Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem

69. Pusceļa mājas pakalpojuma sniedzējs klientam nodrošina:

69.1. dzimumam, augumam, gadalaikam un individuālajām vajadzībām piemērotu apģērbu un apavus individuālai lietošanai;

69.2. mīksto inventāru (piemēram, gultas piederumus, veļu, dvieļus), higiēnas un mazgāšanas līdzekļus;

69.3. gultas veļas maiņu atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi 10 dienās;

69.4. kvalitatīvu klienta vecumam, veselības stāvoklim un uztura normām atbilstošu ēdināšanu vismaz četras reizes dienā;

69.5. dzīvojamo istabu, kurā izvietoti ne vairāk kā trīs klienti (paredzot ne mazāk kā 6 m2 vienai personai);

69.6. koplietošanas telpu ar galdu un krēsliem;

69.7. virtuvi, kurā ir:

69.7.1. elektriskās plīts virsma vai citas elektriskās ierīces, kas paredzētas ēdiena gatavošanai vai sildīšanai, vai gāzes plīts, aprīkota ar liesmu drošības slēdzi, kas pārtrauc gāzes padevi, ja ierīces gāzes deglis apdziest;

69.7.2. galds vai darba virsma ēdiena gatavošanai;

69.7.3. ledusskapis;

69.7.4. trauki un virtuves piederumi, kā arī skapis to uzglabāšanai;

69.8. ne mazāk kā vienu dušu, tualeti ar roku mazgātni astoņām personām;

69.9. klientam nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus atbilstoši normatīvajiem aktiem par nodrošināšanu ar tehniskajiem palīglīdzekļiem un, ja nepieciešams, sedz klienta līdzmaksājumu. Tehniskos palīglīdzekļus, ko var izmantot vairāki klienti vai ar kuriem tiek aprīkotas koplietošanas, sadzīves vai nodarbību telpas, pusceļa mājas pakalpojuma sniedzējs iegādājas par pusceļa mājas pakalpojuma sniedzēja budžeta līdzekļiem.

70. Beidzot sociālās rehabilitācijas kursu pusceļa mājā, pusceļa mājas pakalpojuma sniedzējs sagatavo kopsavilkumu par sociālajā rehabilitācijā sasniegtajiem rezultātiem un, ja klients ar garīga rakstura traucējumiem ir piemērots dzīvei grupu mājā (dzīvoklī), iesniedz to grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma sniedzējam vai sociālajam dienestam. Kopsavilkumam pievieno dokumentus atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību, kuri nepieciešami grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu saņemšanai.

VIII. Prasības pansijas pakalpojuma sniedzējiem

71. Pansijas pakalpojuma sniedzējs pensijas vecuma personām vai pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem nodrošina mājokli, uzraudzību, atbalstu pašaprūpē un, ja nepieciešams, atbalstu sociālo problēmu risināšanā.

72. Pansijas pakalpojuma sniedzējs sociālā pakalpojuma sniegšanā iesaista sociālo darbinieku, sociālo aprūpētāju vai sociālo rehabilitētāju, kā arī aprūpētāju.

73. Pansijas pakalpojuma sniedzējs klientam nodrošina:

73.1. diennakts uzraudzību, kuru veic vismaz viens darbinieks vai elektroniskās informēšanas sistēma, ar kuras lietošanu iepazīstināti visi klienti un kura ir ērti lietojama ārkārtas situācijā;

73.2. dzimumam, augumam, gadalaikam un individuālajām vajadzībām piemērotu apģērbu un apavus individuālai lietošanai, ja klients pats nespēj sev to nodrošināt;

73.3. mīksto inventāru (piemēram, gultas piederumus, veļu, dvieļus), personīgās higiēnas un mazgāšanas līdzekļus;

73.4. gultas veļas maiņu atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi 10 dienās, ja klients pats nespēj sev to nodrošināt;

73.5. atbalstu pašaprūpes un personīgās higiēnas veikšanā;

73.6. konsultācijas un atbalstu sociālo problēmu risināšanā;

73.7. personāla atbalstu ārstniecības personas noteikto ārstēšanās ieteikumu izpildē;

73.8. dzīvojamo istabu, kurā dzīvo ne vairāk kā divi klienti (paredzot ne mazāk kā 6 m2 vienai personai);

73.9. koplietošanas telpu ar galdu un krēsliem;

73.10. virtuvi, kurā ir:

73.10.1. elektriskās plīts virsma vai citas elektriskās ierīces, kas paredzētas ēdiena gatavošanai vai sildīšanai, vai gāzes plīts, aprīkota ar liesmu drošības slēdzi, kas pārtrauc gāzes padevi, ja ierīces gāzes deglis apdziest;

73.10.2. galds vai darba virsma ēdiena sagatavošanai;

73.10.3. ledusskapis;

73.10.4. trauki un virtuves piederumi, kā arī skapis to uzglabāšanai;

73.11. ēdināšanas pakalpojumu atbilstoši klienta vecumam, veselības stāvoklim un uztura normām, ja klients pats nespēj sev to nodrošināt;

73.12. ne mazāk kā vienu dušu un tualeti ar roku mazgātni sešām personām.

74. Pansijas pakalpojuma sniedzējs sniedz klientam atbalstu sociālā pakalpojuma nomaiņai, ja klienta veselības un funkcionālā stāvokļa pasliktināšanās dēļ klients vairs patstāvīgi nespēj tikt galā ar pašaprūpi un viņam nepieciešams cits klienta aprūpes līmenim atbilstošs sociālais pakalpojums.

75. Klienta nāves gadījumā pansijas pakalpojuma sniedzējs organizē apbedīšanu, ja to neuzņemas cita persona.

IX. Prasības atelpas brīža pakalpojuma sniedzējam

76. Atelpas brīža pakalpojuma sniedzējs nodrošina personām ar funkcionāliem traucējumiem īslaicīgu sociālo aprūpi līdz 30 diennaktīm gadā, aizstājot aprūpes procesā mājsaimniecības locekļus.

77. Atelpas brīža pakalpojuma sniedzējs klientam nodrošina:

77.1. uzraudzību un individuālu atbalstu aprūpē atbilstoši nepieciešamībai;

77.2. palīdzību pašaprūpē un personīgās higiēnas nodrošināšanā atbilstoši nepieciešamībai;

77.3. sociālā darbinieka konsultācijas atbilstoši nepieciešamībai;

77.4. kognitīvo spēju uzturēšanu vai attīstīšanu;

77.5. prasmju un kustību attīstību veicinošas nodarbības;

77.6. brīvā laika aktivitātes un relaksējošās nodarbības;

77.7. pastaigas svaigā gaisā;

77.8. klientu informēšanas un izglītošanas pasākumus atbilstoši nepieciešamībai;

77.9. vecumam, veselības stāvoklim un uztura normām atbilstošu ēdināšanu četras reizes dienā;

77.10. speciālista konsultāciju (piemēram, fizioterapeits, ergoterapeits, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, logopēds, psihiatrs vai psihologs) atbilstoši nepieciešamībai un iespējām;

77.11. bērnam ar funkcionāliem traucējumiem, kuram ir noteikta invaliditāte un kuram ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, dienas laikā atbilstoši nepieciešamībai un iespējām – sociālā darbinieka, māsas palīga vai aprūpētāja, interešu izglītības pedagoga vai sociālā audzinātāja, kā arī māsas vai ārsta palīga konsultācijas un atbalstu, bet nakts laikā no plkst. 20.00 līdz plkst. 8.00 – māsas palīga vai aprūpētāja aprūpi un atbalstu, ja pakalpojums tiek sniegts institūcijā;

77.12. izmitināšanu klienta vajadzībām pielāgotās telpās vai pakalpojuma sniegšanu klienta mājoklī. Ja atelpas brīža pakalpojuma sniedzējs sniedz arī citus sociālos pakalpojumus, atelpas brīža pakalpojuma sniedzējs nodrošina klienta izmitināšanu atsevišķā telpā;

77.13. gultas veļas maiņu atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi 10 dienās;

77.14. citus pakalpojumus atbilstoši šo noteikumu 6.2.5. apakšpunktā minētajam līgumam, kas noslēgts starp klientu un atelpas brīža pakalpojuma sniedzēju, vai atbilstoši sociālā dienesta noteiktajam veicamo darbu apjomam.

78. Atelpas brīža pakalpojums tiek nodrošināts ne mazāk kā diennakti (24 stundas).

79. Atelpas brīža pakalpojuma sniedzējs neizstrādā šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minēto plānu, un sniedzamā sociālā pakalpojuma apjoms tiek noteikts šo noteikumu 6.2.5. apakšpunktā minētajā līgumā, kas noslēgts starp klientu un pakalpojuma sniedzēju, vai atbilstoši sociālā dienesta izstrādātajam sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānam, ja pakalpojums tiek nodrošināts saskaņā ar sociālā dienesta lēmumu par atelpas brīža pakalpojuma piešķiršanu.

X. Prasības grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma sniedzējiem

80. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma sniedzējs (turpmāk – grupu mājas pakalpojuma sniedzējs) pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā.

81. Grupu mājas pakalpojuma sniedzējs sociālā pakalpojuma sniegšanā iesaista sociālo darbinieku un sociālo rehabilitētāju vai sociālo aprūpētāju, vai aprūpētāju.

82. Grupu mājas pakalpojuma sniedzējs klientam ar vidēji smagiem funkcionālajiem traucējumiem nodrošina:

82.1. diennakts uzraudzību, kuru veic vismaz viens darbinieks vai elektroniskās informēšanas sistēma, ar kuras lietošanu iepazīstināti visi klienti un kura ir ērti lietojama ārkārtas situācijā;

82.2. sociālo prasmju uzturēšanu un attīstīšanu;

82.3. atbalstu pašaprūpē;

82.4. sociālo prasmju pilnveidi;

82.5. atbalstu darba meklēšanā un izpratnes par darba attiecībām veidošanu;

82.6. sabiedrībai pieņemamu saskarsmes normu apgūšanu;

82.7. atbalstu fiziski aktīva dzīvesveida veicināšanai;

82.8. sociālā darbinieka individuālās konsultācijas.

83. Grupu mājas pakalpojuma sniedzējs klientam ar smagiem un ļoti smagiem funkcionālajiem traucējumiem un klientiem ar ierobežotu rīcībspēju nodrošina:

83.1. diennakts uzraudzību, kuru veic vismaz viens darbinieks;

83.2. palīdzību un atbalstu pašaprūpē vai, ja nepieciešams, sociālo aprūpi;

83.3. sociālo prasmju apgūšanu un uzturēšanu;

83.4. sociālo prasmju pilnveidi;

83.5. sabiedrībai pieņemamu saskarsmes normu apgūšanu;

83.6. sociālā darbinieka individuālās konsultācijas.

84. Ja grupu mājas pakalpojuma sniedzēja klients darba dienas laikā nav nodarbināts vai nesaņem citu regulāru sociālo pakalpojumu, grupu mājas pakalpojuma sniedzējs nodrošina nodarbības atbilstoši šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajam plānam.

85. Grupu mājas pakalpojuma sniedzējs klientiem nodrošina šādas telpas un aprīkojumu:

85.1. dzīvojamo istabu (paredzot ne mazāk kā 6 m2 vienai personai), kurā dzīvo ne vairāk kā divas personas;

85.2. koplietošanas telpu ar galdu un krēsliem;

85.3. virtuvi, kurā ir:

85.3.1. elektriskās plīts virsma vai citas elektriskās ierīces, kas paredzētas ēdiena gatavošanai vai sildīšanai, vai gāzes plīts, aprīkota ar liesmu drošības slēdzi, kas pārtrauc gāzes padevi, ja ierīces gāzes deglis apdziest;

85.3.2. galds vai darba virsma ēdiena gatavošanai;

85.3.3. ledusskapis;

85.3.4. trauki un virtuves piederumi, kā arī skapis to uzglabāšanai;

85.4. ne mazāk kā vienu dušu, tualeti ar roku mazgātni sešām personām.

86. (Svītrots ar MK 31.01.2023. noteikumiem Nr. 38)

87. Vienā grupu mājā dzīvo ne vairāk kā 16 klienti.

XI. Prasības krīzes centra pakalpojuma sniedzējiem

88. Krīzes centra pakalpojuma sniedzējs krīzes situācijā nonākušiem klientiem nodrošina:

88.1. sociālo prasmju novērtēšanu, pilnveidošanu un attīstīšanu;

88.2. individuālās un grupu nodarbības psihosociālā atbalsta sniegšanai;

88.3. drošu naktsmītni, ja sociālais pakalpojums ir ar izmitināšanu.

89. Krīzes centra pakalpojuma sniedzējs pakalpojuma sniegšanā iesaista sociālo darbinieku un psihologu.

90. Ja krīzes centra pakalpojumu ar izmitināšanu saņem bērns, krīzes centra pakalpojuma sniedzējs nodrošina:

90.1. vispārējās izglītības procesa nepārtrauktību;

90.2. kvalitatīvu bērna vecumam, veselības stāvoklim un uztura normām atbilstošu ēdināšanu vismaz četras reizes dienā.

91. Ja krīzes centra pakalpojums ir ar izmitināšanu, krīzes centra pakalpojumu sniedzējs klientam nodrošina:

91.1. klienta izmitināšanu telpās, kuras atbilst dzīvojamo telpu ekspluatācijai noteiktajām prasībām;

91.2. koplietošanas telpu ar galdu un krēsliem;

91.3. virtuvi, kurā ir:

91.3.1. elektriskās plīts virsma vai citas elektriskās ierīces, kas paredzētas ēdiena gatavošanai vai sildīšanai, vai gāzes plīts, aprīkota ar liesmu drošības slēdzi, kas pārtrauc gāzes padevi, ja ierīces gāzes deglis apdziest;

91.3.2. galds vai darba virsma ēdiena gatavošanai;

91.3.3. ledusskapis;

91.3.4. trauki un virtuves piederumi, kā arī skapis to uzglabāšanai;

91.4. ne mazāk kā vienu dušu, tualeti ar roku mazgātni sešām personām;

91.5. plauktus drēbju, apavu un personīgo mantu uzglabāšanai;

91.6. ja nepieciešams, gultasveļu, dvieļus un higiēnas un mazgāšanas līdzekļus;

91.7. gultas veļas maiņu atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi 10 dienās, ja sociālā pakalpojuma ietvaros tiek nodrošināta gultas veļa.

92. Piecu darbdienu laikā pēc tam, kad izbeigta krīzes centra pakalpojuma sniegšana klientam, krīzes centra pakalpojuma sniedzējs sociālajā dienestā iesniedz pārskatu par šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētā plāna mērķu sasniegšanu, tā izpildes rezultātiem, kā arī ieteikumus klienta turpmākajam atbalstam, ja klients sociālo pakalpojumu ir saņēmis saskaņā ar sociālā dienesta lēmumu par krīzes centra pakalpojuma piešķiršanu.

93. Krīzes centra pakalpojuma sniedzējs sadarbojas ar bāriņtiesu, izglītības iestādēm, bērnu tiesību aizsardzības institūcijām, prokuratūru, policiju, ārstniecības iestādēm, sociālo pakalpojumu sniedzējiem un citām institūcijām, lai noskaidrotu pret bērnu veiktās un novērstu turpmākās iespējamās prettiesiskās darbības.

XII. Prasības krīzes tālruņa un uzticības tālruņa pakalpojuma sniedzējiem

94. Krīzes tālruņa un uzticības tālruņa (turpmāk šajā nodaļā – krīzes tālrunis) pakalpojuma sniedzējs nodrošina konsultācijas un psiholoģisku palīdzību, kā arī informāciju par citām palīdzības saņemšanas iespējām.

95. Krīzes tālruņa pakalpojuma sniedzējs pakalpojuma sniegšanā iesaista personas, kas ir īpaši apmācītas un apguvušas psiholoģiskās krīzes pārvarēšanas (krīzes intervences) metodes.

96. Krīzes tālruņa pakalpojuma sniedzējs informē atbildīgās institūcijas par suicīda riska vai vardarbības riska gadījumiem, ja klients ir identificējams un nosakāma viņa atrašanās vieta.

97. Krīzes tālruņa pakalpojuma sniedzējs sociālā pakalpojuma sniegšanā iesaistītajām personām nodrošina:

97.1. ne retāk kā reizi mēnesī kopīgas tikšanās, kurās tiek sniegts psiholoģisks un konsultatīvs atbalsts – vismaz divas stundas vienā reizē;

97.2. profesionālās kompetences pilnveidi – vismaz 24 stundas gadā;

97.3. pieredzējušu darbinieku uzraudzību klientu konsultēšanā, ja attiecīgās pakalpojuma sniegšanā iesaistītās personas pieredze krīzes tālruņa konsultāciju sniegšanā ir mazāka par 60 stundām.

98. Krīzes tālruņa pakalpojuma sniedzējs izstrādā zvanu reģistrācijas kārtību un nodrošina zvanu reģistrāciju. Zvanu reģistru glabā piecus gadus pēc pēdējā ieraksta veikšanas.

99. Uz krīzes tālruņa pakalpojuma sniedzēju neattiecas šo noteikumu 5., 6., 7., 8. un 10. punktā minētās vispārīgās prasības.

XIII. Prasības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, kurā uzturas no prettiesiskām darbībām cietušie bērni

100. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem sniedz diennakts sociālās rehabilitācijas un psiholoģiskās palīdzības institūcija (turpmāk šajā nodaļā – sociālās rehabilitācijas institūcija), nodrošinot vardarbībā cietušiem bērniem psiholoģisko palīdzību, sociālo rehabilitāciju, drošu mājokli un citu palīdzību atbilstoši sociālā pakalpojuma sniegšanas specifikai un klienta vajadzībām.

101. Sociālās rehabilitācijas institūcijā ar bērniem strādā sociālie darbinieki, psihologi un citi speciālisti, kuri ir apguvuši mācību programmu vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācijai un ieguvuši attiecīgu apliecību.

102. Lai mazinātu prettiesiskās darbības radītās sekas, sociālās rehabilitācijas institūcija:

102.1. informē bērnu par vardarbības draudu pazīmēm un personiskās drošības pamatprincipiem;

102.2. sniedz individuālās un grupu konsultācijas bērnam;

102.3. darbā ar bērnu izmanto viņa vecumam, prettiesiskā nodarījuma veidam un individuālajām īpašībām atbilstošas metodes;

102.4. iesaista sociālās rehabilitācijas procesā bērna likumisko pārstāvi;

102.5. ievēro bērna tiesības un nodrošina darbību atbilstību sociālās rehabilitācijas mērķiem, bērna vajadzībām un labākajām interesēm.

103. Veicot bērna sociālo rehabilitāciju, sociālās rehabilitācijas institūcija:

103.1. sadarbojas ar bāriņtiesām, izglītības iestādēm, bērnu tiesību aizsardzības institūcijām, prokuratūru, policiju, citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem un ārstniecības iestādēm, lai noskaidrotu pret bērnu veiktās prettiesiskās darbības un novērstu turpmākās iespējamās prettiesiskās darbības;

103.2. nodrošina bērna izglītības ieguves nepārtrauktību, ja bērna psihoemocionālais stāvoklis to ļauj;

103.3. nodrošina kvalitatīvu bērna vecumam, veselības stāvoklim un uztura normām atbilstošu ēdināšanu vismaz četras reizes dienā;

103.4. nodrošina dzīvojamo istabu (paredzot ne mazāk kā 6 m2 vienai personai), kurā dzīvo ne vairāk kā trīs personas, izņemot gadījumus, ja tie ir vienas mājsaimniecības locekļi;

103.5. nodrošina koplietošanas telpu ar galdu un krēsliem;

103.6. nodrošina ne mazāk kā vienu dušu, tualeti ar roku mazgātni sešām personām;

103.7. nodrošina plauktus drēbju, apavu un personīgo mantu uzglabāšanai;

103.8. nodrošina gultasveļu, dvieļus, higiēnas un mazgāšanas līdzekļus;

103.9. nodrošina gultas veļas maiņu atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi 10 dienās.

104. Ja sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedz, pamatojoties uz sociālā dienesta vai psihologa atzinumu par cietušo bērnu, pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma kursa pabeigšanas sociālās rehabilitācijas institūcija sagatavo un nosūta bērna dzīvesvietas sociālajam dienestam informāciju par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas laikposmu, sociālās rehabilitācijas uzdevumiem, rezultātiem un ieteikumiem bērna turpmākajam atbalstam.

105. Uz sociālās rehabilitācijas institūciju neattiecas šo noteikumu 3. punktā minētās prasības.

XIV. Prasības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem viņu dzīvesvietā

106. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem viņu dzīvesvietā nodrošina sociālās rehabilitācijas pasākumus prettiesiskās darbības radīto seku mazināšanai.

107. No prettiesiskām darbībām cietušam bērnam sociālās rehabilitācijas pakalpojumu viņa dzīvesvietā sniedz psihologs, kuram ir vismaz maģistra grāds specialitātē un kurš ir apguvis mācību programmu no vardarbības cietušo bērnu rehabilitācijai un ieguvis attiecīgu apliecību, vai ārsts psihoterapeits (turpmāk šajā nodaļā – speciālists).

108. Prettiesiskās darbības radīto seku mazināšanai speciālists:

108.1. informē bērnu par vardarbības draudu pazīmēm un personiskās drošības pamatprincipiem;

108.2. sniedz individuālās konsultācijas bērnam;

108.3. darbā ar bērnu izmanto viņa vecumam, prettiesiskā nodarījuma veidam un bērna individuālajām īpašībām atbilstošas metodes;

108.4. sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanā iesaista bērna ģimenes locekļus vai viņa likumisko pārstāvi, izņemot gadījumu, ja tas neatbilst bērna labākajām interesēm;

108.5. ievēro bērna tiesības un nodrošina darbību atbilstību sociālās rehabilitācijas mērķiem, bērna vajadzībām un bērna labākajām interesēm;

108.6. sadarbojas ar bērnu tiesību aizsardzības vai tiesībaizsardzības institūcijām, citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem un ārstniecības iestādēm, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu bērna tiesību aizsardzību un konsultatīvu atbalstu.

109. Ja sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedz, pamatojoties uz sociālā dienesta vai psihologa atzinumu, pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma pabeigšanas speciālists sagatavo un nosūta bērna dzīvesvietas sociālajam dienestam informāciju par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas laikposmu, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmējiem, rehabilitācijas uzdevumiem, rezultātiem un ieteikumiem bērna turpmākajam atbalstam.

110. Speciālists neizstrādā šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minēto plānu, bet apkopo dokumentāciju, kurā tiek atspoguļota pamatinformācija par klientu un viņa vardarbības pieredzi, izvirzīto mērķi, sociālās rehabilitācijas procesu un sociālās rehabilitācijas rezultātiem.

111. Uz speciālistiem, kuri sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem viņu dzīvesvietā vai faktiskajā atrašanās vietā, neattiecina šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3., 2.5. un 2.7. apakšpunktā, kā arī 3., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minētās prasības.

XV. Prasības pakalpojuma sniedzējiem, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu cilvēku tirdzniecības upuriem

112. Pakalpojuma sniedzējs, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu cilvēku tirdzniecības upuriem, nodrošina:

112.1. speciālistu komisijas izveidi, lai novērtētu personas atbilstību cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem, kā arī izstrādā komisijas darbību reglamentējošus noteikumus un nodrošina komisijas darbību. Speciālistu komisijas darbu nodrošina arī gadījumā, ja personas rīcībā ir ārvalsts tiesībaizsardzības institūcijas izziņa, ka uzsākts kriminālprocess vai tiek veiktas citas darbības, kas var būt par pamatu tam, lai persona saņemtu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kā cilvēku tirdzniecības upuris;

112.2. ja nepieciešams, drošu patvērumu un klienta izmitināšanu telpās, kuras atbilst dzīvojamo telpu ekspluatācijai noteiktajām prasībām, sadarbībā ar tiesībaizsardzības institūcijām un citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem vai izmantojot citas normatīvajos aktos noteiktās izmitināšanas iespējas;

112.3. klienta konfidencialitāti un datu aizsardzību;

112.4. sociālā pakalpojuma sniegšanas laikā – psihosociālu palīdzību, tai skaitā individuālas sociālā darbinieka, psihologa, jurista, ārstniecības personas un citu speciālistu konsultācijas atbilstoši klienta vajadzībām un šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajam plānam, kā arī palīdz īstenot cietušā pārstāvību kriminālprocesā, ja klients to pilnvaro;

112.5. atbalstu kriminālprocesā – psihosociālu palīdzību (individuālas jurista, sociālā darbinieka, psihologa konsultācijas), tulka pakalpojumus, palīdzību juridisko dokumentu noformēšanā – sociālā pakalpojuma kursa laikā un pēc tā beigām, kā arī, ja nepieciešams, personas pārstāvību tiesā;

112.6. iespēju apgūt vai uzlabot pašaprūpes un pašapkalpošanās iemaņas un, ja nepieciešams, saņemt pirmās nepieciešamības preces (piemēram, pārtiku, medikamentus, apģērbu, apavus vai naudas līdzekļus to iegādei);

112.7. klienta iesaistīšanos apmācības un izglītības programmās, ja tas sekmē klienta reintegrāciju sabiedrībā un darba tirgū;

112.8. pēc sociālā pakalpojuma kursa pabeigšanas – piecas konsultācijas (vienas konsultācijas ilgums – viena stunda), ja personai tās nepieciešamas un tās netiek nodrošinātas atbilstoši šo noteikumu 112.5. apakšpunktam;

112.9. tulka pakalpojumus rakstveidā un mutiski, ja personai tie ir nepieciešami šo noteikumu 112.4., 112.5., 112.8. un 112.10. apakšpunktā minētajā gadījumā;

112.10. ja nepieciešams, kopumā piecas konsultācijas nepilngadīgo klientu ģimenes locekļiem, ja tie uzturas Latvijā un klients saņem sociālo pakalpojumu par valsts budžeta līdzekļiem;

112.11. ja nepieciešams, ārvalstī esoša klienta vai potenciālā klienta, kā arī viņu nepilngadīgo bērnu (ja tie atrodas kopā ar klientu vai potenciālo klientu) nokļūšanas organizēšanu līdz sociālā pakalpojuma sniegšanas vietai un, ja klients vai potenciālais klients patstāvīgi nav spējīgs ceļot, tā pavadīšanu no ārvalsts līdz sociālā pakalpojuma sniegšanas vietai.

113. Sniedzot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu cilvēku tirdzniecības upuriem, tiek iesaistīts sociālais darbinieks, psihologs un jurists. Sociālā pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs pieaicināt arī citus speciālistus šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajā plānā noteikto uzdevumu izpildei.

114. Pakalpojuma sniedzējs, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu cilvēku tirdzniecības upuriem, informācijas apmaiņā sadarbojas ar tiesībaizsardzības un citām institūcijām.

115. Uz pakalpojuma sniedzēju, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu cilvēku tirdzniecības upuriem, neattiecas šo noteikumu 3. punktā minētās vispārīgās prasības.

XVI. Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu no apreibinošām vielām atkarīgiem bērniem un pilngadīgām personām

116. Sociālo pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā bērniem un pilngadīgām personām, kurām ir atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām vai no atkarību izraisošiem procesiem (turpmāk – sociālās rehabilitācijas pakalpojums no apreibinošām vielām atkarīgiem), nodrošina:

116.1. individuālās un grupu psihosociālās palīdzības nodarbības psihisko procesu attīstīšanai atsevišķi bērniem līdz 14 gadu vecumam, bērniem no 14 līdz 18 gadu vecumam un pilngadīgiem klientiem. Bērniem veido atsevišķas grupas zēniem un meitenēm;

116.2. šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētā plāna izstrādāšanu, tajā iekļaujot vides terapiju, nodarbinātību un darba terapiju, individuālās un grupu psihosociālās palīdzības nodarbības, sporta un kultūras pasākumus, apreibinošo vielu skrīningtestu (ja nepieciešams, lietojot ķīmiski toksikoloģiskus izmeklējumus), un nostiprina bērna motivāciju atteikties no apreibinošo vielu lietošanas;

116.3. aktīvās atpūtas un sporta nodarbības bērniem – vismaz vienu stundu dienā, pilngadīgām personām – vismaz 150 minūtes nedēļā;

116.4. iespējas apgūt un uzlabot klienta pašaprūpes un pašapkalpošanās iemaņas;

116.5. kvalitatīvu vecumam, veselības stāvoklim un uztura normām atbilstošu ēdināšanu vismaz četras reizes dienā;

116.6. bērniem – iespēju turpināt apgūt atbilstošu vispārējās izglītības programmu;

116.7. pilngadīgiem klientiem un darbspējas vecumu sasniegušiem bērniem, kuri neapgūst vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības programmu, sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru, darba devējiem, izglītības iestādēm un citām institūcijām – iespēju iesaistīties nodarbinātību veicinošos pasākumos;

116.8. izmitināšanu dzīvojamā istabā, kas ir arī klienta guļamtelpa, izvietojot tajā ne vairāk kā divus klientus un paredzot ne mazāk kā 6 m2 vienai personai;

116.9. pieeju virtuves zonai, kurā ir:

116.9.1. elektriskās plīts virsma vai citas elektriskās ierīces, kas paredzētas ēdiena gatavošanai vai sildīšanai;

116.9.2. galds vai darba virsma ēdiena gatavošanai;

116.9.3. ledusskapis;

116.9.4. trauki un virtuves piederumi, kā arī skapis to uzglabāšanai.

117. Sociālo pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu no apreibinošām vielām atkarīgiem bērniem, nodrošinot bērnam sociālo rehabilitāciju institūcijā, ievēro šādus nosacījumus:

117.1. motivāciju jeb sākuma adaptāciju nodrošina laikposmā līdz četriem mēnešiem atbilstoši šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajam plānam. Motivācijas nodarbības tiek organizētas atsevišķās, nodalītās telpās, nepieļaujot bērna patvaļīgu iziešanu no tām. Galvenie uzdevumi motivācijas laikā ir:

117.1.1. bērna norobežošana no apreibinošo vielu lietotāju vides;

117.1.2. bērna iepazīstināšana ar sociālo pakalpojumu sniedzēja institūcijas noteikumiem un sociālās rehabilitācijas programmas būtību;

117.1.3. bērna psihiskā un somatiskā stāvokļa, kā arī rehabilitācijas potenciāla izvērtēšana;

117.2. pamata rehabilitāciju nodrošina sešu–desmit mēnešu laikā. Galvenie uzdevumi pamata rehabilitācijas laikā ir:

117.2.1. bērna iekļaušana sociālo pakalpojumu sniedzēja institūcijas dienas ritmā un kolektīvā, pakāpeniski panākot bērna personības pozitīvu attīstību un sociālo normu apgūšanu;

117.2.2. audzinošu un socioterapeitisku metodiku (tehnoloģiju) īstenošana;

117.2.3. sociālās rehabilitācijas programmas nodrošināšana bērna individuālās atveseļošanas procesā, attīstot un stabilizējot viņa dzīves prasmes;

117.2.4. bērna psiholoģiskā un somatiskā veselības stāvokļa uzlabošana, palīdzot atbrīvoties no apreibinošo vielu lietošanas negatīvajām sekām;

117.2.5. bērna resocializācijas iemaņu pakāpeniska attīstīšana;

117.3. stabilizāciju nodrošina divu–četru mēnešu laikā. Galvenie uzdevumi stabilizācijas laikā ir:

117.3.1. ar psihoterapeitisko un socioterapeitisko metodiku (tehnoloģiju) palīdzību apgūto iemaņu praktiska nostiprināšana problēmsituācijās;

117.3.2. pakāpeniska ierobežojošā režīma samazināšana un bērna sagatavošana rehabilitācijas procesa pabeigšanai;

117.3.3. bērna patstāvīgu lēmumu pieņemšanas un rīcības iemaņu praktiska attīstīšana;

117.3.4. bērna personības īpašību un izpratnes par uzvedības normām stabilizācija, lai bērns būtu spējīgs atteikties no turpmākas apreibinošo vielu lietošanas.

118. Sociālo pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu no apreibinošām vielām atkarīgām pilngadīgām personām, nodrošina klientiem sociālo rehabilitāciju institūcijā, ievērojot šādus nosacījumus:

118.1. motivāciju jeb sākuma adaptāciju nodrošina no 10 dienām līdz 1,5 mēnešiem. Galvenie uzdevumi motivācijas laikā ir:

118.1.1. klienta motivācijas stabilizēšana, lai klients spētu atteikties no apreibinošo vielu lietošanas un brīvprātīgi pieņemtu lēmumu saņemt sociālo rehabilitāciju no apreibinošām vielām atkarīgām pilngadīgām personām;

118.1.2. klienta iepazīstināšana ar sociālo pakalpojumu sniedzēja institūcijas noteikumiem un sociālās rehabilitācijas programmas būtību;

118.1.3. klienta motivācijas stabilizēšanas uzsākšana, izmantojot socioterapeitisko metodiku;

118.2. pamata rehabilitāciju nodrošina no diviem līdz 2,5 mēnešiem. Galvenie uzdevumi pamata rehabilitācijas laikā ir:

118.2.1. klienta norobežošana no apreibinošo vielu lietotāju vides un uzskatiem un iekļaušana grupā;

118.2.2. klienta pašpalīdzības plāna veidošana un izpilde, nodrošinot individuālo somatisko un psihosociālo problēmu korekciju;

118.2.3. klienta psihiskā un somatiskā stāvokļa, kā arī rehabilitācijas potenciāla izvērtēšana;

118.2.4. klienta terapijas veida noteikšana un piedalīšanās tajā;

118.2.5. psiholoģiski sociālā stāvokļa atjaunošana grupā;

118.3. stabilizāciju nodrošina līdz sešiem mēnešiem. Galvenie uzdevumi stabilizācijas laikā ir:

118.3.1. klienta iekļaušana sociālo pakalpojumu sniedzēja institūcijas dienas ritmā un grupā, pakāpeniski veicinot klienta personības pozitīvu attīstību un sociālo normu apguvi;

118.3.2. somatiskās, klīniski psiholoģiskās intervences un socioterapeitisko metodiku (tehnoloģiju) īstenošana;

118.3.3. klienta terapija un uzraudzība;

118.3.4. pakāpeniska klienta resocializācijas iemaņu attīstīšana;

118.4. sociālo adaptāciju nodrošina līdz diviem mēnešiem. Galvenie uzdevumi sociālās adaptācijas laikā ir:

118.4.1. klienta resocializācijas iemaņu praktiska lietošana sociālā vidē;

118.4.2. klienta personības īpašību, garīgās attīstības un sociālo uzvedības normu analīze;

118.4.3. ar psihometrisko un sociometrisko metodiku (tehnoloģiju) palīdzību apgūto klienta iemaņu praktiska nostiprināšana problēmsituācijās;

118.4.4. klienta klīniski bioloģiskā stāvokļa stabilizācijas turpināšana;

118.4.5. klienta patstāvīgu lēmumu pieņemšanas un rīcības iemaņu praktiska attīstīšana;

118.4.6. klienta pasaules izjūtas un vērtību sistēmas nostiprināšana;

118.4.7. ar psihoterapeitisko un socioterapeitisko metodiku (tehnoloģiju) palīdzību apgūto klienta iemaņu praktiska nostiprināšana problēmsituācijās;

118.4.8. klienta personības īpašību un uzvedības normu stabilizācija, kā arī praktiska lietošana sociālajā vidē.

118.1 Sociālo pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu no apreibinošām vielām atkarīgiem bērniem un pilngadīgām personām dzīvesvietā, nodrošina:

118.1 1. klienta vajadzībām atbilstošu intervenci, lai pārtrauktu vai samazinātu kaitējumu no pārmērīgas apreibinošo vielu un procesu atkarības;

118.1 2. psihosociālu palīdzību, tai skaitā individuālas sociālā darbinieka, psihologa, ārstniecības personas un citu speciālistu konsultācijas atbilstoši klienta vajadzībām un šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajam plānam;

118.1 3. multidisciplināras komandas izveidi un iesaistīšanu darbā ar klientu;

118.1 4. ja nepieciešams, konsultācijas klienta ģimenes locekļiem.

119. Sociālo pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu no apreibinošām vielām atkarīgiem bērniem un pilngadīgām personām, sociālā pakalpojuma sniegšanā iesaista sociālo darbinieku, psihologu un ārstniecības personu.

XVII. Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar dzirdes invaliditāti

120. Pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar dzirdes invaliditāti (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojumu sniedzējs personām ar dzirdes invaliditāti), īsteno pasākumus, kas mazina dzirdes zuduma ietekmi uz personas ar dzirdes invaliditāti sociālās funkcionēšanas spējām. Pakalpojumu personām ar dzirdes invaliditāti sniedz klienta dzīvesvietā vai pie pakalpojuma sniedzēja.

121. Pakalpojuma sniedzējs personām ar dzirdes invaliditāti izstrādā sociālās rehabilitācijas programmas un atbilstoši šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajam plānam nodrošina:

121.1. latviešu zīmju valodā adaptētas informācijas sniegšanas pakalpojumus;

121.2. latviešu zīmju valodas apmācību un pilnveidi;

121.3. radošās pašizteiksmes un saskarsmes iemaņu apguvi un pilnveidi;

121.4. psiholoģiskās adaptācijas treniņus;

121.5. palīdzību un atbalstu klienta sociālo problēmu risināšanā;

121.6. klienta ģimenes locekļu un tuvinieku konsultēšanu un apmācību, ja nepieciešams.

122. Pakalpojuma sniedzējs personām ar dzirdes invaliditāti par valsts budžeta līdzekļiem sniedz:

122.1. atsevišķus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās integrācijas veicināšanai vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kompleksu klienta patstāvīgas funkcionēšanas iemaņu apguvei;

122.2. šo noteikumu 122.1. apakšpunktā minētos atsevišķus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās integrācijas veicināšanai – ne vairāk kā 150 stundu gadā;

122.3. šo noteikumu 122.1. apakšpunktā minēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kompleksu klientiem ar garīga rakstura traucējumiem vai zemu izglītības līmeni – ne vairāk kā 28 dienas vienu reizi divos gados un klientiem, kuriem dzirdes zudums radies pēc mutvārdu valodas apguves, – ne vairāk kā 20 dienas vienu reizi trijos gados;

122.4. šo noteikumu 122.3. apakšpunktā minēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, nodrošinot izmitināšanu, izņemot Rīgas pilsētā dzīvojošus klientus.

123. Pakalpojuma sniedzējs pakalpojuma sniegšanā personām ar dzirdes invaliditāti iesaista sociālo darbinieku vai sociālo rehabilitētāju, psihologu un citus speciālistus, kuriem ir zināšanas un iemaņas personu ar dzirdes invaliditāti sociālajā rehabilitācijā.

XVIII. Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar redzes invaliditāti

124. Pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar redzes invaliditāti (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojuma sniedzējs personām ar redzes invaliditāti), īsteno pasākumus, kas mazina redzes zuduma ietekmi uz personas ar redzes invaliditāti sociālās funkcionēšanas spējām. Pakalpojumu personām ar redzes invaliditāti sniedz klienta dzīvesvietā vai pie pakalpojuma sniedzēja.

125. Pakalpojuma sniedzējs pakalpojuma sniegšanā personām ar redzes invaliditāti iesaista sociālā darba speciālistu, psihologu un citus speciālistus, kuriem ir zināšanas un iemaņas personu ar redzes invaliditāti sociālajā rehabilitācijā.

126. Pakalpojuma sniedzējs personām ar redzes invaliditāti izstrādā sociālās rehabilitācijas programmas un atbilstoši šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajam plānam nodrošina:

126.1. psiholoģiskās adaptācijas treniņus;

126.2. orientēšanās un pārvietošanās iemaņu apguvi;

126.3. pašaprūpes iemaņu apguvi;

126.4. Braila raksta apguvi;

126.5. tiflotehnikas lietošanas apmācību;

126.6. specializēto datortehnoloģiju un komunikācijas tehnoloģiju lietošanas apmācību;

126.7. fiziskā un intelektuālā darba pamatprasmju apguvi;

126.8. saskarsmes un radošās pašizteiksmes iemaņu pilnveidi;

126.9. pielāgoto sporta aktivitāšu apguvi;

126.10. konsultācijas un palīdzību klienta sociālo problēmu risināšanā;

126.11. klienta ģimenes locekļu un tuvinieku konsultēšanu un apmācību;

126.12. pašaprūpes, orientēšanās un pārvietošanās prasmju apguvi lauku vidē.

127. Pakalpojuma sniedzējs personām ar redzes invaliditāti patstāvīgas funkcionēšanas iemaņu apguvei klienta dzīvesvietā vai pakalpojuma sniedzēja institūcijā nodrošina:

127.1. sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kompleksu;

127.2. atsevišķus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

128. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kompleksu par valsts budžeta līdzekļiem personām ar redzes invaliditāti pakalpojuma sniedzējs nodrošina:

128.1. klientiem, kuriem pirmreizēji noteikta invaliditāte, kas saistīta ar redzes pasliktināšanos;

128.2. klientiem, kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija noteikusi smagāku invaliditātes grupu sakarā ar redzes pasliktināšanos vai ārsts oftalmologs izsniedzis atzinumu, ka persona ar 1. grupas redzes invaliditāti redzi pilnībā zaudējusi;

128.3. klientiem, kuriem vienlaikus ar redzes invaliditāti ir arī garīga rakstura traucējumi.

129. Šo noteikumu 128. punktā minēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kompleksu nodrošina:

129.1. ar diennakts uzturēšanos attiecīgā pakalpojuma sniedzēja institūcijā – ne vairāk kā 63 diennaktis gada laikā no dienas, kad ar klientu noslēgts līgums par pakalpojumu kompleksa saņemšanu;

129.2. bez uzturēšanās attiecīgā pakalpojuma sniedzēja institūcijā – ne vairāk kā 378 stundas gadā no dienas, kad ar klientu noslēgts līgums par pakalpojumu kompleksa saņemšanu;

129.3. pakalpojuma sniegšanas laiku pagarinot ilgāk par gadu, ja ir saņemts klienta iesniegums par pakalpojuma pārtraukšanu uz laiku.

130. Atsevišķus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem klientiem, kas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņem atkārtoti, sniedz vienā no šādiem veidiem:

130.1. ar diennakts uzturēšanos attiecīgā pakalpojuma sniedzēja institūcijā – ne vairāk kā 10 diennaktis gadā no dienas, kad ar klientu noslēgts līgums par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu;

130.2. bez uzturēšanās attiecīgā pakalpojuma sniedzēja institūcijā – ne vairāk kā 60 stundas gadā no dienas, kad ar klientu noslēgts līgums par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu.

130.1 Atsevišķus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem klientiem, kas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņem atkārtoti, pamatojoties uz personas iesniegumu un šo noteikumu 125. punktā minēto speciālistu atzinumu:

130.1 1. pakalpojuma sniedzēja institūcijā var pagarināt līdz 10 diennaktīm gadā;

130.1 2. bez uzturēšanās attiecīgā pakalpojuma sniedzēja institūcijā var palielināt par 40 stundām gadā.

131. Lai radītu klientam iespēju orientēties un droši pārvietoties, pakalpojuma sniedzējs personām ar redzes invaliditāti nodrošina īpaši apmācīta suņa pavadību (turpmāk – suns pavadonis), ja tas ir noteikts šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajā plānā un klients var nodrošināt suņa pavadoņa turēšanu atbilstoši darba dzīvnieku labturības prasībām, vai reģistrē klientu rindā, ja suns pavadonis nav pieejams.

132. Lai sniegtu šo noteikumu 131. punktā minēto suņa pavadoņa pakalpojumu, pakalpojuma sniedzējs personām ar redzes invaliditāti nodrošina:

132.1. suņa pavadoņa iegādi atbilstoši valsts budžetā piešķirtajam finansējuma apmēram;

132.2. suņa pavadoņa nodošanu patapinājumā;

132.3. līguma sastādīšanu un parakstīšanu par suņa pavadoņa nodošanu patapinājumā, ja klientam ir piešķirts suns pavadonis. Līgumā nosaka suņa pavadoņa izmantošanas kārtību un labturības prasības, kā arī suņa pavadoņa turētāja pienākumus;

132.4. suņa pavadoņa lietošanas un turēšanas rokasgrāmatas izsniegšanu suņa pavadoņa turētājam;

132.5. konsultācijas klientam par sadarbību ar suni pavadoni suņa patapinājuma periodā.

133. Pakalpojuma sniedzējs, iegādājoties suni pavadoni, seko līdzi, lai suns pavadonis atbilstu šādām prasībām:

133.1. suns ir īpaši apmācīts, un par to ir izsniegta apliecība, kas apliecina suņa atbilstību veicamajam darbam;

133.2. ja suns ir iegādāts ārvalstī, sunim ir dokumenti (suņa pavadoņa sertifikāts vai apliecinājums par atbilstību suņa pavadoņa darbam), kas apliecina suņa atbilstību veicamajam darbam;

133.3. suņa raksturs, veselības stāvoklis un uzvedība atbilst suņa pavadoņa pienākumu pildīšanai. Suns līdz tā nodošanai potenciālajam klientam – suņa pavadoņa turētājam – ir kastrēts/sterilizēts, tam ir veiktas visas obligātās vakcinācijas un tas ir saņēmis visus nepieciešamos veterināros pakalpojumus;

133.4. suns ir reģistrēts Lauku atbalsta dienesta mājas (istabu) dzīvnieku reģistra datubāzē, un tam ir atbilstoša apliecība;

133.5. sunim ir atbilstošas atšķirības zīmes – aksesuāri (piemēram, kakla siksna, iemaukti, apmetnītis) ar atstarojošiem elementiem un uzrakstu "Suns pavadonis";

133.6. suns ir apzīmēts ar mikroshēmu.

XIX. Prasības dienas aprūpes centra pakalpojuma sniedzējiem

134. Dienas aprūpes centra pakalpojuma sniedzējs sniedz sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem, personām ar invaliditāti, pensijas vecumu sasniegušām personām, bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personu grupām, kurām ir izteiktas socializācijas grūtības.

135. Dienas aprūpes centra pakalpojuma sniedzējs sociālā pakalpojuma sniegšanā iesaista sociālā darba speciālistu, speciālistu atbilstoši dienas aprūpes centra nodarbību specifikai un aprūpētāju, ja dienas aprūpes centra klientiem ir nepieciešams atbalsts aprūpē.

136. Klients var uzturēties dienas aprūpes centrā pilnu darbdienu vai atbilstoši šo noteikumi 6.2.5. apakšpunktā minētajam līgumam, kas noslēgts starp klientu un dienas aprūpes centra pakalpojumu sniedzēju.

137. Dienas aprūpes centra pakalpojuma sniedzējs klientam nodrošina:

137.1. uzraudzību un individuālu atbalstu;

137.2. palīdzību pašaprūpē atbilstoši nepieciešamībai;

137.3. sociālā darba speciālista konsultācijas atbilstoši nepieciešamībai;

137.4. kognitīvo spēju uzturēšanu vai attīstīšanu;

137.5. nodarbinātību veicinošo prasmju attīstīšanas nodarbības (piemēram, aušana, kokapstrāde, šūšana, keramika) un patstāvīgās funkcionēšanas spēju attīstīšanu (piemēram, mājturības darbi, kulinārijas nodarbības, informācijas tehnoloģiju apguve) vai sīkās motorikas (piemēram, rokdarbi, veidošana, motoriku attīstošās spēles), pašaprūpes un patstāvīgās funkcionēšanas (ēdiena pagatavošana, galda klāšana, mājturības darbi, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošana) un citu prasmju attīstību veicinošas nodarbības atbilstoši klienta vecumam un funkcionālajam stāvoklim;

137.6. mākslas un mākslinieciskās pašdarbības spēju attīstīšanas nodarbības (piemēram, zīmēšana, mūzika, dažādu mākslas terapiju lietošana, teātra uzvedumu veidošana, grāmatu lasīšana, audioierakstu klausīšanās, kino);

137.7. fiziskās aktivitātes;

137.8. brīvā laika un relaksējošās nodarbības atbilstoši dienas ritmam;

137.9. klientu informēšanas un izglītošanas pasākumus atbilstoši nepieciešamībai;

137.10. speciālistu konsultācijas (piemēram, ergoterapeits, fizioterapeits, psihologs) atbilstoši nepieciešamībai un iespējām;

137.11. pastaigas svaigā gaisā.

138. Dienas aprūpes centra pakalpojuma sniedzējs klientam un viņa likumiskajam pārstāvim sniedz atbalstu sociālo problēmu risināšanā atbilstoši nepieciešamībai.

139. Dienas aprūpes centra pakalpojuma sniedzējs klientam organizē ēdināšanu vai nodrošina iespēju ēst līdzi paņemto ēdienu atbilstoši šo noteikumu 6.2.5. apakšpunktā minētajam līgumam, kas noslēgts starp klientu un dienas aprūpes centru, ja klients saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu vismaz četras stundas dienā.