Zaudējis spēku - Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr.350Rīgā 2014.gada 17.jūnijā (prot. Nr.33 96.§)

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 37.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas (turpmāk – novērtēšana) kārtību;

1.2. novērtēšanas kritērijus;

1.3. dokumentus, ko pedagogs iesniedz novērtēšanai;

1.4. pedagoģiskā darba stāžu, kas nepieciešams attiecīgās pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpes (turpmāk – kvalitātes pakāpe) piešķiršanai;

1.5. kvalitātes pakāpi apliecinoša dokumenta paraugu.

2. Kvalitātes pakāpe ir pedagoga profesionālās darbības kvalitātes rādītājs, kas raksturo viņa profesionālās darbības līmeni.

3. Pirmā kvalitātes pakāpe apliecina pedagoga prasmi mācību procesa organizēšanā darboties saskaņā ar normatīvo regulējumu atbilstoši standartsituācijām, skaidriem norādījumiem un procedūras aprakstiem, nodrošinot mācību procesa vadīšanu.

4. Otrā kvalitātes pakāpe apliecina pedagoga prasmi mācību procesa organizēšanā darboties ne tikai saskaņā ar normatīvo regulējumu atbilstoši standartsituācijām, bet arī spēju nodrošināt tām alternatīvas.

5. Trešā kvalitātes pakāpe apliecina pedagoga prasmi nodrošināt kvalitatīvu pedagoģiskā procesa vadīšanu, izmantojot plānotu metodisku pieeju, īstenojot metodisko daudzveidību pedagoģiskajā darbā un alternatīvas pieejas problēmsituāciju risināšanā, kā arī pieņemot lēmumus. Trešo kvalitātes pakāpi ieguvis pedagogs aktīvi iesaistās izglītības iestādes attīstības plāna izstrādē un īstenošanā un savas metodiskā darba pieredzes nodošanā.

6. Ceturtā kvalitātes pakāpe apliecina pedagoga prasmi kvalitatīvi un metodiski daudzveidīgi izmantot pedagoģiskā procesa organizēšanai un vadīšanai izvirzītos nosacījumus kā vadlīnijas, radoši bagātinot pedagoģisko procesu. Vienlaikus pedagogam ir visaptveroša pedagoģisko procesu izpratne, un viņš vienas vai vairāku pašvaldību līmenī aktīvi iesaistās vienas vai vairāku pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos noteikto uzdevumu īstenošanā, kā arī savas metodiskā darba pieredzes nodošanā.

7. Piektā kvalitātes pakāpe apliecina pedagoga prasmi pedagoģiskā procesa kvalitatīvā organizēšanā un vadīšanā darboties radoši gan standarta, gan nestandarta situācijās, balstoties uz profesionālo pieredzi un sistemātisku zināšanu papildināšanu. Piekto kvalitātes pakāpi ieguvis pedagogs vienas vai vairāku pašvaldību un valsts līmenī aktīvi iesaistās valsts izglītības politikas un izglītības attīstības stratēģijas veidošanā, savu pieredzi mērķtiecīgi un metodiski nododot citiem.

8. Kvalitātes pakāpi piešķir uz pieciem gadiem un to apliecina atbilstoša parauga apliecība (1. pielikums).

II. Novērtēšanas pamatjomas, kvalitātes rādītāji, novērtēšanas kritēriji, līmeņu apraksti un novērtēšanas rezultāts

9. Novērtēšana ir process, kura rezultātā pieņem lēmumu par konkrētā pedagoga profesionālās darbības kvalitāti, izsaka rekomendācijas un plāno pedagoga profesionālo kompetenču pilnveidi ilgtermiņā. Novērtēšana ietver:

9.1. pedagoga darba pašvērtējumu;

9.2. izglītības iestādes administrācijas (šo noteikumu izpratnē – izglītības iestādes vadītāja, vadītāja vietnieka izglītības jomā vai audzināšanas jomā, vai profesionālās izglītības darbā, mācību priekšmeta vai izglītošanas jomas metodiskās komisijas vadītāja) vērtējumu, kā arī izglītības iestādes vai republikas pilsētu pašvaldību, vai novada (novadu) pašvaldību, vai valsts komisijas (turpmāk – komisija) vērtējumu (turpmāk – ārējais vērtējums).

10. Novērtēšanu veic šādās pamatjomās, novērtējot tām atbilstošos kvalitātes rādītājus:

10.1. mācību un audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības rezultātu izvērtējums, ko raksturo:

10.1.1. izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā;

10.1.2. mācību procesa organizēšana mācību stundās (nodarbībās) un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana;

10.1.3. audzināšanas darbības organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās un rezultātu izvērtēšana;

10.1.4. pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana;

10.1.5. pedagoga izpratne par izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanu kā mācību procesa sastāvdaļu;

10.2. pedagoga ieguldījums izglītojamā individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamā vajadzību nodrošināšanā, ko raksturo:

10.2.1. pedagoga individuālais darbs ar izglītojamiem;

10.2.2. pedagoga sadarbība ar izglītojamā ģimeni;

10.3. pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā, ko raksturo:

10.3.1. komandas darba prasmes;

10.3.2. darba vides pilnveide;

10.3.3. profesionālās ētikas normu ievērošana;

10.4. pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana, ko raksturo:

10.4.1. pedagoga pētnieciskā darbība;

10.4.2. pedagoga profesionālā pilnveide;

10.4.3. svešvalodu izmantošana mācību procesā;

10.4.4. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana mācību procesā;

10.4.5. pedagoga darbība profesionālajās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā;

10.5. pedagoģiskās darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija (spēja novērot, analizēt, izprast un attēlot pašam savu rīcību).

11. Katru kvalitātes rādītāju raksturo pedagoga darba pienākumu izpilde atbilstoši noteiktam pamatkritēriju un papildu kritēriju kopumam. Atbilstošās kvalitātes pakāpes iegūšanai pamatkritēriju izpilde ir obligāta. Papildu kritēriji nodrošina iespēju pedagogam apliecināt sava darba daudzveidību.

12. Katra novērtēšanas pamatkritērija un papildu kritērija izpildi atbilstošai mērķgrupai nosaka kvalitātes vērtēšanas līmeņi, kas izteikti punktos.

13. Novērtēšanas pamatkritēriji, papildu kritēriji, kā arī līmeņu apraksti iekļauti šādos pielikumos:

13.1. attiecībā uz pedagogiem, kuri īsteno vispārējās (t. sk. vispārējās izglītības programmu pirmsskolas izglītības pakāpē) izglītības programmas un profesionālās izglītības programmas pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, – 2. pielikumā;

13.2. attiecībā uz pedagogiem, kuri īsteno profesionālās ievirzes (mākslas, mūzikas) izglītības programmas, – 3. pielikumā;

13.3. attiecībā uz pedagogiem, kuri īsteno profesionālās ievirzes (sports) un interešu izglītības programmas, – 4. pielikumā;

13.4. attiecībā uz pedagogu logopēdu – 5. pielikumā;

13.5. attiecībā uz sociālo pedagogu – 6. pielikumā;

13.6. attiecībā uz izglītības psihologu – 7. pielikumā.

14. Veicot novērtēšanu, komisija summē pamatkritērijos un papildu kritērijos iegūtos punktus un atzīmē tos attiecīgās kvalitātes pakāpes un pedagoga darba pašvērtējuma un ārējā vērtējuma kopsavilkuma tabulā (8., 9., 10., 11., 12. un 13. pielikums).

15. Novērtēšanas rezultāts, kas atbilstoši vērtēšanas pamatkritērijiem un papildu kritērijiem izteikts punktos, ir iegūto punktu kopsumma no:

15.1. pedagoga darba pašvērtējuma;

15.2. izglītības iestādes administrācijas vērtējuma;

15.3. komisijai iesniegtajā profesionālo sasniegumu darba mapē (turpmāk – pedagoga portfolio) iekļauto materiālu izvērtējuma.

16. Pēc novērtēšanas komisija izsaka vienu no šādiem priekšlikumiem:

16.1. par 1. kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam, ja novērtēšanā iegūtais kopējais punktu skaits pārsniedz 65 procentus no maksimāli iespējamā punktu skaita;

16.2. par 2. kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam, ja novērtēšanā iegūtais kopējais punktu skaits pārsniedz 70 procentus no maksimāli iespējamā punktu skaita;

16.3. par 3. kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam, ja novērtēšanā iegūtais kopējais punktu skaits pārsniedz 75 procentus no maksimāli iespējamā punktu skaita;

16.4. par 4. kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam, ja novērtēšanā iegūtais kopējais punktu skaits pārsniedz 80 procentus no maksimāli iespējamā punktu skaita;

16.5. par 5. kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam, ja novērtēšanā iegūtais kopējais punktu skaits pārsniedz 85 procentus no maksimāli iespējamā punktu skaita.

17. Ja kādā no vērtēšanas pamatkritērijiem (izņemot kritēriju "Mācību priekšmeta programmas izmantošana") pedagogs ieguvis 0 punktu, komisija izsaka priekšlikumu par atteikumu piešķirt kvalitātes pakāpi.

18. Komisija var izteikt priekšlikumu par atteikumu piešķirt kvalitātes pakāpi, ja:

18.1. pedagogs komisijai iesniedzis tikai daļu no šajos noteikumos noteiktajiem materiāliem;

18.2. materiāli iesniegti pēc komisijas noteiktā termiņa;

18.3. pedagogs novērtēšanas materiālos veicis neprecīzus ierakstus (piemēram, apvilkti vairāki punkti vienam kritērijam, nav norādīti kritērijā iegūtie punkti, norādīts neatbilstošs novērtēšanas periods, svītrojumi u. c.).

III. Nosacījumi pretendēšanai uz kvalitātes pakāpi

19. Novērtēšanas procesā, ievērojot brīvprātības principu, pedagogam ir tiesības pretendēt uz jebkuru no kvalitātes pakāpēm, neievērojot pēctecīgumu. Pedagogam novērtēšanas procesā nav tiesību mainīt izvēlēto kvalitātes pakāpi.

20. Pedagogam ir tiesības pieteikties uz novērtēšanu izglītības iestādē, kurā viņš pēdējā pilnā mācību gada laikā ir bijis iesaistīts vismaz vienas Izglītības likuma 49.1 pantā minētās izglītības programmas īstenošanā.

21. Pedagogam ir tiesības pieteikties uz:

21.1. pirmreizējo novērtēšanu, ja pedagogam kvalitātes pakāpe vēl nav piešķirta vai piešķirtās kvalitātes pakāpes derīguma termiņš beidzies;

21.2. kārtējo novērtēšanu, ja pedagogs pretendē uz novērtēšanu atkārtoti pirms piešķirtās kvalitātes pakāpes derīguma termiņa beigām. Kārtējai novērtēšanai pedagogs iesniegumu iesniedz ne agrāk kā divus gadus pirms kvalitātes pakāpes derīguma termiņa beigām.

22. Novērtēšanas procesā ir tiesības iesaistīties pedagogam, kuram:

22.1. kārtējā kalendāra gadā izglītības iestādē, kurā viņš novērtē savas profesionālās darbības kvalitāti, ir tarificētas vismaz septiņas kontaktstundas (turpmāk – stundas), kas ietver mācību stundu vai klases audzināšanas stundu, vai pulciņa nodarbību;

22.2. pedagoģiskā darba stāžs ir vismaz viens gads, ja pedagogs pretendē uz pirmo vai otro kvalitātes pakāpi;

22.3. pedagoģiskā darba stāžs ir vismaz trīs gadi, ja pedagogs pretendē uz trešo kvalitātes pakāpi;

22.4. pedagoģiskā darba stāžs ir vismaz pieci gadi, ja pedagogs pretendē uz ceturto kvalitātes pakāpi;

22.5. pedagoģiskā darba stāžs ir ilgāks nekā astoņi gadi, ja pedagogs pretendē uz piekto kvalitātes pakāpi;

22.6. ir izglītības iestādes vadītāja izsniegta rekomendācija, kurā pausts atbalsts pedagoga pretendēšanai uz ceturto vai piekto kvalitātes pakāpi;

22.7. ir pašvaldības atbildīgās institūcijas izglītības jomā vai valsts institūcijas izglītības jomā izsniegts dokuments, kas apliecina pedagoga lektora darbību novērtēšanas periodā, ja pedagogs pretendē uz ceturto vai piekto kvalitātes pakāpi;

22.8. ir atbildīgās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina pedagoga kā prakses vadītāja, mentora vai multiplikatora statusu, ja pedagogs pretendē uz ceturto vai piekto kvalitātes pakāpi;

22.9. ir valsts institūcijas izglītības jomā izsniegti dokumenti, kas apliecina pedagoga sadarbību novērtēšanas periodā ar valsts institūcijām izglītības jomā, ja pedagogs pretendē uz piekto kvalitātes pakāpi;

22.10. pretendējot uz kārtējo novērtēšanu, ir dokumenti, kas apliecina pedagoga profesionālās kompetences pilnveidi 36 stundu apjomā atbilstoši iepriekšējā novērtēšanā izvirzītajām pedagoga profesionālās kompetences pilnveides vajadzībām.

23. Atbilstoši pedagoģiskā darba stāžam uz novērtēšanu ir tiesības pieteikties arī pedagogam, kurš iegūst augstāko pedagoģisko izglītību un izglītības iestādē par pedagogu ir nostrādājis vismaz vienu mācību gadu.

24. Novērtēšana ir process, kurā atbilstoši šiem noteikumiem vērtē pedagoga profesionālo darbību mācību stundās kārtējā mācību gadā un sasniegumus noteiktā novērtēšanas periodā, kas aptver:

24.1. pēdējo mācību gadu, ja pedagogs pretendē uz pirmo kvalitātes pakāpi;

24.2. pēdējos divus mācību gadus, ja pedagogs pretendē uz otro kvalitātes pakāpi;

24.3. pēdējos trīs mācību gadus, ja pedagogs pretendē uz trešo kvalitātes pakāpi;

24.4. pēdējos četrus mācību gadus, ja pedagogs pretendē uz ceturto kvalitātes pakāpi;

24.5. pēdējos piecus mācību gadus, ja pedagogs pretendē uz piekto kvalitātes pakāpi.

25. Ja pedagogs atsāk pedagoģisko darbu pēc prombūtnes, kas pārsniedz divus kalendāra gadus, viņam, lai novērtētu profesionālās darbības kvalitāti, izglītības iestādē ir jānostrādā vismaz viens mācību gads, kas šajā gadījumā veido novērtēšanas periodu.

26. Ja pedagogs atsāk pedagoģisko darbu pēc prombūtnes, kas nepārsniedz divus kalendāra gadus, viņam, lai novērtētu profesionālās darbības kvalitāti, izglītības iestādē ir jānostrādā vismaz viens mācību gads. Novērtēšanas periodu šajā gadījumā veido pēdējais nostrādātais mācību gads un pirms pedagoģiskās darbības pārtraukšanas izglītības iestādē nostrādātie mācību gadi (atkarībā no izvēlētās kvalitātes pakāpes).

27. Lai novērtētu profesionālās darbības kvalitāti, pedagogs, veicot pedagoģisko darbu, uzkrāj viņa profesionālo darbību raksturojošus materiālus un apliecinājumus atbilstoši šajos noteikumos noteiktajiem pamatkritērijiem un papildu kritērijiem.

IV. Dokumentu iesniegšana un informācijas atbilstības pārbaude

28. Lai novērtētu profesionālās darbības kvalitāti, pedagogs līdz kārtējā gada 5. septembrim iesniedz izglītības iestādes vadītājam adresētuu iesniegumu (14. pielikums).

29. Kvalitātes pakāpes pretendentu iesniegumā norādītās informācijas atbilstības pārbaudi šo noteikumu 22.1., 22.2., 22.3., 22.4., 22.5. un 22.10. apakšpunktā minētajām prasībām nodrošina izglītības iestāde, kurā pedagogs ir nodarbināts pamatdarbā. Izglītības iestāde piecu darbdienu laikā informē pedagogu par informācijas atbilstības pārbaudes rezultātiem.

30. Pēc visu kvalitātes pakāpes pretendentu iesniegtās informācijas pārbaudes, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 15. septembrim izglītības iestādes vadītājs elektroniski informē tās pašvaldības izglītības pārvaldes iestādi vai izglītības speciālistu (turpmāk – pašvaldības atbildīgā institūcija izglītības jomā), kuras administratīvajā teritorijā atrodas izglītības iestāde, par kārtējā mācību gadā novērtēšanai atbalstītajiem pedagogiem. Informācijā norāda pedagoga vārdu, uzvārdu, pedagoga iesniegumā norādīto kvalitātes pakāpi un, ja attiecināms, iepriekšējā novērtēšanas periodā iegūto kvalitātes pakāpi.

31. Pēc izglītības iestāžu iesniegtās informācijas pārbaudes pašvaldības atbildīgā institūcija izglītības jomā līdz 30. septembrim elektroniski informē izglītības iestādes, kā arī Izglītības un zinātnes ministriju par kārtējā mācību gadā novērtēšanas procesā iekļautajiem pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās kvalitātes pakāpes pretendentiem, norādot pretendentu skaitu katrā kvalitātes pakāpē.

32. Izglītības iestādes vadītājs pēc tam, kad no pašvaldības atbildīgās institūcijas izglītības jomā saņemta informācija par kārtējā mācību gadā novērtēšanas procesā iekļautajiem pedagogiem, triju darbdienu laikā informē kvalitātes pakāpes pretendentus par novērtēšanas procesa uzsākšanu un nodrošina novērtēšanas procesa uzsākšanu izglītības iestādē.

33. Novērtēšanas procesā iekļautajam pedagogam ir tiesības pārtraukt novērtēšanu, par to rakstiski informējot komisiju. Pamatojoties uz pedagoga iesniegumu, komisija piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu par novērtēšanas pārtraukšanu. Šādā gadījumā pedagogam ir tiesības pretendēt uz novērtēšanu, atkārtoti iesniedzot iesniegumu līdz kārtējā gada 5. septembrim.

V. Komisijas sastāvs un izveide

34. Pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās kvalitātes pakāpes pretendentu darbības novērtēšanas procesu izglītības iestādē, republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldībā vai valstī koordinē un pārrauga attiecīgi izglītības iestādes, republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības vai valsts komisija.

35. Izglītības iestādes komisiju pirmās, otrās un trešās kvalitātes pakāpes pretendentu darbības novērtēšanai izveido izglītības iestādes vadītājs.

36. Republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisiju ceturtās kvalitātes pakāpes pretendentu darbības novērtēšanai izveido pašvaldības atbildīgā institūcija izglītības jomā.

37. Valsts komisiju piektās kvalitātes pakāpes pretendentu darbības novērtēšanai izveido Izglītības un zinātnes ministrija.

38. Komisijas darbības mērķi, uzdevumus, tās izveidi un darbības principus, kā arī komisijas locekļu pienākumus nosaka komisijas darbību reglamentējošā normatīvā aktā, kuru izdod institūcija, kas izveidojusi attiecīgo komisiju.

39. Komisijas sastāvā iekļauj vismaz piecus pārstāvjus (izņemot šo noteikumu 41. un 43. punktā minētos gadījumus) – komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku un komisijas locekļus.

40. Izglītības iestādes komisijas sastāvā iekļauj izglītības iestādes vadītāju un vadītāja vietnieku, mācību priekšmeta vai izglītības jomas metodiskās komisijas vadītāju, arodbiedrības vai izglītības, sporta un kultūras jomas biedrību deleģētu pārstāvi. Izglītības iestādes komisijā var iekļaut izglītības iestādes padomes deleģētu vecāku pārstāvi. Izglītības iestādes dibinātājs darbam komisijā var deleģēt savu pārstāvi.

41. Ja novērtēšanā izglītības iestādē iesaistīti ne vairāk kā pieci pedagogi, izglītības iestādes komisiju veido trīs komisijas locekļi šādā sastāvā:

41.1. izglītības iestādes vadītājs vai viņa vietnieks;

41.2. izglītības jomas metodiskās komisijas vadītājs;

41.3. pedagogu arodbiedrības vai izglītības, sporta un kultūras jomas biedrību deleģēts pārstāvis vai izglītības iestādes padomes deleģēts pārstāvis.

42. Republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisijas sastāvā iekļauj pašvaldības atbildīgās institūcijas izglītības jomā deleģētu pārstāvi (pārstāvjus), republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības izglītības iestāžu pārstāvjus (vadītājus, vadītāja vietniekus, izglītības iestāžu mācību priekšmetu metodisko komisiju vadītājus), arodbiedrības vai izglītības, sporta un kultūras jomas biedrību valdes deleģētu pārstāvi. Komisijas sastāvā bez balsstiesībām var iekļaut republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības izglītības iestāžu padomes deleģētus vecāku vai izglītojamo pārstāvjus. Komisijas darbā var pieaicināt arī ārējos vērtētājus – praktizējošus pedagogus (turpmāk – izglītības jomas speciālists).

43. Ja novērtēšanā attiecīgajā administratīvajā teritorijā iesaistīti ne vairāk kā pieci pedagogi, republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisiju veido trīs komisijas locekļi šādā sastāvā:

43.1. pašvaldības atbildīgās institūcijas izglītības jomā deleģēts pārstāvis;

43.2. attiecīgās pašvaldības izglītības iestādes pārstāvis (vadītājs, vadītāja vietnieks);

43.3. pedagogu arodbiedrības vai izglītības, sporta un kultūras jomas biedrību deleģēts pārstāvis.

44. Valsts komisijas sastāvā iekļauj ministrijas deleģētus pārstāvjus, pedagogu arodbiedrības vai izglītības, sporta un kultūras jomas biedrību valdes deleģētus pārstāvjus. Valsts komisijas darbā var pieaicināt arī izglītības jomas speciālistus.

45. Komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā komisijas darbu vada komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

46. Komisijas sēdes ir slēgtas. Komisija ir lemttiesīga, ja komisijas sēdē piedalās ne mazāk kā trīs komisijas locekļi, to skaitā komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Ja komisijas sēde kvoruma trūkuma dēļ nevar notikt, tad komisijas priekšsēdētājs piecu darbdienu laikā sasauc atkārtotu komisijas sēdi.

VI. Novērtēšanas norises posmi