Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām

22.6 CMEK, pamatojoties uz institūcijas nosūtījumu un aktu (kopija) par nelaimes gadījumu darbā vai šo noteikumu 22.5 punktā minētā nelaimes gadījuma apstākļu izvērtējumu, kā arī amatpersonas iesniegtajiem ārstniecības iestāžu medicīniskās dokumentācijas izrakstiem par nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma ārstēšanu, mēneša laikā pēc attiecīgo dokumentu saņemšanas nosaka nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi. Valsts drošības iestādes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai ārstniecības iestāde, ar kuru attiecīgā iestāde noslēgusi vienošanos, pamatojoties uz aktu (kopija) par nelaimes gadījumu, kā arī ārstniecības iestāžu medicīniskās dokumentācijas izrakstiem par nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma ārstēšanu un papildu dokumentiem par personas apskati vai izmeklējumu (ja šādas darbības ir nepieciešamas), mēneša laikā pēc attiecīgo dokumentu saņemšanas nosaka nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi.

22.7 Amatpersonu uz CMEK veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanai nosūta un CMEK atzinumu sagatavo šo noteikumu 11., 11.1, 11.2, 12., 13., 15. un 16. punktā noteiktajā kārtībā. Valsts drošības iestādes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi nosaka un izziņu sagatavo šo noteikumu 9.1, 9.2, 9.3, 9.4, 12. un 13. punktā noteiktajā kārtībā.

22.8 Lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt pabalstu pieņem šādā kārtībā:

22.81. lēmumu par pabalsta piešķiršanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi pieņem Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs mēneša laikā pēc šo noteikumu 22.7 punktā minētā CMEK atzinuma saņemšanas, pamatojoties uz amatpersonas iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, šo noteikumu 22.51. apakšpunktā minēto nelaimes gadījuma apstākļu izvērtējumu vai aktu par nelaimes gadījumu darbā (ja nelaimes gadījums noticis darba (dienesta) laikā, bet tas nav saistīts ar šo noteikumu 6.1 punktā noteikto dienesta (amata) pienākumu pildīšanu), vai atzinumu par nelaimes gadījumu darbā un šo noteikumu 22.7 punktā minēto CMEK atzinumu;

22.82. lēmumu par pabalsta piešķiršanu Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi pieņem Ieslodzījuma vietu pārvalde mēneša laikā pēc šo noteikumu 22.7 punktā minētā CMEK atzinuma saņemšanas, pamatojoties uz amatpersonas iesniegumu par pabalsta piešķiršanu un šo noteikumu 22.7 punktā minēto CMEK atzinumu;

22.83. lēmumu par pabalsta piešķiršanu valsts drošības iestādes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai pieņem attiecīgā iestāde, kurā amatpersona pilda dienesta pienākumus, mēneša laikā pēc šo noteikumu 22.7 punktā minētās izziņas saņemšanas, pamatojoties uz amatpersonas iesniegumu par pabalsta piešķiršanu un šo noteikumu 22.7 punktā minēto izziņu;

22.84. lēmumu par pabalsta piešķiršanu pieņem, ja amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersona guvusi šo noteikumu 1. pielikumā minēto veselības bojājumu;

22.85. lai pieņemtu lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt pabalstu, institūcija, kas pieņem lēmumu, ir tiesīga pieprasīt un saņemt:

22.85.1. no institūcijas, kurā amatpersona pilda dienesta pienākumus, – informāciju par amatpersonas darba (dienesta) nespēju (tās sākuma, beigu datumu un ilgumu), ja atvērta darbnespējas lapa, vai attaisnotu prombūtni (atvaļinājumu), ja darbnespējas lapa nav atvērta;

22.85.2. no amatpersonas – ārstniecības personas izsniegtu medicīnisko dokumentāciju, kas apliecina amatpersonas vēršanos ārstniecības iestādē pēc nelaimes gadījuma, darba (dienesta) nespēju (ja amatpersonai piecu dienu laikā pēc nelaimes gadījuma nav izsniegta darbnespējas lapa) un darba (dienesta) nespējas cēloni un cēloņsakarību ar nelaimes gadījumu un amatpersonai konstatētajiem veselības bojājumiem, kā arī informāciju par ārstniecības iestādē veikto pārbaudi par alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu ietekmi pēc nelaimes gadījuma un pārbaudes rezultātiem;

22.86. ja amatpersonai piecu dienu laikā pēc nelaimes gadījuma nav izsniegta darbnespējas lapa attaisnotas prombūtnes dēļ (pirms nelaimes gadījuma atvērta cita darbnespējas lapa vai piešķirts atvaļinājums), institūcija, kas pieņem lēmumu, izvērtējot saņemto informāciju par amatpersonas darba (dienesta) nespēju, attaisnoto prombūtni un medicīnisko dokumentāciju, pieņem lēmumu par pabalsta piešķiršanu, ja iespējams konstatēt, ka amatpersonas nelaimes gadījumā iegūtie veselības bojājumi vai to ārstniecības process nebija savietojams ar spēju veikt darba (dienesta) pienākumus ilgāk par sešām dienām, un ir konstatēti citi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktie pabalstu izmaksas nosacījumi.

22.9 Lēmumu par pabalsta piešķiršanu sagatavo trijos eksemplāros (izņemot gadījumu, ja lēmums tiek sagatavots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti) un pa vienam eksemplāram izsniedz:

22.9 1. institūcijai, kurā amatpersona pilda dienesta (amata) pienākumus;

22.9 2. amatpersonai;

22.9 3. institūcijai, kas veic pabalsta izmaksu.

22.10 Ja piecu gadu laikā pēc nelaimes gadījuma amatpersonas veselības stāvoklis ir pasliktinājies un noteikta invaliditāte vai cita invaliditātes grupa uz laiku, ne mazāku par vienu gadu, atbilstoši noteiktajai invaliditātes grupai pārskata arī pabalsta apmēru. Ja pabalsta apmērs tiek mainīts, no amatpersonai izmaksājamā pabalsta atskaita summu, kura jau ir izmaksāta par to pašu nelaimes gadījumu. Ja amatpersonai, gada laikā atkārtoti nosakot invaliditāti, noteikta vieglāka invaliditātes grupa, nelaimes gadījuma pabalstu piešķir atbilstoši laikposmam, uz kuru gada laikā piešķirta attiecīgā invaliditātes grupa. Ja amatpersonai pārskata nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi, nosakot smagāku pakāpi, vai amatpersonai (darbiniekam) piecu gadu laikā pēc nelaimes gadījuma veselības stāvoklis ir pasliktinājies un noteikta smagāka pakāpe, atbilstoši no jauna noteiktajai veselības bojājuma smaguma pakāpei maina arī pabalsta apmēru.

22.11 Izdevumus, kas saistīti ar veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanu, sedz institūcija, kura apmaksā veselības aprūpes pakalpojumus un izmeklējumus, kas nepieciešami atzinuma sniegšanai par amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienesta pienākumu izpildei.

22.12 Pabalstu amatpersonai izmaksā šo noteikumu 13., 18.1 un 21. punktā minētajā kārtībā.

22.13 Lēmumus par pabalsta piešķiršanu un izmaksu, kā arī to pieņemšanai iesniegtos dokumentus un informāciju glabā atbilstoši šo noteikumu 21.1 punktam.

IV. Pabalsts sakarā ar amatpersonas (darbinieka) bojāeju

23. Lai amatpersonas (darbinieka) laulātais un lejupējie, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējie radinieki saņemtu pabalstu sakarā ar amatpersonas (darbinieka) bojāeju, viņi sešu mēnešu laikā pēc amatpersonas (darbinieka) nāves iesniedz institūcijā, kurā amatpersona (darbinieks) ir veikusi amata (dienesta, darba) pienākumus, iesniegumu par pabalsta vai tā daļas piešķiršanu, norādot pabalsta saņēmēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, kontu kredītiestādē, mirušās amatpersonas (darbinieka) vārdu, uzvārdu un miršanas datumu un radniecību apliecinoša dokumenta kopiju.

23.1 Pabalstu sakarā ar amatpersonas (darbinieka) bojāeju izmaksā šo noteikumu 6.1 un 7.3 punktā minētajos gadījumos.

23.2 Šo noteikumu 23. punktā minēto iesniegumu persona, kas ir tiesīga saņemt pabalstu, var iesniegt gada laikā pēc amatpersonas (darbinieka) nāves, ja tā šo noteikumu 23. punktā minētajā termiņā ir rakstveidā informējusi institūciju par objektīviem apstākļiem, kas liedza laikus iesniegt iesniegumu. Ievērojot iesniegumā norādītos objektīvos apstākļus, institūcija nosaka termiņu radniecību vai laulību apliecinoša dokumenta kopijas iesniegšanai.

24. (Svītrots ar MK 21.04.2020. noteikumiem Nr. 224)

25. Ja tās institūcijas vadītājs, kurā amatpersona (darbinieks) ir veikusi amata (dienesta, darba) pienākumus, vai institūcijas vadītāja pilnvarota amatpersona, pamatojoties uz nelaimes gadījuma speciālās izmeklēšanas komisijas sastādīto aktu, ir pieņēmusi lēmumu izmaksāt pabalstu sakarā ar amatpersonas (darbinieka) bojāeju, lēmumu kopā ar sastādītā akta apstiprinātu kopiju un šo noteikumu 23.punktā minētajiem dokumentiem nosūta institūcijai, kura izmaksās pabalstu.

26. Pabalstu sakarā ar amatpersonas (darbinieka) bojāeju izmaksā vienādās daļās amatpersonas (darbinieka) laulātajam un lejupējiem. Ja lejupējo nav, tad pusi no pabalsta apmēra piešķir laulātajam, bet otru pusi – tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem, kuri ir pieteikušies pabalsta saņemšanai šo noteikumu 23. un 23.2 punktā noteiktajā termiņā.

26.1 Institūcija mēneša laikā pēc šo noteikumu 23. punktā minētā termiņa beigām pieņem lēmumu par pabalsta vai tā daļas piešķiršanu sakarā ar amatpersonas (darbinieka) bojāeju, norādot piešķirtā pabalsta apmēru, vai par atteikumu piešķirt pabalstu. Šo noteikumu 23.2 punktā minētajā gadījumā pabalsts vai tā daļa tiek rezervēta līdz brīdim, kad tiek iesniegta radniecību vai laulību apliecinoša dokumenta kopija.

26.2 Ja radniecību vai laulību apliecinoša dokumenta kopija netiek iesniegta institūcijas noteiktajā termiņā, institūcija pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt pabalstu vai tā daļu amatpersonas (darbinieka) nāves gadījumā un pabalsts vai tā daļa tiek proporcionāli izmaksāta citiem pabalsta saņēmējiem, ja tādi ir.

27. Pabalstu sakarā ar amatpersonas (darbinieka) bojāeju vai tā daļu var izmaksāt divās vienādās daļās, pirmo daļu izmaksājot divu mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par pabalsta piešķiršanu sakarā ar amatpersonas (darbinieka) bojāeju un otro daļu izmaksājot sešu mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par pabalsta piešķiršanu sakarā ar amatpersonas (darbinieka) bojāeju. Attiecīgo summu pārskaita uz laulātā un lejupējo, bet ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējo radinieku norādīto kontu kredītiestādē.

28. Ja tās institūcijas vadītājs, kurā amatpersona (darbinieks) ir veikusi amata (dienesta, darba) pienākumus, vai institūcijas vadītāja pilnvarota amatpersona ir pieņēmusi lēmumu par atteikumu izmaksāt pabalstu sakarā ar amatpersonas (darbinieka) bojāeju, institūcija nosūta lēmumu amatpersonas (darbinieka) laulātajam un lejupējiem, bet ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem, kuri ir pieteikušies pabalsta saņemšanai.

29. (Svītrots ar MK 21.04.2020. noteikumiem Nr. 224)

V. Ar amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu saistīto izdevumu segšana

30. No valsts budžeta līdzekļiem sedz šādus ar amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu saistītos izdevumus:

30.1. zārka iegādes izdevumus;

30.2. maksu par morga pakalpojumiem;

30.3. maksu par apbedīšanas piederumiem;

30.4. maksu par vainagu un sēru lenti;

30.5. maksu par transporta pakalpojumiem (katafalks, autobuss);

30.6. maksu par pakalpojumiem kapos;

30.7. maksu par bēru ceremoniju;

30.8. maksu par dokumentu noformēšanu;

30.9. maksu par kremāciju;

30.10. maksu par kapu apmalēm un kapu plāksnēm.

31. Maksimālais ar amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu saistīto izdevumu apmērs, ko sedz no valsts budžeta līdzekļiem, ir 1138,3 euro.

32. Ar amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu saistīto izdevumu summu atbilstoši šos izdevumus apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem institūcija var pārskaitīt:

32.1. ar apbedīšanu saistītā pakalpojuma sniedzējam saskaņā ar tā iesniegtu rēķinu;

32.2. personai, kura uzņēmusies amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu un segusi ar to saistītos izdevumus.

33. Lai personai, kura uzņēmusies amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu un segusi ar to saistītos izdevumus, tiktu atmaksāti ar apbedīšanu saistītie izdevumi, viņa gada laikā pēc amatpersonas (darbinieka) apbedīšanas iesniedz tās institūcijas vadītājam, kurā amatpersona (darbinieks) ir veikusi amata (dienesta, darba) pienākumus, vai institūcijas vadītāja pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

33.1. iesniegumu par apbedīšanas izdevumu segšanu, norādot vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, kontu kredītiestādē, uz kuru pārskaitāma apbedīšanas izdevumu summa. Iesniegumā norāda arī mirušās amatpersonas (darbinieka) vārdu, uzvārdu un miršanas datumu. Persona, kura uzņēmusies amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu un segusi ar to saistītos izdevumus, ir tiesīga iesniegt miršanas apliecības kopiju, uzrādot tās oriģinālu. Prasība iesniegt dokumentu kopijas un uzrādīt to oriģinālus nav attiecināma, ja dokumenti tiek iesniegti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti;

33.2. apbedīšanas izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus (čekus, kvītis, rēķinus).

34. (Svītrots ar MK 21.04.2020. noteikumiem Nr. 224)

35. Personai, kura uzņēmusies amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu, apbedīšanas izdevumus atmaksā mēneša laikā pēc šo noteikumu 33.punktā minēto dokumentu iesniegšanas.

VI. Pabalsts sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi

36. Lai amatpersona (darbinieks) saņemtu pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa (laulātais, bērni, mazbērni, vecāki, vecvecāki, adoptētāji un adoptētie, brāļi, māsas, pusbrāļi un pusmāsas) vai apgādājamā nāvi, amatpersona (darbinieks) gada laikā pēc ģimenes locekļa vai apgādājamā nāves iesniedz attiecīgās institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai iesniegumu par pabalsta piešķiršanu. Amatpersona (darbinieks) ir tiesīga iesniegt miršanas apliecības kopiju, kā arī radniecību, laulību vai apgādību apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu. Prasība iesniegt dokumentu kopijas un uzrādīt to oriģinālus nav attiecināma, ja dokumenti tiek iesniegti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti.

37. (Svītrots ar MK 21.04.2020. noteikumiem Nr. 224)

38. Pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi izmaksā mēneša laikā pēc šo noteikumu 36.punktā minēto dokumentu saņemšanas, pārskaitot pabalsta summu uz amatpersonas (darbinieka) norādīto kontu kredītiestādē.

VII. Pārcelšanās pabalsts

39. Lai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersona saņemtu pārcelšanās pabalstu, viņa divu mēnešu laikā pēc dzīvesvietas maiņas iesniedz attiecīgās institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, kurā norādītas ziņas (vārds, uzvārds) par katru ģimenes locekli un apgādājamo, kas pārceļas kopā ar amatpersonu un pastāvīgi uzturēsies attiecīgajā dzīvesvietā. Amatpersona ir tiesīga iesniegt dzīvesvietas maiņu apliecinoša dokumenta kopiju, kā arī ģimenes locekļu vai apgādājamo radniecību vai apgādību apliecinoša dokumenta kopiju. Prasība iesniegt dokumentu kopijas nav attiecināma, ja dokumenti tiek iesniegti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti.

40. (Svītrots ar MK 21.04.2020. noteikumiem Nr. 224)

41. Ja dienesta interesēs uz citu administratīvo teritoriju pārceļ Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonas, kas ir laulātie, pārcelšanās pabalstu piešķir tai amatpersonai, kurai pabalsta apmērs ir lielāks. Otram laulātajam pārcelšanās pabalstu nosaka tādā apmērā, kāds tas paredzēts ģimenes loceklim.

42. Pārcelšanās pabalstu izmaksā mēneša laikā pēc šo noteikumu 39.punktā minēto dokumentu saņemšanas, pārskaitot pabalsta summu uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonas kontu kredītiestādē. Pārcelšanās pabalstu neizmaksā, ja amatpersonas ģimenes locekļu dzīvesvietas maiņa notiek pēc tam, kad pagājusi puse no laika, uz kuru amatpersona pārcelta.

43. Ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonas un viņas ģimenes locekļu dzīvesvietas maiņa nenotiek vienlaikus, amatpersona šo noteikumu 39.punktā minētos dokumentus iesniedz par katru personu divu mēnešu laikā pēc attiecīgās personas dzīvesvietas maiņas.

VIII. Kompensācija mācību izdevumu segšanai

44. Lai saņemtu mācību maksas kompensāciju, amatpersona (darbinieks) iesniedz attiecīgās institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

44.1. iesniegumu par mācību maksas kompensācijas izmaksāšanu (norādot kontu kredītiestādē, uz kuru pārskaitāma mācību maksas kompensācijas summa);

44.2. izglītības iestādes izziņu, kas apliecina, ka amatpersona (darbinieks) uzņemta attiecīgajā izglītības iestādē (norāda studiju programmas (apakšprogrammas) nosaukumu), bet katrā nākamajā mācību gadā – izglītības iestādes izsniegtu izziņu, kas apliecina, ka amatpersona (darbinieks) ir sekmīgi nokārtojusi attiecīgā semestra pārbaudījumus un tai nav akadēmisko parādu (izņemot parādus, kuri radušies mācību plānu atšķirības dēļ un kurus pieļauj izglītības iestādes noteiktais semestra pārbaudījumu kārtošanas termiņš);

44.3. izglītības iestādes izziņu par mācību gada maksu attiecīgajā gadā;

44.4. mācību maksas samaksu apliecinošu dokumentu vai tā kopiju.

45. Institūcija mēneša laikā pēc institūcijas vadītāja rakstiska rīkojuma (pavēles) izdošanas vai institūcijas iekšējā normatīvajā aktā paredzētajā kārtībā pārskaita kompensējamo summu uz amatpersonas (darbinieka) norādīto kontu kredītiestādē.

46. Amatpersona (darbinieks), kuru atbrīvo no amata vai ar kuru izbeidz darba tiesiskās attiecības un kura pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas ir pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus institūcijā mazāk par trim gadiem, atmaksā institūcijai tās segto mācību maksu (izņemot šo noteikumu 48.punktā minētos gadījumos) gada laikā pēc amatpersonas atbrīvošanas no amata, atvaļināšanas no dienesta vai darbinieka darba tiesisko attiecību izbeigšanas dienas. Mācību maksu var atmaksāt ar vienu vai vairākiem maksājumiem šādā apmērā:

46.1. 100 % apmērā, ja pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas institūcijā ir nostrādāts mazāk par gadu;

46.2. 50 % apmērā, ja pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas institūcijā ir nostrādāts no viena līdz diviem gadiem;

46.3. 20 % apmērā, ja pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas institūcijā ir nostrādāts no diviem līdz trim gadiem.

47. Ja amatpersonu (darbinieku) atskaita no izglītības iestādes nesekmības dēļ (izņemot šo noteikumu 48.3.apakšpunktā minēto gadījumu) vai disciplīnas pārkāpumu dēļ, amatpersonai (darbiniekam) piecu darbdienu laikā jāinformē par to institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona. Šajā gadījumā amatpersona (darbinieks) atmaksā institūcijai tās segto mācību maksu 100 % apmērā ar vienu vai vairākiem maksājumiem gada laikā pēc amatpersonas (darbinieka) atskaitīšanas no izglītības iestādes.

48. Amatpersona (darbinieks) neatmaksā institūcijai tās segto mācību maksu, kā arī šo noteikumu 53. un 54.punktā minētos izdevumus, kas saistīti ar kvalifikācijas paaugstināšanu, šādos gadījumos:

48.1. tiek izbeigtas dienesta tiesiskās attiecības sakarā ar:

48.1.1. to, ka amatpersona nespēj veikt amata pienākumus veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums, vai sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;

48.1.2. termiņa izbeigšanos;

48.1.3. valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanu;

48.1.4. iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu;

48.1.5. noteikta vecuma sasniegšanu, pēc kura nav pieļaujama atrašanās dienestā;

48.1.6. izdienas pensijas saņemšanai noteiktā izdienas stāža sasniegšanu;

48.1.7. amatpersonas nāvi;

48.2. tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības pēc darba devēja uzteikuma sakarā ar to, ka:

48.2.1. darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai;

48.2.2. darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums;

48.2.3. ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu;

48.2.4. tiek samazināts darbinieku skaits;

48.2.5. tiek likvidēts darba devējs – juridiskā persona vai personālsabiedrība;

48.3. amatpersonu (darbinieku) atskaita no izglītības iestādes ar veselības bojājumiem saistītas nesekmības dēļ.

49. Ja amatpersona (darbinieks) neatmaksā institūcijas segto mācību maksu šo noteikumu 46. un 47.punktā noteiktajos termiņos, institūcija attiecīgo summu piedzen normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

50. Ja amatpersona (darbinieks) pēc amata (darba, dienesta) tiesisko attiecību pārtraukšanas nodibina amata (darba, dienesta) tiesiskās attiecības citā no valsts budžeta finansētā institūcijā vai tiek pārcelta amatā (dienestā) citā no valsts budžeta finansētā institūcijā, amatpersonas (darbinieka) saistības saskaņā ar šo noteikumu 46., 47., 53. un 54.punktu saglabājas. Amatpersonas (darbinieka) pienākums ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms amata (dienesta, darba) attiecību pārtraukšanas ir informēt pašreizējo darba devēju par amata (dienesta, darba) pienākumu izpildes uzsākšanu citā no valsts budžeta finansētā institūcijā, iesniedzot attiecīgu apliecinājumu no jaunā darba devēja. Pašreizējais darba devējs informē jauno darba devēju par amatpersonas (darbinieka) saistībām saskaņā ar šo noteikumu 46., 47., 53. un 54.punktu. Amatpersona (darbinieks) minēto saistību izpildi nodrošina pie jaunā darba devēja.

IX. Amatpersonas (darbinieka) kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumu segšana

51. Institūcija izvērtē, vai amatpersonai (darbiniekam) ir nepieciešams paaugstināt kvalifikāciju, un pieņem lēmumu par amatpersonas (darbinieka) nosūtīšanu paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos (t.sk. semināros, lekcijās) Latvijā vai ārvalstīs (turpmāk – mācību kursi). Ja mācību kursu ilgums pārsniedz divas dienas, amatpersonu (darbinieku) nosūta paaugstināt kvalifikāciju ar institūcijas vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas rakstisku rīkojumu vai institūcijas iekšējā normatīvajā aktā noteiktajā kārtībā. Ja kvalifikācijas paaugstināšana notiek ārvalstīs ilgāk par mēnesi, institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona un amatpersona (darbinieks) noslēdz mācību līgumu.

52. Izdevumus, kas saistīti ar kvalifikācijas paaugstināšanu mācību kursos (mācību maksa, mācību komandējuma izdevumi, amatpersonai (darbiniekam) izmaksājamā mēnešalga par visu kvalifikācijas celšanas laiku) sedz institūcija, pamatojoties uz institūcijas vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas rakstisku rīkojumu vai saskaņā ar institūcijas iekšējā normatīvajā aktā noteikto kārtību un mācību organizētāja izsniegto rēķinu vai citu mācību maksu apliecinošu dokumentu. Ja kvalifikācijas paaugstināšana notiek ārvalstīs ilgāk par mēnesi, institūcijas vadītājs un amatpersona (darbinieks) mācību līgumā vienojas, kādus kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumus un kādā apmērā sedz institūcija un kādus atmaksā amatpersona (darbinieks).

53. Amatpersona (darbinieks), kuru atbrīvo no amata vai ar kuru izbeidz darba tiesiskās attiecības un kura pēc kvalifikācijas paaugstināšanas mācību kursos ārvalstīs, ja to ilgums nepārsniedz vienu mēnesi, vai Latvijā ir pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus institūcijā mazāk par gadu, atmaksā institūcijai kvalifikācijas paaugstināšanas mācību maksu (izņemot šo noteikumu 48.punktā minētajos gadījumos), kas segta no valsts budžeta līdzekļiem, kuri plānoti institūcijas budžetā pamatfunkciju īstenošanai, ja tā ir lielāka par 711,44 euro par mācību kursu. Amatpersona (darbinieks) mācību maksu atmaksā gada laikā pēc amatpersonas atbrīvošanas no amata vai darbinieka darba tiesisko attiecību izbeigšanas dienas. Mācību maksu var atmaksāt ar vienu vai vairākiem maksājumiem šādā apmērā:

53.1. 100 % apmērā, ja pēc kvalifikācijas paaugstināšanas attiecīgajos mācību kursos ir nostrādāts mazāk par sešiem mēnešiem;

53.2. 50 % apmērā, ja pēc kvalifikācijas paaugstināšanas attiecīgajos mācību kursos ir nostrādāts no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.

54. Amatpersona (darbinieks), kuru atbrīvo no amata vai ar kuru izbeidz darba tiesiskās attiecības un kura pēc kvalifikācijas paaugstināšanas mācību kursos ārvalstīs, ja to ilgums pārsniedz vienu mēnesi, ir pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus institūcijā mazāk par gadu, atmaksā institūcijai mācību līgumā minētos izdevumus gada laikā pēc amatpersonas atbrīvošanas no amata vai darbinieka darba tiesisko attiecību izbeigšanas dienas (izņemot šo noteikumu 48.punktā minētos gadījumus). Mācību līgumā minētos izdevumus var atmaksāt ar vienu vai vairākiem maksājumiem šādā apmērā:

54.1. 100 % apmērā, ja pēc kvalifikācijas paaugstināšanas attiecīgajos mācību kursos ir nostrādāts mazāk par sešiem mēnešiem;

54.2. 50 % apmērā, ja pēc kvalifikācijas paaugstināšanas attiecīgajos mācību kursos ir nostrādāts no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.

55. Ja amatpersona (darbinieks) neatmaksā izdevumus, kas noteikti saskaņā ar šo noteikumu 53. un 54.punktu, institūcija attiecīgos izdevumus piedzen normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

56. Ja amatpersona (darbinieks) bez attaisnojoša iemesla pārtrauc paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, tos nepabeidz un neiegūst kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, tas neatbrīvo viņu no pienākuma atmaksāt mācību maksu vai mācību līgumā minētos izdevumus 100 % apmērā. Atmaksājamos izdevumus aprēķina, ņemot vērā kvalifikācijas paaugstināšanas mācību kursu faktiskās izmaksas dienā, kad tika pārtrauktas mācības.

IX1. Kompensācijas tiesībaizsardzības iestādes amatpersonai, kura amata pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību iegūst, nepārtraucot amata pienākumu izpildi

56.1 Tiesībaizsardzības iestādes amatpersonai, kuru valsts institūcija nosūta uz izglītības iestādi amata pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai un kura minēto izglītību iegūst, nepārtraucot amata pienākumu izpildi, attiecīgā valsts institūcija kompensē:

56.11. ceļa izdevumus nokļūšanai uz izglītības iestādi un atpakaļ uz dzīvesvietu, izmantojot sabiedrisko transportu (izņemot taksometru), pilnā apmērā, ņemot vērā sabiedriskā transporta biļešu cenu attiecīgajā maršrutā. Ja tiesībaizsardzības iestādes amatpersona izmanto savā īpašumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli, ceļa izdevumus kompensē atbilstoši minimālajai braukšanas cenai (tarifam) sabiedriskajā transportā attiecīgajā maršrutā;

56.12. izdevumus par naktsmītni faktiskajā apmērā, bet ne vairāk kā 20 euro par diennakti.

56.2 Lai tiesībaizsardzības iestādes amatpersona saņemtu kompensāciju ceļa izdevumu segšanai, tā līdz nākamā mēneša desmitajam datumam iesniedz attiecīgās valsts institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

56.21. iesniegumu par kompensācijas piešķiršanu ceļa izdevumu segšanai;

56.22. faktiskos ceļa izdevumus apliecinošos attaisnojuma dokumentus (sabiedriskā transporta biļetes), ja izmantots sabiedriskais transports.

56.3 Lai tiesībaizsardzības iestādes amatpersona saņemtu kompensāciju izdevumu segšanai par naktsmītni, nepārsniedzot šo noteikumu 56.12. apakšpunktā minēto apmēru, tā līdz nākamā mēneša desmitajam datumam iesniedz attiecīgās valsts institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

56.31. iesniegumu par kompensācijas piešķiršanu izdevumu segšanai par naktsmītni;

56.32. izdevumus par naktsmītni apliecinošos attaisnojuma dokumentus (rēķinus, čekus, kvītis).

56.4 Kompensāciju ceļa izdevumu segšanai vai kompensāciju izdevumu segšanai par naktsmītni izmaksā mēneša laikā pēc šo noteikumu 56.2 vai 56.3 apakšpunktā minēto dokumentu saņemšanas, to pārskaitot uz tiesībaizsardzības iestādes amatpersonas norādīto kontu kredītiestādē.

X. Sabiedriskā transporta izdevumu kompensācija

57. Kompensācijas apmēru par sabiedriskā transporta izdevumiem, kas amatpersonai (darbiniekam) radušies, izmantojot sabiedrisko transportu amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei, nosaka, ņemot vērā faktiskos izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus (biļetes, čekus).

58. Lai saņemtu sabiedriskā transporta izdevumu kompensāciju, amatpersona (darbinieks) līdz nākamā mēneša desmitajam datumam iesniedz attiecīgās institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

58.1. informāciju par sabiedriskā transporta izmantošanas nepieciešamību amata (dienesta, darba) pienākumu izpildes nodrošināšanai (5.pielikums), norādot katru sabiedriskā transporta izmantošanas gadījumu iepriekšējā kalendāra mēnesī;

58.2. faktiskos sabiedriskā transporta izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus (biļetes, čekus).

59. Lai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi vai Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona saņemtu sabiedriskā transporta izdevumu kompensāciju, ja tā izmantojusi sabiedrisko transportu, lai nokļūtu ārstniecības iestādē veselības pārbaudes veikšanai un atgrieztos no tās, tā mēneša laikā pēc ārstniecības iestādes apmeklējuma iesniedz attiecīgās institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

59.1. iesniegumu par sabiedriskā transporta izdevumu kompensācijas piešķiršanu;

59.2. faktiskos sabiedriskā transporta izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus (biļetes, čekus).

60. Sabiedriskā transporta izdevumu kompensāciju izmaksā mēneša laikā pēc šo noteikumu 58. un 59.punktā minēto dokumentu saņemšanas, pārskaitot kompensācijas summu uz amatpersonas (darbinieka) norādīto kontu kredītiestādē.

61. Institūcija var nodrošināt amatpersonu (darbinieku) ar elektronisko viedkarti. Šajā gadījumā amatpersonai (darbiniekam) nav jāiesniedz šo noteikumu 58.2. un 59.2.apakšpunktā minētie dokumenti.

XI. Kompensācija par personīgā transportlīdzekļa izmantošanu

62. Ja amatpersonai (darbiniekam) amata (dienesta, darba) pienākumu izpildes nodrošināšanai nav iespējams izmantot institūcijas valdījumā esošu transportlīdzekli vai sabiedrisko transportu un amatpersona (darbinieks) izmanto tā īpašumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli, institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona slēdz ar amatpersonu (darbinieku) līgumu par amatpersonas (darbinieka) īpašumā vai valdījumā esoša transportlīdzekļa izmantošanu amata (dienesta, darba) pienākumu izpildes nodrošināšanai un par tā nolietojuma un ekspluatācijas izdevumu kompensēšanu.

63. Līgumā norāda transportlīdzekļa izmantojamās degvielas veidu, marku un patēriņa normu uz 100 km nobraukuma un, ja nepieciešams, norāda transportlīdzekļa odometra (nobraukuma rādītāja) rādījumu transportlīdzekļa ekspluatācijas sākumā. Līgumam pievieno transportlīdzekļa tehniskās apliecības kopiju.

64. Lai saņemtu kompensāciju par personiskā transportlīdzekļa nolietojumu un ekspluatācijas izdevumiem, amatpersona (darbinieks) institūcijas vadītāja noteiktajā kārtībā iesniedz institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

64.1. ceļazīmi vai maršruta lapu;

64.2. faktiskos izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus (čekus, kvītis) par patērēto degvielu.