Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem

Ministru kabineta noteikumi Nr. 338Rīgā 2017. gada 13. jūnijā (prot. Nr. 30 24. §)

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumuun sociālās palīdzības likuma 17. panta otro daļuun Bērnu tiesību aizsardzības likuma37. panta septīto daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka prasības:

1.1. sociālo pakalpojumu sniedzējiem;

1.2. bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes iestādēm.

II. Vispārīgās prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem

2. Sociālo pakalpojumu sniedzējs:

2.1. ir komersants, kooperatīvā sabiedrība, biedrība, nodibinājums, reliģiska organizācija, valsts vai pašvaldības iestāde vai cits tiesību subjekts;

2.2. nodarbina personas ar atbilstošu izglītību, pamatojoties uz darba līgumu vai uzņēmuma līgumu. Nepieciešamo darbinieku skaitu nosaka sociālo pakalpojumu sniedzēja institūcijas vadītājs vai augstāka institūcija, pamatojoties uz sociālo pakalpojumu sniedzēja institūcijas vadītāja priekšlikumu;

2.3. nodrošina vienmērīgu un racionālu darba uzdevumu sadali starp darbiniekiem;

2.4. ievēro Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos minētās prasības attiecībā uz bērnu tiesību un interešu ievērošanu un aizsardzību, ja sociālos pakalpojumus sniedz bērniem;

2.5. ir izstrādājis un apstiprinājis darba kārtības un drošības noteikumus, kuros norādītas darbinieka tiesības, pienākumi, atbildība un citas būtiskas normas, kas jāievēro sociālo pakalpojumu sniegšanas laikā, kā arī nodrošina darbiniekiem iespēju iepazīties ar šiem noteikumiem;

2.6. sociālo pakalpojumu sniegšanas laikā nodrošina pirmo palīdzību klientiem;

2.7. vismaz reizi trijos gados veic iekšējo pašnovērtējumu par nodrošināto sociālo pakalpojumu kvalitāti un atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ja nav ieviesta un uzturēta kvalitātes vadības sistēma vai iegūts sociālo pakalpojumu kvalitātes EQUASS (The European Quality in Social Services) sertifikāts;

2.8. ir reģistrēts ārstniecības iestāžu reģistrā, ja sociālā pakalpojuma ietvaros tiek veikta ārstniecība, izņemot gadījumu, ja sociālo pakalpojumu sniedzējam ir līgums ar ārstniecības iestādi par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu.

3. Sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina šādu publiski pieejamu informāciju, tai skaitā tīmekļvietnē:

3.1. sociālo pakalpojumu sniedzēja mērķi, uzdevumi, organizatoriskā struktūra un darba organizācija;

3.2. sniedzamie sociālie pakalpojumi un to saņemšanas kārtība;

3.3. katra sociālā pakalpojuma cena un samaksas kārtība, ja par sociālo pakalpojumu daļēji vai pilnībā maksā klients;

3.4. administratīvā personāla un speciālistu pieņemšanas laiki, kā arī kontaktinformācija saziņai.

4. Sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina:

4.1. klientu reģistrēšanu sociālā pakalpojuma saņemšanai rindas kārtībā, ja sociālo pakalpojumu nevar nodrošināt uzreiz;

4.2. sociālo pakalpojumu satura un apjoma plānošanu un nodrošināšanu atbilstoši klienta vajadzībām un interesēm;

4.3. skaidrojumu par klientam sniedzamā sociālā pakalpojuma mērķiem, apjomu un saņemšanas regularitāti, nepieciešamajām izmaiņām, mainoties klienta funkcionālajam stāvoklim, sociālās funkcionēšanas spējām vai citiem apstākļiem;

4.4. klienta ģimenes vai mājsaimniecības locekļu iesaistīšanu sociālā pakalpojuma sniegšanas procesā, ja tas ir nepieciešams, izņemot gadījumus, ja tas nav klienta interesēs;

4.5. ar klientu saistītās informācijas iegūšanu, lietošanu un glabāšanu atbilstoši ierobežotas pieejamības informācijas statusam un fizisko personu datu aizsardzības prasībām;

4.6. klienta privātās dzīves neaizskaramības ievērošanu;

4.7. ētikas principu ievērošanu un darbību klienta labākajās interesēs;

4.8. ziņu sniegšanu tiesībaizsardzības institūcijām atbilstoši kompetencei, ja rodas aizdomas, ka klients varētu būt veicis vai pret viņu varētu būt veiktas prettiesiskas darbības;

4.9. multidisciplināro un starpnozaru sadarbības principu piemērošanu sociālo pakalpojumu rezultātu sasniegšanai un ilgtspējas nodrošināšanai;

4.10. epidemioloģisko drošību institūcijas darbiniekiem, klientiem un apmeklētājiem.

5. Lai nodrošinātu sociālos pakalpojumus, sociālo pakalpojumu sniedzējs:

5.1. veic sākotnējo klienta sociālās situācijas novērtēšanu, ja tas atbilst sniegtā sociālā pakalpojuma veidam;

5.2. nosaka klienta sociālās problēmas, kuras tiks risinātas, izmantojot sociālo pakalpojumu;

5.3. plāno un dokumentē sociālā pakalpojuma sniegšanas procesu;

5.4. atbilstoši sniedzamā pakalpojuma veidam izstrādā individuālo sociālās rehabilitācijas, sociālās aprūpes, bērna attīstības vai personas vai ģimenes atbalsta plānu, kurā ietver:

5.4.1. risināmās problēmas definējumu;

5.4.2. ilgtermiņa un īstermiņa mērķus;

5.4.3. uzdevumus, veicamos pasākumus, termiņu, sagaidāmo rezultātu un atbildīgo personu;

5.5. vienojas ar klientu par veicamajiem pasākumiem sociālās problēmas risināšanai vai mazināšanai un nodrošina plānotā sociālā pakalpojuma apjoma izpildi, atspoguļojot sociālā pakalpojuma sniegšanas procesu (piemēram, apmeklējumu un darbību reģistrācija, sarunu protokoli, informācija par veicamajiem uzdevumiem un darbībām);

5.6. ne retāk kā reizi 12 mēnešos un pēc attiecīgā sociālā pakalpojuma sniegšanas beigām novērtē klienta sociālās situācijas izmaiņas un sasniegtos rezultātus.

6. Sociālo pakalpojumu sniedzējs:

6.1. veido bērnu reģistru (1. pielikums) vai pilngadīgu klientu reģistru (2. pielikums), kurā iekļauj informāciju attiecīgi par bērna vai pilngadīgā klienta iestāšanos sociālo pakalpojuma sniedzēja institūcijā un izstāšanos no tās, ja sociālais pakalpojums ir ar izmitināšanu, vai veic klientu apmeklējumu uzskaiti, ja sociālais pakalpojums ir bez izmitināšanas;

6.2. veido klienta lietu (papīra vai elektroniskā formā), kurā iekļauj šādus dokumentus un ietver šādas ziņas:

6.2.1. informāciju par klientu, ar sociālo pakalpojumu sniegšanu saistītos dokumentus vai to atvasinājumus (piemēram, klienta iesniegumi, klienta vai mājsaimniecības locekļu sociālās situācijas novērtējums, sociālā pakalpojuma saņemšanas pamatojums, klienta iesaistīšanās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas procesos vai atteikšanās saņemt sociālo pakalpojumu, kā arī cita būtiska informācija, kas saistīta ar klienta sociālo problēmu risināšanu);

6.2.2. šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minēto plānu, sociālo pakalpojumu sniegšanas procesa atspoguļojumu un rezultātu novērtējumu;

6.2.3. informāciju par klienta funkcionālajiem traucējumiem un to smaguma pakāpi;

6.2.4. informāciju par ārstniecības personas noteikto ārstēšanās ieteikumu izpildi, ja sociālo pakalpojumu sniegšanā ir iesaistīta ārstniecības persona un tā ir sniegusi atbalstu noteikto ārstēšanās ieteikumu izpildē;

6.2.5. līgumu ar klientu, viņa likumisko pārstāvi vai audžuģimeni, ja bērns ir ievietots audžuģimenē, par sociālā pakalpojuma sniegšanu, kurā nosaka sniedzamā sociālā pakalpojuma saturu, apjomu un samaksas kārtību, kā arī pušu tiesības un pienākumus;

6.2.6. citu informāciju, kas ir būtiska sociālo pakalpojumu sniegšanai, apturēšanai vai izbeigšanai;

6.3. nosaka darbinieku skaitu;

6.4. izstrādā:

6.4.1. kārtību, kādā rīkoties ārkārtas situācijās, ja sociālais pakalpojums ir ar izmitināšanu, un iepazīstina ar to klientus un darbiniekus;

6.4.2. kārtību, kādā klients uz laiku tiek izolēts, ja viņš apdraud savu vai citu cilvēku dzīvību vai veselību, un tiek nodrošināta klienta uzraudzība, ja sociālais pakalpojums ir ar izmitināšanu, kā arī iepazīstina ar šo kārtību klientus un darbiniekus;

6.4.3. kārtību, kādā iestāde nodrošina epidemioloģisko drošību.

7. Šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minētos reģistrus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas glabā 75 gadus, pārējās institūcijas – 10 gadus pēc pēdējā ieraksta veikšanas.

8. Šo noteikumu 6.2. apakšpunktā minēto klienta lietu glabā 10 gadus pēc tam, kad attiecīgajam klientam tiek izbeigta sociālā pakalpojuma sniegšana.

9. Sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina darbiniekiem regulāru profesionālās kompetences pilnveidi:

9.1. apmācības:

9.1.1. institūcijas vadītājam, struktūrvienības vadītājam, kurš ir tieši iesaistīts sociālā pakalpojuma sniegšanā un organizēšanā, un sociālajam darbiniekam – ne mazāk par 72 akadēmiskajām stundām triju gadu laikā;

9.1.2. sociālajam aprūpētājam, sociālajam rehabilitētājam un sociālās palīdzības organizatoram – ne mazāk par 48 akadēmiskajām stundām triju gadu laikā;

9.1.3. aprūpētājam, sociālajam audzinātājam un auklim – ne mazāk par astoņām akadēmiskajām stundām gadā;

9.1.4. pārējiem darbiniekiem – atbilstoši nepieciešamībai;

9.2. supervīziju (individuālo, grupas, komandas, organizācijas):

9.2.1. sociālā darba speciālistam, institūcijas vadītājam un struktūrvienības vadītājam, kurš ir tieši iesaistīts sociālā pakalpojuma sniegšanā un organizēšanā, – ne mazāk par 10 supervīzijas sesijām gadā;

9.2.2. pārējiem darbiniekiem – atbilstoši nepieciešamībai.

10. Sociālo pakalpojumu sniedzēja telpas un vide ir piemērotas sociālā pakalpojuma sniegšanai:

10.1. būves vai telpu grupas lietošanas veids atbilst normatīvajos aktos par būvju klasifikāciju noteiktajām prasībām;

10.2. telpas ir piemērotas un aprīkotas atbilstoši to lietošanas mērķim, ievērojot klientu vecumu un funkcionālo stāvokli;

10.3. telpu plānojums, daudzums un veidi atbilst klientu vajadzībām un risināmo problēmu specifikai;

10.4. klientiem ar kustību traucējumiem ir piemērotas telpas ēkas pirmajā stāvā, un šajās telpās ir pieejams pilns sociālo pakalpojumu apjoms, ja sociālo pakalpojumu sniedzējs sociālos pakalpojumus sniedz telpās, kuras ir izvietotas vairākos stāvos, un ēkā nav lifta vai pacēlāja;

10.5. (svītrots ar MK 11.09.2018. noteikumiem Nr. 571);

10.6. telpu un teritorijas iekārtošanā izmanto universālā dizaina elementus, kas mazina klienta funkcionālo traucējumu ietekmi uz personas sociālās funkcionēšanas spējām;

10.7. speciālistu individuālās konsultācijas un grupu nodarbības ar klientiem notiek telpā, kurā iespējams ievērot konfidencialitāti;

10.8. klientiem un apmeklētājiem ir nodrošināta uzgaidāmā telpa ar sēdvietām, izņemot ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes sociālo pakalpojumu, un iespēja izmantot sanitāro telpu ar tualeti un roku mazgātni;

10.9. darbiniekiem ir nodrošināta pārģērbšanās vieta, atpūtas un higiēnas telpas, ja klientiem tiek nodrošināts sociālais pakalpojums ar izmitināšanu. Sniedzot ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes sociālo pakalpojumu, darbinieki var izmantot klientiem paredzēto higiēnas telpu;

10.10. ja sociālais pakalpojums tiek nodrošināts ar izmitināšanu:

10.10.1. klientiem ir nodrošināta iespēja izmantot dušu vai vannu;

10.10.2. klientiem ir nodrošināta iespēja izmantot telpu vai vietu personīgās veļas mazgāšanai un žāvēšanai, kā arī apavu kopšanai;

10.10.3. guļamtelpas vai guļamvietas ir izvietotas atsevišķi vīriešiem, sievietēm un ģimenēm. Kopīgas guļamtelpas, nešķirojot pēc dzimumiem, var nodrošināt bērniem līdz septiņu gadu vecumam;

10.11. telpas ir aprīkotas atbilstoši spēkā esošajām epidemioloģiskās drošības prasībām.

10.1 Sociālo pakalpojumu sniedzējs var nodrošināt vairākus sociālos pakalpojumus dažādām klientu grupām vienā ēkā, veidojot daudzfunkcionālu sociālo pakalpojumu centru. Sociālo pakalpojumu sniedzējs daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra nodrošināto sociālo pakalpojumu sniegšanā un darbinieku iesaistē ievēro šajos noteikumos minētās attiecīgajam sociālajam pakalpojumam noteiktās prasības, kā arī nodrošina:

10.11. sociālos pakalpojumus atbilstoši klientu grupas vajadzībām;

10.12. klientu iesaisti sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes pasākumos, nepieļaujot situāciju, ka vienlaikus darbojas savstarpēji nesaderīgas klientu grupas;

10.13. atbalstu klientu problēmu risināšanā, grupējot viņus atbilstoši problēmu risināšanas veidam un izstrādājot atsevišķas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas programmas.

11. Ja sociālo pakalpojumu sniedzējs sniedz sociālo pakalpojumu, kuram šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos nav noteiktas īpašas prasības, sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina vispārīgo prasību izpildi atbilstoši sniedzamā sociālā pakalpojuma specifikai.

III. Prasības sociālā darba pakalpojuma sniedzējiem(pašvaldību sociālajiem dienestiem)

12. Pašvaldības sociālais dienests (turpmāk – sociālais dienests) veic sociālo darbu, organizē un sniedz sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, piesaista sociālo resursu sistēmas, lai risinātu sociālās problēmas, kas aktuālas konkrētiem indivīdiem, ģimenēm un sociālām grupām ar kopīgām interesēm vai dzīvojošām vienā teritoriālajā vienībā.

13. Sociālais dienests nodrošina Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto sociālā darba speciālistu skaitu atbilstoši specializācijai, ņemot vērā administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzību specifiku.

14. Sociālais dienests:

14.1. nodrošina klienta lietas satura izstrādi un apraksta sociālā darba ar gadījumu vadības procesu;

14.2. nodrošina klienta apkalpošanu vai vienošanos par atkārtotas tikšanās laiku un vietu;

14.3. vada sociālā gadījuma procesu un dokumentē to, izvērtē situāciju un, ja nepieciešams, apseko klienta dzīvesvietu;

14.4. nodrošina, ka sociālās situācijas izpēte tiek uzsākta 10 darbdienu laikā kopš pirmreizējās informācijas saņemšanas, bet krīzes situācijās – nekavējoties;

14.5. atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem kritērijiem veic riska novērtēšanu ģimenēs ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, aizpilda šo noteikumu 4. pielikumā minēto riska novērtējuma anketu par bērnu, bērna vecākiem un, ja nepieciešams, citām pilngadīgām personām, kas piedalās bērna ikdienas aprūpē vai arī veic daudzpakāpju izvērtēšanu ģimenēs ar bērniem. Daudzpakāpju izvērtēšanu veic sociālais darbinieks, kurš ir pilnveidojis savu profesionālo kompetenci, piedaloties Labklājības ministrijas mācībās un apgūstot uz ģimeni vērsta sociālā gadījuma vadīšanas modeli darbam ģimenēs ar bērniem;

14.6. pēc sadarbības institūciju vai citu avotu sniegtās informācijas par iespējamu bērnu tiesību aizskārumu vai apdraudējumu veic šo noteikumu 14.5. apakšpunktā minēto riska novērtēšanu vai daudzpakāpju izvērtēšanu;

14.7. veic sociālā darba ar gadījumu pirmreizēju novērtēšanu sešus mēnešus pēc sociālā darba ar gadījumu uzsākšanas un turpmāk atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi 12 mēnešos un noslēdzot darbu ar gadījumu;

14.8. ne retāk kā reizi sešos mēnešos atkārtoti novērtē šo noteikumu 14.5. un 14.6. apakšpunktā ​​​​​​​ minētos riskus vai īsteno uz ģimeni vērstu sociālo darbu ar gadījumu atbilstoši sociālā darbinieka sadarbības plānam ar ģimeni;

14.9. organizē resursu tīkla apzināšanu un nepieciešamo resursu piesaisti atbilstoši sociālā darba ar gadījumu izvēlētajai metodei un risināšanas specifikai;

14.10. veido sadarbības komandas, pieņem sadarbības komandu izstrādātos sadarbības, pienākumu un savstarpējas saziņas noteikumus;

14.11. ja nepieciešams, organizē klienta nokļūšanu līdz sociālo vai citu pakalpojumu saņemšanas vietai un atpakaļ, ja klients nevar nokļūt ar sabiedrisko vai personisko transportu.

15. Ja sociālais dienests veido attālinātos klientu pieņemšanas punktus, tajos tiek nodrošināta sociālā darbinieka pieņemšana vismaz reizi nedēļā.

IV. Prasības pakalpojuma sniedzējiem, kas nodrošina sociālo aprūpi mājās

16. Pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina sociālo aprūpi mājās (turpmāk – aprūpe mājās), klientiem, kuri objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt, sniedz šādus pakalpojumus pamatvajadzību apmierināšanai:

16.1. palīdzību personīgās higiēnas nodrošināšanā (piemēram, mazgāšanās, inkontinences līdzekļu nomaiņa, ķemmēšanās, skūšanās, protēžu kopšana), izņemot podologa pakalpojumus;

16.2. palīdzību apģērbties un noģērbties, gultas veļas nomaiņu;

16.3. palīdzību iekļūt gultā un izkļūt no tās, pozicionēšanu un pārvietošanos;

16.4. ēdiena gatavošanu un palīdzību paēst;

16.5. pārtikas produktu, medikamentu un citu sīkpreču piegādi;

16.6. palīdzību mājvietas uzkopšanā (piemēram, trauku mazgāšana, telpu mitrā uzkopšana, sadzīves atkritumu iznešana);

16.7. ārstniecības personas izsaukšanu, atbalstu medikamentu lietošanā, palīdzību sadarbībā ar dažādām institūcijām (piemēram, samaksāt rēķinus);

16.8. kurināmā piegādi telpās, krāsns kurināšanu;

16.8.1 bērna pieskatīšanu, uzraudzību un saturīgu laika pavadīšanu, ja pakalpojuma sniedzējs nodrošina aprūpes mājās pakalpojumu bērnam;

16.9. citus pakalpojumus atbilstoši šo noteikumu 6.2.5. apakšpunktā minētajam līgumam, kas noslēgts starp klientu un pakalpojuma sniedzēju, kas nodrošina aprūpi mājās, vai atbilstoši sociālā dienesta noteiktajam veicamo darbu apjomam.

17. Pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina aprūpi mājās, sociālā pakalpojuma sniegšanā iesaista aprūpētāju, sociālo aprūpētāju vai sociālo darbinieku un, ja nepieciešams, darbinieku, kurš koordinē aprūpes personāla darbību.

18. Pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina aprūpi mājās:

18.1. reģistrē personas iesniegumu vai sociālā dienesta pasūtījumu par pakalpojuma – aprūpe mājās – nepieciešamību;

18.2. īsteno pakalpojumu noteiktajā apjomā atbilstoši šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajam plānam vai pakalpojuma sniedzēja vai sociālā dienesta izstrādātajam plānam un situācijas novērtējumam;

18.3. piemeklē ar klientu psiholoģiski saderīgu darbinieku vai, ja iespējams, piedāvā citu aprūpes darbinieku, ja tiek konstatēta klienta un darbinieka savstarpējā nesaderība;

18.4. nekavējoties informē ārstniecības personu, ja ir aizdomas par būtisku klienta veselības pasliktināšanos vai apdraudējumu;

18.5. apmāca vienā mājsaimniecībā dzīvojošos klienta ģimenes locekļus klienta aprūpē;

18.6. pamatojoties uz sociālā dienesta lēmumu par nepieciešamību nodrošināt aprūpi mājās:

18.6.1. iesniedz sociālajam dienestam pārskatu par pakalpojuma ietvaros plānoto darbu izpildi un citas ar pakalpojuma sniegšanu saistītas ziņas ne retāk kā reizi gadā vai beidzot sniegt pakalpojumu;

18.6.2. nekavējoties informē sociālo dienestu, ja konstatē, ka aprūpe mājās nav pietiekama vai klienta stāvoklis ir uzlabojies tiktāl, ka pakalpojums nav nepieciešams vai tā apjoms ir samazināms.

19. Ja klienta dzīvesvietā nav pieejams pilnvērtīgs nodrošinājums atsevišķu aprūpes mājās pakalpojumu sniegšanai un personīgās higiēnas nodrošināšanai, klientu var nogādāt pie attiecīgā pakalpojumu sniedzēja (piemēram, uz pirti) vai ar nepieciešamo aprīkojumu ierasties pie klienta.

20. Ja klienta personīgās higiēnas nodrošināšanai nepieciešams speciāls tehniskais nodrošinājums, individuālie aizsardzības līdzekļi un dezinfekcijas līdzekļi vai aprūpes mājās pakalpojuma veikšanai piesaistāms īpaši apmācīts personāls, pakalpojuma sniedzējs nodrošina attiecīgos tehniskos līdzekļus, individuālos aizsardzības līdzekļus, dezinfekcijas līdzekļus un cilvēkresursus.

21. Aprūpes mājās pakalpojumu var organizēt izbraukuma veidā, pakalpojuma sniegšanā vienlaikus iesaistot vairākus speciālistus (piemēram, aprūpētājs, sociālais aprūpētājs, psihologs, ārstniecības persona).

22. Aprūpes mājās pakalpojuma sniedzējs sadarbojas ar citiem pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, asistenti), lai efektīvi izmantotu publiskos līdzekļus un sekmētu klienta saskarsmi ar citām fiziskām un juridiskām personām.