Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.–2029. gada perioda vadības noteikumi

143. Ja revīzijas iestāde ierosina piemērot finanšu korekcijas (tai skaitā ja ieteikums revīzijas ziņojuma trūkumu novēršanas plānā norādīts kā nesaskaņots), programmas apsaimniekotājs programmas maksājuma pieprasījumā vai programmas pēdējā maksājuma pieprasījumā neiekļauj izdevumus, tai skaitā ietur iepriekšējos programmas maksājuma pieprasījumos iekļautos izdevumus, kurus revīzijas iestāde ir atzinusi par neatbilstošiem.

144. Programmas apsaimniekotājs atbilstoši šo noteikumu 143. punktam ieturētos izdevumus iekļauj programmas maksājuma pieprasījumā vai programmas pēdējā maksājuma pieprasījumā tikai tad, ja revīzijas iestāde šos izdevumus vēlāk ir atzinusi par atbilstošiem vai ir saņemts šo noteikumu 158. punktā noteiktais donorvalsts saskaņojums par šo izdevumu iekļaušanu maksājuma pieprasījumā.

145. Maksājumu iestāde, izskatot programmas maksājuma pieprasījumu vai programmas pēdējo maksājuma pieprasījumu, pārliecinās par šo noteikumu 143. un 144. punktā minēto nosacījumu ievērošanu.

146. Programmas apsaimniekotājs nekavējoties iesniedz vadošajā iestādē Finanšu ministrijas izveidotajā vienotajā neatbilstību reģistrā (turpmāk – vienotais neatbilstību reģistrs) atbilstoši donorvalsts izstrādātajai veidlapai tūlītēju ziņojumu par iespējamu vai konstatētu neatbilstību programmas administratīvajos izdevumos, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc neatbilstības konstatēšanas, ja:

146.1. konstatētie fakti norāda uz darbību vai bezdarbību, kas rada aizdomas par noziedzīgu nodarījumu, kas skar programmas administratīvos izdevumus;

146.2. neatbilstība apdraud programmas sekmīgu īstenošanu un, ja attiecināms, liecina par būtisku saimnieciskuma principa pārkāpumu, kas ietekmē programmas administratīvos izdevumus.

147. Līgumslēdzējs nekavējoties iesniedz vadošajā iestādē un programmas apsaimniekotājam (ja tas nav līgumslēdzējs) vienotajā neatbilstību reģistrā atbilstoši donorvalsts izstrādātajai veidlapai tūlītēju ziņojumu par iespējamu vai konstatētu neatbilstību projektā vai iepriekš noteiktajā projektā, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc neatbilstības konstatēšanas, ja:

147.1. konstatētie fakti norāda uz darbību vai bezdarbību, kas rada aizdomas par noziedzīgu nodarījumu projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanā;

147.2. neatbilstība apdraud programmas vai projekta vai iepriekš noteiktā projekta sekmīgu īstenošanu un, ja attiecināms, liecina par būtisku saimnieciskuma principa pārkāpumu, kas ietekmē programmas, projekta vai iepriekš noteiktā projekta finansējuma izmantošanu.

148. Līgumslēdzējs šo noteikumu 151. punktā minētajos termiņos ziņo vadošajai iestādei un programmas apsaimniekotājam (ja tas nav līgumslēdzējs) vienotajā neatbilstību reģistrā:

148.1. par katru iespējamo un konstatēto neatbilstību projektā vai iepriekš noteiktajā projektā, ko kārtējā ceturksnī konstatējusi Šveices ieguldījuma vadībā iesaistītā institūcija;

148.2. par šo noteikumu 147. punktā un 148.1. apakšpunktā minēto iepriekš konstatēto neatbilstību novēršanas pasākumiem (ja neatbilstība nav noslēgta), sagatavojot attiecīgus progresa ziņojumus;

148.3. ja neatbilstības apmērs ir 10 000 Šveices franku ekvivalents euro vai lielāks, ņemot vērā Latvijas Bankas pārpublicēto Eiropas Centrālās bankas publicēto euro atsauces kursu (norādot arī izmantoto kursu) dienā, kad pieņemts lēmums par neatbilstības konstatēšanu, iesniedzot arī neatbilstību ziņojumu atbilstoši donorvalsts izstrādātajai veidlapai par iespējamo un konstatēto neatbilstību projektā vai iepriekš noteiktajā projektā.

149. Programmas apsaimniekotājs šo noteikumu 151. punktā minētajos termiņos ziņo vadošajai iestādei vienotajā neatbilstību reģistrā par katru iespējamo un konstatēto neatbilstību programmas administratīvajos izdevumos, ko kārtējā ceturksnī konstatējusi Šveices ieguldījuma vadībā iesaistītā institūcija.

150. Ja neatbilstības apmērs ir 10 000 Šveices franku ekvivalents euro vai lielāks, programmas apsaimniekotājs papildus šo noteikumu 149. punkta nosacījumiem iesniedz vadošajai iestādei vienotajā neatbilstību reģistrā arī ziņojumu atbilstoši donorvalsts izstrādātajai veidlapai.

151. Līgumslēdzējs atbilstoši šo noteikumu 148. punktam un programmas apsaimniekotājs atbilstoši šo noteikumu 149. punktam ziņo vadošajai iestādei par iespējamām vai konstatētajām neatbilstībām šādos termiņos:

151.1. par kārtējā gada I ceturksni – līdz kārtējā gada 15. aprīlim;

151.2. par kārtējā gada II ceturksni – līdz kārtējā gada 15. jūlijam;

151.3. par kārtējā gada III ceturksni – līdz kārtējā gada 15. oktobrim;

151.4. par kārtējā gada IV ceturksni – līdz nākamā gada 15. janvārim.

152. Ja vadošā iestāde šo noteikumu 151. punktā minētajā attiecīgajā termiņā nesaņem informāciju (par laikposmu līdz ceturkšņa beigām) no līgumslēdzēja un programmas apsaimniekotāja par konstatētajām neatbilstībām vai par iepriekš konstatēto neatbilstību novēršanai veiktajiem pasākumiem, uzskatāms, ka šajā ceturksnī līgumslēdzējs un programmas apsaimniekotājs neatbilstības nav konstatējis vai nav veikti pasākumi iepriekš konstatēto neatbilstību novēršanai.

153. Līgumslēdzējs un programmas apsaimniekotājs nodrošina informācijas uzskaiti vienotajā neatbilstību reģistrā par katru iespējamo un konstatēto neatbilstību programmā, projektā un iepriekš noteiktajā projektā un veiktajiem pasākumiem konstatētās neatbilstības novēršanai.

XVII. Ziņošana donorvalstij par neatbilstībām

154. Vadošā iestāde ziņo donorvalstij par vadošās iestādes, programmas apsaimniekotāja, aģentūras, maksājumu iestādes un revīzijas iestādes iespējamām un konstatētajām neatbilstībām un veiktajiem pasākumiem iepriekš ziņoto neatbilstību novēršanā atbilstoši ietvarlīgumam:

154.1. par tūlītēju neatbilstību vadošā iestāde atbilstoši donorvalsts izstrādātajai veidlapai iesniedz ziņojumu piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 147. punktā minētā ziņojuma saņemšanas par konstatētajām neatbilstībām;

154.2. ja neatbilstības apmērs ir 10 000 Šveices franku ekvivalents euro vai lielāks, vadošā iestāde atbilstoši donorvalsts izstrādātajai veidlapai iesniedz ziņojumu par konstatēto vai iespējamo neatbilstību un šo noteikumu 148.2. apakšpunktā saņemto progresa ziņojumu divu mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām;

154.3. ja neatbilstības apmērs ir mazāks nekā 10 000 Šveices franku ekvivalents euro, vadošā iestāde par konstatēto vai iespējamo neatbilstību iesniedz informāciju vienkāršotā formā, kas saskaņota ar donorvalsti, divu mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām.

155. Vadošā iestāde 10 darbdienu laikā pēc informācijas sniegšanas donorvalstij par konstatētajām neatbilstībām un veiktajiem pasākumiem iepriekš konstatēto neatbilstību novēršanā ievieto informāciju vienotajā neatbilstību reģistrā.

156. Līgumslēdzējs vai programmas apsaimniekotājs, iesniedzot vadošajā iestādē ziņojumu par iespējamām un konstatētajām neatbilstībām atbilstoši šo noteikumu 136. un 139. punktam, norāda piemērojamo finanšu korekciju (ja attiecināms).

157. Vadošā iestāde, iesniedzot donorvalstij ziņojumu par iespējamām un konstatētajām neatbilstībām, iekļauj priekšlikumu par finanšu korekcijas piemērošanu (ja attiecināms). Ja donorvalsts nepiekrīt ierosinātajai finanšu korekcijai, vadošā iestāde ņem vērā donorvalsts apsvērumus un saskaņo ar donorvalsti piemērojamo finanšu korekciju.

158. Vadošā iestāde piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 157. un 159. punktā noteiktā saskaņojuma saņemšanas par finanšu korekcijas piemērošanu ievieto informāciju par minēto saskaņojumu vienotajā neatbilstību reģistrā. Līgumslēdzējs piecu darbdienu laikā pēc šajā punktā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par neatbilstību un par to rakstiski paziņo īstenotājam.

159. Pēc donorvalsts pieprasījuma vadošā iestāde var lūgt programmas apsaimniekotājam, aģentūrai, maksājumu iestādei un revīzijas iestādei piecu darbdienu laikā vai citā termiņā iesniegt papildu informāciju vai ziņojumu par šo noteikumu 154.3. apakšpunktā minēto iestāžu konstatēto vai iespējamo neatbilstību atbilstoši donorvalsts izstrādātajai veidlapai. Ja donorvalsts nepiekrīt ierosinātajai finanšu korekcijai par neatbilstību, vadošā iestāde ņem vērā Šveices apsvērumus un saskaņo ar donorvalsti piemērojamo finanšu korekciju.

XVIII. Neatbilstoši veikto izdevumu atgūšana

160. Ja īstenotājs, kura īstenotajā projektā vai iepriekš noteiktajā projektā ir konstatēta neatbilstība, kuras dēļ radušies neatbilstoši veikti izdevumi, ir valsts budžeta iestāde, līgumslēdzējs pēc neatbilstības konstatēšanas:

160.1. ja iespējams, neatbilstoši veiktos izdevumus ietur no projekta vai iepriekš noteiktā projekta pārskata;

160.2. ja neatbilstoši veiktos izdevumus nav iespējams ieturēt saskaņā ar šo noteikumu 160.1. apakšpunktu un vienam projektam vai iepriekš noteiktajam projektam vienas neatbilstības dēļ neatbilstoši veikto izdevumu summa nepārsniedz 250 euro, neatbilstoši veiktos izdevumus neatgūst un noraksta izdevumos;

160.3. ja neatbilstoši veiktos izdevumus nav iespējams ieturēt saskaņā ar šo noteikumu 160.1. apakšpunktu vai piemērot šo noteikumu 160.2. apakšpunktā paredzēto kārtību, pieņem lēmumu par neatbilstoši veiktajiem izdevumiem projektā vai iepriekš noteiktajā projektā un ievieto to vienotajā neatbilstību reģistrā. Maksājumu iestādi informē, ka pieņemts lēmums par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu, ja lēmumu pieņem pēc programmas pēdējā maksājuma pieprasījuma nosūtīšanas donorvalstij un attiecīgie neatbilstoši veiktie izdevumi nebija ieturēti no programmas maksājuma pieprasījuma vai programmas pēdējā maksājuma pieprasījuma.

161. Ja īstenotājs, kura īstenotajā projektā vai iepriekš noteiktā projektā ir konstatēta neatbilstība, kuras dēļ radušies neatbilstoši veikti izdevumi, ir no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona, budžeta nefinansēta iestāde, valsts kapitālsabiedrība, kura projektu vai iepriekš noteikto projektu īsteno tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros, līgumslēdzējs:

161.1. ja iespējams, ietur neatbilstoši veiktos izdevumus no projekta vai iepriekš noteiktā projekta pārskata;

161.2. ja neatbilstoši veiktos izdevumus nav iespējams ieturēt saskaņā ar šo noteikumu 161.1. apakšpunktu un vienam projektam vienas neatbilstības dēļ neatbilstoši veikto izdevumu summa nepārsniedz 250 euro, neatbilstoši veiktos izdevumus neatgūst un noraksta izdevumos;

161.3. ja neatbilstoši veiktos izdevumus nav iespējams ieturēt saskaņā ar šo noteikumu 161.1. apakšpunktu vai piemērot šo noteikumu 161.2. apakšpunktā paredzēto kārtību, pieņem lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu un ievieto to vienotajā neatbilstību reģistrā. Maksājumu iestādi informē, ka pieņemts lēmums par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu, ja lēmumu pieņem pēc programmas pēdējā maksājuma pieprasījuma nosūtīšanas donorvalstij un attiecīgie neatbilstoši veiktie izdevumi nebija ieturēti no programmas maksājuma pieprasījuma vai programmas pēdējā maksājuma pieprasījuma.

162. Līgumslēdzējs triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 160.1., 161.1. un 168.1. apakšpunktā minētās neatbilstoši veikto izdevumu faktiskās ieturēšanas, kura veikta pēc šo noteikumu 158. punktā minētā donorvalsts saskaņojuma saņemšanas, informē par to attiecīgo īstenotāju.

163. Ja līgumslēdzējs ir pieņēmis šo noteikumu 161.3. apakšpunktā minēto lēmumu, īstenotājs neatbilstoši veiktos izdevumus atmaksā triju mēnešu laikā no minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas vai atbilstoši šo noteikumu 166. punktā minētajam atmaksas grafikam.

164. Ja pieņemts lēmums par neatbilstoši veikto izdevumu ieturēšanu saskaņā ar šo noteikumu 160.1. vai 161.1. apakšpunktu un par attiecīgajiem izdevumiem ir iesniegti maksājuma pieprasījumi donorvalstij, līgumslēdzējs informē maksājumu iestādi. Par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas dienu uzskata dienu, kad līgumslēdzējs veicis maksājumu par apstiprināto projekta pārskatu, no kura ietur neatbilstoši veiktos izdevumus, vai, ja maksājuma veikšana nav attiecināma, dienu, kad līgumslēdzējs ir apstiprinājis projekta pārskatu, no kura ietur neatbilstoši veiktos izdevumus.

165. Ja līgumslēdzējs pieņem lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu saskaņā ar šo noteikumu 161.3. apakšpunktu, tas par minēto lēmumu informē maksājumu iestādi un par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas dienu uzskata dienu, kad naudas līdzekļi par neatbilstoši veiktajiem izdevumiem ir ieskaitīti pilnā apmērā šo noteikumu 181. punktā minētajā kontā.

166. Īstenotājs ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms šo noteikumu 161.3. apakšpunktā minētajā lēmumā noteiktā termiņa beigām informē līgumslēdzēju par nespēju lēmumā noteiktajā termiņā atmaksāt neatbilstoši veiktos izdevumus un 10 darbdienu laikā vienojas par neatbilstoši veikto izdevumu atmaksas grafiku.

167. Ja līgumslēdzējs ir pieņēmis šo noteikumu 160.3. apakšpunktā minēto lēmumu, par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas dienu uzskata attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienu. Ja līgumslēdzējs ir pieņēmis šo noteikumu 161.3. apakšpunktā minēto lēmumu un neatbilstoši veiktie izdevumi nav atmaksāti lēmumā par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu noteiktajā termiņā vai saskaņā ar atmaksas grafiku, par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas dienu uzskata dienu, kad Ministru kabinetā izskata šo informāciju vai kad īstenotājs ir izpildījis Ministru kabineta lēmumu. Par Ministru kabineta lēmumu attiecīgais programmas apsaimniekotājs piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās Ministru kabineta sēdes elektroniski informē maksājumu iestādi, revīzijas iestādi un līgumslēdzēju.

168. Ja īstenotājs, kura īstenotajā projektā ir konstatēta neatbilstība, kuras dēļ radušies neatbilstoši veikti izdevumi, ir juridiskā persona vai šādu personu apvienība, līgumslēdzējs pēc neatbilstības konstatēšanas:

168.1. ja iespējams, ietur neatbilstoši veiktos izdevumus no projekta pārskata;

168.2. ja neatbilstoši veiktos izdevumus nav iespējams ieturēt saskaņā ar šo noteikumu 168.1. apakšpunktu un vienam projektam vienas neatbilstības dēļ neatbilstoši veikto izdevumu summa nepārsniedz 250 euro, neatbilstoši veiktos izdevumus neatgūst un noraksta izdevumos;

168.3. ja neatbilstoši veiktos izdevumus nav iespējams ieturēt saskaņā ar šo noteikumu 168.1. apakšpunktu vai piemērot šo noteikumu 168.2. apakšpunktā paredzēto kārtību, pieņem lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu. Lēmuma kopiju nosūta maksājumu iestādei, ja lēmumu pieņem pēc programmas pēdējā pārskata nosūtīšanas donorvalstij un attiecīgie neatbilstoši veiktie izdevumi nebija ieturēti no programmas maksājuma pieprasījuma vai programmas pēdējā maksājuma pieprasījuma.

169. Ja līgumslēdzējs ir pieņēmis šo noteikumu 168.3. apakšpunktā minēto lēmumu, īstenotājs neatbilstoši veiktos izdevumus atmaksā triju mēnešu laikā no minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas vai saskaņā ar šo noteikumu 172. punktā minēto atmaksas grafiku.

170. Ja līgumslēdzējs ir pieņēmis lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu ieturēšanu saskaņā ar šo noteikumu 168.1. apakšpunktu, par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas dienu uzskata dienu, kad līgumslēdzējs veicis maksājumu vai, ja maksājumu neveic, apstiprinājis projekta pārskatu, no kura ietur neatbilstoši veiktos izdevumus. Ja līgumslēdzējs pieņem lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu saskaņā ar šo noteikumu 168.3. apakšpunktu, par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas dienu uzskata dienu, kad neatbilstoši veiktie izdevumi ir ieskaitīti pilnā apmērā šo noteikumu 181. punktā minētajā kontā.

171. Ja līgumslēdzējs šo noteikumu 160.2., 161.2. un 168.2. apakšpunktā minētos neatbilstoši veiktos izdevumus noraksta izdevumos, tas sagatavo grāmatvedības izziņu, kurā norāda programmas un projekta nosaukumu, projekta numuru, kopējo neatbilstoši veikto izdevumu summu un tās sadalījumu pa finansējuma avotiem, kā arī datumu, kad neatbilstoši veiktie izdevumi norakstīti izdevumos. Minēto datumu uzskata par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas datumu.

172. Īstenotājs ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms šo noteikumu 168.3. apakšpunktā minētajā lēmumā noteiktā termiņa beigām informē līgumslēdzēju par nespēju lēmumā noteiktajā termiņā atmaksāt neatbilstoši veiktos izdevumus un 10 darbdienu laikā vienojas par neatbilstoši veikto izdevumu atmaksas grafiku.

173. Ja īstenotājs šo noteikumu 168.3. apakšpunktā minētajā lēmumā noteiktajā termiņā vai atbilstoši šo noteikumu 172. punktam saskaņotajā neatbilstoši veikto izdevumu atmaksas grafikā neatmaksā neatbilstoši veiktos izdevumus, tas par katru nokavēto dienu maksā nokavējuma naudu – 6 % gadā no neatmaksātās summas.

174. Nokavējuma naudu nepiemēro par laikposmu, kad tiek saskaņots neatbilstoši veikto izdevumu atmaksas grafiks atbilstoši šo noteikumu 172. punktam. Pēc grafika saskaņošanas nokavējuma nauda netiek piemērota, ja īstenotājs veic maksājumus grafikā noteiktajā laikā.

175. Informāciju saistībā ar lēmumiem par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu, kuri pieņemti atbilstoši šo noteikumu 160., 161. un 168. punktam, kā arī informāciju par šo noteikumu 161. punktā minēto izdevumu faktisko ieturēšanu un informāciju par šo noteikumu 165. punktā minēto neatbilstoši veikto izdevumu atmaksu līgumslēdzējs iesniedz maksājumu iestādē kopā ar programmas maksājuma pieprasījumu vai programmas pēdējo maksājuma pieprasījumu atbilstoši maksājumu iestādes noteiktajai kārtībai.

176. Programmas apsaimniekotājs par neatbilstoši veiktiem izdevumiem, ja uz tiem attiecināma šo noteikumu 160.2., 160.3., 161.2., 161.3., 168.2. un 168.3. apakšpunktā noteiktā kārtība, samazina programmas maksājuma pieprasījumu, kas tiek sagatavots par periodu, kurā tika pieņemti attiecīgie neatbilstību lēmumi.

177. Par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas no Šveices atbalsta uzskata brīdi, kad programmas apsaimniekotājs maksājuma pieprasījumā ir iekļāvis projekta pārskata izdevumus, no kura ir ieturēti neatbilstoši veiktie izdevumi, saskaņā ar šo noteikumu 160.1., 161.1. un 168.1. apakšpunktu un, ja attiecināms, samazinājis maksājuma pieprasījumu saskaņā ar šo noteikumu 176. punktu.

178. Ievērojot vienošanos ar donorvalsti, neatbilstoši veikto izdevumu rezultātā atbrīvotais finansējums var tikt atkārtoti izmantots citam projektam vai iepriekš noteiktajiem projektam, vai tās pašas programmas administratīvajām izmaksām, vai tajā pašā projektā vai iepriekš noteiktajā projektā.

179. Pamatojoties uz donorvalsts lēmumu, vadošajai iestādei ir tiesības apturēt vai atjaunot maksājumus programmā. Vadošā iestāde nekavējoties informē attiecīgo programmas apsaimniekotāju, aģentūru, revīzijas iestādi un maksājumu iestādi par maksājumu apturēšanu vai atjaunošanu. Vadošā iestāde, programmas apsaimniekotājs un aģentūra veic visus atbilstošos un nepieciešamos pasākumus, lai novērstu trūkumus vai programmas finansējuma zaudējumus.

180. Ja donorvalsts vienpusēji atkāpjas no programmas līguma vai donorvalsts un vadošā iestāde savstarpēji vienojas par programmas līguma izbeigšanu, vadošā iestāde nekavējoties informē attiecīgo programmas apsaimniekotāju, aģentūru, revīzijas iestādi un maksājumu iestādi par programmas līguma izbeigšanu un nodrošina programmas finansējuma apturēšanu.

XIX. Neatbilstoši veikto izdevumu atmaksa un uzskaite

181. Īstenotājs neatbilstoši veiktos izdevumus un nokavējuma naudu atmaksā līgumslēdzēja norādītajā kontā Valsts kasē.

182. Neatbilstības apmēru norāda euro. Ja ar neatbilstību saistītie izdevumi ir iekļauti programmas maksājuma pieprasījumā vai programmas pēdējā maksājuma pieprasījumā, tos norāda arī Šveices frankos, izmantojot projekta maksājuma pieprasījumā vai projekta pēdējā maksājuma pieprasījumā lietoto valūtas maiņas kursu.

183. Līgumslēdzējs uzrauga, lai īstenotājs atmaksātu neatbilstoši veiktos izdevumus un nokavējuma naudu šo noteikumu 181. punktā minētajā kontā.

184. Līgumslēdzējs pēc neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas, ja neatbilstība tika konstatēta un atgūšana veikta pēc programmas pēdējā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas donorvalstij, nodrošina atgūtā programmas finansējuma atmaksu donorvalstij. Ja neatbilstoši veiktie izdevumi netika iekļauti programmas maksājuma pieprasījumā vai programmas pēdējā maksājuma pieprasījumā vai tika ieturēti, līgumslēdzējs šo noteikumu 181. punktā minētajā kontā atgūtos neatbilstoši veiktos izdevumus un nokavējuma naudu pārskaita valsts budžeta ieņēmumos.

185. Līgumslēdzējs atbilstoši normatīvajiem aktiem grāmatvedības uzskaites jomā veic ieturēto vai atgūstamo un atgūto neatbilstoši veikto izdevumu grāmatvedības uzskaiti.

186. Ja donorvalsts piemēro finanšu korekciju, programmas apsaimniekotājs ietur neatbilstoši veiktos izdevumus no programmas maksājuma pieprasījuma vai programmas pēdējā maksājuma pieprasījuma. Ja neatbilstoši veiktos izdevumus nevar ieturēt no programmas maksājuma pieprasījuma vai programmas pēdējā maksājuma pieprasījuma un tie ir atmaksājami donorvalstij no valsts budžeta, programmas apsaimniekotājs nekavējoties informē Ministru kabinetu. Ministru kabinets lemj par valsts budžeta līdzekļu novirzīšanu neatbilstoši veikto izdevumu atmaksāšanai.

XX. Revīzijas iestādes funkcijas Šveices ieguldījuma vadībā

187. Revīzijas iestāde sagatavo Šveices ieguldījuma audita stratēģiju par laikposmu no 2019. gada līdz 2029. gadam, kurā apliecina revīzijas iestādes funkcionālo neatkarību, paskaidro riska novērtējumu, izklāsta revīzijas veikšanas metodiku, tostarp būtiskuma robežvērtības, revīzijas paraugu atlases metodes un revīziju indikatīvo plānošanu.

188. Audita stratēģiju iesniedz donorvalstij apstiprināšanai deviņu mēnešu laikā pēc ietvarlīguma parakstīšanas. Ja nepieciešams, to atjaunina katru gadu un iesniedz donorvalstij līdz katra kalendāra gada beigām.

189. Lai sniegtu atzinumu donorvalstij par Šveices ieguldījuma vadības un kontroles sistēmas efektivitāti, revīzijas iestāde veic:

189.1. Šveices ieguldījuma vadības un kontroles sistēmas auditu Šveices ieguldījuma līmenī. Auditu veic vismaz vienu reizi;

189.2. programmu vadības un kontroles sistēmu auditus programmu apsaimniekotāju vai aģentūru līmenī. Pirmos programmu apsaimniekotāju vai aģentūru vadības un kontroles sistēmu auditus veic pirms pirmās Šveices finansiālā atbalsta atmaksāšanas.

190. Lai sniegtu atzinumu par izdevumu likumību un pareizību, revīzijas iestāde, pamatojoties uz atbilstošu izlasi, veic izdevumu revīzijas pie programmas apsaimniekotāja, aģentūrā, Finanšu ministrijā, pie īstenotāja un partnera.

191. Pēc šo noteikumu 189. punktā minēto vadības un kontroles sistēmu auditu vai 190. punktā minētās izdevumu revīzijas veikšanas revīzijas iestāde sagatavo revīzijas ziņojuma un trūkumu novēršanas plāna projektu. Minētajā plānā iekļauj ieteikumus, nosakot termiņus konstatēto trūkumu novēršanai un komentāru sagatavošanai. Ziņojuma un trūkumu novēršanas plāna projektu nosūta auditētajai institūcijai, vadošajai iestādei un maksājumu iestādei. Ieteikumu ieviešanas termiņu nosaka prioritāri, izvērtējot trūkumu ietekmi uz Šveices ieguldījuma vadības un kontroles sistēmu.

192. Auditētā institūcija 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 191. punktā minētās informācijas saņemšanas sagatavo un nosūta uz revīzijas iestādes oficiālo elektroniskā pasta adresi un ziņojuma sagatavotāja elektroniskā pasta adresi:

192.1. pamatotus komentārus par vadības un kontroles sistēmas audita vai izdevumu revīzijas ziņojuma projektu un ieteikumiem (ja iespējams, dokumentāri pamatotus);

192.2. pasākumu plānu konstatēto trūkumu novēršanai un ieteikumu ieviešanai, norādot amatpersonu, kas ir atbildīga par ieteikumu ieviešanu.

193. Ja objektīvu apstākļu dēļ šo noteikumu 191. punktā minēto informāciju 10 darbdienu laikā nevar iesniegt, auditētā institūcija, vienojoties ar revīzijas iestādi, var pagarināt informācijas iesniegšanas termiņu.

194. Ja iespējama šo noteikumu 191. punktā minēto ieteikumu finansiāla ietekme uz konkrēto projektu, auditētā institūcija informē īstenotāju par konstatētā trūkuma iespējamās finansiālās ietekmes apmēru un norāda, ka īstenotājs piecu darbdienu laikā no šīs informācijas saņemšanas brīža var iesniegt auditētajai institūcijai savus komentārus un papildu informāciju.

195. Ja revīzijas iestāde šo noteikumu 192. ​​​​​vai 193. punktā minētajā termiņā nav saņēmusi komentārus no auditētās institūcijas, ziņojums uzskatāms par pamatotu un saskaņotu.

196. Revīzijas iestāde izvērtē auditētās institūcijas komentārus, to pamatotību un veicamos pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai un ieteikumu ieviešanai, sagatavo vadības un kontroles sistēmas audita vai izdevumu revīzijas ziņojumu un pievieno trūkumu novēršanas plānu.

197. Ja, izvērtējot šo noteikumu 192. punktā minēto informāciju, revīzijas iestāde nemaina ieteikumu būtību, tā sasauc saskaņošanas sanāksmi ar institūciju, kas nepiekrīt ieteikumu ieviešanai. Ja sanāksmē ieteikumi netiek saskaņoti un revīzijas iestāde negūst pietiekamu pamatojumu ieteikumu maiņai, vadības un kontroles sistēmas audita vai izdevumu revīzijas ziņojumā un trūkumu novēršanas plānā attiecīgos ieteikumus norāda kā nesaskaņotus.

198. Šveices ieguldījuma vadības un kontroles sistēmas audita un izdevumu revīzijas ziņojumu un trūkumu novēršanas plānu apstiprina revīzijas iestādes vadītājs. Apstiprināto ziņojumu un trūkumu novēršanas plānu revīzijas iestāde nosūta auditētajai institūcijai oficiālā vēstulē un informē vadošo iestādi, maksājumu iestādi, kā arī īstenotāju (ja revīzija veikta pie īstenotāja).

199. Auditētā institūcija ir atbildīga par trūkumu novēršanas plānā iekļauto pasākumu īstenošanu atbilstoši termiņam, kas saskaņots ar revīzijas iestādi, un 10 darbdienu laikā pēc attiecīgā ieteikuma ieviešanai noteiktā termiņa beigām sniedz revīzijas iestādei informāciju par ieteikuma ieviešanas statusu.

200. Ja pēc ziņojuma un trūkumu novēršanas plāna apstiprināšanas auditētās institūcijas (programmas apsaimniekotāja, Finanšu ministrijas, vadošās iestādes, maksājumu iestādes, aģentūras vai īstenotāja) rīcībā nonāk jauni fakti, kas nebija un nevarēja būt zināmi, apstiprinot vadības un kontroles sistēmas audita vai izdevumu revīzijas ziņojumu un kuru dēļ auditētā institūcija pieņem satura ziņā citādu lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu ieturēšanu, norakstīšanu izdevumos vai atgūšanu, par to informē revīzijas iestādi. Revīzijas iestāde sniedz viedokli auditētajai institūcijai par pieņemtā lēmuma pamatotību, kā arī informē vadošo iestādi un maksājumu iestādi.

201. Ja šo noteikumu 191. punktā minētais ieteikums netiek saskaņots vai auditētā institūcija neievēro šo noteikumu 199. punktā minēto termiņu, revīzijas iestāde izvērtē nesaskaņotā vai laikus neieviestā ieteikuma ietekmi uz vadības un kontroles sistēmu un, ja nepieciešams, saskaņā ar likuma 9. panta piekto daļu informē par to Ministru kabinetu.

202. Lai revīzijas iestāde varētu veikt šo noteikumu 189. punktā minēto vadības un kontroles sistēmas auditu un šo noteikumu 190. punktā minēto izdevumu revīziju, programmas apsaimniekotājs, aģentūra, Finanšu ministrija, vadošā iestāde, maksājumu iestāde, īstenotājs un partneris atbilstoši šajos noteikumos norādītajām funkcijām nodrošina:

202.1. pieeju dokumentiem, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo revīziju;

202.2. pieeju finanšu dokumentiem un citiem dokumentiem, kas saistīti ar projektu īstenošanu;

202.3. nepieciešamo dokumentu izrakstu un kopiju sagatavošanu;

202.4. informāciju par projektu apstiprināšanu, īstenošanu un uzraudzību.

203. Līdz pārskata periodam sekojošā gada 31. martam revīzijas iestāde iesniedz donorvalstij gada audita ziņojumu, kurā ir izklāstīti saskaņā ar audita stratēģiju veikto vadības un kontroles sistēmas auditu un izdevumu revīziju konstatējumi, kā arī pasākumi, kas veikti trūkumu novēršanai. Gada audita ziņojumam pievieno parakstītu revidenta atzinumu.

204. Gada audita ziņojuma pārskata periods ir iepriekšējais grāmatvedības gads (no 1. jūlija līdz 30. jūnijam), izņemot pirmo ziņojumu. Pirmais gada audita ziņojums attiecas uz pārskata periodu no ietvarlīguma parakstīšanas dienas līdz nākamā gada 30. jūnijam.

205. Kopā ar programmas noslēguma pārskatu revīzijas iestāde iesniedz donorvalstij noslēguma deklarāciju, kurā novērtē noslēguma pārskatā pieprasītā noslēguma maksājuma atbilstību donorvalsts noteikumiem.

Ministru prezidente E. SiliņaFinanšu ministrs A. Ašeradens

1. pielikumsMinistru kabineta2025. gada 12. augustanoteikumiem Nr. 485

Atbilstības kritēriji un minimālās prasības to piemērošanas skaidrojumiem