Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likums

(4) Latvijas Banka, izvērtējusi pieprasījumu, ko tai nosūtījusi ārvalsts uzraudzības institūcija, sniedz šai uzraudzības institūcijai tās pieprasīto informāciju (personas datus vai datu analīzi), ja šādam pieprasījumam ir likumisks pamatojums, ir ievērotas datu aizsardzības prasības attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu ārvalstu institūcijām, kā arī informācija (personas dati vai datu analīze) tiek pieprasīta, lai novērstu ar pārvaldnieku darbību saistīto varbūtējo risku negatīvo ietekmi uz finanšu sistēmu. Latvijas Banka atbildē norāda, ka ārvalsts uzraudzības institūcija minēto informāciju drīkst izpaust citai uzraudzības institūcijai citā ārvalstī tai nepieciešamo attiecīgās ārvalsts likumā noteikto funkciju veikšanai tikai ar Latvijas Bankas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai tādiem mērķiem, kas norādīti Latvijas Bankas rakstveida piekrišanā.

(5) Latvijas Banka nosūta ārvalsts uzraudzības institūcijai no dalībvalsts uzraudzības institūcijas saņemto šā panta pirmajā daļā minēto informāciju tikai tad, ja attiecīgā dalībvalsts uzraudzības institūcija ir rakstveidā piekritusi, ka minēto informāciju drīkst izpaust ārvalstu uzraudzības institūcijām, kurām tā nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, un tikai tādiem mērķiem, kas norādīti attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas rakstveida piekrišanā.

89.pants. Sadarbība uzraudzības veikšanā

(1) Latvijas Bankai ir tiesības pēc savas iniciatīvas vai pēc pārvaldnieka izcelsmes dalībvalsts uzraudzības institūcijas lūguma veikt pārbaudes citā dalībvalstī licencēta pārvaldnieka filiālē, kas darbojas Latvijā. Pārvaldnieka filiāles izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai ir tiesības pašai veikt pārvaldnieka pārbaudi Latvijā vai pilnvarot citu personu veikt šo pārbaudi, iepriekš par to informējot Latvijas Banku.

(2) Pirms pārbaudes veikšanas tāda Latvijā licencēta pārvaldnieka filiālē, kurš citas dalībvalsts teritorijā sniedz fondu pārvaldes pakalpojumus, Latvijas Banka par to informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(3) Ja Latvijas Banka veic pārbaudi citā dalībvalstī licencēta pārvaldnieka filiālē Latvijā pēc dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma, minētajai dalībvalsts uzraudzības institūcijai ir tiesības piedalīties šajā pārbaudē, ievērojot Latvijas Bankas norādījumus.

(4) Ja citā dalībvalstī licencēta pārvaldnieka filiālē Latvijā pārbaudi veic attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija, Latvijas Bankai ir tiesības piedalīties šajā pārbaudē.

(5) Latvijas Bankai ir tiesības ar pamatotu lēmumu atteikt citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas lūgumu atļaut veikt pārbaudi Latvijas teritorijā, kā arī atteikt lūgumu atļaut citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvarotiem pārstāvjiem piedalīties pārbaudē, ja:

1) šāda pārbaude vai citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvarotu pārstāvju piedalīšanās tajā nelabvēlīgi ietekmē Latvijas valsts suverenitāti, drošību vai politiku;

2) Latvijā par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau ir uzsākts tiesvedības process;

3) par to pašu pārkāpumu un tām pašām personām jau ir stājies spēkā tiesas spriedums.

XIV nodaļa.Sankcijas

90.pants. Atbildība

(1) Latvijas Bankai ir tiesības licencētam pārvaldniekam un turētājbankai piemērot sankciju — uzlikt soda naudu no 14 200 līdz 142 300 euro par šādiem pārkāpumiem:

1) par šajā likumā un uz šā likuma pamata izdotajos Latvijas Bankas noteikumos un tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos paredzēto dokumentu un ziņu neiesniegšanu, kā arī iesniegtajos dokumentos un ziņās izdarīto grozījumu neiesniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un Latvijas Bankas noteiktajos termiņos;

2) par nepatiesu ziņu sniegšanu Latvijas Bankai vai šādu ziņu publisku izplatīšanu;

3) par fonda mantas iegrāmatošanas un glabāšanas noteikumu pārkāpumiem;

4) par ieguldījumu daļu emisijas, atpakaļpirkšanas un atpakaļpieņemšanas noteikumu pārkāpumiem;

5) par pārvaldnieka vai fonda likvidācijas kārtības pārkāpumiem;

6) par to, ka nav nodrošināta šajā likumā noteiktā iespēja iepazīties ar fonda ieguldītājiem paredzēto informāciju, izņemot informāciju, ko nodrošina saskaņā ar Regulu Nr. 1286/2014.

(11) Latvijas Bankai ir tiesības reģistrētam pārvaldniekam piemērot sankciju — uzlikt soda naudu no 14 200 līdz 142 300 euro par šādiem pārkāpumiem:

1) par šajā likumā un uz šā likuma pamata izdotajos Latvijas Bankas noteikumos un tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētās informācijas neiesniegšanu;

2) par nepatiesas informācijas sniegšanu Latvijas Bankai vai šādas informācijas publisku izplatīšanu.

(2) Par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldi bez Latvijas Bankas licences saņemšanas vai pārvaldnieka reģistrācijas Latvijas Bankai ir tiesības piemērot sankciju — uzlikt soda naudu no 14 200 līdz 142 300 euro.

(3) Par fondu ieguldījumu daļu izplatīšanu bez Latvijas Bankas atļaujas vai par ieguldījumu daļu izplatīšanas noteikumu pārkāpumiem Latvijas Bankai ir tiesības piemērot sankciju — uzlikt soda naudu no 1400 līdz 14 200 euro.

(4) Par ieguldījumu daļu izplatīšanu personai, kura nav ieguldītājs šā likuma izpratnē, Latvijas Bankai ir tiesības ieguldījumu daļu izplatītājam piemērot sankciju — uzlikt soda naudu no 1400 līdz 14 200 euro.

(5) Par normatīvo aktu pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā Latvijas Banka piemēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktās sankcijas.

(6) Latvijas Bankai ir tiesības personai piemērot sankciju — uzlikt soda naudu no 14 200 līdz 142 300 euro, ja persona ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību pārvaldniekā pirms šā likuma 12.panta otrajā vai ceturtajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Latvijas Bankai vai tā izskatīšanas laikā.

(61) Latvijas Bankai ir tiesības personai piemērot sankciju — uzlikt soda naudu līdz 142 300 euro, ja persona ieguvusi līdzdalību reģistrētā pārvaldniekā pirms šā likuma 9. panta 5.1 daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Latvijas Bankai vai tā izskatīšanas laikā.

(7) Ja persona nesniedz Latvijas Bankai informāciju vai neierodas Latvijas Bankā un nesniedz informāciju klātienē pēc šā likuma 81.panta septītās daļas 8.punktā minētā Latvijas Bankas pieprasījuma, Latvijas Bankai ir tiesības šai personai piemērot sankcijas — izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 14 200 euro.

(8) Par Regulas Nr. 345/2013, Regulas Nr. 346/2013 un Regulas Nr. 2017/1131 pārkāpumiem Latvijas Bankai ir tiesības piemērot sankcijas — izteikt brīdinājumu pārvaldniekam vai uzlikt soda naudu no 14 200 līdz 142 300 euro — un noteikt termiņu, kādā pārvaldnieks novērš konstatēto pārkāpumu.

(9) Par citu šā likuma prasību neievērošanu Latvijas Bankai ir tiesības personai, kas nav izpildījusi tai uzlikto pienākumu, piemērot sankcijas — izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 14 200 euro.

(10) Latvijas Banka ir tiesīga atbilstoši Regulas Nr. 1286/2014 24. pantam par regulas pārkāpumiem piemērot šādas sankcijas:

1) izteikt brīdinājumu, kurā norādīta par pārkāpumu atbildīgā persona un pārkāpuma būtība;

2) uzlikt juridiskajai personai soda naudu līdz pieciem miljoniem euro vai trim procentiem no juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma, pamatojoties uz pēdējo revidēto gada pārskatu. Ja juridiskā persona ir mātes sabiedrība vai mātes sabiedrības meitas sabiedrība, kas sagatavo konsolidēto gada pārskatu saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu vai konsolidēto gada pārskatu saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts attiecīgo normatīvo aktu prasībām, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai atbilstīga veida ienākumi saskaņā ar attiecīgajiem izcelsmes dalībvalsts normatīvajiem aktiem grāmatvedības jomā, pamatojoties uz pēdējo revidēto konsolidēto gada pārskatu;

3) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai soda naudu līdz 700 000 euro;

4) kā alternatīvu šīs daļas 2. vai 3. punktā noteiktajam uzlikt soda naudu līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu vai novērsto iespējamo zaudējumu divkāršam apmēram.

90.1 pants. Sankciju un uzraudzības pasākumu publiskošana

(1) Latvijas Banka informāciju par šā likuma 90. panta desmitajā daļā minētajām sankcijām un šā likuma 81. panta 7.1 daļā minētajiem uzraudzības pasākumiem, kas personām piemēroti par Regulas Nr. 1286/2014 pārkāpumiem, ievieto savā tīmekļvietnē atbilstoši minētās regulas 29. pantam, norādot ziņas par personu un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī informāciju par Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšanu un pieņemto nolēmumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā Latvijas Bankas tīmekļvietnē ievietotā informācija ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas.

(3) Latvijas Banka informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi par piemērotajām sankcijām un uzraudzības pasākumiem saskaņā ar Regulas Nr. 1286/2014 29. pantu.

91.pants. Soda naudas iekasēšana

(1) Soda nauda, kas iekasēta par pārkāpumiem, par kuriem tā uzlikta saskaņā ar šā likuma 90.panta noteikumiem, tiek ieskaitīta valsts budžetā.

(2) Latvijas Bankas uzlikto soda naudu persona samaksā ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā Latvijas Bankas lēmums par soda naudas uzlikšanu.

(3) Labprātīgi neizpildīta Latvijas Bankas lēmuma piespiedu izpildi veic tiesu izpildītājs Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 16.panta pirmā daļa par sākotnējā kapitāla noteikšanu stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī. Līdz 2013.gada 31.decembrim šajā likumā lietotais termins "sākotnējais kapitāls" ir kapitāls, kuru veido:

2. Šā likuma 16.panta sestā daļa par pašu kapitāla un tā aprēķināšanas kārtības noteikšanu stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī. Līdz 2013.gada 31.decembrim šajā likumā lietotais termins "pašu kapitāls" ir pārvaldnieka revidētajos finanšu pārskatos atspoguļotie kapitāla, rezervju un saistību elementi, kas ir brīvi pieejami pārvaldniekam ar darbības riskiem saistīto, bet vēl neidentificēto iespējamo zaudējumu segšanai, un tā aprēķināšanas kārtību nosaka Komisija.

3. Komercsabiedrības, kas šā likuma spēkā stāšanās dienā veic šā likuma 5.pantā noteikto darbību, gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izbeidz šo darbību, veic likvidāciju, reģistrējas Komisijā vai saņem licenci alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai.

4. Šā likuma IX nodaļas prasības nepiemēro fonda ieguldījumu daļu izplatīšanai un fonda pārvaldei, ja fonda ieguldījumu daļu publiskā piedāvājuma prospekts ir sagatavots saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu un reģistrēts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai. Minētās prasības nepiemēro, kamēr prospekts ir spēkā.

5. Šā likuma 72., 73.panta un XI nodaļas spēkā stāšanās termiņu nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti.

6. Ieguldītājs, kurš neatbilst šā likuma 9.panta pirmajā un otrajā daļā un 41.panta septītajā, astotajā un devītajā daļā norādītajām pazīmēm, bet līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir veicis ieguldījumu slēgtajā fondā, kas dibināts atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam, vai veicis ieguldījumu vai uzņēmies saistības veikt ieguldījumu fondā, kas atzīstams par alternatīvo ieguldījumu fondu šā likuma izpratnē un nav dibināts atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam, var atsavināt vai, nepalielinot līdzdalības apmēru, saglabāt savu ieguldījumu daļu attiecīgajā fondā līdz fonda dibināšanas dokumentā, prospektā vai fonda darbības noteikumos šā likuma spēkā stāšanās dienā paredzētā fonda darbības termiņa beigām.

7. Komercsabiedrības, kuru pārvaldē šā likuma spēkā stāšanās dienā esošie slēgtie fondi ir dibināti atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam, gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas veic fondu likvidāciju vai reģistrāciju atbilstoši šim likumam.

8. Komercsabiedrības, kuru pārvaldē esošie fondi, kas atzīstami par alternatīvo ieguldījumu fondiem šā likuma izpratnē un kas nav dibināti atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam, gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz Komisijai fonda reģistrācijas pieteikumu.

9. Slēgtajiem ieguldījumu fondiem, kuri dibināti atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam un kuriem šā likuma spēkā stāšanās dienā grāmatvedība tiek kārtota un finanšu pārskati tiek sagatavoti atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā noteiktie grāmatvedības kārtošanas un finanšu pārskatu sagatavošanas principi piemērojami līdz fonda darbības termiņa beigām.

10. Pēc šā likuma stāšanās spēkā šo pārejas noteikumu 7. un 8.punktā minētās komercsabiedrības izplata šajos punktos minēto fondu ieguldījumu daļas tikai šā likuma 41.panta septītajā, astotajā un devītajā daļā minētajiem ieguldītājiem.

11. Šo pārejas noteikumu 7. un 8.punktā minētie pārvaldnieki veic maksājumus par šajos punktos minētā fonda reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu vai reģistrācijai iesniegto fonda darbības noteikumu vai dibināšanas dokumenta grozījumu izskatīšanu, ja šie dokumenti Komisijai ir iesniegti nevis gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas, bet vēlāk.

12. Komercsabiedrības, kuras pārvalda atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam dibinātus slēgtos fondus un pēc šā likuma spēkā stāšanās plāno izdarīt grozījumus minēto fondu pārvaldes nolikumos vai prospektos, izstrādā un iesniedz Komisijai fonda pārvaldes dokumentus saskaņā ar šā likuma 10.panta astotās daļas prasībām.

13. Līdz Euro ieviešanas kārtības likuma 3.panta pirmajā daļā noteiktajai euro ieviešanas dienai šajā likumā minētās naudas summas, kuras izteiktas euro, uzskatāmas par ekvivalentām summām latos, kas pārrēķinātas saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto kursu.

14. Šā likuma 36.1 pants stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

15. Licencēts pārvaldnieks līdz 2019. gada 1. novembrim izstrādā un publisko iesaistīšanās politiku, ja šā likuma 60.1 panta spēkā stāšanās dienā licencēta pārvaldnieka pārvaldē esoša fonda ieguldījumu politika paredz ieguldīt fonda līdzekļus tādas akciju sabiedrības akcijās, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū.

16. Licencēts pārvaldnieks šā likuma 60.1 panta ceturtajā daļā minēto ziņojumu par iesaistīšanās politikas īstenošanu un piektajā daļā minēto informāciju publisko, sākot ar 2020. gadu.

17. Grozījumi šā likuma 59. panta pirmajā daļā attiecībā uz daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

18. Reģistrēta pārvaldnieka fonds, kura darbības noteikumi paredz izmantot sviras finansējumu vai ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanu piecu gadu laikā no dienas, kad veikts pirmais ieguldījums fondā, kurš reģistrēts Komisijā līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 7. panta pirmajā daļā attiecībā uz daļas izteikšanu jaunā redakcijā un 9. panta otrajā daļā, un kura ieguldījumu daļas ir izplatītas gada laikā pēc reģistrācijas Komisijā, turpina darboties līdz fonda darbības termiņa beigām. Reģistrēts pārvaldnieks, kurš pārvalda šā punkta pirmajā teikumā minēto fondu, turpina darboties kā reģistrēts pārvaldnieks.

19. Šā likuma grozījumi par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" visā likumā, izņemot nosaukumu "Eiropas Komisija" (attiecīgā locījumā) un pārejas noteikumus, vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu visā likumā ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā), vārdu "finanšu un kapitāla tirgus" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "finanšu tirgus" (attiecīgā locījumā) 15. panta trešās daļas 3. punktā, 54. panta otrās daļas 4. punktā un 81. panta septītās daļas 5., 10. un 15. punktā, grozījums par 6. panta otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi 81. panta piektajā daļā un septītās daļas 6. punktā, kā arī grozījums par 82. panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā vienlaikus ar Latvijas Bankas likumu.

20. Uz šā likuma pamata līdz Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās dienai izdotie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi piemērojami līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgie Latvijas Bankas noteikumi, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim.

21. Uzņēmumu reģistrs par šā likuma 57. panta sestajā daļā minētajiem dokumentiem, kas saņemti līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 57. panta septītajā daļā, ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, ka attiecīgie gada pārskati vai konsolidētie gada pārskati, zvērināta revidenta ziņojums un tam pievienoto dokumentu kopijas elektroniski ir pieejamas Uzņēmumu reģistrā.

22. Šā likuma 5. panta vienpadsmitā daļa un grozījums par 16. panta sestās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Privāto pensiju fondu likumā, kuri attiecas uz Pan-Eiropas privāto pensiju produkta reģistrāciju un izplatīšanu Latvijas Republikā.

23. Grozījumi šā likuma 8. panta sestajā daļā, 9. panta piektajā daļā, 22. panta otrās daļas 1. punktā, 29. panta pirmajā daļā, 56. panta desmitajā daļā, 57. panta astotajā daļā, 60.1 panta septītās daļas jaunā redakcija un grozījumi 90.1 panta pirmajā un otrajā daļā stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

24. Grozījums par šā likuma 82. panta pirmās daļas 1. punkta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

25. Reģistrētie pārvaldnieki līdz 2026. gada 31. decembrim nodrošina atbilstību šā likuma 11. panta piektās daļas un 9. panta piektās daļas pirmā teikuma (jaunā redakcijā) prasībām attiecībā uz 15. panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumu ievērošanu.

26. Grozījums šā likuma 82. panta pirmās daļas 2. punktā attiecībā uz skaitļa "900" aizstāšanu ar skaitli "2000" stājas spēkā 2026. gada 1. jūnijā.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 8.jūnija direktīvas 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem direktīvā 2003/41/EK, direktīvā 2009/65/EK, regulā (EK) Nr. 1060/2009 un regulā (ES) Nr. 1095/2010;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 21.maija direktīvas 2013/14/ES, ar ko groza direktīvu 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību, direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) un direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem attiecībā uz pārmērīgu paļaušanos uz kredītreitingiem;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija direktīvas 2014/65/EK par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza direktīvu 2002/92/ES un direktīvu 2011/61/ES (Dokuments attiecas uz EEZ);

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija direktīvas (ES) 2017/828, ar ko groza direktīvu 2007/36/EK attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas (ES) 2019/1160, ar ko direktīvas 2009/65/EK un 2011/61/ES groza attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārrobežu izplatīšanu;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīvas (ES) 2022/2556, ar ko groza direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES, 2014/65/ES, (ES) 2015/2366 un (ES) 2016/2341 attiecībā uz finanšu nozares digitālās darbības noturību.

Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 9.jūlijā.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2013.gada 24.jūlijā