Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām

Ministru kabineta noteikumi Nr.565Rīgā 2010.gada 21.jūnijā (prot. Nr.32 13.§)

Izdoti saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 19. panta pirmo, trešo un ceturto daļu, 20. pantu, 24. panta otro daļu, 26. panta otro daļu, 27. panta otro daļu, 28. panta ceturto daļu, 29. pantu, 30. panta pirmo un otro daļu, 31. panta otro daļu, 33. un 34. pantu, 35. panta pirmo daļu un 42. panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā amatpersonas (darbinieka) nāves gadījumā ģimenes loceklis vai persona, kura uzņēmusies amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu, saņem vienreizēju pabalstu (turpmāk – pabalsts amatpersonas (darbinieka) nāves gadījumā);

1.1.1 kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas nāves gadījumā (izņemot šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minēto gadījumu) tās laulātajam un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu (turpmāk – pabalsts Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas nāves gadījumā);

1.2. kārtību un apmēru, kādā piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu amatpersonai (darbiniekam), kura, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, vai militārajam darbiniekam, kurš, pildot amata pienākumus militāro mācību laikā, ir cietis nelaimes gadījumā un guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai kura veselībai nodarīts citāds kaitējums (izņemot arodslimību) (turpmāk – nelaimes gadījuma pabalsts), kā arī veselības bojājumus, kuru dēļ izmaksā nelaimes gadījuma pabalstu;

1.2.1 kārtību, kādā piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai, ja tā cietusi nelaimes gadījumā, bet nav pildījusi ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus dienesta (amata) pienākumus un guvusi ievainojumu vai sakropļojumu vai tās veselībai nodarīts citāds kaitējums (izņemot arodslimību) (turpmāk – nelaimes gadījuma pabalsts Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai);

1.3. kārtību, kādā amatpersonas (darbinieka) laulātajam un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu, ja amatpersona (darbinieks), pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, vai militārais darbinieks, pildot amata pienākumus militāro mācību laikā, ir gājis bojā vai miris gada laikā pēc nelaimes gadījuma tajā gūto veselības bojājumu dēļ (turpmāk – pabalsts sakarā ar amatpersonas (darbinieka) bojāeju);

1.4. kārtību un apmēru, kādā sedz ar amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu saistītos izdevumus, ja amatpersona (darbinieks) gājusi bojā, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, vai mirusi gada laikā pēc nelaimes gadījuma tajā gūto veselības bojājumu dēļ;

1.4.1 kārtību un apmēru, kādā sedz ar militārā darbinieka apbedīšanu saistītos izdevumus, ja militārais darbinieks gājis bojā, pildot amata pienākumus militāro mācību laikā, vai miris gada laikā pēc militārajās mācībās notikušā nelaimes gadījuma tajā gūto veselības bojājumu dēļ;

1.5. kārtību, kādā amatpersonai (darbiniekam) piešķir un izmaksā pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi;

1.6. kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonai, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju un kura maina dzīvesvietu, piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu (turpmāk – pārcelšanās pabalsts);

1.7. kārtību, kādā amatpersonai (darbiniekam) kompensē mācību izdevumus, kā arī šo izdevumu kompensēšanas un atmaksāšanas nosacījumus un gadījumus, kad amatpersona (darbinieks) neatmaksā ar mācību maksas kompensēšanu saistītos izdevumus;

1.8. kārtību, kādā amatpersonu (darbinieku) nosūta paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, kā arī ar kvalifikācijas paaugstināšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un gadījumus, kad amatpersona (darbinieks) neatmaksā ar tās kvalifikācijas paaugstināšanu saistītos izdevumus;

1.8.1 kārtību, kādā tiesībaizsardzības iestādes amatpersonai, kura amata pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību iegūst, nepārtraucot amata pienākumu izpildi, kompensē ceļa izdevumus, kas tai radušies, dodoties uz izglītības iestādi un atgriežoties no tās, un izdevumus par naktsmītni, kā arī kompensējamo izdevumu apmēru;

1.9. kārtību un apmēru, kādā izmaksā kompensāciju par izdevumiem, kas amatpersonai (darbiniekam) radušies, izmantojot sabiedrisko transportu amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei;

1.10. kārtību un apmēru, kādā izmaksā kompensāciju par transportlīdzekļa nolietojumu un transportlīdzekļa ekspluatācijas izdevumiem, kas amatpersonai (darbiniekam) radušies, izmantojot tās īpašumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei (turpmāk – kompensācija par personīgā transportlīdzekļa izmantošanu);

1.11. kārtību un apmēru, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi un Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonai izmaksā kompensāciju par izdevumiem, kas radušies, izmantojot sabiedrisko transportu, lai nokļūtu ārstniecības iestādē veselības pārbaudes veikšanai un atgrieztos no tās;

1.12. kārtību un apmēru, kādā kompensē ceļa izdevumus, ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonu dienesta interesēs uz noteiktu laiku pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju un viņa nemaina dzīvesvietu;

1.13. kārtību un apmēru, kādā kompensē ar pārcelšanos saistītos izdevumus, ja amatpersonu (darbinieku) dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju un viņa maina dzīvesvietu;

1.14. kārtību un apmēru, kādā amatpersonai (darbiniekam) izmaksā kompensāciju par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, ja amatpersonu dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju uz noteiktu laiku;

1.15. kārtību, kādā piešķir un izmaksā ikmēneša kompensāciju Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonai, kura dienesta interesēs maina dzīvesvietu uz citu administratīvo teritoriju, ja viņa laulātais pārcelšanās dēļ zaudē darbu, nesaņem bezdarbnieka pabalstu, pensiju vai citus pastāvīgus ienākumus un jaunajā dienesta vietā citu darbu nav atradis (turpmāk – kompensācija sakarā ar laulātā ienākumu zaudēšanu);

1.16. kārtību, kādā atlīdzināmi zaudējumi, kas nodarīti amatpersonas (darbinieka) vai tās ģimenes locekļu (vecāku, vecvecāku, bērna, mazbērna, adoptētā, adoptētāja, brāļa, māsas, pusbrāļa, pusmāsas vai laulātā) mantai, kā arī kārtību, kādā atlīdzināms veselībai nodarītais kaitējums sakarā ar amatpersonas (darbinieka) amata (dienesta, darba) pienākumu izpildi (turpmāk – zaudējumu un kaitējuma kompensācija);

1.17. kārtību un apmēru, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi kompensē dienesta pienākumu izpildei nepieciešamā apģērba iegādes izdevumus, ja dienesta pienākumi to specifikas dēļ veicami civilajā apģērbā (turpmāk – dienesta pienākumu izpildei nepieciešamā apģērba iegādes kompensācija);

1.18. (svītrots ar MK 11.12.2012. noteikumiem Nr.837);

1.19. kārtību un apmēru, kādā amatpersonai (darbiniekam) piešķir apmaksātu papildatvaļinājumu;

1.20. (svītrots ar MK 06.08.2013. noteikumiem Nr.469).

2. Noteikumi neattiecas uz profesionālā dienesta karavīriem.

II. Pabalsts amatpersonas (darbinieka) nāves gadījumā

3. Lai saņemtu pabalstu amatpersonas (darbinieka) nāves gadījumā, viens no amatpersonas (darbinieka) ģimenes locekļiem vai persona, kura uzņēmusies amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu, gada laikā pēc amatpersonas (darbinieka) nāves iesniedz institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, kurā norāda pabalsta saņēmēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi un kontu kredītiestādē, uz kuru pārskaitāma pabalsta summa. Iesniegumā norāda arī mirušās amatpersonas vārdu, uzvārdu un miršanas datumu. Amatpersonas (darbinieka) ģimenes loceklis vai persona, kura uzņēmusies amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu, ir tiesīga iesniegt miršanas apliecības kopiju, uzrādot tās oriģinālu. Prasība iesniegt dokumentu kopijas un uzrādīt to oriģinālus nav attiecināma, ja dokumenti tiek iesniegti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti.

4. (Svītrots ar MK 21.04.2020. noteikumiem Nr. 224)

5. Pabalsta summu mēneša laikā pēc šo noteikumu 3.punktā minēto dokumentu saņemšanas pārskaita uz ģimenes locekļa vai personas, kura uzņēmusies amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu, norādīto kontu kredītiestādē.

II1. Pabalsts Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas nāves gadījumā

5.1 Lai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas laulātais un lejupējie, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējie radinieki saņemtu pabalstu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas nāves gadījumā, viņi sešu mēnešu laikā pēc amatpersonas nāves iesniedz institūcijā, kurā amatpersona ir veikusi dienesta pienākumus, iesniegumu par pabalsta vai tā daļas piešķiršanu, norādot pabalsta saņēmēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, kontu kredītiestādē, mirušās amatpersonas vārdu, uzvārdu un miršanas datumu, kā arī radniecību vai laulību apliecinoša dokumenta kopiju.

5.2 Šo noteikumu 5.1 punktā minēto iesniegumu persona, kas ir tiesīga saņemt pabalstu, var iesniegt gada laikā pēc Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas nāves, ja šo noteikumu 5.1 punktā minētajā termiņā tā ir rakstveidā informējusi institūciju par objektīviem apstākļiem, kas liedza laikus iesniegt iesniegumu. Ievērojot iesniegumā norādītos objektīvos apstākļus, institūcija nosaka termiņu radniecību vai laulību apliecinoša dokumenta kopijas iesniegšanai.

5.3 (Svītrots ar MK 21.04.2020. noteikumiem Nr. 224)

5.4 Pabalstu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas nāves gadījumā vienādās daļās piešķir mirušās amatpersonas laulātajam un lejupējiem radiniekiem. Ja lejupējo nav, tad pusi no pabalsta apmēra piešķir laulātajam, bet otru pusi – tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem, kuri ir pieteikušies pabalsta saņemšanai šo noteikumu 5.1 un 5.2 punktā noteiktajā kārtībā un termiņā.

5.5 Institūcija mēneša laikā pēc šo noteikumu 5.1 punktā minētā termiņa beigām pieņem lēmumu par pabalsta vai tā daļas piešķiršanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas nāves gadījumā, norādot piešķirtā pabalsta apmēru, vai par atteikumu piešķirt pabalstu. Šo noteikumu 5.2 punktā minētajā gadījumā pabalstu vai tā daļu rezervē līdz brīdim, kad tiek iesniegta radniecību vai laulību apliecinoša dokumenta kopija.

5.6 Ja persona, kas ir tiesīga saņemt pabalstu, institūcijas noteiktajā termiņā nav iesniegusi radniecību vai laulību apliecinoša dokumenta kopiju, institūcija pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt pabalstu vai tā daļu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas nāves gadījumā un attiecīgā pabalsta vai tā daļas summu proporcionāli izmaksā citiem pabalsta saņēmējiem, ja tādi ir.

5.7 Šo noteikumu 5.5 punktā minēto lēmumu par pabalsta piešķiršanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas nāves gadījumā institūcija paziņo personām, kas ir tiesīgas saņemt pabalstu, un institūcijai, kas izmaksā pabalstu.

5.8 Pabalstu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas nāves gadījumā izmaksā:

5.81. Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs, ja mirusi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi;

5.82. Ieslodzījuma vietu pārvalde, ja mirusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi;

5.83. attiecīgā valsts drošības iestāde, ja mirusi valsts drošības iestādes amatpersona.

5.84. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, ja mirusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersona.

5.9 Pabalstu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas nāves gadījumā vai tā daļu var izmaksāt divās vienādās daļās, pirmo daļu izmaksājot divu mēnešu laikā, bet otro daļu – sešu mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par pabalsta piešķiršanu. Attiecīgo summu pārskaita uz laulātā un lejupējo, bet ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējo radinieku norādīto kontu kredītiestādē.

III. Nelaimes gadījuma pabalsts

6. Institūcija saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nelaimes gadījumu izmeklēšanu izveido izmeklēšanas komisiju un izmeklē nelaimes gadījumu.

6.1 Pabalstu izmaksā gadījumos, ja amatpersona (darbinieks), kuras amata (dienesta, darba) pienākumu izpilde ir saistīta ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku), ir cietusi:

6.1 1. aizsargājot citu personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības vai valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem, kā arī sniedzot medicīnisko vai cita veida palīdzību atbilstoši amatpersonas (darbinieka) amata (dienesta, darba) pienākumiem;

6.1 2. pārvietojoties specializētā transportlīdzeklī ar ieslēgtām bākugunīm, veicot ugunsdzēsības un glābšanas darbus, tai skaitā veicot meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un dzēšanu vai tehnisko līdzekļu paaugstināta riska sagatavošanas darbus, kā arī zemūdens meklēšanas darbus;

6.1 3. veicot tiešas robežkontroles funkcijas, kā arī tieši kontrolējot ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas nosacījumu izpildi un atbilstoši tiem turot ārzemniekus apsardzībā, pavadot apsardzes uzraudzībā vai izraidot;

6.1 4. veicot reaģēšanas vai neatliekamos seku likvidēšanas pasākumus katastrofas gadījumā, kā arī veicot radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli;

6.15. tieši nodrošinot personu aizturēšanu, kā arī drošības līdzekļa (apcietinājums) vai kriminālsoda (brīvības atņemšana) izpildi;

6.1 6. piedaloties institūcijas vadītāja noteiktajā speciālajā apmācībā, treniņnodarbībās vai sporta pasākumos, kas ir tieši saistīti ar iestādes pamatfunkciju veikšanu;

6.1 7. veicot normatīvo aktu prasību pārbaudi, konstatējot, izmeklējot un novēršot pārkāpumus, kā arī pieņemot lēmumu par soda uzlikšanu vainīgajai personai;

6.1 8. apmeklējot militāros objektus, bruņoto spēku vienību dislokācijas vietas un mācību poligonus, kā arī apsekojot vietas, kur iespējama saskare ar nesprāgušu munīciju;

6.1 9. veicot amata (dienesta, darba) pienākumus ārvalstī, tai skaitā piedaloties starptautiskā misijā vai operācijā, un ciešot karadarbībā, pilsoņu karā, bruņotā konfliktā, terora aktā, ārvalsts sankcionētā vardarbībā, dabas vai citā katastrofā vai citos nepārvaramas varas apstākļos;

6.1 10. veicot sociālās uzvedības korekcijas pasākumus soda izciešanas vietās, apmeklējot notiesātos brīvības atņemšanas iestādēs, kā arī organizējot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskā darba – izpildi vai veicot nosacīti notiesāto personu, pirms termiņa no soda atbrīvoto personu, kā arī to personu uzraudzību, pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un īstenojot probācijas programmas;

6.1 11. veicot dienesta pienākumus, kas saistīti ar izlūkošanas, pretizlūkošanas vai operatīvās darbības pasākumu veikšanu un valsts noslēpuma aizsardzību.

7. Amatpersonai (darbiniekam) nelaimes gadījuma pabalstu izmaksā, ja ir spēkā šādi nosacījumi:

7.1. nelaimes gadījums noticis, pildot šo noteikumu 6.1 punktā minētos pienākumus;

7.2. amatpersona (darbinieks) guvusi šo noteikumu 1. pielikumā minēto veselības bojājumu;

7.3. komisija, kura izmeklējusi nelaimes gadījumu un tā apstākļus, ir sastādījusi aktu, konstatējot, ka nelaimes gadījums noticis, pildot šo noteikumu 6.1 punktā minētos pienākumus;

7.4. tās institūcijas vadītājs, kurā amatpersona (darbinieks) pilda amata (dienesta, darba) pienākumus, vai institūcijas vadītāja pilnvarota amatpersona ir pieņēmusi lēmumu par pabalsta piešķiršanu (turpmāk – lēmums).

7.1 Lēmumu par pabalsta piešķiršanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm pieņem Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs mēneša laikā pēc Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas (turpmāk – CMEK) atzinuma saņemšanas vai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmuma saņemšanas par amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi piešķirto invaliditātes grupu. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm pieņem Ieslodzījuma vietu pārvalde mēneša laikā pēc CMEK atzinuma saņemšanas vai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmuma saņemšanas par amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi piešķirto invaliditātes grupu.

7.2 Lēmumu par pabalsta piešķiršanu valsts drošības iestāžu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām pieņem attiecīgās iestādes vadītājs mēneša laikā pēc ārstniecības iestādes sagatavotas izziņas saņemšanas par veselības bojājuma smaguma pakāpi vai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmuma saņemšanas par valsts drošības iestādes vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai piešķirto invaliditātes grupu.

7.3 Militārajam darbiniekam nelaimes gadījuma pabalstu izmaksā arī tad, ja ir spēkā šādi nosacījumi:

7.31. nelaimes gadījums noticis, pildot amata pienākumus militārajās mācībās;

7.32. militārais darbinieks ir guvis šo noteikumu 1. pielikumā minēto veselības bojājumu;

7.33. komisija, kura izmeklējusi nelaimes gadījumu un tā apstākļus, ir sastādījusi aktu, konstatējot, ka nelaimes gadījums noticis, pildot amata pienākumus militārajās mācībās;

7.34. tās institūcijas vadītājs, kurā militārais darbinieks pilda darba pienākumus, vai institūcijas vadītāja pilnvarota amatpersona ir pieņēmusi lēmumu par pabalsta piešķiršanu.

7.4 Lēmumu par pabalsta piešķiršanu militārajam darbiniekam pieņem mēneša laikā pēc Iekšlietu ministrijas CMEK atzinuma saņemšanas vai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmuma saņemšanas par militārajam darbiniekam piešķirto invaliditātes grupu.

8. Lēmumu sagatavo četros eksemplāros (izņemot gadījumu, kad lēmums tiek sagatavots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti) pa vienam eksemplāram:

8.1. attiecīgajai institūcijai (struktūrvienībai), kurā amatpersona (darbinieks) pilda amata (dienesta, darba) pienākumus;

8.2. amatpersonai (darbiniekam);

8.3. institūcijai, kura izmaksās nelaimes gadījuma pabalstu, ja tā nav šo noteikumu 8.1.apakšpunktā minētā institūcija. Lēmuma eksemplāram pievieno normatīvajos aktos par nelaimes gadījuma izmeklēšanu noteiktajā kārtībā sastādītā akta kopiju par nelaimes gadījumu darbā;

8.4. nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisijai (uzglabāšanai lietvedībā).

8.1 Lēmumu, ko pieņēmis attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs, sagatavo divos eksemplāros (izņemot gadījumu, kad lēmums tiek sagatavots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti) – pa vienam eksemplāram:

8.1 1. attiecīgajai valsts drošības iestādei, kurā amatpersona pilda dienesta (amata) pienākumus;

8.1 2. valsts drošības iestādes amatpersonai.

8.2 Lēmumu, ko pieņēmis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, sagatavo divos eksemplāros (izņemot gadījumu, kad lēmums tiek sagatavots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti) – pa vienam eksemplāram:

8.21. iestādei, kurā amatpersona pilda dienesta (amata) pienākumus;

8.22. amatpersonai.

9. Nelaimes gadījumā gūto veselības bojājumu smaguma pakāpi nosaka saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu.

9.1 Nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi valsts drošības iestādes vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai atbilstoši šo noteikumu 1. un 2. pielikumam nosaka ārstniecības iestāde, ar kuru iestāde, kurā amatpersona pilda dienesta pienākumus, noslēgusi vienošanos. Veselības bojājuma smaguma pakāpi nosaka, pamatojoties uz akta kopiju par nelaimes gadījumu darbā, amatpersonas iesniegtajiem ārstniecības iestāžu medicīniskās dokumentācijas izrakstiem par nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma ārstēšanu un citiem dokumentiem.

9.2 Šo noteikumu 9.1 punktā minētos dokumentus valsts drošības iestādes vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanai attiecīgā iestāde, kurā amatpersona pilda dienesta pienākumus, nosūta ārstniecības iestādei pēc amatpersonas ārstēšanās pabeigšanas.

9.3 Valsts drošības iestādes vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai ir pienākums pēc iestādes pieprasījuma, kurā tā pilda dienesta pienākumus, lūgt attiecīgā speciālista atzinumu vai veikt papildizmeklējumus, kas nepieciešami nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma noteikšanai, un iesniegt attiecīgajai iestādei minētā atzinuma un papildizmeklējumu rezultātus.

9.4 Pēc nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanas ārstniecības iestāde sagatavo izziņu par veselības bojājuma smaguma pakāpi atbilstoši šo noteikumu 1. un 2. pielikumā minētajiem kritērijiem. Ja gūta atkārtota trauma ar to pašu lokalizāciju un ir saglabājušās iepriekš gūtās traumas sekas, to norāda minētajā izziņā. Ārstniecības iestādes sagatavoto izziņu nosūta iestādei, kurā amatpersona pilda dienesta pienākumus.

10. Nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi amatpersonai (darbiniekam), izņemot valsts drošības iestādes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu, nosaka Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija (turpmāk – CMEK) (izņemot gadījumu, ja amatpersonai (darbiniekam) Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā noteikta invaliditāte), pamatojoties uz institūcijas nosūtījumu un akta kopiju par nelaimes gadījumu darbā, kā arī amatpersonas (darbinieka) iesniegtajiem ārstniecības iestāžu medicīniskās dokumentācijas izrakstiem par nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma ārstēšanu.

10.1 Izdevumus, kas saistīti ar veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanu, sedz institūcija, kurā amatpersona (darbinieks) pilda amata (dienesta, darba) pienākumus vai kura amatpersonu (darbinieku) ir norīkojusi dalībai starptautiskajā misijā vai operācijā. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi šos izdevumus sedz institūcija, kura apmaksā veselības aprūpes pakalpojumus un izmeklējumus, kas nepieciešami atzinuma sniegšanai par amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienesta pienākumu izpildei.

11. Amatpersonu (darbinieku) ar nosūtījumu veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanai (3. pielikums) uz CMEK nosūta pēc darbnespējas beigām vai amatpersonas (darbinieka) paziņojuma par ārstēšanās pabeigšanu, vai pēc 16 nedēļu ilga ārstēšanās perioda, ja darbnespēja turpinās. Amatpersonu (darbinieku) veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanai uz CMEK nosūta, ja pirms nosūtīšanas nav konstatēti Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktie pabalstu izmaksas ierobežojumi vai CMEK atzinums ir nepieciešams lēmuma par pabalsta piešķiršanu pieņemšanai.

11.1 Nosakot veselības traucējuma smaguma pakāpi, CMEK izvērtē:

11.1 1. traumas vai cita nodarījuma smagumu uzreiz pēc nelaimes gadījuma, kā arī tā izraisītās komplikācijas, ar objektīvām izmeklēšanas metodēm apstiprinātās seku parādības un funkciju traucējumus pēc ārstēšanās;

11.1 2. medicīnisko dokumentāciju pirms nelaimes gadījuma un aktā vai paskaidrojumā minētos nelaimes gadījuma apstākļus;

11.1 3. ārstniecības personas izsniegtos medicīniskās dokumentācijas izrakstus par veselības stāvokli uzreiz pēc nelaimes gadījuma un ārstēšanās laikā veiktajiem izmeklējumiem un izmantotajām ārstniecības metodēm.

11.2 Amatpersonai (darbiniekam) ir pienākums, pamatojoties uz CMEK nosūtījumu, lūgt attiecīgā speciālista atzinumu vai veikt papildizmeklējumus un iesniegt minēto atzinumu un papildizmeklējumu rezultātus CMEK atzinuma sagatavošanai.

12. Ja amatpersona (darbinieks) nelaimes gadījumā guvusi veselības bojājumus ar dažādām smaguma pakāpēm, kopējo smaguma pakāpi nosaka atbilstoši smagākajiem veselības bojājumiem. Ja gūta trauma, noteicošais ir traumas smagums un tās radītās sekas, nevis amatpersonas (darbinieka) darbspēju zaudējuma ilgums. Izmaksājamo pabalstu aprēķina atbilstoši veselības bojājumu smagākajai pakāpei vienā nelaimes gadījumā.

13. Vienas un tās pašas lokalizācijas atkārtotas traumas gadījumā, ja saglabājušās iepriekš gūtās traumas sekas, nelaimes gadījuma pabalstu izmaksā 50 procentu apmērā no attiecīgajai smaguma pakāpei noteiktā apmēra.

14. Pabalstu akūtas infekcijas gadījumā piešķir un izmaksā, ja inficēšanās notikusi nelaimes gadījumā, kas saistīts ar bioloģisko terorismu, katastrofu seku likvidāciju, tiešu kontaktu ar asinīm vai citiem infekcioziem biomateriāliem, un:

14.1. inficēšanās risks dokumentēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par nelaimes gadījuma izmeklēšanu;

14.2. primārajā medicīniskajā pārbaudē uzreiz pēc nelaimes gadījuma un medicīniskās novērošanas sākumā veiktajos asins paraugu izmeklējumos inficēšanās ar šajā punktā minētajiem slimību izraisītājiem nav konstatēta;

14.3. inficēšanās diagnosticēta medicīniskās novērošanas laikā.

15. Pēc nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanas CMEK sagatavo atzinumu par nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi (turpmāk – atzinums) (4.pielikums). Ja trauma ir vienas un tās pašas lokalizācijas atkārtota trauma un saglabājušās iepriekš gūtās traumas sekas, to norāda atzinumā.

16. CMEK atzinumu nosūta institūcijai (struktūrvienībai), kurā amatpersona (darbinieks) pilda amata (dienesta, darba) pienākumus un kura ir nosūtījusi amatpersonu (darbinieku) uz komisiju. CMEK atzinumu par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm nosūta Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram.

16.1 Ja amatpersonai (darbiniekam) pārskata nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi, nosakot smagāku pakāpi, atbilstoši no jauna noteiktajai veselības bojājuma smaguma pakāpei pārskata arī pabalsta apmēru.

17. (Svītrots ar MK 28.10.2014. noteikumiem Nr.660)

18. Ja amatpersonai (darbiniekam) piecu gadu laikā pēc nelaimes gadījuma veselības stāvoklis ir pasliktinājies un noteikta invaliditāte vai cita invaliditātes grupa uz laiku, ne mazāku par vienu gadu, atbilstoši no jauna noteiktajai invaliditātes grupai maina arī pabalsta apmēru. Ja amatpersonai (darbiniekam) gada laikā, atkārtoti nosakot invaliditāti, tiek noteikta vieglāka invaliditātes grupa, nelaimes gadījuma pabalstu piešķir atbilstoši laikposmam, uz kuru gada laikā piešķirta attiecīgā invaliditātes grupa.

18.1 Ja nelaimes gadījuma pabalsta apmērs tiek pārskatīts, no amatpersonai izmaksājamā pabalsta atskaita summu, kura jau ir izmaksāta par to pašu nelaimes gadījumu.

19. Lai saņemtu pabalstu, amatpersona (darbinieks), kurai noteikta invaliditāte uz laiku, ne mazāku par vienu gadu, vai persona, kura pārstāv viņas intereses, ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc invaliditātes grupas piešķiršanas iesniedz tās institūcijas vadītājam, kura veiks nelaimes gadījuma pabalsta izmaksu, vai institūcijas vadītāja pilnvarotai amatpersonai iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, norādot amatpersonas (darbinieka) vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi un kontu kredītiestādē, kā arī informāciju par amatpersonai (darbiniekam) piešķirto invaliditātes grupu. Amatpersona (darbinieks) ir tiesīga iesniegt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu par amatpersonai (darbiniekam) piešķirto invaliditātes grupu.

20. Lai saņemtu nelaimes gadījuma pabalstu, amatpersona (darbinieks), kurai radušies veselības bojājumi, 18 mēnešu laikā pēc nelaimes gadījuma iesniedz institūcijā, kura pieņem lēmumu par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu, iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, norādot vārdu, uzvārdu, personas kodu, dienesta vietu, amatu, deklarētās dzīvesvietas adresi un kontu kredītiestādē. Saziņas nodrošināšanai var norādīt tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi.

21. Pabalstu var izmaksāt divās daļās, pārskaitot pabalsta summu uz amatpersonas (darbinieka) norādīto kontu kredītiestādē:

21.1. ne mazāk kā 50 % no pabalsta apmēra – triju mēnešu laikā pēc visu pabalsta izmaksai nepieciešamo dokumentu saņemšanas;

21.2. atlikušo pabalsta daļu – sešu mēnešu laikā pēc visu pabalsta izmaksai nepieciešamo dokumentu saņemšanas.

21.1 Lēmumus par pabalsta piešķiršanu un izmaksu, kā arī to pieņemšanai iesniegtos dokumentus un informāciju glabā 10 gadus no lēmuma pieņemšanas brīža.

22. (Svītrots ar MK 21.04.2020. noteikumiem Nr. 224)

22.1 Amatpersona (darbinieks) papildus šo noteikumu 7. un 7.3 punktā minētajam nelaimes gadījuma pabalstam var saņemt nelaimes gadījuma pabalstu un pabalstu par morālām ciešanām nelaimes gadījuma laikā arī no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Par pašvaldības piešķirtā pabalsta apmēru un izmaksāšanas kārtību lemj attiecīgā pašvaldība.

III1. Nelaimes gadījuma pabalsts Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai

22.2 Lai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersona saņemtu pabalstu sakarā ar nelaimes gadījumu, kas nav saistīts ar šo noteikumu 6.1 punktā noteikto dienesta (amata) pienākumu pildīšanu, bet persona ir guvusi ievainojumu vai sakropļojumu vai tās veselībai nodarīts citāds kaitējums (izņemot arodslimību) un 12 mēnešu laikā pēc nelaimes gadījuma Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija attiecīgajai personai noteikusi invaliditāti uz laiku, kas nav mazāks par vienu gadu, amatpersona mēneša laikā pēc invaliditātes grupas piešķiršanas iesniedz institūcijā, kurā tā pilda dienesta pienākumus, iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, norādot vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi un kontu kredītiestādē. Saziņas nodrošināšanai var norādīt tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi. Amatpersona ir tiesīga iesniegt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu par amatpersonai noteikto invaliditātes grupu.

22.3 Lai amatpersona saņemtu pabalstu sakarā ar nelaimes gadījumu, kas nav saistīts ar šo noteikumu 6.1 punktā noteikto dienesta (amata) pienākumu pildīšanu, bet persona ir guvusi smagu, vidēju vai vieglu (ja pārejošā darbnespēja ilgst vairāk par sešām dienām) veselības bojājumu, tā mēneša laikā pēc darbnespējas beigšanās iesniedz institūcijā, kurā amatpersona pilda dienesta pienākumus, iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, norādot vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi un kontu kredītiestādē. Saziņas nodrošināšanai var norādīt tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi.

22.4 Ja nelaimes gadījums noticis ārpus dienesta pienākumu izpildes laika, amatpersona vienlaikus ar šo noteikumu 22.2 un 22.3 punktā minēto iesniegumu institūcijā iesniedz paskaidrojumu par notikušā nelaimes gadījuma apstākļiem, apliecinājumu, ka nepastāv Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktie pabalstu izmaksas ierobežojumi, kā arī ārstniecības personas izsniegtu medicīnisko dokumentāciju par nelaimes gadījumā gūtajiem veselības bojājumiem.

22.5 Mēneša laikā pēc šo noteikumu 22.4 punktā minēto dokumentu saņemšanas institūcija noskaidro nelaimes gadījuma apstākļus, ja nelaimes gadījums noticis ārpus dienesta pienākumu izpildes laika, un:

22.51. ja nelaimes gadījums noticis Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, – sagatavo nelaimes gadījuma apstākļu izvērtējumu (4.1pielikums) un nosūta to institūcijai, kura pieņem lēmumu par pabalsta piešķiršanu, kopā ar amatpersonas iesniegumu par pabalsta piešķiršanu un amatpersonas iesniegtajiem dokumentiem (medicīnisko dokumentāciju par nelaimes gadījumā gūtajiem veselības bojājumiem, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu par amatpersonai noteikto invaliditāti (ja amatpersonai noteikta invaliditāte)), kā arī CMEK kopā ar nosūtījumu veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanai (izņemot gadījumu, ja amatpersonai noteikta invaliditāte);

22.52. ja nelaimes gadījums noticis valsts drošības iestādes vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai, – sagatavo aktu par nelaimes gadījumu un ārstniecības iestādei, ar kuru iestāde, kurā amatpersona pilda dienesta pienākumus, noslēgusi vienošanos, nosūta amatpersonas iesniegtos dokumentus par nelaimes gadījumā gūtajiem veselības bojājumiem un to ārstēšanu veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanai.