Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļa.Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) alternatīvo ieguldījumu fonds (turpmāk arī — fonds) — kopējo ieguldījumu uzņēmums, kurš piesaista kapitālu no vairākiem ieguldītājiem, lai ieguldītu to minēto ieguldītāju labā saskaņā ar ieguldījumu politiku. Fonds nav ieguldījumu fonds Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē;

2) apakšfonds — nošķirta fonda mantas daļa, ko veido pret ieguldījumu daļām izdarītie ieguldījumi, kā arī lietas, kas iegūtas darījumos ar šo mantu;

3) alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks (turpmāk arī — pārvaldnieks) — juridiskā persona, kuras pamatdarbība ir fondu pārvalde;

4) fonda manta — lietas, kuru kopība veido fondu;

5) filiāle — teritoriāli vai citādi nošķirta pārvaldnieka struktūrvienība, kurai nav juridiskās personas statusa un kura sniedz pakalpojumus atbilstoši dalībvalsts uzraudzības institūcijas izsniegtajai licencei;

6) papildu atlīdzība — fonda peļņas daļa, kuru pārvaldniekam ir tiesības saņemt kā atlīdzību par fonda pārvaldīšanu un kura neietver to fonda peļņas daļu, ko pārvaldnieks gūst kā ienākumus no saviem ieguldījumiem fondā;

7) ciešas attiecības — divu vai vairāku personu savstarpēja saistība:

8) kontrole — stāvoklis, kad personai ir kontrole pār komercsabiedrību, ja:

9) dibināšanas vieta — vieta, kur:

10) dalībvalsts fonds — fonds, kurš dibināts dalībvalstī, vai fonds, kura juridiskā adrese ir dalībvalstī;

11) dalībvalsts fonda pārvaldnieks — pārvaldnieks, kura juridiskā adrese ir dalībvalstī;

12) ieguldījumu daļa — ieguldījumu apliecība, akcija, komandīta un komplementāra ieguldījumu apliecinošs dokuments vai cits dokuments, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību fondā vai apakšfondā un no šīs līdzdalības izrietošās tiesības;

13) ieguldījumu apliecība — ieguldījumu apliecinošs vērtspapīrs, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību fondā, kurš ir dibināts kā lietu kopība atbilstoši šā likuma 30.pantam;

14) fonda vērtība (turpmāk arī — fonda neto aktīvu vērtība) — fonda aktīvu vērtības un saistību vērtības starpība. Apakšfonda vērtība ir apakšfonda aktīvu vērtības un saistību vērtības starpība;

15) galvenais fonds — fonds, kura ieguldītājs ir pakārtotais fonds;

16) pakārtotais fonds — fonds, kurš atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

17) pārvaldītājsabiedrība — mātes sabiedrība, kura ilgtermiņā īsteno komercdarbību ar meitas sabiedrību vai asociēto komercsabiedrību [Eiropas Komisijas 2008.gada 3.novembra regulas Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002, izpratnē] starpniecību vai ar līdzdalību citās komercsabiedrībās, veicot darbību savā labā, un kuras kapitāla vērtspapīri ir iekļauti kādā dalībvalsts regulētajā tirgū vai kura nedarbojas ieguldītāju labā, pārdodot meitas sabiedrību un asociēto komercsabiedrību aktīvus, un skaidri atspoguļo šādu darbību finanšu pārskatā (gada);

18) fonda izcelsmes dalībvalsts — dalībvalsts, kurā fonds dibināts vai pirmoreiz reģistrēts (ja bijušas vairākas reģistrācijas), vai, ja fonds nav dibināts dalībvalstī, dalībvalsts, kurā ir fonda juridiskā adrese;

19) pārvaldnieka izcelsmes dalībvalsts — dalībvalsts, kurā ir pārvaldnieka juridiskā adrese, bet ārvalsts pārvaldniekam — attiecīgā atsauces dalībvalsts, kuru nosaka saskaņā ar šā likuma 75.panta noteikumiem;

20) pārvaldnieka uzņēmēja dalībvalsts — dalībvalsts, kurā dalībvalsts pārvaldnieks pārvalda dalībvalsts fondu un izplata dalībvalsts vai ārvalsts fonda ieguldījumu daļas, taču šī valsts nav pārvaldnieka izcelsmes dalībvalsts, vai arī dalībvalsts, kurā dalībvalsts pārvaldnieks sniedz šā likuma 5.panta septītajā un astotajā daļā minētos pakalpojumus, taču šī valsts nav pārvaldnieka izcelsmes dalībvalsts;

21) ārvalsts pārvaldnieka uzņēmēja dalībvalsts — dalībvalsts, kurā ārvalsts pārvaldnieks pārvalda dalībvalsts fondu un izplata dalībvalsts vai ārvalsts fonda ieguldījumu daļas, taču šī valsts nav ārvalsts pārvaldnieka atsauces dalībvalsts, kuru nosaka saskaņā ar šā likuma 75.panta noteikumiem;

22) emitents — dalībvalstī reģistrēta akciju sabiedrība, kuras akcijas vai tām pielīdzināmi pārvedami vērtspapīri, kas nodrošina līdzdalību akciju sabiedrības pamatkapitālā, ir iekļauti regulētajā tirgū;

23) pilnvarotais pārstāvis — fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir dalībvalstī, vai juridiskā persona, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuru ārvalsts pārvaldnieks pilnvarojis pārstāvēt tā intereses attiecībās ar valsts iestādēm, klientiem, organizācijām un ārvalsts pārvaldnieka darījumu partneriem dalībvalstīs;

24) sviras finansējums — jebkurš darījums, kura rezultātā pārvaldnieks palielina tā pārvaldītā fonda riska darījumu apmēru, aizņemoties naudu vai vērtspapīrus vai veicot darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, vai jebkādā citā veidā;

25) izplatīšana — pārvaldnieka paša vai tā vārdā veikta ieguldījumu daļu sākotnējā izvietošana vai piedāvāšana ieguldītājiem, kuru juridiskā adrese vai pastāvīgā dzīvesvieta ir dalībvalstī;

26) ārvalsts fonds — fonds, kas nav dalībvalsts fonds;

27) regulētajā tirgū neiekļauta sabiedrība — dalībvalstī reģistrēta kapitālsabiedrība, kuras akcijas (daļas) vai tām pielīdzināmi pārvedami vērtspapīri, kas nodrošina līdzdalību kapitālsabiedrības pamatkapitālā, nav iekļauti regulētajā tirgū;

28) mātes sabiedrība — komercsabiedrība, kura kontrolē citu komercsabiedrību;

29) galvenais brokeris — dalībvalstī licencēta kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus profesionāliem ieguldītājiem, tai skaitā kā darījumu partneris finansēt vai veikt darījumus ar finanšu instrumentiem, kā arī veikt norēķinus un piegādāt un turēt finanšu instrumentus, izsniegt finanšu instrumentu aizdevumus un nodrošināt klientam pielāgotu informēšanas sistēmu;

30) profesionāls ieguldītājs — ieguldītājs, kura statuss atbilst profesionāla klienta statusam vai kuram pēc tā pieprasījuma šādu statusu piešķir pārvaldnieks vai ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumā noteikto kārtību;

31) būtiska līdzdalība — personas vai vairāku uz vienošanās pamata saskaņoti darbojošos personu tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kura aptver 10 un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai ļauj būtiski ietekmēt komercsabiedrības finanšu un darbības politiku;

32) darbinieku pārstāvji — personas, kam ir tiesības pārstāvēt darbiniekus saskaņā ar Darba likuma normām;

33) meitas sabiedrība — komercsabiedrība, kuru kontrolē cita komercsabiedrība;

34) Desmit valstu grupa — valstis, kuras ar Starptautisko Valūtas fondu noslēgušas Vispārējo vienošanos par aizņēmumiem;

35) brīvais kapitāls — personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem;

36) dalībvalsts — Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

37) ārvalsts — valsts, kas nav dalībvalsts;

38) pārvaldnieka amatpersonas — pārvaldnieka valdes locekļi un personas, kuras ir pilnvarotas pārvaldīt fondu, dot rīkojumus attiecībā uz fonda mantu vai rīkoties ar to pārvaldnieka vārdā;

39) pārvaldnieka ieinteresētās personas — pārvaldnieka valdes un padomes locekļi, amatpersonas, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu pārvaldnieka balsstiesīgo akciju, kā arī visu šajā punktā minēto fizisko personu laulātie, vecāki un bērni;

40) ieguldījumu fonds — fonds, kas reģistrēts atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam;

41) stresa testēšana — analīze, ko veic pārvaldnieks, lai noteiktu un izvērtētu dažādu ārkārtēju, iespējami nelabvēlīgu notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu potenciālo ietekmi uz fonda ieguldījumu portfeli vai likviditāti;

42) Finanšu darījumu darba grupa — starptautiska institūcija, kura nosaka starptautisko standartu cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, teroristu finansēšanu, masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu un citādiem starptautiskās finanšu sistēmas integritātes apdraudējumiem, kā arī veicina juridisko, regulējošo un operatīvo pasākumu efektīvu ieviešanu;

43) naudas tirgus fonds — alternatīvo ieguldījumu fonds, kuram piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija regulā (ES) 2017/1131 par naudas tirgus fondiem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 2017/1131) noteiktās prasības;

44) pirmsizplatīšana — tieša vai netieša Latvijā vai dalībvalstī licencēta pārvaldnieka vai tā uzdevumā potenciālajiem profesionālajiem ieguldītājiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir dalībvalstī, informācijas sniegšana vai paziņošana par iespējamām ieguldījumu stratēģijām vai ieguldījumu objektiem, lai pārbaudītu potenciālo profesionālo ieguldītāju interesi par fondu vai apakšfondu, kurš vēl nav dibināts vai kurš ir nodibināts, bet par kura ieguldījumu daļu izplatīšanu potenciālo ieguldītāju pastāvīgās dzīvesvietas vai juridiskās adreses dalībvalstī vēl nav sniegts paziņojums saskaņā ar šā likuma 66., 67. un 68. pantu un tādēļ fonda vai apakšfonda ieguldījumu daļas netiek tirgotas vai potenciālajiem profesionālajiem ieguldītājiem netiek izteikts piedāvājums ieguldīt fonda vai apakšfonda ieguldījumu daļās.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt finanšu sistēmas stabilitāti un attīstību, novēršot ar alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku darbību saistīto varbūtējo risku ietekmi uz finanšu sistēmu, kā arī nodrošināt efektīvu uzraudzības institūciju sadarbību šo risku uzraudzībā un mazināšanā.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Šis likums, lai sasniegtu tā 2.pantā minēto mērķi, nosaka:

1) alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku tiesisko statusu, to darbību, informācijas atklāšanas prasības, atbildību un uzraudzību;

2) kārtību, kādā Latvijā tiek veikta pārvaldnieku reģistrācija un licencēšana;

3) kārtību, kādā pārvaldes pakalpojumus Latvijā sniedz citas dalībvalsts vai ārvalsts pārvaldnieks;

4) fondu darbību un kārtību, kādā tiek veikta fondu reģistrācija un fondu ieguldījumu daļu izplatīšana, kā arī to personu loku un tiesības, pienākumus un atbildību, uz kurām attiecas šā likuma prasības.

(2) Likums regulē arī tāda pārvaldnieka darbību, kurš dibina un pārvalda:

1) Eiropas riska kapitāla fondu, ciktāl tā darbības noteikumus neregulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa regula (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 345/2013);

2) Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondu, ciktāl tā darbības noteikumus neregulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa regula (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 346/2013);

3) Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondu, ciktāl tā darbības noteikumus neregulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa regula (ES) 2015/760 par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 2015/760);

4) naudas tirgus fondu, ciktāl tā darbības noteikumus neregulē Regula Nr. 2017/1131.

(3) Likums nosaka arī kārtību, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde drīkst veikt fonda ieguldījumu daļu sākotnējo izplatīšanu vai izplatīt fonda ieguldījumu daļas Latvijā.

(4) Tāda fonda darbību, kas nodibināts kā komandītsabiedrība vai akciju sabiedrība, regulē šis likums un Komerclikums, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

4.pants. Likuma piemērošanas izņēmumi

Šo likumu nepiemēro:

1) pārvaldītājsabiedrībām;

2) privātajiem pensiju fondiem;

3) Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Investīciju bankai, Eiropas Investīciju fondam, Eiropas attīstības finanšu iestādēm un divpusējām attīstības bankām, Pasaules Bankai, Starptautiskajam Valūtas fondam un līdzīgām starptautiskām organizācijām, kas sabiedrības interesēs pārvalda fondus;

4) dalībvalstu centrālajām bankām;

5) valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem;

6) darba devēja darbinieku labā izveidotām līdzekļu uzkrāšanas shēmām;

7) īpašam nolūkam izveidotām vērtspapīrošanas struktūrām, kuru vienīgā darbība ir vērtspapīrošana saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas 2008.gada 19.decembra regulas (EK) Nr. 24/2009 par vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību aktīvu un pasīvu statistiku 1.panta 2.punktu;

8) pārvaldniekam, kas pārvalda vienu vai vairākus fondus, kuru vienīgie ieguldītāji ir pats pārvaldnieks vai tā mātes sabiedrība vai meitas sabiedrība, vai citas pārvaldnieka mātes sabiedrības meitas sabiedrības, ar nosacījumu, ka neviens no šiem ieguldītājiem pats nav fonds.

II nodaļa.Pārvaldnieka darbība, reģistrācija un licencēšana

5.pants. Pārvaldnieka darbība

(1) Pārvaldnieka pamatdarbība ir fonda pārvalde, kas ietver šādus pakalpojumus:

1) fonda ieguldījumu pārvaldīšana;

2) riska pārvaldīšana.

(2) Pārvaldnieks drīkst sniegt arī šādus papildpakalpojumus:

1) fonda administratīvā vadība, kas ietver šādas darbības:

2) ieguldījumu daļu izplatīšana;

3) ar fonda aktīvu pārvaldīšanu saistītās nepieciešamās darbības, kas ietver infrastruktūras pārvaldību, nekustamā īpašuma pārvaldību, komercsabiedrību konsultēšanu par kapitāla struktūru, nozares stratēģiju un līdzīgiem jautājumiem, konsultācijas un pakalpojumus attiecībā uz komercsabiedrību apvienošanu un pirkšanu, kā arī citas darbības, kas saistītas ar tādu fondu, sabiedrību un citu aktīvu pārvaldību, kuros pārvaldnieks ir veicis ieguldījumus.

(3) Fondu var pārvaldīt ārējais vai iekšējais pārvaldnieks.

(4) Ārējais pārvaldnieks drīkst pārvaldīt fondu, kuru tas ir nodibinājis kā lietu kopību, vai fondu, kurš nodibināts kā komercsabiedrība un par kura pārvaldnieku šo ārējo pārvaldnieku ir iecēlis šis fonds vai fonda vārdā pilnvarotā persona.

(5) Iekšējais pārvaldnieks ir pats fonds, kas dibināts kā akciju sabiedrība un veic pārvaldnieka pienākumus. Iekšējam pārvaldniekam nav atļauts sniegt šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos pakalpojumus citam fondam.

(6) Pārvaldnieks nedrīkst sniegt tikai papildpakalpojumus un šā panta septītajā un astotajā daļā minētos pakalpojumus, ja tas neveic pārvaldnieka pamatdarbību. Fonda ieguldījumu pārvaldīšanas pakalpojumu nedrīkst sniegt, ja netiek sniegts riska pārvaldīšanas pakalpojums, bet riska pārvaldīšanas pakalpojumu nedrīkst sniegt, ja netiek sniegts fonda ieguldījumu pārvaldīšanas pakalpojums. Pārvaldnieks nav tiesīgs sniegt šajā likumā neminētus pakalpojumus.

(7) Licencēts ārējais pārvaldnieks drīkst veikt ieguldītāja finanšu instrumentu portfeļa individuālu pārvaldīšanu saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu, ja šo portfeli veido viens vai vairāki Finanšu instrumentu tirgus likuma 3.panta otrajā daļā minētie finanšu instrumenti.

(8) Ja licencētam ārējam pārvaldniekam ir atļauts sniegt šā panta septītajā daļā minēto pakalpojumu, tas drīkst sniegt konsultācijas par ieguldījumiem Finanšu instrumentu tirgus likuma 3.panta otrajā daļā minētajos finanšu instrumentos, veikt fondu ieguldījumu daļu un ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību turēšanu un administrēšanu, kā arī pieņemt un nodot izpildei ieguldītāju rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem.

(9) Licencēts ārējais pārvaldnieks nedrīkst sniegt vienīgi šā panta astotajā daļā minētos pakalpojumus, ja tam saskaņā ar šo likumu nav atļauts sniegt šā panta septītajā daļā minētos pakalpojumus.

(10) Licencēts ārējais pārvaldnieks, kuram ir atļauts sniegt šā panta septītajā daļā minētos pakalpojumus, drīkst veikt privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļu pārvaldīšanu saskaņā ar Privāto pensiju fondu likumu.

(11) Licencēts ārējais pārvaldnieks drīkst reģistrēt un izplatīt Pan-Eiropas privāto pensiju produktu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regulu (ES) 2019/1238 par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) un Privāto pensiju fondu likuma III1 nodaļu.

(12) Licencēts ārējais pārvaldnieks, kuram atļauts sniegt šā panta septītajā vai astotajā daļā minētos pakalpojumus (izņemot fondu ieguldījumu daļu un ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību turēšanu un administrēšanu), ir tiesīgs sniegt Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk — Regula Nr. 2023/1114) 3. panta 1. punkta 23., 24. un 25. apakšpunktā minētos kriptoaktīvu pakalpojumus, pirms tam saņemot atļauju Regulā Nr. 2023/1114 noteiktajā kārtībā.

6.pants. Pārvaldnieka firma un darbības uzsākšana

(1) Latvijā pārvaldnieku dibina kā kapitālsabiedrību. Pārvaldnieks ir finanšu iestāde, kas darbojas saskaņā ar šo likumu, tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, Komerclikumu, citiem normatīvajiem aktiem un statūtiem.

(2) Iekšējā pārvaldnieka reģistrāciju komercreģistrā veic tikai pēc tam, kad Latvijas Bankas lēmums izsniegt licenci alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai vai lēmums par pārvaldnieka reģistrāciju iesniegts komercreģistra iestādei.

(3) Pārvaldnieka firmā iekļauj vārdkopu "alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks" vai tās saīsinājumu "AIFP".

(4) Komercsabiedrība, kas neveic šajā likumā paredzēto pamatdarbību, savā firmā nedrīkst iekļaut papildinājumus, kuri tieši vai netieši norāda uz pārvaldnieku.

(5) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem tiesību aktiem pārvaldnieks, kas dibina un pārvalda Eiropas riska kapitāla fondu, ievēro Regulu Nr. 345/2013, pārvaldnieks, kas dibina un pārvalda Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondu, ievēro Regulu Nr. 346/2013, pārvaldnieks, kas dibina un pārvalda Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondu, — Regulu Nr. 2015/760, bet pārvaldnieks, kas dibina un pārvalda naudas tirgus fondu, — Regulu Nr. 2017/1131.

(6) Pārvaldnieks drīkst uzsākt darbību pēc tam, kad Latvijas Banka šajā likumā noteiktajā kārtībā to ir reģistrējusi vai izsniegusi licenci alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai. Dalībvalsts pārvaldnieks vai ārvalsts pārvaldnieks uzsāk darbību Latvijā šā likuma IX un XI nodaļā noteiktajā kārtībā.

(7) Licencē norāda atļautās ieguldījumu stratēģijas un tos pakalpojumus un papildpakalpojumus, kurus pārvaldnieks ir tiesīgs sniegt atbilstoši šā likuma 5.pantam.

(8) Latvijas Banka izsniedz licenci bez termiņa ierobežojuma.

7.pants. Vispārīgie pārvaldnieka reģistrācijas noteikumi

(1) Pārvaldnieks darbību Latvijā ir tiesīgs uzsākt pēc reģistrācijas Latvijas Bankā, ja pats vai kopīgi ar tādas komercsabiedrības starpniecību, ar kuru to saista ciešas attiecības vai kurā tam ir būtiska līdzdalība, pārvalda fondu aktīvus, kuru kopsumma nesasniedz 500 miljonus euro, ar nosacījumu, ka neviena fonda darbības noteikumi neparedz sviras finansējuma izmantošanu, kā arī ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanu piecu gadu laikā no dienas, kad veikts pirmais ieguldījums fondā.

(2) Pārvaldē esošo fondu aktīvu aprēķināšanas kārtību nosaka Eiropas Komisijas 2012.gada 19.decembra deleģētā regula (ES) Nr. 231/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz atbrīvojumiem, vispārējiem darbības nosacījumiem, depozitārijiem, saistību īpatsvaru, pārskatāmību un uzraudzību (turpmāk — Regula Nr. 231/2013).

8. pants. Pārvaldnieka reģistrācijai iesniedzamie dokumenti

(1) Reģistrācijas iesniegumā Latvijas Bankai pārvaldnieks iekļauj informāciju par tā firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un reģistrācijas vietu, kā arī pievieno šādu informāciju un dokumentus:

1) pārvaldnieka kontaktinformāciju, statūtus vai citu dibināšanas dokumentu;

2) šā likuma 10. panta otrās daļas 1. punktā minēto dokumentu;

21) šā likuma 10. panta otrās daļas 2. punkta "a" un "b" apakšpunktā un trešajā daļā minēto informāciju un dokumentus;

22) par akcionāriem (dalībniekiem), kuriem līdzdalības apmērs pārvaldniekā ir vismaz 10 procenti no pārvaldnieka pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, — dokumentus, kas apliecina finanšu līdzekļu pietiekamību (norādot finanšu līdzekļu izcelsmi) ieguldījumiem pārvaldnieka kapitālā, un ziņas par pārvaldnieka akcionāru (dalībnieku) — juridisko personu — īpašniekiem (līdz fiziskajai personai, par kuru sniedz ziņas atbilstoši šā likuma 10. panta otrās daļas 2. punkta "a" apakšpunktam);

3) informāciju par pārvaldīt plānoto fondu skaitu, to nosaukumiem un pārvaldīt plānoto aktīvu kopējo vērtību;

4) Regulas Nr. 231/2013 5. pantā noteikto informāciju;

5) šā likuma 10. panta sestās daļas 6. punktā minētos dokumentus.

(2) Latvijas Banka lēmumu par reģistrāciju vai atteikumu reģistrēt pārvaldnieku pieņem mēneša laikā pēc tam, kad saņemti visi šajā likumā noteiktie lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju vai paskaidrojumus, ja tas nepieciešams, lai precizētu šā panta pirmajā daļā minēto informāciju.

(4) Latvijas Banka pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt pārvaldnieku, ja:

1) dibinot pārvaldnieku, nav ievērots šis likums vai citi normatīvie akti;

2) pārvaldnieka sākotnējais kapitāls neatbilst šā likuma prasībām;

3) pārvaldnieks nav iesniedzis šā panta pirmajā daļā noteikto informāciju un dokumentus;

4) pārvaldnieka amatpersonas neatbilst šā likuma 15. panta pirmās un otrās daļas prasībām vai uz tām ir attiecināma minētā panta trešā daļa;

5) pārvaldnieka akcionāri (dalībnieki), kuriem līdzdalības apmērs pārvaldniekā ir vismaz 10 procenti no pārvaldnieka pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, neatbilst šā likuma 11. panta prasībām.

(5) Pārvaldnieks nekavējoties informē Latvijas Banku par izmaiņām šā panta pirmajā daļā noteiktajā informācijā un dokumentos, ja šīs izmaiņas veiktas, pirms tiek pieņemts lēmums par reģistrāciju.

(6) Reģistrētu pārvaldnieku sarakstu Latvijas Banka publicē savā tīmekļvietnē.

9.pants. Reģistrēta pārvaldnieka darbības noteikumi

(1) Reģistrēts pārvaldnieks drīkst izplatīt ieguldījumu daļas profesionālajiem ieguldītājiem, kā arī sniegt fonda pārvaldes pakalpojumus un papildpakalpojumus.

(2) Reģistrēta pārvaldnieka pārvaldē esoša fonda ieguldījumu daļas drīkst izplatīt arī tādam ieguldītājam, kas nav profesionāls ieguldītājs, ja šis ieguldītājs sniedz šā likuma 41.panta astotajā daļā minēto apliecinājumu un ieguldītāja ieguldījumu daļu pirkuma minimālā summa attiecīgajā fondā ir 20 000 euro vai lielāka.

(3) Ja pārvaldnieka pārvaldē esošo fondu darbība un aktīvu apmērs sasniedz vai pārsniedz šā likuma 7.panta pirmajā daļā minēto kritēriju, pārvaldnieks rīkojas atbilstoši Regulas Nr. 231/2013 4.pantam.

(4) Pārvaldniekam, kura pārvaldē esošo fondu darbība un aktīvu apmērs atbilst šā likuma 7.panta pirmajā daļā minētajam kritērijam, ir tiesības nesniegt Latvijas Bankai iesniegumu par pārvaldnieka reģistrāciju, ja tas iesniedz iesniegumu, lai saņemtu licenci alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai atbilstoši šā likuma un Regulas Nr. 231/2013 prasībām.

(5) Reģistrētam pārvaldniekam ir saistoši šā likuma 11. panta pirmās daļas 1. un 2. punkta, trešās, ceturtās un piektās daļas, 15. panta pirmās, otrās, trešās, sestās, septītās un astotās daļas, 16. panta četrpadsmitās daļas, 21. panta, 22. panta otrās daļas 1. un 3. punkta, 29. panta, IV nodaļas (izņemot 30. panta sesto daļu, 33. pantu, 37. panta ceturto daļu, 38. panta pirmās daļas 3. punktu, otro, trešo, ceturto, astoto, devīto un desmito daļu, 39. panta ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto, devīto un desmito daļu, 40. panta otrās daļas 4. punktu, ceturto, piekto un deviņpadsmito daļu), V nodaļas (izņemot 46. panta ceturto un divpadsmito daļu), VII nodaļas (izņemot 60.1 pantu), kā arī 81. un 82. panta noteikumi. Reģistrētam pārvaldniekam reģistrācijas anulēšanai piemēro šā likuma 20. panta pirmās daļas 1., 3., 5., 6., 7., 8. un 9. punkta un otrās daļas noteikumus.

(51) Reģistrētam pārvaldniekam pēc lēmuma par reģistrāciju pieņemšanas ir pienākums nekavējoties rakstveidā paziņot Latvijas Bankai par visiem grozījumiem un papildinājumiem informācijā un dokumentos, kas sniegti saskaņā ar šā likuma 8. panta pirmās daļas 2.1 un 2.2 punktu, būtisku izmaiņu gadījumā šā likuma 8. panta pirmās daļas 5. punktā minētajos dokumentos (ja izmaiņas saistītas ar pārvaldnieka darbības procesiem, pārvaldības struktūru, sniegtajiem pakalpojumiem un produktiem un to piegādes kanāliem, klientu bāzi vai darbības ģeogrāfisko reģionu), kā arī pirms jaunu tehnoloģiju vai pakalpojumu ieviešanas. Attiecīgie grozījumi un papildinājumi stājas spēkā, ja Latvijas Banka mēneša laikā no dienas, kad saņemts paziņojums un visi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām sagatavotie un noformētie dokumenti, nav izteikusi motivētus iebildumus. Ja dokumentu izskatīšanai nepieciešama papildu pārbaude vai papildu ziņas, Latvijas Bankai ir tiesības pagarināt paziņojuma izskatīšanas termiņu par vienu mēnesi, par to rakstveidā paziņojot pārvaldniekam.

(52) Ja persona vēlas iegūt līdzdalību reģistrētā pārvaldniekā vismaz 10 procentu apmērā no pārvaldnieka pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, tā pirms līdzdalības iegūšanas pārvaldniekā rakstveidā paziņo Latvijas Bankai par nodomu iegūt līdzdalību pārvaldniekā un pievieno šā likuma 10. panta otrās daļas 2. punkta "a" un "b" apakšpunktā minētos dokumentus un šā likuma 8. panta pirmās daļas 2.2 punktā minētos dokumentus. Persona ir tiesīga iegūt līdzdalību pārvaldniekā, ja Latvijas Banka mēneša laikā no dienas, kad saņemts paziņojums un visi šajā likumā noteiktie lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti, nav izteikusi motivētus iebildumus.

(53) Latvijas Banka šā panta 5.2 daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu aizliegt personai iegūt līdzdalību reģistrētā pārvaldniekā, ja:

1) persona neatbilst šā likuma prasībām reģistrēta pārvaldnieka akcionāriem (dalībniekiem);

2) persona nesniedz vai atsakās sniegt Latvijas Bankai šajā likumā noteikto informāciju vai Latvijas Bankas pieprasīto papildu informāciju;

3) no personas neatkarīgu apstākļu dēļ tai nav iespējams sniegt šajā likumā noteikto informāciju vai Latvijas Bankas pieprasīto papildu informāciju.

(6) (Izslēgta ar 20.06.2019. likumu)

(7) (Izslēgta ar 20.06.2019. likumu)

(8) (Izslēgta ar 20.06.2019. likumu)

(9) (Izslēgta ar 20.06.2019. likumu)

(10) (Izslēgta ar 20.06.2019. likumu)

(11) (Izslēgta ar 20.06.2019. likumu)

10.pants. Licences saņemšanai iesniedzamie dokumenti un ziņas

(1) Lai saņemtu licenci, pārvaldnieks iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu licences saņemšanai, kam pievieno citus šajā pantā minētos dokumentus. Ārējais pārvaldnieks iesniegumā iekļauj arī informāciju par tā firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un reģistrācijas vietu.

(2) Par pārvaldnieku un tā akcionāriem (dalībniekiem) Latvijas Bankai iesniedz šādus dokumentus:

1) dokumentu, kas apliecina sākotnējā kapitāla samaksu;

2) pārvaldnieka akcionāru (dalībnieku) sarakstu un šādas ziņas par akcionāriem (dalībniekiem):

(3) Par pārvaldnieka amatpersonām Latvijas Bankai iesniedz šādus dokumentus un ziņas:

1) paziņojumu, kuru aizpilda katra amatpersona. Paziņojumā norāda šādu informāciju:

2) izglītību apliecinošu dokumentu kopijas.

(4) Šā panta trešās daļas 1.punktā minētajā paziņojumā sniegtās informācijas patiesumu ar parakstu apliecina persona, par kuru paziņojums sagatavots, kā arī pārvaldnieka valdes priekšsēdētājs.

(5) Latvijas Bankai iesniedz pārvaldnieka ieinteresēto personu sarakstu. Sarakstā norāda katras personas vārdu un uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir), izglītību, amatus, kurus tā ieņēmusi pēdējo piecu gadu laikā, un uz darba aprakstu attiecināmos pārvaldnieka un attiecīgās personas noslēgto līgumu nosacījumus. Juridiskā persona norāda firmu, reģistrācijas numuru un vietu, pārvaldes institūciju locekļus, kā arī iesniedz Latvijas Bankai pēdējā gada pārskatu.

(6) Par pārvaldnieka darbības organizāciju Latvijas Bankai iesniedz šādus dokumentus:

1) organizatoriskās struktūras aprakstu ar skaidri norādītiem amatpersonu pienākumiem un pilnvarām, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem pārvaldnieka struktūrvienību uzdevumiem un struktūrvienību vadītāju pienākumiem. Ja pārvaldnieks plāno izveidot filiāles, Latvijas Bankai iesniedz arī filiāļu organizatoriskās struktūras un filiāļu vadītāju pienākumu aprakstu;

2) vadības informācijas sistēmas aprakstu;

3) grāmatvedības politikas un grāmatvedības uzskaites organizācijas galvenos principus;

4) risku pārvaldīšanas politiku;

5) digitālās darbības noturības stratēģiju un informācijas drošības politiku saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra regulas (ES) 2022/2554 par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 (turpmāk — Regula Nr. 2022/2554) un Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likuma prasībām;

6) to pārvaldnieka procedūru aprakstu, kuras nodrošina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un efektīvu darbību;

7) atalgojuma politiku un tās piemērošanas aprakstu;

8) funkciju deleģēšanas un tālākas deleģēšanas procedūru;

9) interešu konfliktu novēršanas procedūru;

10) aprakstu par likviditātes riska pārvaldīšanu;

11) ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanas procedūras aprakstu.

(7) Par pārvaldnieka plānoto darbību Latvijas Bankai iesniedz vismaz turpmākajiem trim darbības gadiem izstrādātu un pārvaldnieka akcionāru (dalībnieku) sapulces apstiprinātu darbības plānu, kas izvērsti atspoguļo pārvaldnieka darbības stratēģiju, finansiālās prognozes, ietverot pārskata projektu, kas atspoguļo finanšu stāvokli vismaz turpmāko triju darbības gadu beigās, finansiālās darbības rezultāta pārskata projektu par vismaz trim turpmākajiem darbības gadiem, pašu kapitāla aprēķina projektu un fiksēto pieskaitāmo izdevumu summu gadā, tirgus izpētes aprakstu, kā arī citu informāciju, kas sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par pārvaldnieka plānoto darbību.

(8) Par katru fondu, kuru pārvaldnieks vēlas pārvaldīt, Latvijas Bankai iesniedz šādus dokumentus un ziņas:

1) informāciju par ieguldījumu stratēģiju un to fondu veidiem, kuros fonds veic vai ir paredzējis veikt ieguldījumus, ja fonds ir fondu fonds;

2) ja paredzēts izmantot sviras finansējumu, — pārvaldnieka politiku sviras finansējuma izmantošanai, tai skaitā informāciju par apstākļiem, kādos fonds drīkst izmantot sviras finansējumu, atļautajiem sviras finansējuma darījumu veidiem un avotiem, ar sviras finansējumu saistītajiem riskiem, sviras finansējuma izmantošanas ierobežojumiem un nosacījumiem par nodrošinājumu un fonda aktīvu atkārtotu izmantošanu, sviras finansējuma maksimālo apmēru, kuru pārvaldnieks ir tiesīgs izmantot fonda vārdā, kā arī šāda apmēra izvēles pamatojumu un procedūras aprakstu noteikto ierobežojumu ievērošanai;

3) informāciju par riska profilu un citām fonda darbību raksturojošām pazīmēm, tai skaitā informāciju par dalībvalstīm vai ārvalstīm, kurās fonds darbojas vai plāno darboties;

4) informāciju par galveno fondu, ja fonds ir pakārtotais fonds;

5) katra fonda dibināšanas dokumentu;

6) informāciju par turētājbanku un turētājbankas līgumu;

7) fonda pārvaldes līgumu starp fondu un pārvaldnieku;

8) šā likuma 58.panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju;

9) pamatinformācijas dokumentu, kas izstrādāts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra regulas (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 1286/2014) II nodaļas II iedaļas prasībām, ja fonda ieguldījumu daļas tiks izplatītas ieguldītājiem, kas nav profesionāli ieguldītāji.

(81) Pārvaldnieks iesniedz Latvijas Bankai dokumentu, kurā apraksta un skaidro, kā pārvaldnieka ieguldījumu stratēģijā tiek iekļauta akcionāra tiesību izmantošana šīs akciju sabiedrības pārvaldē (turpmāk — iesaistīšanās politika), ja fonda ieguldījumu politika paredz ieguldīt fonda līdzekļus tādas akciju sabiedrības akcijās, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū.

(82) Ja pārvaldnieks plāno sniegt šā likuma 5. panta septītajā un astotajā daļā minētos pakalpojumus, tas iesniedz Latvijas Bankai dokumentus atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 103. panta prasībām.

(9) Ja iesniegumu licences saņemšanai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai iesniedz jau Latvijas Bankā licencēta ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, tā iesniedz tikai to informāciju un ziņas, kuru Latvijas Bankas rīcībā nav.

(10) Ja pirms tam, kad pieņemts lēmums par licences izsniegšanu, Latvijas Bankai sniegtajā informācijā tiek veiktas izmaiņas vai dokumentos tiek izdarīti grozījumi, pārvaldnieka pienākums ir nekavējoties iesniegt Latvijas Bankai jauno informāciju vai attiecīgo dokumentu pilnu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem.

(11) Pārvaldniekam pēc licences saņemšanas ir pienākums nekavējoties rakstveidā paziņot Latvijas Bankai par visiem grozījumiem un papildinājumiem šā panta otrās daļas 2. punktā un trešajā daļā minētajos dokumentos un ziņās, būtisku izmaiņu gadījumā šā panta sestās daļas 6. punktā minētajos dokumentos (ja izmaiņas saistītas ar pārvaldnieka darbības procesiem, pārvaldības struktūru, sniegtajiem pakalpojumiem un produktiem un to piegādes kanāliem, klientu bāzi vai darbības ģeogrāfisko reģionu), kā arī pirms jaunu tehnoloģiju vai pakalpojumu ieviešanas. Pārvaldniekam pēc licences saņemšanas ir pienākums nekavējoties rakstveidā paziņot Latvijas Bankai arī par būtiskiem grozījumiem un papildinājumiem dokumentos un informācijā, kas saistīta ar fonda ieguldījumu un risku pārvaldīšanu, kā arī pakalpojumu un papildpakalpojumu sniegšanu, ja tie paaugstina riska profilu un skar ieguldītāja vai klienta intereses. Attiecīgie grozījumi un papildinājumi stājas spēkā, ja Latvijas Banka mēneša laikā no dienas, kad saņemts paziņojums un visi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām sagatavotie un noformētie dokumenti, nav izteikusi motivētus iebildumus. Ja dokumentu izskatīšanai nepieciešama papildu pārbaude vai papildu ziņas, Latvijas Bankai ir tiesības pagarināt paziņojuma izskatīšanas termiņu par vienu mēnesi, par to rakstveidā paziņojot pārvaldniekam.

(12) Latvijas Banka konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms licences izsniegšanas tādam pārvaldniekam:

1) kurš ir attiecīgajā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka meitas sabiedrība;

2) kurš ir tādas mātes sabiedrības meitas sabiedrība, kuras cita meitas sabiedrība ir attiecīgajā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks;

3) kuru kontrolē tāda fiziskā vai juridiskā persona, kura kontrolē arī citu attiecīgajā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, apdrošināšanas sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku.

(13) Latvijas Banka pirms licences izsniegšanas, kā arī licencētā pārvaldnieka uzraudzības gaitā no attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasa un novērtē informāciju par pārvaldnieka akcionāru (dalībnieku) piemērotību un to pārvaldnieka amatpersonu reputāciju un pieredzi, kuras iesaistītas citu tās grupas komercsabiedrību vadībā, kurā tiks iekļauts pārvaldnieks.

11.pants. Prasības pārvaldnieka akcionāriem (dalībniekiem)

(1) Par pārvaldnieka akcionāru (dalībnieku) drīkst būt tikai tāda persona:

1) kuras identitāti iespējams pārbaudīt;

2) kurai ir nevainojama reputācija;

3) kuras finansiālais stāvoklis ir stabils un to iespējams dokumentāri pierādīt.

(2) Izvērtējot personas reputāciju un finansiālo stāvokli, Latvijas Banka pārbauda šā panta pirmajā daļā minēto personu identitāti, sodāmību un dokumentus par finansiālo stāvokli, kuri ļauj pārliecināties par brīva kapitāla pietiekamību pārvaldnieka kapitālā izdarīto ieguldījumu apmērā, kā arī par to, ka ieguldītie līdzekļi nav iegūti aizdomīgos darījumos. Brīvā kapitāla pietiekamību neņem vērā, ja persona ir kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība.

(3) Par pārvaldnieka akcionāru (dalībnieku) nevar būt fiziskā persona un juridiskās personas akcionāri (dalībnieki) un īpašnieki (patiesie labuma guvēji), uz kuriem var attiecināt šā likuma 15.panta trešās daļas 1., 2. vai 4.punktā noteiktos ierobežojumus.

(4) Latvijas Bankai ir tiesības pārbaudīt pārvaldnieka akcionāru (dalībnieku) identitāti, bet, ja pārvaldnieka akcionāri (dalībnieki) ir juridiskās personas, — ziņas par to akcionāriem (dalībniekiem) un īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām. Minētajām personām ir pienākums nodrošināt Latvijas Banku ar šo informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Latvijas Banka ir tiesīga šādu informāciju saņemt.

(5) Par reģistrēta pārvaldnieka akcionāru (dalībnieku) drīkst būt tikai tāda persona, kura atbilst šā panta pirmās daļas 1. un 2. punkta un trešās daļas noteikumiem un kuras pārvaldnieka kapitālā ieguldītie līdzekļi nav iegūti aizdomīgos darījumos un to ir iespējams dokumentāri pierādīt.

12.pants. Būtiskas līdzdalības iegūšana, samazināšana un izbeigšana pārvaldniekā

(1) Būtisku līdzdalību pārvaldniekā drīkst iegūt persona, kura atbilst pārvaldnieka akcionāriem (dalībniekiem) noteiktajām prasībām, kā arī nodrošina šā panta septītajā daļā minēto kritēriju izpildi.

(2) Persona, kura vēlas iegūt būtisku līdzdalību pārvaldniekā, par to iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda iegūstamās līdzdalības apmēru procentos no pārvaldnieka pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Paziņojumam pievieno Latvijas Bankas noteikumos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā panta septītajā daļā minētajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas sarakstu publicē Latvijas Bankas izveidotajā tīmekļa vietnē.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt informāciju par personām, kuras pretendē uz būtisku līdzdalību (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām personām), tai skaitā par juridisko (reģistrēto) personu īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā panta septītajā daļā minētajiem kritērijiem.

(4) Ja persona vēlas palielināt būtisko līdzdalību pārvaldniekā, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no pārvaldnieka pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai pārvaldniekam kļūstot par šīs personas meitas sabiedrību, attiecīgā persona par to iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda iegūstamās līdzdalības apmēru procentos no pārvaldnieka pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Paziņojumam pievieno Latvijas Bankas noteikumos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā panta septītajā daļā minētajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas sarakstu publicē Latvijas Bankas izveidotajā tīmekļa vietnē.

(5) Latvijas Banka divu darbdienu laikā no dienas, kad saņemts šā panta otrajā vai ceturtajā daļā minētais paziņojums, vai divu darbdienu laikā pēc Latvijas Bankas pieprasītās papildu informācijas saņemšanas rakstveidā informē personu par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu un par vērtēšanas perioda beigu datumu.

(6) Latvijas Bankai šā panta septītajā daļā noteiktajā vērtēšanas periodā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda piecdesmitajā darbdienā ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai izvērtētu to atbilstību šā panta septītajā daļā minētajiem kritērijiem.

(7) Latvijas Banka ne vēlāk kā 60 darbdienu laikā no dienas, kad personai nosūtīta šā panta piektajā daļā minētā informācija par paziņojuma saņemšanu, izvērtē personas brīvā kapitāla pietiekamību, stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību, lai nodrošinātu tā pārvaldnieka noturīgu un rūpīgu pārvaldību, kurā plānots iegūt līdzdalību, un ņem vērā šīs personas iespējamo ietekmi uz pārvaldnieka vadību un darbību, kā arī šādus kritērijus:

1) vai persona atbilst pārvaldnieka akcionāriem (dalībniekiem) noteiktajām prasībām un vai tai ir nevainojama reputācija;

2) vai personai, kura, iegūstot plānoto līdzdalību, vadīs pārvaldnieka darbību, ir nevainojama reputācija un pieredze;

3) vai personas finansiālais stāvoklis ir stabils, jo īpaši saistībā ar pārvaldniekā, kurā plānots iegūt līdzdalību, veiktās vai plānotās saimnieciskās darbības veidu;

4) vai pārvaldnieks spēs nodrošināt un pildīt šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās regulējošās prasības, un vai tās komercsabiedrību grupas struktūra, kuras sastāvā šis pārvaldnieks iekļausies, neierobežo Latvijas Bankas iespējas veikt tai likumā noteiktās uzraudzības funkcijas, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp pārvaldnieka uzraudzības institūcijām un noteikt pārvaldnieka uzraudzības institūciju uzraudzības pilnvaru sadalījumu;

5) vai nav pamatotu aizdomu, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu ir veikta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai terorisma finansēšana, vai šo darbību mēģinājums, vai arī plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

(8) Pieprasot šā panta sestajā daļā minēto papildu informāciju, Latvijas Bankai ir tiesības vienu reizi pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad šī informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz 20 darbdienām. Latvijas Bankai ir tiesības pagarināt minēto vērtēšanas perioda pārtraukumu līdz 30 darbdienām, ja persona, kura vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi būtisko līdzdalību pārvaldniekā, nav pakļauta apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, kredītiestāžu, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, pārvaldnieku vai ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības uzraudzībai vai šīs personas reģistrācijas vieta nav dalībvalstī. Ja Latvijas Banka ir pārtraukusi šā panta septītajā daļā noteikto 60 darbdienu vērtēšanas periodu, pārtraukuma laiku vērtēšanas periodā neieskaita.

(9) Latvijas Banka šā panta septītajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu aizliegt personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību pārvaldniekā, ja:

1) persona neatbilst šā panta septītajā daļā minētajiem kritērijiem;

2) persona nesniedz vai atsakās sniegt Latvijas Bankai šajā likumā noteikto informāciju vai Latvijas Bankas pieprasīto papildu informāciju;

3) no personas neatkarīgu apstākļu dēļ tai nav iespējams sniegt šajā likumā noteikto informāciju vai Latvijas Bankas pieprasīto papildu informāciju.

(10) Latvijas Banka divu darbdienu laikā, ievērojot šā panta septītajā daļā noteikto vērtēšanas periodu, pēc šā panta devītajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas nosūta to personai, kurai aizliedz iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību pārvaldniekā. Ja Latvijas Banka šā panta septītajā daļā minētajā termiņā nenosūta personai motivētu lēmumu, ar kuru aizliedz tai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību pārvaldniekā, uzskatāms, ka Latvijas Banka piekrīt šīs personas būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai pārvaldniekā.

(11) Šā panta septītās daļas 3.punktā minētais kritērijs nav attiecināms uz juridisko personu, ja tās akcijas ir iekļautas Latvijas vai citas dalībvalsts regulētajā tirgū vai tādā regulētajā tirgū, kura organizētājs ir Starptautiskās Fondu biržu federācijas pilntiesīgs loceklis, un šī juridiskā persona Latvijas Bankai sniedz ziņas par saviem akcionāriem, kuriem tajā ir būtiska līdzdalība.

(12) Ja Latvijas Banka ir piekritusi, ka persona iegūst vai palielina būtisku līdzdalību pārvaldniekā, šī persona savu būtisko līdzdalību pārvaldniekā iegūst vai palielina ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad nosūtīts šā panta piektajā daļā minētais rakstveida apstiprinājums par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu. Ja līdz minētā termiņa beigām persona nav ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību pārvaldniekā, Latvijas Bankas piekrišana tās būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai pārvaldniekā zaudē spēku. Pēc personas motivēta rakstveida lūguma Latvijas Banka var lemt par minētā termiņa pagarināšanu.

(13) Izvērtējot šā panta otrajā un ceturtajā daļā minētos paziņojumus, Latvijas Banka konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijām, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir dalībvalsts apdrošinātājs, pārapdrošinātājs, dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai dalībvalsts apdrošinātāja, dalībvalsts pārapdrošinātāja, dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai persona, kas kontrolē dalībvalsts apdrošinātāju, dalībvalsts pārapdrošinātāju, dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, pārvaldnieks kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē.

(14) Izvērtējot personas finansiālā stāvokļa stabilitāti, prasības par brīvā kapitāla pietiekamību nav attiecināmas uz kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām.

(15) Ja būtisku līdzdalību ieguvušās personas ietekme uz pārvaldnieku apdraud vai var apdraudēt pārvaldnieka finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību, Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta šāda ietekme, mainīts pārvaldnieka padomes vai amatpersonu sastāvs, vai aizliegt attiecīgajai personai izmantot visas tās balsstiesības vai daļu no tām.

(16) Persona, kura vēlas izbeigt mātes sabiedrības kontroli (izšķirošu ietekmi) pār Latvijas Bankas licencētu pārvaldnieku, samazināt būtiskas līdzdalības apmēru pārvaldniekā zemāk par 20, 33 vai 50 procentu robežu vai izbeigt būtisku līdzdalību pārvaldniekā, pirms akciju (daļu) atsavināšanas rakstveidā paziņo par to Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda personas līdzdalības apmēru pārvaldniekā, kāds tas būs pēc līdzdalības samazināšanas.

13.pants. Netieši iegūta līdzdalība

Nosakot personas netieši iegūtas līdzdalības apmēru pārvaldniekā, ņem vērā attiecīgās personas (turpmāk šajā pantā — konkrētā persona) šādas pārvaldniekā iegūtās balsstiesības:

1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona noslēgusi vienošanos, uzliekot tai par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un ilgtermiņa rīcības politiku attiecībā uz pārvaldnieka pārvaldi;

2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu;

3) balsstiesības, kuras izriet no akcijām (daļām), ko konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu nodomu tās izmantot;

4) balsstiesības, kuras konkrētā persona ir tiesīga izmantot neierobežotā periodā;

5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šā panta 1., 2., 3. un 4.punkta nosacījumiem;

6) balsstiesības, kuras izriet no konkrētajai personai turējumā nodotajām akcijām (daļām) un kuras tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus;

7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām (daļām);

8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var īstenot kā pilnvarnieks, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus;

9) balsstiesības, kuras izriet no jebkurā citā netiešā veidā konkrētās personas iegūtajām akcijām (daļām).

14.pants. Neziņošanas sekas

(1) Ja persona, kas tiek turēta aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu pārvaldniekā, nesniedz vai atsakās sniegt šā likuma 12.panta trešajā daļā minēto informāciju un tās līdzdalība kopumā aptver 10 vai vairāk procentu no pārvaldnieka pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, tā nevar izmantot visu sev piederošo akciju balsstiesības. Latvijas Banka nekavējoties par šo faktu informē attiecīgos akcionārus (dalībniekus) un pārvaldnieku.

(2) Ja persona, neievērojot Latvijas Bankas aizliegumu, iegūst vai palielina būtisku līdzdalību, tai nav tiesību izmantot visu tai piederošo akciju (daļu) balsstiesības, bet akcionāru (dalībnieku) sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju (daļu) balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža un uz šo lēmumu pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus komercreģistrā un citos publiskos reģistros.

15.pants. Prasības pārvaldnieka amatpersonām

(1) Par pārvaldnieka amatpersonu drīkst būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) tā ir pietiekami kompetenta jomā, par kuru būs atbildīga;

2) tai ir augstākā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša profesionālā pieredze;

3) tai ir nevainojama reputācija;

4) tai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2) Par pārvaldnieka padomes locekli drīkst būt persona, kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos un atbilst šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā noteiktajām prasībām.

(3) Persona nedrīkst būt par amatpersonu šādos gadījumos:

1) tā ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

2) tā ir saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, arī tad, ja krimināllieta pret personu izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

3) tā ir norādījusi nepatiesas ziņas par sevi, iesniedzot Latvijas Bankai dokumentus, lai saņemtu licenci pārvaldnieka darbībai vai citai darbībai finanšu tirgū;

4) tā ir pildījusi valdes vai padomes locekļa pienākumus pārvaldniekā vai citā finanšu iestādē, kurai ticis pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process laikā, kad attiecīgā persona pildījusi minētos pienākumus, vai tā ir pildījusi valdes vai padomes locekļa pienākumus citā komercsabiedrībā un nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo komercsabiedrību līdz maksātnespējai.

(4) Pārvaldnieks nodrošina, ka vismaz divas amatpersonas ir kompetentas tā pārvaldē esošā fonda izraudzītās ieguldījumu stratēģijas īstenošanā. Šīs amatpersonas drīkst pārvaldīt vairākus tikai viena pārvaldnieka pārvaldē esošus fondus.

(5) Pārvaldnieks nodrošina, ka minimālais pārvaldnieka valdes locekļu skaits ir trīs.

(6) Pārvaldnieka pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Latvijas Bankas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata pārvaldnieka amatpersonas, ja tās neatbilst šā likuma prasībām.

(7) Izvērtējot pārvaldnieka amatpersonu un padomes locekļu reputāciju, Latvijas Banka ņem vērā šo personu paziņojumā sniegto informāciju, no iepriekšējām darbavietām saņemtās atsauksmes un citas ziņas par minēto personu iepriekšējo profesionālo pieredzi.

(8) Šā panta pirmās, trešās, sestās un septītās daļas noteikumus piemēro arī pārvaldnieka ieceltajai personai, kas ir atbildīga par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi.

16.pants. Pārvaldnieka kapitāls

(1) Sākotnējo kapitālu veido viens vai vairāki no Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk — Regula Nr. 575/2013) 26. panta 1. punkta "a", "b", "c", "d" vai "e" apakšpunktā minētajiem elementiem.

(2) Iekšējā pārvaldnieka sākotnējais kapitāls ir vismaz 300 000 euro.

(3) Ārējā pārvaldnieka minimālais sākotnējais kapitāls ir vismaz 125 000 euro.

(4) Ja pārvaldnieka pārvaldē esošo fondu ieguldījumu portfeļu apmērs pārsniedz 250 miljonus euro, pārvaldnieks nodrošina papildu pašu kapitālu, kura apmērs ir 0,02 procenti no summas, par kādu pārvaldīšanā esošo līdzekļu vērtība pārsniedz 250 miljonus euro. Šajā daļā noteiktās prasības neattiecas uz pārvaldnieku, kura pašu kapitāla apmērs ir 10 miljoni euro vai lielāks.

(5) Nosakot pārvaldnieka pašu kapitāla atbilstību šā likuma prasībām, par pārvaldē esošo fondu ieguldījumu portfeļiem uzskata pārvaldnieka pārvaldīto fondu aktīvus, ieskaitot to fondu aktīvus, kuru pārvaldes pakalpojumus tas deleģējis saskaņā ar šā likuma 28.panta prasībām, bet neieskaitot fondu aktīvus, ko tas saņēmis pārvaldīšanā no cita pārvaldnieka.

(6) Pašu kapitāls ir Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 118. apakšpunktā minētais kapitāls, pārvaldniekam nodrošinot, ka vismaz 75 procentus no pirmā līmeņa kapitāla veido Regulas Nr. 575/2013 50. pantā minētais pirmā līmeņa pamata kapitāls un otrā līmeņa kapitāls nepārsniedz vienu trešdaļu no pirmā līmeņa kapitāla.

(7) Pārvaldnieka pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par lielāko no šādiem lielumiem:

1) par minimālā sākotnējā kapitāla un atbilstoši šā panta ceturtās daļas prasībām aprēķinātā papildu pašu kapitāla kopsummu;

2) summu, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra regulas (ES) 2019/2033 par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 13. pantā.

(8) (Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(9) Pārvaldnieks, kas saņēmis Latvijas Bankas atļauju, drīkst nodrošināt līdz 50 procentiem no šā panta ceturtajā daļā minētā papildu pašu kapitāla ar tāda paša apmēra garantiju, kuru izsniegusi:

1) kredītiestāde, kas saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī, kura ietilpst Desmit valstu grupā;

2) dalībvalstī reģistrēta apdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kas saņēmusi licenci apdrošināšanas veikšanai.

(10) Ar pārvaldnieka darbību saistīto iespējamo profesionālās atbildības risku segšanai pārvaldnieks ievēro vienu no šādām prasībām:

1) nodrošina papildu pašu kapitālu, kura apmērs ir pietiekams, lai segtu iespējamos profesionālās atbildības riskus, kas rodas pārvaldnieka profesionālās darbības nolaidības dēļ;

2) apdrošina savu profesionālās darbības civiltiesisko atbildību apmērā, kas ir pietiekams, lai segtu iespējamos profesionālās atbildības riskus, kas rodas pārvaldnieka profesionālās darbības nolaidības dēļ.

(11) Pārvaldnieks nodrošina, ka pašu kapitāla un papildu pašu kapitāla segumam nepieciešamie līdzekļi ir ieguldīti likvīdos aktīvos. Par likvīdiem aktīviem uzskata neapgrūtinātus naudas līdzekļus — naudu kasē un īstermiņa noguldījumus maksātspējīgās kredītiestādēs, kā arī ieguldījumus finanšu instrumentos, ja tiem ir pastāvīgs, neierobežots tirgus un tos var pārdot īsā laikā bez ievērojamiem zaudējumiem vai izmantot par nodrošinājumu kredītu saņemšanai.

(12) Riskus, kurus sedz ar papildu pašu kapitālu vai profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, papildu pašu kapitāla apmēru, kā arī prasības profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai nosaka Regula Nr. 231/2013.

(13) Šā panta desmitās, vienpadsmitās un divpadsmitās daļas prasības attiecina uz pārvaldnieku, kurš ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.

(14) Reģistrēta pārvaldnieka sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par 15 000 euro.

(15) (Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

17.pants. Licences izsniegšanas noteikumi

(1) Latvijas Banka lēmumu par licences izsniegšanu pieņem triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemti visi šajā likumā noteiktie lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti.

(2) Ja dokumentu izskatīšanai nepieciešama papildu pārbaude vai papildu ziņas, Latvijas Bankai ir tiesības pagarināt iesnieguma izskatīšanas termiņu par trim mēnešiem, par to rakstveidā paziņojot pārvaldniekam.

(3) Pēc tam, kad Latvijas Banka ir izvērtējusi pārvaldnieka akcionāru (dalībnieku) atbilstību šā likuma prasībām un informāciju, kas ietverta šā likuma 10.panta septītajā un astotajā daļā minētajos dokumentos, tā licencē ir tiesīga noteikt pārvaldnieka darbības nosacījumus.

(4) Latvijas Banka izsniedz licenci 10 darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par licences izsniegšanu.

(5) Latvijas Banka pieņem lēmumu neizsniegt licenci, ja:

1) dibinot pārvaldnieku, nav ievērots šis likums un citi normatīvie akti;

2) pārvaldnieka amatpersonas neatbilst šā likuma prasībām;

3) pārvaldnieka sākotnējais kapitāls un pašu kapitāls neatbilst šā likuma prasībām;

4) pārvaldnieka ciešas attiecības ar trešajām personām apdraud vai var apdraudēt tā finansiālo stabilitāti vai ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt šajā likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

5) ārvalsts likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar pārvaldnieku, ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt šajā likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

6) nav iespējams pārliecināties par to personu identitāti, nevainojamu reputāciju un finansiālā stāvokļa stabilitāti, kurām pārvaldniekā ir būtiska līdzdalība;

7) Latvijas Banka konstatē, ka finanšu līdzekļi, kurus iegulda pārvaldnieka kapitālā, iegūti aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekļu tiesiska ieguve;

8) pārvaldnieka vadība un juridiskā adrese nav Latvijā;

9) pārvaldnieka akcionāriem ar būtisku līdzdalību iestājies tiem piederošo akciju balsstiesību izmantošanas aizliegums un tas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus.

18. pants. Grozījumi pārvaldnieka licencē

(1) Ja pārvaldnieks vēlas, lai tam izsniegtajā licencē norādītie pakalpojumi vai papildpakalpojumi tiktu papildināti ar jauniem, vai vēlas atteikties no kāda licencē norādītā pakalpojuma vai papildpakalpojuma sniegšanas, tas vienlaikus ar attiecīgu iesniegumu Latvijas Bankai iesniedz:

1) papildinājumus darbības plānā un grozījumus pārvaldnieka iekšējās kontroles sistēmas politikās un procedūrās, kas nepieciešami, lai nodrošinātu attiecīgo papildpakalpojumu sniegšanu atbilstoši šā likuma prasībām;

2) dokumentus atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 103. panta prasībām, ja pārvaldnieks vēlas uzsākt šā likuma 5. panta septītajā un astotajā daļā minētā pakalpojuma sniegšanu.

(2) Lēmumu par grozījumiem pārvaldnieka licencē Latvijas Banka pieņem viena mēneša laikā pēc visu šajā pantā minēto atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas.

19.pants. Licences pārreģistrācija un atkārtota izsniegšana

(1) Ja tiek mainīta pārvaldnieka firma, Latvijas Banka pārreģistrē licenci.

(2) Pārvaldnieks iesniegumu par licences pārreģistrāciju iesniedz Latvijas Bankai septiņu darbdienu laikā pēc firmas pārreģistrācijas komercreģistrā.

(3) Latvijas Banka pārreģistrē licenci septiņu darbdienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas.

(4) Ja licence ir nozaudēta, pārvaldnieks nekavējoties iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu par atkārtotu licences saņemšanu.

(5) Latvijas Banka izsniedz licenci septiņu darbdienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas.

20.pants. Licences anulēšana

(1) Latvijas Bankai ir tiesības ar motivētu lēmumu anulēt pārvaldniekam izsniegto licenci šādos gadījumos:

1) pārvaldnieks ir sniedzis Latvijas Bankai vai publiski izplatījis nepatiesas ziņas;

2) pārvaldnieka kapitāls neatbilst šā likuma prasībām;

3) pārvaldnieks sistemātiski pārkāpj šā likuma, tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu un Latvijas Bankas noteikumu prasības;

4) pārvaldnieka darbība ir pretrunā ar fonda ieguldītāju interesēm;

5) pārvaldnieks 12 mēnešu laikā pēc licences saņemšanas nav uzsācis šajā likumā atļauto darbību;

6) pārvaldnieka darbība izbeigta pēc tiesas nolēmuma;

7) pārvaldniekam ir pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process;

8) pārvaldnieks iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu par licences anulēšanu;

9) pārvaldnieks tiek reorganizēts vai likvidēts;

10) pārvaldnieks sešu mēnešu laikā kopš pamatdarbības pārtraukšanas nav atsācis šajā likumā atļauto darbību.

(2) Lēmumu par licences anulēšanu Latvijas Banka rakstveidā paziņo pārvaldniekam triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

(3) Par licences anulēšanu tādam Latvijā licencētam pārvaldniekam, kura filiāle darbojas dalībvalstī, Latvijas Banka nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(4) Latvijas Banka īsteno pārvaldnieka uzraudzību līdz dienai, kad pārvaldnieks ir pilnībā nokārtojis saistības pret fonda ieguldītājiem un citām personām.

(5) Latvijas Banka reizi ceturksnī informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi par izsniegtajām un anulētajām licencēm.

21.pants. Pārvaldnieka reorganizācija un likvidācija

(1) Pārvaldnieku reorganizē un likvidē saskaņā ar Komerclikumu. Pārvaldnieks 10 dienu laikā informē Latvijas Banku par reorganizācijas vai likvidācijas lēmuma pieņemšanu.

(2) Pārvaldnieks nedrīkst pabeigt savu likvidāciju, pirms nav izpildījis saistības pret tā pārvaldē esošajiem fondiem.

III nodaļa.Pārvaldnieka darbības noteikumi

22.pants. Vispārīgās prasības pārvaldnieka darbībai

(1) Pārvaldnieks tam izsniegtās licences darbības laikā ievēro un izpilda šādas prasības:

1) nodrošina, lai tiktu ievērotas pārvaldnieka un fonda darbību regulējošās prasības atbilstoši šim likumam, tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un Latvijas Bankas noteikumiem;

2) sniedzot fonda pārvaldes pakalpojumus, rīkojas kā godīgs, gādīgs un rūpīgs saimnieks un nodrošina, lai pakalpojumi tiktu sniegti ar pienācīgu profesionalitāti un rūpību fonda un tā ieguldītāju interesēs, neapdraudot finanšu tirgus stabilitāti un integritāti;

3) veic visus nepieciešamos pasākumus, lai identificētu un novērstu interešu konfliktus, kas var rasties pakalpojumu sniegšanas laikā, un, ja tos nav iespējams novērst, nodrošina to pārvaldīšanu, ievērojot fonda un tā ieguldītāju intereses, kā arī vienlīdzīgu attieksmi pret pārvaldītajiem fondiem;

4) nodrošina vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret fonda ieguldītājiem, neviena fonda ieguldītāju intereses nevērtējot augstāk par cita fonda ieguldītāju interesēm, ja vien šāda atšķirīga attieksme nav paredzēta attiecīgā fonda dibināšanas dokumentā vai fonda darbības noteikumos.

(2) Organizējot savu darbību, pārvaldnieks:

1) nodrošina darbības apjomam un specifikai atbilstošus personāla un tehnoloģiskos resursus, tīmekļvietnes izveidi, kā arī izstrādā un efektīvi piemēro darbības veikšanai nepieciešamās procedūras;

2) nodrošina tā sniegtajiem pārvaldes pakalpojumiem atbilstošu grāmatvedības uzskaiti un administratīvās procedūras, izveido tādu elektronisko datu glabāšanas, aizsardzības un kontroles mehānismu, lai būtu iespējams rekonstruēt ar fonda līdzekļiem veiktos darījumus pēc to izcelsmes, darījumā iesaistītajām pusēm, darījuma būtības, veikšanas laika un vietas, kā arī pārrauga fonda ieguldījumu atbilstību fonda darbības noteikumiem un šā likuma prasībām;

21) nodrošina tīklu un informācijas sistēmu atbilstoši Regulas Nr. 2022/2554 un Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likuma prasībām;

3) nodrošina normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu;

4) ievēro pārvaldnieka darbības nodrošināšanai izstrādātās procedūras, tai skaitā kārtību, kādā veicami personīgie darījumi Regulas Nr. 231/2013 izpratnē vai darījumi uz pārvaldnieka paša rēķina un darījumi ar fonda ieguldījumu daļām.

(3) Pārvaldnieka darbības un organizatorisko prasību vispārīgos principus nosaka Regula Nr. 231/2013.

(4) Ja licencētam ārējam pārvaldniekam ir atļauts sniegt šā likuma 5.panta septītajā un astotajā daļā minētos pakalpojumus, tas papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajām prasībām ievēro un izpilda šādas prasības:

1) uzsākot pakalpojuma sniegšanu, noslēdz ar klientu rakstveida līgumu par pakalpojuma sniegšanu;

2) pirms līguma par pakalpojuma sniegšanu noslēgšanas, kā arī visā līguma darbības laikā nodrošina, lai klientam būtu pietiekama informācija, kas ļauj izvērtēt sniegtā pakalpojuma būtību un ar to saistītos finanšu riskus;

3) pirms līguma noslēgšanas informē klientu par tiem līgumā paredzētajiem strīdus gadījumiem, kuri tiks izskatīti ārpustiesas ceļā, un šādu strīdu izskatīšanas kārtību;

4) piedalās ieguldītāju aizsardzības sistēmā atbilstoši to regulējošiem normatīvajiem aktiem;

5) ievēro un izpilda citas ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas prasības, kas saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma XII nodaļu un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma IV nodaļu ir noteiktas ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sniedz šādus ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumu — portfeļa pārvaldību, rīkojumu pieņemšanu un nosūtīšanu attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, ieguldījumu konsultācijas vai finanšu instrumentu turēšanu;

6) ievēro un izpilda Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā ieguldījumu brokeru sabiedrībai noteiktās prasības attiecībā uz ārpakalpojumu deleģēšanu;

7) neiegulda daļu vai visu klienta finanšu instrumentu portfeli sava pārvaldītā fonda ieguldījumu daļās bez klienta iepriekšējas piekrišanas.

23.pants. Interešu konflikts

(1) Pārvaldnieks veic visus nepieciešamos pasākumus, lai samazinātu iespēju rasties interešu konfliktam starp:

1) pārvaldnieku, tā amatpersonām, darbiniekiem vai personu, kura kontrolē pārvaldnieku, un pārvaldnieka pārvaldīto fondu vai tā ieguldītājiem;

2) fondu vai tā ieguldītājiem un citu fondu vai tā ieguldītājiem;

3) diviem pārvaldnieka klientiem;

4) fondu vai fonda ieguldītājiem un citu pārvaldnieka klientu;

5) pārvaldnieku un akciju sabiedrību, kuras akcijās pārvaldnieks iegulda fonda līdzekļus, ja šīs akciju sabiedrības juridiskā adrese ir dalībvalstī un tās akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū.

(2) Ja pārvaldnieks fonda vārdā izmanto galvenā brokera pakalpojumus, tas pakalpojumu sniegšanas līgumā paredz īpašus noteikumus fonda aktīvu nodošanai turēšanā galvenajam brokerim un šo aktīvu atkārtotai izmantošanai tā, lai šie noteikumi nebūtu pretrunā ar fonda dibināšanas dokumentu un fonda darbības noteikumiem. Pārvaldnieks informē attiecīgā fonda turētājbanku par pārvaldnieka un galvenā brokera savstarpēji noslēgto līgumu.

(3) Pirms uzsākta pārvaldes pakalpojumu sniegšana fondam, pārvaldnieks, ievērojot Regulā Nr. 231/2013 noteikto kārtību, informē fonda ieguldītājus par:

1) pārvaldnieka darbībām, kas var izraisīt citus šā panta pirmajā daļā neminētus būtiskus interešu konfliktus;

2) interešu konflikta būtību un rašanās iemesliem, ja nodrošinātie interešu konflikta novēršanas pasākumi, pēc pārvaldnieka viedokļa, nav pietiekami, lai novērstu iespējamo kaitējumu ieguldītāju interesēm.

(4) Interešu konfliktu veidus un pārvaldnieka pienākumus interešu konfliktu identifikācijā, pārvaldīšanā un uzraudzībā nosaka Regula Nr. 231/2013.

24.pants. Atalgojuma politika

(1) Pārvaldnieks attiecībā uz tām amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē pārvaldnieka vai tā pārvaldē esoša fonda riska profilu, kā arī uz tiem darbiniekiem, kuri sniedz šā likuma 5.panta septītajā un astotajā daļā minētos pakalpojumus, nodrošina atalgojuma politiku un praksi, kas atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldīšanai un veicina to, kā arī nodrošina tādu atalgojuma politiku un praksi, kas nerosina pārvaldnieka pārvaldē esoša fonda riska profilam un fonda darbības noteikumiem neatbilstošu risku uzņemšanos.

(2) Latvijas Banka nosaka prasības atalgojuma politikai un praksei attiecībā uz tām amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē pārvaldnieka vai tā pārvaldē esoša fonda riska profilu, un attiecībā uz tiem darbiniekiem, kuri sniedz šā likuma 5.panta septītajā un astotajā daļā minētos pakalpojumus.

25.pants. Risku pārvaldīšana

(1) Lai nodrošinātu visu ar fonda ieguldījumu stratēģiju saistīto un fonda darbībai piemītošo vai iespējamo risku identificēšanu, mērīšanu, pārvaldīšanu un uzraudzību, pārvaldnieks izveido risku pārvaldīšanas sistēmu. Novērtējot fonda aktīvu kredītspēju, pārvaldnieks neizmanto Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 9.septembra Regulā (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām minēto ārējo kredītu novērtējuma institūciju (reitingu aģentūru) sniegtos kredītreitingus mehāniski, kā arī neizmanto tos kā vienīgo kredītriska izvērtēšanas mēru.

(2) Pārvaldnieks regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā novērtē risku pārvaldīšanas sistēmas efektivitāti un veic pasākumus atklāto nepilnību un trūkumu novēršanai.

(3) Pārvaldnieks nodrošina, ka risku kontroles funkcija ir organizatoriski un funkcionāli nodalīta no pārvaldnieka darbības, kuru tā kontrolē. Ja pārvaldnieks plāno atkāpties no šīs prasības ievērošanas, tas iesniedz Latvijas Bankai pamatojumu tam, ka risku kontroles funkcija nodrošina efektīvu risku pārvaldīšanu, un dokumentus, kas apliecina, ka pārvaldnieka izstrādātās un ieviestās kontroles procedūras esošo vai iespējamo interešu konflikta situāciju novēršanai nodrošina neatkarīgu risku pārvaldīšanu.

(4) Pārvaldnieks ievēro pienācīgu rūpību, veicot ieguldījumus fonda vārdā atbilstoši fonda darbības noteikumos aprakstītajai ieguldījumu stratēģijai un mērķiem, kā arī fonda riska profilam, un nodrošina, ka pienācīgas rūpības ievērošanas process atbilst fonda darbības specifikai, ir dokumentēts un tiek regulāri pārskatīts.

(5) Pārvaldnieks nodrošina visu ar fonda ieguldījumiem saistīto risku un to kopējās ietekmes uz fonda ieguldījumu portfeli nepārtrauktu identificēšanu, mērīšanu, pārvaldīšanu un pārraudzību, kas ietver arī fonda darbības specifikai atbilstošu stresa testēšanu.

(6) Pārvaldnieks nodrošina, ka katra tā pārvaldē esošā fonda riska profils atbilst fonda apmēram, ieguldījumu portfeļa struktūrai, fonda darbības noteikumos aprakstītajai ieguldījumu stratēģijai un mērķiem.

(7) Pārvaldnieks katram tā pārvaldē esošajam fondam nosaka maksimālo sviras finansējuma apmēru, kuru pārvaldnieks ir tiesīgs uzņemties fonda vārdā, kā arī maksimālo apmēru, kādā darījumu partnerim ir atļauts atkārtoti izmantot saistībā ar sviras finansējuma darījumiem saņemto garantiju vai nodrošinājumu, ņemot vērā vismaz šādus kritērijus un apsvērumus:

1) fonda veidu;

2) fonda ieguldījumu stratēģiju;

3) fonda sviras finansējuma avotus;

4) savstarpējo saikni vai darījumu attiecības ar citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem vai darījumu partneriem, kas var izraisīt sistēmisko risku;

5) nepieciešamību ierobežot riska darījumu apmēru ar katru darījumu partneri;

6) sviras finansējuma nodrošinājuma apmēru;

7) aktīvu un saistību attiecības rādītāju;

8) pārvaldnieka darbības apmēru un veidu tirgos, kuros tas darbojas pārvaldītā fonda vārdā.

(8) Prasības risku pārvaldīšanai nosaka Regula Nr. 231/2013.

26.pants. Likviditātes pārvaldīšana

(1) Pārvaldnieks katram tā pārvaldē esošajam fondam izveido tā darbības specifikai atbilstošu likviditātes pārvaldīšanas sistēmu un izstrādā atbilstošas procedūras, lai nodrošinātu fonda likviditātes riska uzraudzību un ieguldījumu likviditātes atbilstību no fonda darbības izrietošajām saistībām.

(2) Pārvaldnieks regulāri (arī ārkārtas likviditātes apstākļos) veic stresa testēšanu, lai novērtētu un uzraudzītu fonda likviditātes risku.

(3) Pārvaldnieks nodrošina, ka katra tā pārvaldē esošā fonda ieguldījumu stratēģija, likviditātes profils un ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanas politika ir savstarpēji saskaņota.

(4) Šā panta pirmā, otrā un trešā daļa nav attiecināma uz slēgtajiem fondiem, kuri neizmanto sviras finansējumu.

(5) Prasības fonda likviditātes pārvaldīšanai nosaka Regula Nr. 231/2013.

27.pants. Fonda aktīvu novērtēšana

(1) Pārvaldnieks nodrošina, ka katram tā pārvaldē esošam Latvijā dibinātam fondam tiek izstrādātas ieguldījumu specifikai atbilstošas procedūras, lai varētu pareizi un objektīvi novērtēt fonda aktīvus saskaņā ar šo likumu, Latvijas Bankas noteikumiem un fonda darbības noteikumiem.

(2) Pārvaldnieks, kura pārvaldē esošais fonds nav dibināts Latvijā, ievēro fonda dibināšanas vietas normatīvo aktu prasības vai fonda darbības noteikumus, novērtējot aktīvus un aprēķinot fonda neto aktīvu vērtību uz vienu ieguldījumu daļu.

(3) Kārtību, kādā novērtē aktīvus un aprēķina fonda neto aktīvu vērtību uz vienu ieguldījumu daļu, nosaka fonda darbības noteikumi.

(4) Fonda neto aktīvu vērtība uz vienu ieguldījumu daļu ir vienā ieguldījumu daļā nostiprinātās prasījuma tiesības. Ieguldījumu daļas vērtību veido fonda vērtības dalījums ar emitēto, bet neatpirkto ieguldījumu daļu skaitu. Ja fondam ir dažādas klases ieguldījumu daļas, katras klases ieguldījumu daļas vērtību aprēķina atsevišķi, ņemot vērā šīs klases ieguldījumu daļās nostiprinātās tiesības.

(5) Pārvaldnieks nodrošina, ka ieguldītājiem tiek atklāta informācija par fonda aktīvu novērtēšanas un ieguldījumu daļu vērtības noteikšanas principiem saskaņā ar šo likumu un fonda darbības noteikumiem.

(6) Fonda aktīvus novērtē un ieguldījumu daļas vērtību aprēķina ne retāk kā reizi gadā.

(7) Atvērtā fonda aktīvus novērtē un ieguldījumu daļas vērtību aprēķina, ņemot vērā ieguldījumu specifiku un ieguldījumu daļu emisijas un atpakaļpirkšanas termiņus.

(8) Slēgtā fonda aktīvus novērtē un ieguldījumu daļas vērtību aprēķina, ja tiek palielināts vai samazināts fonda kapitāls.

(9) Par fonda aktīvu novērtējuma un ieguldījumu daļas vērtības aprēķina rezultātiem pārvaldnieks informē ieguldītājus fonda darbības noteikumos noteiktajā kārtībā.

(10) Fonda aktīvu novērtēšanu drīkst veikt:

1) ārējs vērtētājs, kuru pārvaldnieks ir iecēlis šīs funkcijas izpildei un kurš ir neatkarīgs no fonda, pārvaldnieka un jebkuras citas personas, kam ir ciešas attiecības ar fondu vai pārvaldnieku;

2) pārvaldnieks, ja ir nodrošināta šādu prasību izpilde:

(11) Fonda turētājbanka drīkst veikt fonda aktīvu novērtēšanu vienīgi tad, ja turētājbankai kā ārējam vērtētājam deleģētais pienākums ir funkcionāli un hierarhiski nošķirts no turētājbankas pienākumiem un iespējamie interešu konflikti tiek pienācīgi pārraudzīti, identificēti un pārvaldīti, par tiem informējot fonda ieguldītājus.

(12) Pārvaldnieks drīkst deleģēt aktīvu novērtēšanu ārējam vērtētājam, ja:

1) ārējais vērtētājs ir iekļauts mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā, ko ved Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, vai ārējā vērtētāja darbību regulē attiecīgi normatīvie akti vai profesionālo rīcību un ētiku reglamentējoši noteikumi;

2) ārējais vērtētājs pārvaldniekam ir sniedzis profesionālo garantiju, ka spēj efektīvi veikt aktīvu novērtēšanu atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām;

3) deleģēšana ārējam vērtētājam veikta, ievērojot šā likuma 28.pantā noteiktās pakalpojumu deleģēšanas prasības un kārtību.

(13) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai pārvaldnieks atceļ ārējo vērtētāju no aktīvu novērtēšanas pienākuma izpildes, ja nav ievēroti šā panta divpadsmitās daļas nosacījumi.

(14) Ārējam vērtētājam nav tiesību fonda aktīvu novērtēšanu deleģēt tālāk trešajai personai.

(15) Pārvaldnieks atbild par to, lai aktīvu vērtēšana tiktu veikta objektīvi, ar pienācīgu prasmi un rūpību un fonda aktīvi, neto aktīvu vērtība un ieguldījumu daļas vērtība tiktu pareizi aprēķināta un publiskota arī tad, ja aktīvu vērtēšana ir deleģēta ārējam vērtētājam.

(16) Ārējam vērtētājam ir pienākums segt zaudējumus, kas nodarīti pārvaldniekam ārējā vērtētāja neuzmanības vai apzinātas pienākumu neizpildes dēļ, arī tad, ja pārvaldnieks un ārējais vērtētājs līgumā ir vienojušies par to, ka ārējais vērtētājs ir atbrīvots no atbildības par nepareizu vērtēšanu.

(17) Prasības fonda aktīvu novērtēšanai nosaka Regula Nr. 231/2013.

28.pants. Pārvaldnieka pakalpojumu un papildpakalpojumu deleģēšana

(1) Pārvaldnieks uz līguma pamata var deleģēt pakalpojumu un papildpakalpojumu sniegšanu citai personai, par to paziņojot Latvijas Bankai vismaz vienu mēnesi iepriekš.

(2) Pirms pakalpojumu un papildpakalpojumu deleģēšanas pārvaldnieks iesniedz Latvijas Bankai motivētu rakstveida iesniegumu par plānoto deleģēšanu un tās nepieciešamību, deleģēšanas līguma oriģinālu vai kopiju, kuras īstumu ir apliecinājusi pārvaldnieka amatpersona, kā arī šā panta ceturtajā daļā minēto dokumentu, ja vien pārvaldnieks to jau iepriekš nav iesniedzis Latvijas Bankai.

(3) Izvēloties personu, kurai tiks deleģēta atsevišķu pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšana, pārvaldnieks ņem vērā šādus nosacījumus:

1) personai ir atbilstoša kvalifikācija, pieredze, nevainojama reputācija un pietiekami resursi deleģēto pienākumu veikšanai;

2) fonda ieguldījumu pārvaldīšanu vai riska pārvaldīšanu deleģē tikai dalībvalstī licencētai dalībvalsts ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai, kredītiestādei, ārējam pārvaldniekam vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai. Pakalpojumu deleģēšana citai personai ir pieļaujama, ja tos nav iespējams deleģēt šajā punktā minētajām personām un Latvijas Banka ir saņēmusi pārvaldnieka izcelsmes dalībvalsts uzraudzības institūcijas apliecinājumu par personas piemērotību šādu pakalpojumu sniegšanai;

3) fonda ieguldījumu pārvaldīšanu vai riska pārvaldīšanu deleģē ārvalstī reģistrētai personai, ja Latvijas Banka atzīst, ka šī persona ir pakļauta līdzvērtīgai uzraudzībai kā šā panta trešās daļas 2.punktā minētās personas, un Latvijas Banka ar attiecīgo ārvalsts uzraudzības institūciju ir noslēgusi sadarbības līgumu par informācijas apmaiņu uzraudzības jomā.

(4) Pirms pakalpojumu un papildpakalpojumu deleģēšanas citai personai pārvaldnieks izstrādā attiecīgu pakalpojumu deleģēšanas procedūru, kurā nosaka:

1) kārtību, kādā pārvaldnieks lemj par pakalpojumu vai papildpakalpojumu deleģēšanu;

2) pakalpojumu vai papildpakalpojumu deleģēšanas līguma slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību;

3) personas (amatpersonas un darbiniekus) un struktūrvienības, kas ir atbildīgas par sadarbību ar deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma sniedzēju un saņemtā fonda pārvaldes pakalpojuma apjoma un kvalitātes nepārtrauktu uzraudzību, kā arī šo personu tiesības un pienākumus;

4) ar pakalpojumu vai papildpakalpojumu saņemšanu saistīto risku novērtēšanas un pārvaldīšanas kārtību;

5) pārvaldnieka tiesības brīvi iepazīties ar visiem dokumentiem un informāciju, kā arī veikt deleģētās personas pārbaudi attiecībā uz deleģēto pakalpojumu izpildi;

6) pārvaldnieka rīcību, ja pakalpojuma sniedzējs nepilda vai nevarēs izpildīt deleģēšanas līguma noteikumus.

(5) Pārvaldnieks pastāvīgi nodrošina saņemtā pakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību un, ja nepieciešams, ir tiesīgs nekavējoties izbeigt deleģēšanas līgumu, ja tā izpilde aizskar ieguldītāju intereses.

(6) Šā panta ceturtajā daļā minēto procedūru pārvaldnieks iesniedz Latvijas Bankai pirms pakalpojumu vai papildpakalpojumu deleģēšanas citai personai. Latvijas Banka 30 darbdienu laikā pēc minētā dokumenta saņemšanas izskata un izvērtē tā atbilstību šā likuma un Regulas Nr. 231/2013 prasībām.

(7) Pārvaldnieks iesniedz Latvijas Bankai visus šajā likumā paredzēto Latvijas Bankai iesniedzamo dokumentu grozījumus, ja šādi grozījumi saistībā ar pakalpojumu vai papildpakalpojumu deleģēšanu ir izdarīti.

(8) Pakalpojuma sniedzējs drīkst uzsākt fonda ieguldījumu pārvaldīšanas pakalpojuma sniegšanu pārvaldniekam, ja Latvijas Banka 30 darbdienu laikā pēc šā panta ceturtajā daļā minētā dokumenta saņemšanas nav nosūtījusi pārvaldniekam lēmumu, ar kuru aizliedz tam saņemt plānoto fonda pārvaldes pakalpojumu no attiecīgā pakalpojuma sniedzēja.

(9) Ja tiek deleģēts kāds no šā likuma 5.panta otrajā daļā minētajiem papildpakalpojumiem, pārvaldnieks piecu darbdienu laikā pēc deleģēšanas līguma noslēgšanas informē par to Latvijas Banku, iesniedzot deleģēšanas līguma oriģinālu vai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apliecinātu kopiju.

(10) Deleģēšanas līgumā pārvaldnieks iekļauj vismaz šādus noteikumus:

1) saņemamā fonda pārvaldes pakalpojuma vai papildpakalpojuma aprakstu;

2) precīzas saņemamā fonda pārvaldes pakalpojuma apjoma un kvalitātes prasības;

3) pārvaldnieka un pakalpojuma sniedzēja tiesību un pienākumu aprakstu, tai skaitā:

4) Latvijas Bankas tiesības iepazīties ar šā panta divpadsmitajā daļā minētajiem dokumentiem un pieprasīt no pakalpojuma vai papildpakalpojuma sniedzēja citu informāciju, kas saistīta ar pakalpojumu deleģēšanu un nepieciešama Latvijas Bankas funkciju veikšanai.

(11) Latvijas Banka aizliedz deleģēt pakalpojumus vai papildpakalpojumus, ja:

1) pakalpojumu vai papildpakalpojumu deleģēšana traucē pārvaldniekam pilnvērtīgi pārvaldīt fondu un var aizskart fonda ieguldītāju intereses;

2) pakalpojumu vai papildpakalpojumu deleģēšana traucē Latvijas Bankai veikt pārvaldnieka darbības uzraudzību;

3) deleģēšanas līgums neatbilst šā likuma prasībām un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par pārvaldnieka un pakalpojuma sniedzēja paredzamo sadarbību deleģēšanas līguma darbības laikā;

4) pēc pakalpojumu deleģēšanas pārvaldnieks vairs nesniedz nevienu no fonda pārvaldes pakalpojumiem.

(12) Latvijas Bankai ir tiesības veikt pakalpojuma vai papildpakalpojuma sniedzēja darbības pārbaudi tā atrašanās vai pakalpojuma sniegšanas vietā, iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot to kopijas, kā arī pieprasīt no šā pakalpojuma vai papildpakalpojuma sniedzēja informāciju, kas saistīta ar deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma sniegšanu un nepieciešama Latvijas Bankas funkciju veikšanai.

(13) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai pārvaldnieks, kas deleģējis fonda pārvaldes pakalpojumus citai personai, nekavējoties izbeidz deleģēšanas līgumu, ja Latvijas Banka konstatē:

1) ka pārvaldnieks neveic deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību vai veic to neregulāri un nepietiekami;

2) ka pārvaldnieks neveic ar deleģēto fonda pārvaldes pakalpojumu saistīto risku pārvaldīšanu vai veic to nepietiekami un nekvalitatīvi;

3) pakalpojuma sniedzēja darbībā būtiskus trūkumus, kuri apdraud vai var apdraudēt pārvaldnieka saistību izpildi;

4) kādu no šā panta vienpadsmitajā daļā minētajiem apstākļiem.

(14) Pakalpojuma vai papildpakalpojuma deleģēšana citai personai neatbrīvo pārvaldnieku no šajā likumā noteiktās atbildības par fonda pārvaldi.

(15) Pārvaldnieks vai jebkura cita persona, kam ir deleģēts fonda ieguldījumu pārvaldīšanas vai riska pārvaldīšanas pakalpojums, nedrīkst tā sniegšanu deleģēt tālāk fonda turētājbankai vai turētājbankas deleģētai personai, kā arī nevienai citai personai, kuras intereses var būt pretrunā ar pārvaldnieka vai fonda ieguldītāju interesēm. Šāda deleģēšana ir pieļaujama izņēmuma gadījumā, ja persona, kurai deleģē pakalpojumu, ir funkcionāli un hierarhiski nošķīrusi fonda ieguldījumu pārvaldīšanas vai riska pārvaldīšanas pakalpojumu izpildi no citiem tās sniegtajiem pakalpojumiem, kas var radīt interešu konfliktu, un nodrošinājusi interešu konfliktu pienācīgu kontroli un vadīšanu, kā arī par to informējusi fonda ieguldītājus.

(16) Deleģētā persona drīkst tai uzticētos pakalpojumus deleģēt tālāk, ja:

1) ir saņemta pārvaldnieka rakstveida piekrišana pakalpojuma tālākai deleģēšanai;

2) pirms deleģēšanas līguma noslēgšanas pārvaldnieks ir informējis Latvijas Banku par tālāku pakalpojuma deleģēšanu un saņēmis Latvijas Bankas atļauju;