Tīkla kodekss elektroenerģijas nozarē

90.38 Ja balansēšanas pakalpojuma saņēmējs balansēšanas līgumā vai balansēšanas pakalpojuma līgumā noteiktajā kārtībā neiesniedz saistības izpildes nodrošinājumu pārvades sistēmas operatora noteiktajā apmērā vai neatjauno saistību nodrošinājumu 10 dienu laikā vai iesniegtais saistību izpildes nodrošinājums neatbilst šā kodeksa prasībām, pārvades sistēmas operatoram ir tiesības izbeigt balansēšanas līgumu vai balansēšanas pakalpojuma līgumu.

90.39 Izbeidzot balansēšanas līgumu vai balansēšanas pakalpojuma līgumu, pārvades sistēmas operators 10 darba dienu laikā pēc balansēšanas pakalpojuma saņēmēja visu saistību izpildes pret pārvades sistēmas operatoru atmaksā balansēšanas pakalpojuma saņēmējam saistību izpildes nodrošinājuma summu, kas nav izlietota balansēšanas pakalpojuma saņēmēja neizpildīto saistību dzēšanai, vai nodrošina dokumentus, kas garantijas sniedzēju atbrīvo no tā saistībām nodrošināt maksājumus par balansēšanas pakalpojumu.

4.14. Balansēšanas jaudas uzturēšanas maksa

90.40 Ar balansēšanas jaudas uzturēšanas maksu balansēšanas pakalpojuma saņēmējs sedz pārvades sistēmas operatoram radušās izmaksas par balansēšanas jaudas uzturēšanu, kas iepirktas saskaņā ar regulatora apstiprinātiem Baltijas balansēšanas jaudas tirgus noteikumiem, kuri izstrādāti atbilstoši Regulas Nr. 2017/2195 33.panta 1.punktam un 38.panta 1.punktam.

90.41 Balansēšanas jaudas uzturēšanas maksu balansēšanas pakalpojuma saņēmējam norēķinu periodam pārvades sistēmas operators aprēķina šādi:

MR,n – balansēšanas jaudas uzturēšanas maksa balansēšanas pakalpojuma saņēmējam norēķinu periodam T (EUR);

n – konkrētais balansēšanas pakalpojuma saņēmējs;

T – norēķinu periods;

EfT,n – n-tā balansēšanas pakalpojuma saņēmēja tā nebalansa apgabalā patērētais elektroenerģijas daudzums norēķinu periodā T (MWh);

EimT,n – n-tā balansēšanas pakalpojuma saņēmēja absolūtais summārais nebalanss norēķinu periodam T (MWh), kuru aprēķina kā abu virzienu nebalansa summu, piemērojot pozitīvu vērtību;

CRT1 – uz balansēšanas pakalpojuma saņēmēja nebalansa apgabalā patērētās elektroenerģijas daudzumu attiecināmā balansēšanas jaudas uzturēšanas cena norēķinu periodam T (EUR/MWh);

CRT2 – uz balansēšanas pakalpojuma saņēmēja absolūto summāro nebalansu attiecināmā balansēšanas jaudas uzturēšanas cena norēķinu periodam T (EUR/MWh).

90.43 Aprēķinātās balansēšanas jaudas uzturēšanas cenas norēķinu periodam pārvades sistēmas operators ne vēlāk kā divus mēnešus pirms piemērojamā norēķinu perioda publicē savā tīmekļvietnē.

4.15. Administrēšanas izmaksas

90.44 Pārvades sistēmas operators administrē balansēšanas regulēšanas pakalpojumu tirgu, kā arī nebalansa norēķinus. Par šo procesu administrēšanu balansēšanas pakalpojuma saņēmējs maksā pārvades sistēmas operatoram administrēšanas maksu, kuru pārvades sistēmas operators nosaka, pamatojoties uz pārvades sistēmas operatora faktiskajām izmaksām šo procesu administrēšanai.

90.45 Ar regulatoru saskaņotu administrēšanas maksu un metodiku tās noteikšanai un balansēšanas pakalpojuma saņēmēja maksājumu aprēķinam pārvades sistēmas operators publicē savā tīmekļvietnē.

5. Elektroenerģijas uzskaite

5.1. Elektroenerģijas uzskaites pamatprincipi

91. Sistēmas dalībnieki nodrošina elektroenerģijas uzskaiti saskaņā ar šādiem pamatprincipiem:

91.1. izveidojot jaunu sistēmas pieslēgumu, sistēmas dalībnieks saskaņā ar šī kodeksa 2.pielikumā, pieslēguma līgumā un sistēmas pakalpojumu līgumā noteiktajām prasībām ierīko atbilstošu elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu (turpmāk – uzskaites mēraparāts), un sistēmas operators organizē komercuzskaites mēraparāta ieslēgšanu automatizētajā elektroenerģijas uzskaites sistēmā (turpmāk – AEUS), ja prognozētais caurplūstošās elektroenerģijas apjoms pārsniedz 2500 kWh/gadā:

91.2. sistēmas dalībnieks un sistēmas operators sistēmas pakalpojumu līgumā norāda elektroiekārtu piederības robežu;

91.3. sistēmas operators visiem sistēmas dalībniekiem savā licences darbības zonā nodrošina šī kodeksa 2.pielikumā noteiktām prasībām atbilstošus uzskaites mēraparātus;

91.4. sistēmas operators nodrošina uzskaites mēraparāta (skaitītāju un mērmaiņu) metroloģiskās un citas uzskaites mēraparāta elementu ražotāju noteiktās periodiskās pārbaudes;

91.5. uzskaites mēraparāta iegādei, uzstādīšanai un uzturēšanai sistēmas operators var izmantot neatkarīga uzskaites pakalpojuma sniedzēja pakalpojumus;

91.6. uzskaites datu iegūšanai sistēmas operators izmanto AEUS;

91.7. sistēmas operators nodrošina sistēmas dalībnieka piekļuvi savas uzskaites datiem sistēmas operatora uzskaites datu bāzē;

91.8. sistēmas operators izveido un uztur šī kodeksa 3.pielikumā noteiktajām prasībām atbilstošu uzskaites reģistru.

92. Sistēmas operators nosaka maksu par piekļūšanu uzskaites mēraparātiem, AEUS vai uzskaites reģistra datiem un publicē savā tīmekļvietnē.

5.2. Uzskaites mēraparātu pārbaudes

93. Uzskaites mēraparāta pārbaudes izmaksas sedz tas sistēmas dalībnieks, kas ir pieprasījis tā pārbaudi. Ja uzskaites mēraparāts neatbilst šī kodeksa 2.pielikumā noteiktajām prasībām, visas ar pārbaudi saistītās izmaksas sedz sistēmas operators.

94. Sistēmas operators periodiski, bet ne retāk kā to noteicis uzskaites mēraparāta izgatavotājs, pārbauda uzskaites reģistrā katra uzskaites mēraparāta fiksētos pārbaudes rezultātus un organizē uzskaites mēraparāta pārbaudi, lai pārliecinātos, ka uzskaites mēraparāta precizitāte atbilst šī kodeksa 2.pielikumā noteiktajām prasībām.

95. Ja uzskaites mēraparāta precizitātes pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka tā precizitāte neatbilst šī kodeksa 2.pielikumā noteiktajām prasībām, sistēmas operators izdara korekcijas mērījumu datos, pamatojoties uz datu izmaiņas aktu, kas saskaņots ar sistēmas dalībnieku.

96. Sistēmas dalībniekam un tirgus dalībniekam ir tiesības pieprasīt, lai sistēmas operators nodrošina uzskaites mēraparāta pārbaudi.

97. Sistēmas operators uzskaites mēraparāta pārbaudes rezultātus rakstiski paziņo visiem sistēmas dalībniekiem un tirgus dalībniekiem, kas izmanto šo uzskaites mēraparātu.

98. Tirgus dalībnieka un sistēmas operatora pienākums ir nekavējoties informēt vienam otru par konstatētajiem uzskaites mēraparāta darbības traucējumiem, norādot traucējumu ilgumu.

99. Ja uzskaites mēraparāta precizitāte neatbilst šī kodeksa 2.pielikumā noteiktajām prasībām, sistēmas operators iespējami īsā laikā veic nepieciešamās darbības, lai atjaunotu uzskaites mēraparāta atbilstību šī kodeksa 2.pielikumā noteiktajām prasībām.

5.3. Elektroenerģijas uzskaites mēraparāti

100. Uzskaites mēraparāts var ietvert šādus elementus:

100.1. elektroenerģijas skaitītāju;

100.2. mērmaiņus (strāvmaiņi un spriegummaiņi);

100.3. aizsargātu kontrolkabeli no mērmaiņiem līdz skaitītājam;

100.4. uzskaites sadalni vai atbilstoši konstruētu paneli, uz kura uzstādīts skaitītājs;

100.5. rezerves barošanas avotu (skaitītājam);

100.6. testēšanas savienojumus (spaiļu kārba vai pārbaudes bloki);

100.7. drošinātājus vai aizsardzības automātiku uzskaites sprieguma ķēdēs, ja ir ierīkota trauksmes signalizācija.

101. Uzskaites mēraparāta precizitātes klasi un uzstādāmo uzskaites elementu precizitātes prasības katrā mērīšanas punktā nosaka saskaņā ar šī kodeksa 2.pielikumu.

102. Kontroles uzskaites mēraparāts var būt ar tādu pašu precizitātes klasi kā uzskaites mēraparāts vai arī par vienu precizitātes klasi zemāks.

103. Ja uzskaites mēraparātu attiecīgajā pieslēguma vietā izmanto vairāk kā viens tirgus dalībnieks, katram tirgus dalībniekam ar sistēmas operatoru ir jāslēdz vienošanās par konkrētā uzskaites mēraparāta izmantošanu.

5.4. Elektroenerģijas uzskaites dati

104. Uzskaites mēraparāta uzskaites datu iegūšanas veidu un kārtību nosaka elektroenerģijas sistēmas lietošanas vai sistēmas pakalpojumu līgumā.

105. Uzskaites mēraparāta datus izmanto kā primāro datu avotu savstarpējos norēķinos ar tirgus dalībnieku un sistēmas dalībnieku.

106. Kontroles uzskaites mēraparāta datus izmanto, lai pārbaudītu, apstiprinātu vai aizstātu uzskaites mēraparāta datus atbilstoši šī kodeksa 91.punktā noteiktajiem principiem.

107. Sistēmas operators veic uzskaites datu nolasīšanu, izmantojot AEUS. Ja sistēmas dalībnieka skaitītājs pieslēgts mērmaiņiem, tad par pamatu slodzes profila noteikšanai tiek izmantoti skaitītāja ikstundas dati AEUS. Ja sistēmas dalībnieka elektroietaisei uzstādīts tiešā slēguma skaitītājs, tad par pamatu slodzes profila noteikšanai tiek izmantoti tipveida slodzes grafiki AEUS, ja sistēmas operators un sistēmas dalībnieks nav vienojušies citādi.

108. Sistēmas operatoram ir tiesības veikt uzskaites datu nolasīšanu, neizmantojot attālinātās nolasīšanas iespēju tieši no uzskaites mēraparāta, lietojot šim nolūkam paredzētās elektroniskas ierīces tad, ja:

108.1. izmantojot AEUS, tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams nolasīt uzskaites mēraparāta datus;

108.2. nepieciešams veikt datu pārbaudi un salīdzināšanu.

109. Sistēmas operators ir atbildīgs par automatizētu uzskaites datu iegūšanu no uzskaites mēraparāta un šo datu uzglabāšanu AEUS uzskaites datu bāzē.

110. Sistēmas operators AEUS izmanto uzskaites datu automatizētai nolasīšanai, saglabāšanai datu bāzē, datu apstrādei un apskatei, kā arī to revīzijai, apstiprināšanai un aizstāšanai.

111. AEUS pieslēguma ierīkošanu uzskaites mēraparātam nodrošina sistēmas operators.

112. Sistēmas operators pēc tirgus dalībnieka pieprasījuma, ja tas ir tehniski iespējams, var atļaut tirgus dalībniekam izmantot savu AEUS. Šajā gadījumā izdevumus, kas saistīti ar uzskaites mēraparāta nomaiņu vai AEUS izmaiņām vai sistēmas dalībnieka piekļuvi AEUS datiem, sedz tirgus dalībnieks.

113. Sistēmas operators izveido, uztur un administrē uzskaites datu bāzi, kurā glabājas dati par katru sistēmas operatora reģistrēto uzskaites mēraparātu.

114. Uzskaites datu bāzē reģistrē sākotnēji nolasītos datus, to aizstāšanas (substitūcijas) un aprēķinātās vērtības.

115. Sistēmas operators nodrošina uzskaites datu bāzē esošo datu saglabāšanu, arhivēšanu un pieeju šo datu lietotājiem.

116. Uzskaites datu bāzē esošo datu aizstāšana ar citiem datiem pieļaujama vienīgi, ja AEUS kļūdas dēļ uzskaites datu bāzē ir saglabāti nepilnīgi vai nepareizi dati. Šādā gadījumā sistēmas operatoram nav tiesību nepareizos datus no uzskaites datu bāzes izdzēst. Uzskaites datu bāzē pie labotajiem datiem ir jābūt atzīmei par to labošanu.

117. Uzskaites datu bāzes tehniskos parametrus datu uzglabāšanai izvēlas tā, lai nodrošinātu:

117.1. elektroenerģijas norēķinu datu saglabāšanu – 18 mēnešus nearhivētā formā un 10 gadus arhīvā;

117.2. slodžu profila datu uzglabāšanu – 5 mēnešus nearhivētā formā un 2 gadus arhīvā;

117.3. pārējo uzskaites mēraparāta datu uzglabāšanu – 1 gadu nearhivētā formā un 2 gadus arhīvā.

118. Tirgus dalībniekam ir tiesības pieprasīt sistēmas operatoram veikt uzskaites datu bāzes un tirgus dalībnieka uzskaites mēraparāta datu atbilstības pārbaudi.

119. Ja uzskaites mēraparāta dati atšķiras no uzskaites datu bāzes datiem, tad par prioritāriem uzskata uzskaites mēraparāta datus. Sistēmas operators veic nepieciešamās korekcijas uzskaites datu bāzē.

120. Sistēmas operators ir atbildīgs par uzskaites datu pārbaudi, apstiprināšanu un aizstāšanu.

121. Sistēmas operators un sistēmas dalībnieks sistēmas pakalpojumu līgumā nosaka datu pārbaudes un apstiprināšanas kārtību.

122. Uzskaites datu pārbaudei un apstiprināšanai sistēmas operators izmanto pārbaudes uzskaites mēraparāta mērījumu datus.

123. Ja pārbaudes mērījumu dati nav pieejami, sistēmas operators sagatavo mērījumu datu aizstāšanas vērtību, izmantojot metodi, kas saskaņota ar tirgus dalībnieku.

124. Ja sistēmas operators konstatē mērījumu datu zudumu vai nepareizus, no uzskaites mēraparāta saņemtus, mērījumu datus, tas 24 stundu laikā no fakta konstatēšanas par to brīdina tirgus dalībnieku.

125. Pirms komercuzskaites pakalpojuma sniegšanas sākuma sistēmas operators un tirgus dalībnieks noslēdz sistēmas pakalpojumu līgumu, kurā nosaka sistēmas pakalpojumus, pieejamo tehnisko atbalstu, mērījumu izpildes kritērijus, kā arī nosacījumus, pēc kādiem sistēmas operators nodrošina attiecīgā tirgus dalībnieka informēšanu par uzskaites datiem.

5.5. Prasības elektroenerģijas uzskaites mēraparātu un datu drošībai

126. Sistēmas operators nodrošina uzskaites mēraparāta un ar to saistīto savienojumu un vadojuma aizsardzību pret prettiesisku iejaukšanos to darbībā.

127. Sistēmas operators nodrošina tirgus dalībnieka lietotāja vārda un paroles piešķiršanu piekļuvei uzskaites datu bāzei atbilstoši katra tirgus dalībnieka pilnvarām.

128. Tirgus dalībnieks ir atbildīgs par tam piešķirtā lietotāja vārda un paroles lietošanu un konfidencialitāti.

129. Sistēmas operators nodrošina uzskaites mēraparāta un uzskaites datu bāzē glabāto uzskaites datu aizsardzību.

130. Personas, kurām ir tiesības piekļūt uzskaites mēraparāta datiem, uzskaites datu bāzei vai uzskaites reģistram ir:

130.1. sistēmas operators, kuram pieder attiecīgie uzskaites mēraparāti;

130.2. elektroenerģijas sistēmas dalībnieks un tirgus dalībnieks, kas saistīti ar konkrēto elektroenerģijas uzskaites punktu;

130.3. uzskaites pakalpojuma sniedzējs, kas saistīts ar konkrēto uzskaites punktu.

131. Sistēmas operators nodrošina pilnvaroto personu piekļuvi uzskaites mēraparāta datiem un datu bāzei.

132. Sistēmas operators elektroniski reģistrē katru piekļuvi datu bāzei, nodrošinot datu ieguvēja identifikāciju.

133. Tikai sistēmas operatoram ir tiesības veikt uzskaites mēraparāta parametru vai uzstādīto lielumu izmaiņas, saskaņojot tās ar attiecīgo elektroenerģijas sistēmas dalībnieku.

134. Sistēmas operators reģistrē uzskaites reģistrā veiktās izmaiņas.

134.1 (Svītrots ar SPRK padomes 03.10.2024. lēmumu Nr. 1/9)

6. Noslēguma jautājumi

135. Atzīt par spēku zaudējušu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2010.gada 24.februāra lēmumu Nr.1/3 "Tīkla kodekss" (Latvijas Vēstnesis, 2010, nr.34(4226)).

135.1 Šā kodeksa 2.39.1 apakšpunktā noteiktā balansēšanas tirgus laika vienība ir vienu stundu ilgs periods, kas sākas pilnā stundā, līdz brīdim, kad balansēšanas tirgus tiek organizēts saskaņā ar Regulas Nr. 2017/2195 20.panta 6.punktu vai 21. panta 6.punktu.

135.2 Pārvades sistēmas operators piemēro šā kodeksa 4.14.apakšnodaļu no 2025.gada 1.jūlija.

135.3 Aprēķinot balansēšanas jaudas uzturēšanas maksu norēķinu periodiem no 2025.gada 1.jūlija līdz 2025.gada 31.decembrim, pārvades sistēmas operators piemēro vienādu uz balansēšanas pakalpojuma saņēmēja nebalansa apgabalā patērētās elektroenerģijas daudzumu attiecināmo balansēšanas jaudas uzturēšanas cenu un uz balansēšanas pakalpojuma saņēmēja absolūto summāro nebalansu attiecināmo balansēšanas jaudas uzturēšanas cenu, kuru pārvades sistēmas operators ne vēlāk kā līdz 2025.gada 1.februārim publicē savā tīmekļvietnē, pirms tam saskaņojot ar regulatoru.

135.4 Aprēķinot šā kodeksa 90.42 punktā minētās balansēšanas jaudas uzturēšanas cenas norēķinu periodiem no 2026.gada 1.janvāra līdz 2026.gada 31.decembrim, pārvades sistēmas operators piemēro izmaksu korekciju par uzkrāto vai neatgūto balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksu apjomu par norēķinu periodiem no 2025.gada 1.jūlija līdz 2025.gada 31.decembrim.

135.5 Pārvades sistēmas operators faktiskās izmaksas par balansēšanas regulēšanas pakalpojumu tirgus administrēšanu ietver šā kodeksa 90.44 punktā minētajā administrēšanas maksā no 2025.gada 1.jūlija.

135.6 Pārvades sistēmas operators šā kodeksa 90.45 punktā minēto informāciju publicē līdz 2025.gada 8.februārim.

135.7 Pārvades sistēmas operators līdz 2028.gada 14.janvārim iesniedz regulatoram izvērtējumu par balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksu attiecināšanas modeļa piemērošanas rezultātiem, modeļa atbilstību faktiskajai situācijai elektroenerģijas tirgū un novērtējumu par nepieciešamajām izmaiņām Tīkla kodeksā.

136. Tīkla kodekss stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijaspadomes priekšsēdētāja p.i. padomes loceklis R.Irklis

1.pielikumsSabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas2013.gada 26.jūnija lēmumam Nr.1/4

Frekvence un sprieguma līmeņi stabila darbības režīma nodrošināšanai

1. Uz Latvijas elektroenerģijas sistēmu attiecināmi Kontinentālās Eiropas sinhronās zonas sistēmas darbības parametri un prasības.

2. Tīkla nominālais spriegums (UN) ir spriegums, ar kādu tiek apzīmēts vai identificēts attiecīgais sistēmas operatora elektrotīkls, kuram ir noteikti tā raksturlielumi. Nominālie sprieguma līmeņi attiecīgi ir: 330kV; 110kV; 20kV; 10kV; 6kV; 1kV; 0,4kV un 0,23kV.

3. Prasības elektroenerģijas kvalitātei noteiktas spēkā esošajos tiesību aktos, tajā skaitā standartos.

4. Standarta prasības tiek attiecinātas arī uz 330kV sprieguma iekārtām.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. padomes loceklis R.Irklis

2.pielikumsSabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas2013.gada 26.jūnija lēmumam Nr.1/4

Uzskaites mēraparātu veidi un precizitāte

Uzskaites grupa	Precizitātes klase ne zemāka par	Precizitātes klase ne zemāka par	Precizitātes klase ne zemāka par
Uzskaites grupa	Skaitītājs	Skaitītājs	Mērmaiņi
Uzskaites grupa	aktīvās enerģijas	reaktīvās enerģijas	Mērmaiņi
Starpvalstu savienojumos ar spriegumu 110 kV un augstāku*	0,2s	1,0	0,2s***
Elektroenerģijas ražotājiem ar pieslēgumu 110 kV un augstāka sprieduma elektrotīklam	0,2s	1,0	0,2s***
Sistēmas lietotājiem ar pieslēgumu 110 kV un augstāka sprieduma elektrotīklam	0,5 vai C	2,0	0,5s****
Sistēmas lietotājiem ar pieslēgumu vidējā sprieguma un zemsprieguma tīklam un kontroluzskaiti (uzskaite ar mērmaiņiem)	0,5 vai C	2,0	0,5
Sistēmas lietotājiem ar pieslēgumu zemsprieguma tīklam ar tiešā slēguma skaitītājiem	1,0 vai B	2,0**

* starpvalstu savienojumu uzskaišu precizitātes klase savstarpēji jāsaskaņo attiecīgajiem pārvades sistēmas operatoriem tikai trīsfāžu elektroenerģijas skaitītājiem s klase attiecas tikai uz stāvmaiņiem vai kombinēto mērmaiņu strāvas tinumiem, spriegummaiņiem jāatbilst 0,2 klasei*** s klase attiecas tikai uz stāvmaiņiem vai kombinēto mērmaiņu strāvas tinumiem, spriegummaiņiem jāatbilst 0,5 klasei

Tips	Elektroenerģija (GWh /gadā) uzskaites vietā	Prasības kontroles uzskaites mēraparātam
1	vairāk kā 1000	šā pielikuma 6.punktā noteiktais
2	100 līdz 1000	šā pielikuma 8.punktā noteiktais
3	mazāk kā 100	Nav speciālu prasību

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. padomes loceklis R.Irklis

3.pielikumsSabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas2013.gada 26.jūnija lēmumam Nr.1/4

Uzskaites reģistrs

1. Uzskaites reģistrs ir sistēmas operatora izveidota un uzturēta datu bāze, kas ietver statistisku informāciju par šajā kodeksā noteiktajiem uzskaites mēraparātiem.

2. Uzskaites reģistra mērķis ir:

2.1. reģistrēt pieslēguma vietas, uzskaites punktus;

2.2. pārbaudīt un apstiprināt datu atbilstību;

2.3. fiksēt reģistrētās informācijas izmaiņas, saglabājot izmaiņu vēsturi.

3. Uzskaites reģistra dati ir konfidenciāli.

4. Uzskaites reģistrā ietver šādu informāciju:

4.1. detalizētu informāciju par pieslēgumu un uzskaites punktu, tai skaitā:

4.1.1. atrašanās vietas informāciju (piemēram, rasējumu numuri);

4.1.2. detalizētu informāciju par zudumu kompensāciju aprēķiniem;

4.1.3. vietas identifikācijas nosaukumu;

4.1.4. detalizētu informāciju par tirgus dalībniekiem, kas saistīti ar pieslēguma vietu;

4.1.5. informāciju par atbildīgo personu par uzskaites mēraparātu.

4.2. uzskaites mēraparāta komponenšu (skaitītāji un mērmaiņi) identitāti un raksturlielumus:

4.2.1. rūpnīcas numurus;

4.2.2. identifikācijas nosaukumu;

4.2.3. tipu;

4.2.4. mērmaiņu transformācijas koeficientus;

4.2.5. kalibrēšanas tabulas, kur tās nepieciešamas uzskaites mēraparāta precizitātes sasniegšanai;

4.2.6. summārās vērtības un koeficientus.

4.3. informāciju par datu komunikāciju, tai skaitā:

4.3.1. telefona numuru piekļūšanai datiem;

4.3.2. komunikācijas aprīkojuma tipu un sērijas numuru;

4.3.3. informāciju par komunikācijas protokolu vai atsaucēm;

4.3.4. informāciju par datu konversiju;

4.3.5. lietotāja identifikāciju un piekļūšanas tiesības;

4.3.6. paroles vārdus datu nolasīšanai no uzskaites iekārtas un korekciju veikšanai (novietojams slēptā vai aizsargātā laukā).

4.4. datu pārbaudes/apstiprināšanas procesu, par ko vienojušās iesaistītās puses, tai skaitā:

4.4.1. algoritmus;

4.4.2. datu salīdzināšanas metodes;

4.4.3. apstrādi un brīdinājumus (piemēram, sprieguma avota limiti, nobīdes leņķa limiti);

4.4.4. alternatīvus datu avotus.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijaspadomes priekšsēdētāja p.i. padomes loceklis R.Irklis

4.pielikumsSabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas2013.gada 26.jūnija lēmumam Nr.1/4

Elektroiekārtu pārbaudes

1. Pie elektroenerģijas sistēmas pieslēdzamai jaunai elektroiekārtai un modificētai elektroiekārtai veic vismaz šādas pārbaudes, ja attiecīgais sistēmas operators elektrostacijas ekspluatācijas paziņošanas kārtībā nav noteicis citādi:

1.1. elektroenerģijas ražošanas modulim veic:

1.1.1. elektroenerģijas kvalitātes mērījumus pieslēguma vietā (neattiecas uz A tipa elektroenerģijas parka moduli);

1.1.2. pārbaudi attālinātai atslēgšanai no elektroenerģijas sistēmas atbilstoši Regulas Nr. 2016/631 13.panta 6.punkta prasībām (attiecas uz A tipa elektroenerģijas ražošanas moduli, kuram ir spēkā attālinātās atslēgšanas prasība);

1.1.3. aktīvās jaudas kontrolējamības testu:

1.1.3.1. B tipa elektroenerģijas ražošanas modulim atbilstoši šā kodeksa 7.pielikuma 11.3.apakšpunktam;

1.1.3.2. C un D tipa elektroenerģijas ražošanas modulim atbilstoši šā kodeksa 7.pielikuma 19.3. un 19.4.apakšpunktam;

1.2. pieprasījumietaisei, kuru plānots pieslēgt pārvades sistēmai, veic pieprasījumietaises darbošanās stacionārajā un dinamiskajā režīmā atbilstības simulāciju atbilstoši Regulas Nr. 2016/1388 prasībām, ja to pieprasa pārvades sistēmas operators.

2. Elektroenerģijas ražošanas modulim, kas uzskatāms par esošu elektroenerģijas ražošanas moduli Regulas Nr. 2016/631 izpratnē, pēc attiecīgā sistēmas operatora pieprasījuma veic vienu vai vairākas šādas pārbaudes:

2.1. elektroenerģijas kvalitātes mērījumus pieslēguma vietā;

2.2. elektroenerģijas ražošanas moduļa manuālās palaišanas un sinhronizācijas pārbaudi;

2.3. elektroenerģijas ražošanas moduļa atslēgšanas no elektroenerģijas pārvades sistēmas ar automātisku sinhronizāciju ar elektroenerģijas pārvades sistēmu pārbaudi;

2.4. turbīnas rotācijas ātruma ierobežotāja pārbaudi;

2.5. turbīnas ātruma regulatora reakcijas pārbaudi;

2.6. automātiskās ierosmes regulatora atbilstības pārbaudi;

2.7. automātiskās ierosmes regulatora pārbaudi ar ieslēgtu un izslēgtu sistēmas stabilizatoru;

2.8. elektroenerģijas ražošanas moduļa noslodzes un atslodzes ātruma pārbaudi;

2.9. slodzes nomešanas elektroenerģijas ražošanas moduļa atteikuma gadījumā pārbaudi;

2.10. minimālās ierosmes strāvas ierobežotāja pārbaudi;

2.11. elektrotīkla frekvences regulēšanas pārbaudi;

2.12. reaktīvās jaudas spējas saistībā ar mainīgu spriegumu pieslēgumpunktā profila (U-Q/Pmax profils) nodrošināšanas novērtēšanu;

2.13. pārejas uz pašpatēriņa režīmu pārbaudi;

2.14. elektroenerģijas ražošanas moduļa darbības pārbaudi elektroenerģijas sistēmas sprieguma izmaiņu gadījumos;

2.15. elektroenerģijas ražošanas moduļa darbības pārbaudi elektroenerģijas sistēmas traucējumu gadījumos, tajā skaitā elektroenerģijas ražošanas moduļa aktīvās jaudas ierobežošanas pārbaudi, izvēloties iekārtu saudzējošus elektroenerģijas sistēmas traucējuma gadījumus;

2.16. elektroenerģijas ražošanas moduļa nemainīgas uzdotās reaktīvās jaudas vērtības nodrošināšanas pārbaudi.

5.pielikumsSabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas2013.gada 26.jūnija lēmumam Nr.1/4

Galalietotāju elektroiekārtu kopdarbības pārbaudes ar elektroenerģijas pārvades sistēmu laikā piemērojamie testi un pārbaudes

1. Elektroenerģijas kvalitātes mērījumi pieslēguma vietā.

2. Galalietotāja iekārtas darbības atjaunošanas procedūras pārbaude elektroenerģijas sistēmas traucējumu gadījumos.

3. Galalietotāja iekārtas sinhronizācija, gadījumos, kad elektroenerģijas sistēmā ir dažādas sprieguma un frekvences vērtības, fāzes leņķa nobīdes, sprieguma un frekvences svārstības (galalietotāja iekārtai ar spēju strādāt izolētas darbības režīmā).

4. Galalietotāja iekārtas atslēgšana no tālvadības.

5. Galalietotāja iekārtai noteiktās slodzes atslēgšana samazinoties frekvencei.

6. Galalietotāja iekārtas slodzes atslēgšana samazinoties spriegumam elektroenerģijas sistēmā.

7. Datu apmaiņa starp galalietotāja iekārtu un pārvades sistēmas operatoru.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijaspadomes priekšsēdētāja p.i. padomes loceklis R.Irklis

6.pielikumsSabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas2013.gada 26.jūnija lēmumam Nr.1/4

Vispārējā shēma kopējās pārvades jaudas un maksimāli pieļaujamās strāvas lieluma aprēķināšanai

7. pielikumsSabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas2013. gada 26. jūnija lēmumam Nr. 1/4

Tīkla pieslēguma prasības elektroenerģijas ražošanas moduļiem

Moduļa tips	Aktīvās izejas jaudas izmaiņa attiecībā pret nominālo jaudu vienā minūtē (%)	Jaudas diapazons attiecībā pret maksimālo jaudu (%)
Gāzes vai šķidrā kurināmā modulis	8	60–90
Kombinētais (gāze un tvaiks) modulis	8	60–90
Akmeņogļu un cietā kurināmā modulis	4	60–90
Saules vai vēja modulis	50	20–100
Hidroelektrostacijas modulis	50	0–100
Sprieguma vērtība pārvades sistēmas pieslēguma punktā	Sprieguma diapazons	Darbības periods
---	---	---
110 kV	0,85–0,90 p.u.(93,5–99,0 kV)	30 minūtes
110 kV	0,9–1,118 p.u.(99,0–122,98 kV)	Neierobežots
110 kV	1,118–1,15 p.u.(122,98–126,5 kV)	20 minūtes
330 kV	0,88–0,90 p.u.(290,4–297,0 kV)	20 minūtes
330 kV	0,90–1,097 p.u.(297,0–362,01 kV)	Neierobežots
330 kV	1,097–1,15 p.u.(362,01–379,5 kV)	20 minūtes

8.pielikumsSabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas2013.gada 26.jūnija lēmumam Nr.1/4

Noteikumi regulēšanas pakalpojuma sniegšanai

9.pielikumsSabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas2013.gada 26.jūnija lēmumam Nr.1/4

Balansēšanas pakalpojuma saņēmēja galapozīcijas aprēķināšanā izmantojamā informācija

1. Balansēšanas pakalpojuma saņēmēja kopējo grafiku, kas nepieciešams, lai noteiktu balansēšanas pakalpojuma sniedzēja galapozīciju un sastādītu sistēmas darbības grafiku, balansēšanas pakalpojuma saņēmējs sniedz pārvades sistēmas operatoram, iekļaujot šādu informāciju par savu nebalansa apgabalu:

1.1. plānotais patērētās elektroenerģijas daudzums summāri par visām balansēšanas pakalpojumu saņēmēja nebalansa apgabalā iekļautajām lietotāju komercuzskaites vietām;

1.2. plānotais elektroenerģijas ražotāju elektroenerģijas sistēmā ievadītais elektroenerģijas daudzums;

1.3. plānotie tirdzniecības darījumi.

2. Balansēšanas pakalpojuma saņēmējs šā pielikuma 1.punktā noteikto informāciju norāda megavatos (MW) ar precizitāti līdz vienai zīmei aiz komata.

3. Balansēšanas pakalpojuma saņēmējs šā pielikuma 1.2.apakšpunktā noteikto informāciju par visām balansēšanas pakalpojuma saņēmēja nebalansa apgabalā iekļautajām elektroenerģijas ražotāju komercuzskaites vietām sniedz:

3.1. atsevišķi par katru elektrostaciju ar uzstādīto jaudu 10 MW un lielāku;

3.2. summāri par visām hidroelektrostacijām, termoelektrostacijām, biogāzes elektrostacijām un koģenerācijas stacijām, kuru uzstādītā jauda ir mazāka par 10 MW;

3.3. summāri par visām vēja un saules elektrostacijām, kuru uzstādītā jauda ir mazāka par 10 MW.

4. Balansēšanas pakalpojuma saņēmējs šā pielikuma 1.3.apakšpunktā noteikto informāciju sniedz:

4.1. summāri par visiem tirdzniecības darījumiem elektroenerģijas biržas nākamās dienas elektroenerģijas tirgū;

4.2. summāri par tirdzniecības darījumiem starp nebalansa apgabaliem.

5. Balansēšanas pakalpojuma saņēmējam pēc balansēšanas pakalpojuma saņēmēja kopīgā grafika apstiprināšanas ir tiesības veikt izmaiņas šādā informācijā, kas iesniegta saskaņā ar šā pielikuma 1.punktu:

5.1. plānotajā elektroenerģijas ražotāju pārvades sistēmā ievadītajā elektroenerģijas daudzumā, pārdalot pārvades sistēmā ievadīto elektroenerģijas daudzumu starp dažādām nebalansa apgabalā iekļautajām elektrostacijām, nemainot plānoto kopējo pārvades sistēmā ievadīto elektroenerģijas daudzumu atbilstošajā nebalansa norēķinu periodā;

5.2. plānotajā elektroenerģijas ražotāju pārvades sistēmā ievadītajā elektroenerģijas daudzumā atbilstošajā nebalansa norēķinu periodā, ja balansēšanas pakalpojuma saņēmēja nebalansa apgabalā ietvertas gan elektroenerģijas ražošanas, gan patēriņa elektroietaises;

5.3. tirdzniecības darījumos elektroenerģijas biržas tekošās dienas elektroenerģijas tirgū;

5.4. tirdzniecības darījumos starp nebalansa apgabaliem.

6. Ja informācija, kuru balansēšanas pakalpojuma saņēmējs sniedzis saskaņā ar šā pielikuma 4.1. vai 5.3.apakšpunktu, neatbilst informācijai par tirdzniecības darījumiem elektroenerģijas biržas nākamās dienas elektroenerģijas tirgū vai attiecīgi tekošās dienas elektroenerģijas tirgū atbilstošā nebalansa norēķinu periodā, ko pārvades sistēmas operatoram sniedz elektroenerģijas tirgus operators, balansēšanas pakalpojuma saņēmējam ir pienākums sniegt precizētu informāciju, kas atbilst elektroenerģijas tirgus operatora sniegtajai. Ja balansēšanas pakalpojuma saņēmējs neiesniedz atbilstošu informāciju vai atkārtoti iesniegtā informācija neatbilst elektroenerģijas tirgus operatora sniegtajai informācijai, pārvades sistēmas operators izmanto elektroenerģijas tirgus operatora sniegto informāciju.

7. Balansēšanas pakalpojuma saņēmējs informāciju, kura jāsniedz saskaņā ar šā pielikuma 4.2. vai 5.4.apakšpunktu, saskaņo ar visu attiecīgajos tirdzniecības darījumos iesaistīto balansēšanas pakalpojuma saņēmēju sniegto informāciju. Ja balansēšanas pakalpojuma saņēmēja sniegtā informācija neatbilst pārējo attiecīgajos tirdzniecības darījumos iesaistīto balansēšanas pakalpojuma saņēmēju sniegtajai informācijai, balansēšanas pakalpojuma saņēmējam ir pienākums veikt atkārtotu informācijas saskaņošanu un sniegt precizētu informāciju.

8. Pārvades sistēmas operators nosaka un publicē savā tīmekļvietnē termiņus un kārtību, kādā balansēšanas pakalpojuma saņēmējs iesniedz šā pielikuma 1.punktā noteikto informāciju un tās izmaiņas, kā arī laika vienības, par kurām sniedzami dati.

10.pielikumsSabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas2013.gada 26.jūnija lēmumam Nr.1/4

Tīkla pieslēguma prasības augstsprieguma līdzstrāvas sistēmām un līdzstrāvas sistēmai pieslēgtiem elektroenerģijas parka moduļiem

Sprieguma vērtība pārvades sistēmas pieslēgumpunktā	Sprieguma diapazons	Darbības periods
110 kV	0,85–1,118 p.u.(93,5–122,98 kV)	Neierobežots
110 kV	1,118–1,15 p.u.(122,98–126,5 kV)	20 minūtes
330 kV	0,88–1,097 p.u.(290,4–362,01 kV)	Neierobežots
330 kV	1,097–1,15 p.u.(362,01–379,5 kV)	20 minūtes
Sprieguma vērtība līdzstrāvas sistēmas pieslēgumpunktā	Sprieguma diapazons	Darbības periods
---	---	---
110 kV–300 kV (neieskaitot)	0,85–0,90 p.u.	60 minūtes
110 kV–300 kV (neieskaitot)	0,90–1,10 p.u.	Neierobežots
110 kV–300 kV (neieskaitot)	1,10–1,118 p.u.	Neierobežots
110 kV–300 kV (neieskaitot)	1,118–1,15 p.u.	20 minūtes
300 kV–400 kV (ieskaitot)	0,85–0,90 p.u.	60 minūtes
300 kV–400 kV (ieskaitot)	0,90–1,05 p.u.	Neierobežots
300 kV–400 kV (ieskaitot)	1,05–1,15 p.u.	20 minūtes