēmumu kvalitāte, datu precizitāte un caurskatāmība. Šo ietekmi naudas izteiksmē grūti tieši kvantificēt, bet tā veido papildu izmaksu efektivitāti vairākos simtos tūkstošu euro. Pētījumā "The Effectiveness of Performance-Based Budgeting in the Public Sector" (Abbasov R., 2025)4, analizējot 75 valdības iestāžu datus ASV, Austrālijā un Lielbritānijā 10 gadu periodā (2010.–2020.), tika atklāts, ka izmaksas uz vienu pakalpojuma vienību samazinājās no 45 USD līdz 40 USD, veidojot ietaupījumu apmēram 11 %. Šis rādītājs atbilst aplēsēm par efektivitātes pieaugumu 4–10 % apmērā, ko bieži min kā tipisku ietaupījumu no PBB ieviešanas.Secinājums. Lai gan aprēķini par kvantitatīvajiem ieguvumiem ir balstīti pieņēmumos, ir konstatējams, ka kopējais sabiedriskais un fiskālais ieguvums 10 gados var sasniegt 1,1 milj. euro, būtiski pārsniedzot projekta investīciju apjomu (531 250 euro) un nodrošinot pozitīvu neto atdevi un stratēģiski pamatotu ieguldījumu valsts pārvaldes modernizācijā.Cilvēkresursu izmaksas projekta uzturēšanas sadaļā nav iekļautas, jo šīs funkcijas paredzēts optimizēt un pārvirzīt uz augstākas pievienotās vērtības darbībām (piemēram, politikas izvērtēšanu), tādējādi nodrošinot efektīvāku valsts pārvaldes darbu7. Cita būtiska informācijaProjekta īstenošanā iesaistītā institūcija (Valsts kanceleja) un partneri (CSP, Finanšu ministrija, Valsts kase un VARAM) ir tiešās pārvaldes iestādes, kas projekta ietvaros atbilstoši kompetencei veiks tām normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. Līdz ar to minētajām iestādēm projekta ietvaros sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā atbalsts saimnieciskajai darbībai un kā komercdarbības atbalsts, jo finansējums ir nepieciešams valsts pārvaldes funkcijas veikšanai.Attiecībā uz projektā attīstāmo sistēmu nepastāv dubultā finansējuma risks.Projekta izmaksas paredzētas šādiem mērķiem:• prognozēti 25 % (jeb 62 500 eiro) veidos tehniskās specifikācijas un iepirkumu nolikumu izstrādes, autoruzraudzības un ieviešanas kvalitātes kontroles izmaksas;• prognozēti 70 % (jeb 175 000 eiro) veidos sistēmas izstrādes, ieviešanas, testēšanas, materiālu un rokasgrāmatu izstrādes izmaksas,• prognozēti 5 % (jeb 12 500 eiro) veidos projekta vadības, komunikācijas, apmācības u.c. izmaksas.Sākot ar 2029. gadu, projekta rezultātu uzturēšanai papildus nepieciešamais finansējums ir ne vairāk kā 15 % apmērā no izstrādes izmaksām (indikatīvi 187 500 euro) jeb 28 125 euro.Projekta uzturēšanas izmaksas paredzētas šādiem mērķiem:• prognozēti 60 % (jeb 16 875 eiro gadā) no izmaksām paredzēti izstrādāto risinājumu funkcionalitātes nodrošināšanai, dokumentācijas atjaunošanai, risinājumu integrācijām, konsultācijām;• prognozēti 20 % (jeb 5 625 eiro gadā) no izmaksām paredzēti avārijas situāciju novēršanai, drošības ielāpiem un pielāgojumiem atbilstošām operētājsistēmu versijām;• prognozēti 20 % (jeb 5 625 eiro gadā) no izmaksām paredzēti tehniskās uzturēšanas, licencēšanas un datu centru pakalpojumu nodrošināšanai.Līdz projekta beigām Valsts kanceleja valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas procesa ietvaros sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā saskaņotus priekšlikumus par iespējām sistēmas uzturēšanas izdevumus segt no ietaupītā finansējuma tajās valsts budžeta iestādēs, kas faktiski pievienojušās valsts pārvaldes darbības un politikas rezultātu vienotajam informācijas portālam.Projekta vadībai un uzraudzībai netiks veidotas papildu amata vietas.8. Atbildīgā kontaktpersonaVārds, uzvārdsAmatsKontaktinformācijaVladislavs VesperisValsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta Valsts attīstības nodaļas vadītājsE-pasts: Vladislavs.Vesperis@mk.gov.lvTālr.: 67082812Lietotie saīsinājumi:CSP – Centrālā statistikas pārvaldeERAF – Eiropas Reģionālās attīstības fondsIKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijasMK – Ministru kabinetsVARAM – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija1 Risinājuma izstrāde tiks veikta, ievērojot VARAM vadlīnijas "Tīmekļvietnes izvērtējums atbilstoši digitālās vides piekļūstamības prasībām" (WCAG 2.1 AA)2 Projekta laikā vai divus gadus pēc projekta noslēguma, ja attiecināms.3 Šobrīd Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (VIRSIS) nav reģistrēts Valsts pārvaldes darbības un politikas rezultātu vienotais informācijas portāls, bet reģistrācija tiks veikta. Projekta gaitā tiks veiktas Pakalpojumu vides pilnveides plānā 2024.–2027. gadam noteiktās aktivitātes un pasākumi, tostarp pakalpojumu novērtēšana Pakalpojumu pārvaldības politikai.4 The Effectiveness of Performance-Based Budgeting in the Public Sector: An Empirical Analysis and Policy Implications (https://www.scirp.org/pdf/ib2025171_38601863.pdf)