Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība"

126. Līklīniju vai vītņveida kāpnēm pakāpiena šaurākā mala ir vismaz 220 mm, bet kāpnēm, kuras paredzētas kā otra evakuācijas izeja no telpām, kas paredzētas līdz 25 lietotājiem, – līdz 120 mm. Kāpņu platumu nosaka atbilstoši šā būvnormatīva 120.punktam.

127. Kāpņu telpās nedrīkst ierīkot telpas, kas paredzētas citam lietošanas mērķim, izvietot cauruļvadus, kas paredzēti sašķidrinātai gāzei vai degtspējīgiem šķidrumiem, ventilācijas vadus, iebūvētus skapjus, atklāti izvietotus elektroapgādes kabeļus vai vadus spriegumam virs 230 V, izejas no kravas liftiem vai pacēlājiem, kā arī izvietot iekārtas un būvkonstrukcijas, kuras ir izvirzītas ārpus sienu plaknēm līdz 2,2 metru augstumam no pakāpieniem vai kāpņu laukumiem.

128. Attālums starp kāpņu laidiem ir vismaz 50 mm vai tiek paredzēti citi pasākumi, kas nodrošina ugunsgrēka dzēšanai nepieciešamā ūdens padevi būves augšējos stāvos.

129. Kāpņu telpās atļauts iebūvēt un atklāti izvietot inženiertīklu un ugunsdzēsības šļūteņu iekārtu skapjus un sildķermeņus, ja tie nesamazina evakuācijas ceļa platumu un kāpņu telpu sienu ugunsizturību.

130. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme nepārsniedz 28 metrus, kāpņu telpās atļauts ierīkot atkritumu vadus, ja to ugunsreakcijas klase nav zemāka par A2-s1, d0 un ja tas nav pretrunā ar pašvaldības vietējiem apbūves noteikumiem. Ja atkritumu vada būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir zemāka par A2-s1, d0, to izvieto ugunsdroši atdalītā telpā.

131. III lietošanas veida būvēs un mācību iestādēs evakuācijas kāpnes nedrīkst būt vītņveida, ja vidējās atveres diametrs ir mazāks par 1000 mm. Kāpņu pakāpiena šaurākā mala nedrīkst būt mazāka par 220 mm. Kāpņu platumu nosaka atbilstoši nepieciešamā evakuācijas ceļa platumam.

132. Kāpnes evakuācijas ceļos aprīko ar margām, kas nav zemākas par 1,1 m.

133. Ugunsaizsargātā kāpņu telpā dūmu izvadei katra virszemes stāva līmenī ārējā norobežojošajā konstrukcijā paredz dūmu izvades ailu.

134. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme nepārsniedz astoņus metrus un ugunsaizsargātās kāpņu telpas ārsienās katrā stāvā nav atveramās dūmu izvades ailas, dūmu izvades ailu paredz kāpņu telpas augšējā zonā, kuras brīvā atvēruma laukums ir vismaz 5 % no kāpņu telpas laukuma un nav mazāks par 1 m2. Dūmu izvades ailu aizpildījumiem šajā gadījumā paredz vadību (atvēršanu un aizvēršanu) no manuālajām tālvadības iedarbināšanas ierīcēm, kas ierīkotas kāpņu telpā katra virszemes stāva līmenī.

135. Ja ugunsaizsargātā kāpņu telpā nav dūmu izvades ailu atbilstoši šā būvnormatīva 133. un 134.punktā minētajām prasībām, paredz dūmaizsargātu kāpņu telpu.

136. (Svītrots ar MK 11.04.2017. noteikumiem Nr. 201)

137. Kāpņu telpas ārdurvju platums nedrīkst būt mazāks par evakuācijas izeju minimālo platumu, kas noteikts šā būvnormatīva 120.punktā.

138. 1.veida dūmaizsargātās kāpņu telpās ar izeju no stāva caur ārējo atdalīto zonu attālumam no kāpņu telpas durvīm līdz logiem jābūt ne mazākam par diviem metriem.

139. Nav atļauts liftu izejas paredzēt 1.veida dūmaizsargātās kāpņu telpās.

140. Ailu (kas vērstas pret ārējām evakuācijas kāpnēm, kuras paredzētas kā evakuācijas izeja no būves stāviem, kā arī ārējo norobežojošo konstrukciju ugunsizturībai) aizpildījumiem divu metru attālumā no kāpnēm nepieciešama ugunsizturība vismaz EI-30 (izņemot U3 ugunsnoturības pakāpes būves).

5.3. Evakuācijas ceļa garums

141. Evakuācijas ceļa garumu un aprēķināmo telpas platību vienam lietotājam nosaka atbilstoši šā būvnormatīva pielikuma 6.tabulai. Evakuācijas ceļa garumu no strupceļa zonas nosaka kā 50 % no šā būvnormatīva pielikuma 6.tabulā norādītā attāluma. Ja evakuācijas ceļa garums pārsniedz šā būvnormatīva pielikuma 6.tabulā norādīto attālumu, veido aizsargātu evakuācijas ceļu.

142. Evakuācijas ceļa garumu no telpām, kuru platība nav lielāka par 50 m2, līdz evakuācijas izejai nosaka no telpas izejas durvīm, ja tās veras evakuācijas virzienā.

5.4. Evakuācijas ceļa gabarīti

143. Evakuācijas ceļa minimālais platums ir vismaz 1,20 metru, bet ārstniecības un aprūpes iestāžu telpās, kurās uzturas aprūpējamie lietotāji, kuri patstāvīgi nevar evakuēties, – vismaz 1,80 metru. Evakuācijas ceļa platumu atļauts samazināt līdz vienam metram, ja tas paredzēts līdz 50 evakuējamiem un līdz 700 mm, ja tas paredzēts līdz pieciem evakuējamiem.

144. Ja evakuējamo skaits no telpas vai no vienā stāvā izvietotām telpām pārsniedz 250 lietotājus, evakuācijas ceļa summāro platumu katriem nākamajiem 100 lietotājiem palielina par 50 cm.

145. Aprēķinot evakuācijas ceļa platumu, ņem vērā durvju vērtņu platumu, kuras veras no telpām uz evakuācijas ceļa pusi un var traucēt evakuācijas ceļa lietošanu, samazinot normatīvo evakuācijas ceļa platumu. Šādā gadījumā gaiteņa aprēķina platumu evakuācijas ceļa platuma aprēķinā samazina par:

145.1. pusi no durvju vērtnes platuma, ja durvis izvietotas gaiteņa vienā pusē;

145.2. durvju vērtnes platumu, ja durvis izvietotas abās gaiteņa pusēs posmā, kas ir īsāks par divkāršotu gaiteņa platumu.

146. Evakuācijas ceļa brīvais augstums ir vismaz divi metri, un šajā augstumā nav pieļaujami nekādi šķēršļi. Evakuācijas ceļa augstums pagrabstāvos, kuros paredzēts uzturēties ne vairāk par pieciem lietotājiem, ir vismaz 1,90 metri.

5.5. Durvis

147. Evakuācijas izejās durvis:

147.1. atveras evakuācijas virzienā, izņemot durvis būvēs, to daļās vai telpās, kurās lietotāju skaits ir mazāks par 25, vai durvis, kas ved uz citu ugunsdrošības nodalījumu;

147.2. netraucē lietotājiem ar kustību traucējumiem izmantot attiecīgos pārvietošanās līdzekļus;

147.3. ir viegli atveramas no telpas iekšpuses bez aizkavējuma un šķēršļiem (izņemot dzīvokļu durvis). Par aizkavējumu tiek uzskatīts jebkurš šķērslis, kas liedz atvērt durvis ilgāk par trim sekundēm;

147.4. ir aprīkotas ar pašaizvēršanās mehānismu, izņemot dzīvokļu durvis;

147.5. dzīvokļos, kurus izmanto īslaicīgai īrei, ir viegli atveramas bez atslēgas vai citas atvēršanas ierīces no telpas iekšpuses bez aizkavējuma un šķēršļiem.

148. Ugunsdrošas divviru durvis aprīko ar pašaizvēršanās mehānismiem, kuri secīgi aizver durvju vērtnes.

149. Durvju brīvais augstums evakuācijas ceļos un izejās ir vismaz divi metri. To durvju un eju augstumu, kas ved laukā no tehniskā stāva, kurā paredzēts uzturēties ne vairāk par pieciem lietotājiem, atļauts samazināt līdz 1,9 metriem, bet durvis izejām uz bēniņiem vai jumtu – līdz 1,5 metriem. Durvju brīvais platums ir vismaz 0,9 metri. Tehniskajām telpām, saimniecības telpām un citām būves telpām, kurās var atrasties līdz pieciem būves lietotājiem, durvju brīvo platumu atļauts samazināt līdz 700 mm.

150. Šā būvnormatīva 147.punktā minētās prasības neattiecas uz III lietošanas veida būvēm ar specifisku iekšējo režīmu, kā arī uz būvēm, kurās izmitinātas personas, kurām kompetentas institūcijas ir ierobežojušas pārvietošanās brīvību. Šajās telpās jāparedz citi pasākumi, kas nodrošina cilvēku evakuāciju ugunsgrēka gadījumā.

151. Ja evakuācija paredzēta no viena ugunsdrošības nodalījuma uz citu, durvju vēršanās virziens ir no tā ugunsdrošības nodalījuma, kurā var uzturēties lielāks lietotāju skaits.

152. Kāpņu telpas durvju minimālā ugunsizturība norādīta šā būvnormatīva pielikuma 1. tabulā. Būves daļās, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 metrus, kāpņu telpas durvju ugunsizturība ir vismaz EI-60.

153. Ja būves ugunsdrošajās būvkonstrukcijās izbūvētām durvīm, logiem, lūkām, vārtiem, vārstiem un citiem ailu aizpildījumiem atbilstoši lietošanas veidam vai tehnoloģijas prasībām jābūt atvērtā stāvoklī, paredz ierīces, kuras ugunsgrēka gadījumā nodrošina šo ailu aizpildījumu automātisku aizvēršanos.

154. Evakuācijas ceļos un izejās, kas paredzētas vairāk nekā 10 lietotāju evakuācijai, aizliegts izbūvēt turniketus, bīdāmas, saliekamas, paceļamas (nolaižamas) durvis un virpuļdurvis, ja tās nav aprīkotas ar ierīcēm manuālai atvēršanai vai ierīcēm, kas evakuācijas gadījumā nodrošina automātisku atvēršanu un nobloķēšanu atvērtā stāvoklī. Izbūvējot virpuļdurvis, papildus paredz veramu durvju izbūvi, nodrošinot minimālos evakuācijas izeju gabarītus.

155. Ugunsdrošās durvis, kas izbūvētas ugunsdrošās būvkonstrukcijās (izņemot dzīvokļu durvis) aprīko ar pašaizvēršanās mehānismu.

156. Ārējo durvju ugunsizturība un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase nav normēta (izņemot durvis, kas atrodas ugunsdrošās sienās, un durvis, kas ved uz ārējām evakuācijas kāpnēm).

5.6. Ugunsdzēsēju lifti

157. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 50 metrus, paredz vismaz vienu ugunsdzēsēju liftu. Prasība neattiecas uz būvēm vai būves daļām, kurās neuzturas pastāvīgi lietotāji.

158. Ugunsdzēsēju liftus projektē un izbūvē, ievērojot šādus nosacījumus:

158.1. ugunsdzēsēju liftu šahtas ir ugunsdroši atdalītas no citām telpām, tai skaitā no citas nozīmes liftu šahtām;

158.2. ugunsdzēsēju lifta kabīnes izmērs ir vismaz 1,1 x 1,4 metri;

158.3. katra ugunsdzēsēju lifta piestātne ir aprīkota ar ugunsdrošības priekštelpu;

158.4. ugunsdzēsēju lifta kabīne aprīkota ar divpusīgu sarunu iekārtu (starp kabīni un galveno iekāpšanas stāvu);

158.5. ugunsdzēsēju lifta elektroapgādi nodrošina vismaz divi neatkarīgi elektroapgādes avoti;

158.6. elektroenerģijas piegādes kabeļu ugunsizturība atbilst piemērojamajā standartā noteiktajai, bet nav mazāka par 30 minūtēm.

159. Galvenais iekāpšanas stāvs ugunsdzēsēju liftos ir būves galvenās ieejas stāvs, kas nodrošina ugunsdroši atdalītu tiešu ieeju no āra vai caur vestibilu, kura ugunsslodze nav lielāka par 300 MJ/m2.

5.7. Evakuācijas avārijapgaisme un apzīmējumi

160. Evakuācijas avārijapgaisme ir avārijapgaismes daļa, kas nodrošina apgaismojumu cilvēku evakuācijas laikā, ja nedarbojas pamatapgaisme.

161. Evakuācijas avārijapgaismi ierīko:

161.1. būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 metrus, – aizsargātos evakuācijas ceļos;

161.2. evakuācijas ceļos, tai skaitā aizsargātos evakuācijas ceļos, ja evakuējamo skaits ir 50 cilvēku un vairāk;

161.3. II, III, IV, IVa un V lietošanas veida būvēs vai telpās, ja tajās vienlaikus atrodas vairāk par 100 cilvēkiem;

161.4. ugunsaizsardzības sistēmu kontroles un vadības iekārtu telpās, ugunsdzēsības sistēmu sūkņu un to vadības mezglu telpās.

162. Evakuācijas izejas un evakuācijas ceļus, kas paredzētas vismaz 50 cilvēku evakuācijai, aprīko ar izgaismotiem evakuācijas izejas un evakuācijas ceļus norādītājiem. Izgaismotie evakuācijas izeju un evakuācijas ceļu norādītāji ir pastāvīgi ieslēgti darba režīmā vai paredzēta to automātiska ieslēgšanās no automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas vai automātiskās sprinkleru ugunsdzēsības sistēmas.

163. Evakuācijas apgaismes tīkli un izgaismotie evakuācijas izejas norādītāji ir pieslēgti diviem neatkarīgiem elektroapgādes avotiem. Rezerves elektroapgādes avots nodrošina izgaismoto evakuācijas izeju un evakuācijas ceļu norādītāju darbību vismaz 30 minūtes.

6. Būves dūmaizsardzība

164. Lai ugunsgrēka gadījumā ierobežotu dūmu izplatīšanos vai nodrošinātu dūmu izvadi no telpām, būvē paredz:

164.1. automātiskās gaisa virsspiediena sistēmas;

164.2. dūmu izvades ailas;

164.3. automātiskās dūmu un karstuma izvades sistēmas;

164.4. neautomātiskās dūmu un karstuma izvades sistēmas.

165. Automātiskās gaisa virsspiediena sistēmas paredz:

165.1. 2.veida dūmaizsargātās kāpņu telpās;

165.2. 3.veida dūmaizsargāto kāpņu telpu ugunsdrošības priekštelpās;

165.3. liftu šahtās būves daļā, kurā ir 2. vai 3. veida dūmaizsargāta kāpņu telpa;

165.4. liftu priekštelpās, kas atrodas būvēs ar dūmaizsargātām kāpņu telpām, ja nav paredzēta liftu šahtu automātiskā virsspiediena dūmaizsardzības sistēma;

165.5. aizsargātos evakuācijas ceļos, kuros nav dūmu izvades ailas;

165.6. I, II, III, IV, IVa, V, VI un VII lietošanas veida būves daļās, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 metrus un kurās ir dūmaizsargātās kāpņu telpas aizsargātos evakuācijas ceļos.

166. Šā būvnormatīva 165.2., 165.4., 165.5. un 165.6.apakšpunktā minētajās telpās automātiskās gaisa virsspiediena sistēmas darbību nodrošina tajā stāvā, kurā ir izcēlies ugunsgrēks.

167. Dūmu izvades ailas paredz katrā būves ugunsdrošības nodalījuma stāvā. Dūmu izvades ailas minimālā platība ir vismaz 0,5 m2.

167.1 Ja dūmu izvades aila atrodas augstāk par diviem metriem no telpas grīdas līmeņa, tai nodrošina manuālo tālvadību ar distances vadības ierīci (atvēršanai un aizvēršanai), kas atrodas pie evakuācijas izejas no aizsargājamās telpas un brīvi pieejama no telpas grīdas līmeņa.

168. Attālums no ugunsdrošības nodalījuma vai jebkura punkta stāvā līdz dūmu izvades ailai nedrīkst pārsniegt 15 metrus.

169. Atsevišķā telpā attālumu no jebkura punkta līdz dūmu izvades ailām var palielināt līdz 30 metriem, ja dūmu izvades ailas atrodas augstāk par diviem metriem no telpas grīdas līmeņa un dūmu izvades ailu kopējā platība ir:

169.1. telpās, kuru mainīgā ugunsslodze pārsniedz 1200 MJ/m2, – vismaz 3 % no aizsargājamās telpas platības;

169.2. telpās, kuru mainīgā ugunsslodze ir no 600 MJ/m2 līdz 1200 MJ/m2 (ieskaitot), – vismaz 1 % no aizsargājamās telpas platības;

169.3. telpās, kuru mainīgā ugunsslodze ir no 300 MJ/m2 līdz 600 MJ/m2 (ieskaitot), – vismaz 0,5 % no aizsargājamās telpas platības;

169.4. telpās, kuru mainīgā ugunsslodze nepārsniedz 300 MJ/m2 (ieskaitot), – vismaz 0,2 % no aizsargājamās telpas platības.

169.1 VI un VII lietošanas veida būvēs un telpās, kuras aizsargātas ar automātisko ugunsdzēsības sistēmu, dūmu izvades ailu kopējo platību šā būvnormatīva 169.1., 169.2. un 169.3 apakšpunktā minētajās telpās var samazināt uz 25 %.

170. Neautomātisko dūmu un karstuma izvades sistēmu paredz:

170.1. ugunsdrošības nodalījumā, stāvā un telpā, kurā nav dūmu izvades ailu, kas atbilst šā būvnormatīva 168. vai 169.punktā minētajām prasībām;

170.2. skatuvēs ar šņorbēniņiem;

170.3. pazemes stāvos, kuru zemākā stāva grīda atrodas zemāk par četriem metriem no vidējā zemes atzīmes līmeņa;

170.4. ja dūmu izvades ailas (dūmu lūkas) paredzētas jumta konstrukcijā.

170.1 Veidojot neautomātisko dūmu un karstuma izvades sistēmu ar dūmu lūkām:

170.1 1. paredz vismaz vienu dūmu lūku aizsargājamās telpas grīdas platībai 400 m2;

170.1 2. attālums starp dūmu lūkām nepārsniedz 20 metrus;

170.1 3. attālums no dūmu lūkas līdz ugunsdrošajai sienai nav mazāks par pieciem metriem.

171. Telpās, kurās nav iespējams ierīkot neautomātisko dūmu un karstuma izvades sistēmu ar dabīgo izvadi, paredz dūmu un karstuma izvades sistēmu ar mehānisko vilkmi vai mehānisko kompensācijas gaisa padevi.

172. Automātisko dūmu un karstuma izvades sistēmu paredz ātrijos.

173. Dūmu izvadi var neparedzēt no:

173.1. VI un VIa lietošanas veida telpām, kurās ugunsslodze nepārsniedz 300 MJ/m2;

173.2. citām telpām ar platību līdz 50 m2, kurās ugunsslodze nepārsniedz 300 MJ/m2;

173.3. telpām, caur kurām nenotiek cilvēku evakuācija, ja ugunsslodze tajās nepārsniedz 300 MJ/m2;

173.4. atklāta tipa būvēm;

173.5. U3 ugunsnoturības pakāpes būvju VI un VIa lietošanas veida telpām.

7. Automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas un ierīces

7.1. Vispārīgās prasības

174. Atbilstoši būves vai telpas lietošanas veidam un telpu plānojumam paredz šādas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas un ierīces:

174.1. autonomos ugunsgrēka detektorus;

174.2. automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas;

174.3. automātiskās balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmas;

174.4. automātiskās ugunsdzēsības sistēmas, automātiskās atdzesēšanas sistēmas un automātiskos ugunsdzēsības ūdens aizsegus;

174.5. automātiskās gaisa virsspiediena sistēmas;

174.6. automātiskās dūmu un karstuma izvades sistēmas.

175. Automātisko ugunsaizsardzības sistēmu projektē un izbūvē atbilstoši būvniecību un ekspluatāciju regulējošo normatīvo aktu prasībām, piemērojamo standartu norādījumiem, ugunsaizsardzības sistēmas elementu ražotāju prasībām, būves arhitektūras un plānojuma risinājumiem, kā arī būves ekspluatācijas un tehnoloģiskā procesa īpatnībām. Automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas patstāvīgi un mijiedarbībā ar citām inženiertehniskajām sistēmām nodrošina normatīvajos aktos paredzēto funkciju veikšanu automātiskajā un manuālajā vadības režīmā.

176. Automātiskā ugunsaizsardzības sistēma trauksmes, bojājumu, bloķēšanas ierīču un sistēmu signālus automātiski pārraida uz kontroles un signalizācijas ierīci (pulti), kuru pastāvīgi uzrauga personāls. Ja kontroles un signalizācijas ierīce (pults), kuru pastāvīgi uzrauga personāls, neatrodas ar šo sistēmu vienā aizsargājamā objektā, trauksmes signālu pārraida arī uz aizsargājamās būves fasādes redzamā vietā izvietoto gaismas un skaņas trauksmes ierīci, kas novietota vismaz 2,5 metrus augstāk par zemes virsmas (grīdas) līmeni.

177. Automātiskajām ugunsaizsardzības sistēmām nodrošina:

177.1. nepārtrauktu diennakts darbību dežurējošā (gaidīšanas) režīmā;

177.2. nepārtrauktu elektroapgādi vismaz no diviem elektroenerģijas piegādes avotiem, un elektroapgādes instalācijai paredz ugunsaizsardzību, kas ugunsgrēka gadījumā nodrošina vismaz 30 minūtes ilgu sistēmas darbību;

177.3. dežurējošā režīmā un darbības režīmos - vadības (palaišanas) ķēžu, strāvas piegādes avotu (pamata un rezerves) un sakaru līniju darbspējas automātisku kontroli ar akustisko un vizuālo signalizāciju.

178. Sprādzienbīstamā un ķīmiski agresīvā vidē automātiskajās ugunsaizsardzības sistēmās izmanto ierīces un instalāciju, kas paredzētas uzstādīšanai un darbībai attiecīgajā vidē.

179. Kontroles un signalizācijas ierīci (pulti) izvieto viegli pieejamās vietās (telpās), ieteicams – būves pirmajā stāvā vai cokola stāvā.

180. Automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas veidu (tipu) nosaka būvniecības ierosinātājs projektēšanas uzdevumā atbilstoši normatīvajiem aktiem un iekārtu ražotāju tehniskajiem noteikumiem.

181. Automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas balss, skaņas vai vizuālās signalizācijas ierīces var neparedzēt būvēs un telpās, kurās uzturas personas, kurām kompetentas institūcijas ir ierobežojušas pārvietošanās brīvību, kā arī ārstniecības un aprūpes iestāžu telpās, kurās uzturas cilvēki, kas nav spējīgi patstāvīgi evakuēties. Ugunsgrēka izziņošanu šādās būvēs un telpās paredz saskaņā ar projektēšanas uzdevumu.

7.2. Prasības autonomiem ugunsgrēka detektoriem

182. Autonomos ugunsgrēka detektorus paredz:

182.1. I lietošanas veida būvēs, izņemot saimniecības ēkas un būves. Katrā dzīvoklī paredz vismaz vienu autonomu ugunsgrēka detektoru, kas reaģē uz dūmiem;

182.2. II un III lietošanas veida būvēs un telpās, kurās ir ne vairāk par 10 izmitināšanas vietām. Detektorus izvieto telpās, kuras paredzētas gulēšanai.

183. Autonomos detektorus uzstāda atbilstoši ražotāja tehniskajiem noteikumiem un projektēšanas uzdevumam.

184. Autonomos ugunsgrēka detektorus var aizstāt ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu vai ar ugunsgrēka detektoriem, kuri pieslēgti pie citas sistēmas kontroles un signalizācijas ierīces (pults).

7.3. Prasības automātiskajām ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmām

185. Automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas paredz:

185.1. II un III lietošanas veida būvēs un telpās, kurās ir vairāk par 10 izmitināšanas vietām;

185.2. II, III, IV, IVa un V lietošanas veida būvēs un telpās, kuru stāvu kopējā platība ir lielāka par 200 m2;

185.3. VI lietošanas veida būvēs (izņemot rezervuārus) un telpās, kuru platība pārsniedz 50 m2 un kurās paredz naftas, naftas produktu un citu viegli uzliesmojošu vielu pārsūknēšanu, izliešanu, izsniegšanu, fasēšanu vai uzglabāšanu;

185.4. VI un VII lietošanas veida būvēs un telpās, kuru kopējā platība pārsniedz 1000 m2 un ugunsslodze pārsniedz 25 MJ/m2;

185.5. citu automātisko ugunsaizsardzības sistēmu vadībai, kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem un projektēšanas uzdevumam ir nepieciešams automātiskais vadības režīms;

185.6. IV, IVa, V, VI, VII lietošanas veida telpās, kas izvietotas I lietošanas veida būvē;

185.7. pazemes stāvos, kuru zemākā stāva grīda atrodas zemāk par četriem metriem no vidējā zemes atzīmes līmeņa.

186. Automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu var neparedzēt atklāta tipa būvēs un mazstāvu dzīvojamo māju palīgēkās.

187. Automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu projektē, nodrošinot ugunsgrēka automātisku atklāšanu un trauksmes signālu pārraidi katrā telpā šā būvnormatīva 185.punktā minētajās būvēs, izņemot:

187.1. sanitārtehniskās un tehniskās telpas, kuru ugunsslodze ir mazāka par 25 MJ/m2;

187.2. inženiertīklu šahtas;

187.3. saldētavas, kuru tilpums ir mazāks par 20 m3.

188. Būvēs, kurās paredzēta automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas ierīkošana, aizsargātos evakuācijas ceļos un kāpņu telpās uzstāda ugunsgrēka detektorus, kuri reaģē uz dūmiem.

189. Ugunsgrēka atklāšanas gadījumā automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma nosūta signālu citu ugunsdzēsības inženiertehnisko sistēmu vadībai atbilstoši normatīvajiem aktiem un projektēšanas uzdevumam.

190. Automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu var neparedzēt telpās, kurās tās funkcijas pilda cita automātiskā ugunsaizsardzības sistēma, ievērojot šā būvnormatīva 188.punktā minētās prasības.

7.4. Prasības automātiskajām balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmām

191. Automātiskās balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmas paredz:

191.1. II, IV, IVa un V lietošanas veida būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 metrus vai kurās vienlaikus var atrasties vairāk par 500 lietotājiem;

191.2. III lietošanas veida būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz astoņus metrus un kurās ir vismaz 50 izmitināšanas vietas;

191.3. muzeju un izstāžu ēkās un telpās, kuru kopējā platība pārsniedz 1000 m2.

192. Automātisko balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmu šā būvnormatīva 191.punktā minētajās būvēs projektē, nodrošinot trauksmes balss paziņojuma saprotamību katrā telpā, kurā var atrasties cilvēki.

193. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme nepārsniedz 28 metrus, automātiskajā balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmā var paredzēt izziņošanas zonas, kas vienlaikus izziņo informāciju pa vairākiem stāviem. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 metrus, viena izziņošanas zona nedrīkst būt lielāka par vienu būves stāvu.

194. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 metrus, automātisko balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmu projektē tā, lai stāvos ugunsgrēku automātiskajā un manuālajā vadības režīmā var izziņot šādā secībā:

194.1. izziņošanas zonās stāvā, kurā izcēlies ugunsgrēks;

194.2. izziņošanas zonās virs stāva, kurā izcēlies ugunsgrēks;

194.3. citās izziņošanas zonās.

7.5. Prasības automātiskajām ugunsdzēsības sistēmām, automātiskajām ūdens atdzesēšanas sistēmām un automātiskajiem ugunsdzēsības ūdens aizsegiem

195. Automātiskās ugunsdzēsības sistēmas paredz:

195.1. ugunsdrošības nodalījumos, kuru platība pārsniedz šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā norādīto maksimāli pieļaujamo platību;

195.2. I lietošanas veida būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 75 metrus;

195.3. būvēs (izņemot I lietošanas veida būves), kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 50 metrus;

195.4. būves pazemes stāvos, kuru platība ir lielāka par 1000 m2 un kuru zemākā stāva grīda atrodas zemāk par četriem metriem no vidējā zemes atzīmes līmeņa;

195.5. būvēs, telpās vai telpas daļās (atbilstoši projektēšanas uzdevumam), kurās atrodas unikāli eksponāti, materiāli, izdevumi, rokraksti, katalogi, apraksti, pārskati un iekārtas, kā arī citi īpaši vērtīgi dokumenti un informācija;

195.6. IV lietošanas veida būves ugunsdrošības nodalījumos, kuros ir skatītāju tribīnes ar vismaz 5000 sēdvietām, ja zem tribīnes ir telpas, kurās ugunsslodze ir lielāka par 300 MJ/m2;

195.7. IV lietošanas veida būvēs, kurās ir skatuve ar šņorbēniņiem, ja vienā ugunsdrošības nodalījumā ir vismaz 800 sēdvietu vai skatuves platība pārsniedz 120 m2, paredzot skatuves nodalījuma skatuves un zemskatuves telpās automātisko ugunsdzēsības sistēmu;

195.8. VI lietošanas veida būves telpās, kurās paredzēta naftas, naftas produktu un citu viegli uzliesmojošu vielu pārsūknēšana, izliešana un izsniegšana, kuru platība pārsniedz 300 m2 un kuru ugunsslodze pārsniedz 1200 MJ/m2 vai sūkņu kopējā ražība pārsniedz 1200 m3/h, kā arī VI lietošanas veida būves telpās, kurās paredzēta naftas, naftas produktu un citu viegli uzliesmojošu vielu fasēšana vai uzglabāšana, kuru platība pārsniedz 300 m2 un kuru ugunsslodze pārsniedz 1200 MJ/m2;

195.9. IV lietošanas veida būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz astoņus metrus, ugunsdrošības nodalījumos, kuru platība ir lielāka par 5000 m2 ;

195.10. VII lietošanas veida būvēs ugunsdrošības nodalījumos, kuros paredzēta vismaz 25 transportlīdzekļu izvietošana ar liftiem un citām transportlīdzekļu transportēšanas iekārtām;

195.11. naftas, naftas produktu un citu viegli uzliesmojošu vielu virszemes rezervuāros, kuru tilpums ir lielāks par 5000 m3.

196. Automātiskās ugunsdzēsības sistēmas var neparedzēt atklātās būvēs.

197. Būvēs un telpās, kurās paredzēta citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas ierīkošana, šo sistēmu ieslēgšanu darbībā automātiskajā vadības režīmā paredz atbilstoši normatīvajiem aktiem un projektēšanas uzdevumam.

198. Automātiskās ūdens atdzesēšanas sistēmas un automātisko ūdens aizsegu paredz ugunsdrošības norobežojošo konstrukciju un ailu aizsardzībai atbilstoši normatīvajiem aktiem un projektēšanas uzdevumam.

199. Ja ūdensapgādes avoti ugunsdzēsības vajadzībām nevar nodrošināt nepieciešamo ūdens spiedienu automātisko ugunsdzēsības sistēmu, automātisko ugunsdzēsības ūdens aizsegu un automātisko atdzesēšanas sistēmu darbībai, paredz vismaz divus (darba un rezerves) neatkarīgus ugunsdzēsības sūkņus vai sūkņu grupas. Katrs sūknis vai viena sūkņu grupa nodrošina ugunsdzēsības vajadzībām nepieciešamo ūdens spiedienu un plūsmu. Vismaz vienam sūknim vai sūkņu grupai automātiskajās ugunsdzēsības sistēmās jābūt ar iekšdedzes dzinēju vai arī ugunsdzēsības sūkņu elektroapgādei paredz elektroģeneratoru ar iekšdedzes dzinēju. Elektroģenerators automātiski nodrošina ugunsdzēsības sūkņu elektroapgādi, ja sūkņu darbības laikā tiek traucēta elektroapgādes tīkla darbība.

200. Šā būvnormatīva 195.1., 195.2., 195.3., 195.4., 195.5., 195.7., 195.8. un 195.10.apakšpunktā minētajās būvēs un telpās jābūt ūdens sprinkleru vai ūdens drenčeru tipa automātiskajām ugunsdzēsības sistēmām (izņemot būves un telpas, kurās ugunsgrēka dzēšana ar ūdeni nebūs iespējama vai būs neefektīva un kurās jāparedz cita tipa automātiskā ugunsdzēsības sistēma, kas nesamazinās cilvēku evakuācijas drošību).

7.6. Prasības automātiskajām dūmu un karstuma izvades sistēmām un automātiskajām gaisa virsspiediena sistēmām

7.6.1. Vispārīgās prasības

201. Automātiskajai dūmu un karstuma izvades sistēmai un automātiskajai gaisa virsspiediena sistēmai jānodrošina vismaz 30 minūtes ilgu nepārtrauktu darbību ugunsgrēka gadījumā, nodrošinot attiecīgu sistēmu elektroapgādes, vadības un kontroles ķēžu ugunsaizsardzību.

202. Automātisko gaisa virsspiediena sistēmu gaisa iesūcējus, automātisko dūmu un karstuma izvades sistēmu dūmu izvades un kompensējošos gaisa iesūcējus projektē tā, lai no būves izvadāmie dūmi netiktu novadīti (recirkulēti) atpakaļ degošajā būvē un uz blakus esošajām būvēm.

202.1 Daudzdzīvokļu ēkās automātiskajām gaisa virsspiediena sistēmām un automātiskajām dūmu un karstuma izvades sistēmām paredz automātisko vadību no automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas ugunsgrēka detektoriem, kas reaģē uz dūmiem un izvietoti koplietošanas evakuācijas ceļos (gaiteņos, ugunsdrošības priekštelpās, liftu priekštelpās, kāpņu telpās, aizsargātos evakuācijas ceļos), un manuālo tālvadību no automātiskās gaisa virsspiediena sistēmas un automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas manuālajām iedarbināšanas ierīcēm, kas izvietotas koplietošanas evakuācijas ceļos katrā ēkas stāvā.

7.6.2. Prasības automātiskajām gaisa virsspiediena sistēmām un automātiskām dūmu un karstuma izvades sistēmām

203. Automātiskajām gaisa virsspiediena sistēmām paredz automātisko vadību no signāla, ko ģenerē:

203.1. automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas;

203.2. automātiskās sprinkleru ugunsdzēsības sistēmas;

203.3. manuālās tālvadības un distances vadības ierīces, kas ierīkotas evakuācijas ceļos pie izejām no telpām, kas aizsargātas ar šo sistēmu, un telpās, kurās atrodas šo sistēmu vadības un kontroles pultis.

204. Automātiskajām dūmu un karstuma izvades sistēmām paredz automātisko vadību no signāla, ko ģenerē:

204.1. automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas;

204.2. automātiskās sprinkleru ugunsdzēsības sistēmas;

204.3. ar manuālo tālvadību no distances vadības ierīcēm, kas ierīkotas evakuācijas ceļos pie izejām no telpām, kas aizsargātas ar šo sistēmu, un telpās, kurās atrodas šo sistēmu vadības un kontroles pultis.

205. Automātiskās dūmu un karstuma izvades sistēmas dūmu vārstus un dūmu lūkas paredz telpu augšdaļā ne zemāk par 80 % no telpas augstuma.

206. Automātiskos kompensācijas gaisa padošanas atvērumus vai ailas paredz telpu apakšdaļā.

207. Ātrijos, kas augstāki par 24 metriem, paredz automātisko dūmu un karstuma izvades sistēmu ar mehānisko vilkmi vai mehānisko kompensācijas gaisa padevi.

8. Neautomātiskās ugunsaizsardzības sistēmas

8.1. Vispārīgās prasības

208. Atbilstoši būves vai telpas lietošanas veidam un telpu plānojumam paredz šādas neautomātiskās ugunsaizsardzības sistēmas:

208.1. neautomātiskās ugunsdzēsības sistēmas;

208.2. neautomātiskās ūdens atdzesēšanas sistēmas;

208.3. neautomātiskie ugunsdzēsības ūdens aizsegi;

208.4. neautomātiskās dūmu un karstuma izvades sistēmas.

209. Neautomātiskās ugunsdzēsības sistēmas var aizstāt ar automātisko ugunsdzēsības sistēmu.

8.2. Prasības neautomātiskajām ugunsdzēsības sistēmām, neautomātiskajām ūdens atdzesēšanas sistēmām un neautomātiskajiem ūdens ugunsdzēsības aizsegiem

210. Neautomātiskās ugunsdzēsības sistēmas paredz:

210.1. naftas, naftas produktu un citu viegli uzliesmojošu vielu virszemes rezervuāros, kuru tilpums ir 3000-5000 m3;

210.2. naftas produktu un citu viegli uzliesmojošu vielu izliešanas, iepildīšanas un pārsūknēšanas dzelzceļu inženierbūvēs (estakādēs), kuru garums ir lielāks par 100 metriem;

210.3. tankkuģu piestātņu tehnoloģiskajos laukumos.

211. Neautomātiskās ūdens atdzesēšanas sistēmas paredz naftas, naftas produktu, gāzes un citu viegli uzliesmojošu vielu virszemes rezervuāros, kuru sienas ir augstākas par 12 metriem.