Ministru kabineta kārtības rullis

148. Ministru kabineta loceklis, valsts sekretārs, iestādes vadītājs, valdības sociālo partneru un nevalstisko organizāciju pilnvarots pārstāvis pirms personu pieteikšanas dalībai Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē (turpmāk – sēde) izvērtē viņu piedalīšanās lietderību, ņemot vērā, ka sēdēm tiek veikti atklāto daļu skaņas ieraksti un Ministru kabineta sēžu atklātā daļa notiek tiešraidē.

148.1 Personu dalībai Ministru kabineta krīzes vadības sēdē piesaka Ministru kabineta loceklis vai Valsts kancelejas Krīzes vadības centra vadītājs.

149. Attiecīgās ministrijas, iestādes, valdības sociālā partnera vai nevalstiskās organizācijas norīkota persona dalībai sēdē pieteiktās personas ieraksta TAP portālā pie attiecīgā sēdes jautājuma ne vēlāk kā darbdienu pirms sēdes, norādot pieteiktās personas vārdu, uzvārdu, amatu, e-pasta adresi. Steidzamības kārtībā iesniegto jautājumu izskatīšanai personas var pieteikt līdz Ministru kabineta sēdes sākumam.

149.1 Lai sēdei pieslēgtos attālināti, sēdes administrators nosūta personīgu uzaicinājumu sēdes balsstiesīgajiem dalībniekiem, Ministru kabineta iekārtas likuma 28. panta ceturtajā daļā minētajām amatpersonām un personām, kuras pieteiktas dalībai sēdē atbilstoši šo noteikumu 149. punktam.

150. Iesniedzējs nodrošina to personu uzaicināšanu uz Ministru kabineta sēdi, par kurām ir paredzēts pieņemt lēmumu, ja Ministru kabinets izskata projektu par amatpersonu kandidatūru apstiprināšanu, amatpersonu iecelšanu amatā vai atbrīvošanu no amata.

151. Šo noteikumu 149. punktā minētā norīkotā persona līdz sēdes sākumam, ja nepieciešams, TAP portālā pie attiecīgā sēdes jautājuma aktualizē ierakstu par pieteiktajām personām konkrēta sēdes darba kārtības jautājuma izskatīšanā.

152. Personu, kura uzaicināta piedalīties sēdē steidzama jautājuma izskatīšanā, par jautājuma izskatīšanas laiku (darba kārtību) informē atbildīgā ministrija.

153. Tiesības piedalīties Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā, kurā tiek izskatīts nacionālās pozīcijas projekts, ir valdības sociālo partneru un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kuri ir snieguši atzinumus. Uzaicināmo pārstāvi dalībai sēdē piesaka šo noteikumu 149. punktā noteiktajā kārtībā.

154. Personu, kura uzaicināta dalībai sēdē klātienē, pirms došanās uz sēžu zāli reģistrē Valsts kancelejas amatpersona. Persona, kura uzaicināta piedalīties konkrēta sēdes darba kārtības jautājuma izskatīšanā, piedalās tikai šī jautājuma izskatīšanā un pēc tam nekavējoties atstāj sēžu zāli. Uz sēžu zāli tiek aicinātas uz nākamā darba kārtības jautājuma izskatīšanu ieradušās personas.

155. Attālināti sēdei pieslēdzas tikai tās personas, kurām sēdes administrators nosūtījis personīgu uzaicinājumu. Uzaicinātā persona sēdei pieslēdzas, norādot vārdu, uzvārdu un pārstāvēto institūciju. Uz konkrēta jautājuma izskatīšanu uzaicinātās personas var pievienoties (pieslēgties) sēdei tikai attiecīgā jautājuma izskatīšanas laikā un pēc jautājuma izskatīšanas viņām sēde nekavējoties jāatstāj (jāatslēdzas no tās). Uzaicinātās personas sēdes laikā kameru ieslēdz tikai tad, kad sēdes vadītājs viņām dod vārdu.

156. Ja uzaicinātā persona traucē kārtību sēdes laikā, sēdes vadītājs var to izraidīt no sēdes.

157. Pēc sēdes Valsts kanceleja publisko sēdes dalībnieku sarakstu, kuri piedalījās jautājumu izskatīšanā Ministru kabineta Zaļajā zālē.

XII. Ministru kabinetā izskatāmie starptautiskie līgumi vai to projekti

158. Ja izskatīšanai Ministru kabinetā iesniedz starptautisku līgumu vai tā projektu, ko apstiprina saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 2. punktu, un ja ir paredzēts parakstīt minēto līgumu vai tā projektu, ministrija tam pievienotajā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā norāda amatpersonu, kas pilnvarota parakstīt līgumu vai tā projektu, un pilnvarojuma projektu (latviešu valodā, pievienojot tulkojumu attiecīgajā svešvalodā ar norādi, ka tas ir tulkojums), izņemot gadījumu, ja pilnvarojumu nosaka likums.

159. Ja starptautiskais līgums ir apstiprināms Saeimā bez tā iepriekšējas parakstīšanas, Ministru kabinets atbalsta likumprojektu par minētā līguma apstiprināšanu.

160. Ja starptautiskais līgums vai tā projekts ir apstiprināms Saeimā pēc tā iepriekšējas parakstīšanas, ministrija minētajam līgumam vai tā projektam pievienotajā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā paredz Ministru kabineta atbalstu starptautiskā līguma vai tā projekta parakstīšanai un norāda amatpersonu, kas ir pilnvarota parakstīt starptautiskā līguma projektu, kā arī pilnvarojuma projektu (latviešu valodā, pievienojot tulkojumu attiecīgajā svešvalodā ar norādi, ka tas ir tulkojums), izņemot gadījumu, ja pilnvarojumu nosaka likums.

161. Pēc starptautiskā līguma parakstīšanas Ministru kabineta loceklis 30 dienu laikā iesniedz Valsts kancelejā parakstītā līguma kopiju (šajos noteikumos paredzētajos gadījumos – arī tulkojumu), precizētu likumprojektu par līguma apstiprināšanu Saeimā un aktualizētu likumprojekta anotāciju.

162. Ja starptautisko līgumu vai tā projektu ir paredzēts parakstīt vairākās valodās un viena no tām ir latviešu valoda, un domstarpību gadījumā nevienai valodai nav noteicošā spēka, starptautisko līgumu vai tā projektu iesniedz tikai latviešu valodā. Informācijai pievieno arī starptautisko līgumu vai tā projektu svešvalodā (vēlams angļu valodā).

163. Ja starptautisko līgumu vai tā projektu ir paredzēts parakstīt vairākās valodās un viena no tām ir latviešu valoda, un domstarpību gadījumā vienai valodai ir paredzēts noteicošais spēks, starptautisko līgumu vai tā projektu iesniedz latviešu valodā un tajā valodā, kurai domstarpību gadījumā ir paredzēts noteicošais spēks.

164. Ja starptautisko līgumu vai tā projektu ir paredzēts parakstīt svešvalodā, to iesniedz valodā, kādā tas tiks parakstīts, un tam pievieno tulkojumu latviešu valodā.

165. 10 darbdienu laikā pēc starptautiskā līguma parakstīšanas tā oriģinālu un tulkojumu (ja līgums nav parakstīts latviešu valodā) iesniedz glabāšanai Ārlietu ministrijā, elektroniski nosūtot arī līguma un tā tulkojuma tekstu.

166. Ja starptautiskā līguma tulkojumā, kas apstiprināts ar likumu un kura viena no autentiskajām valodām nav latviešu valoda, tiek konstatēta kļūda un tā apgrūtina pareizu starptautiskā līguma normas piemērošanu, tulkojumu precizē atbilstoši Valsts kancelejas tiesību aktu izstrādes ceļvedī norādītajai kārtībai par starptautisko līgumu tulkojumu precizēšanu un Tieslietu ministrija sagatavo un iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgu informatīvo ziņojumu.

167. Valsts kanceleja elektroniski nosūta Saeimas Ārlietu komisijai Ministru kabinetā izskatīto informatīvo ziņojumu par atbalstāmajiem priekšlikumiem starptautisko līgumu tulkojumu precizēšanai un attiecīgos starptautisko līgumu tulkojumus.

168. Ārlietu ministrija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņo par starptautiskā līguma spēkā stāšanos un nodrošina šo noteikumu 158. punktā minēto starptautisko līgumu tekstu publicēšanu (ievērojot šo noteikumu 162., 163. un 164. punktu).

XIII. Tiesā iesniedzamo projektu aprites kārtība

169. Saņemot Ministru kabinetam adresētu Satversmes tiesas vai citas tiesas dokumentu, Valsts kanceleja sagatavo Ministru prezidenta uzdevumu (rezolūciju) un novirza to atbildīgajai ministrijai.

170. Atbildīgā ministrija sagatavo Satversmes tiesā vai citā tiesā iesniedzamā dokumenta projektu, kurā ir iekļauts lietas faktisko apstākļu izklāsts, juridiskais pamatojums un pretargumentācija, saskaņo to ar iesaistītajām ministrijām vai institūcijām un saskaņoto projektu iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

171. Valsts kanceleja, saņemot atbildīgās ministrijas sagatavoto Satversmes tiesā vai citā tiesā iesniedzamā dokumenta projektu, to juridiski izvērtē, ja nepieciešams, papildina ar juridisko argumentāciju, redakcionāli noformē, saskaņo ar atbildīgo ministriju un iekļauj Ministru kabineta sēdes darba kārtībā.

172. Ministru kabineta pārstāvību tiesā nodrošina atbildīgā ministrija.

173. Lēmumu par tiesvedības gaitas turpināšanu, izbeigšanu vai pārtraukšanu izvērtē atbildīgā ministrija un, ja nepieciešams, sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā attiecīgu tiesai adresējamu dokumenta projektu.

174. Ministru kabineta pārstāvību Satversmes tiesā nodrošina atbildīgā ministrija un Valsts kanceleja, bet, ja apstrīdētā tiesību akta izstrādes gaitā Valsts kancelejai ir bijuši būtiski iebildumi, kuri tiesību akta saskaņošanas un pieņemšanas procesā nav ņemti vērā, Satversmes tiesā iesniedzamā dokumenta projekta sagatavošanu, iesniegšanu Ministru kabinetā un valsts interešu pārstāvību Satversmes tiesā nodrošina atbildīgā ministrija.

175. Valsts kanceleja regulāri veic Satversmes tiesas nolēmumu analīzi, informē Ministru prezidentu par lēmumos ietvertajām atziņām un, ja nepieciešams, sagatavo attiecīgu Ministru prezidenta uzdevuma (rezolūcijas) projektu par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajā regulējumā.

XIV. Ministru kabineta sēžu, komitejas sēžu un Valsts sekretāru sanāksmju audiovizuālo un skaņas ierakstu veikšana, glabāšana, izmantošana un tiešraižu nodrošināšana

176. Valsts kanceleja nodrošina Ministru kabineta sēžu atklātās daļas videotiešraidi Ministru kabineta tīmekļvietnē.

177. Valsts kanceleja veic Ministru kabineta sēžu, komitejas sēžu un Valsts sekretāru sanāksmju (turpmāk šajā nodaļā – sēdes) skaņas ierakstus, lai fiksētu sēdes gaitu, tajā notiekošās debates un konkrēto personu sacīto. Skaņas ierakstu, ja nepieciešams, izmanto attiecīgās sēdes protokollēmuma projekta precizēšanai un iebildumu pamatotības izvērtēšanai, kā arī lēmumu pieņemšanas procesā izmantoto argumentu noskaidrošanai.

178. TAP portāla publiskajā daļā ir pieejami sēžu atklāto daļu skaņas ieraksti.

179. Lai nodrošinātu, ka veiktais skaņas ieraksts atbilst šo noteikumu 177. punktā minētajam mērķim:

179.1. sēdes balsstiesīgais dalībnieks un cita persona, kas vēlas izteikties par kādu sēdes darba kārtības jautājumu, uzstājas tikai pēc sēdes vadītāja uzaicinājuma. Sēdes vadītājs, aicinot izteikties, nosauc attiecīgās personas vārdu, uzvārdu un amatu;

179.2. ja sēdes vadītājs nav nosaucis konkrētā balsstiesīgā dalībnieka vai citas personas vārdu, uzvārdu un amatu, attiecīgā persona pati pirms uzstāšanās nosauc savu vārdu, uzvārdu un amatu. Šo prasību attiecīgā persona ievēro arī pirms katras atkārtotas uzstāšanās attiecīgās sēdes laikā par to pašu vai citu jautājumu;

179.3. persona pirms uzstāšanās ieslēdz mikrofonu.

180. Ja sēdes balsstiesīgais dalībnieks vai cita persona neievēro šo noteikumu 177. punktā minētos nosacījumus, sēdes vadītājs ir tiesīgs pārtraukt runātāju, lai nodrošinātu, ka viņš nosauc savu vārdu, uzvārdu un amatu un izmanto mikrofonu.

181. Valsts kanceleja sēžu atklātās daļas un slēgtās daļas skaņas ierakstu veic atsevišķi, saglabā ierakstu informācijas nesējos un nodod Valsts kancelejas arhīvā. Ministru kabineta sēdes atklātas daļas audiovizuālos un skaņas ierakstus glabā un izmanto normatīvajos aktos par valsts arhīviem noteiktajā kārtībā.

182. Lai iepazītos ar arhīvā nodotajiem sēdes atklātās daļas skaņas ierakstiem, persona Valsts kancelejā iesniedz rakstisku pieteikumu. Pēc saskaņošanas ar Valsts kanceleju persona saņem norādi uz saiti ar skaņas ierakstu. Skaņas ieraksts netiek apstrādāts atbilstoši lietotāja vajadzībām.

183. Lai iepazītos ar Ministru kabineta sēdes slēgtās daļas skaņas ierakstu, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju, persona Valsts kancelejā iesniedz rakstisku pieteikumu, ievērojot Informācijas atklātības likumā noteikto kārtību attiecībā uz informācijas pieprasīšanu. Pēc pieteikuma apstiprinājuma Valsts kanceleja nodrošina piekļuvi attiecīgajam skaņas ierakstam, ievērojot normatīvajos aktos noteikto ierobežotas pieejamības informācijas aprites kārtību.

184. Ministru kabineta sēdes slēgtās daļas skaņas ierakstu, kas satur valsts noslēpuma objektu, glabā un izmanto atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē valsts noslēpuma objektu aizsardzību.

XV. Ministru kabineta lēmumu noformēšana, parakstīšana, publicēšana un deklasificēšana

185. Ministru kabineta sēdē pieņemtos lēmumus un atsevišķām ministrijām, citām institūcijām vai amatpersonām dotos uzdevumus ieraksta Ministru kabineta sēdes protokolā.

186. Ministru kabineta atbalstītā (pieņemtā) tiesību akta tekstā pirms tā parakstīšanas var izdarīt tikai grozījumus, par kuriem pieņemts lēmums Ministru kabineta sēdē, kā arī labojumus (precizējumus), kas saistīti ar minētajiem grozījumiem, vai redakcionālus precizējumus.

187. Ministru kabineta atbalstīto (pieņemto) tiesību aktu un ar to saistīto informāciju, kurai ir noteikts terminēts ierobežotas pieejamības statuss, noformē atbilstoši šādiem nosacījumiem:

187.1. ja ierobežotas pieejamības statuss TA lietā ir atzīmēts līdz lēmuma pieņemšanai Ministru kabineta sēdē:

187.1.1. Valsts kanceleja noformē pieņemto tiesību aktu ar vispārpieejamu statusu;

187.1.2. ministrija informatīvajam ziņojumam, plānošanas dokumentam un citai attiecīgajai informācijai atbilstoši sēdes lēmumam noņem lietojuma ierobežojuma norādes un nodrošina vispārpieejamās informācijas ievietošanu TAP portālā;

187.2. ja ierobežotas pieejamības statuss ir noteikts ar citu termiņu un ministrija to nav pagarinājusi, tad, iestājoties termiņam:

187.2.1. ministrija TAP portālā sagatavoto strukturēto informāciju (tiesību akts, anotācija) deklasificē, un tā automātiski tiek attēlota TAP portāla publiskajā sadaļā "Deklasificētie dokumenti";

187.2.2. ministrija nestrukturēto dokumentu (datni) deklasificē un ievieto TAP portālā, un tas automātiski tiek attēlots TAP portāla publiskajā sadaļā "Deklasificētie dokumenti".

188. Valsts kanceleja nodrošina Ministru kabineta sēdē pieņemtā vai atbalstītā dokumenta projekta nodošanu parakstīšanai.

189. Ministru kabineta sēdē atbalstītos (pieņemtos) Saeimas lēmumprojektus, likumprojektus, noteikumus, ieteikumus, instrukcijas, Latvijas Republikas tiesā iesniedzamos Ministru kabineta dokumentus, Ministru kabineta vēstules un Ministru kabineta rīkojumus paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai ar sistēmas rīku.

190. Ministru kabineta sēžu protokolus Valsts kancelejas direktors un sēdes vadītājs paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai ar sistēmas rīku.

191. Ja parakstītajā vai publicētajā tiesību aktā tiek konstatēta tehniska rakstura neprecizitāte, kuras labošana nemaina tiesību akta būtību, tad Valsts kanceleja, saskaņojot ar atbildīgo ministriju, sagatavo un nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" precizēto tiesību aktu vai precizējumu publicētajā tiesību aktā.

192. Ministru kabineta sēdē pieņemtos noteikumus, instrukcijas, ieteikumus un rīkojumus secīgi paraksta attiecīgais Ministru kabineta loceklis (otrais paraksts), kas iesniedzis projektu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, un Ministru prezidents (pirmais paraksts).

193. Ja projekta iesniedzējs (Ministru kabineta loceklis) nepiedalās Ministru kabineta sēdē, Ministru kabineta izdoto tiesību aktu attiecīgā ministra vietā paraksta (otrais paraksts) tas ministrs, kurš viņu aizvieto attiecīgajā Ministru kabineta sēdes dienā.

194. Ja projektu izskatīšanai Ministru kabinetā ir iesniedzis Ministru prezidents vai viņa pienākumu izpildītājs, Ministru kabineta sēdes laikā Ministru kabinets pieņem lēmumu, kurš ministrs paraksta (otrais paraksts) attiecīgo tiesību aktu, un par to tiek izdarīts attiecīgs ieraksts Ministru kabineta sēdes protokolā.

195. Valsts kanceleja parasti triju darbdienu laikā pēc Ministru kabineta sēdes, ja sēdes protokolā nav noteikts cits termiņš, elektroniski nosūta, pievienojot Ministru kabineta sēdes protokola izrakstu:

195.1. Saeimai ar Ministru prezidenta parakstītu pavadvēstuli:

195.1.1. sēdē atbalstīto likumprojektu (šajos noteikumos paredzētajos gadījumos – arī starptautiskā līguma tekstu) un tā anotāciju;

195.1.2. sēdē atbalstīto Saeimas lēmumprojektu un tā anotāciju;

195.1.3. sēdē pieņemtos Saeimai nosūtāmos Ministru kabineta tiesību aktus;

195.2. sēdē atbalstīto Ministru prezidenta parakstīto Ministru kabineta vēstuli;

195.3. ar Valsts kancelejas amatpersonas parakstītu pavadvēstuli dokumentus citiem adresātiem atbilstoši sēdes protokolā dotajam uzdevumam.

196. Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus datē ar to pieņemšanas dienu. Ministru kabineta rīkojumus datē ar to parakstīšanas dienu.

197. Valsts kanceleja nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Ministru kabineta izdoto tiesību aktu, kā arī Ministru kabineta atbalstīto plānošanas dokumentu, to apstiprinošo tiesību aktu, informatīvo ziņojumu par politikas plānošanas dokumenta īstenošanu un informatīvo ziņojumu par nozaru attīstības stratēģiskajiem virzieniem. Oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" izdevējs nodrošina saņemto tiesību aktu publicēšanu.

197.1 Ministru kabineta izdotais tiesību akts, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju, ministrijām ir pieejams TAP portāla darba vidē, ievērojot šo noteikumu 37. punktā minēto nosacījumu. Projekta iesniedzēja ministrija iepazīstina ar šo tiesību aktu citus adresātus, ja uz tiem attiecas tiesību aktā ietvertie lēmumi.

198. Par Ministru kabineta noteikumu, instrukciju, ieteikumu vai rīkojumu izpildi atbildīgs ir attiecīgā projekta iesniedzējs (Ministru kabineta loceklis) vai attiecīgajā tiesību aktā norādītā ministrija, cita institūcija vai amatpersona.

199. Ja nepieciešams, skaidrojumu par Ministru kabineta izdoto tiesību aktu sniedz attiecīgā projekta iesniedzējs (Ministru kabineta loceklis).

199.1 Ja Valsts kanceleja saņem pieprasījumu izsniegt tiesību aktu ar lietojuma ierobežojuma statusu, tā minēto pieprasījumu pārsūta tiesību akta projekta iesniedzējai ministrijai izvērtēšanai un atbildes sniegšanai pieprasījuma autoram. Ministrija atbildei pievieno attiecīgo tiesību aktu vai pamato informācijas sniegšanas atteikumu.

XVI. Ministru prezidenta rīkojumi un uzdevumi (rezolūcijas) un to izpildes nodrošināšana

200. Ministru prezidenta rīkojuma projektus ministrijas sagatavo savā dokumentu vadības sistēmā un iesniedz Valsts kancelejā atbilstoši elektronisko saziņu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

201. Papildus Ministru kabineta iekārtas likumā minētajiem gadījumiem Ministru prezidents ar rīkojumu:

201.1. ieceļ amatā Ministru prezidenta biroja vadītāju;

201.2. ieceļ Ministru prezidenta vietas izpildītāju savas prombūtnes laikā vai ja viņš citādi aizkavēts pildīt savus pienākumus;

201.3. ieceļ Ministru prezidenta biedra vai ministra vietas izpildītāju Ministru prezidenta biedra vai ministra prombūtnes laikā vai ja viņš citādi aizkavēts pildīt savus pienākumus;

201.4. piešķir atvaļinājumu Valsts kancelejas direktoram, Ministru prezidenta biroja vadītājam un Ministru prezidenta padotībā esošas iestādes vadītājam.

202. Konkrēta uzdevuma veikšanai Ministru prezidents ar rīkojumu izveido darba grupu. Rīkojumā nosaka darba grupas sastāvu, apspriežamo jautājumu loku, darbību un noteiktā termiņā veicamos uzdevumus.

202.1 Ministru prezidents ar rīkojumu var izveidot Ministru kabineta tematisko komiteju, lai nodrošinātu sistemātisku un plānotu darbu noteiktā jomā, kā arī koordinētu un risinātu dažādus starpnozaru jautājumus. Rīkojumā nosaka apspriežamo jomu un veicamos uzdevumus. Ministru kabineta tematiskā komiteja darbojas līdz noteikto uzdevumu pilnīgai izpildei, bet ne ilgāk kā līdz konkrētā Ministru kabineta darbības laika beigām.

203. Iesniedzot Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projektu, Ministru kabineta loceklis pievieno pavadvēstuli. Pavadvēstulē norāda izstrādāšanas pamatojumu, informāciju par saskaņojumiem, rīkojuma pieejamības statusu un citu informāciju. Iesniedzot rīkojuma projektu par darba grupu, pavadvēstulei pievieno vēstuli vai citu dokumentu, ar kuru attiecīgā persona pilnvarota piedalīties vai piekrīt dalībai darba grupā, ja persona nav iesniedzējas ministrijas pārstāvis, vai šo informāciju norāda pavadvēstulē.

204. Valsts kanceleja sagatavo Ministru prezidenta rīkojuma projektu parakstīšanai. Ministru prezidenta rīkojumu datē ar tā parakstīšanas dienu.

205. Valsts kanceleja Ministru prezidenta rīkojumu nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" izdevējs nodrošina saņemtā Ministru prezidenta rīkojuma publicēšanu.

206. Ministru prezidents dod uzdevumus (rezolūcijas) Ministru kabineta locekļiem, Ministru prezidenta biroja vadītājam, Valsts kancelejas direktoram un citu padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem.

207. Par Ministru prezidenta uzdevumu (rezolūciju) izpildi ir atbildīga katra uzdevumā (rezolūcijā) minētā amatpersona. Kopīgi veicamā dotā uzdevuma izpildi nodrošina amatpersona, kas uzdevumā (rezolūcijā) minēta pirmā.

208. Ministru prezidenta rīkojumā dotā uzdevuma izpildes termiņš ir divi mēneši no Ministru prezidenta rīkojuma parakstīšanas dienas, ja rīkojumā nav noteikts cits izpildes termiņš. Priekšlikumu par Ministru prezidenta rīkojumā noteiktā izpildes termiņa grozīšanu iesniedz Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projekta veidā.

209. Ministru prezidenta dotā uzdevuma (rezolūcijas) izpildes termiņš ir 10 darbdienas no uzdevuma (rezolūcijas) saņemšanas dienas (izņemot šo noteikumu 213. punktā minēto uzdevumu), ja uzdevumā (rezolūcijā) vai citā ārējā normatīvajā aktā nav paredzēts cits izpildes termiņš.

210. Ministru prezidenta dotā steidzamā uzdevuma (rezolūcijas) izpildes termiņš ir trīs darbdienas no uzdevuma (rezolūcijas) saņemšanas dienas, ja nav noteikts cits izpildes termiņš.

211. Valsts kanceleja kontrolē tikai tos Ministru prezidenta rīkojumos dotos uzdevumus (rezolūcijas), par kuru izpildi rakstiski jāinformē Ministru kabinets vai Ministru prezidents vai kuros noteikta projekta sagatavošana un iesniegšana Ministru kabinetā.

212. Nosūtot Valsts kancelejai atbildi par Ministru prezidenta rīkojumā dotā uzdevuma izpildi, norāda arī izpildītā dokumenta numuru un datumu.

XVII. Likumu un Saeimas lēmumu izpildes nodrošināšana

213. Lai nodrošinātu likumos, Saeimas lēmumos un Valsts prezidenta paziņojumos Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildi, Ministru prezidents, ja nepieciešams, dod uzdevumu (rezolūciju) attiecīgajam Ministru kabineta loceklim.

214. Šo noteikumu 213. punktā minēto uzdevumu (rezolūciju) izpildes termiņu nosaka atbilstoši likumā noteiktajam termiņam, kurā Ministru kabinets izdod attiecīgo tiesību aktu, vai, ja likumā šāds termiņš nav noteikts, – atbilstoši likuma spēkā stāšanās termiņam.

XVIII. Ministru kabineta un Valsts sekretāru sanāksmes doto uzdevumu izpildes nodrošināšana

215. Par Valsts sekretāru sanāksmes protokollēmumā, Ministru kabineta sēdes protokollēmumā, komitejas sēdes protokollēmumā vai Ministru kabineta tiesību aktā dotā uzdevuma izpildi ir atbildīga tā ministrija, cita institūcija vai amatpersona, kura minēta pirmā, ja attiecīgajā dokumentā nav noteikts citādi.

216. Valsts kanceleja kontrolē tikai tos uzdevumus, par kuru izpildi rakstiski jāinformē Ministru kabinets vai Ministru prezidents vai kuros noteikta projekta sagatavošana un iesniegšana Ministru kabinetā vai Valsts kancelejā.

217. Valsts sekretāru sanāksmes protokollēmumā, komitejas sēdes protokollēmumā, Ministru kabineta sēdes protokollēmumā un Ministru kabineta tiesību aktā doto uzdevumu izpildes termiņš ir divi mēneši, ja nav noteikts citādi.

218. Lēmumu atzīt Ministru kabineta sēdē doto uzdevumu par aktualitāti zaudējušu un izbeigt tā kontroli pieņem Ministru kabinets. Ja uzdevums ir dots pēc Ministru prezidenta iniciatīvas, lēmumu par uzdevuma aktualitātes zaudēšanu un kontroles izbeigšanu pieņem Ministru prezidents.

XIX. Kārtība, kādā tiek noformēta Ministru kabineta locekļu un citu valsts amatpersonu prombūtne ārvalstu komandējumā, atvaļinājumā vai slimības dēļ

219. Ministru kabineta loceklis (turpmāk šajā nodaļā – ministrs) ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms plānotās prombūtnes iesniedz Ministru prezidentam iesniegumu. Iesniegumā norāda prombūtnes laiku un iemeslu, kā arī var ieteikt ministru, kurš aizvietos viņu prombūtnes laikā.

220. Ja ministra prombūtne nav bijusi paredzama (piemēram, prombūtne slimības dēļ), ministrs iesniegumu par prombūtni Valsts kancelejā iesniedz nekavējoties, tiklīdz tas ir iespējams.

221. Iesniegumā par ārvalstu komandējumu ministrs norāda komandējuma mērķi un risināmos jautājumus. Iesniegumam pievieno oficiālu ielūgumu un darba kārtību, kā arī norāda amatpersonas, ar kurām ir paredzētas tikšanās.

222. Ministru prezidents ar rīkojumu uzdod pildīt attiecīgos pienākumus citam ministram pēc aizvietojamā ministra lūguma vai Valsts kancelejas priekšlikuma, kā arī var uzņemties plānotajā prombūtnē esošā ministra pienākumus pildīt pats.

223. Pēc Ministru prezidenta norādījuma saņemšanas par ministra aizvietošanu prombūtnes laikā Valsts kanceleja sagatavo attiecīgu Ministru prezidenta rīkojuma projektu, kā arī informē par to ministru, kurš pildīs prombūtnē esošā ministra pienākumus.

224. Ja neparedzētu iemeslu dēļ Ministru prezidenta rīkojumā minētais ministrs nevar aizvietot plānotā prombūtnē esošo ministru, viņš par to nekavējoties rakstiski informē Ministru prezidentu. Valsts kanceleja sagatavo un iesniedz Ministru prezidentam priekšlikumu par plānotajā prombūtnē esošā ministra pienākumu pildīšanas uzdošanu citam ministram.