Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums

46.pants. (1) Vērtējums pamatojas uz piesardzīgiem pieņēmumiem, kā arī uz saistību neizpildes risku un zaudējumu apmēru. Vērtējumā netiek iekļauts pieņēmums, ka iestādei vai finanšu sabiedrībai varētu tikt sniegts valsts atbalsts, ārkārtas likviditātes aizdevums vai centrālās bankas likviditātes palīdzība ar nestandarta noteikumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi.

(2) Vērtējumā ņem vērā, ka gadījumā, ja tiek piemērots jebkāds noregulējuma instruments:

1) Latvijas Banka un noregulējuma fonds var no noregulējamās iestādes saņemt atlīdzinājumu par visiem saprātīgajiem izdevumiem saskaņā ar šā likuma 43.panta piektajā daļā minēto;

2) noregulējuma fonds var iekasēt procentu maksājumus vai maksu par aizdevumiem vai garantijām, kas sniegtas noregulējamai iestādei.

(3) Vērtējumu papildina ar šādu informāciju, kas atspoguļota iestādes vai finanšu sabiedrības grāmatvedības uzskaitē un attaisnojuma dokumentos:

1) atjaunināto bilanci un pārskatu par iestādes vai finanšu sabiedrības finansiālo stāvokli;

2) aktīvu struktūras analīzi un aktīvu uzskaites vērtības aplēsi;

3) sarakstu par nenokārtotajām bilances un ārpusbilances saistībām, kas atspoguļotas iestādes vai finanšu sabiedrības grāmatvedības uzskaitē un attaisnojuma dokumentos, ar norādi uz attiecīgajiem kredītiem un prioritātes līmeņiem saskaņā ar piemērojamiem maksātnespēju regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(4) Lai iegūtu nepieciešamo informāciju šā likuma 45.panta trešās daļas 5. un 6.punktā minēto lēmumu pieņemšanai, šā panta trešās daļas 2.punktā minēto informāciju var papildināt ar iestādes vai finanšu sabiedrības aktīvu un saistību struktūras analīzi un to patiesās vērtības aplēsi, kas veikta vērtējuma sagatavošanas dienā un noteikta, pamatojoties uz Eiropas Komisijas apstiprinātajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

(5) Vērtējumā norāda kreditoru prasījumu sadalījumu kārtās atbilstoši to prioritātes līmenim saskaņā ar maksātnespēju regulējošiem normatīvajiem aktiem un novērtē, kādus nosacījumus varētu piemērot katrai akcionāru, personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un kreditoru kārtai, ja attiecībā uz iestādi vai finanšu sabiedrību tiktu sākts maksātnespējas process. Minētais novērtējums neattiecas uz vērtējumu, kuru sagatavo saskaņā ar šā likuma 96.pantu.

47.pants. (1) Ja situācijas steidzamības dēļ vai nu nav iespējams izpildīt šā likuma 46.panta prasības, vai tiek piemērota šā likuma 45.panta otrā daļa, Latvijas Banka vai vērtētājs sagatavo provizorisku vērtējumu. Provizoriskajā vērtējumā iekļauj rezervi papildu zaudējumiem, to attiecīgi pamatojot.

(2) Vērtējumu, kas neatbilst visām šajā nodaļā noteiktajām prasībām, uzskata par provizorisku vērtējumu līdz brīdim, kad vērtētājs ir sagatavojis galīgo novērtējumu, kas pilnībā atbilst visām šajā nodaļā noteiktajām prasībām. Galīgo vērtējumu var veikt atsevišķi no šā likuma 96.pantā minētā vērtējuma vai vienlaikus ar to, un abus vērtējumus var veikt viens un tas pats vērtētājs, taču tie ir uzskatāmi par diviem atsevišķiem vērtējumiem.

(3) Galīgā vērtējuma sagatavošanas mērķi ir:

1) nodrošināt, lai iestādes un finanšu sabiedrības grāmatvedības uzskaites dokumentos tiek pilnībā atzīti visi iestādes vai finanšu sabiedrības aktīvu vērtības zaudējumi;

2) iegūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par kreditoru prasījumu atjaunošanu vai par izmaksātās atlīdzības vērtības palielināšanu saskaņā ar šā likuma prasībām.

(4) Ja galīgajā vērtējumā tiek konstatēts, ka iestādes vai finanšu sabiedrības neto aktīvu vērtības aplēse ir augstāka nekā iestādes vai finanšu sabiedrības neto aktīvu vērtības aplēse provizoriskajā vērtējumā, Latvijas Banka ir tiesīga:

1) īstenot savas tiesības palielināt saskaņā ar iekšējās rekapitalizācijas instrumentu norakstīto kreditoru prasību vai to personu, kurām pieder attiecīgie kapitāla instrumenti un atbilstīgās saistības, prasījumu vērtību;

2) dot norādījumus pagaidu iestādei vai aktīvu pārvaldes sabiedrībai veikt turpmākus atlīdzības maksājumus noregulējamai iestādei par aktīviem, tiesībām un saistībām vai tām personām, kurām pieder akcijas vai citi īpašumtiesību instrumenti.

(5) Provizoriskais vērtējums var būt par pamatu tam, lai Latvijas Banka piemērotu noregulējuma instrumentus, pārņemtu kontroli pār noregulējamo iestādi, kas varētu nonākt finanšu grūtībās, vai īstenotu tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības.

(6) Vērtējums ir neatņemama sastāvdaļa lēmumam, ar kuru piemēro noregulējuma instrumentu, īsteno noregulējuma vai attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības.

IX nodaļaUzņēmuma pārdošanas instruments

48.pants. (1) Latvijas Banka var nodot pircējam, kurš nav pagaidu iestāde, noregulējamās iestādes akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības bez akcionāru vai to personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, piekrišanas un neievērojot citas normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību nodošanas kārtību.

(2) Uzņēmuma pārdošanas instrumentu piemēro, pamatojoties uz civiltiesiskā kārtībā noslēgtu tiesisku darījumu, ņemot vērā vērtētāja veikto vērtējumu, kā arī saskaņā ar valsts atbalsta normatīvo regulējumu.

(3) Pircēja atlīdzību par uzņēmuma pārdošanu izmaksā:

1) akcionāriem un personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, ja uzņēmums ir pārdots, nododot pircējam attiecīgās noregulējamās iestādes akcionāru akcijas un to personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, īpašumtiesību instrumentus;

2) noregulējamai iestādei, ja uzņēmuma pārdošana ir veikta, nododot ieguvējam noregulējamās iestādes aktīvus vai saistības.

(31) Piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, Latvijas Banka nodošanas tiesības var īstenot vairākas reizes, lai veiktu noregulējamās iestādes akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu vai aktīvu, tiesību vai saistību papildu nodošanu.

(4) Pēc uzņēmuma pārdošanas instrumenta piemērošanas Latvijas Banka ir tiesīga ar pircēja piekrišanu tam nodotos noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības vai saistības nodot atpakaļ noregulējamai iestādei vai akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus to sākotnējiem akcionāriem vai personām, kurām piederēja citi īpašumtiesību instrumenti, un noregulējamai iestādei un šīm personām ir pienākums tos pieņemt.

(5) Latvijas Banka nodrošina pircēja saņemtā pieteikuma savlaicīgu izskatīšanu. Ja, piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, pircējs nav saņēmis atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai, šāda akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu pāreja pircējam stājas spēkā ar šādiem nosacījumiem:

1) novērtējuma perioda vai šīs daļas 4. punktā noteiktā pārdošanas perioda laikā tiek apturētas pircēja balsstiesības attiecībā uz šādām akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem un tās var izmantot tikai Latvijas Banka, kurai nav pienākuma šādas balsstiesības izmantot un kura nav atbildīga par to, ka ir izmantojusi vai atturējusies izmantot šādas balsstiesības;

2) novērtējuma perioda vai šīs daļas 4. punktā noteiktā pārdošanas perioda laikā šādai akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu pārejai nepiemēro sankcijas par būtiskas līdzdalības iegūšanas vai samazināšanas prasību pārkāpumiem;

3) ja pircējam izsniedz atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai, pircējs iegūst balsstiesības attiecībā uz tam piederošām noregulējamās iestādes akcijām, citiem īpašumtiesību instrumentiem, aktīviem, tiesībām vai saistībām no brīža, kad tas ir saņēmis atļauju iegūt būtisku līdzdalību noregulējamā iestādē;

4) ja pircējam aizliedz iegūt būtisku līdzdalību, Latvijas Banka ir tiesīga pircējam uzlikt par pienākumu noteiktā laikposmā atsavināt tam piederošās noregulējamās iestādes akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;

5) ja pircējs noregulējuma iestādes noteiktā pārdošanas periodā nav atsavinājis šādas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, Latvijas Banka ir tiesīga pircējam piemērot sankcijas un administratīvos pasākumus par Kredītiestāžu likumā un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā paredzēto būtiskas līdzdalības iegūšanas vai samazināšanas prasību pārkāpumiem.

(6) Pircējs var joprojām izmantot noregulējamās iestādes tiesības sniegt finanšu pakalpojumus citā dalībvalstī, kā arī izmantot dalības tiesības un piekļuvi noregulējamās iestādes maksājumu sistēmām, regulētam tirgus organizētājam, ieguldītāju aizsardzības sistēmām un noguldījumu garantiju sistēmām, ja pircējs atbilst dalības kritērijiem šādās sistēmās. Ja pircējs neatbilst dalības kritērijiem attiecīgajā maksājumu, tīrvērtes vai norēķinu sistēmā, regulētā tirgus organizētājā, ieguldītāju aizsardzības sistēmā vai noguldījumu garantiju sistēmā, Latvijas Banka ir tiesīga noteikt periodu, kas nepārsniedz 24 mēnešus, kurā pircējs var izmantot noregulējamās iestādes tiesības dalībai un piekļuvei minētajām sistēmām un kuru Latvijas Banka pēc pircēja pieprasījuma var pagarināt. Piekļuve minētajām sistēmām netiek liegta, pamatojoties uz to, ka pircējam nav kredītreitingu aģentūras reitinga vai nav nepieciešamā reitinga līmeņa.

(7) Noregulējamās iestādes akcionāriem, personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem un citām trešajām personām, kuru aktīvi, tiesības vai saistības nav nodotas, nav nekādu tiesību uz nodotajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām vai ar tiem saistītām tiesībām.

49.pants. (1) Latvijas Banka nodrošina, ka akciju, citu īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību nodošana ir iespējami pārredzama, nerada maldinošu priekšstatu, tajā nav interešu konfliktu vai netaisnīgu priekšrocību iespējamam pircējam, nepiemēro nepamatoti labvēlīgu vai diskriminējošu attieksmi pret iespējamiem pircējiem, ņem vērā faktiskos apstākļus, nepieciešamību ātri veikt noregulējumu un saglabāt finanšu stabilitāti. Piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, mērķis ir panākt augstāku pārdošanas cenu attiecīgajām akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem, aktīviem, tiesībām vai saistībām.

(11) Portfeļos apvienotas tiesības, aktīvus un saistības var tirgot atsevišķi.

(2) Tādas ar noregulējamās iestādes pārdošanas darījumu saistītās informācijas publiskošanu, kuru iestādei ir pienākums atklāt sabiedrībai, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa regulas Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK un Komisijas direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) 17. panta 1. punktu, var atlikt saskaņā ar minētās regulas 17. panta 4. vai 5. punktu.

(3) Latvijas Banka var piemērot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, neievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto, ja tā konstatē, ka šo prasību un principu ievērošana varētu apdraudēt viena vai vairāku noregulējuma mērķu sasniegšanu, un, jo īpaši tad, ja tā uzskata, ka noregulējamās iestādes finanšu grūtības vai tās iespējama nonākšana finanšu grūtībās rada vai palielina būtiskus draudus finanšu stabilitātei vai prasību ievērošana varētu samazināt uzņēmuma pārdošanas instrumenta efektivitāti šo draudu pārvarēšanā vai šā likuma 38. panta pirmās daļas 2. punktā minētā noregulējuma mērķa sasniegšanu.

X nodaļaPagaidu iestādes un aktīvu nodalīšanas instruments

50.pants. (1) Lai piemērotu pagaidu iestādes instrumentu, ņemot vērā vajadzību saglabāt pagaidu iestādes kritiski svarīgās funkcijas, Latvijas Banka ir tiesīga nodot pagaidu iestādei vienas vai vairāku noregulējamo iestāžu akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības bez noregulējamās iestādes akcionāru vai personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, piekrišanas, neievērojot citos normatīvajos aktos noteikto īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību nodošanas kārtību.

(2) Pagaidu iestāde ir juridiskā persona, kas atbilst šādām prasībām:

1) tajā būtiska līdzdalība ir vienai vai vairākām tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm, un tā atrodas Latvijas Bankas pārraudzībā;

2) tā ir izveidota, lai saņemtu un turētu dažas vai visas noregulējamās iestādes akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai vienas vai vairāku noregulējamo iestāžu aktīvus, tiesības vai saistības, lai turpinātu dažas vai visas noregulējamās iestādes funkcijas, pakalpojumus un darbības.

(21) Pagaidu iestādes dibinātājs ir tiesīgs ieskaitīt pamatkapitāla apmaksai nepieciešamos līdzekļus Latvijas Bankā atvērtā pagaidu kontā. Pēc pagaidu iestādes dibināšanas šī iestāde pārskaita pagaidu kontā esošos līdzekļus uz tās norēķinu kontu Latvijas Bankā vai dalībvalsts kredītiestādē. Pagaidu iestāde ir tiesīga turēt naudas līdzekļus euro kontā Latvijas Bankā saskaņā ar Latvijas Bankas kontu apkalpošanas nosacījumiem, kas paredzēti kontu apkalpošanas līgumā, kuru pagaidu iestāde noslēgusi ar Latvijas Banku.

(3) Iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošana šā likuma 53. panta pirmās daļas 2. punktā minētajam mērķim neietekmē Latvijas Bankas tiesības kontrolēt pagaidu iestādi.

(4) Piemērojot pagaidu iestādes instrumentu, Latvijas Banka nodrošina, ka pagaidu iestādei nodoto saistību kopējā vērtība nepārsniedz no noregulējamās iestādes vai citiem avotiem iegūto tiesību un aktīvu kopējo vērtību.

(5) Atlīdzību par noregulējuma instrumentu piemērošanu, ko samaksā pagaidu iestāde, izmaksā:

1) personām, kurām pieder akcijas vai citi īpašumtiesību instrumenti un kuru akcijas vai citi īpašumtiesību instrumenti nodoti pagaidu iestādei;

2) noregulējamai iestādei, ja pagaidu iestādei nodoti noregulējamās iestādes aktīvi vai saistības.

(6) Piemērojot pagaidu iestādes instrumentu, Latvijas Banka var īstenot nodošanas tiesības vairākas reizes, lai veiktu noregulējamās iestādes akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu vai aktīvu, tiesību vai saistību papildu nodošanu.

(7) Latvijas Banka pagaidu iestādei nodotās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus var nodot atpakaļ to sākotnējiem akcionāriem vai citu īpašumtiesību instrumentu turētājiem, kā arī pagaidu iestādei nodotos aktīvus, tiesības vai saistības nodot atpakaļ noregulējamai iestādei, ja šāda iespēja ir bijusi paredzēta, īstenojot nodošanu, vai ja nodotas tādas akcijas vai tādi citi īpašumtiesību instrumenti, aktīvi, tiesības vai saistības, kuru nodošana netika paredzēta līgumā, un šīm personām un noregulējamai iestādei ir pienākums tos pieņemt.

(8) Latvijas Banka pagaidu iestādei nodotās akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības var nodot trešajai personai.

(9) Pagaidu iestāde var joprojām izmantot noregulējamās iestādes tiesības sniegt finanšu pakalpojumus citā dalībvalstī, dalības tiesības un piekļuvi noregulējamās iestādes maksājumu sistēmām, regulētam tirgus organizētājam, ieguldītāju aizsardzības sistēmām un noguldījumu garantiju sistēmām, ja tā atbilst dalības kritērijiem šādās sistēmās.

(10) Ja pagaidu iestāde neatbilst dalības kritērijiem attiecīgajā maksājumu sistēmā, regulētā tirgus organizētājā, ieguldītāju aizsardzības sistēmā vai noguldījumu garantiju sistēmā, Latvijas Banka ir tiesīga noteikt periodu, kas nepārsniedz 24 mēnešus, kurā pagaidu iestāde var izmantot noregulējamās iestādes tiesības dalībai un piekļuvei minētajām sistēmām un kuru Latvijas Banka pēc pagaidu iestādes pieprasījuma var pagarināt.

(11) Piekļuve maksājumu sistēmām netiek liegta, pamatojoties uz to, ka pagaidu iestādei nav kredītreitingu aģentūras reitinga vai nav nepieciešamā reitinga līmeņa. Citās darbības jomās pagaidu iestādi var uzskatīt par noregulējamās iestādes aktīvu, saistību un tiesību pārņēmēju.

(12) Noregulējamās iestādes akcionāriem, tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem un citām trešajām personām, kuru aktīvi, tiesības vai saistības nav nodotas pagaidu iestādei, nav nekādu tiesību uz nodotajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām, vai ar tiem saistītām tiesībām.

(13) Pagaidu iestādei nav saistību vai atbildības attiecībā uz noregulējamās iestādes akcionāriem vai personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem, un valde un padome nav atbildīga šādiem akcionāriem vai personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem par darbību vai bezdarbību, veicot savus pienākumus, izņemot rupju neuzmanību, kas tieši skar noregulējamās iestādes akcionāru vai personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoru intereses.

51.pants. (1) Latvijas Banka apstiprina pagaidu iestādes dibināšanas dokumentus un darbības stratēģiju, padomi un valdi, kā arī padomes un valdes locekļu atalgojumu un amata pienākumus. Pagaidu iestādei ir pienākums veikt normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus un funkcijas, ko tā pārņem no noregulējamās iestādes, un pagaidu iestādes uzraudzību veic Latvijas Banka. Ja tas nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai, Latvijas Banka var uz noteiktu laiku atļaut iestāžu darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasību neievērošanu.

(2) Pagaidu iestādes valde un padome cenšas saglabāt piekļuvi kritiski svarīgām funkcijām un pārdot savas akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības privātā sektora pircējiem ar piemērotiem nosacījumiem šajā likumā noteiktajā termiņā.

(3) Latvijas Banka nolemj, ka pagaidu iestāde zaudē savu statusu vienā no šādiem gadījumiem:

1) pagaidu iestāde apvienojas ar citu sabiedrību;

2) tā neatbilst pagaidu iestādei noteiktajām prasībām;

3) lielākā daļa pagaidu iestādes aktīvu, tiesību vai saistību ir pārdota trešajai personai;

4) ir iestājies pagaidu iestādes darbībai noteiktais termiņš;

5) pagaidu iestādes aktīvi ir pilnībā realizēti, un tās saistības ir pilnībā izpildītas.

(4) Pārdodot pagaidu iestādi, tās aktīvus vai saistības, Latvijas Banka nodrošina, lai pārdošanas process ir iespējami pārredzams, nerada maldinošu priekšstatu un diskriminējošu attieksmi pret iespējamiem pircējiem. Pārdošanu veic saskaņā ar civiltiesiskā kārtībā noslēgtiem tiesiskiem darījumiem, ņemot vērā vērtētāja veikto vērtējumu, kā arī saskaņā ar valsts atbalsta normatīvo regulējumu.

(5) Latvijas Banka izbeidz pagaidu iestādes darbību pēc iespējas agrāk, bet ne vēlāk kā divus gadus no dienas, kad pagaidu iestādei pēdējo reizi nodotas noregulējamās iestādes akcijas, citi īpašumtiesību instrumenti, aktīvi, tiesības vai saistības, izmantojot pagaidu iestādes instrumentu. Latvijas Banka ir tiesīga minēto termiņu pagarināt vienu vai vairākas reizes par vienu gadu ar nosacījumu, ka šāds pagarinājums ir nepieciešams, lai atbalstītu šā panta trešās daļas 1., 2., 3. un 5. punktā minēto mērķu sasniegšanu vai nodrošinātu svarīgāko iestādes finanšu pakalpojumu nepārtrauktību.

(6) Ja pagaidu iestāde zaudē savu statusu, jo visi tās aktīvi, tiesības vai saistības ir pārdotas trešajai personai, vai ja pagaidu iestādi izmanto vairāk nekā vienas noregulējamās iestādes aktīvu un saistību nodošanai un ir pārdoti visi aktīvi, tiesības un saistības, kas nodoti no katras noregulējamās iestādes, vai ir iestājies tās darbībai noteiktais termiņš, pagaidu iestādi likvidē attiecīgajā likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Ienākumus, kas gūti pagaidu iestādes darbības izbeigšanas rezultātā, izmaksā pagaidu iestādes akcionāriem vai tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti.

52.pants. (1) Latvijas Bankai ir tiesības nodot noregulējamās iestādes vai pagaidu iestādes aktīvus, tiesības vai saistības vienai vai vairākām aktīvu pārvaldes sabiedrībām bez noregulējamās iestādes akcionāru vai personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, piekrišanas un neievērojot citos normatīvajos aktos noteikto aktīvu, tiesību vai saistību nodošanas kārtību, ja šo aktīvu, tiesību vai saistību pārdošana likvidācijas gadījumā varētu nelabvēlīgi ietekmēt finanšu tirgus stabilitāti un ja šāda nodošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu noregulējamās iestādes vai pagaidu iestādes pienācīgu darbību vai maksimāli palielinātu ieņēmumus no noregulējamās iestādes aktīvu, tiesību vai saistību pārdošanas.

(11) Aktīvu pārvaldes sabiedrības dibinātājs ir tiesīgs ieskaitīt pamatkapitāla apmaksai nepieciešamos līdzekļus Latvijas Bankā atvērtā pagaidu kontā. Pēc aktīvu pārvaldes sabiedrības dibināšanas šī sabiedrība pārskaita pagaidu kontā esošos līdzekļus uz tās norēķinu kontu Latvijas Bankā vai dalībvalsts kredītiestādē. Aktīvu pārvaldes sabiedrība ir tiesīga turēt naudas līdzekļus euro kontā Latvijas Bankā saskaņā ar Latvijas Bankas kontu apkalpošanas nosacījumiem, kas paredzēti kontu apkalpošanas līgumā, kuru aktīvu pārvaldes sabiedrība noslēgusi ar Latvijas Banku.

(2) Aktīvu pārvaldes sabiedrība pārvalda tai nodotos aktīvus ar mērķi palielināt to vērtību aktīvu pārdošanas gadījumā.

(3) Latvijas Banka apstiprina aktīvu pārvaldes sabiedrības dibināšanas dokumentus un darbības stratēģiju, padomi un valdi, kā arī padomes un valdes locekļu atalgojumu un amata pienākumus.

(4) Piemērojot aktīvu nodalīšanas instrumentu, Latvijas Banka atbilstoši šajā likumā noteiktajiem vērtēšanas principiem un valsts atbalsta normatīvajam regulējumam nosaka atlīdzību, par kādu aktīvus, tiesības un saistības nodod aktīvu pārvaldes sabiedrībai. Šī atlīdzība var atbilst to nominālvērtībai vai būt zemāka par nominālvērtību.

(5) Atlīdzību par aktīvu pārvaldes sabiedrībai nodotajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām izmaksā noregulējamai iestādei. Atlīdzību var izmaksāt aktīvu pārvaldes sabiedrības emitētu parāda vērtspapīru veidā.

(51) Ja tika piemērots pagaidu iestādes instruments, aktīvu pārvaldības sabiedrība pēc pagaidu iestādes instrumenta piemērošanas var no pagaidu iestādes pārņemt aktīvus, tiesības vai saistības.

(52) Latvijas Banka var īstenot nodošanas tiesības vairākas reizes, lai veiktu noregulējamās iestādes akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu vai aktīvu, tiesību vai saistību papildu nodošanu.

(6) Latvijas Banka ir tiesīga aktīvu pārvaldes sabiedrībai nodotos aktīvus, tiesības vai saistības nodot atpakaļ noregulējamai iestādei, ja tāda iespēja ir bijusi paredzēta, veicot nodošanu, vai ja nodoti tādi aktīvi, tiesības vai saistības, kuru nodošana netika paredzēta līgumā, un noregulējamai iestādei ir pienākums tos pieņemt.

(7) Noregulējamās iestādes akcionāriem vai tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem un citām trešajām personām, kuru aktīvi, tiesības vai saistības nav nodotas, nav nekādu tiesību uz aktīvu pārvaldes sabiedrībai nodotajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām, vai no tiem izrietošajām saistītām tiesībām.

(8) Aktīvu pārvaldes sabiedrībai nav saistību un tā nav atbildīga attiecībā uz noregulējamās iestādes akcionāriem vai tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem, un arī tās valde un padome nav atbildīga akcionāriem un personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem par darbību vai bezdarbību, veicot savus pienākumus, izņemot rupju neuzmanību, kas tieši skar noregulējamās iestādes akcionāru, to personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoru intereses.

XI nodaļaIekšējās rekapitalizācijas instruments

53.pants. (1) Latvijas Banka iekšējās rekapitalizācijas instrumentu saskaņā ar noregulējuma principiem var piemērot kādam no šādiem mērķiem:

1) lai rekapitalizētu noregulējuma nosacījumiem atbilstošu iestādi vai finanšu sabiedrību tādā apmērā, kāds ir pietiekams, lai atjaunotu tās spēju atbilst licences (atļaujas) saņemšanas nosacījumiem saskaņā ar Kredītiestāžu likuma vai Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma prasībām un turpinātu darbības, kurām tai ir izsniegta licence (atļauja) saskaņā ar minētajiem likumiem, kā arī atjaunotu tirgus dalībnieku un sabiedrības uzticēšanos iestādei vai finanšu sabiedrībai;

2) lai konvertētu kapitālā vai samazinātu to prasījumu vai parāda instrumentu pamatsummu, kas nodota pagaidu iestādei tās kapitāla nodrošināšanai vai nodota, izmantojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu vai aktīvu nodalīšanas instrumentu.

(2) Latvijas Banka var piemērot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā mērķa sasniegšanai, ja ir paredzams, ka šā instrumenta piemērošana palīdzēs sasniegt attiecīgos noregulējuma mērķus un atjaunos attiecīgās iestādes vai finanšu sabiedrības finanšu stabilitāti un ilgtermiņa dzīvotspēju.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētie nosacījumi nav izpildīti, Latvijas Banka var piemērot citus noregulējuma instrumentus kopā ar iekšējās rekapitalizācijas instrumentu šā panta pirmās daļas 2. punktā minētajam mērķim.

54.pants. (1) Iekšējās rekapitalizācijas instrumentu piemēro visām iestādes vai finanšu sabiedrības saistībām, izņemot:

1) segtos noguldījumus. Latvijas Banka ir tiesīga īstenot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības attiecībā uz jebkuru noguldījuma summu, kas pārsniedz Noguldījumu garantiju likumā noteikto segto noguldījumu apmēru;

2) nodrošinātās saistības, tostarp segtās obligācijas un saistības tādu finanšu instrumentu veidā, kurus izmanto riska ierobežošanas nolūkā. Šādas saistības veido nodrošinājuma portfeļa neatņemamu daļu un saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību tiek nodrošinātas līdzīgā veidā kā segtās obligācijas;

3) jebkuras saistības, ko rada iestādes vai finanšu sabiedrības turējumā esoši klienta aktīvi, ja saskaņā ar piemērojamiem maksātnespēju regulējošiem normatīvajiem aktiem šādus klienta aktīvus neiekļauj iestādes vai finanšu sabiedrības mantas sarakstā maksātnespējas procesā;

4) jebkuras saistības, kas rodas no uzticības operācijām (trasta) starp iestādi vai finanšu sabiedrību un klientu, ja saskaņā ar piemērojamiem maksātnespēju regulējošiem normatīvajiem aktiem šādus klienta aktīvus neiekļauj iestādes vai finanšu sabiedrības mantas sarakstā maksātnespējas procesā;

5) saistības pret iestādēm, izņemot vienā grupā ar iestādi esošas sabiedrības, ja šādu saistību sākotnējais termiņš ir mazāks par septiņām dienām;

6) tādas saistības pret sistēmām vai sistēmu operatoriem, kas noteikti likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās", vai to dalībniekiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par septiņām dienām un kuras rodas no dalības šādā sistēmā, vai saistības pret Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem, ievērojot Regulas Nr. 648/2012 14. pantu, un ārvalsts centrālajiem darījuma partneriem, kurus Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde atzinusi, ievērojot minētās regulas 25. pantu;

7) saistības attiecībā uz amatpersonu un darbinieku uzkrāto darba samaksu, pensiju izmaksām vai citu atalgojuma nemainīgo daļu, izņemot atalgojuma mainīgo daļu, kuru neregulē darba koplīgums. Izņēmumu attiecībā uz atalgojuma mainīgo daļu, ko regulē darba koplīgums, nepiemēro tādām amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālo darba pienākumu izpilde būtiski ietekmē iestādes vai finanšu sabiedrības riska profilu;

8) saistības attiecībā uz kreditoru, ja tās rodas sakarā ar iestādes vai finanšu sabiedrības komercdarbības nodrošināšanai nepieciešamo pamatresursu vai pamatpakalpojumu, tai skaitā informācijas tehnoloģiju pakalpojumu, komunālo pakalpojumu, kā arī telpu īres, apkalpošanas un uzturēšanas pakalpojumu, sniegšanu;

9) saistības pret valsts un pašvaldību institūcijām, kas atbildīgas par nodokļu uzskaiti un kontroli;

10) saistības attiecībā uz noguldījumu garantiju fondu, kas radušās saskaņā ar Noguldījumu garantiju likuma prasībām;

11) saistības (neatkarīgi no to termiņa) pret iestādēm vai finanšu sabiedrībām, kas ietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā, bet kas pašas nav noregulējamās vienības, izņemot gadījumu, kad minētās saistības ierindojas pēc parastām nenodrošinātām saistībām saskaņā ar attiecīgiem normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē maksātnespējas procesu. Gadījumos, kad ir piemērojams minētais izņēmums, Latvijas Banka kā attiecīgās meitas sabiedrības, kas nav noregulējamā vienība, noregulējuma iestāde novērtē, vai to posteņu summa, kuri atbilst šā likuma 61. panta sestajai daļai, ir pietiekama, lai atbalstītu atbilstošākās noregulējuma stratēģijas īstenošanu.

(2) Iestāde vai finanšu sabiedrība nodrošina, ka visi aktīvi, kas ir nodrošinājums saistībām un ir saistīti ar segto obligāciju nodrošinājuma portfeli, paliek neskarti un nošķirti un ka šādiem aktīviem ir pietiekams finansējums. Latvijas Banka, ja nepieciešams, ir tiesīga īstenot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības attiecībā uz jebkādu šo nodrošināto saistību daļu vai saistībām, kas nodrošinātas ar garantiju, ja to vērtība pārsniedz pret tām nodrošināto aktīvu, garantijas, ķīlas vai nodrošinājuma vērtību.

(3) Lai nodrošinātu iestāžu un grupu noregulējamību, Latvijas Banka, neievērojot Regulas Nr. 575/2013, Kredītiestāžu likuma, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma un Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma prasības attiecībā uz lieliem riska darījumiem, saskaņā ar šā likuma 20.panta astotās daļas 2.punkta prasībām ir tiesīga ierobežot apmēru riska darījumam ar citu iestādi, ja šāda riska darījuma dēļ radušās iekšēji rekapitalizējamās saistības, izņemot tās saistības, kuras var rasties starp vienas un tās pašas grupas sabiedrībām.

(4) Izņēmuma gadījumos, kad tiek piemērots iekšējās rekapitalizācijas instruments, Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt lēmumu izslēgt vai daļēji izslēgt no norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību piemērošanas noteiktas saistības kādā no šādiem gadījumiem:

1) saistības nav iespējams iekšēji rekapitalizēt saprātīgā laikposmā;

2) izslēgšana ir nepieciešama un ir samērīga, lai nodrošinātu noregulējamās iestādes kritiski svarīgo funkciju un galveno darbības jomu nepārtrauktību;

3) izslēgšana ir nepieciešama un ir samērīga, lai nepieļautu negatīvu ietekmi, it īpaši attiecībā uz fizisko personu un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu atbilstīgajiem noguldījumiem, kas varētu būtiski apgrūtināt finanšu tirgus darbību, tai skaitā finanšu tirgus infrastruktūras, tā, ka tas radītu nopietnus traucējumus Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības tautsaimniecībai;

4) iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošana minētajām saistībām izraisītu tādu to vērtības samazināšanos, ka zaudējumi, kurus segtu citi kreditori, būtu lielāki nekā tad, ja minētās saistības izslēgtu no iekšējās rekapitalizācijas.

55. pants. (1) Lai nodrošinātu noregulējuma stratēģijas efektīvu īstenošanu, Latvijas Banka rūpīgi izvērtē, vai saistības pret iestādēm vai finanšu sabiedrībām, kas ietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā, bet kas pašas nav noregulējamās vienības un nav izslēgtas no norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību piemērošanas saskaņā ar šā likuma 54. panta pirmās daļas 11. punktu, būtu izslēdzamas vai daļēji izslēdzamas saskaņā ar šā likuma 54. panta ceturtās daļas 1., 2., 3. un 4. punktu.

(2) Ja Latvijas Banka nolemj izslēgt vai daļēji izslēgt iekšēji rekapitalizējamās saistības vai iekšēji rekapitalizējamo saistību kategoriju saskaņā ar šā panta pirmo daļu, citām iekšēji rekapitalizējamām saistībām piemērojamu norakstīšanas vai konvertācijas līmeni var palielināt, lai ņemtu vērā šādu izslēgšanu, ar nosacījumu, ka, palielinot citām iekšēji rekapitalizējamām saistībām piemērojamo norakstīšanas vai konvertācijas līmeni, tiek ievērots šā likuma 41. panta pirmās daļas 6. punktā minētais princips.

(3) Ja Latvijas Banka nolemj izslēgt vai daļēji izslēgt iekšēji rekapitalizējamās saistības vai iekšēji rekapitalizējamo saistību kategoriju saskaņā ar šo daļu un zaudējumi, ko segtu no šīm saistībām, nav pilnībā nodoti citiem kreditoriem, noregulējuma finansēšanas mehānisms var veikt iemaksu noregulējamā iestādē, lai veiktu vienu vai abus šādus pasākumus:

1) segtu visus zaudējumus, kurus iekšēji rekapitalizējamās saistības nav absorbējušas, un atjaunotu noregulējamās iestādes neto aktīvu vērtību līdz nullei saskaņā ar šā likuma 67. panta pirmās daļas 1. punktu;

2) pirktu akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, vai kapitāla instrumentus noregulējamā iestādē, lai rekapitalizētu iestādi saskaņā ar šā likuma 67. panta pirmās daļas 2. punktu.

56.pants. (1) No noregulējuma finansēšanas mehānisma drīkst veikt šā likuma 55.panta trešajā daļā minēto iemaksu, ievērojot šādus nosacījumus:

1) akcionāri un personas, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, attiecīgo kapitāla instrumentu un citu iekšēji rekapitalizējamo saistību turētāji, izmantojot norakstīšanu, konvertēšanu vai citu metodi, ir veikuši iemaksu zaudējumu absorbēšanai un rekapitalizācijai, kas ir vienāda ar summu, kura nav mazāka par 8 procentiem no noregulējamās iestādes kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu), kas novērtētas noregulējuma darbības laikā saskaņā ar šā likuma 45., 46. un 47.pantā paredzēto vērtēšanu;

2) noregulējuma finansēšanas mehānisma iemaksa nepārsniedz 5 procentus no noregulējamās iestādes kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu), kas novērtētas noregulējuma darbības laikā saskaņā ar šā likuma 45., 46. un 47.pantā paredzēto vērtēšanu.

(2) Šā likuma 55. panta trešajā daļā minēto noregulējuma finansēšanas mehānisma iemaksu var finansēt no:

1) noregulējuma finansēšanas mehānismam pieejamās summas, kas iegūta no iestāžu un ārvalstīs reģistrētu iestāžu Latvijas Republikā reģistrētu filiāļu iemaksām;

2) summas, ko triju gadu laikā var iegūt kā papildu maksājumus atbilstoši Regulas Nr. 806/2014 71. pantā noteiktajam;

3) summas, ko iegūst no alternatīviem finansēšanas avotiem, ja šīs daļas 1. un 2.punktā minētās summas ir nepietiekamas.

57.pants. (1) Ārkārtas gadījumos Latvijas Banka ir tiesīga saņemt papildu finansējumu no alternatīviem finansēšanas avotiem, ievērojot šādus nosacījumus:

1) ir ievērots šā likuma 56.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktais 5 procentu ierobežojums;

2) visas nenodrošinātās saistības, kas nav prioritāras un kas nav atbilstīgie noguldījumi Noguldījumu garantiju likuma izpratnē, ir pilnībā norakstītas vai konvertētas.

(2) Ja ir ievēroti šā panta pirmajā daļā paredzētie nosacījumi, noregulējuma fonds var veikt iemaksu no līdzekļiem, kas iegūti no noregulējuma fondā veiktajām iemaksām un kas līdz šim vēl nav izmantoti.

(3) Neievērojot šā likuma 56.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumus, no noregulējuma fonda drīkst veikt šā likuma 55.panta trešajā daļā minēto iemaksu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) iemaksa zaudējumu segšanai un rekapitalizācijai, kas minēta šā likuma 56.panta pirmās daļas 1.punktā, ir vienāda ar summu, kas nav mazāka par 20 procentiem no noregulējamās iestādes riska svērtajiem aktīviem;

2) tā rīcībā ir summa, ko veido noregulējuma fondā veiktās iemaksas un kas ir vienāda ar vismaz 3 procentiem no visu Latvijas Republikā reģistrēto kredītiestāžu segto noguldījumu apjoma;

3) noregulējamās iestādes aktīvu apjoms konsolidācijas līmenī ir mazāks par 900 miljardiem euro.

58.pants. (1) Īstenojot šā likuma 54.panta ceturtajā daļā un 55.panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, Latvijas Banka ievēro:

1) principu, ka zaudējumus vispirms sedz akcionāri vai personas, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un pēc tam noregulējamās iestādes kreditori prioritārā secībā;

2) zaudējumu segšanas spēju, kāda noregulējamā iestādē turpmāk būtu, ja saistības vai saistību kategorija tiktu izslēgta;

3) nepieciešamību saglabāt pietiekamus resursus noregulējuma finansēšanai.

(2) Saistību izslēgšanu saskaņā ar šā likuma 54.panta ceturtās daļas un 55.panta pirmās daļas prasībām piemēro, lai pilnībā izslēgtu saistību norakstīšanu vai lai ierobežotu minēto saistību norakstīšanas apmēru.

(3) Latvijas Banka pirms lēmuma pieņemšanas par šā likuma 54. panta ceturtajā daļā un 55. panta pirmajā daļā noteikto tiesību īstenošanu informē par to Eiropas Komisiju. Ja šā likuma 54.panta ceturtajā daļā un 55.panta pirmajā daļā noteikto tiesību īstenošanai ir nepieciešams izmantot noregulējuma fonda vai citu alternatīvo finansēšanas avotu līdzekļus, Latvijas Bankai ir nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas saskaņojumu pirms šāda lēmuma pieņemšanas.

58.1 pants. (1) Tādu atbilstīgo saistību pārdevējs, kuras atbilst visiem Regulas Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem nosacījumiem (izņemot nosacījumus attiecībā uz minētās regulas 72.a panta 1. punkta "b" apakšpunktu un 72.b panta 3., 4. un 5. punktu), šādas saistības pārdod privātam klientam tikai tad, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) pārdevējs ir veicis piemērotības pārbaudi saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 126.2 pantu;

2) pārdevējs, pamatojoties uz šīs daļas 1. punktā minēto pārbaudi, ir pārliecinājies, ka šādas atbilstīgās saistības ir piemērotas attiecīgajam privātajam klientam;

3) pārdevējs piemērotību dokumentē saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 128. panta vienpadsmito, 11.1 un 11.2 daļu.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi ir izpildīti un attiecīgā privātā klienta finanšu portfelis pirkuma brīdī nepārsniedz 500 000 euro, pārdevējs, pamatojoties uz informāciju, ko privātais klients sniedz saskaņā ar šā panta trešo daļu, nodrošina, ka iegādes laikā ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

1) privātais klients neiegulda kopējo summu, kas pārsniedz 10 procentus no finanšu instrumentu portfeļa saistībām, kas minētas šā panta pirmajā daļā;

2) sākotnējo ieguldījumu apjoms, kas ieguldīts vienā vai vairākos saistību instrumentos, kuri minēti šā panta pirmajā daļā, ir vismaz 10 000 euro.

(3) Privātais klients pārdevējam sniedz patiesu informāciju par savu finanšu instrumentu portfeli, tostarp par jebkādiem šā panta pirmajā daļā minētajiem ieguldījumiem saistībās.

(4) Šā panta otrās un trešās daļas noteikumiem atbilstošs privātā klienta finanšu instrumentu portfelis ietver skaidras naudas noguldījumus un finanšu instrumentus, bet tajā neietilpst nekādi finanšu instrumenti, kas izmantojami kā nodrošinājums.

(5) Latvijas Republikā reģistrētas iestādes vai finanšu sabiedrības, uz kurām attiecas šā likuma 60.2 pantā minētā prasība un kuru kopējo aktīvu vērtība nepārsniedz 50 miljardus euro, ievēro tikai šā panta otrās daļas 2. punktā minēto noteikumu.

59. pants. (1) Iestādes un finanšu sabiedrības pastāvīgi nodrošina minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības izpildi saskaņā ar šo pantu un šā likuma 59.1, 60., 60.1, 60.2, 61., 62., 63., 63.1, 63.2, 63.3, 64. un 65. pantu.

(2) Minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību aprēķina saskaņā ar šā likuma 60. pantu kā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summu un izsaka procentos no:

1) iestādes un finanšu sabiedrības kopējās riska darījumu vērtības, ko aprēķina saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu;

2) iestādes un finanšu sabiedrības sviras rādītāja aprēķināšanas nolūkā noteiktā kopējā riska darījumu vērtības mēra, ko aprēķina saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 429. un 429.a pantu;

3) šā likuma 2. panta otrās daļas 1. punktā minētajai iestādei — ieguldījumu brokeru sabiedrībai — un 2. punktā minētajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura nav Regulas Nr. 2019/2033 1. panta 2. vai 5. punktā noteiktā ieguldījumu brokeru sabiedrība, — kopējās riska darījumu vērtības, kura aprēķināta, saskaņā ar Regulas Nr. 2019/2033 11. panta 1. punktu piemērojamo pašu kapitāla apjomu reizinot ar 12,5.

(3) Latvijas Banka atbrīvo hipotekāro kredītu iestādes, kuras tiek finansētas ar segtām obligācijām un kurām saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem nav atļauts pieņemt noguldījumus, no minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) iestādes tiks likvidētas Kredītiestāžu likumā vai Finanšu instrumentu tirgus likumā, vai šā likuma 48., 50. vai 52. pantā noteiktajā kārtībā;

2) šīs daļas 1. punktā minētā nosacījuma izpilde nodrošina, ka iestāžu kreditori, tostarp segto obligāciju turētāji, sedz zaudējumus tādā apmērā, kas atbilst noregulējuma mērķiem.

(4) Hipotekāro kredītu iestādes, kas atbrīvotas no minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības, neietilpst šā likuma 60.2 panta pirmajā daļā minētajā konsolidācijā.

59.1 pants. (1) Saistības iekļauj noregulējamo vienību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā tikai tad, ja tās atbilst Regulas Nr. 575/2013 72.a, 72.b (izņemot 2. punkta "d" apakšpunktu) un 72.c pantam.

(2) Ja šajā likumā ir minētas Regulas Nr. 575/2013 92.a vai 92.b panta prasības, tad atbilstīgās saistības minēto regulas pantu izpratnē ir atbilstīgās saistības, kā noteikts regulas 72.k pantā un otrās daļas I sadaļas 5.a nodaļā.

(3) Saistības, kas izriet no parāda instrumentiem ar iegultiem atvasinātajiem instrumentiem (piemēram, strukturētām parādzīmēm), kuri atbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem (izņemot Regulas Nr. 575/2013 72.a panta 2. punkta "l" apakšpunktu), iekļauj pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā tikai tad, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

1) no parāda instrumenta izrietošu saistību pamatsumma ir fiksēta emisijas brīdī, tā ir fiksēta vai pieaug, un to neietekmē iegulta atvasināta instrumenta iezīme, un no parāda instrumenta (tostarp no iegulta atvasināta instrumenta) izrietošo saistību kopējo summu var vērtēt katru dienu ar atsauci uz aktīvu un likvīdu divvirzienu tirgu ekvivalentam instrumentam bez kredītriska saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 104. un 105. pantu;

2) parāda instrumentā ir ietverts līguma noteikums, ar ko precizē, ka prasījuma vērtība emitenta maksātnespējas gadījumā un emitenta noregulējuma gadījumā ir fiksēta vai pieaug un nepārsniedz sākotnēji samaksāto saistību summu.

(4) Uz šā panta trešajā daļā minētajiem parāda instrumentiem (tostarp uz to iegultajiem atvasinātajiem instrumentiem) neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, un uz šādu instrumentu vērtēšanu neattiecas šā likuma 70. panta trešā daļa.

(5) Šā panta trešajā daļā minētās saistības iekļauj pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā tikai attiecībā uz to saistību daļu, kas atbilst šā panta trešās daļas 1. punktā minētajai pamatsummai vai šā panta trešās daļas 2. punktā minētajai fiksētajai vai pieaugošajai summai.

(6) Ja meitas sabiedrība, kas veic komercdarbību Eiropas Savienībā, emitē saistības vienam no tā brīža akcionāriem, kas nav daļa no tās pašas noregulējamās grupas, un ja minētā meitas sabiedrība ir daļa no tās pašas noregulējamās grupas kā noregulējamā vienība, minētās saistības iekļauj minētās noregulējamās vienības pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) minētās saistības ir emitētas saskaņā ar šā likuma 61. panta sestās daļas 1. punktu;

2) minēto saistību norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību īstenošana saskaņā ar šā likuma 77., 78., 79. un 80. pantu neietekmē noregulējamās vienības kontroli pār meitas sabiedrību;

3) minētās saistības nepārsniedz summu, ko nosaka, no summas, kas prasīta saskaņā ar šā likuma 61. panta pirmo, otro, trešo, ceturto un piekto daļu, atņemot saistību summu, kas emitēta noregulējamai vienībai un ko šī noregulējamā vienība ir nopirkusi vai nu tieši, vai netieši ar citu tās pašas noregulējamās grupas vienību starpniecību, un pašu kapitāla summu, ko emitē saskaņā ar šā likuma 61. panta sestās daļas 2. punktu.

(7) Neskarot šā likuma 60. panta četrpadsmitajā, piecpadsmitajā daļā vai 60.1 panta pirmās daļas 1. punktā minēto minimuma prasību, Latvijas Banka nodrošina, ka noregulējamās vienības, kuras ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vai uz kurām attiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā, piecpadsmitā vai sešpadsmitā daļa, šā likuma 60.2 pantā minētās prasības daļu, kas ir 8 procenti no kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu), izpilda, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta sestajā daļā.

(8) Latvijas Banka var atļaut noregulējamām vienībām, kuras ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vai uz kurām attiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā, piecpadsmitā vai sešpadsmitā daļa, šā likuma 60.2 pantā minētās prasības daļu līmeni, kas ir zemāks par 8 procentiem no kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu), bet augstāks par summu, kura iegūta, piemērojot formulu "(1 – (X1 / X2)) × 8 procenti no kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu)", izpildīt, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta sestajā daļā, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi Regulas Nr. 575/2013 72.b panta 3. punktā minētie nosacījumi un ievērota iespējamās samazināšanas robežvērtība:

1) X1 ir 3,5 procenti no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu;

2) X2 ir summa, ko veido 18 procenti no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, un kopējo kapitāla rezervju prasības summa.

(9) Ja noregulējamām vienībām, uz kurām attiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā un piecpadsmitā daļa, šā panta septītās un astotās daļas piemērošana rezultējas ar prasību, kas pārsniedz 27 procentus no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, šā likuma 60.2 pantā minētās prasības daļu, kura izpildāma, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta sestajā daļā, attiecīgajai noregulējamai vienībai Latvijas Banka ierobežo līdz summai, kas vienāda ar 27 procentiem no kopējās riska darījumu vērtības, ja ir novērtējusi, ka ir spēkā šādi nosacījumi:

1) piekļuve noregulējuma finansēšanas mehānismam noregulējuma plānā netiek uzskatīta par iespēju noregulēt attiecīgo vienību;

2) ja nav piemērojams šā panta devītās daļas 1. punkts, tad šā likuma 60.2 pantā minētā prasība ļauj minētajai noregulējamai vienībai izpildīt attiecīgi šā likuma 56. panta pirmajā daļā vai 57. panta trešajā daļā minētās prasības.

(10) Veicot šā panta devītajā daļā minēto novērtējumu, Latvijas Banka ņem vērā risku, ka var būt nesamērīga ietekme uz attiecīgās noregulējamās vienības komercdarbības modeli.

(11) Šā panta devīto daļu nepiemēro noregulējamām vienībām, uz kurām attiecas šā likuma 60. panta sešpadsmitā daļa.

(12) Attiecībā uz noregulējamām vienībām, kuras nav globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vai uz kurām neattiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā, piecpadsmitā vai sešpadsmitā daļa, Latvijas Banka var nolemt, ka šā likuma 60.2 pantā minētās prasības daļu vai nu līdz 8 procentiem no vienības kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu), vai līdz summai saskaņā ar šā panta sešpadsmitās daļas 2. punktā noteikto formulu — atkarībā no tā, kas ir lielāks, — izpilda, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta sestajā daļā, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētajām nepakārtotām saistībām ir tāda pati kreditoru prasījumu apmierināšanas prioritāte maksātnespējas procesā kā konkrētām saistībām, kas izslēgtas no norakstīšanas un konvertēšanas tiesību piemērošanas saskaņā ar šā likuma 54. panta pirmo vai ceturto daļu;

2) pastāv risks, ka sakarā ar norakstīšanas un konvertēšanas tiesību plānotu piemērošanu nesubordinētajām saistībām, kas saskaņā ar šā likuma 54. panta pirmo vai ceturto daļu nav izslēgtas no norakstīšanas un konvertēšanas tiesību piemērošanas, kreditoriem, kuru prasības izriet no minētajām saistībām, rodas lielāki zaudējumi nekā tad, ja likvidācija tiktu veikta saskaņā ar maksātnespējas procesu;

3) pašu kapitāla un citu subordinēto saistību summa nepārsniedz summu, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka šīs daļas 2. punktā minētajiem kreditoriem nerodas zaudējumi, kas pārsniedz to zaudējumu līmeni, kuri tiem citādi būtu radušies, ja likvidācija tiktu veikta saskaņā ar maksātnespējas procesu.

(13) Ja Latvijas Banka konstatē, ka saistību kategorijā, kurā ietilpst atbilstīgās saistības, to saistību kopējais apjoms, kuras ir izslēgtas vai, visticamāk, tiks izslēgtas no norakstīšanas un konvertēšanas tiesību piemērošanas saskaņā ar šā likuma 54. panta pirmo vai ceturto daļu, ir lielāks par 10 procentiem no minētās kategorijas, Latvijas Banka novērtē šā panta divpadsmitās daļas 2. punktā minēto risku.

(14) Šā panta septītās, astotās, devītās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās un sešpadsmitās daļas piemērošanas nolūkos atvasināto instrumentu saistības iekļauj kopējās saistībās, pamatojoties uz to, ka tiek pilnībā atzītas darījuma partnera ieskaita tiesības.

(15) Noregulējamās vienības pašu kapitāls, ko izmanto, lai izpildītu kopējo kapitāla rezervju prasību, ir atbilstīgs, lai izpildītu šā panta septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā, divpadsmitajā, trīspadsmitajā un sešpadsmitajā daļā minēto prasību.

(16) Atkāpjoties no šā panta septītās, astotās, devītās, desmitās un vienpadsmitās daļas, Latvijas Banka var lemt, ka noregulējamās vienības, kuras ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vai uz kurām attiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā, piecpadsmitā vai sešpadsmitā daļa, šā likuma 60.2 pantā minēto prasību izpilda, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta sestajā daļā, tiktāl (tādā apjomā), ciktāl sakarā ar pienākumu noregulējamai vienībai ievērot kopējo kapitāla rezervju prasību un prasības, kas minētas Regulas Nr. 575/2013 92.a pantā un šā likuma 60. panta četrpadsmitajā un piecpadsmitajā daļā un 60.2 pantā, minētā pašu kapitāla, instrumentu un saistību summa nepārsniedz lielāko no šādām summām:

1) 8 procentus no vienības kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu);

2) summu, kas iegūta, izmantojot šādu formulu:

A × 2 + B × 2 + C, kur

A — summa, kas izriet no Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "c" apakšpunkta prasībām, vai summa, kas izriet no Regulas Nr. 2019/2033 11. panta 1. punkta prasībām attiecībā uz šā likuma 2. panta otrās daļas 1. punktā minēto iestādi — ieguldījumu brokeru sabiedrību — un 2. punktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību, kura nav Regulas Nr. 2019/2033 1. panta 2. vai 5. punktā noteiktā ieguldījumu brokeru sabiedrība;

B — summa, kas izriet no Kredītiestāžu likuma 101.16 panta prasībām, vai summa, kas izriet no Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 54. panta prasībām attiecībā uz šā likuma 2. panta otrās daļas 1. punktā minēto iestādi — ieguldījumu brokeru sabiedrību — un 2. punktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību, kura nav Regulas Nr. 2019/2033 1. panta 2. vai 5. punktā noteiktā ieguldījumu brokeru sabiedrība;

C — summa, kas izriet no kopējo kapitāla rezervju prasības.

(17) Latvijas Banka šā panta sešpadsmitajā daļā minētās tiesības var īstenot attiecībā uz noregulējamām vienībām, kuras ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vai uz kurām attiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā, piecpadsmitā vai sešpadsmitā daļa un kuras atbilst vienam no šā panta astoņpadsmitajā daļā minētajiem nosacījumiem, līdz 30 procentiem no visu to noregulējamo vienību kopējā skaita, kuras ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vai uz kurām attiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā, piecpadsmitā vai sešpadsmitā daļa un kurām Latvijas Banka nosaka minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šā likuma 60.2 pantu.

(18) Latvijas Banka, īstenojot šā panta septiņpadsmitajā daļā minētās darbības, ņem vērā šādus nosacījumus:

1) iepriekš veiktajā noregulējamības novērtējumā ir identificēti būtiski noregulējamības šķēršļi, un vai nu pēc šā likuma 20. panta astotajā daļā minēto pasākumu piemērošanas Latvijas Bankas noteiktajā termiņā nav veikti korektīvi pasākumi, vai arī identificēto būtisko šķērsli nevar risināt ne ar vienu no šā likuma 20. panta astotajā daļā minētajiem pasākumiem un šā panta sešpadsmitajā daļā minēto tiesību īstenošana daļēji vai pilnīgi kompensētu būtisku šķēršļu negatīvo ietekmi uz noregulējamību;

2) noregulējamās vienības vēlamās noregulējuma stratēģijas iespējamība un ticamība ir ierobežota, ņemot vērā vienības lielumu, savstarpējo saistību, tās darbību raksturu, apmēru, risku un sarežģītību, tās juridisko statusu un akcionāru struktūru;

3) Kredītiestāžu likuma 101.16 pantā minētā prasība atspoguļo faktu, ka noregulējamā vienība, kura ir globāla sistēmiski nozīmīga iestāde vai uz kuru attiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā, piecpadsmitā vai sešpadsmitā daļa, riskantuma ziņā ir starp 20 procentiem riskantāko iestāžu, kurām Latvijas Banka nosaka šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību.

(19) Šā panta septiņpadsmitajā un astoņpadsmitajā daļā minēto procentuālo vērtību piemērošanas nolūkos Latvijas Banka skaitli, kas iegūts aprēķina rezultātā, noapaļo līdz tuvākajam veselam skaitlim.

(20) Minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šā panta divpadsmito vai sešpadsmito daļu nosaka Latvijas Banka, ņemot vērā vismaz šādus kritērijus:

1) to, kāds tirgus dziļums ir noregulējamās vienības pašu kapitāla instrumentiem un subordinētiem atbilstīgajiem instrumentiem, šādu instrumentu (ja tādi ir) cenu noteikšanu un laiku, kas vajadzīgs jebkādu minētā lēmuma izpildei nepieciešamu darījumu veikšanai;

2) to atbilstīgo saistību instrumentu summu, kuri atbilst visiem Regulas Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem nosacījumiem, ar atlikušo termiņu, kas ir īsāks par vienu gadu no dienas, kurā pieņem lēmumu, lai veiktu kvantitatīvas šā panta divpadsmitajā un sešpadsmitajā daļā minēto prasību korekcijas;

3) to instrumentu pieejamību un summu, kuri atbilst visiem Regulas Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem nosacījumiem, izņemot minētās regulas 72.b panta 2. punkta "d" apakšpunktu;

4) to, vai salīdzinājumā ar noregulējamās vienības pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām ir nozīmīga tādu saskaņā ar šā likuma 54. panta pirmo un ceturto daļu no norakstīšanas un konvertēšanas tiesību piemērošanas izslēgtu saistību summa, kuras maksātnespējas procesā ierindojas turpat, kur atrodas visaugstāk ierindotās atbilstīgās saistības, vai pēc tām. Ja izslēgto saistību summa nepārsniedz 5 procentus no noregulējamās vienības pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas, uzskata, ka izslēgtā summa nav nozīmīga. Ja summa pārsniedz minēto robežvērtību, Latvijas Banka izvērtē izslēgto saistību nozīmīgumu;

5) noregulējamās vienības komercdarbības modeli, finansēšanas modeli un riska profilu, kā arī tās stabilitāti un spēju sniegt ieguldījumus ekonomikā;

6) iespējamu pārstrukturēšanas izmaksu ietekmi uz noregulējamās vienības rekapitalizāciju.

60. pants. (1) Minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šā likuma 59. panta pirmo daļu nosaka Latvijas Banka, ņemot vērā vismaz šādus kritērijus:

1) nepieciešamību nodrošināt, ka noregulējamo grupu var noregulēt, noregulējamai vienībai piemērojot noregulējuma instrumentus, tai skaitā iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, tā, lai tiktu sasniegti noregulējuma mērķi;

2) nepieciešamību nodrošināt, ka noregulējamai vienībai un tās meitas sabiedrībām, kas ir iestādes vai finanšu sabiedrības, bet nav noregulējamās vienības, ir pietiekams pašu kapitāls un atbilstīgās saistības, lai garantētu, ka iekšējās rekapitalizācijas instrumenta vai norakstīšanas un konvertēšanas tiesību piemērošanas gadījumā zaudējumus būtu iespējams segt un attiecīgo vienību kopējo kapitāla rādītāju un, ja piemērojams, sviras rādītāju atjaunot tādā līmenī, kāds ir nepieciešams, lai tās saglabātu atbilstību licences (atļaujas) saņemšanas nosacījumiem saskaņā ar Kredītiestāžu likuma, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma prasībām;

3) nepieciešamību nodrošināt, lai gadījumā, kad noregulējuma plāns paredz, ka noteiktas atbilstīgo saistību kategorijas varētu tikt izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas saskaņā ar šā likuma 54. panta ceturto daļu vai ka noteiktas atbilstīgo saistību kategorijas var tikt pilnībā nodotas saņēmējam, īstenojot nodošanu daļējā apmērā, noregulējamai vienībai ir pietiekams pašu kapitāls un citas atbilstīgās saistības, lai nodrošinātu iespēju šādus zaudējumus segt, un tās kopējo kapitāla rādītāju un, ja piemērojams, sviras rādītāju būtu iespējams atjaunot tādā līmenī, kāds ir nepieciešams, lai iestāde un finanšu sabiedrība saglabātu atbilstību licences (atļaujas) saņemšanas nosacījumiem saskaņā ar Kredītiestāžu likuma, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma prasībām;

4) iestādes vai finanšu sabiedrības lielumu, komercdarbības modeli, finansēšanas modeli un riska profilu;

5) cik lielā mērā iestādes vai finanšu sabiedrības maksātnespēja nelabvēlīgi ietekmētu finanšu stabilitāti, tostarp citas savstarpēji saistītas iestādes vai pārējo finanšu sistēmu.

(2) Ja noregulējuma plānā ir paredzēts, ka jāveic noregulējuma darbība vai ka ir jāizmanto tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar šā likuma 77. pantu atbilstoši šā likuma 11. panta otrajā daļā minētajam attiecīgajam variantam, tad minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība ir vienāda ar summu, kura ir pietiekama, lai nodrošinātu, ka:

1) zaudējumi, kas varētu rasties vienībai, tiek pilnībā absorbēti (zaudējumu absorbcija);

2) noregulējamās vienības un tās meitas sabiedrības, kas ir iestādes vai finanšu iestādes, bet nav noregulējamās vienības, tiek rekapitalizētas līdz līmenim, kas nepieciešams, lai tās varētu saglabāt atbilstību licences (atļaujas) izsniegšanas nosacījumiem un turpināt darbības, kurām tām ir izsniegta licence (atļauja) saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumu vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu (rekapitalizācija).

(3) (Izslēgta ar 27.02.2025. likumu)

(4) (Izslēgta ar 27.02.2025. likumu)

(41) Attiecībā uz likvidējamām vienībām Latvijas Banka nenosaka minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību.

(42) Atkāpjoties no šā panta 4.1 daļas, Latvijas Banka var izvērtēt, vai ir pamatoti likvidējamai vienībai individuāli noteikt minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību apmērā, kas pārsniedz summu, kura ir pietiekama, lai absorbētu zaudējumus saskaņā ar šā panta otrās daļas 1. punktu. Latvijas Banka novērtējumā ņem vērā jebkādu iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti un risku izraisīt negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmu, un noguldījumu garantiju fondā pieejamiem finanšu līdzekļiem.

(43) Ja Latvijas Banka atbilstoši šā panta 4.2 daļai nosaka minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību likvidējamai vienībai, tad likvidējamā vienība minēto prasību izpilda, izmantojot vienu vai vairākus šādus avotus:

1) pašu kapitālu;

2) saistības, kas atbilst Regulas Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem atbilstības kritērijiem, izņemot Regulas Nr. 575/2013 72.b panta 2. punkta "b" un "d" apakšpunktā noteikto;

3) saistības, kas minētas šā likuma 59.1 panta trešajā daļā.

(44) Likvidējamām vienībām, kurām Latvijas Banka nav noteikusi minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, nepiemēro Regulas Nr. 575/2013 77. panta 2. punktā un 78.a pantā noteikto.

(45) Iestāde vai finanšu sabiedrība savu līdzdalību pašu kapitāla instrumentos un atbilstīgo saistību instrumentos neatskaita saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 72.e panta 5. punktā noteikto, ja šos instrumentus emitējušas iestādes vai finanšu sabiedrības meitas sabiedrības, kas ir likvidējamās vienības, kurām Latvijas Banka nav noteikusi minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību.

(46) Atkāpjoties no šā panta 4.5 daļas, iestāde vai finanšu sabiedrība, kas pati nav noregulējamā vienība, bet ir meitas sabiedrība noregulējamai vienībai vai ārvalsts vienībai, kura būtu noregulējamā vienība, ja veiktu komercdarbību Eiropas Savienībā, atskaita savu līdzdalību pašu kapitāla instrumentos meitas sabiedrībās, kuras pieder pie tās pašas noregulējamās grupas un kuras ir tādas likvidējamās vienības, attiecībā uz kurām Latvijas Banka nav noteikusi minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, ar nosacījumu, ka minēto līdzdalību kopējā summa meitas sabiedrībās ir vienāda vai lielāka par septiņiem procentiem no minētās iestādes vai finanšu sabiedrības pašu kapitāla un saistību kopējā apmēra, kas atbilst šā likuma 61. panta sestajā daļā noteiktajiem kritērijiem un ko aprēķina katru gadu 31. decembrī kā iepriekšējo 12 mēnešu vidējo rādītāju.

(5) Attiecībā uz noregulējamām vienībām šā panta otrajā daļā minētā summa ir:

1) aprēķinot minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktu, — summa, ko veido šādas summas:

11) aprēķinot minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību šā likuma 2. panta otrās daļas 1. punktā minētajai iestādei — ieguldījumu brokeru sabiedrībai — un 2. punktā minētajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura nav Regulas Nr. 2019/2033 1. panta 2. vai 5. punktā noteiktā ieguldījumu brokeru sabiedrība, saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 3. punktu, — summa, ko veido šādas summas:

2) aprēķinot minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 2. punktu, — summa, ko veido šādas summas:

(6) Šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktā minētā aprēķina nolūkos minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību izsaka procentos kā summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta piektās daļas 1. punktu un dalīta ar kopējo riska darījumu vērtību.

(61) Šā likuma 59. panta otrās daļas 3. punktā minētā aprēķina nolūkos minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību izsaka procentos kā summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta piektās daļas 1.1 punktu un dalīta ar kopējo riska darījumu vērtību, kura aprēķināta, saskaņā ar Regulas Nr. 2019/2033 11. panta 1. punktu piemērojamo pašu kapitāla apjomu reizinot ar 12,5.

(7) Šā likuma 59. panta otrās daļas 2. punktā minētā aprēķina nolūkos minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību izsaka procentos kā summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta piektās daļas 2. punktu un dalīta ar sviras rādītāja aprēķināšanas nolūkā noteikto kopējo riska darījumu vērtības mēru.

(8) Nosakot šā panta piektās daļas 2. punktā minēto individuālo minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, Latvijas Banka ņem vērā šā likuma 56. panta pirmajā daļā, 57. panta trešajā daļā un 81. panta pirmās daļas 1. punktā minētās prasības.

(9) Nosakot šā panta piektajā daļā minētās rekapitalizācijas summas, Latvijas Banka:

1) izmanto visnesenākās ziņotās vērtības attiecīgajai kopējai riska darījumu vērtībai vai sviras rādītāja aprēķināšanas nolūkā noteiktajam kopējam riska darījumu vērtības mēram, kurš koriģēts, ņemot vērā jebkādas izmaiņas, kas rodas no noregulējuma plānā paredzētām noregulējuma darbībām;

2) lejupēji vai augšupēji koriģē summu, kas atbilst Kredītiestāžu likuma 101.16 pantā noteiktajai pašreizējai prasībai, lai noteiktu prasību, kas piemērojama noregulējamai vienībai pēc vēlamās noregulējuma stratēģijas īstenošanas.

(10) Latvijas Banka var palielināt šā panta piektās daļas 1. punkta "b" apakšpunktā noteikto rekapitalizācijas prasību par atbilstīgu summu, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka vienība pēc noregulējuma pienācīgu laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu, spēj saglabāt pietiekamu tirgus uzticēšanos.

(11) Ja Latvijas Banka piemēro šā panta desmito daļu, tad attiecīgajā daļā minēto summu nosaka līdzvērtīgu kopējo kapitāla rezervju prasībai, kas jāpiemēro pēc noregulējuma instrumentu piemērošanas, atņemot summu, kas paredzēta Kredītiestāžu likuma 35.4 pantā.

(12) Latvijas Banka šā panta desmitajā daļā noteikto summu koriģē lejupēji, ja secina, ka būtu iespējams un ticams, ka mazāka summa ir pietiekama, lai saglabātu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu gan iestāžu vai finanšu sabiedrību kritiski svarīgo funkciju izpildes turpināšanu, gan vienības piekļuvi finansējumam, neizmantojot nekādu citu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem kā vien iemaksas no noregulējuma finansēšanas mehānisma saskaņā ar šā likuma 56. panta pirmo daļu vai 57. panta trešo daļu, Regulas Nr. 806/2014 76. panta 3. punktu un šā likuma 121.1 panta ceturto daļu, pēc noregulējuma stratēģijas īstenošanas.

(13) Latvijas Banka šā panta desmitajā daļā noteikto summu koriģē augšupēji, ja secina, ka augstāka summa ir nepieciešama, lai saglabātu pietiekamu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu gan iestāžu vai finanšu sabiedrību kritiski svarīgo funkciju izpildes turpināšanu, gan vienības piekļuvi finansējumam, neizmantojot nekādu citu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem kā vien iemaksas no noregulējuma finansēšanas mehānisma saskaņā ar šā likuma 56. panta pirmo daļu vai 57. panta trešo daļu, Regulas Nr. 806/2014 76. panta 3. punktu un šā likuma 121.1 panta ceturto daļu, pienācīgā laikposmā, kas nepārsniedz vienu gadu.

(14) Attiecībā uz noregulējamām vienībām, uz ko neattiecas Regulas Nr. 575/2013 92.a pants un kas ietilpst noregulējamā grupā, kuras kopējie aktīvi pārsniedz 100 miljardus euro, šā panta piektajā daļā minētās minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības līmenis ir vismaz vienāds ar:

1) 13,5 procentiem, ja to aprēķina saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktu;

2) 5 procentiem, ja to aprēķina saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 2. punktu.

(15) Atkāpjoties no šā likuma 59.1 panta, šā panta četrpadsmitajā daļā minētās noregulējamās vienības nodrošina atbilstību šā panta četrpadsmitajā daļā minētajam prasības līmenim, kas ir vienāds ar 13,5 procentiem, ja tiek aprēķināts saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktu, un 5 procentiem, ja tiek aprēķināts saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 2. punktu, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā likuma 59.1 panta sestajā daļā.

(16) Latvijas Banka var pieņemt lēmumu piemērot šā panta četrpadsmitajā un piecpadsmitajā daļā minētās minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības noregulējamai vienībai, uz ko neattiecas Regulas Nr. 575/2013 92.a pants un kas ietilpst noregulējamā grupā, kuras kopējie aktīvi ir mazāki par 100 miljardiem euro, ja ir novērtējusi to kā tādu, kas finanšu grūtību gadījumā, visticamāk, radīs sistēmisku risku, ņemot vērā šādus kritērijus:

1) noguldījumu pārsvaru un parāda instrumentu neesību finansēšanas modelī;

2) piekļuvi kapitāla tirgiem atbilstīgo saistību finansēšanai;

3) apmēru, kādā noregulējamā vienība paļaujas uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai izpildītu šā likuma 60.2 pantā minēto prasību.

(17) Tas, ka nav pieņemts lēmums saskaņā ar šā panta sešpadsmito daļu, neskar nevienu Latvijas Bankas saskaņā ar šā likuma 59.1 panta divpadsmito daļu pieņemto lēmumu.

(18) Attiecībā uz iestādēm un finanšu sabiedrībām, kas pašas nav noregulējamās vienības, šā panta otrajā daļā minētā summa ir:

1) aprēķinot šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktu, — summa, ko veido šādas summas:

11) aprēķinot šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību šā likuma 2. panta otrās daļas 1. punktā minētajai iestādei — ieguldījumu brokeru sabiedrībai — un 2. punktā minētajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura nav Regulas Nr. 2019/2033 1. panta 2. vai 5. punktā noteiktā ieguldījumu brokeru sabiedrība, saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 3. punktu, — summa, ko veido šādas summas:

2) aprēķinot šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto prasību saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 2. punktu, — summa, ko veido šādas summas:

(19) Šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktā minētā aprēķina nolūkos minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas minēta šā likuma 59. panta pirmajā daļā, izsaka procentos kā summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā panta astoņpadsmitās daļas 1. punktu un dalīta ar kopējo riska darījumu vērtību.

(191) Šā likuma 59. panta otrās daļas 3. punktā minētā aprēķina nolūkos minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību izsaka procentos kā summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta astoņpadsmitās daļas 1.1 punktu un dalīta ar kopējo riska darījumu vērtību, kura aprēķināta, saskaņā ar Regulas Nr. 2019/2033 11. panta 1. punktu piemērojamo pašu kapitāla apjomu reizinot ar 12,5.

(20) Šā likuma 59. panta otrās daļas 2. punktā minētā aprēķina nolūkos minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas minēta šā likuma 59. panta pirmajā daļā, izsaka procentos kā summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā panta astoņpadsmitās daļas 2. punktu un dalīta ar sviras rādītāja aprēķināšanas nolūkā noteikto kopējo riska darījumu vērtības mēru.

(21) Latvijas Banka, nosakot šā panta astoņpadsmitās daļas 2. punktā minēto individuālo minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, ņem vērā šā likuma 81. panta pirmās daļas 1. punktu un šā likuma 56. panta pirmajā daļā vai 57. panta trešajā daļā minētās prasības.

(22) Latvijas Banka, nosakot šā panta divdesmit pirmajā daļā minēto rekapitalizācijas summu:

1) izmanto aktuālo vērtību attiecīgajai kopējai riska darījumu vērtībai vai sviras rādītāja aprēķināšanas nolūkā noteiktajam kopējam riska darījumu vērtības mēram, kurš koriģēts, ņemot vērā jebkādas izmaiņas, kas rodas no noregulējuma plānā paredzētām darbībām;

2) pēc apspriešanās ar kompetento iestādi lejupēji vai augšupēji koriģē summu, kas atbilst Kredītiestāžu likuma 101.16 pantā minētajai pašreizējai prasībai, lai noteiktu prasību, kas piemērojama attiecīgajai vienībai pēc tam, kad ir izmantotas tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar šā likuma 77. pantu, vai pēc noregulējamās grupas noregulējuma.

(23) Latvijas Banka var palielināt šā panta astoņpadsmitās daļas 1. punkta "b" apakšpunktā noteikto rekapitalizācijas summas prasību par pienācīgu summu, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka pēc tam, kad būs īstenotas tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar šā likuma 77. pantu, vienība pienācīgu laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu, spēj saglabāt pietiekamu tirgus dalībnieku uzticēšanos.

(24) Latvijas Banka, piemērojot šā panta divdesmit trešo daļu, paredzēto rekapitalizācijas summas palielinājumu nosaka līdzvērtīgu kopējo kapitāla rezervju prasībai, kas piemērojama pēc šā likuma 77. pantā minēto tiesību īstenošanas vai pēc noregulējamās grupas noregulējuma, atņemot summu, kas minēta Kredītiestāžu likuma 35.4 pantā.

(25) Latvijas Banka šā panta divdesmit trešajā daļā minēto summu koriģē lejupēji, ja secina, ka būtu iespējams un ticams, ka mazāka summa ir pietiekama, lai saglabātu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu gan iestāžu vai finanšu sabiedrību kritiski svarīgo ekonomisko funkciju izpildes turpināšanu, gan vienības piekļuvi finansējumam, neizmantojot nekādu citu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem kā vien iemaksas no noregulējuma finansēšanas mehānisma saskaņā ar šā likuma 56. panta pirmo daļu vai 57. panta trešo daļu, Regulas Nr. 806/2014 76. panta 3. punktu un šā likuma 121.1 panta ceturto daļu, pēc šā likuma 77. pantā minēto tiesību īstenošanas vai pēc noregulējamās grupas noregulējuma.

(26) Latvijas Banka šā panta divdesmit trešajā daļā minēto summu koriģē augšupēji, ja secina, ka augstāka summa ir nepieciešama, lai saglabātu pietiekamu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu gan iestāžu vai finanšu sabiedrību kritiski svarīgo funkciju izpildes turpināšanu, gan vienības piekļuvi finansējumam, neizmantojot nekādu citu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem kā vien iemaksas no noregulējuma finansēšanas mehānisma saskaņā ar šā likuma 56. panta pirmo daļu vai 57. panta trešo daļu, Regulas Nr. 806/2014 76. panta 3. punktu un šā likuma 121.1 panta ceturto daļu, pienācīgā laikposmā, kas nepārsniedz vienu gadu.

(27) Ja Latvijas Banka sagaida, ka konkrētas atbilstīgo saistību kategorijas, visticamāk, tiks pilnībā vai daļēji izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas, ievērojot šā likuma 55. panta otro daļu, vai varētu tikt pilnībā pārvestas saņēmējam, izmantojot daļēju pārvedumu, tā nosaka šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības izpildi, izmantojot pašu kapitālu vai citas atbilstīgās saistības, kas ir pietiekamas, lai:

1) segtu to izslēgto saistību summu, kuras noteiktas saskaņā ar šā likuma 55. panta otro daļu;

2) nodrošinātu, ka tiek izpildīti šā panta otrajā daļā minētie nosacījumi.

(28) Jebkāds Latvijas Bankas lēmums piemērot minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šo pantu ietver minētā lēmuma pamatojumu, tostarp pilnīgu novērtējumu par šā panta otrajā līdz divdesmit septītajā daļā minētajiem elementiem, un noregulējuma iestāde to nekavējoties pārskata, lai atspoguļotu jebkādas izmaiņas Kredītiestāžu likuma 101.16 pantā minētās prasības līmenī.

(29) Latvijas Banka šā panta piektās un astoņpadsmitās daļas piemērošanas gadījumos kapitāla prasības interpretē saskaņā ar piemērotajiem pārejas noteikumiem, kas paredzēti Regulas Nr. 575/2013 desmitās daļas I sadaļas 1., 2. un 4. nodaļā un tiesību aktos, ar ko īsteno iespējas, kuras Latvijas Bankai piešķirtas saskaņā ar minēto regulu.

60.1 pants. (1) Minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas minēta šā likuma 59. panta pirmajā daļā, noregulējamai vienībai, kas ir globāla sistēmiski nozīmīga iestāde vai globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes daļa, veido:

1) Regulas Nr. 575/2013 92.a un 494. pantā minētās prasības;

2) jebkāda papildu prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kuru Latvijas Banka ir noteikusi konkrēti minētajai globālai sistēmiski nozīmīgai iestādei saskaņā ar šā panta trešo daļu.

(2) Šā likuma 59. panta pirmajā daļā minētā minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība attiecībā uz ārpus Eiropas Savienības globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes svarīgu Eiropas Savienības meitas sabiedrību ietver:

1) prasības, kas minētas Regulas Nr. 575/2013 92.b un 494. pantā;

2) jebkādu papildu prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kuru Latvijas Banka noteikusi konkrēti minētajai ārpus Eiropas Savienības globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes svarīgai Eiropas Savienības meitas sabiedrībai saskaņā ar šā panta trešo daļu un kura jāizpilda, izmantojot pašu kapitālu un saistības, kas atbilst šā likuma 61. panta un 108. panta otrās daļas nosacījumiem.

(3) Latvijas Banka šā panta pirmās daļas 2. punktā un otrās daļas 2. punktā minēto papildu prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām piemēro tikai tad, ja šā panta pirmās daļas 1. punktā vai otrās daļas 1. punktā minētā prasība nav pietiekama, lai izpildītu šā likuma 60. pantā minētos nosacījumus, un tikai tādā mērā, lai nodrošinātu, ka šā likuma 60. pantā minētie nosacījumi tiek izpildīti.

(4) Šā likuma 63. panta ceturtās daļas piemērošanas nolūkos, ja vairāk nekā viena globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vienība, kas ir vienas un tās pašas globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes daļa, ir noregulējamās vienības vai ārvalstu vienības, kuras būtu noregulējamās vienības, ja tās veiktu komercdarbību Eiropas Savienībā, tad attiecīgās noregulējuma iestādes aprēķina šā panta trešajā daļā minēto summu:

1) katrai noregulējamai vienībai vai ārvalsts vienībai, kas būtu noregulējamā vienība, ja tā veiktu komercdarbību Eiropas Savienībā;