Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība"

Ministru kabineta noteikumi Nr.333Rīgā 2015.gada 30.jūnijā (prot. Nr.30 53.§)

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma5.panta pirmās daļas 3.punktu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība" (turpmāk – Latvijas būvnormatīvs LBN 201-15).

2. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

3. Nacionālā standartizācijas institūcija publicē tīmekļvietnē www.lvs.lv to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro Latvijas būvnormatīva LBN 201-15 izpildei.

4. Būvprojekti, kuri noteiktā kārtībā izstrādāti vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai atbilstoši attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 201-15 noteiktajām prasībām.

5. Latvijas būvnormatīvā LBN 201-15 noteiktās prasības ieslodzījuma vietās, īslaicīgās aizturēšanas vietās, sociālo pakalpojumu iestādēs, ārstniecības iestādēs un citās būvēs, kurās kompetentas iestādes ir ierobežojušas personu pārvietošanās brīvību, piemēro tiktāl, cik tās nav pretrunā ar šo iestāžu darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, kas saistītas ar brīvības atņemšanu un ierobežotām personas tiesībām brīvi pārvietoties.

6. Būvizstrādājumu ugunsreakcijas klases nosaka saskaņā ar Latvijas būvnormatīva LBN 201-15 pielikuma 4. tabulu.

7. Būvprojektiem, kuri noteiktā kārtībā saskaņoti (akceptēti) vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē līdz 2017. gada 30. aprīlim, piemēro šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 30. aprīlim. Būvprojektiem, kuri tiek izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kas izsniegti līdz 2014. gada 30. septembrim, vai būvatļaujām, kas izdotas no 2014. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. aprīlim, var piemērot šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 30. aprīlim.

8. Būvprojektiem, kuri noteiktā kārtībā saskaņoti (akceptēti) vai iesniegti saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas, no 2017. gada 1. maija līdz 2018. gada 15. septembrim, piemēro šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā no 2017. gada 1. maija līdz 2018. gada 15. septembrim. Būvprojektiem, kuri tiek izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kas izsniegti līdz 2014. gada 30. septembrim, vai būvatļaujām, kas izdotas no 2014. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 15. septembrim, var piemērot šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018. gada 15. septembrim.

9. Būvprojektiem, kuri noteiktā kārtībā saskaņoti (akceptēti) vai iesniegti saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas, no 2018. gada 16. septembra līdz 2019. gada 1. novembrim, piemēro šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā no 2018. gada 16. septembra līdz 2019. gada 1. novembrim. Būvprojektiem, kuri tiek izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kas izsniegti līdz 2014. gada 30. septembrim, vai būvatļaujām, kas izdotas no 2014. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 1. novembrim, var piemērot šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019. gada 1. novembrim.

10. Būvniecības ieceres dokumentācijai, kura noteiktā kārtībā saskaņota (akceptēta) vai iesniegta saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas, no 2019. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. oktobrim, piemēro šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā no 2019. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. oktobrim. Būvprojektiem, kuriem būvatļaujas izdotas līdz 2021. gada 31. oktobrim, piemēro šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021. gada 31. oktobrim.

11. Būvprojektiem (tai skaitā būvniecības ieceres dokumentācijai):

11.1. kuri noteiktā kārtībā saskaņoti (akceptēti) vai iesniegti saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas, no 2021. gada 1. novembra līdz 2024. gada 29. februārim, piemēro šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 1. novembra līdz 2024. gada 29. februārim;

11.2. kuri noteiktā kārtībā saskaņoti (akceptēti) vai iesniegti saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas, no 2024. gada 1. marta līdz 2025. gada 28. februārim, piemēro šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā no 2024. gada 1. marta līdz 2025. gada 28. februārim.

12. Grozījumi būvnormatīva 100. punktā attiecībā uz kabeļu ugunsreakcijas klasēm un būvnormatīva 100.1 un 100.2 punkts ir piemērojams ar 2025. gada 1. martu.

Ministru prezidente Laimdota StraujumaEkonomikas ministra vietā –veselības ministrs Guntis Belēvičs

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijāApstiprināts arMinistru kabineta2015.gada 30.jūnijanoteikumiem Nr.333

Latvijas būvnormatīvs LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība"

1. Vispārīgie jautājumi

1. Būvnormatīvs nosaka minimālās ugunsdrošības prasības. Būvnormatīva prasības attiecas uz šā būvnormatīva 5.punktā minētajām būvēm. Šo būvju projektēšanā piemēro standartus, kuru sarakstu tīmekļa vietnē www.lvs.lv ir publicējusi nacionālā standartizācijas institūcija.

2. Būvnormatīvā ir lietoti šādi termini:

2.1. aizsargāts evakuācijas ceļš – cilvēku evakuācijai paredzēta ugunsdroši atdalīta telpa, kurā nav mainīgās ugunsslodzes un kuras pastāvīgā ugunsslodze ir mazāka par 25 MJ/m2;

2.2. atklāta būve – atklāta būve vai atklātā būves daļa – būve vai tās daļa, kurā katra stāva ārējās norobežojošās konstrukcijās (ārsienās, savietotajā jumtā, jumtā) ir atvērtas ailas, kuru brīvā platība nav mazāka par 30 % no atklātās būves vai atklātās būves daļas norobežojošo sienu kopējās platības un nav mazāka par 10 % no atklātās būves vai atklātās būves daļas grīdas platības un kuras izvietotas tā, lai gaiss varētu cirkulēt, nodrošinot dūmu izvades iespēju;

2.3. atklātas kāpnes – būves iekšējas kāpnes, kas no būves būvapjoma nav atdalītas ar ugunsdrošām norobežojošām konstrukcijām;

2.4. atverama aila – atverams logs, durvis, vārti vai lūka būves ārējā norobežojošajā konstrukcijā, kas ir sasniedzama ar ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehniskajiem līdzekļiem un ko var izmantot glābšanas darbos;

2.5. automātiskais ugunsdzēsības ūdens aizsegs, automātiskā ūdens ugunsdzēsības atdzesēšanas sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas, konstatējot ugunsgrēka izcelšanos vai saņemot vadības signālu no citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas, kura konstatējusi ugunsgrēka izcelšanos, automātiski nodrošina ugunsgrēka izplatīšanās ierobežošanu vai būvkonstrukciju ugunsaizsardzību;

2.6. automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas automātiski atklāj ugunsgrēka izcelšanos un signālu par ugunsgrēku vai sistēmas bojājumiem pārraida uz kontroles un signalizācijas pulti, ugunsgrēka gadījumā iedarbina aizsargājamā būvē trauksmes signālu izziņošanas ierīces, kā arī izstrādā signālus citu inženiertehnisko sistēmu vadībai;

2.7. automātiskā balss ugunsgrēka izziņošanas sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas, saņemot vadības signālu no citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas, kura konstatējusi ugunsgrēka izcelšanos, aizsargājamā būvē automātiski pārraida balss paziņojumu par ugunsgrēka izcelšanos un rīcību ugunsgrēka gadījumā;

2.8. automātiskā dūmu un karstuma izvades sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas ugunsgrēka gadījumā, saņemot vadības signālu no citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas, kura konstatējusi ugunsgrēka izcelšanos, nodrošina dūmu un karstuma izvadi no aizsargājamās telpas ārpus būves, radot aizsargājamās telpās dabīgo vai mehānisko dūmu vilkmi;

2.9. automātiskā gaisa virsspiediena sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas ugunsgrēka gadījumā, saņemot vadības signālu no citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas, kura konstatējusi ugunsgrēka izcelšanos, nodrošina aizsargājamās telpas aizsardzību no piedūmošanas, radot tajā gaisa spiedienu, kas ir lielāks par gaisa spiedienu blakus telpās;

2.10. automātiskā ugunsdzēsības sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas, konstatējot ugunsgrēka izcelšanos vai saņemot vadības signālu no citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas, kura konstatējusi ugunsgrēka izcelšanos, automātiski veic ugunsgrēka dzēšanu vai ugunsgrēka lokalizāciju, kā arī izstrādā signālus citu inženiertehnisko sistēmu vadībai;

2.11. autonomais ugunsgrēka detektors – lokālais ugunsgrēka detektors (ierīce), kas reaģē uz ugunsgrēka faktoriem (dūmu koncentrāciju, augstu temperatūru, liesmu) un ar skaņas signālu un vizuālo signalizāciju paziņo par ugunsgrēku cilvēkiem, kas atrodas telpā, kurā tas ierīkots. Autonomā ugunsgrēka detektora korpusā konstruktīvi apvienoti autonomais elektrobarošanas avots un ugunsgrēka atklāšanas, gaismas indikācijas, skaņas izziņošanas komponenti;

2.12. ārējās evakuācijas kāpnes – ar ugunsdrošām būvkonstrukcijām atdalītas kāpnes ārpus būves vai atklātā vidē;

2.13. būves augstākā stāva grīdas līmenis – līmeņu starpība starp brauktuves vai līdzvērtīgas virsmas līmeni, uz kuras var uzbraukt un nostāties ugunsdzēsības un glābšanas tehniskie līdzekļi, un būves augstākā stāva grīdas līmeni, kurā pastāvīgi uzturas būves lietotāji;

2.14. būves ugunsnoturības pakāpe – būves ugunsnoturības rādītājs, kas atkarīgs no būves lietošanas veida, būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīmes, noteiktās ugunsdrošības nodalījuma platības, telpu ugunsslodzes, būvkonstrukciju ugunsizturības un iebūvēto būvizstrādājumu ugunsreakcijas;

2.15. dūmaizsargāta kāpņu telpa – ugunsaizsargāta kāpņu telpa, kurā nepieļauj piedūmošanās iespēju;

2.16. dūmu izvades ailas – veramas durvis, vārti, atverami logi, atveramās žalūzijas un lūkas, atklātas ailas ārējās norobežojošajās konstrukcijās, caur kurām ugunsgrēka gadījumā iespējams izvadīt dūmus;

2.17. evakuācija – organizēta cilvēku pārvietošanās uz drošu vietu ārpus būves zemes virsmas līmenī vai ugunsdrošības nodalījumu ugunsgrēka vai citu briesmu gadījumā;

2.18. evakuācijas ceļa garums – attālums no būves daļas vai ugunsdrošības nodalījuma vistālākās vietas pa visīsāko iespējamo evakuācijas ceļu līdz tuvākajai evakuācijas izejai. Evakuācijas ceļa garums netiek normēts aizsargātā evakuācijas ceļā, ārējās evakuācijas kāpnēs, ugunsaizsargātā kāpņu telpā un dūmaizsargātā kāpņu telpā, kā arī ugunsdrošības priekštelpā;

2.19. evakuācijas ceļš – drošs un viegli atrodams kustības ceļš, kas sākas jebkurā būves punktā, kurā pastāvīgi var uzturēties būves lietotāji, un ved uz evakuācijas izeju;

2.20. evakuācijas izeja – izeja no būves vai ugunsdrošības nodalījuma daļām, pa kuru var nokļūt ārpus būves zemes virsmas līmenī;

2.21. jumta seguma sistēma – jumta virsmas un izolācijas konstrukcija, kura ietver visus slāņus, kas veido atmosfērizturīgu jumta konstrukciju, izņemot nesošo konstrukciju – siltuma izolāciju, tvaika izolāciju, mehāniski stiprināmu vai līmējamu jumta segumu (hidroizolāciju), kā arī papildelementus – jumta logus;

2.22. jumta segums – jumta augšējais hidroizolējošais slānis, kas pasargā būvi no atmosfēras ārējās iedarbības;

2.23. neautomātiskā dūmu un karstuma izvades sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas gadījumā, ja darbību iniciē manuāli, nodrošina dūmu izvadi no aizsargājamās telpas ārpus būves, radot aizsargājamās telpās dabīgu vai mehānisku dūmu vilkmi;

2.24. neventilējama fasāde – fasādes (ārsienas) daudzslāņu konstrukcija, kurai starp atsevišķiem slāņiem nav gaisa šķirkārtas;

2.25. savietotais jumts – būves norobežojošā konstrukcija, kura vienlaikus izpilda augšējā stāva pārseguma un jumta funkcijas;

2.26. sprādzienbīstama telpa – telpa, kurā izmantotā ražošanas vai glabāšanas tehnoloģija veido sprādzienbīstamo vidi vairāk par 30% no telpas kopējā būvtilpuma;

2.27. ugunsaizsargāta kāpņu telpa – ar ugunsdrošām būvkonstrukcijām no citām telpām nodalīta kāpņu telpa, kurā nav mainīgās ugunsslodzes un kuras pastāvīgā ugunsslodze ir mazāka par 25 MJ/m2, un kurai ir tieša izeja uz āru zemes virsmas līmenī vai caur ugunsdrošības priekštelpu;

2.28. ugunsdroša būvkonstrukcija – būvkonstrukcija ar normētu ugunsizturību un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasi, kas paredzēta ugunsgrēka bīstamo faktoru ierobežošanai;

2.29. ugunsdroši atdalīta telpa – telpa, kas no citām telpām atdalīta ar ugunsdrošām būvkonstrukcijām;

2.30. ugunsdrošības nodalījuma platība – ugunsdrošības nodalījuma stāva platība starp ārējām sienām vai ārējām un ugunsdrošības nodalījuma norobežojošām konstrukcijām;

2.31. ugunsdrošības nodalījums – būves daļa, kas atdalīta no pārējām būves daļām ar ugunsdrošām konstrukcijām tā, lai uguns un dūmu izplatība uz šo būves daļu un no tās noteiktā laikposmā tiktu aizkavēta un saglabāta netspēja;

2.32. ugunsdrošības priekštelpa – ar ugunsdrošām būvkonstrukcijām no citām telpām nodalīta telpa, kurā nav mainīgās ugunsslodzes un kuras pastāvīgā ugunsslodze ir mazāka par 25 MJ/m2;

2.33. ugunsizturība – būves konstrukciju vai elementu spēja noteiktā laikposmā saglabāt nestspēju, termoizolētību un viengabalainību;

2.34. uguns norobežotāji – būvkonstrukcijas uguns izplatības novēršanai, kas veidotas no būvizstrādājumiem, kuru ugunsreakcijas klase nav mazāka par A2-s1, d0;

2.35. ugunsreakcija – būvizstrādājuma reakcija, to noteiktos apstākļos pakļaujot uguns iedarbībai, kas raksturo tā spēju ar savu noārdīšanos veicināt uguns izplatību;

2.36. ugunsslodze – degšanas procesa laikā izdalāmās siltuma enerģijas daudzums (MJ) no telpas būvkonstrukcijām (pastāvīga ugunsslodze) un telpā esošajām degtspējīgām vielām, materiāliem un iekārtam (mainīgā ugunsslodze) uz telpas grīdas laukuma vienību (m2);

2.37. ventilējama (piekārtā) fasāde – fasādes konstrukcija, kurai starp siltumizolāciju un ārējo apdari ir gaisa šķirkārta;

2.38. zibensaizsardzības sistēma – vienota sistēma, kas paredzēta būvju, to atsevišķo daļu, elektroietaišu un citu objektu aizsardzībai pret zibensizlādes tiešo un netiešo iedarbi;

2.39. telpa, kurā pastāvīgi var uzturēties cilvēki, – visu lietošanas veidu telpas, izņemot bēniņus, tehniskās telpas, kas paredzētas tehnoloģisko iekārtu, inženieriekārtu un inženiertīklu izvietošanai, sanitārtehniskās telpas, kā arī citas telpas, kurās atbilstoši būvniecības dokumentācijā paredzētajiem risinājumiem cilvēki nepārtraukti uzturas mazāk par divām stundām vai kopumā uzturas mazāk par sešām stundām diennaktī;

2.40. automātiskā ugunsaizsardzības sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas pastāvīgi ieslēgta darba gaidīšanas režīmā un ugunsgrēka gadījumā patstāvīgi vai, saņemot vadības signālu no citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas, kura konstatējusi ugunsgrēka izcelšanos, automātiski un manuāli nodrošina tai noteikto funkciju izpildi;

2.41. neautomātiskā ugunsaizsardzības sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas pastāvīgi ieslēgta darba gaidīšanas režīmā un, saņemot vadības signālu, kuru iniciē cilvēks, patstāvīgi nodrošina tai noteikto funkciju izpildi;

2.42. īslaicīga īre – dzīvojamo telpu grupas vai tajā esošo telpu īslaicīga izīrēšana atpūtas vai tūrisma vajadzībām vienai vai vairākām personām.

3. Būves vai tās daļas atjaunošana, pārbūve, novietošanas, lietošanas veida maiņa un restaurācija nedrīkst pazemināt būves ugunsdrošību.

4. Ja Būvniecības likuma 9.1 pantā minētajos gadījumos nevar ievērot šajā būvnormatīvā noteiktās minimālās ugunsdrošības prasības, tad atkāpes no tehniskajām prasībām var pamatot ar aprēķiniem vai citā veidā pierādīt būves atbilstību šajā būvnormatīvā noteiktajām minimālajām ugunsdrošības prasībām, ņemot vērā būves konstruktīvo un plānošanas risinājumu, funkcionālo nozīmi un iespējamos ugunsgrēka norises variantus.

2. Būvju ugunsdrošības parametri

2.1. Būvju un telpu lietošanas veidi

5. Atkarībā no izvirzītajām ugunsdrošības prasībām ir šādi būvju un telpu lietošanas veidi:

5.1. I lietošanas veids – dzīvojamās ēkas un telpas, tai skaitā mazstāvu viendzīvokļa un daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas, saimniecības ēkas un būves, vasarnīcas, dārza mājas, dvīņu mājas, rindu mājas;

5.2. II lietošanas veids – publiskas būves un telpas, kuras paredzētas cilvēku izmitināšanai, tai skaitā viesnīcas, dienesta viesnīcas, hosteļi, moteļi, viesu mājas, patversmes, sanatorijas, kempingi, atpūtas bāzes, atpūtas nometnes, citas atpūtas būves, kazarmas, citas izmitināšanas būves (arī īslaicīgas izmitināšanas būves);

5.3. III lietošanas veids – publiskas būves un telpas, kas tiek izmantotas visu diennakti un kurās uzturas aprūpējami vai izolējami lietotāji, tai skaitā slimnīcas, pansionāti, aprūpes ēkas, bērnunami, dzemdību nami, sociālās rehabilitācijas centri, būves, kurās izmitinātas personas, kurām kompetentas institūcijas ir ierobežojušas pārvietošanās brīvību;

5.4. IV lietošanas veids – publiskas būves un telpas, kuras tiek izmantotas komercdarbībai un publiskiem pasākumiem, tai skaitā teātri, kinoteātri, koncertzāles, cirki, restorāni, kafejnīcas, bāri un citi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, veikali, tirdzniecības centri, tirgus paviljoni, tirdzniecības zāles, kas kombinētas ar izstāžu zālēm vai noliktavām, un citas tirdzniecības būves, pirtis, veļas mazgātavas, ķīmiskās tīrītavas un citas sabiedrisko pakalpojumu būves, konferenču un izstāžu telpas un būves, klubi, kultūras nami, muzeji, galerijas, kulta būves, deju zāles, spēļu zāles, diskotēkas un citas izklaides būves, bibliotēkas, arhīvi, tiesas ēkas, pasta un sakaru būves, termināļi, tai skaitā dzelzceļa stacijas, autoostas, lidostas, jūras un upju pasažieru stacijas, aptiekas, ambulatorās ārstniecības un fizioterapijas iestādes, stadioni, arēnas, sporta kompleksi, peldbaseini, sporta spēļu zāles, universālas zāles, sporta būves, ēkas, kurās tiek sniegta ambulatorā medicīniskā palīdzība;

5.5. IVa lietošanas veids – izglītības darbībai un bērnu pieskatīšanai paredzētas būves un telpas, kurās uzturas lietotāji, kuri nevar evakuēties bez papildu palīdzības, tai skaitā iestādes, kuras paredzētas pirmsskolas vecuma bērniem, pirmsskolas, sākumskolas un pamatizglītības izglītības iestādes, speciālās skolas personām (bērniem un jauniešiem) ar īpašām vajadzībām;

5.6. V lietošanas veids – būves un telpas, kas parasti tiek izmantotas dienā un kurās pastāvīgi uzturas lietotāji, kas pārzina telpas un var patstāvīgi evakuēties, tai skaitā administratīvās ēkas, valsts un pašvaldību iestādes, valsts robežkontroles punkti, arhīvi, bankas, biroju ēkas, glābšanas dienestu būves, zinātnes un pētniecības iestāžu ēkas, kā arī izglītības iestādes, kurās nodrošina vidējo, vidējo profesionālo, augstāko un interešu izglītību;

5.7. VI lietošanas veids – ražošanas būves un telpas, kurās notiek ražošanas procesi, noliktavas, preču piegādes telpas, kuru ugunsslodze pārsniedz 1200 MJ/m2, autoservisi (autoremonta darbnīcas);

5.8. VIa lietošanas veids – lauksaimniecībai paredzētas būves un telpas, kurās cilvēki neuzturas pastāvīgi, tai skaitā siltumnīcas, segtas sezonas dārzeņu, stādu un augļu siltumnīcas, putnu, lopu un zvēru kūtis, segtas zivju audzētavas, lauksaimniecības produkcijai paredzētie silosi un bunkuri;

5.9. VII lietošanas veids – garāžas un autostāvvietas, tai skaitā iebūvētās pazemes vai virszemes autostāvvietas.

2.2. Būvju ugunsnoturības pakāpes

6. Būvēm ir šādas ugunsnoturības pakāpes:

6.1. U1, kurai ir divas ugunsnoturības apakšpakāpes – U1a un U1b;

6.2. U2, kurai ir divas ugunsnoturības apakšpakāpes – U2a un U2b;

6.3. U3 – būves nesošajām konstrukcijām nav noteiktas prasības ugunsdrošības jomā, un šo būvju drošības līmeni nodrošina, ierobežojot būvju gabarītus atbilstoši būves lietošanas veidam.