Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likums

3) persona, kurai tālāk tiek deleģēts pakalpojums, atbilst šā panta trešās daļas prasībām.

(17) Ikviena persona, kura deleģē pakalpojumu tālāk citai personai, nodrošina, lai pakalpojums tiktu deleģēts, ievērojot šā panta sešpadsmitās daļas nosacījumus, kā arī pastāvīgi uzrauga deleģētā pakalpojuma sniegšanas atbilstību šā likuma prasībām.

(18) Prasības un noteikumus pārvaldnieka sniegto pakalpojumu deleģēšanai nosaka Regula Nr. 231/2013.

29.pants. Iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšana

(1) Pārvaldnieks nodrošina, ka ar pārvaldnieka pakalpojumu un papildpakalpojumu sniegšanu saistīto fonda ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanas procedūra ir brīvi pieejama pārvaldnieka atrašanās vietā un pārvaldnieka tīmekļvietnē. Reģistrēts pārvaldnieks var neievērot šīs daļas pirmajā teikumā noteikto prasību, ja iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanas procedūra ietverta fonda dibināšanas dokumentā.

(2) Fonda ieguldītāji un iespējamie ieguldītāji var bez maksas iesniegt pārvaldnieka norādītajā pakalpojumu sniegšanas vietā iesniegumus un sūdzības par saņemtajiem pakalpojumiem vai papildpakalpojumiem.

(3) Pārvaldnieks 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts rakstveida iesniegums vai sūdzība (strīds) par pakalpojumu vai papildpakalpojumu, sniedz rakstveida atbildi. Ja šo termiņu objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams ievērot, pārvaldnieks ir tiesīgs to pagarināt, par to rakstveidā paziņojot iesnieguma vai sūdzības (strīda) iesniedzējam.

(4) Fonda ieguldītāji, kas uzskatāmi par patērētājiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, ir tiesīgi iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centram iesniegumus un sūdzības par šā likuma un citu patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem, ja tie saistīti ar pārvaldnieka pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanu.

(5) Ja fonda ieguldītājs cieš zaudējumus pārvaldnieka sniegtās nepareizās informācijas dēļ vai tādēļ, ka pārvaldnieks nav pildījis šā likuma prasības, fonda ieguldītājam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu likumos noteiktajā vispārējā kārtībā.

IV nodaļa.Alternatīvo ieguldījumu fonds

30.pants. Fonda dibināšana un fondu veidi

(1) Fondu var dibināt kā lietu kopību, kā komandītsabiedrību vai kā akciju sabiedrību.

(2) Fondu kā lietu kopību dibina pārvaldnieks, apstiprinot fonda dibināšanas dokumentu un fonda darbības noteikumus. Pārvaldnieka dibinātais fonds (turpmāk šajā un V nodaļā — pārvaldnieka fonds) šā likuma izpratnē nav juridiskā persona. Fonda kā komandītsabiedrības vai akciju sabiedrības dibināšanu regulē šis likums un Komerclikums, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Fondu var dibināt kā atvērtu vai slēgtu fondu. Fondu var dibināt kā fondu ar apakšfondiem.

(4) Atvērtais fonds ir tāds fonds, kura pārvaldniekam ir pienākums, ja fonda ieguldītāji to pieprasa, mēneša laikā veikt ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanu. Atvērtā fonda pārvaldnieks ir atbrīvots no pienākuma veikt ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanu, ja ieguldījumu daļas tiek tirgotas regulētajā tirgū un fonda pārvaldnieks veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu daļas tirgus cena būtiski neatšķiras no fonda daļas vērtības.

(5) Slēgtais fonds ir tāds fonds, kura pārvaldniekam ir aizliegta ieguldījumu daļu atpakaļpirkšana.

(6) Fonds drīkst sākt darbību tikai pēc tā reģistrācijas Latvijas Bankā.

(7) Kritērijus kopējo ieguldījumu uzņēmumu atzīšanai par fondu nosaka Latvijas Bankas noteikumi.

(8) Fondu ieguldījumu stratēģijas ir noteiktas Regulā Nr. 231/2013.

(9) Fonda manta ir fonda vai tā apakšfondu (ja fonds ir dibināts kā fonds ar apakšfondiem) ieguldītāju kopmanta, un tā turama, iegrāmatojama un pārvaldāma šķirti no ārējā pārvaldnieka, citu tā pārvaldē esošo fondu vai to apakšfondu (ja fonds ir dibināts kā fonds ar apakšfondiem), kā arī turētājbankas mantas. Fonda (ja fonds ir dibināts kā fonds ar apakšfondiem) manta ir apakšfondu kopmanta. Šādam fondam nevar būt mantas, kas neietilpst kādā no apakšfondiem.

(10) Fonda ieguldītājam nav tiesību prasīt fonda mantas dalīšanu. Šādu tiesību nav arī ieguldītāja ieķīlātās mantas ķīlas ņēmējam, kreditoram vai administratoram ieguldītāja — juridiskās vai fiziskās personas — maksātnespējas procesa ietvaros.

(11) Fonda mantu nedrīkst iekļaut pārvaldnieka, turētājbankas vai galvenā brokera kā parādnieka mantā, ja pārvaldniekam vai turētājbankai, vai galvenajam brokerim ir pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai tas tiek likvidēts.

(12) Prasījumus pret fonda ieguldītāju par tā saistībām var vērst uz viņa ieguldījumu daļām, bet ne uz fonda mantu.

31.pants. Fonda nosaukums

(1) Fonda nosaukumā iekļauj vārdkopu "alternatīvo ieguldījumu fonds" vai tās saīsinājumu "AIF".

(2) Fonda nosaukums skaidri un nepārprotami atšķiras no citu tādu fondu un ieguldījumu fondu nosaukuma, kuru ieguldījumu daļas vai apliecības tiek izplatītas Latvijā.

(3) (Izslēgta ar 25.10.2018. likumu)

32.pants. Fonda dibināšanas dokuments

Fonda dibināšanas dokuments ir:

1) pārvaldnieka dibinātam fondam — fonda pārvaldes nolikums;

2) fondam, kas dibināts kā akciju sabiedrība, — statūti;

3) fondam, kas dibināts kā komandītsabiedrība, — sabiedrības līgums.

33.pants. Fonda reģistrācija

(1) Lai reģistrētu fondu, licencēts pārvaldnieks iesniedz Latvijas Bankai šā likuma 10.panta astotajā daļā minētos dokumentus vienā no šādām formām:

1) elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu;

2) papīra dokumenta formā. Šajā gadījumā dokumentus iesniedz arī elektroniski, nosūtot uz Latvijas Bankas elektroniskā pasta adresi.

(2) Latvijas Banka 60 dienu laikā pēc visu fonda reģistrācijai nepieciešamo dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par fonda reģistrāciju.

(3) (Izslēgta ar 20.06.2019. likumu)

(4) (Izslēgta ar 20.06.2019. likumu)

(5) Latvijas Banka pieņem lēmumu atteikt fonda reģistrāciju šādos gadījumos:

1) pārvaldnieka pašu kapitāls neatbilst šā likuma prasībām;

2) fonds dibināts kā akciju sabiedrība, bet tā kapitāls neatbilst šā likuma prasībām;

3) fonda reģistrācijai iesniegtie dokumenti neatbilst šā likuma prasībām;

4) pārvaldnieks nenodrošina, ka vismaz divas amatpersonas ir kompetentas fonda izraudzītās ieguldījumu stratēģijas īstenošanā.

(6) Fondu un to pārvaldnieku sarakstu Latvijas Banka publicē savā tīmekļa vietnē.

34.pants. Fonda ieguldītāju tiesības

(1) Fonda ieguldītājam ir šajā likumā, Komerclikumā, fonda dibināšanas dokumentā un fonda darbības noteikumos paredzētās tiesības, kā arī šādas papildu tiesības:

1) bez ierobežojumiem atsavināt savas ieguldījumu daļas, ja normatīvie akti vai fonda darbības noteikumi nenosaka citādi;

2) proporcionāli ieguldījumu daļu skaitam saskaņā ar normatīvajiem aktiem un fonda darbības noteikumiem piedalīties ar fonda mantu gūto ienākumu sadalē;

3) proporcionāli ieguldījumu daļu skaitam piedalīties fonda likvidācijas ieņēmumu sadalē.

(2) Atvērtā fonda ieguldītājam ir tiesības pieprasīt, lai pārvaldnieks atpērk tā ieguldījumu daļas.

(3) Slēgtā fonda ieguldītājam ir tiesības pieprasīt fonda ieguldītāju pilnsapulces sasaukšanu šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

35.pants. Fonda ieguldītāju atbildības norobežošana

(1) Fonda ieguldītājs neatbild par pārvaldnieka saistībām.

(2) Fonda ieguldītājs atbild par prasījumiem, kuri var tikt vērsti uz fonda mantu, tikai tam piederošo ieguldījumu daļu vērtības apmērā.

(3) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šā panta noteikumiem, nav spēkā no tās noslēgšanas brīža.

36.pants. Ieguldījumi nekustamajā īpašumā vai kapitālsabiedrības kapitāla daļās

(1) Par pārvaldnieka fonda līdzekļiem iegūto nekustamo īpašumu nostiprina zemesgrāmatā, bet iegūtās kapitālsabiedrības kapitāla daļas reģistrē komercreģistrā. Minētā nekustamā īpašuma nostiprināšana zemesgrāmatā vai kapitāla daļu reģistrācija komercreģistrā veicama uz pārvaldnieka vārda ar atzīmi, ka nekustamais īpašums vai kapitāla daļas iegādātas par konkrētā fonda līdzekļiem, tās nedrīkst atsavināt vai apgrūtināt bez fonda turētājbankas piekrišanas un nekustamo īpašumu vai kapitāla daļas neiekļauj pārvaldnieka mantā pārvaldnieka — juridiskās personas — maksātnespējas procesa ietvaros.

(2) No pārvaldnieka fonda līdzekļiem piešķirtie aizdevumi, kas paredzēti ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, tiek nodrošināti ar nostiprinātām hipotēkām par labu pārvaldniekam, izdarot atzīmi, ka attiecīgais nekustamais īpašums ir no konkrētā fonda līdzekļiem piešķirtā aizdevuma nodrošinājums un ka to nedrīkst apgrūtināt un atsavināt bez pārvaldnieka piekrišanas.

(3) Ja fonds dibināts kā komandītsabiedrība vai akciju sabiedrība, par šāda fonda līdzekļiem iegūto nekustamo īpašumu nostiprina zemesgrāmatā, bet iegūtās kapitālsabiedrības kapitāla daļas reģistrē komercreģistrā. Minētā nekustamā īpašuma nostiprināšana zemesgrāmatā vai kapitāla daļu reģistrācija komercreģistrā veicama uz fonda vārda ar atzīmi, ka šo nekustamo īpašumu vai kapitāla daļas nedrīkst atsavināt vai apgrūtināt bez fonda turētājbankas piekrišanas.

(4) Ja nekustamais īpašums atrodas citas valsts teritorijā vai kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļas tiek pirktas par fonda līdzekļiem, ir reģistrēta citā valstī, pārvaldnieks nodrošina šajā pantā minēto prasību izpildi atbilstoši attiecīgās valsts normatīvo aktu prasībām.

(5) Šā panta pirmajā un trešajā daļā minētā turētājbankas piekrišana atsavinājumam vai apgrūtinājumam nepieciešama, ja fondu pārvalda licencēts pārvaldnieks. Ja fondu pārvalda reģistrēts pārvaldnieks, turētājbankas piekrišana atsavinājumam vai apgrūtinājumam ir nepieciešama fonda dibināšanas dokumentā vai darbības noteikumos paredzētajos gadījumos.

36.1 pants. Ieguldījumi vērtspapīrošanas pozīcijās

Fonda līdzekļus drīkst ieguldīt vērtspapīrošanas pozīcijās, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regulas (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk — Regula Nr. 2017/2402) prasības. Ja kāds no ieguldījumiem vērtspapīrošanas pozīcijās vairs neatbilst Regulas Nr. 2017/2402 prasībām, pārvaldnieks lemj par fonda ieguldītāju interesēm atbilstošu rīcību un, ja nepieciešams, veic korektīvu pasākumu neatbilstības novēršanai.

37.pants. Pārvaldnieka slēgtā fonda ieguldītāju pilnsapulce

(1) Ieguldītāju pilnsapulci (turpmāk — pilnsapulce) sasauc pārvaldnieks pēc savas iniciatīvas vai ieguldītāju pieprasījuma.

(2) Pārvaldnieks sasauc pilnsapulci fonda darbības noteikumu, izņemot pirmo ieguldījumu daļu emisijas noteikumus, apstiprināšanai, kā arī tad, ja to rakstveidā pieprasījuši ieguldītāji, kuri pārstāv vismaz 10 procentus no fonda vērtības. Ja pilnsapulces sasaukšanu pieprasa fonda ieguldītāji, pārvaldniekam tā jāsasauc mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

(3) Pieprasījumā norāda pilnsapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu iesniedz pārvaldniekam.

(4) Ja pārvaldnieks nesasauc pilnsapulci noteiktajā termiņā, fonda ieguldītāji iesniedz rakstveida pieprasījumu Latvijas Bankai, kura sasauc pilnsapulci mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Šādā gadījumā pilnsapulci sasauc neatkarīgi no ieguldītāju — rakstveida pieprasījuma iesniedzēju — pārstāvētās fonda vērtības.

(5) Paziņojumu par pilnsapulces sasaukšanu licencēts pārvaldnieks publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī informē par to Latvijas Banku. Reģistrēts pārvaldnieks paziņojumu par pilnsapulces sasaukšanu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ja pilnsapulci sasauc Latvijas Banka, paziņojumu par pilnsapulces sasaukšanu publicē Latvijas Banka. Pilnsapulces sasaukšanas izdevumi tiek segti no fonda mantas.

(6) Pilnsapulcei ir tiesības pieņemt pārvaldniekam saistošus lēmumus par:

1) fonda darbības noteikumu apstiprināšanu un grozījumu izdarīšanu tajos;

2) pārvaldnieka maiņu;

3) fonda reorganizāciju;

4) fonda likvidāciju;

5) dividenžu izmaksu;

6) citiem jautājumiem, kurus ir noteikusi Latvijas Banka vai kuri ir paredzēti fonda darbības noteikumos.

(7) Pilnsapulce ir tiesīga, ja tajā piedalās ieguldītāji, kas pārstāv vismaz pusi no fonda vērtības.

(8) Pilnsapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojuši ieguldītāji, kas pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no pilnsapulcē pārstāvētās fonda vērtības.

(9) Pārvaldnieka pārstāvjiem, Latvijas Bankas pilnvarotajām personām un zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai (turpmāk — zvērināts revidents) ir tiesības piedalīties pilnsapulcē bez balsstiesībām, bet ar padomdevēja tiesībām.

38.pants. Fonda pārvaldes tiesību nodošana citam pārvaldniekam

(1) Fonda pārvaldes tiesības var nodot citam pārvaldniekam šādos gadījumos:

1) pārvaldnieks atsakās no fonda pārvaldes;

2) fonds izvēlas sev citu pārvaldnieku;

3) Latvijas Banka aizliedz ārējam pārvaldniekam pārvaldīt fondu.

(2) Pārvaldnieks drīkst nodot fonda pārvaldes tiesības citam pārvaldniekam tikai ar Latvijas Bankas atļauju.

(3) Lai saņemtu Latvijas Bankas atļauju fonda pārvaldes tiesību nodošanai, pārvaldnieks iesniedz Latvijas Bankai motivētu iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus:

1) fonda pārvaldes tiesību nodošanas līgumu;

2) fonda darbības noteikumu un fonda dibināšanas dokumenta, kā arī turētājbankas līguma grozījumus, kurus nepieciešams izdarīt saistībā ar pārvaldnieka maiņu.

(4) Latvijas Banka mēneša laikā pēc visu šajā pantā minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju fonda pārvaldes tiesību nodošanai citam pārvaldniekam, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) fonda pārvaldes tiesību nodošana neaizskar fonda ieguldītāju intereses;

2) fonda pārvaldes tiesību nodošanai iesniegtie dokumenti ir sagatavoti atbilstoši šā likuma prasībām;

3) pārvaldnieks, kuram tiek nodotas fonda pārvaldes tiesības, atbilst šajā likumā pārvaldniekam izvirzītajām prasībām.

(5) Licencēts pārvaldnieks, kurš nodod fonda pārvaldes tiesības, pēc Latvijas Bankas lēmuma saņemšanas fonda darbības noteikumos vai dibināšanas dokumentā paredzētajā kārtībā nekavējoties informē visus fonda ieguldītājus par pārvaldnieka maiņu, kā arī publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par fonda nodošanu citam pārvaldniekam. Reģistrēts pārvaldnieks, kurš nodod fonda pārvaldes tiesības, fonda darbības noteikumos vai dibināšanas dokumentā paredzētajā kārtībā nekavējoties informē visus fonda ieguldītājus par pārvaldnieka maiņu, kā arī publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par fonda nodošanu citam pārvaldniekam. Paziņojumā norāda jaunā pārvaldnieka firmu, reģistrācijas numuru un valdes atrašanās vietu.

(6) Līgums par fonda pārvaldes tiesību nodošanu citam pārvaldniekam stājas spēkā ne agrāk kā mēnesi pēc šā panta piektajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas. Grozījumi fonda darbības noteikumos, fonda pārvaldes nolikumā un turētājbankas līgumā stājas spēkā vienlaikus ar līgumu par fonda pārvaldes tiesību nodošanu.

(7) Līdzko līgums par fonda pārvaldes tiesību nodošanu stājas spēkā, visas ar fonda pārvaldi saistītās tiesības un pienākumi pāriet jaunajam pārvaldniekam.

(8) Ja ārējais pārvaldnieks nenodrošina fonda pārvaldi atbilstoši šā likuma prasībām, tas nekavējoties informē Latvijas Banku un fonda uzraudzības institūciju. Latvijas Banka pieprasa, lai pārvaldnieks veic visus nepieciešamos pasākumus šā likuma prasībām atbilstošas fonda pārvaldes nodrošināšanai.

(9) Ja, neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, ārējais pārvaldnieks tomēr nenodrošina fonda pārvaldi atbilstoši šā likuma prasībām, Latvijas Banka pieprasa, lai pārvaldnieks izbeidz fonda pārvaldi un ieguldījumu daļu izplatīšanu Latvijā un dalībvalstīs. Latvijas Banka nekavējoties informē ārējā pārvaldnieka uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūciju par aizliegumu ārējam pārvaldniekam veikt fonda pārvaldi un ieguldījumu daļu izplatīšanu.

(10) Ja Latvijas Banka aizliedz ārējam pārvaldniekam veikt fonda pārvaldi, pārvaldnieks mēneša laikā nodrošina fonda pārvaldes tiesību nodošanu citam pārvaldniekam.

39.pants. Fonda reorganizācija

(1) Fondu var reorganizēt tikai apvienošanas ceļā.

(2) Nav atļauta slēgtā fonda apvienošana ar atvērto fondu. Viena pārvaldnieka pārvaldē esošus pārvaldnieka fondus un apakšfondus var apvienot.

(3) Fondus, kas dibināti kā komandītsabiedrības vai akciju sabiedrības, apvieno Komerclikumā noteiktajā kārtībā.

(4) Atļauju fondu vai apakšfondu apvienošanai dod Latvijas Banka.

(5) Lai saņemtu Latvijas Bankas atļauju pārvaldnieka fondu vai apakšfondu apvienošanai, pārvaldnieks Latvijas Bankai iesniedz:

1) pārvaldnieka valdes lēmumu par fondu vai apakšfondu apvienošanu un tā pamatojumu;

2) pārvaldnieka apvienotā fonda dibināšanas dokumentu un fonda darbības noteikumus;

3) fondu vai apakšfondu finanšu pārskatus.

(6) Lai veiktu šā panta trešajā daļā minēto fondu apvienošanu un saņemtu Latvijas Bankas atļauju, pirms pieteikuma iesniegšanas komercreģistra iestādei apvienošanas procesā iesaistītās komercsabiedrības iesniedz Latvijas Bankai Komerclikuma 347.pantā minētos dokumentus un fonda darbības noteikumus.

(7) Latvijas Banka iesniegumu par fondu vai apakšfondu apvienošanu izskata un lēmumu pieņem 30 darbdienu laikā pēc visu šā panta piektajā vai sestajā daļā minēto dokumentu saņemšanas. Pieņemot lēmumu par atļauju fondu vai apakšfondu apvienošanai, Latvijas Banka vienlaikus pieņem arī lēmumu par pārvaldnieka apvienotā fonda reģistrēšanu.

(8) Latvijas Banka pieņem lēmumu neatļaut fondu vai apakšfondu apvienošanu, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem gadījumiem:

1) iesniegtie dokumenti neatbilst šā likuma prasībām;

2) fondu vai apakšfondu apvienošana būtiski aizskartu ieguldītāju likumīgās intereses.

(9) Pēc atļaujas saņemšanas pārvaldnieks fonda darbības noteikumos noteiktajā kārtībā informē ieguldītājus par fondu apvienošanu, norādot, ka ieguldītājiem ir iespēja atpakaļpārdot fondu ieguldījumu daļas, kā arī pirms fondu apvienošanas veic to ieguldītāju ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanu, kuri izteikuši vēlēšanos atpakaļpārdot pārvaldniekam fondu ieguldījumu daļas. Šajā daļā minētā kārtība attiecas uz atvērto fondu.

(10) Latvijas Bankas lēmums par atļauju fondu vai apakšfondu apvienošanai un apvienotā fonda reģistrēšanu stājas spēkā pēc lēmuma paziņošanas pārvaldniekam.

40.pants. Fonda likvidācija

(1) Ja fonds dibināts kā komandītsabiedrība vai akciju sabiedrība, tā darbības izbeigšana un likvidācija notiek Komerclikumā noteiktajā kārtībā, papildus ievērojot šā panta trešo, astoto, devīto, desmito un deviņpadsmito daļu.

(2) Pārvaldnieka fonda likvidāciju veic pārvaldnieks, ja:

1) gada laikā pēc fonda nodibināšanas nav izplatīta neviena ieguldījumu daļa;

2) pārvaldnieks ir pieņēmis lēmumu par fonda likvidāciju;

3) fonda ieguldītāji ir pieņēmuši lēmumu par fonda likvidāciju;

4) Latvijas Banka ir pieņēmusi lēmumu par fonda likvidācijas uzsākšanu.

(3) Pārvaldnieks 10 darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par fonda likvidāciju, informē Latvijas Banku par fonda likvidācijas uzsākšanu. Informācijā norāda arī fonda likvidācijas pamatojumu.

(4) Latvijas Bankai ir tiesības neatļaut fonda likvidāciju, ja lēmumu par fonda likvidāciju pieņēmis pārvaldnieks un šāda likvidācija neatbilst ieguldītāju likumīgajām interesēm.

(5) Ja pārvaldnieks neuzsāk fonda likvidāciju mēneša laikā no dienas, kad atbilstoši šā likuma prasībām to bija nepieciešams uzsākt, Latvijas Bankai ir tiesības iecelt fonda likvidatoru. Latvijas Banka ieceļ fonda likvidatoru arī šā panta otrās daļas 4.punktā minētajā gadījumā. Šajā daļā noteiktajā kārtībā ieceltam likvidatoram ir visas pārvaldniekam paredzētās tiesības attiecībā uz fonda likvidāciju.

(6) Par licencēta pārvaldnieka fonda likvidācijas uzsākšanu likvidators nekavējoties paziņo Latvijas Bankai un publicē attiecīgu paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Par reģistrēta pārvaldnieka fonda likvidācijas uzsākšanu likvidators nekavējoties publicē attiecīgu paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(7) Paziņojumā par likvidāciju sniedz ziņas par likvidatoru, norāda kreditoru pieteikšanās termiņu un vietu, kā arī paziņojuma publicēšanas datumu. Kreditoru pieteikšanās termiņš nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem no paziņojuma publicēšanas dienas, ja lēmumā par fonda likvidāciju nav noteikts garāks kreditoru pieteikšanās termiņš. Kreditori prasījumā norāda prasījuma saturu, pamatu, apmēru un pievieno prasījumu pamatojošus dokumentus.

(8) Likvidācijas gaitā nedrīkst veikt fonda ieguldījumu daļu emisiju, atpakaļpirkšanu un fonda dibināšanas dokumentā un fonda darbības noteikumos paredzēto fonda ienākumu sadali fonda ieguldītājiem. Likvidatoram ir tiesības veikt tikai ar likvidāciju saistītās darbības.

(9) Pēc likvidācijas uzsākšanas likvidators organizē un veic fonda mantas pārdošanu.

(10) No likvidējamā fonda mantas pārdošanas gūtos ieņēmumus un fondā esošos naudas līdzekļus (turpmāk — likvidācijas ieņēmumi) turētājbanka vai likvidators sadala, šādā secībā apmierinot:

1) nodrošināto kreditoru prasījumus;

2) to kreditoru prasījumus, kuri pieteikuši savus prasījumus paziņojumā noteiktajā termiņā;

3) to kreditoru prasījumus, kuri pieteikuši savus prasījumus pēc paziņojumā noteiktā termiņa, bet pirms likvidācijas ieņēmumu sadales.

(11) (Izslēgta ar 30.03.2017. likumu)

(12) Atlikušos likvidācijas ieņēmumus sadala fonda ieguldītājiem proporcionāli viņu ieguldījumu daļu skaitam.

(13) Likvidators iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par likvidācijas ieņēmumu sadali fonda ieguldītājiem, norādot par vienu ieguldījumu daļu izmaksājamo summu, kā arī maksājumu veikšanas vietu un laiku.

(14) Visus maksājumus kreditoriem un fonda ieguldītājiem veic naudā.

(15) Likvidators rīkojas kreditoru un fonda ieguldītāju interesēs.

(16) Likvidators pilnā apmērā atbild fonda ieguldītājiem un trešajām personām par zaudējumiem, kas nodarīti likvidācijas gaitā, ja likvidators ar nolūku vai aiz neuzmanības pārkāpis likumu, fonda darbības noteikumus vai fonda dibināšanas dokumentu vai nolaidīgi veicis savus pienākumus.

(17) Likvidatoram ir tiesības likvidācijas gaitā segt likvidācijas izdevumus no likvidācijas ieņēmumiem. Likvidācijas izdevumos netiek ietverti starpniecības maksājumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma realizāciju. Šādus maksājumus attiecina uz fonda izdevumiem, kas tiek maksāti no fonda mantas, un to maksimālo apmēru norāda fonda pārvaldes nolikumā. Likvidācijas izdevumi nedrīkst pārsniegt divus procentus no likvidācijas ieņēmumiem.

(18) Uz apakšfonda likvidāciju attiecas šajā pantā noteiktā fonda likvidācijas kārtība.

(19) Likvidators reizi mēnesī iesniedz Latvijas Bankai pārskatu par likvidācijas gaitu. Likvidators 10 darbdienu laikā pēc likvidācijas pabeigšanas iesniedz Latvijas Bankai paziņojumu par likvidācijas pabeigšanu un likvidācijas beigu pārskatu.

V nodaļa.Ieguldījumu daļu emisija un izplatīšana

41.pants. Vispārīgās prasības

(1) Fonda ieguldījumu daļu publiskā apgrozība notiek saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi. Lai iekļautu fonda ieguldījumu daļas regulētajā tirgū, licencēta pārvaldnieka fonda darbības noteikumi un pārvaldes nolikums pielīdzināmi prospektam, kas sagatavots atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma prasībām.

(11) Publiskā apgrozībā drīkst izplatīt tikai licencēta pārvaldnieka reģistrēta fonda daļas.

(2) Fonda ieguldījumu daļām var būt dažādas klases ar atšķirīgu nominālvērtību, piekritīgajiem maksājumiem vai atšķirīgām tiesībām uz fonda ienākumu sadali. Viena fonda vienas klases ieguldījumu daļās ir nostiprinātas vienādas tiesības.

(3) Ar ieguldījumu daļas atsavināšanu ieguvējam pāriet arī attiecīgā atsavinātāja mantas domājamā daļa fondā.

(4) Ieguldījumu daļas tiek emitētas dematerializētā formā.

(5) Pārvaldnieka fonda ieguldījumu daļas ir dalāmas. Fonda dibināšanas dokumentā vai darbības noteikumos nosaka kārtību, kādā tiek noapaļots ieguldījumu daļu skaits pēc to sadalīšanas.

(6) Ieguldījumu daļu izplatīšana ir atļauta tikai šā likuma 9.panta pirmajā un otrajā daļā un šā panta septītajā, astotajā un devītajā daļā minētajām personām.

(7) Dalībvalstī licencēts pārvaldnieks drīkst izplatīt ieguldījumu daļas profesionālajiem ieguldītājiem, kā arī citiem ieguldītājiem Latvijā saskaņā ar šā panta astotās un devītās daļas noteikumiem.

(8) Dalībvalstī licencēta pārvaldnieka pārvaldē esoša dalībvalsts fonda ieguldījumu daļas drīkst izplatīt arī tādam ieguldītājam, kas nav profesionāls ieguldītājs, ja šis ieguldītājs sniedz rakstveida apliecinājumu, ka tas spēj patstāvīgi pieņemt lēmumu par ieguldīšanu attiecīgajā fondā un apzinās visus riskus, tai skaitā risku zaudēt ieguldījumu vai tā daļu, kas izriet no šāda ieguldījuma vai saistībām, kuras tas uzņēmies, un minimālais ieguldītāja ieguldījumu daļu pirkuma apmērs attiecīgajā fondā ir 100 000 euro vai lielāks.

(9) Ja dalībvalstī licencēta pārvaldnieka pārvaldē esoša dalībvalsts fonda darbības noteikumi paredz izmantot sviras finansējumu ne vairāk kā 50 procentu apmērā no fonda neto aktīvu vērtības, šā fonda ieguldījumu daļas drīkst izplatīt arī tādam ieguldītājam, kas nav profesionāls ieguldītājs, ja šis ieguldītājs sniedz šā panta astotajā daļā minēto apliecinājumu.

(10) Latvijā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde drīkst veikt Latvijā reģistrēta fonda ieguldījumu daļu sākotnējo izplatīšanu vai izplatīt fonda ieguldījumu daļas Latvijā saskaņā ar šajā pantā izvirzītajām prasībām ieguldītājam, noslēdzot izplatīšanas līgumu ar pārvaldnieku, ja šim pārvaldniekam ir atļauts izplatīt attiecīgā fonda ieguldījumu daļas Latvijā.

(11) Pārvaldnieks, tai skaitā dalībvalstī licencēts pārvaldnieks, izplatot Latvijā un citās dalībvalstīs fonda ieguldījumu daļas ieguldītājiem, kas nav profesionāli ieguldītāji, ievēro Regulas Nr. 1286/2014 prasības.

42.pants. Prasības slēgtajam pārvaldnieka fondam

(1) Slēgtā fonda ieguldījumu daļu viena laidiena sākotnējās izvietošanas apmērs ir ierobežots, un tās laiks nedrīkst pārsniegt fonda dibināšanas dokumentā vai darbības noteikumos paredzēto laiku.

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa ieguldījumu daļu emisiju uzskata par notikušu samaksāto ieguldījumu daļu apmērā.

(3) Ieguldījumu daļas tiek emitētas tikai pret pilnu šo daļu cenas samaksu naudā.

(4) Slēgtā fonda ieguldījumu daļas emisijas cena ir ieguldījumu daļas cena sākotnējā izvietošanā, un tā nemainās visā emisijas laikā.

43.pants. Prasības atvērtajam pārvaldnieka fondam

(1) Atvērtā fonda ieguldījumu daļas emisijas cena ir pirmās ieguldījumu daļas pārdošanas cena.

(2) Pārvaldnieks var noteikt atvērtā fonda ieguldījumu daļu izlaišanas vai atpakaļpirkšanas komisijas naudu. Komisijas naudas sadalījumu starp pārvaldnieku un fondu nosaka fonda dibināšanas dokumentā vai fonda darbības noteikumos.

(3) Atvērtā fonda ieguldījumu daļas pārdošanas cenu veido ieguldījumu fonda daļas vērtības un ieguldījumu daļu izlaišanas komisijas naudas (ja tāda noteikta) summa. Par ieguldījumu daļām saņemto naudu, izņemot ieguldījumu daļu izlaišanas komisijas naudu (ja tāda noteikta), nekavējoties ieskaita fonda mantā. Ieguldījumu daļas cenas noteikšanas un samaksas kārtību, kā arī komisijas naudas sadalījumu starp pārvaldnieku un fondu nosaka fonda dibināšanas dokumentā vai fonda darbības noteikumos.

(4) Atvērtā fonda ieguldījumu daļas pārdošanas cenu nosaka vienlaikus ar fonda daļas vērtību, un informācijai par to jābūt pieejamai fonda darbības noteikumos norādītajās vietās.

(5) Atvērtā fonda ieguldījumu daļas atpakaļpirkšanas cena ir ieguldījumu daļas vērtība, ko samazina par atpakaļpirkšanas komisijas naudu saskaņā ar fonda darbības noteikumiem. Ja fondam ir dažādas klases ieguldījumu daļas, to atpakaļpirkšanas cenu nosaka katrai ieguldījumu daļu klasei atsevišķi.

(6) Ja pārvaldnieks paziņo atvērtā fonda ieguldījumu daļu pārdošanas cenu, tā pienākums ir paziņot arī atpakaļpirkšanas cenu. Ja pārvaldnieks paziņo atvērtā fonda ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanas cenu, tā pienākums ir paziņot arī pārdošanas cenu.

(7) Atvērtā fonda pārvaldniekam ir pienākums veikt ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanu pēc fonda ieguldītāja pieprasījuma, samaksājot viņam atpakaļpirkšanas cenu naudā saskaņā ar fonda darbības noteikumiem.

(8) Atvērtā fonda ieguldījumu daļas tiek izņemtas no apgrozības, kad pārvaldnieks ir saņēmis no ieguldītāja atpakaļpirkšanas pieteikumu un ieguldītājam piederošās ieguldījumu daļas ir ieskaitītas fonda emisijas kontā. Pēc ieguldījumu daļu izņemšanas no apgrozības fonda ieguldītājiem izbeidzas visas no tām izrietošās tiesības, izņemot prasījuma tiesības ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanas cenas apmērā.

(9) Pārvaldnieks drīkst uz laiku apturēt atvērtā fonda ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanu fonda darbības noteikumos noteiktajos gadījumos un kārtībā. Atpakaļpirkšanas pārtraukumu drīkst paredzēt tikai ārkārtas gadījumos, ja apstākļi to prasa un pārtraukums ir attaisnojams, ņemot vērā ieguldītāju intereses.

(10) Atpakaļpirkšanas cenu maksā no fonda mantas fonda darbības noteikumos noteiktajā kārtībā un termiņā.

(11) Ieguldījumu daļas atpērk atpakaļpirkšanas pieteikumu iesniegšanas secībā.

(12) Lai nodrošinātu šā panta septītās daļas prasības ievērošanu, pārvaldnieks izveido fonda darbības specifikai atbilstošu likviditātes pārvaldīšanas sistēmu un izstrādā atbilstošas procedūras.

44.pants. Pārvaldnieka fonda ieguldījumu daļu atpakaļpieņemšanas prasība

(1) Ja pārvaldnieka vainas dēļ fonda darbības noteikumos un tiem pievienotajos dokumentos ziņas, kurām ir būtiska nozīme ieguldījumu daļu novērtēšanā, ir nepareizas vai nepilnīgas, fonda ieguldītājam ir tiesības pieprasīt, lai pārvaldnieks pieņem atpakaļ viņa ieguldījumu daļu un atlīdzina viņam visus šā iemesla dēļ radušos zaudējumus.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā fonda ieguldītājs ir ieguvis ieguldījumu daļu, izmantojot ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, šis ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs līdz ar pārvaldnieku ir solidāri atbildīgs par zaudējumu atlīdzināšanu fonda ieguldītājam. Ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs nav atbildīgs, ja tas nav zinājis un nevarēja zināt, ka ziņas ir nepareizas vai nepilnīgas.

(3) Ja tad, kad fonda ieguldītājs ir uzzinājis, ka ziņas ir nepareizas vai nepilnīgas, viņam vairs nepieder ieguldījumu daļa, viņam ir tiesības pieprasīt, lai pārvaldnieks samaksā starpību, par kādu viņa ieguldītā summa pārsniedz ieguldījumu daļas atpakaļpirkšanas cenu atpakaļpirkšanas brīdī.

(4) Prasību saskaņā ar šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumiem ceļ sešu mēnešu laikā no dienas, kad fonda ieguldītājs ir uzzinājis, ka ziņas ir nepareizas vai nepilnīgas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no ieguldījumu daļu iegādes dienas.

45.pants. Prasības fondam, kas dibināts kā komandītsabiedrība

(1) Komandītsabiedrības biedru sabiedrības līguma noslēgšanas kārtību un biedru savstarpējās attiecības regulē Komerclikums.

(2) Sabiedrības līgumā papildus Komerclikumā noteiktajām prasībām iekļauj informāciju par fonda darbības termiņu un mērķi, fonda pārvaldes vispārīgajiem principiem un kārtību, kādā var rīkoties ar fonda mantu, un fonda reorganizācijas un likvidācijas kārtību.

46.pants. Prasības fondam, kas dibināts kā akciju sabiedrība

(1) Ja atvērtais fonds dibināts kā akciju sabiedrība, tā pārvaldniekam ir pienākums pēc akcionāra pieprasījuma ne vēlāk kā mēneša laikā veikt akciju atpakaļpirkšanu. Šāda fonda pamatkapitāls mainās atkarībā no akciju emisijas un dzēšanas apmēra.

(2) Ja slēgtais fonds dibināts kā akciju sabiedrība, tā pārvaldniekam aizliegta akciju atpakaļpirkšana un akcijas tiek dzēstas fonda darbības termiņa beigās vai fonda darbības noteikumos minētajos gadījumos.

(3) Uz fondu attiecas Komerclikuma noteikumi par pamatkapitāla palielināšanu un samazināšanu, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(4) Dibinot fondu, statūtos noteikto pamatkapitālu samaksā pilnībā līdz fonda reģistrācijai Latvijas Bankā.

(5) Atvērtā fonda akciju emisijas laiks un emitējamo akciju skaits nav ierobežots, ja vien fonda statūti un fonda darbības noteikumi neparedz maksimālo fonda pamatkapitāla lielumu. Ja pamatkapitāls tiek palielināts, līdzšinējam akcionāram nav pirmtiesību iegādāties jaunās akcijas. Atvērtā fonda statūtos var nenorādīt pamatkapitāla lielumu un akciju skaitu.

(6) Slēgtā fonda pamatkapitālu drīkst palielināt, tikai pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu. Ja pamatkapitāls tiek palielināts, parakstīties uz jaunajām akcijām ir tiesības tikai esošajiem akcionāriem proporcionāli tiem piederošo akciju nominālvērtību summai. Citi ieguldītāji ir tiesīgi parakstīties uz jaunajām akcijām, ja esošie akcionāri nav izmantojuši savas tiesības noteiktajā termiņā un šādas tiesības tiem ir saskaņā ar pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem.

(7) Par akcijām nedrīkst maksāt pa daļām vai maksāt ar mantisko ieguldījumu. Parakstoties uz akcijām, par tām samaksā pilnā apmērā.

(8) Fonds drīkst emitēt tikai brīvi pārvedamas akcijas. Fondam ir aizliegts emitēt personāla, priekšrocību akcijas un konvertējamās obligācijas, kā arī iegūt savas akcijas. Fonds drīkst iegūt savas akcijas tikai tad, ja to pārvalda iekšējais pārvaldnieks.

(9) Līdzekļus, kas iegūti, palielinot pamatkapitālu, fonds nodod pārvaldniekam to ieguldīšanai saskaņā ar fonda darbības noteikumiem.

(10) Katra minimālās nominālvērtības balsstiesīgā akcija dod tiesības uz vienu balsi akcionāru sapulcē. Ja akcionāru sapulce izlemj jautājumu, kas skar atvērtā fonda konkrēta apakšfonda akcionāru intereses, tiesības balsot ir tikai šā apakšfonda akcionāriem.

(11) Fonda dibinātāji papildus Komerclikumā noteiktajām prasībām fonda statūtos iekļauj:

1) informāciju par fonda veidu, darbības termiņu un mērķi. Slēgtā fonda darbības laiks nedrīkst pārsniegt statūtos norādīto darbības termiņu;

2) informāciju par fonda pārvaldes vispārīgajiem principiem un kārtību;

3) lēmumu pieņemšanas kārtību, īpaši norādot lēmumu pieņemšanas kompetenci un kārtību, kādā drīkst rīkoties ar fonda mantu;

4) pamatkapitāla palielināšanas un samazināšanas nosacījumus;

5) atvērtā fonda akciju atpakaļpirkšanas kārtību un akciju atpakaļpirkšanas apturēšanas nosacījumus un kārtību;

6) dividenžu aprēķināšanas un izmaksas kārtību;

7) fonda reorganizācijas un likvidācijas kārtību.

(12) Statūtus vai grozījumus statūtos fonda dibinātāji vai pārvaldnieks iesniedz saskaņošanai Latvijas Bankā pirms tam, kad izsludināts paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu. Latvijas Banka minētos statūtus vai grozījumus statūtos izskata 10 darbdienu laikā un sniedz savu saskaņojumu vai pieņem lēmumu atteikt statūtu vai to grozījumu saskaņojumu.

(13) Ja institūcijai, kas sasauc akcionāru sapulci, pēc tam, kad izsludināts paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu, tiek iesniegti papildu jautājumi par statūtu grozījumiem, kas paredz izmaiņas šā panta vienpadsmitajā daļā minētajā informācijā, šos papildu jautājumus nedrīkst iekļaut jau izsludinātajā akcionāru sapulces darba kārtībā.

(14) Akcionāru sapulce papildus Komerclikumā noteiktajām tiesībām pieņem lēmumu par:

1) ieguldījumu politikas, mērķa un stratēģijas apstiprināšanu;

2) pārvaldnieka maiņu;

3) citiem jautājumiem, kuri ir paredzēti fonda darbības noteikumos.

VI nodaļa.Turētājbanka

47.pants. Turētājbankai izvirzāmās prasības

(1) Par turētājbanku Latvijā dibinātam fondam var būt Latvijā reģistrēta kredītiestāde, dalībvalstī vai ārvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle Latvijā, Latvijā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai dalībvalstī vai ārvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle Latvijā, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus un blakus pakalpojumus, tai skaitā finanšu instrumentu turēšanu.

(2) Pārvaldnieks nodrošina, ka katram fondam ir tikai viena turētājbanka.

(3) Latvijā licencētas turētājbankas uzraudzību nodrošina Latvijas Banka. Šā panta sestajā daļā minētās ārvalsts fonda turētājbankas uzraudzību veic tās ārvalsts uzraudzības institūcija, kurā turētājbankai ir juridiskā adrese.

(4) Turētājbanka, veicot šajā likumā un Regulā Nr. 231/2013 noteiktos pienākumus, rīkojas kā godīgs, gādīgs un rūpīgs saimnieks neatkarīgi no pārvaldnieka un nodrošina, lai pakalpojumi tiktu sniegti ar pienācīgu profesionalitāti un rūpību fonda un tā ieguldītāju interesēs.

(5) Lai nepieļautu interešu konflikta rašanos starp turētājbanku, pārvaldnieku, fondu un tā ieguldītājiem, pārvaldnieks nedrīkst pildīt turētājbankas pienākumus. Galvenais brokeris, kas ir fonda darījumu partneris, drīkst pildīt minētā fonda turētājbankas pienākumus tikai tad, ja galvenā brokera pienākumi ir funkcionāli un hierarhiski nošķirti no turētājbankas pienākumiem, iespējamie interešu konflikti tiek kontrolēti atbilstoši iekšējām procedūrām un par tiem ir informēti fonda ieguldītāji.

(6) Dalībvalsts fonda turētājbanka savus pienākumus veic fonda izcelsmes dalībvalstī. Ārvalsts fonda turētājbanka savus pienākumus veic ārvalstī, kurā minētais fonds ir dibināts, fonda pārvaldnieka izcelsmes dalībvalstī vai minētā fonda pārvaldnieka atsauces dalībvalstī.

(7) Pārvaldnieks par fonda turētājbanku drīkst izvēlēties ārvalstī reģistrētu kredītiestādi vai ārvalstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kura ir uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu un blakuspakalpojumu sniegšanu, tai skaitā finanšu instrumentu turēšanu, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

1) tās dalībvalsts uzraudzības institūcija, kurā plānots izplatīt ārvalsts fonda ieguldījumu daļas, un Latvijas Banka kā pārvaldnieka uzraudzības institūcija ir noslēgušas sadarbības un informācijas apmaiņas līgumu ar turētājbankas uzraudzības institūciju;

2) turētājbankas dibināšanas valstī tiek veikta Latvijā turētājbankas uzraudzībai noteiktajām prasībām līdzvērtīga uzraudzība, kā arī uz turētājbanku attiecas līdzvērtīgas minimālā kapitāla prasības;

3) turētājbankas dibināšanas valsts nav iekļauta Finanšu darījumu darba grupas veidotajā sarakstā kā valsts vai teritorija, kas nesadarbojas;

4) dalībvalstis, kurās ir plānots izplatīt ārvalsts fonda ieguldījumu daļas, un Latvija kā pārvaldnieka izcelsmes valsts ir ar turētājbankas dibināšanas valsti noslēgušas līgumu, kura noteikumi ir līdzvērtīgi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Nodokļu paraugkonvencijā par ienākumiem un kapitālu noteiktajiem standartiem un nodrošina informācijas apmaiņu nodokļu jomā;

5) turētājbankas līgumā ir paredzēts, ka turētājbanka atbild fondam vai tā ieguldītājiem par šā likuma 54. un 55.panta prasību izpildi.

(8) Turētājbanka izņēmuma kārtā drīkst veikt fonda vai tā pārvaldnieka uzdevumā tādus pienākumus, kas var radīt interešu konfliktu starp fondu, tā ieguldītājiem, pārvaldnieku un turētājbanku, ievērojot nosacījumu, ka turētājbanka ir funkcionāli un hierarhiski nošķīrusi citus savus pienākumus no turētājbankas pienākumiem, iespējamie interešu konflikti tiek kontrolēti atbilstoši iekšējām procedūrām un par tiem ir informēti fonda ieguldītāji.

(9) Turētājbanka drīkst izmantot tai turējumā nodotos aktīvus, ja ir saņemta rakstveida piekrišana no fonda vai pārvaldnieka, kas rīkojas fonda vārdā.

(10) Ja turētājbankas pienākumus veic ieguldījumu brokeru sabiedrība, tās pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par 750 000 euro.

48.pants. Turētājbankas pienākumi

(1) Turētājbankai ir šādi pienākumi:

1) turēt fonda vai pārvaldnieka, kas rīkojas fonda vārdā, aktīvus saskaņā ar šo likumu, Regulu Nr. 231/2013 un turētājbankas līgumu;

2) nodrošināt, lai ieguldījumu daļu emisija, pārdošana, atpakaļpirkšana un atpakaļpieņemšana notiktu saskaņā ar šo likumu, Regulu Nr. 231/2013 un fonda darbības noteikumiem;

3) nodrošināt, lai ieguldījumu daļu vērtība tiktu aprēķināta saskaņā ar šo likumu, Regulu Nr. 231/2013 un fonda darbības noteikumiem, un izpildīt pārvaldnieka rīkojumus, ja tie nav pretrunā ar šo likumu, Regulu Nr. 231/2013, turētājbankas līgumu un fonda dibināšanas dokumentu vai darbības noteikumiem;

4) nodrošināt, lai pienācīgi tiktu veikti darījumos ar fonda aktīviem noteiktie maksājumi;

5) nodrošināt, lai fonda ienākumi tiktu izlietoti saskaņā ar likumu, Regulu Nr. 231/2013 un fonda dibināšanas dokumentu vai fonda darbības noteikumiem.

(2) Turētājbanka pēc Latvijas Bankas pieprasījuma sniedz informāciju, ko tā saņēmusi, pildot fonda turētājbankas pienākumus. Latvijas Banka tai nepieciešamo informāciju no šā likuma 47.panta sestajā daļā minētās ārvalsts fonda turētājbankas pieprasa ārvalsts fonda turētājbankas uzraudzības institūcijai.

(3) Turētājbankai ir pienākums savā vārdā celt fonda ieguldītāju prasības pret pārvaldnieku, ja to prasa konkrētie apstākļi. Tas neierobežo fonda ieguldītāju tiesības celt šādas prasības savā vārdā.

(4) Turētājbankai ir pienākums celt pretprasību, ja sakarā ar tās saistībām tiek vērsta piedziņa uz fonda mantu.

(5) Turētājbanka pilnā apmērā atbild fonda ieguldītājiem un pārvaldniekam par zaudējumiem, kas nodarīti, ja turētājbanka vai persona, pie kuras turētājbanka tur finanšu instrumentus, ar nolūku vai aiz neuzmanības pārkāpusi likumu vai turētājbankas līgumu vai nolaidīgi veikusi savus pienākumus.

49.pants. Turētājbankas līgums

(1) Turētājbankas līgums ir līgums, kurš rakstveidā noslēgts starp fondu vai pārvaldnieku, kas rīkojas fonda vārdā, un turētājbanku un saskaņā ar kuru turētājbanka apņemas glabāt fonda mantu un veikt darījumus ar fonda mantu, kā arī apkalpot fonda kontus saskaņā ar šo likumu, Regulu Nr. 231/2013, fonda dibināšanas dokumentu, fonda darbības noteikumiem, šo līgumu un pārvaldnieka rīkojumiem.

(2) Turētājbankas līgumā papildus Regulā Nr. 231/2013 ietvertajiem līguma noteikumiem norāda:

1) pārvaldnieka firmu, reģistrācijas numuru, licences numuru, juridisko adresi vai valdes atrašanās vietu;

2) turētājbankas firmu, reģistrācijas numuru, licences numuru, juridisko adresi vai valdes atrašanās vietu;

3) pušu tiesības un pienākumus;

4) fonda kontu apkalpošanas kārtību;

5) turētājbankas atlīdzības apmēru un samaksas kārtību;

6) kārtību, kādā sedz turētājbankas izdevumus, kas radušies, veicot darījumus ar fonda mantu vai apkalpojot fonda kontus;

7) strīdu izskatīšanas kārtību;

8) citus no fonda dibināšanas dokumenta vai darbības noteikumiem izrietošus noteikumus.

(3) Turētājbankas līgumā puses drīkst iekļaut arī citus noteikumus, kas nav pretrunā ar šo likumu, Regulu Nr. 231/2013, fonda dibināšanas dokumentu un fonda darbības noteikumiem.

50.pants. Turētājbankas līguma izbeigšanās

(1) Turētājbankas līgums izbeidzas šādos gadījumos:

1) izbeidzas līgumā noteiktais tā darbības termiņš;

2) līguma puses savstarpēji vienojas;

3) puse vienpusēji atkāpjas no līguma, ievērojot šā panta otrajā daļā noteiktos termiņus;

4) rodas apstākļi, kuru dēļ turētājbanka vairs neatbilst likuma un Regulas Nr. 231/2013 prasībām;

5) turētājbankai ir pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process;

6) turētājbanka izbeidz darbību;

7) uzsākta fonda likvidācija;

8) Latvijas Banka dod rīkojumu pārvaldniekam mainīt turētājbanku;

9) citos turētājbankas līgumā noteiktajos gadījumos.

(2) Pusei, kura vienpusēji atkāpjas no līguma, ir pienākums paziņot par to otrai pusei trīs mēnešus iepriekš, ja turētājbankas līgumā nav noteikts ilgāks termiņš.

51.pants. Rīkojums par turētājbankas maiņu

(1) Latvijas Bankai ir tiesības dot fondam vai pārvaldniekam, kas rīkojas fonda vārdā, rīkojumu mainīt turētājbanku, ja turētājbanka pārkāpj šā likuma, Regulas Nr. 231/2013 vai turētājbankas līguma noteikumus vai ja tas nepieciešams fonda ieguldītāju likumisko interešu aizsardzībai.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā turētājbankas līgums izbeidzas Latvijas Bankas noteiktajā termiņā un kārtībā.

52.pants. Jauna turētājbankas līguma noslēgšana

(1) Fonds vai pārvaldnieks, kas rīkojas fonda vārdā, nodrošina, ka nākamajā dienā pēc turētājbankas līguma izbeigšanās stājas spēkā jauns turētājbankas līgums, izņemot gadījumu, kad līgums izbeidzas sakarā ar fonda likvidāciju.

(2) Ja fonds vai pārvaldnieks, kas rīkojas fonda vārdā, šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā nenoslēdz jaunu turētājbankas līgumu, tas uzsāk fonda likvidāciju.

53.pants. Fonda aktīvu turēšanas vispārīgās prasības

(1) Turētājbanka nodrošina, ka visi fonda naudas līdzekļi ir iegrāmatoti turētājbankā vienā vai vairākos naudas kontos, kas atvērti uz pārvaldnieka, turētājbankas, kas rīkojas fonda vārdā, vai paša fonda vārda.

(2) Veicot naudas līdzekļu vai tās turējumā esošo fondam vai pārvaldniekam, kas rīkojas fonda vārdā, piederošo finanšu instrumentu uzskaiti, turētājbanka nodrošina, ka:

1) ir iespējams jebkurā brīdī nošķirt vienam fondam vai pārvaldniekam, kas rīkojas fonda vārdā, piederošos naudas līdzekļus vai finanšu instrumentus no cita turētājbankas klienta naudas līdzekļiem vai finanšu instrumentiem;

2) uzskaite tiek regulāri salīdzināta ar tās trešās personas naudas līdzekļu vai finanšu instrumentu uzskaiti, kurā turētājbanka tur klientu naudas līdzekļus vai finanšu instrumentus.

(3) Turētājbanka, kura tur fondam vai pārvaldniekam, kas rīkojas fonda vārdā, piederošus naudas līdzekļus vai finanšu instrumentus pie trešās personas, nodrošina, ka šie naudas līdzekļi vai finanšu instrumenti ir identificējami atsevišķi no trešajai personai vai pašai turētājbankai piederošajiem naudas līdzekļiem vai finanšu instrumentiem.

(4) Turētājbanka veic citu aktīvu turēšanu un uzskaiti, ja tā ir pārliecinājusies, ka fondam vai pārvaldniekam, kas rīkojas fonda vārdā, ir īpašumtiesības uz šiem aktīviem. Turētājbanka pastāvīgi veic minēto īpašumtiesību pārbaudi, pamatojoties uz fonda vai pārvaldnieka, kas rīkojas fonda vārdā, sniegtajiem īpašumtiesības apliecinošiem dokumentiem, kā arī uz informāciju, ko turētājbanka var iegūt no publiskajiem reģistriem.

(5) Turētājbankai papildus izvirzītās tiesības un pienākumus nosaka Regula Nr. 231/2013.

54.pants. Aktīvu turēšana pie trešās personas

(1) Turētājbanka drīkst turēt pie trešās personas finanšu instrumentus vai citus fonda aktīvus, ja tam ir pamatots iemesls un tā neizvairās no šā likuma prasību ievērošanas.

(2) Turētājbanka ir tiesīga turēt fonda naudas līdzekļus vai finanšu instrumentus pie šādām trešajām personām:

1) dalībvalsts centrālajā bankā, ja tā sniedz šādu pakalpojumu;

2) Latvijā reģistrētā kredītiestādē vai dalībvalstī reģistrētā kredītiestādē;

3) ārvalstī reģistrētā kredītiestādē;

4) komercsabiedrībā, kura darbojas ārvalsts finanšu tirgū un uz kuru attiecas Latvijā pieņemtajām prasībām līdzvērtīga uzraudzība ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanā.

(3) Turētājbanka, piesaistot fonda finanšu instrumentu vai citu fonda aktīvu turēšanai trešo personu, ievēro šādus nosacījumus:

1) prasmīgi, rūpīgi un uzcītīgi izvēlas trešo personu un visu laiku, kamēr pie tās tiek turēti finanšu instrumenti vai citi fonda aktīvi, prasmīgi, rūpīgi un uzcītīgi periodiski pārbauda un regulāri uzrauga, kā trešā persona izpilda tai uzticētos pienākumus;

2) regulāri pārliecinās, ka trešajai personai ir atbilstoša organizatoriskā struktūra un pietiekama pieredze finanšu instrumentu vai citu aktīvu turēšanā;

3) regulāri pārliecinās par to, ka valstī, kurā tiek turēti finanšu instrumenti, uz trešo personu attiecas Latvijā noteiktajām uzraudzības prasībām līdzvērtīgas darbību regulējošās prasības, tai skaitā minimālā kapitāla prasības, un to uzraudzība, kā arī par to, ka šī persona ir pakļauta ikgadējai obligātai zvērināta revidenta revīzijai, saņemot atzinumu par finanšu instrumentu esību;

4) regulāri pārliecinās, ka trešā persona turētājbankas klientu aktīvus tur šķirti no saviem un turētājbankas aktīviem tā, lai tos var skaidri identificēt kā konkrētas turētājbankas klientiem piederošus aktīvus;

5) turētājbanka ir tiesīga atļaut trešajai personai izmantot trešajai personai turēšanā nodotos fonda aktīvus, ja turētājbanka ir saņēmusi piekrišanu no fonda vai pārvaldnieka, kas rīkojas fonda vārdā;

6) regulāri pārliecinās, ka trešā persona ievēro šā likuma 47.panta otrajā, astotajā un devītajā daļā un 53.panta trešajā un ceturtajā daļā turētājbankai izvirzītās prasības.

(4) Ja ārvalsts tiesību akti paredz atsevišķu finanšu instrumentu turēšanu tikai šajā ārvalstī reģistrētā komercsabiedrībā, taču šajā ārvalstī nav tādu komercsabiedrību, kas atbilstu šā panta trešās daļas 3.punkta prasībām, turētājbanka drīkst turēt finanšu instrumentus vai citus fonda aktīvus šādā komercsabiedrībā tik ilgi, līdz ārvalstī tiek reģistrēta šajā pantā trešajai personai izvirzītajām prasībām atbilstoša komercsabiedrība.

(5) Ja turētājbanka tur finanšu instrumentus vai citus fonda aktīvus šā panta ceturtajā daļā minētajā ārvalsts komercsabiedrībā, turētājbanka nodrošina, ka fonda ieguldītāji tiek informēti par finanšu instrumentu vai citu fonda aktīvu turēšanu ārvalsts komercsabiedrībā un šādas turēšanas pamatojumu, un par to, ka turētājbanka ir saņēmusi rakstveida piekrišanu no fonda vai pārvaldnieka, kas darbojas fonda vārdā, finanšu instrumentu vai citu fonda aktīvu turēšanai ārvalsts komercsabiedrībā.

(6) Trešā persona drīkst turēt finanšu instrumentus vai citus fonda aktīvus pie citas personas, ja attiecībā uz šo personu tiek ievērotas tādas pašas prasības, kādas izvirzītas trešajai personai. Finanšu instrumentu vai citu fonda aktīvu turēšana pie trešajām personām neatbrīvo turētājbanku no šajā likumā noteiktās atbildības par tai uzticēto pienākumu izpildi.

(7) Par finanšu instrumentu vai citu fonda aktīvu turēšanu pie trešās personas šā panta izpratnē neuzskata likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" minēto maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmu sniegtos pakalpojumus vai līdzīgus pakalpojumus, ko sniedz ārvalsts finanšu instrumentu norēķinu sistēmas.

55.pants. Atbildība par finanšu instrumentu zudumu

(1) Turētājbanka atbild fondam vai fonda ieguldītājiem par to finanšu instrumentu zudumu, kuri turēti pie turētājbankas vai trešās personas. Nosacījumus, ar kādiem finanšu instrumentu uzskata par zudušu, un ārējos apstākļus, kādos turētājbanku atbrīvo no atbildības par finanšu instrumentu zudumu, nosaka Regula Nr. 231/2013.

(2) Finanšu instrumentu zuduma gadījumā turētājbanka nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, aizstāj fondam vai pārvaldniekam, kas rīkojas fonda vārdā, zudušos finanšu instrumentus ar tādas pašas kategorijas finanšu instrumentiem, citiem finanšu instrumentiem, kas pēc vērtības un likviditātes ir līdzvērtīgi zudušajiem finanšu instrumentiem, vai izmaksā zudušo finanšu instrumentu vērtībai atbilstošu kompensāciju naudā. Kompensācijas apmēru nosaka atbilstoši fondam piederošo finanšu instrumentu uzskaites vērtībai dienā, kad konstatēts neatgriezenisks finanšu instrumentu zudums.

(3) Turētājbanka neatbild fondam vai fonda ieguldītājiem par to finanšu instrumentu zudumu, kuri turēti pie turētājbankas vai trešās personas, ja turētājbanka var pierādīt, ka zudums ir radies ārēju apstākļu dēļ, kurus turētājbanka ar saprātīgiem līdzekļiem nav varējusi ietekmēt un kuru sekas būtu bijušas neizbēgamas, neraugoties uz centieniem ar saprātīgiem līdzekļiem panākt pretējo.

(4) Turētājbanka neatbild fondam vai fonda ieguldītājiem par finanšu instrumentu zudumu pie trešās personas, ja:

1) ir ievērotas visas šā likuma 54.panta ceturtās daļas un Regulas Nr. 231/2013 prasības par finanšu instrumentu turēšanu pie trešās personas;

2) starp turētājbanku un trešo personu ir noslēgts līgums, kurā paredzēts, ka atbildību par finanšu instrumentu turēšanu pilnībā uzņemas trešā persona, un fonds vai pārvaldnieks, kas rīkojas fonda vārdā, var finanšu instrumentu zuduma gadījumā vērst prasību par zaudējuma atlīdzību pret šo trešo personu vai ļaut turētājbankai izvirzīt šādu prasību tā vārdā;

3) starp turētājbanku un fondu vai pārvaldnieku, kas rīkojas fonda vārdā, ir noslēgts līgums, kurā paredzēts, ka turētājbanka ir atbrīvota no zaudējumu atlīdzināšanas finanšu instrumentu zuduma gadījumā, un norādīts šīs daļas 2.punktā minētā līguma noslēgšanas iemesls.

(5) Ja ārvalsts tiesiskā regulācija paredz konkrētu finanšu instrumentu turēšanu šīs ārvalsts komercsabiedrībā un šajā ārvalstī nav tādu komercsabiedrību, kas atbilstu šā likuma 54.panta trešās daļas 3.punkta prasībai, turētājbanka neatbild par šādu finanšu instrumentu zudumu. Turētājbanka nav atbildīga par finanšu instrumentu zudumu, ja vien tā šajā pantā minētajā gadījumā ir ievērojusi arī šādas papildu prasības:

1) fonda dibināšanas dokuments vai fonda darbības noteikumi paredz turētājbankas atbrīvošanu no atbildības;

2) pirms ieguldījumu veikšanas fonda ieguldītāji ir informēti par turētājbankas atbrīvošanu no atbildības un par pamatotiem šādas atbrīvošanas iemesliem;

3) fonds vai pārvaldnieks, kas darbojas fonda vārdā, ir devis turētājbankai rīkojumu turēt finanšu instrumentus ārvalsts komercsabiedrībā;

4) starp turētājbanku un fondu vai pārvaldnieku, kas darbojas fonda vārdā, ir noslēgts līgums, kurā paredzēta turētājbankas atbrīvošana no atbildības;

5) starp turētājbanku un trešo personu ir noslēgts līgums, kurā paredzēts, ka atbildība par finanšu instrumentu turēšanu ir pilnībā nodota ārvalsts komercsabiedrībai un fonds vai pārvaldnieks, kas rīkojas fonda vārdā, var finanšu instrumentu zuduma gadījumā vērst prasību par zaudējuma atlīdzību pret šo komercsabiedrību vai ļaut turētājbankai izvirzīt šādu prasību tā vārdā.

VII nodaļa.Informācijas atklāšanas prasības

56.pants. Fonda, kurš nodibināts kā lietu kopība, gada pārskata sagatavošana, pārbaude un publicēšana

(1) Ārējais pārvaldnieks kārto Latvijā dibināta atvērtā fonda grāmatvedību un sagatavo atvērtā fonda gada pārskatu saskaņā ar šo likumu, Grāmatvedības likumu un Latvijas Bankas noteikumiem, kā arī saskaņā ar Regulu Nr. 231/2013. Latvijas Banka izdod attiecīgus noteikumus, kas izstrādāti, pamatojoties uz Eiropas Komisijas apstiprinātajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

(2) Ārējais pārvaldnieks kārto Latvijā dibināta slēgtā fonda grāmatvedību un sagatavo slēgtā fonda gada pārskatu saskaņā ar šo likumu, Grāmatvedības likumu un Latvijas Bankas noteikumiem, kā arī saskaņā ar Regulu Nr. 231/2013. Latvijas Banka izdod attiecīgus noteikumus, kas izstrādāti, pamatojoties uz Eiropas Padomes 1986.gada 8.decembra direktīvu 86/635/EEK "Par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem".

(3) Ārējais pārvaldnieks, kurš pārvalda vairākus fondus, nodrošina, ka katra fonda grāmatvedība tiek kārtota atsevišķi.

(4) Ārējais pārvaldnieks, kura pārvaldītais Latvijā dibinātais fonds ieguvis kontroli regulētā tirgū neiekļautā sabiedrībā vai emitentā, sagatavo arī šāda fonda konsolidēto gada pārskatu. Konsolidētā gada pārskata sagatavošanas kārtību, ņemot vērā šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus, nosaka Latvijas Bankas noteikumi.

(5) Ārējais pārvaldnieks, kurš pārvalda dalībvalstī vai ārvalstī dibinātu fondu, nodrošina, ka šāda fonda gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu sagatavo saskaņā ar fonda dibināšanas valstī spēkā esošajiem grāmatvedības standartiem.

(6) Fonda gada pārskata periods sakrīt ar ārējā pārvaldnieka pārskata gadu.

(7) Zvērinātu revidentu, kas veic fonda gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīziju, apstiprina ārējā pārvaldnieka statūtos noteikta pārvaldes institūcija.

(8) Latvijā dibināta fonda gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīziju veic saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likumu. Zvērināta revidenta ziņojumu, tostarp visas piezīmes, publicē kopā ar gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu.

(9) Ārējais pārvaldnieks, kurš pārvalda dalībvalstī (izņemot Latviju) vai ārvalstī dibinātu fondu, nodrošina, ka šāda fonda gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīziju veic saskaņā ar fonda dibināšanas valstī spēkā esošajiem revīzijas standartiem.

(10) Ne vēlāk kā 10 dienas pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pārskata gada beigām ārējais pārvaldnieks nodrošina, ka tiek publiskots gada pārskats un konsolidētais gada pārskats par katru tā pārvaldē esošu dalībvalstī dibinātu fondu un katru fondu, kura ieguldījumu daļas tas izplata dalībvalstīs. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu publisko latviešu valodā vai valodā, kuru lieto starptautisko finanšu jomā. Gada pārskata un konsolidētā gada pārskata tulkojumu publisko mēneša laikā pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata apstiprināšanas. Ārējais pārvaldnieks attiecīgo informāciju publisko savā tīmekļvietnē.

(11) Ārējais pārvaldnieks nodrošina, ka ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pārskata gada beigām katra tā pārvaldē esošā fonda gada pārskats un konsolidētais gada pārskats tiek iesniegts Latvijas Bankai un fonda dibināšanas valsts uzraudzības institūcijai, ja fonds nav reģistrēts Latvijas Bankā.

(12) Ja fonda gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu ārējais pārvaldnieks publisko saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma prasībām, ieguldītājiem pēc to pieprasījuma sniedz šā panta trīspadsmitajā daļā minēto informāciju. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu publisko ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(13) Fonda gada pārskatā un konsolidētajā gada pārskatā iekļauj vismaz šādu informāciju:

1) finanšu pārskatus;

2) pārvaldnieka ziņojumu par finansiālo stāvokli un saimnieciskās darbības raksturojumu;

3) visas pārskata gadā notikušās būtiskās izmaiņas šā likuma 58.pantā minētajā informācijā;

4) ārējā pārvaldnieka amatpersonām un darbiniekiem pārskata gadā piešķirtā atalgojuma kopsummu, atsevišķi uzrādot atalgojuma nemainīgo daļu un mainīgo daļu un šādu daļu saņēmēju skaitu, kā arī fonda piešķirtās papildu atlīdzības daļas kopsummu, ja tāda paredzēta;

5) ārējā pārvaldnieka amatpersonām un darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē tā pārvaldē esoša fonda riska profilu, pārskata gadā piešķirtā atalgojuma kopsummu, atsevišķi uzrādot šādām amatpersonām un darbiniekiem piešķirtā atalgojuma summas;

6) paziņojumu par pārvaldnieka atbildību;

7) turētājbankas (ja tāda ir) ziņojumu.

(14) Ja fondu pārvalda reģistrēts pārvaldnieks, fonda gada pārskatā un konsolidētajā gada pārskatā var neiekļaut šā panta trīspadsmitās daļas 3., 4. un 5.punktā minēto informāciju.

57.pants. Fonda, kurš nodibināts kā komercsabiedrība, gada pārskata sagatavošana, pārbaude un publicēšana

(1) Atvērtais fonds kārto grāmatvedību un sagatavo atvērtā fonda gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu saskaņā ar šo likumu, Grāmatvedības likumu un Latvijas Bankas noteikumiem, kā arī saskaņā ar Regulu Nr. 231/2013. Latvijas Banka izdod attiecīgus noteikumus, kuri izstrādāti, pamatojoties uz Eiropas Komisijas apstiprinātajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

(2) Slēgtais fonds kārto grāmatvedību un sagatavo slēgtā fonda gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu saskaņā ar šo likumu, Grāmatvedības likumu un Latvijas Bankas noteikumiem, kā arī saskaņā ar Regulu Nr. 231/2013. Latvijas Banka izdod attiecīgus noteikumus, kuri izstrādāti, pamatojoties uz Eiropas Padomes 1986.gada 8.decembra direktīvu 86/635/EEK "Par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem".

(3) Zvērinātu revidentu, kas veic fonda gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīziju, ievēlē saskaņā ar Komerclikumu.

(4) Fonda gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīziju veic saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likumu. Zvērināta revidenta ziņojumu, tostarp visas piezīmes, publicē kopā ar gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu.

(5) Fonds ne vēlāk kā 10 dienas pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskata un zvērināta revidenta ziņojuma kopiju kopā ar izrakstu no akcionāru (biedru) sapulces protokola par gada pārskata apstiprināšanu. Fonds, kurš sagatavo konsolidēto gada pārskatu, papildus šīs daļas pirmajā teikumā noteiktajam ne vēlāk kā 10 dienas pēc konsolidētā gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam arī konsolidētā gada pārskata un zvērināta revidenta ziņojuma kopiju kopā ar izrakstu no akcionāru (biedru) sapulces protokola par konsolidētā gada pārskata apstiprināšanu. Fonds šajā daļā minētos dokumentus iesniedz papīra formā vai elektroniski.

(6) Šā panta piektajā daļā minētos dokumentus, ja tie iesniegti elektroniski, vai šo dokumentu elektroniskas kopijas, ja tie iesniegti papīra formā, Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā elektroniski nodod Uzņēmumu reģistram, kas nodrošina saņemto dokumentu publisku pieejamību. Elektronisko dokumentu nodošanas un apliecināšanas kārtību nosaka starpresoru vienošanās, kuru noslēdzis Valsts ieņēmumu dienests un Uzņēmumu reģistrs.

(7) Uzņēmumu reģistrs pēc šā panta sestajā daļā minēto dokumentu saņemšanas publicē tos Uzņēmumu reģistra tīmekļa vietnē.

(8) Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pārskata gada beigām atvērtais fonds nodrošina, ka tiek publiskots gada pārskats un konsolidētais gada pārskats, ja tāds tiek sagatavots. Atvērtais fonds attiecīgo informāciju publisko savā tīmekļvietnē. Slēgtais fonds nodrošina, ka gada pārskats un konsolidētais gada pārskats, ja tāds tiek sagatavots, ir pieejams ieguldītājiem pēc to pieprasījuma.

(9) Ja fonda gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu publisko saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma prasībām, ieguldītājiem pēc to pieprasījuma sniedz šā panta desmitajā daļā minēto informāciju. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu publisko ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(10) Fonda gada pārskatā un konsolidētajā gada pārskatā iekļauj šā likuma 56. panta trīspadsmitās daļas 1., 2., 3., 6. un 7. punktā minēto informāciju, kā arī vismaz šādu informāciju:

1) pārvaldnieka amatpersonām un darbiniekiem pārskata gadā piešķirtā atalgojuma kopsummu, atsevišķi uzrādot atalgojuma nemainīgo daļu un mainīgo daļu un šādu daļu saņēmēju skaitu, kā arī fonda piešķirtās papildu atlīdzības daļas kopsummu, ja tāda paredzēta;

2) pārvaldnieka amatpersonām un darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē tā pārvaldē esoša fonda riska profilu, pārskata gadā piešķirtā atalgojuma kopsummu, atsevišķi uzrādot šādām amatpersonām un darbiniekiem piešķirtā atalgojuma summas.

(11) Ja fondu pārvalda reģistrēts pārvaldnieks, fonda gada pārskatā un konsolidētajā gada pārskatā var neiekļaut šā panta desmitās daļas 1. un 2.punktā un 56.panta trīspadsmitās daļas 3.punktā minēto informāciju.

58.pants. Informācijas atklāšana ieguldītājiem

(1) Pārvaldnieks nodrošina, ka fonda ieguldītājam par katru pārvaldnieka pārvaldē esošo dalībvalsts fondu un katru fondu, kura ieguldījumu daļas tas izplata dalībvalstīs, pirms ieguldījuma veikšanas ir pieejami fonda darbības noteikumi, pēdējais sagatavotais gada pārskats un konsolidētais gada pārskats, ja tāds tiek sagatavots, pēdējā aprēķinātā fonda neto aktīvu vērtība vai pēdējā aprēķinātā ieguldījumu daļas vērtība vai tirgus cena. Ja fonda dibināšanas dokumentā (statūtos vai sabiedrības līgumā) ir ietverti fonda darbības noteikumi, reģistrētam pārvaldniekam nav nepieciešams ieguldītājus nodrošināt ar atsevišķu dokumentu, kurā ietverti fonda darbības noteikumi.

(2) Fonda darbības noteikumos iekļauj vismaz šādu informāciju:

1) fonda ieguldījumu mērķa, ieguldījumu politikas un stratēģijas aprakstu;

2) ziņas par galvenā fonda dibināšanas vietu, veidu un stratēģiju, ja fonds ir pakārtotais fonds, un to fondu dibināšanas vietu, veidu un stratēģiju, kuros fonds paredz veikt savus ieguldījumus, ja ieguldījumus veicošais fonds ir fondu fonds;

3) aprakstu par to aktīvu veidiem, kuros fonds paredz veikt ieguldījumus, par darījumu veidiem, ko fonds drīkst veikt, un visiem ar šiem darījumiem saistītajiem riskiem, kā arī par visiem noteiktajiem ieguldījumu ierobežojumiem;

4) aprakstu par apstākļiem, kādos fonds drīkst izmantot sviras finansējumu, atļautajiem sviras finansējuma darījumu veidiem un avotiem, ar sviras finansējumu saistītajiem riskiem, jebkādiem sviras finansējuma izmantošanas ierobežojumiem un nosacījumiem par nodrošinājumu un fonda aktīvu atkārtotu izmantošanu, kā arī maksimālo sviras finansējuma apmēru, kuru pārvaldnieks ir tiesīgs izmantot fonda vārdā;

5) fonda ieguldījumu stratēģijas vai ieguldījumu politikas maiņas procedūras aprakstu;

6) to juridisko seku aprakstu, kuras izriet no līgumiem, kas saistīti ar fonda ieguldījumiem, iekļaujot arī ziņas par strīdu izskatīšanas vietu un piemērojamiem normatīvajiem aktiem, tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildi valstī, kurā fonds darbojas;

7) ziņas par pārvaldnieka, fonda turētājbankas, zvērināta revidenta, ārējā vērtētāja, ja tāds ir piesaistīts, un citu pakalpojumu sniedzēju identitāti, viņu pienākumu un ieguldītāju tiesību aprakstu;

8) aprakstu par to, kā pārvaldnieks nodrošina šā likuma 16.panta desmitās daļas prasību ievērošanu;

9) pārvaldnieka deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma un fonda turētājbankas deleģētā līdzekļu turēšanas pakalpojuma aprakstu, kā arī ziņas par deleģētā pakalpojuma sniedzēja identitāti un iespējamiem interešu konfliktiem;

10) fonda aktīvu novērtēšanas procedūras un aktīvu vērtības noteikšanas metodoloģijas aprakstu, kas ietver arī metodes, kuras izmanto nelikvīdu aktīvu novērtēšanai vai tādu aktīvu novērtēšanai, kuru vērtības noteikšana ir ierobežota;

11) atvērtā fonda likviditātes riska pārvaldīšanas aprakstu, tai skaitā ziņas par ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanas tiesību izmantošanu gan parastos, gan ārkārtas apstākļos, kā arī esošo ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanas un atpakaļpieņemšanas kārtību, ieguldījumu daļu pārdošanas un atpakaļpirkšanas cenas aprēķināšanas metodēm un biežumu, kā arī ziņas par to, kur un cik bieži šīs cenas tiek publiskotas;

12) aprakstu par ieguldījumu daļu izlaišanas komisijas naudu, maksām un izdevumiem, kā arī to maksimālajiem apmēriem, ko tieši vai netieši sedz ieguldītāji;

13) aprakstu par taisnīgas attieksmes nodrošināšanu pret ieguldītājiem. Ja kāds ieguldītājs saņem atšķirīgu attieksmi vai tam ir tiesības saņemt atšķirīgu attieksmi, aprakstā sniedz paskaidrojumu, kāpēc un kādām ieguldītāju kategorijām šāda atšķirīga attieksme tiek piemērota, kā arī norāda šo ieguldītāju juridisko vai ekonomisko saikni ar fondu vai pārvaldnieku, ja tāda pastāv;

14) ieguldījumu daļu emisijas un izplatīšanas nosacījumus un procedūru;

15) fonda līdzšinējās darbības rādītājus;

16) ziņas par galvenā brokera identitāti un ikvienu nozīmīgu vienošanos starp fondu un tā galveno brokeri, kā arī:

17) ziņas par to, kad un kādā veidā ieguldītājiem tiks atklāta šā panta piektajā un sestajā daļā noteiktā informācija;

18) ziņas par to, kad un kādā veidā ieguldītājs tiks iepazīstināts ar grozījumiem fonda darbības noteikumos un pēdējo sagatavoto gada pārskatu, kā arī ar konsolidēto gada pārskatu, ja tāds tiek sagatavots.

(3) Pārvaldnieks pirms ieguldījuma veikšanas fondā informē ieguldītāju par līgumā ar turētājbanku paredzētajiem gadījumiem, kad turētājbanka ir atbrīvota no atbildības saskaņā ar šā likuma 55.panta trešo daļu. Pārvaldnieks nodrošina, lai visi fonda ieguldītāji nekavējoties tiktu informēti par izmaiņām turētājbankas atbildības apjomā.

(4) Ja fondam ir saistošas Finanšu instrumentu tirgus likuma prasības par emisijas prospekta publicēšanu, prospektā vai atsevišķā pielikumā papildus minētajām prasībām pārvaldnieks sniedz arī šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto informāciju.

(5) Atsevišķi par katru pārvaldnieka pārvaldē esošo dalībvalsts fondu un par katru fondu, kura ieguldījumu daļas tas izplata dalībvalstī, pārvaldnieks sniedz ieguldītājiem šādu informāciju:

1) procentos izteiktu fonda nelikvīdo aktīvu vai aktīvu daļa, kuriem vērtības noteikšana ir ierobežota un kuriem piemēro īpašus pasākumus, kas minēti Regulā Nr. 231/2013;

2) izmaiņas metodēs, kuras pārvaldnieks piemēros fonda likviditātes pārvaldīšanai;

3) fonda pašreizējais riska profils un pārvaldnieka ar fonda darbību saistīto risku pārvaldīšanai izmantotās risku pārvaldīšanas sistēmas apraksts.

(6) Atsevišķi par katru pārvaldnieka pārvaldē esošo dalībvalsts fondu, kurš izmanto sviras finansējumu, kā arī par katru fondu, kura ieguldījumu daļas pārvaldnieks izplata dalībvalstī un kurš izmanto sviras finansējumu, pārvaldnieks periodiski sniedz ieguldītājiem šādu informāciju:

1) izmaiņas, kas saistītas ar maksimālo sviras finansējuma apmēru, ko pārvaldnieks drīkst izmantot fonda vārdā, kā arī tiesības atkārtoti izmantot saņemto nodrošinājumu vai piešķirtās garantijas, iesaistoties sviras finansējuma darījumos;

2) kopējais sviras finansējuma apmērs, ko uzņēmies šis fonds.

(7) Šā panta piektajā un sestajā daļā minētās informācijas atklāšanas pienākumu un periodiskumu nosaka Regula Nr. 231/2013.

59.pants. Informācijas sniegšana Latvijas Bankai

(1) Latvijā reģistrēts pārvaldnieks sniedz Latvijas Bankai informāciju statistikas datu apkopošanai un Regulas Nr. 231/2013 110. panta 1. punktā noteikto informāciju saskaņā ar tās IV pielikumā ietvertās pārskatu veidnes paraugu Latvijas Bankas noteiktajā kārtībā.

(2) Latvijā licencēts pārvaldnieks par katru tā pārvaldē esošu dalībvalsts fondu un par katru fondu, kura ieguldījumu daļas tas izplata dalībvalstī, Latvijas Bankai sniedz šā panta pirmajā daļā minēto informāciju un šādu informāciju:

1) procentos izteikta fonda nelikvīdo aktīvu daļa vai aktīvu daļa, kuru vērtības noteikšana ir ierobežota un kuriem piemēro īpašus pasākumus, kas minēti Regulā Nr. 231/2013;

2) izmaiņas metodēs, kuras pārvaldnieks piemēros fonda ieguldījumu likviditātes pārvaldīšanai;

3) fonda riska profils un riska pārvaldīšanas sistēmas, ko fonds izmanto tirgus riska, likviditātes riska, darījumu partnera riska, operacionālā riska un citu risku pārvaldīšanai;

4) galvenie to aktīvu veidi, kuros fonds veicis ieguldījumus;

5) saskaņā ar šā likuma 25.panta piekto daļu un 26.panta otro daļu veiktie stresa testu rezultāti.

(3) Lai Latvijas Banka spētu izvērtēt, cik lielā mērā pārvaldnieka pārvaldē esošo fondu izmantotais sviras finansējums veicina sistēmiskā riska veidošanos finanšu sistēmā, neparedzamas tirgus attīstības risku vai apdraud ekonomikas ilgtermiņa izaugsmi, licencēts pārvaldnieks par katru tā pārvaldē esošu fondu, kurš izmanto sviras finansējumu būtiskā apmērā, Latvijas Bankai sniedz šādu informāciju:

1) kopējo sviras finansējuma apmēru un sadalījumu sviras finansējumā, kas saistīts ar:

2) piecu lielāko naudas vai vērtspapīru aizdevēju identitāti un no katra aizņemto līdzekļu apmēru.

(4) Šā panta trešās daļas prasības Latvijā licencēts ārvalsts pārvaldnieks izpilda par tā pārvaldē esošajiem dalībvalstu fondiem un par tiem ārvalstu fondiem, kuru ieguldījumu daļas tas izplata kādā no dalībvalstīm.

(5) Sviras finansējuma darījumus, sviras finansējuma apmēra aprēķināšanas kārtību un kritērijus sviras finansējuma apmēra uzskatīšanai par būtisku, kā arī sniedzamās informācijas saturu un iesniegšanas periodiskumu nosaka Regula Nr. 231/2013.

(6) Latvijas Bankas uzraudzības funkciju veikšanai, tai skaitā efektīvai sistēmiskā riska uzraudzībai, kā arī statistikas datu apkopošanai Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt no reģistrēta un licencēta pārvaldnieka arī šajā pantā neminētu informāciju. Par to, ka efektīvai sistēmiskā riska uzraudzībai nepieciešama papildu informācija, Latvijas Banka informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(7) Latvijas Bankai ir tiesības prasīt no pārvaldnieka arī tādu informāciju, ko ārkārtas apstākļos un gadījumos, kad nepieciešams nodrošināt finanšu sistēmas stabilitāti un integritāti vai veicināt ekonomikas ilgtermiņa izaugsmi, pieprasa sagatavot Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde.

(8) Latvijas Banka nosaka šajā pantā minētās informācijas sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.

60.pants. Informācijas izmantošana pārvaldnieka darbības pārrobežu uzraudzībā

(1) Latvijas Banka analizē šā likuma 59.pantā minēto informāciju, lai noteiktu, cik lielā mērā fonda izmantotais sviras finansējums var radīt sistēmisko risku finanšu sistēmai vai ekonomikas ilgtermiņa attīstībai.

(2) Latvijas Banka sniedz citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai šā likuma 10.panta astotajā daļā un 59.pantā minēto informāciju, ievērojot šā likuma 87.panta noteikumus. Latvijas Banka nekavējoties informē attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijas par tās uzraudzībā esošu pārvaldnieku vai šā pārvaldnieka pārvaldē esošu fondu, kas var radīt būtisku darījuma partnera risku kredītiestādei vai citām sistēmiski saistītām finanšu iestādēm attiecīgajā dalībvalstī.

(3) Lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti un integritāti, Latvijas Banka vismaz 10 darbdienas pirms tam, kad tiek pieņemts lēmums par šā likuma 81.panta septītās daļas 13. un 20.punktā minēto ierobežojumu noteikšanu pārvaldniekam, paziņo par šo lēmumu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai un attiecīgā fonda uzraudzības institūcijai. Paziņojumā minētajām institūcijām Latvijas Banka sniedz informāciju par ierobežojumiem, ierobežojumu noteikšanas pamatojumu un norāda datumu, kad minētie ierobežojumi stājas spēkā. Ja rodas ārkārtas apstākļi, Latvijas Banka var pieņemt lēmumu par ierobežojumu stāšanos spēkā pirms tā paziņošanas šīs daļas pirmajā teikumā norādītajām institūcijām.

(4) Latvijas Banka izvērtē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes ieteikumus par pārvaldniekam noteikto ierobežojumu atbilstību konkrētajam gadījumam. Ja Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde piekrīt Latvijas Bankas paredzamajam lēmumam, tas stājas spēkā Latvijas Bankas noteiktajā termiņā. Latvijas Banka var pieņemt lēmumu, neņemot vērā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes ieteikumus, taču Latvijas Banka sniedz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei pamatojumu, kāpēc ieteikumi netiek ņemti vērā.

(5) Nosakot šā likuma 81.panta septītās daļas 13. un 20.punktā minētos ierobežojumus, par kuriem atbilstoši šā panta trešajai daļai ir nepieciešams paziņot Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei, Latvijas Banka ņem vērā Regulā Nr. 231/2013 noteiktās prasības to risku novērtēšanai, kas saistīti ar sviras finansējuma apmēra ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti un integritāti.

60.1 pants. Iesaistīšanās politikas atklāšana

(1) Ja fonda ieguldījumu politika paredz ieguldīt fonda līdzekļus tādas akciju sabiedrības akcijās, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū (turpmāk šajā pantā — akciju sabiedrība), licencēts pārvaldnieks izstrādā iesaistīšanās politiku.

(2) Izstrādājot iesaistīšanās politiku, pārvaldnieks paredz, kā tiks īstenota akciju sabiedrības darbības pārraudzīšana vismaz šādās jomās:

1) stratēģija;

2) finanšu un nefinanšu darbības rezultāti un risks;

3) kapitāla struktūra;

4) sociālā ietekme;

5) ietekme uz vidi;

6) korporatīvā pārvaldība.

(3) Iesaistīšanās politikā papildus šā panta otrajā daļā minētajai informācijai pārvaldnieks paredz, kā notiks:

1) dialogs ar akciju sabiedrību;

2) balsstiesību un citu no akcijām izrietošo tiesību izmantošana akciju sabiedrībā, tai skaitā paredzot kritērijus maznozīmīgu balsojumu noteikšanai;

3) sadarbība ar citiem akciju sabiedrības akcionāriem;

4) saziņa ar akciju sabiedrības ieinteresētajām personām;

5) faktisko un iespējamo interešu konfliktu pārvaldība attiecībā uz iesaistīšanos akciju sabiedrības pārvaldē.

(4) Pārvaldnieks katru gadu līdz 1. augustam publisko ziņojumu par iesaistīšanās politikas īstenošanu. Ziņojumu sniedz par laikposmu no dienas, kad pirmo reizi publiskota iesaistīšanās politika vai publiskots pēdējais ziņojums par iesaistīšanās politikas īstenošanu. Ziņojumā papildus iekļauj:

1) vispārīgu informāciju par to, kā pārvaldnieks īsteno balsošanas tiesības;

2) svarīgāko balsojumu skaidrojumu;

3) informāciju par pilnvaroto padomdevēju (Finanšu instrumentu tirgus likuma 1. panta pirmās daļas 106. punkta izpratnē) pakalpojumu izmantošanu.

(5) Pārvaldnieks papildus šā panta ceturtajā daļā minētajai informācijai publisko savus balsojumus akciju sabiedrības akcionāru sapulcēs. Pārvaldnieks var neatklāt balsojumus, kuri saskaņā ar iesaistīšanās politiku uzskatāmi par maznozīmīgiem.

(6) Pārvaldnieks var nepiemērot vienu vai vairākas šā panta prasības. Ja pārvaldnieks nepiemēro kādu no šā panta prasībām, tas sniedz informāciju par to, kura prasība netiek piemērota, un šādas rīcības pamatojumu.

(7) Pārvaldnieks nodrošina šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētās informācijas publisku bezmaksas pieejamību savā tīmekļvietnē vai pārvaldnieka akcionāra tīmekļvietnē.

VIII nodaļa.Fonda būtiskas līdzdalības vai kontroles iegūšana kapitālsabiedrībā

61.pants. Vispārīgie noteikumi būtiskas līdzdalības vai kontroles noteikšanai

(1) Šīs nodaļas noteikumus piemēro:

1) pārvaldniekam, kurš pārvalda vienu vai vairākus fondus, kas katrs atsevišķi vai kopīgi uz vienošanās pamata iegūst kontroli regulētā tirgū neiekļautā sabiedrībā;

2) pārvaldniekiem, kas uz vienošanās pamata iegulda to pārvaldīto fondu līdzekļus regulētā tirgū neiekļautā sabiedrībā, kurā šie fondi iegūst kontroli.

(2) Šīs nodaļas noteikumus nepiemēro, ja kontrole tiek iegūta vienā no šādām sabiedrībām:

1) sabiedrībā, kas atbilstoši tās gada pārskatā vai konsolidētajā gada pārskatā iekļautajai informācijai atbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem:

2) īpašam nolūkam dibinātā sabiedrībā, kuras mērķis ir nekustamā īpašuma iegāde vai pārvaldīšana.

(3) Prasība par paziņojuma sniegšanu atbilstoši šā likuma 62.pantā noteiktajai kārtībai attiecas arī uz pārvaldniekiem, kuri pārvalda fondus, kas iegūst līdzdalību bez balsstiesībām regulētā tirgū neiekļautā sabiedrībā.

(4) Prasība par paziņojuma sniegšanu atbilstoši šā likuma 62.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajai kārtībai un 65.pantā minētie ierobežojumi aktīvu samazināšanai attiecas arī uz pārvaldnieku, kura pārvaldītais fonds iegūst kontroli emitentā.

(5) Kontrole šīs nodaļas izpratnē ir vairāk nekā 50 procentu balsstiesību iegūšana regulētā tirgū neiekļautā sabiedrībā.

(6) Nosakot fonda iegūtās līdzdalības apmēru, ņem vērā arī šādas fonda netieši iegūtās balsstiesības:

1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot fonda kontrolētā komercsabiedrība;

2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot fiziskā vai juridiskā persona savā vārdā, bet fonda vai tā kontrolētas komercsabiedrības labā.

(7) Nosakot fonda iegūtās līdzdalības apmēru, ņem vērā visas akcijas (daļas), kas dod balsstiesības, ieskaitot tās, kuru izmantošanai ir noteikts aizliegums.

(8) Kontroles iegūšanu emitentā nosaka saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma noteikumiem akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai.

(9) Ja šā likuma 63.panta otrajā daļā minētā informācija satur kapitālsabiedrības komercnoslēpumu, darbinieku pienākums ir neizpaust viņu rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums. Darba devēja pienākums ir rakstveidā norādīt darbiniekiem, kura informācija uzskatāma par komercnoslēpumu.

(10) Nosakot fonda iegūtās līdzdalības apmēru, kas nodrošina kontroli kapitālsabiedrībā, un tās aprēķināšanas metodi, piemēro tās valsts normatīvos aktus, kurā kapitālsabiedrībai ir juridiskā adrese.

62.pants. Paziņojums par būtiskas līdzdalības un kontroles iegūšanu regulētā tirgū neiekļautā sabiedrībā

(1) Pārvaldnieks nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā, kopš fonds ieguvis vai atsavinājis balsstiesīgās akcijas (daļas) sabiedrībā, paziņo Latvijas Bankai par tā balsstiesību īpatsvaru sabiedrībā, ja šis īpatsvars sasniedz, pārsniedz 10, 20, 30, 50 un 75 procentus vai kļūst mazāks par minētajiem procentiem.

(2) Pārvaldnieks, kurš pārvalda vienu vai vairākus fondus, kas katrs atsevišķi vai kopīgi uz vienošanās pamata iegūst kontroli regulētā tirgū neiekļautā sabiedrībā, kā arī pārvaldnieki, kas uz vienošanās pamata iegulda to pārvaldīto fondu līdzekļus regulētā tirgū neiekļautā sabiedrībā, kurā šie fondi iegūst kontroli, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc minētā fakta paziņo par to Latvijas Bankai, sabiedrībai un sabiedrības akcionāriem (dalībniekiem), kurus iespējams noskaidrot, izmantojot sabiedrības akcionāru (dalībnieku) reģistru vai publiskos reģistrus.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajā paziņojumā ietver šādu informāciju:

1) balsstiesību sadalījums paziņojuma iesniegšanas dienā skaitliski un procentuāli no pamatkapitāla un no balsstiesīgo akciju (daļu) skaita pēc to iegūšanas vai atsavināšanas;

2) kontrolētās komercsabiedrības, ar kuru starpniecību fondam ir balsstiesības;

3) fonda identitāte, pat ja fonds nav tiesīgs izmantot balsstiesības, un tās fiziskās vai juridiskās personas identitāte, kura ir tiesīga izmantot balsstiesības fonda vārdā;

4) datums, kurā balsstiesīgo akciju (daļu) īpatsvars sasniedza, pārsniedza šā panta pirmajā daļā noteikto balsstiesību īpatsvaru vai kļuva mazāks par to.

(4) Sabiedrības valde nekavējoties informē sabiedrības darbinieku pārstāvjus vai, ja šādu pārstāvju nav, pašus darbiniekus par to, ka pārvaldnieka pārvaldē esošais fonds ieguvis kontroli sabiedrībā, un sniedz tiem šā panta trešajā daļā minēto informāciju.

63.pants. Informācijas par kontroles iegūšanu atklāšana

(1) Pārvaldnieks, kurš pārvalda vienu vai vairākus fondus, kas katrs atsevišķi vai kopīgi uz vienošanās pamata iegūst kontroli regulētā tirgū neiekļautā sabiedrībā vai emitentā, kā arī pārvaldnieki, kas uz vienošanās pamata iegulda to pārvaldīto fondu līdzekļus regulētā tirgū neiekļautā sabiedrībā vai emitentā, kur šie fondi iegūst kontroli, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc minētā fakta paziņo par to Latvijas Bankai, sabiedrībai vai emitentam un to akcionāriem (dalībniekiem), kurus iespējams noskaidrot, izmantojot sabiedrības vai emitenta akcionāru (dalībnieku) reģistru vai publiskos reģistrus.

(2) Pārvaldnieks paziņojumā sniedz šādu informāciju un dokumentus:

1) šā panta pirmajā daļā minēto pārvaldnieku reģistrācijas numuru, licences numuru, juridisko adresi un valdes atrašanās vietu;

2) interešu konflikta novēršanas un pārvaldības politiku starp fondu, pārvaldnieku un sabiedrību vai emitentu;

3) ziņas par pasākumiem, kuru mērķis ir novērst īpašas priekšrocības līgumos starp pārvaldnieku, fondu un sabiedrību vai emitentu;

4) fonda un sabiedrības vai emitenta un tā darbinieku ārējās un iekšējās komunikācijas politiku.

(3) Sabiedrības vai emitenta valde nekavējoties informē sabiedrības vai emitenta darbinieku pārstāvjus vai, ja šādu pārstāvju nav, pašus darbiniekus par to, ka pārvaldnieka pārvaldē esošais fonds sabiedrībā vai emitentā ieguvis kontroli, un sniedz tiem šā panta otrajā daļā minēto informāciju.

(4) Pārvaldnieki, kuru pārvaldītie fondi iegūst kontroli regulētā tirgū neiekļautā sabiedrībā saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc minētā fakta informē sabiedrību un tās akcionārus (dalībniekus), kurus iespējams noskaidrot, izmantojot sabiedrības akcionāru (dalībnieku) reģistru vai publiskos reģistrus, par nodomiem attiecībā uz sabiedrības turpmāko komercdarbību un darba vietu saglabāšanu, arī par visām nodarbinātības nosacījumu būtiskajām izmaiņām.

(5) Sabiedrības valde nekavējoties paziņo sabiedrības darbinieku pārstāvjiem vai, ja šādu pārstāvju nav, pašiem darbiniekiem šā panta otrajā daļā minēto informāciju.

(6) Pārvaldnieki, kuru pārvaldītie fondi iegūst kontroli regulētā tirgū neiekļautā sabiedrībā saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc minētā fakta paziņo Latvijas Bankai un fonda ieguldītājiem par līdzdalības iegūšanas darījuma apmēru un finansēšanas avotu.

64.pants. Gada pārskata sagatavošanas prasības fondam, kurš ieguvis kontroli regulētā tirgū neiekļautā sabiedrībā

(1) Pārvaldnieks, kurš pārvalda vienu vai vairākus fondus, kas katrs atsevišķi vai uz vienošanās pamata iegūst kontroli regulētā tirgū neiekļautā sabiedrībā, nodrošina, ka tiek izpildīta viena no šādām prasībām:

1) regulētā tirgū neiekļautās sabiedrības valde sabiedrības gada pārskatu, kas sagatavots, ievērojot šā panta otrās daļas prasības, dara pieejamu sabiedrības darbinieku pārstāvjiem vai, ja šādu pārstāvju nav, pašiem darbiniekiem termiņā, kādā šādu gada pārskatu sagatavo saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

2) fonda gada pārskatā un konsolidētajā gada pārskatā, kas sagatavots, ievērojot šā likuma prasības, ir iekļauta šā panta otrajā daļā minētā papildinformācija par regulētā tirgū neiekļauto sabiedrību.

(2) Papildinformācija, ko iekļauj sabiedrības vai fonda gada pārskatā un konsolidētajā gada pārskatā, ietver patiesu pārskatu par sabiedrības attīstību, atspoguļojot stāvokli pārskata perioda beigu datumā. Pārskatā norāda arī:

1) visus būtiskos notikumus pēc pārskata perioda beigām;

2) sabiedrības turpmākās attīstības plānus;

3) informāciju par sabiedrības pašu akciju iegādi.

(3) Pārvaldnieks, kas pārvalda šā panta pirmajā daļā minēto fondu, papildus pirmajā daļā noteiktajam izpilda vienu no šādām prasībām:

1) dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka regulētā tirgū neiekļautās sabiedrības valde sabiedrības gada pārskatu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pārskata gada beigām dara pieejamu šīs sabiedrības darbinieku pārstāvjiem vai, ja šādu pārstāvju nav, pašiem darbiniekiem;

2) dara fonda ieguldītājiem pieejamu regulētā tirgū neiekļautās sabiedrības gada pārskatu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pārskata gada beigām vai dienā, kad regulētā tirgū neiekļautās sabiedrības gada pārskats ir sagatavots saskaņā ar fonda dibināšanas valsts normatīvajiem aktiem.

65.pants. Aktīvu samazināšanas ierobežojumi