Ministru kabineta kārtības rullis

69. Lai panāktu vienošanos par iebildumiem, kas nav ņemti vērā, atbildīgā ministrija novirza projektu atkārtotai saskaņošanai vai sasauc kopīgu starpinstitūciju sanāksmi, informāciju par to norādot TAP portālā vai nosūtot uz atzinuma sniedzēja norādīto e-pasta adresi, ja atzinuma sniedzējs atzinumu sniedzis ārpus TAP portāla atbilstoši šo noteikumu 62. punktam. Atbildīgā ministrija vismaz piecas darbdienas pirms saskaņošanas sanāksmes saskaņošanas dalībniekiem TAP portālā novirza projektu ar papildināto (aktualizēto) izziņu. Saskaņošanas dalībnieki sanāksmei deleģē personas, kuras ir pilnvarotas paust ministrijas (institūcijas) oficiālo viedokli.

70. Atbilstoši starpinstitūciju sanāksmes rezultātiem atbildīgā ministrija precizē projektu, papildina izziņu un novirza to saskaņošanas dalībniekiem.

71. Ja institūcijas atzinumā izteiktie iebildumi nav ņemti vērā un tās pārstāvis starpinstitūciju sanāksmē nav piedalījies vai piecu darbdienu laikā nav sniedzis atbildi par atkārtotai saskaņošanai novirzīto precizēto projektu, iebildumus, kas netika ņemti vērā, uzskata par atsauktiem.

72. Atbildīgā ministrija pēc atkārtotas saskaņošanas aktualizē izziņu un iesniedz projektu izskatīšanai attiecīgi Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta komitejas vai Ministru kabineta sēdē.

73. Ja saskaņotais projekts iesniedzams:

73.1. Ekonomikas ministrijā, lai sniegtu informāciju Eiropas Komisijai par tiesību akta izstrādi, atbildīgā ministrija virza projektu atbilstoši tehnisko noteikumu saskaņošanas kārtībai;

73.2. Finanšu ministrijā, lai to nosūtītu Eiropas Centrālajai bankai, atbildīgā ministrija virza projektu atbilstoši finanšu noteikumu saskaņošanas kārtībai.

74. Projekti, kuri attiecas uz pilsoniskās sabiedrības attīstību un biedrību un nodibinājumu darbību (pilsoniskās sabiedrības horizontālie jautājumi, demokrātijas kultūra un cilvēktiesības), tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumi, pirms to izskatīšanas Ministru kabinetā iesniedzami Valsts kancelejā (Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariātā) izskatīšanai Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē, attiecīgi Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē lemto atspoguļojot anotācijā.

VII. Projektu iesniegšana izskatīšanai Ministru kabinetā, Ministru kabineta komitejā un Valsts sekretāru sanāksmē, to izvērtēšana un virzības noteikšana

75. Projektus iesniedz Valsts kancelejā, kas organizē un kontrolē to virzības un izskatīšanas gaitu Valsts sekretāru sanāksmēs, Ministru kabineta komitejas sēdēs un Ministru kabineta sēdēs.

76. Ministrijas, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta, Ministru prezidenta biedra biroja, Valsts kancelejas vai Ministru prezidenta padotībā esošas iestādes (turpmāk – ministrijas) izstrādāto projektu izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē ir tiesīgs iesniegt Ministru kabineta loceklis.

77. Citu valsts un pašvaldību institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju un valdības sociālo partneru organizāciju (turpmāk – cita institūcija) vadītāji projektu izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē ir tiesīgi iesniegt tikai ar tā Ministru kabineta locekļa starpniecību, kurš ir politiski atbildīgs par attiecīgo jomu, nozari vai apakšnozari.

78. Ja attiecīgais Ministru kabineta loceklis atsakās virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā citu institūciju sagatavoto projektu, institūcijas vadītājs to kopā ar attiecīgā ministra pamatotu rakstisku atteikumu ir tiesīgs iesniegt Ministru prezidentam galīgā lēmuma pieņemšanai par projekta turpmāko virzību. Ja Ministru prezidents pieņem lēmumu par projekta virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā, par projekta iesniedzēju uzskatāms Ministru prezidents.

79. Izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē projektu ir tiesīgs iesniegt ministrijas valsts sekretārs, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītājs, Valsts kancelejas direktors vai Ministru prezidenta padotībā esošās iestādes vadītājs, kā arī Ministru kabineta loceklis.

80. Citu institūciju vadītāji projektu izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē ir tiesīgi iesniegt tikai ar tās ministrijas valsts sekretāra starpniecību, kuras kompetencē ietilpst projektā ietvertie jautājumi.

81. Izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē iesniegtu projektu ir tiesīga atsaukt tā amatpersona, kura projektu ir iesniegusi, bet Ministru kabineta loceklis iesniegto projektu ir tiesīgs atsaukt jebkurā projekta izskatīšanas stadijā.

82. Valsts kanceleja septiņu darbdienu laikā pēc projekta iesniegšanas Valsts kancelejā izvērtē projekta atbilstību:

82.1. šajos noteikumos noteiktajai projektu saskaņošanas kārtībai;

82.2. normatīvajos aktos noteiktajām projektu sagatavošanas prasībām;

82.3. normatīvajos aktos noteiktajām projekta anotācijas sagatavošanas prasībām;

82.4. likumiem un citiem tiesību aktiem, kā arī spēkā esošajiem plānošanas dokumentiem, deklarācijai un rīcības plānam (ja nepieciešams).

83. Valsts kanceleja, ņemot vērā ministriju un citu institūciju atzinumus un šo noteikumu 82. punktā minētā juridiskā izvērtējuma rezultātu, sagatavo Ministru prezidentam vai Valsts kancelejas direktoram atzinumu par projektu un sniedz priekšlikumu par projekta turpmāko virzību vai nodrošina projekta juridisko un redakcionālo noformēšanu.

84. Valsts kanceleja pēc projekta juridiskās un redakcionālās noformēšanas to saskaņo ar atbildīgo ministriju.

85. Valsts kanceleja Ministru kabineta sēdes darba kārtības projektā iekļauj juridiski un redakcionāli noformētus projektus.

86. Projektu parasti noformē 10 darbdienu laikā attiecīgi pēc Valsts kancelejas izvērtējuma (šo noteikumu 82., 83. punkts) vai projekta atbalstīšanas Ministru kabineta komitejas sēdē vai Valsts sekretāru sanāksmē, ja iesniedzējs ir Ministru kabineta loceklis, vai pēc projekta saskaņotās (precizētās) redakcijas saņemšanas.

87. Valsts kanceleja neveic plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu un tiesību aktu anotāciju juridisko un redakcionālo noformēšanu. Ja plānošanas dokumentā, informatīvajā ziņojumā vai anotācijā ir nepieciešami precizējumi, tos veic atbildīgā ministrija, un Ministru kabineta loceklis atkārtoti iesniedz precizēto plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu vai anotāciju.

88. Ministru prezidents pieņem lēmumu par Ministru kabinetā iesniegto projektu virzību.

89. Ja turpmākā rīcība saistībā ar informatīvajā ziņojumā minēto jautājumu nav paredzēta vai ja tas nav saistīts ar nozaru politiku ietekmes izvērtēšanu, tad Ministru kabineta locekļa iesniegto informatīvo ziņojumu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē var nevirzīt.

90. Ja saskaņā ar Ministru prezidenta lēmumu informatīvo ziņojumu nav nepieciešams izskatīt Ministru kabineta sēdē, Valsts kanceleja to ievieto TAP portāla sadaļā "Sēdē neskatāmie ziņojumi".

91. Pēc informācijas saņemšanas no Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības dalībvalstīm par tehnisko noteikumu projektu saskaņošanu vai pēc informācijas saņemšanas no Eiropas Centrālās bankas par finanšu noteikumu projektu saskaņošanu Ministru kabineta loceklis iesniedz precizēto projektu Valsts kancelejā.

VIII. Projektu izskatīšanas kārtība Valsts sekretāru sanāksmē un tās norise

92. Valsts sekretāru sanāksmes parasti tiek organizētas reizi nedēļā Valsts kancelejā vai attālināti. Valsts sekretāru sanāksmes sasauc, sanāksmju darba kārtību apstiprina un sanāksmes vada Valsts kancelejas direktors vai amatpersona, kas aizvieto Valsts kancelejas direktoru (turpmāk – sanāksmes vadītājs).

93. Valsts sekretāru sanāksmē piedalās:

93.1. ar balsstiesībām – Valsts kancelejas direktors, valsts sekretāri un īpašu uzdevumu ministru sekretariātu vadītāji (turpmāk – balsstiesīgie dalībnieki);

93.2. ar padomdevēja tiesībām – parlamentārie sekretāri, Ministru prezidenta biroja vadītājs, Ministru prezidenta biedra biroja vadītājs, Valsts kancelejas amatpersonas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvis, Valsts kontroles pārstāvis, Ģenerālprokuratūras pārstāvis, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvis, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes pārstāvis, Konkurences padomes pārstāvis, Datu valsts inspekcijas pārstāvis, tiesībsargs vai viņa pilnvarota persona, plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvis, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes pilnvarots pārstāvis un nevalstisko organizāciju pārstāvis.

94. Valsts sekretāru sanāksmē izskata:

94.1. projektus, par kuriem nav panākta vienošanās saskaņošanas procesā, izņemot projektus, par kuriem nepieciešama politiska izšķiršanās un konceptuāls lēmums;

94.2. projektus, kuri nav precizēti atbilstoši Valsts sekretāru sanāksmē nolemtajam;

94.3. nacionālās pozīcijas projektus vai citus ar nacionālās pozīcijas projekta izstrādi saistītos jautājumus, par kuriem Vecāko amatpersonu sanāksme Eiropas Savienības jautājumos (turpmāk – Vecāko amatpersonu sanāksme) lēmusi, ka tie izskatāmi Valsts sekretāru sanāksmē;

94.4. Latvijas Republikas oficiālā viedokļa projektus valsts attīstības mērķu aizstāvēšanai starptautiskajās organizācijās vai ar to izstrādi saistītos jautājumus, ja nav iespējams vienoties par ministriju vai citu institūciju atbildības un kompetenču sadalījumu;

94.5. citus valsts pārvaldei aktuālus jautājumus.

95. Valsts sekretāru sanāksmē par iesniegto projektu vai ar to saistītu jautājumu ziņo valsts sekretārs, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītājs, Ministru prezidenta biedra biroja vadītājs, Valsts kancelejas direktors, Ministru prezidenta padotībā esošās iestādes vadītājs vai viņu pilnvarots pārstāvis.

96. Lēmumus par izskatīšanai iesniegtajiem projektiem Valsts sekretāru sanāksmes klātesošie balsstiesīgie dalībnieki pieņem vienbalsīgi. Ja vienošanās netiek panākta, projektu noteiktā kārtībā var virzīt izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē. Ja vienošanās netiek panākta par nacionālās pozīcijas projektu vai ar to saistītu jautājumu, to iesniedz Ministru kabinetā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nacionālo pozīciju izstrādi, saskaņošanu, apstiprināšanu un aktualizēšanu. Lēmumus par atbildīgās institūcijas noteikšanu uzdevuma izpildē var pieņemt balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojis klātesošo balsstiesīgo dalībnieku vairākums. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir Valsts sekretāru sanāksmes vadītāja balss.

97. Izskatīšanai Ministru kabineta sēdē virza tikai tādu projektu, kas Valsts sekretāru sanāksmē atbalstīts bez grozījumiem vai ar grozījumiem, par kuriem ir panākta vienošanās sanāksmes laikā.

97.1 Ja institūcijas atzinumā izteiktie iebildumi nav ņemti vērā un tās pārstāvis Valsts sekretāru sanāksmē nav piedalījies, iebildumus uzskata par atsauktiem un projektu kā saskaņotu virza izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

98. Ja projektā nepieciešams izdarīt grozījumus, kuri nav precīzi formulēti un ierakstīti Valsts sekretāru sanāksmes protokolā, vai projektu nepieciešams saskaņot ar ministrijām un citām institūcijām, projektu neatbalsta un atbildīgā ministrija to precizē un iesniedz atkārtotai izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē.

99. Valsts sekretāru sanāksmes protokolē. Protokolā norāda balsstiesīgās personas, kuras piedalījušās sēdē, kā arī pie katra jautājuma norāda personas, kuras uzstājušās par attiecīgo jautājumu, un pieņemtos lēmumus.

100. Valsts sekretāru sanāksmes protokolu paraksta sanāksmes vadītājs ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc sanāksmes.

101. Valsts sekretāru sanāksmes balsstiesīgie dalībnieki ir tiesīgi divu darbdienu laikā pēc sanāksmes protokola publiskošanas TAP portālā iesniegt izskatīšanai sanāksmē iebildumus par minētā protokola saturu. Iebildumus sagatavo jauna protokollēmuma projekta veidā un anotācijā norāda iebildumu pamatojumu. Minētos grozījumus izskata nākamajā Valsts sekretāru sanāksmē.

IX. Projektu izskatīšanas kārtība Ministru kabineta komitejas sēdē un tās norise

102. Ministru kabineta komitejā (turpmāk – komiteja) izskata:

102.1. projektus, par kuriem nav panākta vienošanās Valsts sekretāru sanāksmē;

102.2. projektus, par kuriem Ministru kabineta sēdē ir izteikti iebildumi vai ierosināti būtiski precizējumi;

102.3. projektus, par kuriem Valsts kancelejai, noformējot tos izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, rodas būtiski juridiski vai redakcionāli iebildumi;

102.4. atkārtoti:

102.4.1. komitejas sēdē atbalstītus projektus, kuri nav precizēti atbilstoši komitejas sēdē nolemtajam;

102.4.2. komitejas sēdē neatbalstītus projektus.

103. Komitejas sastāvs ir Ministru kabineta sastāvs (balsstiesīgās personas), un lēmuma pieņemšanai komitejas sēdē nav nepieciešams kvorums. Komitejas sēdes norises laiku un vietu nosaka Ministru prezidents.

104. Ministru kabineta un pašvaldību viedokļu saskaņošanai tiek rīkotas paplašinātās komitejas sēdes. Paplašinātās komitejas sēdes sasauc un vada Ministru prezidents, un tajās piedalās Ministru kabineta locekļi un pašvaldību pārstāvji saskaņā ar noslēgto vienošanos. Pašvaldību pārstāvju izvirzīšanu paplašinātajai komitejas sēdei organizē Latvijas Pašvaldību savienība.

105. Ar padomdevēja tiesībām komitejas sēdē var piedalīties:

105.1. likumos noteiktās amatpersonas vai viņu pilnvarotas amatpersonas;

105.2. Ģenerālprokuratūras pārstāvis;

105.3. Ministru prezidenta uzaicinātās personas;

105.4. Ministru kabineta locekļa uzaicinātās personas;

105.5. Ministru kabineta locekļa palīgs vai padomnieks;

105.6. ministrijas parlamentārais sekretārs;

105.7. valsts sekretārs vai viņa vietnieki;

105.8. Ministru prezidenta biroja vadītājs, Ministru prezidenta biedra biroja vadītājs, kā arī Valsts kancelejas direktors un viņa pilnvarotas amatpersonas;

105.9. tiesībsargs vai viņa pilnvarotas personas;

105.10. Datu valsts inspekcijas direktors vai viņa pilnvarotas personas;

105.11. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks vai viņa pilnvarotas amatpersonas;

105.12. Latvijas Republikas pārstāvis Eiropas Savienības Tiesā un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā;

105.13. Latvijas Pašvaldību savienības pilnvarots pārstāvis;

105.14. plānošanas reģiona attīstības padomes pilnvarots pārstāvis;

105.15. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pilnvarots pārstāvis un Latvijas Darba devēju konfederācijas pilnvarots pārstāvis;

105.16. Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes pilnvarots nevalstisko organizāciju pārstāvis.

106. Komitejas sēdē par iesniegto projektu ziņo Ministru kabineta loceklis vai viņa pilnvarots pārstāvis.

107. Ja projektā nepieciešams izdarīt grozījumus, kuri nav precīzi formulēti komitejas sēdes laikā, vai projektu nepieciešams saskaņot ar ministrijām vai citām institūcijām, projektu neatbalsta. Attiecīgo projektu precizē un iesniedz atkārtotai izskatīšanai komitejas sēdē.

107.1 Ja institūcijas atzinumā izteiktie iebildumi nav ņemti vērā un tās pārstāvis Ministru kabineta komitejas sēdē nav piedalījies, iebildumus uzskata par atsauktiem un projektu kā saskaņotu virza izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

108. Komiteja lēmumu par projekta virzību izskatīšanai Ministru kabineta sēdē pieņem vienbalsīgi.

109. Komitejas sēdes protokolē Valsts kancelejas direktora norīkota amatpersona. Komitejas sēdes protokolā norāda balsstiesīgās personas, kuras piedalījušās sēdē, katrā jautājumā pieņemtos lēmumus un personas, kuras izteikušās par šo jautājumu.

110. Ja jautājums ir steidzams un komitejas sēdē izskatītais un atbalstītais projekts izņēmuma kārtā izskatāms nākamajā Ministru kabineta sēdē, to norāda sēdes protokolā.

111. Komitejas sēdes protokolu paraksta komitejas sēdes vadītājs un Valsts kancelejas direktors vai Valsts kancelejas direktora pilnvarota amatpersona. Ja komitejas sēdi ir vadījuši vairāki sēdes vadītāji, protokolu paraksta visi sēdes vadītāji.

112. Iebildumi par komitejas sēdes protokolu ir iesniedzami šo noteikumu 147. punktā noteiktajā kārtībā.

X. Projektu izskatīšanas kārtība Ministru kabineta sēdē un tās norise

113. Izskatīšanai Ministru kabineta sēdē virza:

113.1. projektus, kas ir saskaņoti šajos noteikumos noteiktajā kārtībā;

113.2. komitejas sēdē un Valsts sekretāru sanāksmē atbalstītos projektus;

113.3. projektus, kas iesniegti saistībā ar ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa noteikšanu valstī (saskaņā ar likumu "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli") vai skar valsts apdraudējuma situāciju novēršanas un pārvarēšanas jautājumus, kā arī krīzes vadības jautājumus;

113.4. Ministru kabineta lietas (šo noteikumu 120. punkts);

113.5. projektus, kuru steidzamība ir pamatota;

113.6. likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru un ar tā sagatavošanu saistītos tiesību aktu projektus (budžeta likumprojektu paketi), ar budžeta izpildes procesa nodrošināšanu saistītos tiesību aktu projektus, kā arī informāciju likumā par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru un Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajos gadījumos;

113.7. projektus, kas saskaņā ar Informācijas atklātības likumu satur ierobežotas pieejamības informāciju vai saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu" ir valsts noslēpuma objekts vai satur valsts noslēpuma objektu;

113.8. Latvijas oficiālā viedokļa dokumentu projektus izskatīšanai starptautisko organizāciju un Eiropas Savienības institūcijās;

113.9. tiesā iesniedzamo dokumentu projektus;

113.10. Ministru kabineta vēstuļu projektus;

113.11. informatīvos ziņojumus, ja tie atbilstoši šo noteikumu 90. punktam nav novirzīti ievietošanai TAP portāla sadaļā "Sēdē neskatāmie ziņojumi".

114. Nacionālās pozīcijas projektu, nostājas projektu, informatīvo ziņojumu par Latvijas dalību Eiropas Savienības lēmumu ierosināšanas, sagatavošanas un pieņemšanas procesā un informatīvo ziņojumu par neformālajām Eiropas Savienības ministru padomes sanāksmēm Valsts kanceleja iekļauj tuvākās Ministru kabineta sēdes darba kārtībā vai Ministru kabineta locekļa norādītajā Ministru kabineta sēdē.

115. Izskatīšanai Ministru kabineta sēdē novirzītos projektus darba kārtības projektā ietver atbilstošajās sadaļās atkarībā no projekta saskaņošanas rezultātiem, projekta veida, iesniedzēja noteiktā projekta lietojuma ierobežojuma un citiem kritērijiem. Ja projekts darba kārtībā ietverts pilnībā saskaņoto projektu sadaļā, šos projektus sēdes laikā pieņem bez diskusijām un visus kopā.

116. Ja sēdes laikā Ministru kabinets lemj par divu vai vairāku projektu apvienošanu, vienlaikus nosaka, kura ministrija sagatavos projekta apvienoto anotāciju.

117. Ja sēdes laikā Ministru kabinets lemj par divu vai vairāku projektu apvienošanu un steidzamu publicēšanu, Valsts kanceleja apvieno projektus, neapvienojot to anotācijas.

118. Ministru kabineta sēdes saskaņā ar Ministru prezidenta noteikto kārtību organizē klātienē, attālināti vai aptaujas kārtībā, izmantojot videokonferences, konferences zvanu, kā arī citus informācijas tehnoloģiju rīkus. Ministru kabineta sēžu laiku, vietu un sēdes veidu, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt balsstiesīgo sēdes dalībnieku kvorumu, nosaka Ministru prezidents.

119. Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām piedalās Ministru kabineta iekārtas likuma 28. panta ceturtajā daļā minētās amatpersonas, Valsts sekretāru sanāksmes balsstiesīgie dalībnieki un Ministru prezidenta uzaicinātās amatpersonas, izskatot konkrētus darba kārtības jautājumus.

120. Ministru kabineta loceklis var lūgt Ministru prezidentu izskatīt Ministru kabineta sēdē projektu kā Ministru kabineta lietu. Ministru kabineta lieta ir projekts, par kuru pēc būtības ir nepieciešama Ministru kabineta politiska izšķiršanās un konceptuāls lēmums vai balsojums. Ministru prezidents pēc savas iniciatīvas var jebkurā laikā pasludināt projektu par Ministru kabineta lietu.

121. Ministru kabineta loceklis var lūgt Ministru prezidentu izskatīt projektu Ministru kabineta sēdē steidzamības kārtībā, ievērojot šo noteikumu 55.2. apakšpunktā minētos steidzamības piemērošanas nosacījumus.

122. Atbildīgā ministrija šo noteikumu 121. punktā minēto projektu iesniedz Valsts kancelejā ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms kārtējās Ministru kabineta sēdes (parasti trešdien līdz plkst. 16.00). Ja atbildīgā ministrija lūdz projektu steidzamības kārtībā iekļaut Ministru kabineta ārkārtas sēdē, tas jāiesniedz Valsts kancelejā ne vēlāk kā trīs stundas pirms sēdes sākuma.

123. Ministru prezidents nosaka, kurā Ministru kabineta sēdes daļā iesniegtie projekti ir izskatāmi.

124. Iesniedzot izskatīšanai Ministru kabineta sēdē projektu, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju, uz katra pievienotā dokumenta, kas satur lietojuma ierobežojumu, izmanto normatīvajos aktos par attiecīgās informācijas aizsardzību noteiktos speciālos apzīmējumus un norāda informāciju par projekta lietošanas ierobežojumiem.

125. Iesniedzot izskatīšanai Ministru kabineta sēdē projektus bez lietojuma ierobežojuma, Ministru kabineta loceklis, ja nepieciešams, var lūgt diskusiju par šiem dokumentiem organizēt Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā.

126. Projekts, kuram ir noteikts lietojuma ierobežojums, tiek skatīts Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā.

127. Ministru kabineta sēdi, nosakot debašu kārtību un ilgumu, vada Ministru prezidents vai persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā viņu aizvieto (turpmāk – Ministru kabineta sēdes vadītājs).

128. Ministru kabineta sēdes protokolē Valsts kancelejas direktors vai viņa pilnvarota amatpersona. Ministru kabineta sēdes protokolā norāda balsstiesīgās personas, kuras ir piedalījušās sēdē, katrā jautājumā pieņemtos lēmumus un personas, kuras izteikušās par šo jautājumu, un balsošanas rezultātus (ja ir bijusi balsošana). Ministru kabineta sēdes protokolā norāda arī to, ka Ministru kabineta loceklis normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu dēļ, kā arī ētisku vai citu apsvērumu dēļ atsakās piedalīties lēmuma pieņemšanā.

129. Ministru kabineta sēdē lēmumus pieņem Ministru kabineta iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.

130. (Svītrots ar MK 04.03.2025. noteikumiem Nr. 138)

131. Ministru kabineta locekļi, kuri saskaņā ar Ministru prezidenta lēmumu sēdē piedalās no pārējiem Ministru kabineta locekļiem atšķirīgā veidā, ja iespējams, sēdes laikā strādā TAP portāla sēžu norises vidē vai ne vēlāk kā stundu pirms sēdes sākuma TAP portāla sēžu norises vidē laukā "Piezīmes" izsaka savu viedokli par visiem darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem (par katru jautājumu atsevišķi vai darba kārtības sadaļu kopumā).

132. Valsts kanceleja apkopo to Ministru kabineta locekļu viedokļus, kuri saskaņā ar Ministru prezidenta lēmumu sēdē piedalās no pārējiem Ministru kabineta locekļiem atšķirīgā veidā un ir izmantojuši iespēju par sēdes jautājumiem izteikt viedokli pirms sēdes sākuma, un informē Ministru kabineta sēdes vadītāju. Ministru kabineta sēdes vadītājs sēdē informē, kuri Ministru kabineta locekļi sēdē piedalās no pārējiem Ministru kabineta locekļiem atšķirīgā veidā, kā arī par šo Ministru kabineta locekļu viedokli par sēdes darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem.

133. Ja nepieciešams, Ministru kabineta sēdes laikā Valsts kanceleja organizē saziņu ar Ministru kabineta locekli, kurš Ministru kabineta sēdē piedalās no pārējiem Ministru kabineta locekļiem atšķirīgā veidā.

134. Ja Ministru kabineta sēdē par kādu darba kārtības jautājumu notiek debates, pēc kurām nepieciešams balsojums, bet kāds Ministru kabineta loceklis saskaņā ar Ministru prezidenta lēmumu piedalās no pārējiem Ministru kabineta locekļiem atšķirīgā veidā un viņam nav iespējams sēdes laikā strādāt TAP portāla sēžu norises vidē, Valsts kanceleja Ministru kabineta sēdes vadītāja uzdevumā operatīvi organizē saziņu ar šo Ministru kabineta locekli. Ja saziņu organizēt neizdodas, Ministru kabineta sēdes vadītājs, ja iespējams, jautājuma izskatīšanu atliek.

135. Valsts kanceleja Ministru kabineta sēdes protokolā informāciju par šo Ministru kabineta locekļu dalību sēdē (šo noteikumu 134. punkts) norāda ar papildu atzīmi atbilstoši atšķirīgās dalības veidam.

136. Ja nepieciešams sasaukt Ministru kabineta ārkārtas sēdi par konkrētu notikumu, ar kuru saistībā nekavējoties nepieciešams pieņemt Ministru kabineta lēmumu, bet par kuru nav nepieciešamas debates, konceptuāls lēmums vai balsojums, Ministru prezidents, ievērojot lietderības apsvērumus, var uzdot Valsts kancelejai organizēt Ministru kabineta sēdes norisi aptaujas kārtībā, noskaidrojot Ministru kabineta locekļu viedokļus par sēdē izskatāmo jautājumu un neaicinot Ministru kabineta locekļus sēdē piedalīties klātienē vai attālināti.

137. Ja Ministru kabineta ārkārtas sēde tika organizēta aptaujas kārtībā (šo noteikumu 136. punkts), tās protokolā norāda papildu atzīmi "aptaujas kārtībā", kā arī sēdes dalībniekus un pieņemto lēmumu atbilstoši aptaujas rezultātam.

138. Ja kāds Ministru kabineta loceklis saskaņā ar Ministru prezidenta lēmumu Ministru kabineta sēdē piedalās no pārējiem Ministru kabineta locekļiem atšķirīgā veidā un sēdes laikā nav strādājis TAP portāla sēžu norises vidē vai Ministru kabineta ārkārtas sēde notiek aptaujas kārtībā, Valsts kanceleja nodrošina, lai Ministru kabineta locekļu viedoklis tiktu attiecīgi fiksēts.

139. Ja Ministru kabineta loceklim ir iebildumi vai papildu apsvērumi par atsevišķu Ministru kabineta sēdē apspriežamo jautājumu, viņš tos dara zināmus attiecīgā jautājuma izskatīšanas laikā un līdz sēdes beigām noformē atsevišķo viedokli un pievieno to TAP portāla sēžu norises vidē pie izskatāmā jautājuma. Valsts kanceleja izgūst no TAP portāla Ministru kabineta locekļa atsevišķo viedokli un nodrošina tā iekļaušanu Ministru kabineta sēdes protokolā.

140. Projektu vai citu dokumentu Ministru kabineta sēdē pieņem vai atbalsta, ja tā teksts ir noformēts un sagatavots parakstīšanai vai attiecīgi nosūtīšanai adresātam.

141. Ministru kabineta sēdes vadītājs sēdes laikā precīzi formulē debatēs izteiktos Ministru kabineta sēdē atbalstītos priekšlikumus ierakstīšanai Ministru kabineta sēdes protokolā.

142. Ja projektā nepieciešams izdarīt būtiskus grozījumus, kuri sēdes laikā nav noformēti rakstiski, vai projektu nepieciešams saskaņot ar attiecīgajām ministrijām vai citām institūcijām, projektu neatbalsta (nepieņem).

143. Ja projekts saskaņā ar šiem noteikumiem Ministru kabineta sēdē ir izskatīts kā Ministru kabineta lieta vai steidzamības kārtībā un ir pieņemts vai atbalstīts, Valsts kanceleja nodrošina tā juridisko un redakcionālo noformēšanu piecu darbdienu laikā, ja Ministru kabineta sēdes protokolā nav noteikts citādi.

144. Ja projektu Ministru kabineta sēdē atbalsta (pieņem) un uzdod tajā izdarīt precizējumus, iesniedzējs nedēļas laikā pēc Ministru kabineta sēdes, ja Ministru kabineta sēdes protokolā nav norādīts cits termiņš, precizē projektu atbilstoši sēdē nolemtajam un iesniedz precizēto projektu Valsts kancelejā.

145. Ministru kabineta loceklim Ministru kabineta sēdes laikā ir tiesības prasīt, lai Valsts kanceleja ar viņu saskaņo jebkuru noformēto Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu.

146. Ministru kabineta sēdes protokolu paraksta Ministru kabineta sēdes vadītājs un Valsts kancelejas direktors. Ja Ministru kabineta sēdi ir vadījuši vairāki sēdes vadītāji, protokolu paraksta visi sēdes vadītāji.

147. Ministru kabineta locekļi ir tiesīgi divu darbdienu laikā pēc Ministru kabineta sēdes protokola publiskošanas TAP portālā iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē iebildumus par minētā protokola saturu. Iebildumus sagatavo jauna protokollēmuma projekta veidā un iebildumu pamatojumu norāda anotācijā. Minētos grozījumus izskata nākamajā Ministru kabineta sēdē.

XI. Pieteikšanās kārtība, ierobežojumi un dalības norises kārtība Ministru kabineta sēdēs, Ministru kabineta komitejas sēdēs un Valsts sekretāru sanāksmēs