Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.–2029. gada perioda vadības noteikumi

69. Ja īstenotājam ir piešķirts avanss projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanai, līgumslēdzējs uzrauga avansa izlietošanu atbilstoši projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma noteikumiem.

70. Ja īstenotājs konstatē, ka nevarēs izlietot avansa maksājumu projekta līgumā noteiktajā termiņā, tas informē līgumslēdzēju ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms termiņa beigām.

71. Līgumslēdzējs izvērtē avansa maksājuma atmaksas lietderību, ņemot vērā īstenotāja plānotās projekta aktivitātes, iemeslus, kāpēc piešķirtais avansa maksājums nav izmantots, projekta riskus, starpposma maksājuma apmēru un nākamo avansa maksājuma termiņu, un var lemt par īstenotāja neizmantotā avansa maksājuma atmaksāšanu.

72. Ja līgumslēdzējs pieņem lēmumu par īstenotāja neizmantotā avansa maksājuma atmaksāšanu (lēmumā nosaka neizmantotā avansa maksājuma atmaksas termiņu) vai īstenotājs vēlas to labprātīgi atmaksāt, īstenotājs atmaksā neizmantoto avansa maksājumu līgumslēdzēja norādītajā kontā.

XI. Vadošās iestādes tiesības apturēt programmā, programmas aktivitātē, projektā un iepriekš noteiktajā projektā veikto izdevumu iekļaušanu programmas starpposma maksājuma pieprasījumā vai programmas pēdējā maksājuma pieprasījumā

73. Līgumslēdzējs, pamatojoties uz vadošās iestādes lēmumu, uz laiku līdz attiecīgo trūkumu novēršanai aptur programmā, programmas aktivitātē, projektā vai iepriekš noteiktajā projektā veikto izdevumu iekļaušanu programmas starpposma maksājumu vai pēdējā maksājuma pieprasījumā. Maksājumu iestāde nodrošina vadošās iestādes lēmuma izpildes kontroli.

74. Vadošā iestāde var pieņemt šo noteikumu 73. punktā minēto lēmumu apturēt programmā, programmas aktivitātē, projektā un iepriekš noteiktajā projektā veikto izdevumu iekļaušanu programmas starpposma maksājumu vai pēdējā maksājuma pieprasījumā, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

74.1. revīzijas iestādes vai ārējā audita ziņojumā konstatēts, ka programmas apsaimniekotāja vai aģentūras vadības un kontroles sistēmā ir būtiski trūkumi;

74.2. ministrijas (kuras ietvaros izveidots programmas apsaimniekotājs vai aģentūra) iekšējā audita ziņojumā konstatēts, ka programmas apsaimniekotāja vai aģentūras iekšējās kontroles sistēmā ir būtiski trūkumi;

74.3. vadošās iestādes rīcībā ir cita objektīva un pamatota informācija par konkrētās programmas īstenošanas būtiskiem riskiem vai par to, ka pastāv iespēja, ka donorvalsts varētu vienpusēji atkāpties no programmas līguma atbilstoši tā noteikumiem.

75. Šo noteikumu 73. punktā minēto lēmumu vadošā iestāde triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūta maksājumu iestādei, kā arī attiecīgajam līgumslēdzējam un programmas apsaimniekotājam, kura funkcionālā padotībā ir attiecīgā aģentūra, un revīzijas iestādei.

76. Līgumslēdzējs piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 73. punktā minētā lēmuma saņemšanas sagatavo un nosūta vadošajai iestādei saskaņošanai konstatēto trūkumu novēršanas rīcības plāna (turpmāk – rīcības plāns) projektu. Rīcības plāna projektā līgumslēdzējs norāda veicamos pasākumus un laika grafiku to īstenošanai.

77. Vadošā iestāde piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 76. punktā minētā rīcības plāna projekta saņemšanas saskaņo to vai sagatavo komentārus par rīcības plāna projektu un rakstiski iesniedz tos līgumslēdzējam un programmas apsaimniekotājam, kura funkcionālā padotībā ir attiecīgā aģentūra.

78. Līgumslēdzējs ir atbildīgs par rīcības plānā iekļauto pasākumu īstenošanu atbilstoši rīcības plānā noteiktajam termiņam un kārtībai. Līgumslēdzējs piecu darbdienu laikā pēc plānā noteiktā termiņa beigām rakstiski ziņo vadošajai iestādei par pasākumu īstenošanas progresu, bet aģentūra nosūta kopiju programmas apsaimniekotājam, kura funkcionālā padotībā tā atrodas. Pamatotos gadījumos var vienoties par rīcības plāna grozījumiem, tai skaitā termiņu pagarināšanu.

79. Vadošā iestāde 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 78. punktā minētās informācijas saņemšanas pārbauda, vai attiecīgais pasākums īstenots atbilstoši rīcības plānam, un argumentēti informē līgumslēdzēju un programmas apsaimniekotāju, kura funkcionālā padotībā ir attiecīgā aģentūra, maksājumu iestādi un revīzijas iestādi par turpmāko rīcību vai šo noteikumu 80. punktā minēto lēmumu.

80. Ja vadošā iestāde ir guvusi pārliecību par rīcības plāna īstenošanu, risku mazināšanu vai novēršanu, tā pieņem lēmumu atsākt programmā, programmas aktivitātē, projektā vai iepriekš noteiktajā projektā veikto izdevumu iekļaušanu programmas starpposma maksājuma vai pēdējā maksājuma pieprasījumā.

81. Ja līgumslēdzējs un vadošā iestāde nespēj vienoties par rīcības plānu vai līgumslēdzējs nav īstenojis pasākumus atbilstoši rīcības plānam, kā arī citu būtisku risku gadījumā vadošā iestāde par to informē Ministru kabinetu.

XII. Tehniskā atbalsta īstenošanas kārtība

82. Vadošā iestāde nodrošina tehniskā atbalsta līguma saskaņošanu un parakstīšanu ar donorvalsti.

83. Ja tehniskā atbalsta līgumā nepieciešams izdarīt grozījumus, vadošā iestāde iesniedz donorvalstij saskaņošanai grozījumu pieprasījumu.

84. Pēc tehniskā atbalsta līguma noslēgšanas vai donorvalsts saskaņojuma saņemšanas par līguma grozījumiem, vadošā iestāde piecu darbdienu laikā informē par to maksājumu iestādi un revīzijas iestādi.

85. Tehniskā atbalsta ieviešanā aktivitātes var īstenot un izdevumus var veikt no 2023. gada 1. jūlija līdz 2029. gada 3. decembrim.

86. Tehniskā atbalsta finansējumu var saņemt vadošā iestāde, maksājumu iestāde, revīzijas iestāde, Iepirkumu uzraudzības birojs, kā arī citas institūcijas, ja donorvalsts ierosina šo institūciju izdevumus saistībā ar Šveices ieguldījuma ieviešanu segt no tehniskā atbalsta finansējuma.

XIII. Programmas gada pārskata, maksājuma pieprasījuma un noslēguma pārskata sagatavošana un apstiprināšana

87. Programmas apsaimniekotājs sagatavo programmas gada pārskatu par iepriekšējo gadu un līdz kārtējā gada 1. februārim iesniedz to vadošajā iestādē saskaņošanai.

88. Programmas apsaimniekotājs līdz kārtējā gada 31. martam iesniedz saskaņoto programmas gada pārskatu donorvalstij un vadošajai iestādei un nosūta to maksājumu iestādei un revīzijas iestādei informācijai.

89. Programmas apsaimniekotājs sagatavo programmas noslēguma pārskatu divu mēnešu laikā pēc programmas līgumā noteiktā programmas īstenošanas beigu termiņa un iesniedz to vadošajā iestādē saskaņošanai.

90. Programmas apsaimniekotājs atbilstoši šo noteikumu 89. punktam saskaņoto programmas noslēguma pārskatu iesniedz donorvalstij un vadošajai iestādei un nosūta to maksājumu iestādei un revīzijas iestādei informācijai ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc programmas līgumā noteiktā programmas īstenošanas beigu termiņa.

91. Ja programmas līgumā vai tehniskā atbalsta līgumā nav noteikts citādi, programmas apsaimniekotājs par programmu vai Finanšu ministrija par tehnisko atbalstu sagatavo un iesniedz maksājumu iestādē:

91.1. līdz kārtējā gada 31. janvārim – programmas maksājuma pieprasījumu par laikposmu no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim;

91.2. līdz kārtējā gada 31. jūlijam – programmas maksājuma pieprasījumu par laikposmu no kārtējā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam;

91.3. līdz kārtējā gada 31. janvārim – tehniskā atbalsta maksājuma pieprasījumu par laikposmu no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim;

91.4. četru mēnešu laikā pēc programmas vai tehniskā atbalsta līgumā noteiktā programmas vai tehniskā atbalsta īstenošanas termiņa beigām – programmas vai tehniskā atbalsta pēdējā maksājuma pieprasījumu.

92. Programmas apsaimniekotājs programmas maksājuma pieprasījumā iekļauj attiecīgajā laikposmā:

92.1. veiktos programmas apsaimniekotāja, aģentūras un programmas partnera (ja attiecināms) administratīvos izdevumus;

92.2. īstenotājam veiktos avansa, starpposma un noslēguma maksājumus, kas atbilst šo noteikumu 59.3. un 60.3. apakšpunktā apstiprinātajai projekta pārskatā iekļautajai attiecināmo izdevumu summai.

93. Programmas apsaimniekotājs, sagatavojot maksājuma pieprasījumu par programmu, bet Finanšu ministrija – par tehnisko atbalstu, ņem vērā auditu, kontroļu un revīzijas rezultātus, īstenotājam izmaksāto, bet neizlietoto avansu, programmas ietvaros veiktās atmaksas, konstatētās, tai skaitā iespējamās, neatbilstības un citu to rīcībā esošo informāciju, kas ietekmē maksājuma pieprasījumā iekļaujamo izdevumu attiecināmību.

94. Programmas apsaimniekotājs par programmu, bet Finanšu ministrija par tehnisko atbalstu kopā ar maksājuma pieprasījumu maksājumu iestādē iesniedz maksājuma pieprasījumā iekļauto izdevumu kopsavilkumu, kā arī citu informāciju atbilstoši maksājumu iestādes noteiktajai kārtībai.

95. Programmas apsaimniekotājs vai Finanšu ministrija informē maksājumu iestādi par personām, kuras ir tiesīgas parakstīt programmas maksājuma pieprasījumu vai tehniskā atbalsta maksājuma pieprasījumu.

96. Maksājumu iestāde pārbauda programmas apsaimniekotāja par programmu vai Finanšu ministrijas par tehnisko atbalstu iesniegtā maksājuma pieprasījuma finanšu datus. Ja maksājumu iestāde secina, ka minētā maksājuma pieprasījuma apstiprināšanai ir nepieciešama papildu informācija vai ir nepieciešams precizēt maksājuma pieprasījumu, programmas apsaimniekotājs par programmu vai Finanšu ministrija par tehnisko atbalstu iesniedz papildu informāciju un precizēto maksājuma pieprasījumu maksājumu iestādes noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par trim darbdienām no maksājumu iestādes pieprasījuma saņemšanas. Programmas apsaimniekotājs vai tehniskā atbalsta īstenotājs var atsaukt maksājuma iestādē izskatīšanā esošo maksājuma pieprasījumu līdz maksājuma pieprasījuma apstiprināšanai, norādot, ka iesniegs precizētu maksājuma pieprasījumu.

97. Maksājuma pieprasījuma pārbaudē maksājumu iestāde:

97.1. pamatojoties uz risku izvērtējumu, izlases veidā pārbauda tehniskajā atbalstā veiktos izdevumus un programmas apsaimniekotāja administratīvos izdevumus un tos pamatojošo dokumentāciju;

97.2. pārliecinās, ka programmas apsaimniekotājs ir izmaksājis īstenotājam, kas nav valsts budžeta iestāde, maksājuma pieprasījumā iekļautos avansa maksājumus un starpposma vai noslēguma maksājumus;

97.3. ja īstenotājs ir valsts budžeta iestāde, pārliecinās, ka projekta pārskatā ir iekļauti tie īstenotāja izdevumi, kurus apstiprināja līgumslēdzējs.

98. Programmas apsaimniekotājs un Finanšu ministrija tehniskā atbalsta gadījumā informē maksājumu iestādi par visiem programmas vai tehniskā atbalsta ietvaros konstatētajiem un iespējamiem dubultā finansējuma gadījumiem, kā arī par veiktajiem pasākumiem to novēršanā.

XIV. Pievienotās vērtības nodokļa iekļaušana projekta attiecināmajās izmaksās

99. Īstenotājs iesniedz līgumslēdzējam pārskatu par pievienotās vērtības nodokļa summām, kuras tas un tā partneris pārskata periodā paredz iekļaut projekta attiecināmajās izmaksās (turpmāk – PVN pārskats) elektroniskā dokumenta formā (4. pielikums). PVN pārskatā iekļautos īstenotāja un tā partnera dokumentus norāda atsevišķi.

100. PVN pārskatu iesniedz 10 darbdienu laikā pēc attiecīgā PVN pārskata perioda beigām. Pirmais PVN pārskata periods ir 12 mēneši, sākot no dienas, kad īstenotājs ar līgumslēdzēju ir noslēdzis projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumu. Šajā PVN pārskatā iekļauj arī pievienotās vērtības nodokļa attiecināmās izmaksas, kas nav projekta vai iepriekš noteiktā projekta sagatavošanas izmaksas, bet ir veiktas, pirms noslēgts projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgums (ja šīs izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar normatīvo aktu par programmas īstenošanu vai informāciju, kas minēta informatīvajā ziņojumā par programmas īstenošanu). Katrs nākamais PVN pārskata periods ir iepriekšējam PVN pārskata periodam sekojošie 12 mēneši. Ja līdz projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas perioda beigām paliek mazāk nekā 12 mēneši, PVN pārskata periods ir atlikušais projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas periods.

101. Īstenotājs neiesniedz PVN pārskatu, ja:

101.1. projekta vai iepriekš noteiktā projekta attiecināmajās izmaksās neparedz iekļaut pievienotās vērtības nodokli;

101.2. projekta vai iepriekš noteiktā projekta ietvaros neveic ar pievienotās vērtības nodokli apliekamus darījumus vai veic darījumus, uz kuriem nav attiecināms Pievienotās vērtības nodokļa likums.

102. Līgumslēdzējs pārbauda īstenotāja statusu attiecībā uz reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, kā arī izvērtē īstenotāja iesniegto PVN pārskatu.

103. Ja, izvērtējot PVN pārskatu, kas iesniegts šo noteikumu 99. punktā noteiktajā kārtībā, tiek konstatētas neprecizitātes, līgumslēdzējs informē īstenotāju par nepieciešamajiem precizējumiem un nosaka termiņu to novēršanai.

104. Pēc PVN pārskata vai to precizējumu saņemšanas līgumslēdzējs piecu darbdienu laikā to izskata un nosūta Valsts ieņēmumu dienestam elektroniskā dokumenta formā uz oficiālo elektroniskā pasta adresi.

105. Pēc PVN pārskata saņemšanas Valsts ieņēmumu dienests 15 darbdienu laikā to izvērtē un sagatavo atzinumu, aizpildot atbilstošo PVN pārskata sadaļu un norādot pievienotās vērtības nodokļa summu, kuru attiecīgi īstenotājam un tā partnerim ir tiesības vai nav tiesību atskaitīt no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodokli Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajā kārtībā. Atzinumu nekavējoties nosūta elektroniskā dokumenta formā uz elektroniskā pasta adresi līgumslēdzējam, īstenotājam un tā partnerim zināšanai.

106. Valsts ieņēmumu dienests, ja nepieciešams, ir tiesīgs piecu darbdienu laikā no PVN pārskata saņemšanas pieprasīt īstenotājam un tā partnerim iesniegt papildu informāciju un uzrādīt vai iesniegt darījumu un samaksu apliecinošu dokumentu oriģinālus vai normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā apliecinātus dokumentu oriģinālu atvasinājumus, lai pārbaudītu PVN pārskatā ietverto informāciju.

107. Īstenotājs un tā partneris triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 106. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas uzrāda vai iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajām amatpersonām darījumu un samaksu apliecinošus dokumentus pārbaudes veikšanai.

108. Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā informē līgumslēdzēju, ja tam, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, kļuvis zināms, ka īstenotājs vai tā partneris pievienotās vērtības nodokli ir atguvis Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajā kārtībā.

109. Līgumslēdzējs:

109.1. pievieno PVN pārskatu un Valsts ieņēmumu dienesta atzinumu par minēto PVN pārskatu nākamajam programmas starpposma maksājuma pieprasījumam vai programmas pēdējam maksājuma pieprasījumam;

109.2. pamatojoties uz iesniegto projekta pārskatu, pieņem šo noteikumu 64. punktā minēto lēmumu un atmaksā projekta pārskatā norādīto projekta attiecināmajās izmaksās iekļaujamo pievienotās vērtības nodokļa summu, ja šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir gūta pārliecība par attiecināmību;

109.3. apstiprinot iesniegto vai nākamo projekta pārskatu, kas iesniegts pēc šo noteikumu 105. un 108. punktā minētās informācijas saņemšanas, vai noslēguma maksājuma pieprasījumu, ietur pārmaksāto attiecināmajās izmaksās iekļaujamo pievienotās vērtības nodokļa summu, ja tāda ir izveidojusies.

110. Ja īstenotājs nepiekrīt šo noteikumu 109.3. apakšpunktā minētajam lēmumam, tas strīdu var risināt saskaņā ar likumu un projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumu.

111. Ja īstenotājs ir apstrīdējis šo noteikumu 109.3. apakšpunktā minēto lēmumu, līgumslēdzējs piecu darbdienu laikā no šādas informācijas saņemšanas lūdz Valsts ieņēmumu dienestam atkārtoti izvērtēt PVN pārskatu, ņemot vērā īstenotāja iesniegumā norādītos argumentus.

112. Valsts ieņēmumu dienests 15 darbdienu laikā pēc atkārtoti izvērtējamā PVN pārskata saņemšanas sagatavo jaunu atzinumu un nosūta līgumslēdzējam.

113. Pēc šo noteikumu 112. punktā minētā atzinuma saņemšanas līgumslēdzējs un īstenotājs turpina strīda risināšanu šo noteikumu 110. punktā noteiktajā kārtībā.

XV. Projektu un iepriekš noteikto projektu uzraudzība un kontrole

114. Vadošā iestāde, programmas apsaimniekotājs, aģentūra, revīzijas iestāde un maksājumu iestāde izveido efektīvu iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās funkcionēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iekšējās kontroles sistēmu.

115. Projektu un iepriekš noteikto projektu kontroli nodrošina, veicot:

115.1. pārbaudi projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā;

115.2. projekta vai iepriekš noteiktā projekta noslēguma nosacījumu (nosacījumi, kuri jāievēro pēc projekta pabeigšanas) izpildes pārbaudi.

116. Līgumslēdzējs nosaka pārbaudes saturu un apjomu, lai gūtu pārliecību par projekta vai iepriekš noteiktā projekta atbilstību normatīvajiem aktiem Šveices ieguldījuma jomā un ar īstenotāju noslēgtā projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma noteikumiem.

117. Līgumslēdzējs projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā veic:

117.1. plānotās pārbaudes;

117.2. ārpuskārtas pārbaudes.

118. Līgumslēdzējam ir tiesības veikt pārbaudi projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā, pirms noslēgts projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgums, lai pārliecinātos par faktiskajiem projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas apstākļiem vai projekta iesniegumā vai programmas līgumā sniegtās informācijas patiesumu. Līgumslēdzējs par šo pārbaudi informē potenciālo īstenotāju vismaz trīs darbdienas pirms pārbaudes veikšanas. Līgumslēdzējam ir tiesības veikt minēto pārbaudi projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā, par to neinformējot potenciālo īstenotāju, ja:

118.1. ir pazīmes, ka projekta iesniegumā vai programmas līgumā sniegtā informācija nav pilnīga vai tā neatbilst publiski pieejamai informācijai;

118.2. saņemts negatīvs projektu iesniegumu vērtēšanā piesaistītā nozares eksperta atzinums;

118.3. saņemta informācija no trešajām personām, kas ir pretrunā ar projekta iesniegumā vai programmas līgumā norādīto informāciju;

118.4. konstatētas citas pazīmes, kas norāda uz iespējamu krāpšanas risku.

119. Līgumslēdzējs var veikt šo noteikumu 118. punktā minēto pārbaudi atkārtoti, ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams piekļūt projekta īstenošanas vietai.

120. Līgumslēdzējs, pamatojoties uz risku novērtējumu, veic šo noteikumu 115.1. apakšpunktā minētās pārbaudes projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā, tai skaitā pie partnera. Pārbaužu rezultātus, kas tiek apkopoti atbilstoši maksājumu iestādes noteiktajai formai, pievieno programmas maksājuma pieprasījumam un vienlaikus elektroniski nosūta arī revīzijas iestādei uz oficiālo elektroniskā pasta adresi.

121. Lai nodrošinātu šo noteikumu 115.2. apakšpunktā minēto pārbaudi, līgumslēdzējam, pamatojoties uz risku novērtējumu, ir tiesības veikt pārbaudi projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā, tai skaitā pie partnera, vai pieprasīt informāciju, kas apliecina projekta vai iepriekš noteiktā projekta noslēguma nosacījumu un to saistību izpildi, kuras jāievēro pēc projekta un iepriekš noteiktā projekta pabeigšanas. Šo noteikumu 115.2. apakšpunktā minēto pārbaudi līgumslēdzējs veic:

121.1. pirms projekta vai iepriekš noteiktā projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma apstiprināšanas, ja pēc projektā vai iepriekš noteiktajā projektā paredzēto aktivitāšu īstenošanas ir izpildīti konkrēti projekta un iepriekš noteiktā projekta noslēguma nosacījumi;

121.2. reizi gadā pēc projekta vai iepriekš noteiktā projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma apstiprināšanas, bet, ja programmas līgumā, normatīvajā aktā par programmas īstenošanu, informatīvajā ziņojumā par programmas īstenošanu vai projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumā paredzēta cita kārtība, saskaņā ar minēto kārtību.

122. Līgumslēdzējs var neinformēt īstenotāju par pārbaudi projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā šādos gadījumos:

122.1. lai pārliecinātos, vai materiālās vērtības, kas radītas, iepirktas vai nomātas projektā vai iepriekš noteiktajā projektā, daļēji vai pilnībā izmantojot Šveices finansiālo atbalstu, atrodas projektā vai iepriekš noteiktajā projektā paredzētajā vietā un tiek izmantotas projekta vai iepriekš noteiktā projekta mērķiem;

122.2. lai pārliecinātos, vai konkrēto darbu izpilde notiek projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā;

122.3. lai pārliecinātos par tādas projekta vai iepriekš noteiktā projekta ietvaros veiktās darbības īstumu, kuru pēc tās pabeigšanas vairs nebūtu iespējams noteikt.

123. Līgumslēdzējs pēc pārbaudes projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā un īstenošanas laikā vai pēc minēto projektu pabeigšanas īstenotājam nosaka vienu no šādiem rezultātiem:

123.1. pozitīvu – ja projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā nav konstatēti pārkāpumi vai konstatētie pārkāpumi nav būtiski un nevar ietekmēt projekta vai iepriekš noteiktā projekta mērķa sasniegšanu;

123.2. ar iebildumiem – ja projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā ir konstatēti pārkāpumi, bet tos ir iespējams novērst vai ja pārkāpumu vairs nav iespējams novērst, bet tam nav ietekmes uz projekta vai iepriekš noteiktā projekta mērķu sasniegšanu, veikto iepirkumu u. tml.;

123.3. negatīvu – ja projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā ir konstatēti tādi pārkāpumi, kurus nav iespējams novērst un kuri var ietekmēt projekta vai iepriekš noteiktā projekta mērķa sasniegšanu.

124. Līgumslēdzējs pēc pārbaudes projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā vai pēc pārbaudes rezultātu noteikšanai nepieciešamo dokumentu vai informācijas saņemšanas 20 darbdienu laikā informē īstenotāju par pārbaudes rezultātiem.

125. Līgumslēdzējs veic atkārtotu pārbaudi projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā, ja iepriekšējā pārbaudē ir konstatētas atkāpes no projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma noteikumiem un atkārtota pārbaude ir nepieciešama, lai pārliecinātos, ka trūkumi ir novērsti.

126. Līdz kārtējā gada 1. februārim līgumslēdzējs iesniedz maksājumu iestādē, vadošajā iestādē un revīzijas iestādē informāciju par šo noteikumu 115.2. apakšpunktā minēto pārbaužu rezultātiem, kas veiktas iepriekšējā gadā.

127. Vadošā iestāde, programmas apsaimniekotājs, aģentūra, maksājumu iestāde, īstenotājs un tā partneris šo noteikumu 115. punktā minēto pārbaužu laikā, kā arī to auditu, pārbaužu un izvērtējumu laikā, ko veic donorvalsts iestādes vai jebkura donorvalsts pilnvarotā trešā puse, revīzijas iestāde un Valsts kontrole, nekavējoties:

127.1. uzrāda auditoriem, pārbaudes vai izvērtējuma veicējam ar programmas, projekta, iepriekš noteiktā projekta un Šveices ieguldījuma vadību saistītos dokumentus (arī elektroniskā formā);

127.2. nodrošina pieeju visai ar programmu vai projektu un iepriekš noteikto projektu saistītajai finanšu dokumentācijai, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo auditu, pārbaudi vai izvērtējumu;

127.3. sagatavo nepieciešamo dokumentu izrakstus un kopijas;

127.4. sniedz auditoriem, pārbaudes vai izvērtējuma veicējam informāciju par programmu, projektu un iepriekš noteikto projektu izstrādi, īstenošanu un uzraudzību.

128. Vadošā iestāde ir tiesīga ierosināt līgumslēdzējam veikt pārbaudi projekta īstenošanas vietā saskaņā ar likuma 7. panta otrās daļas 1. punktu.

129. Pārbaudē projekta īstenošanas vietā, ko veic līgumslēdzējs, ir tiesības piedalīties vadošajai iestādei, maksājumu iestādei un revīzijas iestādei.

XVI. Neatbilstības izvērtēšana un ziņošana par konstatēto neatbilstību

130. Neatbilstība šo noteikumu izpratnē ir jebkurš ietvarlīguma otrajā pantā noteiktā Šveices ieguldījuma regulējuma vai jebkurš Latvijas Republikas normatīvo aktu vai Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu apzināts vai neuzmanības dēļ izraisīts pārkāpums, kas ir radījis vai varētu radīt kaitējumu Šveices ieguldījuma plānošanai vai īstenošanai un finansiālus zaudējumus (ja attiecināms).

131. Par neatbilstību uzskata tādus pārkāpumus (bet ne tikai) kā nepamatota līdzekļu izmantošana, korupcija, zādzība, piesavināšanās, krāpšana un citi noziegumi pret īpašumu, dokumentu viltošana, nepamatota dāvanas vai cita labuma pieņemšana, neatrisināts interešu konflikts, ētikas kodeksu pārkāpšana, seksuāla izmantošana, vardarbība un uzmākšanās, atbilstošas informācijas slēpšana, sensitīvas informācijas izmantošana un, ja attiecināms, izpaušana, kā arī publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumi.

132. Par neatbilstību neuzskata nebūtiskas vienreizējas administratīvās kļūdas, kuras neatkārtojas un ir radušās neuzmanības dēļ.

133. Šveices ieguldījuma vadībā iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei nodrošina, lai izdevumi, kas radušies, īstenojot tehnisko atbalstu vai programmu, projektus un iepriekš noteiktos projektus, atbilstu nosacījumiem, kas izriet no ietvarlīguma, kā arī no specifiskajiem noteikumiem, kas noteikti attiecīgās programmas vai tehniskā atbalsta līgumā.

134. Vadošā iestāde, programmas apsaimniekotājs, aģentūra, maksājumu iestāde vai revīzijas iestāde izvērtē katru tās konstatēto iespējamo neatbilstību.

135. Ja vadošā iestāde, maksājumu iestāde vai revīzijas iestāde ir konstatējusi iespējamu neatbilstību programmas administratīvajos izdevumos, tā 10 darbdienu laikā vai ar revīzijas ziņojumu, izmantojot savu oficiālo elektroniskā pasta adresi, informē programmas apsaimniekotāju par iespējamu neatbilstību un sniedz ieteikumu finanšu korekcijas piemērošanai.

136. Programmas apsaimniekotājs, ņemot vērā tā rīcībā esošo informāciju, kā arī vadošās iestādes, maksājumu iestādes vai revīzijas iestādes šo noteikumu 135. punktā noteiktajā kārtībā sniegto informāciju, izvērtē iespējamo neatbilstību programmas administratīvajos izdevumos, tās smagumu, veidu un radīto zaudējumu apmēru un pēc šo noteikumu 158. punktā noteiktā donorvalsts saskaņojuma saņemšanas pieņem lēmumu par neatbilstības konstatēšanu un atbilstoši precizē programmas maksājuma pieprasījumu vai programmas pēdējo maksājuma pieprasījumu, ja šie izdevumi nebija ieturēti jau iepriekš.

137. Ja programmas apsaimniekotājs (ja tas nav līgumslēdzējs), vadošā iestāde, maksājumu iestāde vai revīzijas iestāde konstatē iespējamu neatbilstību projektā vai iepriekš noteiktajā projektā, tā 10 darbdienu laikā pēc iespējamās neatbilstības konstatēšanas vai ar revīzijas ziņojumu, izmantojot savu oficiālo elektroniskā pasta adresi, informē līgumslēdzēju.

138. Sniedzot šo noteikumu 137. punktā minēto informāciju līgumslēdzējam, institūcija, kura konstatējusi iespējamu neatbilstību, norāda (attiecināms, ja tās rīcībā ir atbilstoša informācija):

138.1. īstenotāju, kura īstenotajā projektā vai iepriekš noteiktajā projektā konstatēta iespējamā neatbilstība;

138.2. tā projekta vai iepriekš noteiktā projekta nosaukumu, kurā konstatēta iespējamā neatbilstība;

138.3. iespējamās neatbilstības rezultātā radušos neatbilstoši veikto izdevumu summu (tai skaitā dalījumā pa izmaksu pozīcijām);

138.4. iespējamās neatbilstības būtību;

138.5. iespējamās neatbilstības atklāšanas veidu.

139. Līgumslēdzējs, ņemot vērā tā rīcībā esošo informāciju, kā arī programmas apsaimniekotāja (ja tas nav līgumslēdzējs), vadošās iestādes, maksājumu iestādes vai revīzijas iestādes sniegto informāciju par projektā vai iepriekš noteiktajā projektā konstatēto iespējamo neatbilstību, izvērtē iespējamo neatbilstību, tās smagumu, veidu un radīto zaudējumu apmēru un pēc šo noteikumu 158. punktā noteiktā donorvalsts saskaņojuma saņemšanas pieņem lēmumu par neatbilstības konstatēšanu.

140. Līgumslēdzējam ir tiesības saņemt no Sodu reģistra informāciju par īstenotājiem, kuri ir sodīti par Latvijas Republikas normatīvajos aktos minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu vai kuriem ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi (ja īstenotājs ir privāto tiesību juridiska persona) par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, ja tas ir nepieciešams, lai konstatētu šo noteikumu 139. punktā minēto neatbilstību.

141. Ja līgumslēdzējs konstatē, ka neatbilstoši veikto izdevumu summu nav iespējams konkrēti noteikt vai būtu nesamērīgi samazināt projekta vai iepriekš noteiktā projekta attiecināmās izmaksas par visu izdevumu summu, kas neatbilst normatīvo aktu un projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma noteikumiem, līgumslēdzējs finanšu korekciju piemēro saskaņā ar vadošās iestādes vadlīnijām par finanšu korekciju piemērošanu, ziņošanu par konstatētajām neatbilstībām un neatbilstoši veikto izdevumu ieturēšanu un atgūšanu.

142. Līgumslēdzējs par neatbilstoši veikto izdevumu summu samazina kopējā projekta vai iepriekš noteiktā projekta attiecināmo izmaksu summu, kā arī nodrošina šā samazinājuma dēļ atbrīvotā finansējuma uzskaiti.