Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem

140. Ja klients lieto uzturā līdzi paņemto ēdienu, dienas aprūpes centra pakalpojuma sniedzējs nodrošina klienta ēdiena uzglabāšanu ledusskapī.

141. Dienas aprūpes centra pakalpojuma sniedzējs nodrošina klientam iespēju uzturā lietot paša pagatavotu ēdienu, ja tas ir gatavots sadzīves iemaņu attīstības veicināšanas pasākumu ietvaros.

142. Dienas aprūpes centra pakalpojuma sniedzējs sniedz klienta likumiskajam pārstāvim vai klienta norādītajai kontaktpersonai informāciju par dienas laikā ar klientu notikušajiem negadījumiem, izteiktām klienta funkcionālā stāvokļa vai uzvedības izmaiņām un citiem būtiskiem notikumiem.

XX. Prasības dienas centra pakalpojuma sniedzējiem

143. Dienas centra pakalpojuma sniedzējs klientiem nodrošina sociālo prasmju attīstīšanas iespējas, izglītošanas, brīvā laika pavadīšanas, mākslas vai mākslinieciskās pašdarbības nodarbības.

144. Dienas centra pakalpojuma sniedzējs atbilstoši dienas centra nodarbību specifikai nodrošina sociālā darba un citu speciālistu iesaisti.

145. Klients var uzturēties dienas centrā atbilstoši vajadzībai un dienas centra pakalpojuma sniedzēja noteiktajiem nosacījumiem.

146. Dienas centra pakalpojuma sniedzējs klientiem nodrošina iespēju paēst, ja klients dienas centrā uzturas četras un vairāk stundas pēc kārtas.

147. Dienas centra pakalpojuma sniedzējs izstrādā iekšējās kārtības noteikumus, un klients parakstās par iepazīšanos ar tiem.

148. Uz dienas centra pakalpojuma sniedzēju neattiecas šo noteikumu 5. punktā un 6.2. apakšpunktā minētās vispārīgās prasības, ja to neparedz dienas centra pakalpojuma sniedzēja noteiktie nosacījumi sociālā pakalpojuma saņemšanai.

XXI. Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanai

149. Sociālo pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanai (turpmāk šajā nodaļā – funkcionēšanas spēju atjaunošanas pakalpojuma sniedzējs), sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar funkcionāliem traucējumiem, no apreibinošām vielām atkarīgām personām, personām bez noteiktas dzīvesvietas un citām personām ar sociālās funkcionēšanas problēmām.

150. Funkcionēšanas spēju atjaunošanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina:

150.1. sociālās funkcionēšanas prasmju uzturēšanu un attīstību;

150.2. psihosociālo palīdzību;

150.3. iesaistīšanu nodarbinātību veicinošos pasākumos un atbalstu klienta iesaistei aktīvā darba tirgū;

150.4. šādu sadzīves un pašaprūpes iemaņu apgūšanu un nostiprināšanu:

150.4.1. dienas ritma un saturīga laika plānošana;

150.4.2. personiskās naudas izlietojuma plānošana un iepirkšanās;

150.4.3. rūpes par izskatu, personīgā higiēna;

150.4.4. orientēšanās apkārtējā vidē, ja šo nepieciešamību nosaka klienta funkcionālais stāvoklis;

150.5. informēšanu un izglītošanu par šādām tēmām:

150.5.1. darba loma cilvēka dzīvē, darba tiesiskās attiecības;

150.5.2. saskarsme un komunikācija;

150.5.3. ugunsdrošība, elektrodrošība un personas drošība;

150.5.4. veselība un higiēna;

150.5.5. tiesības, pienākumi un atbildība;

150.5.6. cilvēka seksualitāte;

150.6. brīvā laika pavadīšanas iespējas;

150.7. citu prasmju apgūšanu atbilstoši identificētajām vajadzībām un spējām.

151. Funkcionēšanas spēju atjaunošanas pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz pakalpojumu ar izmitināšanu, klientam nodrošina:

151.1. apkurināmas telpas ar guļamvietām;

151.2. koplietošanas telpu ar galdu un krēsliem;

151.3. virtuvi, kurā ir:

151.3.1. plīts vai elektriskās ierīces, kas paredzētas ēdiena gatavošanai vai sildīšanai;

151.3.2. galds vai darba virsma ēdiena sagatavošanai;

151.3.3. ledusskapis;

151.3.4. trauki un virtuves piederumi, kā arī skapis to uzglabāšanai;

151.4. ne mazāk kā vienu tualeti ar roku mazgātni un dušu 10 personām;

151.5. ja nepieciešams, mīksto inventāru (piemēram, gultas piederumus, veļu, dvieļus) un higiēnas un mazgāšanas līdzekļus.

152. Funkcionēšanas spēju atjaunošanas pakalpojumu sniedzējs sociālo pakalpojumu sniegšanā iesaista sociālā darba speciālistu un speciālistu atbilstoši organizējamo nodarbību specifikai.

153. Klients funkcionēšanas spēju atjaunošanas pakalpojuma sniedzēja institūcijā ar izmitināšanu var uzturēties līdz 12 mēnešiem, bez izmitināšanas – bez laika ierobežojuma.

154. Funkcionēšanas spēju atjaunošanas pakalpojuma sniedzējs izstrādā iekšējās kārtības noteikumus un iepazīstina ar tiem klientu. Klients parakstās par iepazīšanos ar noteikumiem.

XXII. Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas vai ilgstošas bezpajumtniecības

155. Sociālo pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas vai ilgstošas bezpajumtniecības (turpmāk šajā nodaļā – negatīvo seku mazināšanas pakalpojuma sniedzējs), sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, lai novērstu vai mazinātu ieslodzījuma vai bezpajumtniecības izraisītās negatīvās sekas un atjaunotu klienta sociālās funkcionēšanas spējas, sociālo statusu, iekļaušanos darba tirgū un sabiedrībā.

156. Negatīvo seku mazināšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina:

156.1. atbalstu darba prasmju apgūšanā un nostiprināšanā;

156.2. sociālās funkcionēšanas prasmju uzturēšanu un attīstību;

156.3. atkarības profilakses pasākumus, ja klientam ir atkarības problēmas;

156.4. psihosociālo palīdzību un atbalstu;

156.5. speciālistu konsultācijas un informēšanas un izglītošanas pasākumus.

157. Negatīvo seku mazināšanas pakalpojuma sniedzējs sociālā pakalpojuma sniegšanā iesaista sociālā darba speciālistu, psihologu vai ārstu psihoterapeitu un speciālistu atbilstoši organizējamo nodarbību specifikai.

158. Negatīvo seku mazināšanas pakalpojuma sniedzējs sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ar izmitināšanu sniedz institūcijā vai klienta dzīvesvietā.

159. Negatīvo seku mazināšanas pakalpojuma sniedzējs, kas sniedz sociālo pakalpojumu ar izmitināšanu, klientam nodrošina:

159.1. apkurināmas telpas ar guļamvietām;

159.2. telpu un aprīkojumu ēdiena pagatavošanai un maltītes ieturēšanai;

159.3. traukus un virtuves piederumus, kā arī skapi to uzglabāšanai;

159.4. plauktus drēbju, apavu un personīgo mantu uzglabāšanai;

159.5. ja nepieciešams, gultasveļu, dvieļus un higiēnas un mazgāšanas līdzekļus;

159.6. gultas veļas maiņu atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi 10 dienās, ja pakalpojuma ietvaros tiek nodrošināta gultasveļa.

XXIII. Prasības daudzfunkcionāliem sociālo pakalpojumu centriem

160. (Svītrots ar MK 31.01.2023. noteikumiem Nr. 38)

161. (Svītrots ar MK 31.01.2023. noteikumiem Nr. 38)

162. (Svītrots ar MK 31.01.2023. noteikumiem Nr. 38)

163. (Svītrots ar MK 31.01.2023. noteikumiem Nr. 38)

164. (Svītrots ar MK 31.01.2023. noteikumiem Nr. 38)

XXIV. Prasības patversmes un naktspatversmes pakalpojuma sniedzējiem

165. Patversmes un naktspatversmes pakalpojuma sniedzējs nodrošina īslaicīgu izmitināšanu personām bez dzīvesvietas, kurām nav apreibinošu vielu lietošanas pazīmju, kas liecina par drošības risku pašam klientam vai citiem patversmes vai naktspatversmes klientiem un darbiniekiem.

166. Patversmes un naktspatversmes pakalpojuma sniedzējs sociālā pakalpojuma sniegšanā iesaista sociālo darbinieku.

167. Patversmes un naktspatversmes pakalpojuma sniedzējs klientam nodrošina:

167.1. atrašanos apkurināmās telpās ar guļamvietām;

167.2. ēdamtelpu;

167.3. klienta personīgo mantu uzglabāšanu, ja nepieciešams (ne vairāk kā vienu vienību, kuras izmēri nepārsniedz 90 × 40 × 40 cm);

167.4. sociālā darbinieka konsultācijas un atbalstu;

167.5. informāciju par iespējamiem problēmu risinājumiem un kompetentajām institūcijām.

168. Patversmes pakalpojuma sniedzējs klientam nodrošina:

168.1. dezinficētus gultas piederumus;

168.2. vakariņas un brokastis.

169. Naktspatversmes pakalpojuma sniedzējs klientam nodrošina:

169.1. iespēju pārnakšņot apkurināmās telpās:

169.1.1. ziemas periodā no plkst. 18.00 līdz 8.00;

169.1.2. vasaras periodā no plkst. 20.00 līdz 7.00;

169.2. uzņemšanu visā naktspatversmes darba laikā, ja gaisa temperatūra ārā ir zemāka par 0° C;

169.3. dezinficētus gultas piederumus;

169.4. vakariņas.

170. Uz patversmes un naktspatversmes pakalpojuma sniedzēju neattiecas šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētās prasības, ja to izpildi nodrošina sociālais dienests.

171. Naktspatversmes pakalpojuma sniedzējs var neslēgt ar klientu šo noteikumu 6.2.5. apakšpunktā minēto līgumu, ja klients izmanto naktspatversmes pakalpojumus mazāk par diviem mēnešiem un klientam nav jāveic līdzmaksājums par naktspatversmes pakalpojuma saņemšanu.

172. Patversmes un naktspatversmes pakalpojuma sniedzējs izstrādā iekšējās kārtības noteikumus un iepazīstina ar tiem klientu. Klients parakstās par iepazīšanos ar noteikumiem.

XXV. Prasības specializētās darbnīcas pakalpojuma sniedzējiem

173. Specializētās darbnīcas pakalpojuma sniedzējs nodrošina prasmes veicinošas aktivitātes un speciālistu atbalstu personām ar funkcionāliem traucējumiem.

174. Specializētās darbnīcas pakalpojuma sniedzējs sociālā pakalpojuma sniegšanā iesaista specializētās darbnīcas profilam atbilstošu speciālistu, sociālo darbinieku un sociālo rehabilitētāju. Ja specializētās darbnīcas pakalpojumu saņem nedzirdīga persona, kas lieto zīmju valodu, specializētās darbnīcas pakalpojuma sniedzējs sociālā pakalpojumu sniegšanā iesaista speciālistu, kas lieto zīmju valodu.

175. Specializētās darbnīcas pakalpojuma sniedzējs izstrādā darba drošības noteikumus attiecīgi viegli uztveramā valodā, Braila rakstā vai audioierakstā.

176. Specializētās darbnīcas pakalpojuma sniedzējs klientiem nodrošina:

176.1. klienta nodarbinātības interešu un iemaņu novērtēšanu – atbilstoši vajadzībai;

176.2. darba iemaņu apguvi;

176.3. individuālās vai grupu nodarbības sociālā rehabilitētāja vadībā;

176.4. sociālā darbinieka individuālās konsultācijas;

176.5. klientu informēšanas un izglītošanas pasākumus atbilstoši nepieciešamībai;

176.6. brīvā laika pasākumus.

177. Specializētās darbnīcas pakalpojuma sniedzējs ierīko:

177.1. darba telpu ar aprīkojumu atbilstoši profilam, darba aizsardzības noteikumiem un higiēnas prasībām;

177.2. dušu (izņemot darbnīcas, kuras izveidotas kā cita pakalpojuma struktūrvienība, kurā jau ir pieejama duša);

177.3. garderobi vai pārģērbšanās vietu klientiem;

177.4. atpūtas telpu klientiem;

177.5. telpu personālam.

178. Specializētās darbnīcas pakalpojuma sniedzējs var nodrošināt klientiem ēdināšanu, ja tā netiek nodrošināta no citiem līdzekļiem (piemēram, klienta, publiskā sektora, realizējamo projektu līdzekļiem).

XXVI. Prasības pakalpojuma sniedzējiem, kas veic sociālo darbu kopienā

179. Pakalpojuma sniedzējs, kas veic sociālo darbu kopienā (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojuma sniedzējs), nodrošina sociālo resursu sistēmu piesaisti indivīdu, ģimeņu vai sociālo grupu ar kopīgām interesēm vai dzīvojošām vienā teritoriālajā vienībā (turpmāk šajā nodaļā – kopiena) sociālo problēmu risināšanai.

180. Pakalpojuma sniedzējs kopienā sociālo pakalpojumu sniegšanā iesaista sociālā pakalpojuma specifikai atbilstošus speciālistus un sociālo darbinieku.

181. Pakalpojuma sniedzējs kopienā nodrošina:

181.1. kopienā esošo problēmu novērtēšanu un noteikšanu;

181.2. problēmu cēloņu analīzi;

181.3. sasniedzamo mērķu un veicamo uzdevumu formulēšanu un īstenošanu;

181.4. nepieciešamo resursu piesaisti;

181.5. kopienas līderu iesaistīšanu veicamo uzdevumu īstenošanā;

181.6. kopienas iedzīvotāju iniciatīvas veicināšanu;

181.7. iedzīvotāju attiecību uzlabošanu kopienā;

181.8. darbības organizēšanu, ņemot vērā kopienas iedzīvotāju vajadzības, intereses un nepieciešamību pēc sociālajiem pakalpojumiem;

181.9. pasākumu organizēšanu iedzīvotāju sociālo prasmju uzlabošanai;

181.10. darbības, kas veicina kopienas iedzīvotāju sociālo kontaktu uzlabošanos;

181.11. atbalsta sniegšanu kopienas iedzīvotājiem;

181.12. kopienas iedzīvotāju iesaistīšanu dažādās individuālās, grupas un kopienas aktivitātēs;

181.13. kopienas iedzīvotāju motivēšanu izglītoties;

181.14. brīvā laika aktivitāšu organizēšanu;

181.15. sadarbības un atbalsta sniegšanas aktivitāšu organizēšanu kopienas nevalstiskajām organizācijām (piemēram, iespēja izmantot kopienas centra telpas).

182. Pakalpojuma sniedzējs kopienā veido klientu reģistrācijas žurnālu, kurā atzīmē klientu dalību organizētajos pasākumus un aktivitātēs, ja klients ir identificējams. Ja klients nav identificējams, žurnālā norāda organizētos pasākumus, laiku, vietu un aptuveno dalībnieku skaitu.

183. Uz pakalpojuma sniedzēju kopienā šo noteikumu 5. punktā un 6.2. apakšpunktā minētās vispārīgās prasības neattiecas.

184. Ja pakalpojuma sniedzējs kopienā pasākumus organizē, izmantojot vispārēji pieejamas publiskās telpas, un tam nav pastāvīgu nodarbību telpu, uz viņu nav attiecināmas šo noteikumu 10. punktā minētās prasības.

XXVII. Noslēguma jautājumi

185. Noteikumi stājas spēkā 2017. gada 1. jūlijā.

186. Šo noteikumu 9.2.1. apakšpunktu piemēro ar 2018. gada 1. janvāri. Līdz 2017. gada 31. decembrim sociālais dienests nodrošina sociālo dienestu un pašvaldību izveidoto sociālo pakalpojumu sniedzēju sociālā darba speciālistiem individuālo supervīziju vismaz deviņas stundas gadā vai grupu supervīziju vismaz 18 stundas gadā.

187. Šo noteikumu 16.8.1, 30.2., 30.7., 34.6. un 34.10. apakšpunkta ​ pilnīgu ieviešanu sociālo pakalpojumu sniedzēji nodrošina līdz 2026. gada 1. janvārim.

188. Pilngadību sasniegušais aprūpē esošais bērns, ar kuru pašvaldības sociālo pakalpojumu sniegšanas līgums noslēgts līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, var turpināt uzturēties jauniešu mājā, ja viņš turpina iegūt izglītību un nav sasniedzis 24 gadu vecumu, bet ne ilgāk kā līdz 2019. gada 1. septembrim.

189. Šo noteikumu 87. punktā minētais klientu skaits neattiecas uz tām grupu mājām, kuras izveidotas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

189.1 Šo noteikumu 14.5. apakšpunktā noteikto daudzpakāpju izvērtēšanu ģimenēm ar bērniem sociālais dienests nodrošina ne vēlāk kā no 2028. gada 1. janvāra.

189.2 Šo noteikumu 2.8. apakšpunkts stājas spēkā:

189.2 1. 2022. gada 1. jūlijā attiecībā uz sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā nav reģistrējušies;

189.2 2. 2024. gada 1. janvārī attiecībā uz sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir reģistrējušies sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

189.3 Šo noteikumu 9.2.1. apakšpunktā noteiktā pienākuma – nodrošināt supervīziju institūcijas vadītāja un struktūrvienības vadītāja vietniekam – pilnīgu izpildi un šo noteikumu 42. un 58.1 punkta pilnīgu ieviešanu sociālo pakalpojumu sniedzēji nodrošina līdz 2030. gada 1. janvārim.

190. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003. gada 3. jūnija noteikumus Nr. 291 "Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 85. nr.; 2005, 210. nr.; 2007, 50. nr.; 2008, 63. nr.; 2009, 98., 129. nr.; 2010, 49. nr.; 2011, 40. nr.; 2012, 197. nr.) un Ministru kabineta 2000. gada 4. aprīļa noteikumus Nr. 135 "Noteikumi par kvalificēta personāla skaitu un nepieciešamo aprīkojumu vispārējās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādēs" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 133./135. nr.; 2016, 140. nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Šajos noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Direktīvas 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI.

Ministru prezidents Māris KučinskisLabklājības ministrs Jānis Reirs

1. pielikumsMinistru kabineta2017. gada 13. jūnijanoteikumiem Nr. 338

Bērnu reģistrs (paraugs)

Nr.p.k.	Bērna vārds, uzvārds	Personas kods	Iepriekšējās dzīvesvietas adrese	Ziņas par piederīgajiem	Ziņas par piederīgajiem	Ziņas par piederīgajiem	Ievietošanas pamatojums, to apliecinošie dokumenti	Iestāšanās datums	Persona, kura bērnu pieņēmusi (vārds, uzvārds, amats, paraksts)	Dati par pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu	Dati par pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu	Bērna lietas numurs
Nr.p.k.	Bērna vārds, uzvārds	Personas kods	Iepriekšējās dzīvesvietas adrese	mātes vārds, uzvārds, personas kods, adrese, tālrunis	tēva vārds, uzvārds, personas kods, adrese, tālrunis	citi piederīgie (vārds, uzvārds, kontaktinformācija)	Ievietošanas pamatojums, to apliecinošie dokumenti	Iestāšanās datums	Persona, kura bērnu pieņēmusi (vārds, uzvārds, amats, paraksts)	izstāšanās datums, iemesls, to apliecinošs dokuments	jaunās dzīvesvietas adrese	Bērna lietas numurs

Piezīme. Pēc bērnu aprūpes institūcijas izvēles žurnālu var papildināt ar citām ziņām par bērnu.

Labklājības ministrs Jānis Reirs

2. pielikumsMinistru kabineta2017. gada 13. jūnijanoteikumiem Nr. 338

Pilngadīgo klientu reģistrs (paraugs)

Nr.p.k.	Klienta vārds, uzvārds	Personas kods	Iepriekšējās dzīvesvietas adrese	Ziņas par piederīgajiem	Ievietošanas pamatojums, to apliecinošie dokumenti	Iestāšanās datums	Persona, kura klientu pieņēmusi (vārds, uzvārds, amats, paraksts)	Dati par pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu	Dati par pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu	Klienta lietas numurs
Nr.p.k.	Klienta vārds, uzvārds	Personas kods	Iepriekšējās dzīvesvietas adrese	Ziņas par piederīgajiem	Ievietošanas pamatojums, to apliecinošie dokumenti	Iestāšanās datums	Persona, kura klientu pieņēmusi (vārds, uzvārds, amats, paraksts)	izstāšanās datums, iemesls, to apliecinošs dokuments	jaunās dzīvesvietas adrese	Klienta lietas numurs

Piezīme. Pēc pilngadīgo aprūpes institūcijas izvēles žurnālu var papildināt ar citām ziņām par klientu.

Labklājības ministrs Jānis Reirs

3. pielikumsMinistru kabineta2017. gada 13. jūnijanoteikumiem Nr. 338

Riska novērtēšanas kritēriji

Nr.p.k.	Riska faktori	Risks nepastāv	Zems līmenis	Vidējs līmenis	Augsts līmenis
1.	Bērna vecums	–	13–18	8–12	0–7
VIDE	VIDE	VIDE	VIDE	VIDE	VIDE
2.	Fiziskais apdraudējums vai bīstami objekti (priekšmeti) mājās vai dzīvesvietas apkārtējā vidē	Dzīves apstākļi ir droši	Dzīves apstākļi rada risku bērnam saslimt vai gūt nenozīmīgus ievainojumus	Dzīves apstākļi rada risku bērnam gūt nozīmīgus ievainojumus	Apdraudējums apkārtējā vidē un mājās rada risku bērnam gūt dzīvībai bīstamus ievainojumus
3.	Pamatvajadzību nodrošinājums	Pārtikas, apģērba, pajumtes, higiēnas vajadzību atbilstošs nodrošinājums	Nepietiekams pamatvajadzību nodrošinājums bērnam rada nelielu kaitējumu vai diskomfortu	Nepietiekams pamatvajadzību nodrošinājums rada bērnam pieaugoša kaitējuma risku	Nepietiekams pamatvajadzību nodrošinājums rada risku bērnam nodarīt nozīmīgu kaitējumu vai ievainojumus
4.	Uzraudzība	Uzraudzība ir atbilstoša bērna vecumam, attīstībai un veselības stāvoklim	Nepietiekama uzraudzība rada bērnam nelielu diskomforta vai kaitējuma risku (piemēram, vecāki vēlu nāk no darba)	Nepietiekama uzraudzība vai tās trūkums rada bērnam pieaugoša kaitējuma risku (piemēram, bērns tiek atstāts pie citām personām, kurām nav pilnvarojuma vai kuras ir jaunākas par 13 gadiem, vai kuras nespēj veikt uzraudzību)	Nepietiekama uzraudzība vai tās trūkums rada bērnam risku gūt draudošu, nenovēršamu kaitējumu (piemēram, uzraudzību veic citas personas, bērns tiek atstāts viens vai vecāks nespēj nodrošināt uzraudzību)
VESELĪBA	VESELĪBA	VESELĪBA	VESELĪBA	VESELĪBA	VESELĪBA
5.	Veselības aprūpe	Bērns ir reģistrēts pie ģimenes ārsta. Tiek nodrošināta savlaicīga, regulāra un atbilstoša vispārējā profilaktiskā veselības aprūpe un zobārstniecības aprūpe	Bērns ir reģistrēts pie ģimenes ārsta. Tiek nodrošināta kārtējā un profilaktiskā veselības aprūpe, arī zobārstniecības aprūpe	Bērns nav reģistrēts pie ģimenes ārsta. Nav pietiekami nodrošināta atbilstoša veselības aprūpe ievainojuma vai slimības gadījumā, arī zobārstniecības aprūpe. Bērns bieži slimo	Bērns nav reģistrēts pie ģimenes ārsta. Nav nodrošināta veselības aprūpe, ārstēšana kritiskās vai dzīvību apdraudošās situācijās, neiesaista bērnu atbilstošās un nepieciešamās ārstēšanas programmās
6.	Atkarības	Bērns nesmēķē, nelieto alkoholu, narkotiskas vai toksiskas vielas, nav datoratkarības un atkarības no azartspēlēm, citiem elektroniskās saziņas līdzekļiem	Agrāk ir bijuši atkarību izraisošu vielu lietošanas gadījumi, bieži lieto datoru un elektroniskās saziņas līdzekļus, bet nav atkarības pazīmju	Bieži lieto atkarību izraisošas vielas, kas ietekmē bērna uzvedību, daudz laika pavada pie datora un lietojot elektroniskās saziņas līdzekļus, mēdz spēlēt azartspēles	Ir atkarība, kas negatīvi ietekmē bērnu
7.	Fiziskā un garīgā veselība un attīstība	Fiziskās un garīgās attīstības traucējumu nav	Viegli fiziskās un garīgās attīstības traucējumi	Vidēji fiziskās un garīgās attīstības traucējumi	Dziļi garīgās un fiziskās attīstības traucējumi
8.	Līdzatkarība	Līdzatkarības nav	–	Bērnam ir līdzatkarības problēmas. Bērns ir iesaistījies līdzatkarības mazināšanas pasākumos	Ir līdzatkarība, kas negatīvi ietekmē bērnu
VARDARBĪBA	VARDARBĪBA	VARDARBĪBA	VARDARBĪBA	VARDARBĪBA	VARDARBĪBA
9.	Pilngadīgu personu fiziska vardarbība pret bērnu	Pilngadīgas personas, uzraugot un aprūpējot bērnu, garantē bērnam drošību un pasargā viņu no traumām	Pilngadīgu personu situatīva fiziska spēka lietošana pret bērnu kā audzināšanas metode, kas nav radījusi smagus miesas bojājumus	–	Pilngadīgas personas lieto fizisku spēku pret bērnu, kas radījis vidēji smagus vai smagus miesas bojājumus
10.	Fiziski ievainojumi vai kaitējumi	Nav ievainojumu, kuru dēļ būtu nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi	Virspusēji ievainojumi, brūces, veselības aprūpes pakalpojumi nav nepieciešami	Smagi ievainojumi un brūces, kuru dēļ ir nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi tuvākajā laikā	Smagi ievainojumi, kuru dēļ nekavējoties nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi
11.	Seksuālā vardarbība un ekspluatācija	Pilngadīga persona aizsargā bērnus no seksuālās vardarbības un ekspluatācijas	Pilngadīga persona lieto seksuālas, divdomīgas (ierosinošas) piezīmes vai flirtē ar bērniem, neizmantojot tiešus seksuālus mēģinājumus vai fiziskus kontaktus	Pilngadīga persona veic seksuāla rakstura mēģinājumus vai iesaista bērnu fiziski un emocionāli apšaubāmā uzvedībā, bērnam ir vecumam neatbilstoša seksuālā uzvedība	Pilngadīga persona iesaista bērnu seksuālos kontaktos vai seksuāli izmanto bērnu
12.	Bērna resursu izmantošana sava labuma gūšanai	Pilngadīga persona neizmanto bērna resursus personīgā labuma gūšanai	Pilngadīga persona dažreiz izmanto bērna resursus, lai iegūtu materiālu palīdzību, mājokli, pakalpojumus vai gūtu kādu labumu sev	Pilngadīga persona regulāri izmanto bērna resursus, lai nodrošinātu savu labklājību (piemēram, valsts un pašvaldību pabalsti, kas domāti bērna vajadzību nodrošināšanai)	Pilngadīga persona iesaista bērnus pretlikumīgās darbībās, lai gūtu personīgu labumu (piemēram, ubagošana, zagšana)
13.	Laikposms, kad notikusi vardarbība vai bijusi nepietiekama uzraudzība, vai bērns ir bijis ārpusģimenes aprūpē	Izturēšanās pret bērnu ir atbilstoša, bērns nav bijis ārpusģimenes aprūpē	Agrāk ir bijuši atsevišķi vardarbības vai nepietiekamas uzraudzības gadījumi, kad bērns ir saņēmis kāda veida psiholoģisko palīdzību, bet bērns nav bijis ārpusģimenes aprūpē	Konstatēti atsevišķi vardarbības vai nepietiekamas uzraudzības gadījumi, bērns bijis ārpusģimenes aprūpē	Konstatēta atkārtota vai konkrētajā brīdī notiekoša vardarbība vai nepietiekama uzraudzība, bērns bijis ārpusģimenes aprūpē
14.	Bailes no vecākiem (citām personām) vai mājas apstākļiem	Bērns jūtas labi ar vecākiem (citām personām) un mājas apstākļos	Bērns izsaka vai izrāda nelielas bažas attiecībā uz vecākiem (citām personām) vai mājas apstākļiem	Bērns izrāda dusmas vai diskomfortu attiecībā pret vecākiem (citām personām) vai mājas apstākļiem	Bērns regulāri pauž bailes no vecākiem, un tas būtiski ietekmē bērna dzīves kvalitāti (uzvedību, veselību, sekmes skolā, socializēšanos)
15.	Emocionāls kaitējums	Bērna veselības stāvoklim, vecumposmam un attīstībai atbilstoša uzvedība	Nelieli uzvedības traucējumi, kas saistīti ar vardarbību pret bērnu vai nepietiekamu bērna uzraudzību	Uzvedības traucējumi, kas saistīti ar vardarbību pret bērnu, pasliktinātas sociālās attiecības	Plaši emocionāli vai uzvedības traucējumi saistībā ar vardarbību pret bērnu vai nepietiekamu bērna uzraudzību
PRASMES	PRASMES	PRASMES	PRASMES	PRASMES	PRASMES
16	Sociālās prasmes	Sociālās prasmes ir atbilstošas bērna vecumposmam un attīstībai	Ir lielākā daļa sociālo prasmju	Daļējs sociālo prasmju trūkums	Būtisks sociālo prasmju trūkums
17.	Izglītība	Bērnam ir nodrošināta vecumam un attīstībai atbilstoša izglītība	Ir mazsvarīgas ar izglītības procesu saistītas problēmas, attaisnoti kavējumi	Pašlaik ir ar izglītības procesu saistītas problēmas	Ir nozīmīgas ar izglītības procesu saistītas problēmas. Regulāras, atkārtotas mācīšanās, uzvedības problēmas, sistemātiski neapmeklē skolu
18.	Uzvedība	Vecumam atbilstoša uzvedība	Mazsvarīgi vienreizēji uzvedības traucējumi	Ievērojami atkārtoti uzvedības traucējumi	Regulāri uzvedības traucējumi (suicīds, sevis un citu apdraudējums)
19.	Pašaizsardzība	Bērns vēlas un ir spējīgs, ja nepieciešams, lūgt palīdzību ģimenē, pie draugiem vai attiecīgajās institūcijās	Bērnam ir atbilstošas prasmes, lai lūgtu palīdzību ģimenē, pie draugiem vai attiecīgās institūcijās	Bērnam nav atbilstošu pašaizsardzības prasmju	Bērns nav spējīgs sevi aizsargāt
Nr.p.k.	Riska faktori	Risks nepastāv	Zems līmenis	Vidējs līmenis	Augsts līmenis
---	---	---	---	---	---
VIDE	VIDE	VIDE	VIDE	VIDE	VIDE
1.	Pamatvajadzību nodrošinājums	Ir atbilstošs finanšu, pārtikas, mājokļa un sadzīves priekšmetu nodrošinājums	Ir īslaicīgs pamatvajadzību nodrošinājuma trūkums, kas rada nelielu diskomfortu un kam meklē atbilstošu risinājumu	Nepietiekams pamatvajadzību nodrošinājums rada vai var radīt būtisku kaitējumu	Nepietiekams pamatvajadzību nodrošinājums rada pieaugoša kaitējuma risku (kredīti, parādi u. tml.)
2.	Nodarbinātība	Ir pastāvīgi nodarbināts	Strādā gadījuma rakstura darbus, nav algota darba un nav regulāru ienākumu	Nav algota darba un nav regulāru ienākumu, kaut arī viņam ir darba tirgum atbilstošas un pieprasītas prasmes un iespējas iegūt darbu	Ilgstoši nav algota darba un nav regulāru ienākumu, nav darba tirgum atbilstošu prasmju un iespēju iegūt darbu
3.	Sociālais atbalsts	Atbalsta draugi, radi vai citas personas, izmanto pašvaldības vai nevalstisko organizāciju un citus resursus	Reizēm ir kontakti ar atbalsta personām, dažreiz izmanto pašvaldības un citus resursus	Reizēm ir konflikti ar atbalsta personām, var izmantot, bet neizmanto pašvaldības resursus	Ir ģeogrāfiski vai sociāli izolēts, pašvaldība vai pašvaldības resursi nav pieejami vai bieži maina dzīvesvietu
VESELĪBA	VESELĪBA	VESELĪBA	VESELĪBA	VESELĪBA	VESELĪBA
4.	Garīgā, fiziskā un emocionālā veselība	Ir fiziski, garīgi un emocionāli vesels, spējīgs pildīt bērna aprūpi	Ir nelieli fiziski, garīgi vai emocionāli traucējumi, kas ietekmē bērna aprūpes pildīšanu	Fiziskās, garīgās vai emocionālās veselības traucējumi, kas nozīmīgi ietekmē bērna aprūpes pildīšanu	Fiziski, garīgi un emocionāli traucējumi pilnībā traucē pildīt bērna aprūpes pienākumu
5.	Atkarību izraisošu vielu un citu objektu lietošana, kas izraisa atkarību	Nelieto atkarību izraisošas vielas	1. Agrāk ir bijusi atkarību izraisošu vielu lietošana, bet pašlaik tās nav.2. Iesaistījies ārstēšanās programmā.3. Pašlaik lieto atkarību izraisošas vielas, bet tas neietekmē bērna audzināšanu un aprūpi	Atkarību izraisošu vielu lietošana ietekmē bērna audzināšanu un aprūpi	Lieto atkarību izraisošas vielas, kas būtiski ietekmē bērna aprūpes pildīšanu, vai nav spējīgs parūpēties pats par sevi, atsakās iesaistīties rehabilitācijas programmās
6.	Līdzatkarība	Līdzatkarības nav	Agrāk ir bijusi līdzatkarība, bet pašlaik tās nav	Ir līdzatkarība, iesaistījies atbalsta programmā	Ir līdzatkarība, kas negatīvi ietekmē viņa funkcionēšanu un bērna aprūpes veikšanu un audzināšanu
7.	Stress	Nav nozīmīga stresa	Ir īslaicīgs un neliels stress, kas neietekmē bērna aprūpes pildīšanu	Ir nozīmīgs stress vai notikušas pārmaiņas dzīvē (slimība, darba zaudējums un citi), kas ietekmē bērna audzināšanu	Ir ilglaicīgs vai smags stress vai pārmaiņas dzīvē, kas būtiski ietekmē bērna audzināšanu un aprūpi
VARDARĪBA	VARDARĪBA	VARDARĪBA	VARDARĪBA	VARDARĪBA	VARDARĪBA
8.	Vardarbība ģimenē, kas nav tieši vērsta pret bērnu, citiem ģimenes locekļiem un mājdzīvniekiem	Ģimenē atrisina konfliktus bez agresīvām metodēm	Ģimenē ir bijuši atsevišķi vardarbības gadījumi, kas nav radījuši kaitējumu	Ģimenē ir neregulāri vardarbības gadījumi, kuru dēļ ir radušies vai varētu rasties nelieli kaitējumi	Ģimenē ir atsevišķi vai atkārtoti vardarbības gadījumi, kuru dēļ ir vai var rasties nozīmīgi kaitējumi, nav piemēroti pagaidu aizsardzības līdzekļi
9.	Bērnībā gūtā vardarbības vai pamešanas novārtā pieredze	Ir uzaudzis veselīgā un ģimeniskā vidē	Bērnības pieredzē ir vardarbības vai pamešanas novārtā gadījumi, pēc kuriem ir saņemta rehabilitācija vai cita palīdzība	Bērnības pieredzē ir atkārtoti vardarbības vai pamešanas novārtā gadījumi vai bijis ārpusģimenes aprūpē	Bērnībā ir bijuši ilgstoši vai smagi vardarbības vai pamešanas novārtā gadījumi, bijis ārpusģimenes aprūpē
PRASMES	PRASMES	PRASMES	PRASMES	PRASMES	PRASMES
10.	Prasmes un zināšanas bērnu audzināšanā	Nodrošina bērnam draudzīgu vidi, spēj uzņemties un nodrošināt bērna audzināšanu, pieņem un atbalsta bērnu, lieto bērna rīcībai atbilstošus pamudinājumus	Dažkārt izvirza bērnam neatbilstošas prasības vai nav atsevišķu prasmju vai zināšanu, lai nodrošinātu bērna audzināšanu	Bieži (parasti) nav svarīgu zināšanu vai prasmju, nevar audzināt bērnu atbilstoši bērna vecumam un attīstībai	Nepietiek zināšanu un prasmju vai ir bērnam nepiemērotas prasības, nav spējīgs uzņemties atbildību par bērna audzināšanu
11.	Pilngadīgas personas un bērna savstarpējās attiecības	Drošas, stabilas un veselīgas pilngadīgās personas un bērna savstarpējās attiecības	Dažreiz pilngadīgās personas un bērna savstarpējās attiecībās ir konflikts	Pilngadīgās personas un bērna attiecībās ir regulāri konflikti vai ir vāja pilngadīgas personas piesaiste bērnam	Pilnīgs piesaistes trūkums starp pilngadīgo personu un bērnu, pilngadīgā persona noraida bērnu, nav pieķeršanās jūtu
12.	Reakcija uz bērna uzvedības traucējumiem	Atbilstoši (bez agresīvām metodēm) reaģē uz bērna uzvedības traucējumiem	Reizēm neatbilstoši reaģē uz bērna uzvedības traucējumiem	Reakcija uz bērna uzvedības traucējumiem izpaužas ar dusmām, satraukumu, bezpalīdzīgumu vai vienaldzību	Agresīvi reaģē uz bērna uzvedības traucējumiem
13.	Bērna aizsardzība no vardarbīgas personas vai bīstamām situācijām	Ir gatavs un spējīgs aizstāvēt bērnu no vardarbīgām personām un bīstamām situācijām	Ir gatavs, bet dažkārt nav spējīgs bērnu aizstāvēt no vardarbīgām personām un bīstamām situācijām	Neizpratnes, neticības vai nolieguma dēļ nevar nodrošināt bērna aizsardzību no vardarbības un citām bīstamām situācijām	Atsakās vai nav spējīgs bērnu aizstāvēt, netic vardarbības atklāšanai, iedrošina vai atbalsta pāridarītāju un veicina vardarbības noliegšanu
14.	Problēmu atzīšana	Atzīst problēmas, apzinās to smagumu un ir gatavs uzņemties atbildību	Daļēji atzīst problēmas un daļēji vēlas uzņemties zināmu atbildību	Ir nepietiekama izpratne par problēmām, neuzņemas atbildību par savu uzvedību	Nav izpratnes par problēmām vai tās pilnīgi noliedz un atsakās atzīt, kā arī uzņemties jebkādu atbildību vai apzināties savu rīcību
15.	Sadarbība ar valsts, pašvaldību un citām institūcijām	Lūdz un pieņem valsts, pašvaldības un citu institūciju palīdzību, sadarbojas ar tām	Pieņem palīdzību, bet sadarbība ir neregulāra	Pieņem materiālo palīdzību, bet nesadarbojas līdzdarbības pasākumu pildīšanā vai pilda tos formāli	Ir vienaldzīgs, noraidošs vai naidīgs pret jebkuriem kontaktiem ar valsts, pašvaldību un citu institūciju darbiniekiem, nepieļauj ģimenes kontaktēšanos ar tiem
16.	Iepriekšējā pieredze aizgādības tiesību ierobežošanā*	Vecāka tiesības nekad nav tikušas ierobežotas	Iepriekš vecākam bijušas pārtrauktas aizgādības tiesības, bet tās ir atjaunotas*	Vecākam pārtrauktas aizgādības tiesības uz citiem bērniem*	Vecākam atņemtas aizgādības tiesības uz citiem bērniem**

Piezīmes.1. * Vecāku varas pārtraukšana līdz 2003. gadam, aprūpes tiesību atņemšanas līdz 2013. gadam, aizgādības tiesību pārtraukšana no 2013. gada līdz novērtēšanas veikšanai.2. ** Atņemta vecāku vara līdz 2003. gadam, atņemtas aizgādības tiesības no 2003. gada līdz novērtēšanas brīdim.

Labklājības ministrs Jānis Reirs

4. pielikumsMinistru kabineta2017. gada 13. jūnijanoteikumiem Nr. 338

Riska novērtējuma anketa

Lietas numurs
Personu dati
Māte
Tēvs
Bērni
Dzīvesvietas adrese
---	---	---
	(deklarētā dzīvesvieta)
	(faktiskā dzīvesvieta)
Novērtēšana veikta
---	---	---
	(datums)
Riska novērtēšana veikta		pirmreizēji
		atkārtoti
Iepriekšējā riska novērtēšana veikta
	(datums)
Riska novērtēšanu veica
	(amats, vārds, uzvārds)	(amats, vārds, uzvārds)

Riska novērtēšanā piedalījās:
(amats, vārds, uzvārds)
(amats, vārds, uzvārds)

Nr.p.k.	Riska faktori	Risks nepastāv	Riska līmenis	Piezīmes(papildu informācija)
1.	Bērna vecums
VIDE	VIDE	VIDE	VIDE	VIDE
2.	Fiziskais apdraudējums vai bīstami objekti (priekšmeti) mājās vai dzīvesvietas apkārtējā vidē
3.	Pamatvajadzību nodrošinājums
4.	Uzraudzība
VESELĪBA	VESELĪBA	VESELĪBA	VESELĪBA	VESELĪBA
5.	Veselības aprūpe
6.	Atkarības
7.	Fiziskā un garīgā veselība un attīstība
8.	Līdzatkarība
VARDARBĪBA	VARDARBĪBA	VARDARBĪBA	VARDARBĪBA	VARDARBĪBA
9.	Vecāka (citu personu) fiziska vardarbība pret bērnu
10.	Fiziski ievainojumi vai kaitējumi
11.	Seksuālā vardarbība un ekspluatācija
12.	Bērna resursu izmantošana sava labuma gūšanai
13.	Laikposms, kad notikusi vardarbība vai bijusi nepietiekama uzraudzība, vai bērns ir bijis ārpusģimenes aprūpē
14.	Bailes no vecākiem (citām personām) vai mājas apstākļiem
15.	Emocionāls kaitējums
PRASMES	PRASMES	PRASMES	PRASMES	PRASMES
16.	Sociālās prasmes
17.	Izglītība
18.	Uzvedība
19.	Pašaizsardzība

Secinājumi par bērna risku izvērtējumu Rehabilitācijas plānā iekļaujamās darbības bērna personisko interešu nodrošināšanā Risku novērtēšanā iesaistītās personas (paraksts, vārds, uzvārds):

(vārds, uzvārds)	(vārds, uzvārds)
Atzīmēt radniecību vai citu saskarsmes iemeslu	Atzīmēt radniecību vai citu saskarsmes iemeslu
Radniecība:MāteTēvsVecvecāksBrālisMāsaCita radniecības pakāpe	Citas personas:(norādīt saišu pazīmi attiecībā pret bērnu)
Nr.p.k.	Riska faktori
---	---
VIDE	VIDE
1.	Pamatvajadzību nodrošinājums
2.	Nodarbinātība
3.	Sociālais atbalsts
VESELĪBA	VESELĪBA
4.	Garīgā, fiziskā un emocionālā veselība
5.	Atkarību izraisošu vielu un citu objektu lietošana, kas izraisa atkarību
6.	Līdzatkarība
7.	Stress
VARDARBĪBA	VARDARBĪBA
8.	Vardarbība ģimenē, kas nav tieši vērsta pret bērnu, citiem ģimenes locekļiem un mājdzīvniekiem
9.	Bērnībā gūtā vardarbības vai pamešanas novārtā pieredze
PRASMES	PRASMES
10.	Prasmes un zināšanas bērnu audzināšanā
11.	Pilngadīgās personas un bērna savstarpējās attiecības
12.	Reakcija uz bērna uzvedības traucējumiem
13.	Bērna aizsardzība no vardarbīgas personas vai bīstamām situācijām
14.	Problēmas atzīšana
15.	Sadarbība ar valsts, pašvaldību un citām institūcijām
16.	Iepriekšējā pieredze aizgādības tiesību ierobežošanā

Secinājumi par pilngadīgās personas vecāka risku izvērtējumu Rehabilitācijas plānā iekļaujamās darbības pilngadīgās personas bērna personisko interešu nodrošināšanā Risku novērtēšanā iesaistītās personas (paraksts, vārds, uzvārds):

Labklājības ministrs Jānis Reirs