Tīkla kodekss elektroenerģijas nozarē

45. Sistēmas operatoram ir tiesības dot elektroenerģijas sistēmas dalībniekam dispečervadības rīkojumu atslēgt attiecīgā elektroenerģijas sistēmas dalībnieka elektroietaisi vai tās daļu no elektroenerģijas sistēmas, rodoties ārkārtas situācijai elektroenerģijas sistēmā vai situācijās, kad apdraudēta sistēmas stabila darbība, un pienākums dot sistēmas dalībniekam dispečervadības rīkojumu pieslēgt tā elektroietaisi vai tās daļu elektroenerģijas sistēmai, beidzoties ārkārtas situācijai elektroenerģijas sistēmā vai pēc sistēmas stabilas darbības atjaunošanas.

46. Sistēmas dalībniekam ir pienākums:

46.1. samazināt slodzi vai elektroenerģijas izstrādi līdz nulles līmenim, atslēdzot elektroietaisi vai tās daļu no elektroenerģijas sistēmas, ja to pieprasa pārvades sistēmas operators vai sadales sistēmas operators pēc pārvades operatora pieprasījuma ārkārtas situācijā elektroenerģijas sistēmā vai elektroenerģijas sistēmas stabilas darbības apdraudējuma gadījumā;

46.2. atslēgt vai atļaut sistēmas operatoram atslēgt elektroietaisi vai tās daļu, ja ir apdraudēta cilvēku drošība, citu elektroenerģijas sistēmas dalībnieku vai sistēmas operatora elektroiekārtas vai elektroenerģijas sistēmas stabils darbības režīms;

46.3. aktivizēt frekvences jutīguma (FSM) režīmu vai frekvences atjaunošanas kontroli darbā esošam C un D tipa elektroenerģijas ražošanas modulim tādā apjomā, kāds ir tehniski iespējams un neapdraud citu mezglu un iekārtu drošu darbību, ja to pieprasa pārvades sistēmas operators vai sadales sistēmas operators pēc pārvades operatora pieprasījuma ārkārtas situācijā elektroenerģijas sistēmā vai elektroenerģijas sistēmas stabilas darbības apdraudējuma gadījumā.

47. Sistēmas operators un sistēmas dalībnieks, kura elektroietaises pieslēgtas sistēmas operatora elektroenerģijas sistēmai, savstarpēji apmainās ar kontaktinformāciju par operatīvo personālu un personālu, kas atbildīgs par iekārtu operatīvo vadību un tehniskās informācijas apmaiņas nodrošināšanu. Kontaktinformācijā ietver atbildīgās personas vārdu, uzvārdu, amata nosaukumu, telefona numuru, telefaksa numuru un elektroniskā pasta adresi.

3.3. Elektroenerģijas sistēmas darbības procedūras

48. Pārvades sistēmas operators elektroenerģijas sistēmas darbības grafiku veido, ievērojot:

48.1. sistēmas dalībnieku un tirgotāju iesniegto patēriņa grafiku prognozi, pieejamās ģenerētājvienības, ģenerētājvienību grafikus, elektroenerģijas piegāžu apjomus no citām valstīm, kā arī pārvades sistēmas un sadales sistēmas caurlaides spēju;

48.2. elektroenerģijas ražošanas un pārvades drošumu;

48.3. pārvades sistēmas operatora, citu valstu pārvades sistēmas operatoru un sadales sistēmas operatoru plānotos elektroenerģijas sistēmu iekārtu remonta grafikus vai citus to noteiktos jaudas pārvades ierobežojumus.

49. Pārvades sistēmas operators elektroenerģijas sistēmas darbības režīmu gada plānošanu veic, ņemot vērā plānoto elektroenerģijas sistēmas elektroenerģijas gada patēriņu, ģenerētājvienību plānotās jaudas un elektroenerģijas izstrādi, kā arī prognozējamos elektroenerģijas piegāžu apjomus no citām valstīm. Pārvades sistēmas operators darbības režīmu gada plānu nākošajam kalendārajam gadam sagatavo ne vēlāk kā 30 dienas pirms nākošā gada sākuma.

50. Pārvades sistēmas operators elektroenerģijas sistēmas darbības režīmu plānu nākošajam mēnesim sagatavo ne vēlāk kā trīs dienas pirms nākošā kalendārā mēneša sākuma, iekļaujot plānā:

50.1. elektroenerģijas sistēmas elektroenerģijas patēriņu pa nebalansa norēķinu periodiem katras nedēļas trešdienai un svētdienai;

50.2. DVGĢ jaudas, to minimālās slodzes un remontu grafikus mēneša katras nedēļas trešdienai un svētdienai;

50.3. pārvades sistēmas iekārtu remontu grafiku;

50.4. elektroenerģijas sistēmas elektroenerģijas patēriņu katrai mēneša dienai.

51. Pārvades sistēmas operators elektroenerģijas sistēmas operatīvā darbības režīma plānu katrai nākošai nedēļai sagatavo ne vēlāk kā līdz iepriekšējās nedēļas piektdienai, plānā iekļaujot:

51.1. DVGĢ iekārtas sastāvu, aktīvās jaudas un elektroenerģijas izstrādes grafiku pa dienām un stundām;

51.2. elektroenerģijas sistēmas elektroenerģijas patēriņu pa dienām un stundām;

51.3. Daugavas kaskādes hidroelektrostaciju ūdens krātuvju nedēļas nostrādes grafiku ar sadalījumu pa dienām un stundām;

51.4. DVGĢ visu veidu aktīvās jaudas rezerves.

52. Pārvades sistēmas operators sagatavo nākamās diennakts elektroenerģijas sistēmas darbības režīma plānu pa nebalansa norēķinu periodiem līdz termiņam, kas noteikts sistēmas lietošanas līgumā ar elektroenerģijas tirgus dalībnieku, un tajā iekļauj informāciju par:

52.1. DVGĢ sastāvu;

52.2. ģenerējošās jaudas un patēriņa jaudu bilanci;

52.3. Daugavas kaskādes hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju bjefu līmeņiem;

52.4. elektroenerģijas importa un eksporta apjomiem.

53. Informācijas apmaiņas kārtību starp sistēmas operatoru un sistēmas dalībnieku par tehniskajām izmaiņām elektroenerģijas sistēmā, kas var ietekmēt tā elektroiekārtu darbību, un elektroiekārtas operatīvo piederību nosaka sistēmas pakalpojumu līgumā.

54. Lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas stabilu darbības režīmu, elektroenerģijas ražotājs, neapdraudot cilvēku drošību un neradot iekārtu bojājumus:

54.1. nodrošina aktīvās jaudas ģenerāciju atbilstoši ar sistēmas operatoru saskaņotajam slodzes grafikam noteiktā laika periodā;

54.2. regulē sprieguma līmeni atbilstoši sistēmas operatora noteiktajam diapazonam, izmantojot reaktīvās jaudas pieņemšanas un ģenerēšanas iespējas.

55. Elektroenerģijas ražotājs nav atbildīgs par DVGĢ aktīvās jaudas ģenerācijas novirzēm no sistēmas operatora noteiktā izstrādes grafika, un tam ir tiesības nepildīt sistēmas operatora noteikto sprieguma grafiku ar elektroenerģijas sistēmas stabila darbības režīma nodrošināšanu saistītos gadījumos, ja:

55.1. DVGĢ pieslēgta sadales sistēmai un izpilda pārvades sistēmas operatora dispečervadības instrukciju;

55.2. DVGĢ piedalās frekvences regulēšanā vai tās darbu ietekmē elektroenerģijas sistēmas pretavārijas vai režīmu automātikas darbība.

56. Elektroenerģijas ražotājam nav tiesību ieslēgt vai atslēgt DVGĢ no tīkla bez attiecīgā sistēmas operatora atļaujas, izņemot gadījumus, kad tas notiek pretavārijas vai režīmu automātiku darbības dēļ vai tiek apdraudēta cilvēku drošība, vai tiek radīti bojājumi iekārtai.

57. Elektroenerģijas ražotājs informē sistēmas operatoru par DVGĢ darbības uzsākšanu pēc noteiktā slodzes grafika, izņemot gadījumus, kad attiecīgās DVGĢ darbību ar tālvadības palīdzību vada sistēmas operators.

58. Pārvades sistēmas operators un sadales sistēmas operators nodrošina savstarpēju informācijas apmaiņu par tām darbībām un apstākļiem, kas var ietekmēt elektroenerģijas sistēmas drošumu.

59. Pārvades sistēmas operators var dot norādījumus sadales sistēmas operatoram vai sistēmas dalībniekam, kura elektroietaises pieslēgtas sadales sistēmas operatora tīklam, reaktīvās jaudas kompensācijas iekārtas darbības uzsākšanai vai pārtraukšanai, lai nodrošinātu sistēmas stabilu darbības režīmu, ja pārvades sistēmas operators un attiecīgais sadales sistēmas operators vai sistēmas dalībnieks par to iepriekš ir vienojušies.

60. Pārvades sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt sadales sistēmas operatoram informāciju par jebkura tā tīklam pieslēgta sistēmas dalībnieka darbības režīmiem.

61. Ja, ievērojot kritēriju "n-1", nav iespējams nodrošināt stabilu darbības režīmu kādā no elektroenerģijas sistēmas daļām, sistēmas operators var iepirkt elektroenerģiju no ģenerētājvienībām, kuras atrodas tajā elektroenerģijas sistēmas daļā, kurā ir apdraudēts stabils darbības režīms.

3.4. Starpvalstu savienojumu jaudas, sastrēgumu vadība un pārslodzes novēršana

62. Pārvades sistēmas operators starpvalstu savienojumu šķērsgriezumu caurlaides spējas nosaka šādi:

62.1. maksimālā caurlaides spēja starpvalstu pārvades tīkliem tiek aprēķināta 330kV pārvades tīklam, ievērojot termiskās izturības, statiskās un dinamiskās stabilitātes kritērijus. Aprēķinu kārtība, par kuru vienojušies iesaistīto valstu pārvades sistēmas operatori, tiek publicēta pārvades sistēmas operatora tīmekļvietnē;

62.2. aprēķina caurlaides spējas drošuma rezervi, kas ir nepieciešama avārijas rezerves apmaiņas nodrošināšanai starp valstu pārvades sistēmas operatoriem, ja ir neparedzētas frekvences novirzes vai elektriskā tīkla elementu atslēgumi un lai ievērotu jaudas plūsmas novirzes starp plānoto un faktisko jaudas plūsmu starpvalstu šķērsgriezumā. Caurlaides spējas drošuma rezervi nosaka atbilstoši savstarpējos līgumos ar citu valstu pārvades sistēmas operatoriem noteiktai metodikai;

62.3. maksimālā pieejamā caurlaides spēja ir maksimālā caurlaides spēja, kuru var izmantot pārrobežu elektroenerģijas tirdzniecības darījumiem un tranzītam. Maksimālo pieejamo caurlaides spēju aprēķina, atskaitot no maksimālās caurlaides spējas caurlaides spējas drošuma rezervi;

62.4. piešķirtā caurlaides spēja ir caurlaides spēja, kuru pārvades sistēmas operators, ir piešķīris elektroenerģijas tirgotājam tirdzniecības darījumu veikšanai vai rezervējis konkrētiem elektroenerģijas tirdzniecības darījumiem;

62.5. pieejamā caurlaides spēja ir caurlaides spēja, kura ir pieejama iespējamiem elektroenerģijas tirdzniecības darījumiem. Pieejamo caurlaides spēju aprēķina, atskaitot no maksimālās pieejamās caurlaides spējas piešķirto caurlaides spēju.

63. Lai novērstu jaudu sastrēgumus starpvalstu savienojumos plānošanas periodā, tiek organizētas tiešās un netiešās izsoles. Pārvades sistēmas operators kopā ar iesaistīto valstu pārvades sistēmas operatoriem organizē pieejamo caurlaides spēju tiešo izsoli vai deleģē to veikt citai juridiskai personai. Caurlaides spēju netiešo izsoli organizē elektroenerģijas birža. Elektroenerģijas birža tirdzniecības darījumus reģistrē un atsaka atbilstoši biržas nolikumam.

64. Gadījumos, kad elektroenerģijas plūsma pārsniedz maksimālo caurlaides spēju starpvalstu savienojumos, pārvades sistēmas operators veic ar iesaistīto valstu pārvades sistēmas operatoriem saskaņotas sastrēgumu pārvaldības darbības, kas nodrošina, ka fiziskās elektroenerģijas plūsmas starpvalstu savienojumos atbilst pārvades tīkla drošuma prasībām. Izmaksas, kas rodas, veicot sastrēgumu pārvaldības darbības, sedz pārvades sistēmas operators.

65. Pārvades sistēmas operatoram ir tiesības atteikt pārrobežu tirdzniecības darījumu, ja fiziskās enerģijas papildus plūsmas, kas rastos, realizējot šo tirdzniecības darījumu, varētu novest pie tādas situācijas, kurā pārvades sistēmas operators nevar garantēt drošu elektroenerģijas sistēmas darbību.

66. Starpvalstu savienojumu jaudu aprēķināšanu, sastrēgumu vadību un pārslodzes novēršanu pārvades sistēmas operators nodrošina saskaņā ar nosacījumiem, kas ietverti līgumos, kurus, ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktos principus, noslēguši iesaistīto valstu pārvades sistēmas operatori un kuri publicēti pārvades sistēmas operatora tīmekļvietnē.

67. (Svītrots ar SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3)

68. Šā kodeksa 66.punktā noteikto pārvades sistēmas operatoru noslēgto līgumu nosacījumi ir piemērojami starpvalstu savienojumu jaudu aprēķināšanā, sastrēgumu vadībā un pārslodzes novēršanā, ja iesaistīto valstu regulatīvās iestādes nav pieprasījušas grozīt minētajos līgumos noteiktos starpvalstu savienojumu jaudu aprēķināšanas un pārslodzes vadības nosacījumus, tajā skaitā par jaudas sadalījumu.

3.5. Pārvades sistēmas operatora rīcība ārkārtas situācijās elektroenerģijas sistēmā

69. Sistēmas operators nodrošina savu tīklu darbībai ārkārtas situācijās elektroenerģijas sistēmā, veicot šādas darbības:

69.1. brīdina sistēmas dalībniekus par tādu ārkārtas situāciju elektroenerģijas sistēmā, kuras rezultātā var iestāties tiesību aktos definētā enerģētiskā krīze;

69.2. paātrina remontā esošo elektroiekārtu ieslēgšanu rezervē vai ieslēgšanu darbā;

69.3. pārtrauc elektroiekārtu atslēgšanu plānotiem remontiem, izņemot avārijas remontus;

69.4. maksimāli paaugstina elektroapgādes shēmas drošumu, ieslēdzot darbā elektroiekārtas, kas atrodas rezervē vai ir atslēgtas ekonomisku apsvērumu dēļ;

69.5. veic pārslēgumus ģenerētājvienību pašpatēriņa nodrošināšanas shēmās saskaņā ar atjaunošanas plānu, lai nodrošinātu ģenerētājvienībām iespēju strādāt tikai ar pašpatēriņu vai izolētu reģionu.

70. Ja aktīvās jaudas ražošanas vai piegādes resursi nav pietiekoši, pārvades sistēmas operatoram, lai nodrošinātu sistēmas stabilu darbības režīmu, ir tiesības:

70.1. palielināt ģenerācijas jaudu, izmantojot DVGĢ jaudas rezervi vai ieslēdzot darbā rezervē esošas pārvades līnijas;

70.2. dot sadales sistēmas operatoram dispečervadības rīkojumu veikt tā sadales sistēmai pieslēgto sistēmas dalībnieku slodžu ierobežošanu vai atslēgšanu;

70.3. uzdot sistēmas dalībniekiem, kuru elektroietaises pieslēgtas pārvades sistēmai, veikt nepieciešamos pasākumus, lai nekavējoties samazinātu slodzi vai atslēgtu to elektroiekārtas.

71. Pārvades sistēmas operators nodrošina nepieciešamos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai uzturētu vai atjaunotu elektroenerģijas sistēmas vai tās daļas stabilu darbības režīmu ārkārtas situācijā elektroenerģijas sistēmā vai pēc tehnoloģiskā traucējuma, kas radījis ievērojamu slodzes vai ģenerācijas samazinājumu un var izraisīt elektroenerģijas sistēmas vai tās daļu elektroapgādes pārtraukumus vai ierobežojumus.

72. Sistēmas operators apkopo un izvērtē informāciju par tehnoloģiskajiem traucējumiem, kas rada būtiskus draudus elektroenerģijas sistēmas stabilam darbības režīmam, un veic pasākumus, lai izslēgtu vai mazinātu šādu tehnoloģisko traucējumu rašanās iespējas. Sistēmas operatoram ir tiesības pieprasīt no sistēmas dalībnieka visu nepieciešamo informāciju elektroenerģijas sistēmas darbības traucējumu izvērtēšanai.

73. Sistēmas operators pēc sistēmas dalībnieka pieprasījuma sniedz informāciju par sistēmas operatoram piederošo elektroiekārtu darbību elektroenerģijas sistēmas darbības būtisku traucējumu laikā.

4. Elektroenerģijas sistēmas balansēšana un elektroenerģijas tirdzniecība

74. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

75. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

76. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

77. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

78. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

79. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

80. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

81. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

82. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

83. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

84. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

85. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

86. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

87. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

88. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

89. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

90. (Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

4.1 Elektroenerģijas sistēmas balansēšana

4.11. Balansēšanas pakalpojuma sniegšana

90.1 Pārvades sistēmas operators veic balansēšanu koordinētā balansēšanas apgabalā sadarbībā ar citiem koordinētā balansēšanas apgabala pārvades sistēmas operatoriem saskaņā ar noslēgtajiem sadarbības līgumiem. Ja balansēšanas tirgu pārvades sistēmas operators organizē saskaņā ar Eiropas Komisijas 2017.gada 23.novembra Regulas 2017/2195, ar ko izveido elektroenerģijas balansēšanas vadlīnijas (turpmāk – Regula Nr. 2017/2195) 20.panta 6.punktu vai 21.panta 6.punktu, balansēšanu veic pārvades sistēmas operatora kontroles zonā. Par balansēšanas veikšanu kontroles zonā pārvades sistēmas operators paziņo balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem un regulēšanas pakalpojuma sniedzējiem balansēšanas līgumā un palīgpakalpojuma līgumā noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā vienu darba dienu pirms attiecīgās balansēšanas tirgus laika vienības sākuma, vienlaikus šo informāciju publicējot pārvades sistēmas operatora tīmekļa vietnē.

90.2 Pārvades sistēmas operators izstrādā balansēšanas tirgus noteikumus, kuros nosaka regulēšanas pakalpojuma nodrošināšanas kārtību un prasības, kas balansēšanas tirgus dalībniekiem jāievēro savā darbībā balansēšanas enerģijas tirgū. Ja balansēšana tiek veikta koordinētajā balansēšanas apgabalā, pārvades sistēmas operators balansēšanas tirgus noteikumus izstrādā sadarbībā ar citiem koordinētā balansēšanas apgabala pārvades sistēmas operatoriem. Regulēšanas pakalpojuma nodrošināšanā tirgus dalībnieki un sistēmu operatori ievēro šā kodeksa 8.pielikumā noteiktās prasības.

90.3 Pārvades sistēmas operators šā kodeksa 90.2 punktā minētos balansēšanas tirgus noteikumus publicē savā tīmekļvietnē. Par plānotajiem grozījumiem balansēšanas tirgus noteikumos pārvades sistēmas operators paziņo ne vēlāk kā mēnesi pirms plānoto grozījumu spēkā stāšanās.

90.4 Pirms elektroenerģijas tirdzniecības darbības uzsākšanas tirgotājs ar pārvades sistēmas operatoru noslēdz sistēmas lietošanas līgumu. Sistēmas lietošanas līguma vienotu formu pārvades sistēmas operators publicē savā tīmekļvietnē.

90.5 Lai uzsāktu balansēšanas pakalpojuma sniegšanu citam tirgotājam, tirgotājs ar pārvades sistēmas operatoru noslēdz balansēšanas līgumu. Balansēšanas līguma vienotu formu pārvades sistēmas operators publicē savā tīmekļvietnē.

90.6 Pārvades sistēmas operators savā tīmekļvietnē publicē un regulāri atjauno informāciju par tirgotājiem, kuriem ir spēkā esošs sistēmas lietošanas līgums, un balansēšanas pakalpojuma sniedzējiem, kuri ir tiesīgi sniegt balansēšanas pakalpojumu citam tirgotājam.

90.7 Balansēšanas pakalpojuma saņēmēja nebalansa apgabalu nosaka pārvades sistēmas operators, pamatojoties uz pārvades sistēmas operatora rīcībā esošo, sadales sistēmas operatoru un balansēšanas pakalpojuma saņēmēja sniegto informāciju par balansēšanas pakalpojuma saņēmēja komercuzskaites vietām vai lietotāju un ražotāju komercuzskaites vietām, kuriem balansēšanas pakalpojuma saņēmējs nodrošina balansēšanas pakalpojumu, un lietotāju un ražotāju komercuzskaites vietām, kuru tirgotājam balansēšanas pakalpojuma saņēmējs nodrošina balansēšanas pakalpojumu. Katrs komercuzskaites punkts tiek iekļauts tikai vienā nebalansa apgabalā atkarībā no elektroenerģijas plūsmas virziena. Balansēšanas pakalpojuma sniedzējs balansēšanas līgumā noteiktajā kārtībā informē pārvades sistēmas operatoru par izmaiņām saistībā ar balansēšanas pakalpojuma sniedzēja nebalansa apgabalā iekļautajiem tirgotājiem.

90.8 Tirgotājs, kurš nav balansēšanas pakalpojuma sniedzējs citam tirgotājam, bet sniedz balansēšanas pakalpojumu lietotājam vai ražotājam, noslēdz balansēšanas pakalpojuma līgumu ar balansēšanas pakalpojuma sniedzēju. Balansēšanas pakalpojumu vienā norēķinu periodā tirgotājam nodrošina tikai viens balansēšanas pakalpojuma sniedzējs.

90.9 Tirgotājam, kurš sniedz balansēšanas pakalpojumu un kuram nav spēkā esoša balansēšanas vai balansēšanas pakalpojuma līguma, balansēšanas pakalpojumu nodrošina pārvades sistēmas operators sistēmas lietošanas līgumā noteiktajā kārtībā.

90.10 Tirgotājs ir tiesīgs mainīt balansēšanas pakalpojuma sniedzēju katra kalendārā mēneša pirmajā datumā, ja tirgotāja izvēlētais jaunais balansēšanas pakalpojuma sniedzējs līdz iepriekšējā mēneša devītajam datumam pārvades sistēmas operatoram rakstveidā ir paziņojis par balansēšanas pakalpojuma sniegšanas uzsākšanu.

90.11 Jaunais balansēšanas pakalpojuma sniedzējs šā kodeksa 90.10 punktā minēto paziņojumu var atsaukt līdz iepriekšējā mēneša ceturtajam datumam.

90.12 Pārvades sistēmas operators līdz iepriekšējā mēneša divdesmit sestajam datumam par tirgotāja balansēšanas pakalpojuma sniedzēja maiņu informē iepriekšējo un jauno tirgotāja balansēšanas pakalpojuma sniedzēju.

90.13 Ja ir izbeigts pārvades sistēmas operatora un balansēšanas pakalpojuma sniedzēja noslēgtais balansēšanas līgums, pārvades sistēmas operators ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no līguma izbeigšanas dienas par to informē tirgotājus, kuriem šis balansēšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina balansēšanas pakalpojuma sniegšanu.

90.14 Lietotājs vai ražotājs, kurš par balansēšanas pakalpojuma sniedzēju ir izvēlējies pārvades sistēmas operatoru, noslēdz ar pārvades sistēmas operatoru balansēšanas pakalpojuma līgumu.

4.12. Nebalansa noteikšana, nebalansa cenas noteikšana un nebalansa norēķini

90.15 Balansēšanas pakalpojuma saņēmējs ir finansiāli atbildīgs par tā nebalansa apgabalā radīto nebalansu un veic par to norēķinus ar pārvades sistēmas operatoru balansēšanas līgumā un balansēšanas pakalpojuma līgumā noteiktajā kārtībā un termiņos, ievērojot šis nodaļas noteikumus.

90.16 Maksu par balansēšanas pakalpojuma sniegšanu norēķinu periodā aprēķina šādi:

90.17 Nebalansa maksu nebalansa norēķinu periodam t aprēķina šādi:

90.18 Balansēšanas pakalpojuma saņēmēja nebalansu megavatstundās [MWh] ar precizitāti līdz trīs zīmēm aiz komata nebalansa norēķinu periodā t aprēķina šādi:

90.19 Nebalansa maksu nebalansa norēķinu periodā piemēro, ievērojot šādus nosacījumus:

90.191. aprēķinot nebalansa maksu balansēšanas pakalpojuma saņēmējam, tā piešķirtās elektroenerģijas daudzuma un galapozījas noteikšanai elektroenerģijas patēriņa apjomam piemēro mīnusa zīmi un saražotās elektroenerģijas apjomam piemēro plusa zīmi;

90.192. balansēšanas pakalpojuma saņēmēji, kuriem nebalansa norēķinu periodā piešķirtais elektroenerģijas daudzums ir bijis mazāks par galapozīciju, nebalansa norēķinu periodā pērk iztrūkstošo elektroenerģiju no pārvades sistēmas operatora;

90.193. balansēšanas pakalpojuma saņēmēji, kuriem nebalansa norēķinu periodā piešķirtais elektroenerģijas daudzums ir bijis lielāks par galapozīciju, nebalansa norēķinu periodā pārdod pārpalikušo elektroenerģiju pārvades sistēmas operatoram.

90.20 Balansēšanas pakalpojuma saņēmējam piešķirtās elektroenerģijas daudzumu nosaka, pamatojoties uz pārvades sistēmas operatora rīcībā esošo un sadales sistēmas operatoru sniegto informāciju par balansēšanas pakalpojuma saņēmēja nebalansa apgabala elektroenerģijas komercuzskaites datiem un informāciju par sadales sistēmas operatoru sniegto informāciju par kopējām korekcijām, kas šā kodeksa 90.22 punkta kārtībā veiktas par iepriekšējiem norēķinu periodiem.

90.21 Sadales sistēmas operatori elektroniski iesniedz pārvades sistēmas operatoram summāros elektroenerģijas lietotāju un ražotāju katra nebalansa norēķina perioda datus sadalījumā pa tirgotājiem šādā kārtībā:

90.211. līdz katras nedēļas trešdienai – iepriekšējās nedēļas elektroenerģijas operatīvos komercuzskaites datus, kas ļauj iegūt informāciju par iepriekšējo nedēļu;

90.212. līdz katra mēneša astotajam datumam – iepriekšējā mēneša elektroenerģijas komercuzskaites datus.

90.22 Pēc elektroenerģijas komercuzskaites datu iesniegšanas pārvades sistēmas operatoram sadales sistēmu operatori veic iesniegto elektroenerģijas komercuzskaites datu korekcijas, ievērojot elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos ietvertos nosacījumus un termiņus par elektroenerģijas komercuzskaites datu koriģēšanu. Par kopējām korekcijām iepriekšējos norēķinu periodos pārvades sistēmas operatoram iesniegtajos elektroenerģijas komercuzskaites datos sadales sistēmas operatori informē pārvades sistēmas operatoru vienlaikus ar kārtējo elektroenerģijas komercuzskaites datu iesniegšanu šā kodeksa 90.21 punktā noteiktajā termiņā.

90.24 Aprēķināto nebalansa cenu un neitralitātes komponenti nebalansa norēķinu periodam pārvades sistēmas operators publicē savā tīmekļvietnē vai citā vietnē, kas norādīta pārvades sistēmas operatora tīmekļvietnē, ne vēlāk kā nākamā mēneša piektajā darba dienā.

90.25 (Svītrots ar SPRK padomes 16.01.2025. lēmumu Nr. 1/2)

4.13. Līgumsaistību izpildes nodrošinājums

90.26 Pārvades sistēmas operators, lai nodrošinātu maksājumus par balansēšanas pakalpojumu, ir tiesīgs pieprasīt balansēšanas pakalpojuma saņēmējam nodrošināt savas līgumsaistības, ja balansēšanas pakalpojuma saņēmējam nav noteikts kredītreitings, kas atbilst šā kodeksa 90.27punktā noteiktajiem kritērijiem.

90.27 Balansēšanas pakalpojuma saņēmēja kredītreitings uzskatāms par atbilstošu, ja tas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

90.271. "Standard & Poor’s" ilgtermiņa reitings BBB- vai augstāks;

90.272. "Fitch Ratings" ilgtermiņa reitings BBB- vai augstāks;

90.273. "Moody’s" ilgtermiņa reitings Baa3 vai augstāks.

90.28 Balansēšanas pakalpojuma saņēmējam, kuram noteikts kredītreitings, ir pienākums nekavējoties informēt pārvades sistēmas operatoru par jebkurām izmaiņām balansēšanas pakalpojuma saņēmēja kredītreitingā, un pārvades sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt balansēšanas pakalpojuma saņēmējam iesniegt aktualizētu informāciju par balansēšanas pakalpojuma saņēmēja kredītreitingu.

90.29 Pārvades sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt balansēšanas pakalpojuma saņēmējam, kuram noteikts kredītreitings, iesniegt saistību izpildes nodrošinājumu no līguma izrietošo maksājuma prasību segšanai, ja:

90.291. balansēšanas pakalpojuma saņēmēja kredītreitings vairs neatbilst šā kodeksa 90.27punktā noteiktajiem kritērijiem;

90.292. pārvades sistēmas operators konstatē paaugstinātu risku, balansēšanas pakalpojuma saņēmēja debitora saistībām pārsniedzot minimālo saistību izpildes nodrošinājuma apjomu;

90.293. pārvades sistēmas operators konstatē, ka balansēšanas pakalpojuma saņēmējs pilnībā vai daļēji nespēj segt savas debitora saistības, tajā skaitā mainītu un paaugstinātu risku balansēšanas pakalpojuma saņēmēja maksātspējas dēļ;

90.294. balansēšanas pakalpojuma saņēmējam ir uzsākts maksātnespējas vai likvidācijas process;

90.295. balansēšanas pakalpojuma saņēmējs pārkāpj balansēšanas līgumā vai balansēšanas pakalpojuma līgumā noteiktās prasības;

90.296. balansēšanas pakalpojuma saņēmējs divas reizes 12 mēnešu laikā ir kavējis balansēšanas līgumā vai balansēšanas pakalpojuma līgumā noteiktos maksājumus.

90.30 Ja balansēšanas pakalpojuma saņēmējs nepiekrīt pārvades sistēmas operatora konstatējumam saskaņā ar šā kodeksa 90.29punktu vai par balansēšanas pakalpojuma saņēmēja kredītreitinga neatbilstību, balansēšanas pakalpojuma saņēmējs piecu darba dienu laikā var iesniegt atbilstošus pierādījumus, lai pārvades sistēmas operators objektīvi novērtētu balansēšanas pakalpojuma saņēmēja kredītspēju.

90.31 Balansēšanas pakalpojuma saņēmējs nodrošina līgumsaistību izpildi, izmantojot vienu vai abus šādus saistību izpildes nodrošinājuma veidus – drošības depozīts vai finanšu pakalpojumu sniedzēja garantija.

90.32 Balansēšanas pakalpojuma saņēmējs saistību izpildes nodrošinājumu iesniedz pārvades sistēmas operatoram balansēšanas līgumā vai balansēšanas pakalpojuma līgumā noteiktajā kārtībā.

90.33 Ja pārvades sistēmas operators un balansēšanas pakalpojuma saņēmējs nevienojas citādi, pārvades sistēmas operators atzīst finanšu pakalpojumu sniedzēja garantiju par pienācīgu saistību izpildes nodrošinājumu, ja to balansēšanas pakalpojuma saņēmējam sniedzis Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī reģistrēts finanšu pakalpojumu sniedzējs un tā atbilst šādiem nosacījumiem:

90.331. garantiju ir izdevis finanšu pakalpojumu sniedzējs, kuram vai kura grupai ilgtermiņa kredītreitings ir vismaz:

90.331.1. Baa1 saskaņā ar aģentūru "Moody’s" vai

90.331.2. BBB+ saskaņā ar aģentūru "Standard & Poor’s", vai

90.331.3. BBB+ saskaņā ar aģentūru "Fitch Ratings".

90.332. garantija ir pirmā pieprasījuma un neatsaucama.

90.34 Pārvades sistēmas operators nosaka saistību izpildes nodrošinājuma apmēru, kas nav mazāks par 31 000 EUR, divkāršā apjomā no lielākajām neto saistībām mēneša ietvaros pēdējo sešu mēnešu laikā vai mazākā laika periodā, ja balansēšanas pakalpojums tiek sniegts mazāku laika periodu:

90.341. balansēšanas pakalpojuma saņēmēja neto saistības pret pārvades sistēmas operatoru;

90.342. pārvades sistēmas operatora neto saistības pret balansēšanas pakalpojuma saņēmēju.

90.35 Saistību izpildes nodrošinājumam ir jābūt spēkā balansēšanas līguma vai balansēšanas pakalpojuma līguma darbības laikā, kā arī 45 dienas pēc tam, kad balansēšanas pakalpojuma saņēmējs ir izbeidzis saņemt balansēšanas pakalpojumu no pārvades sistēmas operatora.

90.36 Ja balansēšanas pakalpojuma saņēmēja saistības balansēšanas līguma vai balansēšanas pakalpojuma līguma ietvaros pārsniedz summu, par kādu tas pārvades sistēmas operatoram iesniedzis saistību izpildes nodrošinājumu, pārvades sistēmas operatoram ir tiesības pieprasīt balansēšanas pakalpojuma saņēmējam palielināt saistību izpildes nodrošinājuma apmēru un 10 darba dienu laikā iesniegt pārvades sistēmas operatoram jaunu saistību izpildes nodrošinājumu, kas atbilst šā kodeksa prasībām.

90.37 Pārvades sistēmas operatoram ir tiesības izmantot saistību izpildes nodrošinājumu, lai segtu balansēšanas pakalpojuma saņēmēja saistības pret pārvades sistēmas operatoru, ja balansēšanas pakalpojuma saņēmējs neapmaksā rēķinu par sniegtajiem balansēšanas pakalpojumiem. Pēc saistību izpildes nodrošinājuma izmantošanas pārvades sistēmas operators pieprasa balansēšanas pakalpojuma saņēmējam atjaunot saistību izpildes nodrošinājumu 10 darba dienu laikā.