Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība"

49. Būvkonstrukciju ugunsizturībai jāatbilst šā būvnormatīva pielikuma 1.tabulā norādītajām prasībām. Ugunsdroši atdalītu telpu norobežojošās konstrukcijas pieļaujamas tādas, kas atbilst viengabalainības un siltuma starojuma caurlaidības (EW) prasībām, ja ugunsslodze telpās nepārsniedz 300 MJ/m2, un papildus ir aprīkotas ar ūdens aizsegu (sprinkleriem), ja ugunsslodze šajās telpās pārsniedz 300 MJ/m2.

3.5. Ailu aizsardzība un inženiertehniskās sistēmas ugunsdrošās konstrukcijās

50. Ailu aizpildījuma kopējā platība nedrīkst pārsniegt 50 % no ugunsdrošās būvkonstrukcijas platības. Ja ailu aizpildījuma kopējā platība pārsniedz 25 % no ugunsdrošās būvkonstrukcijas platības, tad ailu aizpildījuma ugunsizturība minūtēs (termoizolētība un viengabalainība) ir vienāda ar attiecīgās ugunsdrošās būvkonstrukcijas ugunsizturību.

51. Ugunsdrošās sienās un ugunsdrošās konstrukcijās esošo ailu (logu, durvju vai lūku) aizpildījumu minimālā ugunsizturība norādīta šā būvnormatīva pielikuma 1. tabulā.

52. Ja dažādos ugunsdrošības nodalījumos izvietotās ailas atrodas leņķī viena pret otru un attālums starp tām ir mazāks par šā būvnormatīva pielikuma 7. tabulā norādīto minimālo ugunsdrošības atstarpi, tad:

52.1. ja leņķis ir mazāks par 60º, ailu aizpildījuma ugunsizturība minimālajā ugunsdrošības atstarpē atbilst prasībām, kas norādītas šā būvnormatīva pielikuma 1. tabulā;

52.2. ja leņķis ir robežās no 60º līdz 135º, ailu aizpildījums minimālajā ugunsdrošības atstarpē atbilst viengabalainības (E) un siltuma starojuma ierobežojuma (W) prasībām, kas norādītas šā būvnormatīva pielikuma 1. tabulā;

52.3. ja leņķis ir lielāks par 135º, ailu aizpildījumam ugunsizturības papildprasības netiek izvirzītas.

53. Ugunsdrošo konstrukciju šķērsojošos inženiertīklus izbūvē tā, lai nesamazinātu ugunsdrošo konstrukciju ugunsizturību un nepieļautu dūmu, gāzes un uguns izplatību.

54. Ugunsdrošo būvkonstrukciju un inženiertīklu šķērsojuma vietu spraugas aizpilda ar ugunsdrošiem blīvējumiem vai sistēmām, kuru ugunsizturība var būt par pakāpi zemāka nekā ugunsdrošām konstrukcijām noteiktā ugunsizturība, bet ne zemāka par EI 30.

55. Ugunsdrošās konstrukcijās iebūvētos ailu veramos aizpildījumus aprīko ar pašaizvēršanās mehānismiem, kuri ugunsgrēka gadījumā ailas aizver, lai nepieļautu ugunsgrēka un degšanas produktu izplatīšanos. Šī prasība neattiecas uz inženiertīklu šahtu (kanālu) revīzijas lūkām, veramiem ailu aizpildījumiem mazstāvu dzīvojamās ēkās, dzīvokļu durvīm, kā arī veramām durvīm tehnisko iekārtu telpās, kuru platība ir mazāka par 10 m2 un ugunsslodze nepārsniedz 300 MJ/m2, un tās pastāvīgi tiek uzturētas aizvērtā stāvoklī (aizslēgtas).

55.1 IV lietošanas veida būvēs skatuves bloku ar šņorbēniņiem veido kā ugunsdrošības nodalījumu, ja skatītāju zālē ir vismaz 800 sēdvietas. Ugunsdrošības nodalījuma norobežojošā konstrukcijā starp skatuves bloku un skatītāju zāli paredz ailu aizpildījumu ar ugunsizturību vismaz EI-60 un skatuves blokā ar šņorbēniņiem ierīko automātisko ugunsdzēsības sistēmu.

4. Prasības būvkonstrukcijām

4.1. Ugunsdrošības nodalījumi un ugunsdroši atdalītas telpas

56. Ugunsdrošības nodalījumus un ugunsdroši atdalītas telpas norobežo no citiem nodalījumiem un telpām ar ugunsdrošām būvkonstrukcijām. Ugunsdrošo būvkonstrukciju minimālā ugunsizturība un minimālā ugunsreakcijas klase norādīta šā būvnormatīva pielikuma 1. un 2.tabulā.

57. Ugunsdrošības nodalījuma pieļaujamā platība un stāvu platība ugunsdrošības nodalījuma ietvaros ir atkarīga no būves augstuma, lietošanas veida un ugunsnoturības pakāpes. Būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme un ugunsdrošības nodalījuma maksimālā platība norādīta šā būvnormatīva pielikuma 3. tabulā.

58. Ugunsdrošības nodalījums var aptvert vienu vai vairākus būves stāvus. Ugunsdrošības nodalījumā katru stāvu atdala ar ugunsdrošām būvkonstrukcijām, kuru ugunsizturība un būvizstrādājumu minimālā ugunsreakcijas klase ir normēta un norādīta šā būvnormatīva pielikuma 1. un 2.tabulā. Ja stāvi nav atdalīti ar ugunsdrošām būvkonstrukcijām, šo stāvu kopējā platība nedrīkst pārsniegt ugunsdrošības nodalījuma maksimālo platību, kas norādīta šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā.

59. Būves sadala atsevišķos ugunsdrošības nodalījumos, kuru platība nepārsniedz pieļaujamo ugunsdrošības nodalījuma platību, kas norādīta šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā.

60. Kā atsevišķus ugunsdrošības nodalījumus projektē būves daļas ar atšķirīgu lietošanas veidu. Prasība neattiecas uz iebūvētām telpām.

61. Viena lietošanas veida būvē cita lietošanas veida telpu grupas paredz kā ugunsdroši atdalītas telpas. Atļauts neparedzēt kā ugunsdroši atdalītas telpas, t.i., ugunsdroši neatdalīt:

61.1. VI lietošanas veida būvēs – V lietošanas veida telpu grupas;

61.2. II, III, IV, IVa un V lietošanas veida būvēs – II, III, IV, IVa un V lietošanas veida telpas.

62. Kā atsevišķas ugunsdroši atdalītas telpas veido:

62.1. būves stāvus ugunsdrošības nodalījuma ietvaros;

62.2. dzīvokļus, viesnīcu, dienesta viesnīcu, hosteļu un moteļu numurus;

62.3. tehnisko iekārtu telpas, kuru platība ir lielāka par 10 m2 vai ugunsslodze ir lielāka par 600 MJ/m2;

62.4. liftu šahtas, izņemot kāpņu telpās, ātrijos un ārpus būvēm izvietotās liftu šahtas;

62.5. liftu mašīntelpas un liftu priekštelpas;

62.6. ugunsaizsargātas un dūmaizsargātas kāpņu telpas;

62.7. aizsargātus evakuācijas ceļus;

62.8. pirts telpu grupas;

62.9. inženiertīklu šahtas ar nenoblīvētām ailām starpstāvu pārsegumu līmenī;

62.10. ugunsdzēsības stacionāro sistēmu sūkņu un to vadības mezglu telpas, kā arī iekštelpas, kurās izvieto dūmu un karstuma kontroles sistēmas ventilatoru;

62.11. ugunsdrošības priekštelpas;

62.12. sociālās aprūpes centru un pansionātu telpas, kas paredzētas pacientu izmitināšanai;

62.13. telpas, kurās izvieto stacionāro dīzeļģeneratoru un tilpni ar degvielu, kas nodrošina ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas vai avārijapgaismes elektroapgādi;

62.14. skatuves bloku ar šņorbēniņiem, ja skatītāju zālē sēdvietu skaits ir līdz 800;

62.15. IVa lietošanas veida būvēs bērnu grupas telpas, kuras paredzētas pirmsskolas vecuma bērniem;

62.16. apkures katla telpu, izņemot katla telpu uU3 lietošanas veida būvēs;

62.17. uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu uzglabāšanas telpu;

62.18. atkritumu savākšanas kameru.

63. U3 ugunsdrošības pakāpes būvēs ugunsdroši atdalītu telpu būvkonstrukciju ugunsizturība un ugunsreakcijas klase netiek normēta, izņemot citos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.

4.2. Ugunsdrošās sienas

64. Ugunsdrošo sienu minimālās ugunsizturības robežvērtības norādītas šā būvnormatīva pielikuma 1.tabulā.

65. Ugunsdrošajās sienās atļauts iebūvēt būvizstrādājumus, kuru ugunsreakcijas klase nav zemāka par šā būvnormatīva pielikuma 2.tabulā norādīto klasi.

66. Ugunsdrošās sienas projektē visā būves augstumā un platumā, un tās šķērso visas būves konstrukcijas. Sienai nodrošina stabilitāti un nestspēju, lai sienas vienā pusē esošo būvju sagrūšana nepasliktinātu ugunsdrošās sienas stiprību, stabilitāti un citas īpašības. Inženiertīkli un konstruktīvie elementi, kas iemontēti ugunsdrošajā sienā vai atrodas uz tās vai tai cieši blakus, nedrīkst radīt papildu slodzi vai deformācijas, kas pazemina ugunsdrošās sienas stiprību vai stabilitāti.

67. Ugunsdrošo sienu savienojumu vietas ar citiem konstruktīvajiem elementiem, kā arī inženiertīklu šķērsojumus caur ugunsdrošo sienu veido no atbilstošas ugunsreakcijas materiāliem tā, lai netiktu pasliktinātas ugunsdrošās sienas funkcijas.

68. Ugunsdrošā siena var nešķērsot jumta un ārsienu konstrukcijas, ja jumta un ārsienu konstrukcijās iebūvēto būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0.

69. Ugunsdrošās sienās nav atļauts ierīkot ventilācijas gaisa vadu un kanālu šķērsojumus, kā arī ierīkot tādu inženiertīklu šķērsojumus, pa kuriem transportē degtspējīgus materiālus.

70. Ja jumta un ārsienu būvkonstrukcijās iebūvēto būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir zemāka par A2-s1, d0, ugunsdrošām sienām jābūt vismaz 60 cm augstākām par jumta seguma virsmu un vismaz 30 cm izvirzītām ārpus ārsienas plaknes. Šī prasība nav obligāta, ja ugunsdrošās sienas savienojuma vietā ar jumta un ārsienas konstruktīvajiem elementiem jumtā un ārsienā paredzēts divus metrus plats uguns norobežotājs (pa vienam metram uz katru pusi no ugunsdrošās sienas), kas pilda ugunsdrošas sienas funkcijas.

71. Ja dažādu līmeņu jumtu augstumu starpība pie ugunsdrošās sienas ir lielāka par 30 cm, ugunsdrošajai sienai jābūt vismaz 30 cm augstākai par augstākā jumta līmeni.

4.3. Ārsienas

72. Būvju konstrukciju minimālā ugunsizturība un lietojamo būvizstrādājumu minimālās ugunsreakcijas klases norādītas šā būvnormatīva pielikuma 1., 2. un 5. tabulā. Ārsienu ailu aizpildījumu (izņemot ailu aizpildījumus, kas ierīkoti ugunsdrošās sienās, un ugunsdrošības nodalījuma norobežojošās konstrukcijas) ugunsizturība un ugunsreakcija netiek normēta.

73. Būves katrā stāvā, ja tas veido ugunsdrošības nodalījumu, ārsienā starpstāvu pārseguma līmenī ierīko vismaz 0,8 metrus platu vertikālu uguns norobežotāju, kura ugunsizturība nav zemāka par pārseguma ugunsizturību. Ārsienu ugunsizturība netiek normēta un vertikālie uguns norobežotāji nav nepieciešami, ja būve aprīkota ar automātisko ugunsdzēsības sistēmu vai ja pa būves iekšējo perimetru ierīko automātiskās ugunsdzēsības sistēmas aizsardzības ūdens aizsegu (ja stāvu kopējā platība nepārsniedz pieļaujamo ugunsdrošības nodalījuma platību, kas norādīta šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā).

74. Ārsienas un pārseguma sadurvietas (membrānas) ugunsreakcijas klase nav zemāka par pārseguma ugunsreakcijas klasi.

75. Būvē, kuras augstākā stāva grīdas līmenis pārsniedz 28 metrus, ar dubultām ārsienām paredz automātisko ugunsdzēsības sistēmu vai būves katrā stāvā ārsienu ailu aizsardzībai no iekšpuses paredz automātisko ugunsdzēsības ūdens aizsegu, kura ūdens smidzināšanas intensitāte ir vismaz 0,5 l/s uz vienu ārsienas platuma metru. Dubulta ārsiena ir ārsiena, kurā nav veramu ailu un kuras ārējā norobežojošā konstrukcija ir atdalīta no nesošās sienas konstrukcijas ar spraugu, kas pārsniedz 10 cm.

76. Pārsegumiem pie ārējām sienām jāpiekļaujas bez atstarpēm.

4.4. Bēniņi un pažobeles

77. Bēniņus no citām telpām atdala ar konstrukcijām, kuru minimālā ugunsizturība un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase norādīta šā būvnormatīva pielikuma 1. un 2.tabulā.

78. Būvēs, kuru augstums no brauktuves (zemes) līmeņa līdz dzegai vai parapeta augšmalai ir lielāks par 10 metriem, katrā ugunsdrošības nodalījumā no bēniņiem ierīko izeju uz jumtu caur durvīm, lūkām vai logiem, kuru minimālais brīvais izmērs ir 0,6 x 0,8 metri. Ja augstums līdz izejas apakšējai malai ir lielāks par 1,5 metriem, ierīko stacionāras kāpnes ar minimālo platumu 0,6 metri.

79. Būvēs, kuru augstums no brauktuves (zemes) līmeņa līdz dzegai vai parapeta augšmalai ir lielāks par 10 metriem, no katras kāpņu telpas, kas ved līdz pēdējam (augšējam) stāvam, izbūvē izeju uz bēniņiem caur ugunsdrošām durvīm vai lūku ar minimālo brīvo izmēru 0,6 x 0,8 metri un stacionāri piestiprinātām vertikālām vai izvāžamām kāpnēm no A1 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumiem ar minimālo platumu 0,6 metri. Ugunsdrošo lūku var neparedzēt U3 ugunsnoturības pakāpes ēkās.

4.5. Jumti

80. Prasības jumtu nesošām konstrukcijām norādītas šā būvnormatīva pielikuma 1. un 2.tabulā.

81. Būves daļām, kuru augstums no brauktuves (zemes) līmeņa līdz dzegai vai parapeta augšmalai ir lielāks par 10 metriem:

81.1. no katras kāpņu telpas, kas ved līdz pēdējam (augšējam) stāvam (izņemot pārbūvējamās, atjaunojamās un restaurējamās būves, ja šo prasību tehniski nav iespējams ievērot), paredz izeju uz jumtu:

81.1.1. pa stacionāri piestiprinātām vai izvāžamām kāpnēm ar minimālo platumu 0,6 metri caur ugunsdrošu lūku, kuras minimālais brīvais izmērs ir 0,6 x 0,8 metri. Ugunsdrošo lūku var neparedzēt U3 ugunsnoturības pakāpes ēkās;

81.1.2. pa kāpnēm caur ugunsdrošām durvīm, kuru minimālais izmērs ir 0,75 x 1,5 metri, un bēniņiem saskaņā ar šā būvnormatīva 78. punktu. Ugunsdrošās durvis var neparedzēt U3 ugunsnoturības pakāpes ēkās;

81.1.3. caur bēniņiem saskaņā ar šā būvnormatīva 79. punktu;

81.2. jumtiem bez slīpuma un jumtiem ar slīpumu līdz 10° pa tā perimetru ierīko vismaz 600 mm augstu parapetu, nožogojumu vai jumta drošības sistēmas (sliedes, troses) vai drošības stiprinājumus. Jumtiem ar slīpumu virs 10° ierīko atbilstoši būves jumta konfigurācijai jumta drošības sistēmas (sliedes, troses) vai drošības stiprinājumus. Drošības sistēmām un drošības stiprinājumiem jāiztur slodze vismaz 12 kN, jumta nožogojumam jāiztur vismaz 300 N slodze.

82. Būvē, kuras augstākā stāva grīdas līmenis pārsniedz 28 metrus un jumta seguma sistēmā izmantoto būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir zemāka par A2-s1, d0, paredz jumta segumu, kura ugunsreakcijas klase uz ārējā ugunsgrēka iedarbību nav zemāka par BROOF(t1).

83. Ja būves jumti ir dažādos līmeņos un augstumu starpība ir lielāka par vienu metru, bet nepārsniedz 10 metrus, attiecīgās jumta daļas savieno ar ārējām ugunsdzēsības kāpnēm, kas izgatavotas ar minimālo platumu 0,6 metri no A1 ugunsreakcijas klases materiāla. Ja dažādos līmeņos esošām jumta daļām ir izbūvēta katrai sava izeja uz attiecīgo jumta daļu, tad tās nav jāsavieno ar ārējām ugunsdzēsības kāpnēm. Mazstāvu apbūvē un ieejas mezglu jumti nav jāsavieno ar ārējām ugunsdzēsības kāpnēm.

4.6. Balkoni, lodžijas, terases, pārejas un galerijas

84. Balkonu, terašu, pāreju un galeriju būvkonstrukciju minimālā ugunsizturība un lietojamo būvizstrādājumu minimālā ugunsreakcijas klase norādīta šā būvnormatīva pielikuma 1., 2. un 5.tabulā.

85. Erkeru konstrukcijām izvirzāmās ugunsizturības prasības ir identiskas ar būves nesošajām konstrukcijām noteiktajām ugunsizturības prasībām.

85.1 Savienojošu galeriju starp divām ēkām vai ēku daļām, attālums starp kurām pārsniedz šā būvnormatīva pielikuma 7. tabulā noteikto ugunsdrošības atstarpi, var neieskaitīt ugunsdrošības nodalījuma platībā un nepiemērot prasību par ugunsdrošās sienas vai ugunsdrošības nodalījuma norobežojošas būvkonstrukcijas izbūvi, kā arī savienojamo ēku fasādēm un savienojošajai galerijai nepiemēro šā būvnormatīva 52. punkta prasības par ailu aizsardzību ar ugunsdrošām būvkonstrukcijām, ja tiek izpildītas šādas prasības:

85.11. savienojošās galerijas būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase nav zemāka par A2-s1,d0, grīdas seguma ugunsreakcijas klase nav zemāka par BFL. Prasība neattiecas uz jumta segumu;

85.12. savienojošās galerijas nesošo būvkonstrukciju ugunsizturība atbilst augstākajai ugunsnoturības pakāpei no savienojamajām ēkām;

85.13. ailas, kas savieno galeriju ar ēkām vai ēkas daļām, izbūvē no ugunsdrošām būvkonstrukcijām ar ugunsdrošiem ailu aizpildījumiem (ugunsdrošām durvīm, ugunsdrošiem aizkariem u. tml.), kuru ugunsizturība ir vismaz EI 30;

85.14. savienojošajā galerijā nav mainīgās ugunsslodzes un pastāvīgā ugunsslodze ir mazāka par 25 MJ/m2.

4.7. Ātriji

86. Ātriji šā būvnormatīva izpratnē ir pārsegta ēkas iekšējā telpa, kas secīgi savieno trīs un vairāk stāvus. Kāpņu telpas, liftu šahtas un inženiertīklu šahtas nav ātriji.

87. Ātriju veido vienā no šādiem veidiem:

87.1. kā ugunsdroši atdalītu telpu;

87.2. kopā ar ātrijam piegulošajām telpām kā ugunsdrošības nodalījumu, kura platība – visu tajā esošo telpu platību summa – nedrīkst pārsniegt šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā norādīto ugunsdrošības nodalījuma maksimālo platību.

88. Ja ātrijs veidots atbilstoši šā būvnormatīva 87.2.apakšpunktam:

88.1. ātriju no tam piegulošajām telpām norobežo pa ātrija robežu, veidojot dūmu barjeru un automātisko ugunsdzēsības aizsegu;

88.2. ātrijam piegulošajās ugunsdrošības nodalījumā esošajās telpās ierīko automātisko ugunsdzēsības sistēmu.

89. Ātrija pamatstāvā (ātrija robežās) nav pieļaujama mainīgā ugunsslodze, kas pārsniedz 300 MJ/m2. Ātrijam piegulošajās telpās ugunsslodze netiek normēta.

90. Ātriju norobežojošās konstrukcijās izvietotās durvis aprīko ar pašaizvēršanās mehānismiem.

4.8. Sprādzienaizsardzības pasākumi

91. Būves vai telpu aizsardzību pret sprādzieniem nosaka, ņemot vērā degtspējīgu vielu, gāzu, tvaiku, pilienu vai putekļu maisījuma iespējamo koncentrāciju gaisā (turpmāk – sprādzienbīstama vide).

92. Sprādzienbīstamo telpu nosaka, ņemot vērā tehnoloģijai nepieciešamo vielu un materiālu daudzumu un vielu un materiālu ugunsbīstamības un sprādzienbīstamības rādītājus.

93. Ja sprādzienbīstamā vide pārsniedz 30% no telpas būvapjoma, tad sprādzienaizsardzības pasākumus paredz, lai:

93.1. novērstu sprādzienbīstamas vides rašanos vai aizdegšanos;

93.2. samazinātu sprādziena radīto ietekmi.

94. Lai ierobežotu sprādzienbīstamas vides izplatīšanos:

94.1. sprādzienbīstamo telpu veido kā ugunsdroši atdalītu telpu;

94.2. sprādzienbīstamu telpu izejas un ieejas uz citām telpām ierīko caur ugunsdrošības priekštelpu un paredz pasākumus, kas ierobežo sprādzienbīstamās vides izplatīšanos būvē;

94.3. veic inženiertīklu ievadu hermetizāciju;

94.4. uzstāda gāzes noplūdes detektoru;

94.5. sprādzienbīstamā telpā izvietotajām iekārtām ir jābūt sprādziendrošā izpildījumā.

95. Sprādzienbīstamās telpas izvieto pie būves ārējās norobežojošās konstrukcijas. Minētās telpas aizliegts izvietot pagrabstāvā, cokolstāvā, kā arī tieši zem telpām, kurās vienlaikus var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem. Lai būves pasargātu no sagrūšanas sprādziena rezultātā, sprādzienbīstamās telpās paredz viegli atdalāmas konstrukcijas. Viegli atdalāmās konstrukcijas izbūvē būves ārējās norobežojošās konstrukcijās, un to laukums nav mazāks par 0,05 m2 uz aizsargājamās telpas 1 m3.

96. Šīs apakšnodaļas prasības neatteicas uz būvēm, kur notiek darbības ar sprāgstvielām, kurām degšanai nav nepieciešams skābeklis.

5. Evakuācijas ceļi un izejas

97. Evakuācijas ceļus un evakuācijas izejas ierīko cilvēku evakuācijai no būvēm un telpām ugunsgrēka un citu briesmu vai draudu gadījumā.

98. Evakuācijas ceļam ir izvirzītas šādas prasības:

98.1. tas ir viegli atrodams;

98.2. tā sienu un griestu apdare un grīdas segums nedrīkst apdraudēt lietotāju drošību evakuācijas laikā;

98.3. to neaizsedz priekšmeti un ierīces, kas apdraud lietotāju drošību evakuācijas laikā;

98.4. III lietošanas veida būvēs tas veidots kā gaitenis, kas atbilst vides pieejamības prasībām;

98.5. tas neved cauri sprādzienbīstamām telpām;

98.6. tas neved cauri telpām, kuru mainīgā ugunsslodze pārsniedz 1200 MJ/m2, izņemot gadījumus, ja evakuācija paredzēta no V lietošanas veida telpām, kuras iebūvētas VI lietošanas veida telpās ar mainīgo ugunsslodzi virs 1200 MJ/m2 vai evakuācija paredzēta no VI lietošanas veida telpām ar mainīgo ugunsslodzi virs 1200 MJ/m2 un ir ievērotas šā būvnormatīva 102. un 141. punktā minētās prasības un pielikuma 6. tabulā noteiktais maksimālais attālums līdz tuvākajai evakuācijas izejai.

99. Ja evakuācijas ceļos grīdas līmeņu starpība pārsniedz 20 mm, bet ugunsdrošo durvju sliekšņiem – 25 mm, grīdas līmeņa izmaiņas vietās izbūvē slīpni (pandusu), kura slīpums nav lielāks par 1:12, vai vismaz trīs pakāpienus, kuru ģeometrija atbilst attiecīgās būves projektēšanu reglamentējošo būvnormatīvu prasībām. Ja telpu grīdas līmeņu starpība vertikālajā projekcijā ir lielāka par 0,45 m, kāpnes vai pandusu aprīko ar margām.

99.1 Ja liftu šahta savieno ēkas pazemes daļu, pagrabu vai cokolstāvu ar ēkas virszemes daļu, ieejas un izejas no liftu šahtas ēkas cokolstāvā, pagrabstāvā vai pazemes stāvos paredz caur ugunsdrošības priekštelpām. Prasība neattiecas uz cokolstāviem vai pagrabstāviem, kuros ir paredzētas dūmu izvades ailas, kas atbilst šā būvnormatīva 167., 168. vai 169. punktā minētajām prasībām.

100. Visu ugunsnoturības pakāpju būvēm (izņemot U3 ugunsnoturības pakāpes būves):

100.1. ugunsaizsargātās un dūmaizsargātās kāpņu telpās, aizsargātos evakuācijas ceļos un ugunsdrošās priekštelpās sienu un griestu apdares būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0, grīdu būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz BFL un iekštelpās atklāti instalēto kabeļu, izolēto vadu, koaksiālo kabeļu un optisko šķiedru kabeļu ugunsreakcijas klase ir vismaz Cca s1, d1, a2;

100.2. vestibilos, ātrijos, hallēs un foajē sienu un griestu būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz B-s1, d0, grīdu būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz DFL un iekštelpās atklāti instalēto kabeļu, izolēto vadu, koaksiālo kabeļu un optisko šķiedru kabeļu ugunsreakcijas klase ir vismaz Cca s1, d1, a2;

100.3. IV lietošanas veida telpās, kas paredzētas publiskiem pasākumiem, kuros cilvēku skaits pārsniedz 250, sienu un griestu būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz D-s2, d0 un iekštelpās atklāti instalēto kabeļu, izolēto vadu, koaksiālo kabeļu un optisko šķiedru kabeļu ugunsreakcijas klase ir vismaz Dca s2, d2, a2;

100.4. būvēm ar augstākā stāva grīdas līmeni virs 28 metriem III lietošanas veida telpās, kurās uzturas aprūpējamie lietotāji, kas patstāvīgi nevar evakuēties, sienu un griestu apdares būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz C-s2, d0 un iekštelpās atklāti instalēto kabeļu, izolēto vadu, koaksiālo kabeļu un optisko šķiedru kabeļu ugunsreakcijas klase ir vismaz Dca s2, d2, a2;

100.5. IVa lietošanas veida telpās sienu un griestu apdares būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz C-s2, d0 un iekštelpās atklāti instalēto kabeļu, izolēto vadu, koaksiālo kabeļu un optisko šķiedru kabeļu ugunsreakcijas klase ir vismaz Dca s2, d2, a2.

100.1 Šā būvnormatīva 100. punktā minētās kabeļu ugunsreakcijas klases netiek normētas, ja kabeļi ir aizsargāti ar uguns aizsargpārklājumiem vai ar būvizstrādājumiem, kuru ugunsreakcijas klase ir vismaz B-s1, d0, vai ja kabeļi tiek instalēti inženierkomunikāciju šahtās, kuras veidotas kā ugunsdroši atdalītas telpas. Minimālā iekštelpās ierīkojamo kabeļu ugunsreakcijas klase šādā gadījumā ir Eca.

100.2 Šā būvnormatīva 100. punktā minētās prasības neattiecas uz ugunsdrošiem kabeļiem, kurus paredzēts izmantot ugunsaizsardzības sistēmās.

5.1. Evakuācijas izejas

101. Evakuācijas izejām jābūt viegli un bez piepūles atveramām no iekšpuses, tai skaitā personām ar īpašām vajadzībām. Evakuācijas izejas nodrošina evakuējamo cilvēku drošu izkļūšanu no būves un tās telpām tieši uz āru zemes virsmas līmenī vai:

101.1. pa kāpņu telpu;

101.2. pa atklātām iekšējām un ārējām kāpnēm;

101.3. pa aizsargātu evakuācijas ceļu;

101.4. pa aizsargātu evakuācijas ceļu un kāpņu telpu;

101.5. pa aizsargātu evakuācijas ceļu un atklātām kāpnēm;

101.6. caur citu ugunsdrošības nodalījumu.

102. Evakuācijas izeju skaitu un izvietojumu nosaka atbilstoši būves lietošanas veidam, paredzētajam būves maksimālajam lietotāju skaitam un attālumam līdz evakuācijas izejai atbilstoši šā būvnormatīva pielikuma 6.tabulai.

103. Evakuācijas izeju summārais platums būvēs nav mazāks par evakuācijas ceļu summāro platumu, kas noteikts šā būvnormatīva 143. un 144.punktā, aprēķinā par pamatu ņemot maksimālo lietotāju skaitu stāvā ar lielāko platību vai lielāko lietotāju skaitu.

104. No būves, tās ugunsdrošības nodalījumiem un būves stāviem (tai skaitā antresolstāviem), kur pastāvīgi uzturas būves lietotāji, jānodrošina iespēja evakuēties vismaz pa divām atsevišķām un dažādās vietās izvietotām evakuācijas izejām, izņemot šā būvnormatīva 112. punktā minētos gadījumus.

105. No atsevišķas telpas var paredzēt vienu evakuācijas izeju, ja telpā var atrasties ne vairāk par 50 lietotājiem un evakuācijas ceļa garums no telpas vistālākā punkta nepārsniedz 30 metrus. No telpām vai stāviem, kuros uzturas vairāk par 500 lietotājiem, izbūvē vismaz trīs evakuācijas izejas, bet no telpām vai stāviem, kuros uzturas vairāk par 1000 lietotājiem, – vismaz četras evakuācijas izejas.

106. Minimālos attālumus starp tuvākajām evakuācijas izejām telpās nosaka, izmantojot šādu formulu:

	, kur:

107. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme nepārsniedz 28 metrus, vienu no evakuācijas izejām no būves stāviem var paredzēt pa ārējām atklātām slīpām vai vītņveida kāpnēm. Pārējām evakuācijas izejām jāatbilst šā būvnormatīva 101.1., 101.3. vai 101.4.apakšpunktā minētajām prasībām.

107.1 Evakuācijas izejas tikai pa ārējām atklātām slīpām vai vītņveida kāpnēm var paredzēt būvēm, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme nepārsniedz astoņus metrus.

108. Vienu no evakuācijas izejām no būves stāviem var paredzēt caur citu ugunsdrošības nodalījumu. Pārējām evakuācijas izejām jāatbilst šā būvnormatīva 101.1., 101.3. vai 101.4. apakšpunktā minētajām prasībām. Evakuāciju atļauts paredzēt tikai caur vienu ugunsdrošības nodalījumu, izņemot gadījumu, ja ir ievērots šā būvnormatīva 102., 141. punktā un pielikuma 6. tabulā noteiktais maksimālais attālums līdz tuvākajai citai evakuācijas izejai, kas atbilst šā būvnormatīva 101.1., 101.3. vai 101.4. apakšpunktā minētajām prasībām.

109. Evakuācijai nav atļauts izmantot liftus un tiem analogas iekārtas.

110. Evakuāciju nav atļauts paredzēt caur ugunsdroši atdalītām tehniskajām telpām un telpām, kurās ir sprādzienbīstama vide.

111. I, II, III, IV, IVa un V lietošanas veida būvēs evakuāciju nav atļauts paredzēt caur VI, VIa un VII lietošanas veida būvēm un telpām.

112. Viena evakuācijas izeja no stāva ir pieļaujama šādās būvēs:

112.1. I lietošanas veida būvēs, kurās augstākā stāva grīdas līmenis nav augstāks par astoņiem metriem;

112.2. I lietošanas veida būvēs, kurās augstākā stāva grīdas līmenis nav augstāks par 28 metriem, ja evakuācija paredzēta tikai no dzīvokļiem caur ugunsaizsargātu kāpņu telpu un katrā dzīvoklī ir atverama aila;

112.3. I lietošanas veida būvēs, kurās augstākā stāva grīdas līmenis nav augstāks par 75 metriem, ja evakuācija paredzēta caur 1.veida dūmaizsargātu kāpņu telpu, kopējā dzīvokļu platība vienā stāvā nav lielāka par 500 m2 un stāvos nav iebūvētas citu lietošanas veidu telpas, kas nav saistītas ar būves ekspluatācijas nodrošināšanu;

112.4. V, VI, VIa un VII lietošanas veida būvēs, kurās augstākā stāva grīdas līmenis nav augstāks par 28 metriem, evakuācijas ceļa garums nepārsniedz 30 metrus, stāvā paredzēts uzturēties ne vairāk par 50 lietotājiem un katrā lietošanas veida telpu grupā vai stāvā ir atverama aila;

112.5. II, III, IV un IVa lietošanas veida būvēs, kurās paredzēts uzturēties ne vairāk par 50 lietotājiem un katrā stāvā ir atverama aila;

112.6. būvēs, kurās augstākā stāva grīdas līmenis nav augstāks par 28 metriem, ja evakuācija paredzēta caur dūmaizsargātu kāpņu telpu un evakuācijas ceļa garums nepārsniedz 30 metrus;

112.7. atklātās būvēs.

5.2. Kāpnes un kāpņu telpas evakuācijas ceļos

113. Būves lietotāju evakuācijai un ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbībai paredz ugunsaizsargātas un dūmaizsargātas kāpņu telpas, kā arī atklātas kāpnes un ārējās evakuācijas kāpnes.

114. Kāpņu telpu būvkonstrukciju minimālā ugunsizturība un iebūvējamo būvizstrādājumu minimālās ugunsreakcijas klases norādītas šā būvnormatīva pielikuma 1. un 2.tabulā.

115. Ārējās evakuācijas kāpnes izbūvē ar slīpiem laidiem vai vītņveidā no A1 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumiem.

116. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 metrus, izbūvē dūmaizsargātas kāpņu telpas. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 50 metrus, automātiskajām ugunsaizsardzības sistēmām un ierīcēm (izņemot automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas, kā arī automātiskās balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmas) rezerves elektroapgādi paredz no ģeneratora ar iekšdedzes dzinēju. Ģeneratoru ar iekšdedzes dzinēju var neparedzēt būvēs, kurās vismaz viena no kāpņu telpām ir 1.veida dūmaizsargāta kāpņu telpa.

117. Atkarībā no tehniskajiem risinājumiem, ar kuriem nepieļauj piedūmošanas iespēju, izšķir šādu veidu dūmaizsargātas kāpņu telpas:

117.1. 1.veids – kāpņu telpas savienojums ar citām telpām ierīkots stāvu līmenī caur atklātu ārējo zonu (balkoniem, lodžijām, atklātām pārejām un galerijām) un tiešu izeju uz āru zemes virsmas līmenī;

117.2. 2.veids – kāpņu telpā ugunsgrēka gadījumā visā tās apjomā nodrošina gaisa virsspiedienu;

117.3. 3.veids – kāpņu telpas savienojums ar citām telpām ierīkots caur ugunsdrošības priekštelpu, kurā ugunsgrēka gadījumā ir nodrošināts gaisa virsspiediens.

118. Izejas no dūmaizsargātām kāpņu telpām zemes virsmas līmenī ierīko tieši uz āru vai caur ugunsdrošu priekštelpu, kurā nepieļauj piedūmošanas iespēju. Šajā gadījumā ugunsdrošās priekštelpas būvkonstrukciju ugunsizturībai un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasei jābūt ne zemākai par kāpņu telpas būvkonstrukciju ugunsizturību un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasi. Prasības būvkonstrukciju ugunsizturībai un ugunsreakcijas klasei neattiecas uz vējtveriem.

118.1 Logus 2. veida dūmaizsargātās kāpņu telpās paredz tā, lai nodrošinātu, ka, darbojoties virsspiediena sistēmai, tie ir aizvērtā stāvoklī.

119. Ugunsaizsargātas un dūmaizsargātas kāpņu telpas (izņemot 1. veida dūmaizsargātas kāpņu telpas) caur ugunsdrošības priekštelpu var būt savienotas ar ēkas cokolstāvu, pagrabstāvu vai pazemes stāviem. Prasība neattiecas uz cokolstāviem vai pagrabstāviem, kuros ir paredzētas dūmu izvades ailas, kas atbilst šā būvnormatīva 167., 168. vai 169. punktā minētajām prasībām.

120. Kāpņu laidu un kāpņu laukumu brīvais platums nedrīkst būt mazāks par evakuācijas ceļa minimālo platumu, kā arī par evakuācijai paredzēto izeju (durvju) un ailu platumu. Kāpņu laida brīvais platums nedrīkst būt mazāks par:

120.1. 1400 mm – ugunsdrošības nodalījumam, no kura paredzēts evakuēt vairāk nekā 250 lietotājus;

120.2. 1200 mm – ugunsdrošības nodalījumam, no kura paredzēts evakuēt vairāk nekā piecus lietotājus;

120.3. 700 mm – kāpnēm, pa kurām paredzēts evakuēt ne vairāk kā piecus lietotājus.

121. Atjaunojamās un pārbūvējamās būvēs atļauts saglabāt esošos kāpņu telpu gabarītus.

122. Izejas no ugunsaizsargātām kāpņu telpām zemes virsmas līmenī ierīko tieši uz āru vai caur ugunsdroši atdalītu telpu, kuras būvkonstrukciju ugunsizturība un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase atbilst kāpņu telpu būvkonstrukciju ugunsizturībai un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasei. Prasības būvkonstrukciju ugunsizturībai un ugunsreakcijas klasei neattiecas uz vējtveriem.

123. Drīkst noapaļot kāpņu laukuma stūrus un mainīt tā ģeometriju, ja tiek saglabāts šajā apakšnodaļā noteiktais evakuācijas ceļa platums pa rādiusu.

124. Kāpņu slīpums evakuācijas ceļos nav lielāks par 1:1, pakāpiena platums ir vismaz 250 mm, pakāpiens nav augstāks par 220 mm.

125. Kāpnes, kas paredzētas ne vairāk kā pieciem lietotājiem, pieļauts izbūvēt ar slīpumu 2:1.