Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums

2) Eiropas Savienības mātes sabiedrībai tā, it kā tā būtu globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vienīgā noregulējamā vienība.

(5) Jebkāds Latvijas Bankas lēmums piemērot papildu prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2. punktu vai otrās daļas 2. punktu ietver minētā lēmuma pamatojumu, tostarp pilnīgu novērtējumu par šā panta trešajā daļā minētajiem elementiem, un Latvijas Banka to nekavējoties pārskata, lai atspoguļotu jebkādas izmaiņas noregulējamai grupai vai ārpus Eiropas Savienības globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes svarīgai Eiropas Savienības meitas sabiedrībai piemērojamās Kredītiestāžu likuma 101.16 pantā noteiktās prasības līmenī.

60.2 pants. (1) Noregulējamās vienības šā likuma 59.1, 60. un 60.1 pantā noteiktās prasības izpilda konsolidēti noregulējamās grupas līmenī.

(2) Šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību Latvijas Banka noregulējamai vienībai konsolidētā noregulējamās grupas līmenī nosaka saskaņā ar šā likuma 63., 63.1, 63.2, 63.3 un 63.4 pantu, pamatojoties uz šā likuma 59.1, 60. un 60.1 pantā noteiktajām prasībām un to, vai grupas ārvalstu meitas sabiedrības ir noregulējamas atsevišķi saskaņā ar noregulējuma plānu.

(3) Attiecībā uz noregulējamām grupām, kas identificētas saskaņā ar šā likuma 1. panta 37.2 punktu, Latvijas Banka, ņemot vērā solidaritātes mehānisma iezīmes un atbilstošāko noregulējuma stratēģiju, lemj par to, kurām noregulējamās grupas vienībām ir jāatbilst šā likuma 60. panta piektajai un sešpadsmitajai daļai un 60.1 panta pirmās daļas 1. punktam, lai nodrošinātu, ka visa noregulējamā grupa atbilst šā panta pirmajai un otrajai daļai, un kā šādām vienībām tas darāms saskaņā ar noregulējuma plānu.

61. pants. (1) Iestādes, kas ir noregulējamās vienības vai ārvalsts vienības meitas sabiedrības, bet pašas nav noregulējamās vienības, individuāli izpilda šā likuma 60. pantā noteiktās prasības.

(2) Latvijas Banka var nolemt šajā pantā noteikto prasību piemērot iestādei vai finanšu sabiedrībai, kas ir noregulējamās vienības meitas sabiedrība, bet pati nav noregulējamā vienība.

(3) Atkāpjoties no šā panta pirmās daļas, Eiropas Savienības mātes sabiedrības, kas pašas nav noregulējamās vienības, bet ir ārvalstu vienību meitas sabiedrības, konsolidēti izpilda šā likuma 60. un 60.1 pantā noteiktās prasības.

(31) Atkāpjoties no šā panta pirmās un otrās daļas, Latvijas Banka attiecībā uz šajā pantā minēto meitas sabiedrību var noteikt šā likuma 60. pantā paredzēto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību izpildīt konsolidēti grupā, ja Latvijas Banka secina, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

1) meitas sabiedrība atbilst šā panta 3.2 daļas 1. vai 2. punktā minētajam nosacījumam;

2) šā likuma 60. pantā paredzētās minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības izpilde konsolidēti grupā nerada būtiski negatīvu ietekmi uz:

(32) Lai piemērotu šā panta 3.1 daļas 1. punktu, Latvijas Banka izvērtē meitas sabiedrības atbilstību šīs daļas 1. vai 2. punktā minētajiem nosacījumiem:

1) meitas sabiedrība ir noregulējamās vienības meitas sabiedrība un:

2) Kredītiestāžu likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktā minētā prasība uz meitas sabiedrību attiecas tikai konsolidēti grupā. Ja Latvijas Banka nosaka to, ka šā likuma 60. panta prasību izpilda konsolidēti grupā, tas šā likuma 60. panta pirmās daļas 2. punkta izpildes nolūkā nerada nepieciešamību bez pamata rekapitalizēt apakšgrupu, jo īpaši tad, ja vienā un tajā pašā konsolidācijas grupā pārsvarā ir likvidējamās vienības.

(4) Noregulējamās grupas, kura identificēta saskaņā ar šā likuma 1. panta pirmās daļas 37.2 punkta "b" apakšpunktu, kredītiestādes, kas ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, bet pašas nav noregulējamās vienības, centrālā iestāde, kas pati nav noregulējamā vienība, un jebkuras noregulējamās vienības, uz kurām neattiecas šā likuma 60.2 panta trešajā daļā noteiktā prasība, individuāli izpilda šā likuma 60. panta astoņpadsmitajā, deviņpadsmitajā, divdesmitajā, divdesmit pirmajā, divdesmit otrajā, divdesmit trešajā, divdesmit ceturtajā, divdesmit piektajā un divdesmit sestajā daļā noteiktās prasības.

(5) Latvijas Banka šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajai iestādei vai finanšu sabiedrībai nosaka saskaņā ar šā likuma 63., 63.1, 63.2, 63.3 un 63.4 pantu un — attiecīgā gadījumā — šā likuma 108. pantu un pamatojoties uz šā likuma 60. pantā noteiktajām prasībām.

(6) Šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētās iestādes vai finanšu sabiedrības izpilda, izmantojot vienu vai vairākus šādus avotus:

1) saistības:

2) pašu kapitālu šādos veidos:

(61) Ja šā panta pirmajā daļā minētā iestāde konsolidēti grupā izpilda minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, tad tā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā iekļauj saistības, kuras saskaņā ar šā panta sestās daļas 1. punktu emitējusi meitas sabiedrība, kas veic komercdarbību Eiropas Savienībā, un kuras ir iekļautas iestādes konsolidācijā:

1) saistības, kuras emitētas noregulējamai vienībai un kuras noregulējamā vienība ir iegādājusies tieši vai netieši ar citu tās pašas noregulējamās grupas vienību starpniecību, kas nav iekļautas tās iestādes konsolidācijā, kura konsolidēti grupā izpilda minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību;

2) saistības, kuras emitētas esošam akcionāram, kurš neietilpst tajā pašā noregulējamā grupā.

(62) Šā panta 6.1 daļā minētās saistības nepārsniedz summu, ko nosaka, no minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības summas, kuru piemēro konsolidācijas grupā iekļautajai meitas sabiedrībai, atņemot:

1) saistības, kuras emitē iestādei, kas minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību izpilda konsolidēti grupā, kuras tā ir iegādājusies tieši vai netieši ar citu tās pašas noregulējamās grupas vienību starpniecību un kuras ir iekļautas iestādes konsolidācijas grupā;

2) pašu kapitāla summu, kas emitēta saskaņā ar šā panta sestās daļas 2. punktu.

(7) Meitas sabiedrībai, kas nav noregulējamā vienība, Latvijas Banka var nepiemērot šo pantu, ja:

1) gan meitas sabiedrība, gan noregulējamā vienība veic komercdarbību Latvijas Republikā un ietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā;

2) noregulējamā vienība ievēro minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas noteikta šā likuma 60.2 pantā;

3) nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai noregulējamā vienība veiktu tūlītēju pašu kapitāla pārvešanu vai saistību atmaksāšanu meitas sabiedrībai, attiecībā uz kuru ir izdarīts konstatējums saskaņā ar šā likuma 77. panta trešo daļu, jo īpaši tad, ja attiecībā uz noregulējamo vienību tiek veikta noregulējuma darbība;

4) noregulējamā vienība izpilda Latvijas Bankas prasības attiecībā uz meitas sabiedrības prudenciālu pārvaldību un ar Latvijas Bankas piekrišanu ir paziņojusi, ka garantē meitas sabiedrības saistības vai arī meitas sabiedrības riski ir nebūtiski;

5) noregulējamās vienības riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas uz meitas sabiedrību;

6) noregulējamai vienībai ir vairāk nekā 50 procentu balsstiesību, kas saistītas ar meitas sabiedrības kapitāla daļām, vai tiesības iecelt vai atcelt lielāko daļu meitas sabiedrības vadības struktūras locekļu.

(8) Meitas sabiedrībai, kas nav noregulējamā vienība, Latvijas Banka var nepiemērot šo pantu, ja:

1) gan meitas sabiedrība, gan tās mātes sabiedrība veic komercdarbību Latvijas Republikā un ietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā;

2) mātes sabiedrība Latvijas Republikā konsolidēti atbilst šā likuma 59. panta pirmajā daļā minētajai minimālajai pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai;

3) nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai mātes sabiedrība veiktu tūlītēju pašu kapitāla pārvešanu vai saistību atmaksāšanu meitas sabiedrībai, attiecībā uz kuru ir izdarīts konstatējums saskaņā ar šā likuma 77. panta trešo daļu, jo īpaši tad, ja šā likuma 77. panta pirmajā daļā minētā noregulējuma darbība vai pilnvaras tiek īstenotas attiecībā uz mātes sabiedrību;

4) mātes sabiedrība izpilda Latvijas Bankas prasības attiecībā uz meitas sabiedrības prudenciālu pārvaldību un ar Latvijas Bankas piekrišanu ir paziņojusi, ka garantē meitas sabiedrības saistības vai arī meitas sabiedrības riski ir nebūtiski;

5) mātes sabiedrības riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas uz meitas sabiedrību;

6) mātes sabiedrībai ir vairāk nekā 50 procentu balsstiesību, kas saistītas ar meitas sabiedrības kapitāla daļām, vai tiesības iecelt vai atcelt lielāko daļu meitas sabiedrības vadības struktūras locekļu.

(9) Ja ir izpildīti šā panta septītās daļas 1. un 2. punktā minētie nosacījumi, meitas sabiedrībai Latvijas Banka var atļaut šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību izpildīt pilnībā vai daļēji ar garantiju, kuru sniedz noregulējamā vienība un kura atbilst šādiem nosacījumiem:

1) garantija tiek sniegta par summu, kas ir vismaz līdzvērtīga tās prasības summai, kuru garantija aizstāj;

2) garantija tiek piemērota, ja meitas sabiedrība nespēj samaksāt savus parādus vai citas saistības noteiktajā termiņā vai ja attiecībā uz meitas sabiedrību ir izdarīts konstatējums saskaņā ar šā likuma 77. panta trešo daļu — atkarībā no tā, kas iestājas agrāk;

3) garantija tiek nodrošināta attiecībā uz vismaz 50 procentiem no tās summas, izmantojot Finanšu nodrošinājuma likuma 1. panta 2. punktā noteikto finanšu nodrošinājuma līgumu;

4) garantijas nodrošinājums atbilst Regulas Nr. 575/2013 197. panta prasībām, kas pēc atbilstoši konservatīviem diskontiem ir pietiekami, lai segtu summu, kas nodrošināta atbilstoši šīs daļas 3. punktam;

5) garantijas nodrošinājums nav apgrūtināts un netiek izmantots kā nodrošinājums, lai segtu jebkādu citu garantiju;

6) nodrošinājumam ir faktisks termiņš, kas atbilst tādam pašam termiņa nosacījumam kā Regulas Nr. 575/2013 72.c panta 1. punktā minētais nosacījums;

7) nodrošinājuma pārvešanai no noregulējamās vienības uz attiecīgo meitas sabiedrību nav juridisku, regulatīvu vai operatīvu šķēršļu, tostarp gadījumos, kad noregulējuma darbība tiek veikta attiecībā uz noregulējamo vienību.

(10) Pēc Latvijas Bankas lūguma noregulējamā vienība rakstveidā sniedz neatkarīgu un juridiski pamatotu atzinumu vai citādi pienācīgi pierāda, ka nav juridisku, regulatīvu vai operatīvu šķēršļu nodrošinājuma pārvešanai no noregulējamās vienības uz attiecīgo meitas sabiedrību.

62. pants. Latvijas Banka no šā likuma 61. panta piemērošanas var daļēji vai pilnībā atbrīvot centrālo iestādi vai kredītiestādi, kura ir pastāvīgi radniecīga centrālajai iestādei, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) kredītiestādes un centrālā iestāde ir pakļautas Latvijas Bankas uzraudzībai, veic komercdarbību Latvijas Republikā un ietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā;

2) centrālās iestādes un tās pastāvīgi radniecīgo kredītiestāžu saistības ir solidāras, vai centrālā iestāde pilnībā garantē savu pastāvīgi radniecīgo kredītiestāžu saistības;

3) minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību un centrālās iestādes un visu pastāvīgi radniecīgo kredītiestāžu maksātspējas un likviditātes minimuma prasību uzrauga kā vienotu veselumu, pamatojoties uz minēto iestāžu konsolidētajiem pārskatiem;

4) centrālajai iestādei pastāvīgi radniecīgas kredītiestādes atbrīvojuma gadījumā centrālās iestādes vadība ir pilnvarota izdot rīkojumus pastāvīgi radniecīgo kredītiestāžu vadībai;

5) attiecīgā noregulējamā grupa atbilst šā likuma 60.2 panta trešajā daļā minētajai prasībai;

6) nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski, praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai noregulējuma gadījumā veiktu tūlītēju pašu kapitāla pārvešanu vai saistību atmaksāšanu starp centrālo iestādi un pastāvīgi radniecīgajām kredītiestādēm.

63. pants. (1) Latvijas Banka kā Latvijas Republikā reģistrētās noregulējamās vienības noregulējuma iestāde, kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde, ja tā atšķiras no noregulējamās vienības noregulējuma iestādes, un kā noregulējuma iestāde, ja tā ir individuāli atbildīga par noregulējamās grupas Latvijas Republikā reģistrētu meitas sabiedrību, uz kuru attiecas šā likuma 61. pantā noteiktā minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība, saskaņota lēmuma pieņemšanā kā iesaistītā noregulējuma iestāde dara visu nepieciešamo, lai pieņemtu saskaņotu lēmumu par:

1) prasības summu, ko konsolidētā noregulējamās grupas līmenī piemēro katrai grupas noregulējamai vienībai;

2) prasības summu, ko individuāli piemēro katrai noregulējamās grupas iestādei un finanšu sabiedrībai, kas nav noregulējamā vienība.

(2) Latvijas Banka kā noregulējuma iestāde pamato saskaņotā lēmuma atbilstību šā likuma 60.2 un 61. pantam un nosūta to:

1) Latvijas Republikā reģistrētai noregulējamai vienībai;

2) Latvijas Republikā reģistrētai noregulējamās grupas iestādei vai finanšu sabiedrībai, kas nav noregulējamā vienība;

3) grupas citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrībai, ja tā pati nav noregulējamās grupas Latvijas Republikā reģistrētā noregulējamā vienība.

(3) Latvijas Banka saskaņā ar šo pantu pieņemtā saskaņotā lēmumā var paredzēt, ka, ja tas atbilst noregulējuma stratēģijai un ja noregulējamā vienība nav tieši vai netieši nopirkusi šā likuma 61. panta sestajai daļai atbilstošus pietiekamus instrumentus, meitas sabiedrība šā likuma 60. panta astoņpadsmitajā daļā minētās prasības izpilda daļēji saskaņā ar šā likuma 61. panta sesto daļu ar instrumentiem, kurus emitē vienībām, kas nepieder pie attiecīgās noregulējamās grupas, un kurus pērk šīs vienības.

(4) Ja vairāk nekā viena globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vienība, kas ir vienas un tās pašas globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes daļa, ir noregulējamās vienības vai ārvalstu vienības, kuras būtu noregulējamās vienības, ja tās veiktu komercdarbību Eiropas Savienībā, tad Latvijas Banka kā viena no šā panta pirmajā daļā minētajām noregulējuma iestādēm, apspriežoties ar iesaistītajām noregulējuma iestādēm, ja tas ir lietderīgi un atbilst globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes noregulējuma stratēģijai, vienojas par Regulas Nr. 575/2013 72.e panta piemērošanu un jebkādām korekcijām, lai līdz minimumam samazinātu vai novērstu starpību starp kopsummu attiecībā uz tiem pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību apmēriem, kas atsevišķām noregulējamām vienībām vai ārvalstu vienībām paredzēti šā likuma 60.1 panta ceturtās daļas 1. punktā un Regulas Nr. 575/2013 12.a panta "a" apakšpunktā, un kopsummu attiecībā uz tiem pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību apmēriem, kas Eiropas Savienības mātes sabiedrībai kā globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vienīgajai noregulējamai vienībai paredzēti šā likuma 60.1 panta ceturtās daļas 2. punktā un Regulas Nr. 575/2013 12.a panta "b" apakšpunktā.

(5) Latvijas Banka šā panta ceturtajā daļā minēto korekciju var piemērot attiecībā uz atšķirībām kopējo riska darījumu vērtību aprēķinā starp attiecīgajām dalībvalstīm vai ārvalstīm, pielāgojot prasības līmeni.

(6) Latvijas Banka šā panta ceturtajā daļā minēto korekciju nepiemēro, lai novērstu atšķirības, kas izriet no riska darījumiem starp noregulējamām grupām.

(7) Šā panta ceturtajā daļā minētās korekcijas piemērošanā Latvijas Banka ievēro, ka kopsumma attiecībā uz tiem pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību apmēriem, kas atsevišķām noregulējamām vienībām vai ārvalstu vienībām, kuras būtu noregulējamās vienības, ja tās veiktu komercdarbību Eiropas Savienībā, paredzēti šā likuma 60.1 panta ceturtās daļas 1. punktā un Regulas Nr. 575/2013 12.a panta "a" apakšpunktā, nav mazāka par kopsummu attiecībā uz tiem pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību apmēriem, kas Eiropas Savienības mātes sabiedrībai kā globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vienīgajai noregulējamai vienībai paredzēti šā likuma 60.1 panta ceturtās daļas 2. punktā un Regulas Nr. 575/2013 12.a panta "b" apakšpunktā.

(8) Ja šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētais saskaņotais lēmums nav pieņemts četru mēnešu laikā, Latvijas Banka šādu lēmumu pieņem saskaņā ar šā likuma 63.1, 63.2, 63.3 un 63.4 pantu.

(9) Ja šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētais saskaņotais lēmums netiek pieņemts četru mēnešu laikā saistībā ar domstarpībām par konsolidētās noregulējamās grupas prasības līmeni un par noregulējamās grupas iestādēm vai finanšu sabiedrībām individuāli piemērojamo prasību, Latvijas Banka pieņem lēmumu:

1) par konsolidētās noregulējamās grupas prasības līmeni saskaņā ar šā likuma 63.1 un 63.2 pantu;

2) par noregulējamās grupas meitas sabiedrībai individuāli piemērojamās prasības līmeni saskaņā ar šā likuma 63.3 un 63.4 pantu.

(10) Šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētais saskaņotais lēmums un lēmums, ko pieņēmušas noregulējuma iestādes saskaņā ar šā panta ceturto daļu, 63.1, 63.2, 63.3 un 63.4 pantu, ir saistošs attiecīgajām iesaistītajām noregulējuma iestādēm, ja nav pieņemts saskaņots lēmums.

(11) Latvijas Banka saskaņoto lēmumu un jebkurus lēmumus, kas pieņemti, ja nav bijis pieņemts saskaņots lēmums, pārskata ne retāk kā reizi gadā.

(12) Latvijas Banka pārbauda, kā iestādes vai finanšu sabiedrības izpilda šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību. Latvijas Banka visus lēmumus pieņem saskaņā ar šo pantu, vienlaikus izstrādājot un uzturot noregulējuma plānus.

63.1 pants. (1) Minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes sabiedrībai konsolidācijas līmenī saskaņā ar šā panta otro, trešo un ceturto daļu nosaka Latvijas Banka. Latvijas Banka, grupas līmeņa noregulējuma iestāde, ja tā nav Latvijas Banka, un meitas sabiedrību noregulējuma iestādes veic visus nepieciešamos pasākumus, lai pieņemtu saskaņotu lēmumu par minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību noregulējamās grupas konsolidācijas līmenī.

(2) Ja šāds saskaņots lēmums nav pieņemts saistībā ar domstarpībām par konsolidētu noregulējamās grupas minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 60.2 pantu, tad lēmumu par minēto prasību pieņem Latvijas Banka kā Latvijas Republikā reģistrētas noregulējamās vienības noregulējuma iestāde pēc tam, kad ņēmusi vērā:

1) noregulējamo grupas iestāžu vai finanšu sabiedrību, kas nav noregulējuma vienības, noregulējuma iestāžu veikto novērtējumu un iebildumus;

2) grupas līmeņa noregulējuma iestādes, ja tā nav Latvijas Banka, atzinumu un iebildumus.

(3) Ja četru mēnešu termiņa beigās kāda no noregulējuma iestādēm jautājumu ir nodevusi izskatīšanai Eiropas Banku iestādei saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu, Latvijas Banka kā noregulējamās vienības noregulējuma iestāde atliek lēmuma pieņemšanu, gaida Eiropas Banku iestādes lēmumu, ko tā var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu atbilstoši Eiropas Banku iestādes lēmumam, ņemot vērā šā panta otrās daļas 1. un 2. punktu. Latvijas Banka četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu Regulas Nr. 1093/2010 izpratnē.

(4) Pēc četru mēnešu termiņa beigām vai pēc saskaņotā lēmuma pieņemšanas Latvijas Banka jautājumu nevar nodot izskatīšanai Eiropas Banku iestādei. Ja Eiropas Banku iestāde nav pieņēmusi lēmumu viena mēneša laikā, lēmumu pieņem Latvijas Banka.

63.2 pants. (1) Latvijas Banka kā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētas meitas sabiedrības, kas nav noregulējamā vienība, noregulējuma iestāde atbilstoši savai kompetencei veic visus pasākumus, lai kopā ar noregulējamās vienības noregulējuma iestādi vai grupas līmeņa noregulējuma iestādi pieņemtu saskaņotu lēmumu par minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības līmeni, ko nosaka saskaņā ar šā likuma 60.2 pantu un piemēro noregulējamās grupas konsolidācijas līmenī.

(2) Ja četru mēnešu laikā šā panta pirmajā daļā minētais saskaņotais lēmums nav pieņemts un grupas līmeņa noregulējuma iestāde nav ņēmusi vērā Latvijas Bankas kā Latvijas Republikā reģistrētās noregulējamās grupas iestādes vai finanšu sabiedrības, kas nav noregulējamā vienība, noregulējuma iestādes veikto novērtējumu un iebildumus, Latvijas Banka saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu ir tiesīga jautājumu nodot izskatīšanai Eiropas Banku iestādei.

(3) Pēc četru mēnešu termiņa beigām vai pēc saskaņota lēmuma pieņemšanas Latvijas Banka jautājumu nevar nodot izskatīšanai Eiropas Banku iestādei. Ja viena mēneša laikā Eiropas Banku iestāde nav pieņēmusi lēmumu, Latvijas Bankai ir saistošs grupas līmeņa noregulējuma iestādes lēmums.

63.3 pants. (1) Latvijas Banka kā Latvijas Republikā reģistrētas meitas sabiedrības noregulējuma iestāde nosaka minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šā likuma 61. pantu un piemēro minētajai meitas sabiedrībai individuāli saskaņā ar šā panta prasībām.

(2) Ja saskaņots lēmums netiek pieņemts četru mēnešu laikā saistībā ar domstarpībām par jebkurai noregulējamās grupas iestādei vai finanšu sabiedrībai, kas pati nav noregulējamā vienība, individuāli piemērojamās šā likuma 61. pantā noteiktās minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības līmeni, Latvijas Banka kā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētas meitas sabiedrības noregulējuma iestāde pieņem lēmumu, ņemot vērā:

1) noregulējamās vienības noregulējuma iestādes rakstveidā izteikto viedokli un iebildumus;

2) grupas līmeņa noregulējamās iestādes izteikto viedokli un iebildumus, ja grupas līmeņa noregulējuma iestāde atšķiras no noregulējamās vienības noregulējuma iestādes.

(3) Ja četru mēnešu termiņa beigās noregulējamās vienības noregulējuma iestāde vai grupas līmeņa noregulējuma iestāde jautājumu ir nodevusi izskatīšanai Eiropas Banku iestādei saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu, Latvijas Banka kā noregulējuma iestāde, kas ir individuāli atbildīga par citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētu meitas sabiedrību, atliek lēmuma pieņemšanu, gaida Eiropas Banku iestādes lēmumu, ko tā var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu atbilstoši Eiropas Banku iestādes lēmumam, ņemot vērā šā panta otrās daļas 1. un 2. punktu. Latvijas Banka četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu Regulas Nr. 1093/2010 izpratnē.

(4) Pēc četru mēnešu termiņa beigām vai pēc saskaņota lēmuma pieņemšanas Latvijas Banka kā noregulējuma iestāde, kas ir individuāli atbildīga par citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētu meitas sabiedrību, jautājumu nevar nodot izskatīšanai Eiropas Banku iestādei. Ja viena mēneša laikā pēc jautājuma nodošanas Eiropas Banku iestādei tā nav pieņēmusi lēmumu, lēmumu pieņem Latvijas Banka.

63.4 pants. (1) Latvijas Banka kā noregulējamās vienības noregulējuma iestāde vai kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde atbilstoši savai kompetencei veic visus pasākumus, lai kopā ar grupas meitas sabiedrības noregulējuma iestādi pieņemtu saskaņotu lēmumu par minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības līmeni, ko nosaka saskaņā ar šā likuma 61. pantu un piemēro meitas sabiedrībai individuāli.

(2) Ja attiecīgās noregulējuma iestādes četru mēnešu laikā nepieņem šā panta pirmajā daļā minēto saskaņoto lēmumu un grupas meitas sabiedrības noregulējuma iestāde nav ņēmusi vērā Latvijas Bankas kā noregulējamās vienības noregulējuma iestādes vai grupas līmeņa noregulējuma iestādes rakstveidā izteikto viedokli un iebildumus, Latvijas Banka saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu ir tiesīga jautājumu nodot izskatīšanai Eiropas Banku iestādei.

(3) Ja Latvijas Banka kā Latvijas Republikā reģistrētās Eiropas Savienības mātes sabiedrības noregulējuma iestāde vai kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde pēc četru mēnešu termiņa beigām vai pēc saskaņota lēmuma pieņemšanas nenodod lietu Eiropas Banku iestādei, kā arī ja meitas sabiedrības noregulējuma iestādes noteiktais minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības līmenis ir 2 procentu apmērā no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu no šā likuma 60.2 pantā minētās prasības un atbilst šā likuma 60. panta astoņpadsmitajai, deviņpadsmitajai, divdesmitajai, divdesmit pirmajai, divdesmit otrajai, divdesmit trešajai, divdesmit ceturtajai, divdesmit piektajai un divdesmit sestajai daļai, Latvijas Bankai ir saistošs grupas meitas sabiedrības noregulējuma iestādes pieņemtais lēmums.

(4) Ja viena mēneša laikā pēc jautājuma nodošanas Eiropas Banku iestādei tā nav pieņēmusi lēmumu, Latvijas Banka nodrošina meitas sabiedrības noregulējuma iestādes pieņemtā lēmuma izpildi.

64. pants. (1) Iestādes vai finanšu sabiedrības, uz kurām attiecas šā likuma 59. panta pirmajā daļā minētā minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība, iesniedz Latvijas Bankai pārskatus par:

1) pašu kapitāla apjomu atbilstoši šā likuma 61. panta sestās daļas 2. punkta nosacījumiem un atbilstīgo saistību apjomu. Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību apjomus, kas izteikti saskaņā ar šā likuma 59. panta otro daļu, norāda pēc atskaitījumiem saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 72.e, 72.f, 72.g, 72.h, 72.i un 72.j pantu;

2) citu iekšēji rekapitalizējamu saistību apjomu;

3) šīs daļas 1. un 2. punktā minētajiem posteņiem, norādot:

(2) Šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto pienākumu ziņot par citu iekšēji rekapitalizējamu saistību apjomiem nepiemēro iestādēm un finanšu sabiedrībām, kuru pašu kapitāla un atbilstīgo saistību apjoms informācijas ziņošanas dienā ir vismaz 150 procentu apmērā no šā likuma 59. panta pirmajā daļā minētās minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības un ir aprēķināts saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1. punktu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās iestādes un finanšu sabiedrības iesniedz:

1) vismaz reizi pusgadā — šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto informāciju;

2) vismaz reizi gadā — šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minēto informāciju.

(4) Latvijas Banka var pieprasīt, lai šā panta pirmajā daļā minētās iestādes un finanšu sabiedrības šā panta pirmajā daļā noteikto informāciju iesniedz biežāk.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētās iestādes un sabiedrības vismaz reizi gadā publisko šādu informāciju:

1) attiecīgā gadījumā — šā likuma 61. panta sestās daļas 2. punkta nosacījumiem atbilstoša pašu kapitāla apjoms un atbilstīgo saistību apjoms;

2) šīs daļas 1. punktā minēto posteņu sastāvs, tostarp termiņa profils un prioritāte maksātnespējas procesā;

3) šā likuma 60.2 un 61. pantā minētā minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība, kas izteikta saskaņā ar šā likuma 59. panta otro daļu.

(6) Šā panta pirmo un piekto daļu nepiemēro likvidējamai vienībai, izņemot gadījumu, kad Latvijas Banka saskaņā ar šā likuma 60. panta 4.2 daļu ir noteikusi minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību.

(7) Ja ir veiktas noregulējuma darbības vai īstenotas šā likuma 77. pantā minētās norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, vai noteikts pārejas termiņš saskaņā ar šā likuma 66. panta pirmo daļu, tad šā panta piektajā daļā minētās informācijas publiskošanas prasības piemēro no datuma, kas ir šā likuma 66. panta pirmajā un ceturtajā daļā minētais termiņš.

65. pants. (1) Visus gadījumus, kad netiek ievērota šā likuma 60.2 vai 61. pantā noteiktā minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība, Latvijas Banka risina, izmantojot vismaz vienu no šādiem līdzekļiem:

1) īstenojot tiesības risināt vai novērst noregulējamības šķēršļus saskaņā ar šā likuma 20., 21. un 22. pantu;

2) īstenojot šā likuma 18.1 pantā minētās tiesības;

3) īstenojot pasākumus, kas minēti Kredītiestāžu likuma 36.3 panta ceturtajā daļā, 101.3 panta 4.4, 4.5, 4.6 daļā un 4.7 daļas 2. punktā;

4) īstenojot agrīnas intervences pasākumus saskaņā ar šā likuma 33. pantu;

5) piemērojot sankcijas saskaņā ar šā likuma 129. panta pirmo daļu vai administratīvos pasākumus saskaņā ar 129. panta otro daļu.

(2) Latvijas Banka saskaņā ar šā likuma 39., 39.1 vai 40. pantu var veikt novērtējumu par to, vai iestādei un finanšu sabiedrībai ir finanšu grūtības vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās.

66. pants. (1) Atkāpjoties no šā likuma 59. panta pirmās daļas prasībām, Latvijas Banka, ņemot vērā iestādes vai finanšu sabiedrības finansiālās situācijas attīstību un prognozes par to, vai iestāde vai finanšu sabiedrība saprātīgā termiņā nodrošinās, ka tiek izpildītas šā likuma 60.2 vai 61. pantā noteiktās prasības vai prasības, kas izriet no šā likuma 59.1 panta septītās, astotās, devītās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās vai sešpadsmitās daļas, kā arī to, vai iestāde vai finanšu sabiedrība ir spējīga aizstāt saistības, kuras vairs neatbilst atbilstības vai termiņa kritērijiem, kuri noteikti Regulas Nr. 575/2013 72.b un 72.c pantā un šā likuma 59.1 pantā vai 61. panta sestajā daļā, un, ja nav spējīga, — vai minētajai nespējai ir īpašs raksturs vai arī tā ir saistīta ar finanšu tirgus traucējumiem —, var noteikt pārejas termiņu, līdz kuram iestāde vai finanšu sabiedrība izpilda šā likuma 60.2 vai 61. pantā noteiktās prasības vai prasības, kas izriet no šā likuma 59.1 panta septītās, astotās, devītās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās vai sešpadsmitās daļas, ja tas ir pamatoti un lietderīgi.

(2) Šā likuma 60. panta četrpadsmitajā, piecpadsmitajā, sešpadsmitajā un septiņpadsmitajā daļā minētās prasības nepiemēro divu gadu laikā no dienas, kad Latvijas Banka ir piemērojusi iekšējās rekapitalizācijas instrumentu vai noregulējamā vienība ir ieviesusi alternatīvu privātā sektora pasākumu, kurš minēts šā likuma 39. panta pirmās daļas 2. punktā un ar kuru kapitāla instrumenti un citas saistības ir norakstītas vai konvertētas pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, vai kad attiecībā uz minēto noregulējamo vienību ir izmantotas norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības saskaņā ar šā likuma 77. pantu, lai rekapitalizētu noregulējamo vienību, nepiemērojot noregulējuma instrumentus.

(3) Šā likuma 59.1 panta septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā un sešpadsmitajā daļā, kā arī 60. panta četrpadsmitajā, piecpadsmitajā, sešpadsmitajā un septiņpadsmitajā daļā minētās prasības nepiemēro triju gadu laikā pēc dienas, kad noregulējamā vienība vai grupa, kuras sastāvā tā ietilpst, ir identificēta kā globāla sistēmiski nozīmīga iestāde, vai arī tad, ja noregulējamā vienība nokļūst šā likuma 60. panta četrpadsmitajā, piecpadsmitajā vai sešpadsmitajā un septiņpadsmitajā daļā minētajā situācijā.

(4) Atkāpjoties no šā likuma 59. panta prasībām, Latvijas Banka nosaka pārejas termiņu, kurā šā likuma 60.2 vai 61. pantā noteiktās prasības vai prasības, kas izriet no šā likuma 59.1 panta septītās, astotās, devītās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās vai sešpadsmitās daļas, izpilda iestāde vai finanšu sabiedrība, attiecībā uz kuru ir piemēroti noregulējuma instrumenti vai šā likuma 77. pantā minētās norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības.

(5) Piemērojot šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā norādītos pārejas termiņus, Latvijas Banka iestādei vai finanšu sabiedrībai paziņo plānoto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību par katru 12 mēnešu periodu pārejas termiņa laikā, lai atvieglotu tās zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spējas pakāpenisku palielināšanu. Pārejas termiņa beigās minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība ir līdzvērtīga summai, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 59.1 panta septīto, astoto, devīto, desmito, vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito vai sešpadsmito daļu, 60. panta četrpadsmito, piecpadsmito, sešpadsmito un septiņpadsmito daļu, 60.2 vai 61. pantu.

(6) Nosakot šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minēto pārejas termiņu, Latvijas Banka ņem vērā:

1) noguldījumu pārsvaru un parāda instrumentu neesību finansēšanas modelī;

2) piekļuvi finanšu tirgiem atbilstīgo saistību finansēšanai;

3) apmēru, kādā noregulējamā vienība rēķinās ar pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai izpildītu šā likuma 60.2 pantā minēto prasību.

(7) Ievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto, Latvijas Banka var pārskatīt vai nu pārejas termiņu, vai jebkuru plānoto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas paziņota saskaņā ar šā panta piekto daļu.

66.1 pants. Latvijas Banka informē Eiropas Banku iestādi par minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas saskaņā ar šā likuma 60.2 vai 61. pantu (tai skaitā par lēmumiem, kuri pieņemti, ievērojot šā likuma 61. panta 3.1 daļu) ir noteikta tās uzraudzībā esošai iestādei.

67.pants. (1) Piemērojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, Latvijas Banka, pamatojoties uz vērtējumu saskaņā ar šā likuma 45., 46. un 47.pantu, novērtē kopsummu, kuru veido:

1) summa, par kādu veicama iekšēji rekapitalizējamo saistību norakstīšana, lai nodrošinātu, ka noregulējamās iestādes neto aktīvu vērtība ir vienāda ar nulli;

2) summa, par kādu iekšēji rekapitalizējamās saistības ir konvertējamas akcijās vai cita veida kapitāla instrumentos, lai atjaunotu vai nodrošinātu pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju noregulējamai iestādei vai pagaidu iestādei.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā novērtējumā nosaka iekšēji rekapitalizējamo saistību kopsummu, par kādu norakstāmas vai konvertējamas šīs saistības, lai atjaunotu noregulējamās iestādes vai nodrošinātu pagaidu iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju, ņemot vērā jebkādu kapitāla ieguldījumu, ko veic noregulējuma fonds, un lai uzturētu tirgus dalībnieku un sabiedrības uzticēšanos noregulējamai iestādei vai pagaidu iestādei, kā arī lai vismaz gadu nodrošinātu tās atbilstību licences (atļaujas) saņemšanas nosacījumiem saskaņā ar Kredītiestāžu likumu vai Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumu un turpinātu darbības, kurām tai ir izsniegta licence (atļauja) saskaņā ar minētajiem likumiem. Ja Latvijas Banka plāno izmantot šā likuma 52.pantā minēto aktīvu nodalīšanas instrumentu, summā, par kādu samazināmas iekšēji rekapitalizējamās saistības, attiecīgi ņem vērā aktīvu pārvaldes sabiedrībai nepieciešamā kapitāla apmēru, kas noteikts, pamatojoties uz piesardzīgiem pieņēmumiem.

(3) Kreditoriem un pēc tam akcionāriem vai personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, var izmaksāt atlīdzību, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) kapitāls ir norakstīts saskaņā ar šā likuma 77., 78., 79. un 80.pantu;

2) ir piemērota iekšējā rekapitalizācija saskaņā ar šā likuma 53.panta pirmo daļu;

3) pamatojoties uz sākotnējo vērtējumu saskaņā ar šā likuma 45., 46. un 47.pantu, konstatēts, ka norakstīšanas apmērs ir lielāks, nekā tas varētu būt salīdzinājumā ar galīgo vērtējumu saskaņā ar šā likuma 47.panta otro daļu.

(4) Latvijas Banka nosaka un uztur pasākumus, lai nodrošinātu, ka šajā pantā minētais novērtējums pamatojas uz iespējami atjauninātu un pilnīgu informāciju par noregulējamās iestādes aktīviem un saistībām.

68.pants. (1) Piemērojot šā likuma 53.panta pirmajā daļā minēto iekšējās rekapitalizācijas instrumentu vai šā likuma 77. pantā minēto kapitāla instrumentu norakstīšanu vai konvertēšanu, Latvijas Banka attiecībā uz akcionāriem un tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, veic vismaz vienu no šādām darbībām:

1) anulē šīm personām piederošās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai arī nodod tos kreditoriem, kuriem piemēros iekšējās rekapitalizācijas instrumentu;

2) ja atbilstoši vērtējumam, kas veikts saskaņā ar šā likuma 45., 46. un 47.pantu, noregulējamai iestādei ir pozitīva neto aktīvu vērtība, maina esošo akcionāru un to personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, sastāvu, konvertējot akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos:

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto konvertēšanu veic, izmantojot konvertācijas koeficientu, kuru piemērojot būtiski samazinās esošā akciju kapitāla un citu īpašumtiesību instrumentu turētāju īpašumtiesību domājamā daļa.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās darbības veic arī attiecībā uz akcionāriem un tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti un kuru akcijas vai citi īpašumtiesību instrumenti ir emitēti vai iegūti šādos apstākļos:

1) pēc parāda instrumentu konvertēšanas akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos saskaņā ar sākotnējo parāda instrumentu līguma noteikumiem, konvertācijai iestājoties vienlaikus ar Latvijas Bankas novērtējumu vai pirms šāda novērtējuma par to, ka iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst noregulējuma nosacījumiem;

2) pēc attiecīgo kapitāla instrumentu konvertēšanas pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos saskaņā ar šā likuma 78.pantu.

(4) Apsverot, kuru no šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām darbībām veikt, Latvijas Banka ņem vērā:

1) vērtējumu, kas veikts saskaņā ar šā likuma 45., 46. un 47.pantu;

2) summu, par kādu tās vērtējumā samazināmi pirmā līmeņa pamata kapitāla elementi un saskaņā ar šā likuma 78.panta pirmo daļu norakstāmi vai konvertējami attiecīgie kapitāla instrumenti;

3) kopsummu, kādu tā novērtējusi saskaņā ar šā likuma 67.panta prasībām.

(5) Personas izvērtējums attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu tiek veikts saprātīgā laikposmā, lai neaizkavētu iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanu vai kapitāla instrumentu konvertēšanu vai neradītu šķēršļus attiecīgo noregulējuma darbības mērķu sasniegšanai.

(6) Ja personas vērtējums attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu nav pabeigts dienā, kad tiek piemērots iekšējās rekapitalizācijas instruments vai konvertēti kapitāla instrumenti, šā likuma 48.panta piektajā daļā minētos nosacījumus piemēro jebkurai ieguvēja iegūtai vai palielinātai būtiskai līdzdalībai, kas izriet no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas vai kapitāla instrumentu konvertēšanas.

69.pants. (1) Piemērojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, Latvijas Banka īsteno norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, ņemot vērā šā likuma 54. pantā un 55. panta pirmajā daļā minētos saistību izslēgšanas gadījumus, un secīgi arī visas šādas prasības:

1) pirmā līmeņa pamata kapitāla elementi tiek norakstīti saskaņā ar šā likuma 78.panta pirmās daļas 1.punktu;

2) Latvijas Banka noraksta pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu pamatsummu nepieciešamajā apmērā un atbilstoši šo instrumentu zaudējumu segšanas spējai, ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu kopējais samazinājums ir mazāks nekā šā likuma 68.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā minētā kopsumma;

3) Latvijas Banka noraksta otrā līmeņa kapitāla instrumentu pamatsummu nepieciešamajā apmērā un atbilstoši šo instrumentu zaudējumu segšanas spējai, ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktu kopējais samazinājums ir mazāks nekā šā likuma 68.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā minētā kopsumma;

4) Latvijas Banka noraksta pakārtoto saistību, kas nav pirmā līmeņa papildu vai otrā līmeņa kapitāls, pamatsummu nepieciešamajā apmērā saskaņā ar kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, kas piemērojama maksātnespējas procesa gadījumā, ievērojot šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktu, lai iegūtu šā likuma 68.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā minēto kopsummu, ja kopējais akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu un attiecīgo kapitāla instrumentu samazinājums atbilstoši šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktam ir mazāks nekā šā likuma 68.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā minētā kopsumma;

5) Latvijas Banka noraksta pārējo iekšēji rekapitalizējamo saistību (tostarp parāda instrumentu), kas nav pakārtotās saistības, pamatsummu vai neatmaksāto summu nepieciešamajā apmērā saskaņā ar kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, kas piemērojama maksātnespējas procesa gadījumā ievērojot šā likuma 54., 55., 56., 57. un 58. pantu un šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktu, lai iegūtu šā likuma 68.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā minēto kopsummu, ja kopējais akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu, attiecīgo kapitāla instrumentu un iekšēji rekapitalizējamo saistību (tostarp parāda instrumentu) samazinājums atbilstoši šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktam ir mazāks nekā šā likuma 68.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā minētā kopsumma.

(2) Īstenojot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, zaudējumus šā likuma 68. panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā minētās kopsummas apmērā Latvijas Banka sadala proporcionāli starp viena veida akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem un iekšēji rekapitalizējamām saistībām, attiecīgi samazinot šo akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu un iekšēji rekapitalizējamo saistību pamatsummu vai neatmaksāto summu proporcionāli to vērtībai, izņemot šā likuma 54.panta ceturtajā daļā un 55.panta pirmajā daļā minētos gadījumus, kad atšķirīgs zaudējumu sadalījums starp vienas un tās pašas prioritātes saistībām ir atļauts.

(3) Neievērojot šā panta otrās daļas prasības, saistībām, kuras ir izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas saskaņā ar šā likuma 54.pantu un 55.panta pirmo daļu, drīkst piemērot labvēlīgākus nosacījumus nekā iekšēji rekapitalizējamām saistībām, kuras maksātnespējas procesa gadījumā ir tādas pašas kārtas saistības.

(4) Pirms šā panta pirmās daļas 5.punktā minētās norakstīšanas vai konvertēšanas piemērošanas Latvijas Banka noraksta vai konvertē šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minēto instrumentu pamatsummu, ja instrumenti vēl nav konvertēti un attiecībā uz tiem ir saistoši noteikumi, kuri paredz instrumenta pamatsummas norakstīšanu vai instrumentu konvertēšanu akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos, iestājoties jebkuram gadījumam, kas attiecas uz iestādes vai finanšu sabiedrības finansiālo situāciju, maksātspēju vai pašu kapitāla līmeni.

(5) Ja instrumenta pamatsumma ir norakstīta, bet ne līdz nullei, saskaņā ar šā panta ceturtajā daļā minētajiem noteikumiem par instrumenta pamatsummas norakstīšanu pirms iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas Latvijas Banka īsteno norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības attiecībā uz šīs pamatsummas atlikušo apjomu.

(6) Pieņemot lēmumu par to, vai saistības norakstāmas vai konvertējamas pamatkapitālā, Latvijas Banka nav tiesīga konvertēt tādu saistību kategoriju, kurai pakārtotas saistību kategorijas lielākā daļa netiek konvertēta pamatkapitālā vai netiek norakstīta, izņemot gadījumu, kad tas ir atļauts saskaņā ar šā likuma 54.pantu un 55.panta pirmo daļu.

(7) Visiem iestāžu un finanšu sabiedrību pašu kapitāla elementu prasījumiem maksātnespējas procesa gadījumā ir zemāka kārta nekā prasījumam, kas neizriet no pašu kapitāla elementa. Ciktāl iekšējās rekapitalizācijas instrumentu tikai daļēji atzīst par pašu kapitāla elementu, visu instrumentu uzskata par prasījumu, kas izriet no pašu kapitāla elementa, un tam maksātnespējas procesa gadījumā ir zemāka kārta nekā jebkuram citam prasījumam, kas neizriet no pašu kapitāla elementa.

70.pants. (1) Latvijas Banka ievēro šā panta prasības, īstenojot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības attiecībā uz saistībām, kuras izriet no atvasinātajiem instrumentiem.

(2) Latvijas Banka īsteno norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības attiecībā uz saistībām, kuras izriet no atvasinātā instrumenta, tikai slēdzot atvasināto instrumentu pozīcijas vai pēc to slēgšanas. Latvijas Bankai ir tiesības izbeigt un slēgt visus atvasināto instrumentu līgumus noregulējuma darbības nolūkā. Ja saistības, kas izriet no atvasinātajiem instrumentiem, ir izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas jomas saskaņā ar šā likuma 54.panta ceturto daļu un 55.panta pirmo daļu, Latvijas Bankai nav pienākuma izbeigt vai slēgt atvasinātā instrumenta līgumu.

(3) Ja uz atvasināto instrumentu darījumiem attiecas izslēdzošā ieskaita līgums, Latvijas Banka vai vērtētājs nosaka no šiem darījumiem izrietošās saistības, ņemot vērā izslēdzošā ieskaita līgumu, kas ir daļa no šā likuma 45., 46. un 47. pantā paredzētās vērtēšanas.

(4) Latvijas Banka nosaka no atvasinātajiem instrumentiem izrietošo saistību vērtību saskaņā ar:

1) atbilstošām metodēm atvasināto instrumentu kategoriju, tostarp darījumu, uz kuriem attiecas izslēdzošā ieskaita līgumi, vērtības noteikšanai;

2) atbilstošiem principiem, lai konstatētu brīdi, kad nosakāma atvasināto instrumentu pozīcijas vērtība;

3) atbilstošām metodēm, lai vērtības samazinājumu, ko izraisītu atvasināto instrumentu pozīciju slēgšana un iekšējā rekapitalizācija, salīdzinātu ar to zaudējumu summu, ko iekšējās rekapitalizācijas gadījumā segtu ar atvasinātajiem instrumentiem.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētās metodes un principus saistību, kuras rada atvasinātie instrumenti, vērtības noteikšanai nosaka saskaņā ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem.

71.pants. (1) Ja Latvijas Banka īsteno šā likuma 77.panta trešajā daļā un 85.panta pirmās daļas 6.punktā minētās tiesības, tā dažādām kapitāla instrumentu un saistību kategorijām var piemērot dažādus konvertācijas koeficientus saskaņā ar vienu vai vairākiem šā panta otrajā vai trešajā daļā minētajiem principiem.

(2) Konvertācijas koeficients atspoguļo atbilstošu atlīdzību kreditoram par jebkādiem zaudējumiem, kuri viņam radušies norakstīšanas vai konvertācijas tiesību īstenošanas rezultātā.

(3) Ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām tiek piemēroti dažādi konvertācijas koeficienti, konvertācijas koeficients, ko piemēro saistībām, kuras saskaņā ar piemērojamiem maksātnespēju regulējošiem normatīvajiem aktiem tiek uzskatītas par augstākas kārtas prasījumiem, ir lielāks nekā tas, ko piemēro pakārtotajām saistībām.

72. pants. Ja Latvijas Banka piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, lai rekapitalizētu iestādi vai finanšu sabiedrību saskaņā ar šā likuma 53. panta pirmās daļas 1. punktu, attiecīgā iestāde vai finanšu sabiedrības vai Latvijas Bankas ieceltais pilnvarotais pārstāvis izstrādā un īsteno reorganizācijas plānu.

73.pants. (1) Iestāde vai finanšu sabiedrības vai Latvijas Bankas ieceltais pilnvarotais pārstāvis viena mēneša laikā pēc iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas saskaņā ar šā likuma 53. panta pirmās daļas 1. punktu iesniedz Latvijas Bankai reorganizācijas plānu, kas atbilst šā panta prasībām un — valsts atbalsta piemērošanas gadījumā — valsts atbalsta normatīvajam regulējumam.

(2) Ja šā likuma 53.panta pirmās daļas 1.punktā minēto iekšējās rekapitalizācijas instrumentu piemēro divām vai vairākām grupas sabiedrībām, reorganizācijas plānu sagatavo Eiropas Savienības mātes sabiedrība. Minētais plāns ietver visas grupas iestādes saskaņā ar šā likuma 7. un 8.pantā noteikto procedūru, un Eiropas Savienības mātes sabiedrība to iesniedz grupas līmeņa noregulējuma iestādei. Ja Latvijas Banka ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, tā nosūta saņemto reorganizācijas plānu citām iesaistītajām noregulējuma iestādēm un Eiropas Banku iestādei.

(3) Lai sasniegtu noregulējuma mērķus, Latvijas Banka kā noregulējamās iestādes noregulējuma iestāde vai grupas līmeņa noregulējuma iestāde var pagarināt reorganizācijas plāna iesniegšanas termiņu ne vairāk kā par diviem mēnešiem pēc iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas, ja reorganizācijas plāns neietver valsts atbalstu. Ja reorganizācijas plāns ietver valsts atbalstu, tad plāna iesniegšanas termiņu var pagarināt līdz valsts atbalstu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajam termiņam, bet ne vairāk kā par diviem mēnešiem.

(4) Reorganizācijas plānā izklāsta pasākumus, kas vērsti uz iestādes vai finanšu sabiedrības vai tās komercdarbības daļas ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu saprātīgā termiņā. Šie pasākumi balstās uz pieņēmumiem par ekonomikas un finanšu tirgus situāciju, kurā iestāde vai finanšu sabiedrība darbosies.

(5) Reorganizācijas plānā ņem vērā pašreizējo situāciju finanšu tirgos un nākotnes prognozes, atspoguļojot pieņēmumus par iespējamo vislabvēlīgāko un visnelabvēlīgāko notikumu attīstību, kas ļautu noteikt iestādes vai finanšu sabiedrības problemātiskās jomas. Pieņēmumus salīdzina ar citiem nozares piemēriem.

(6) Reorganizācijas plānā tiek norādīta vismaz šāda informācija:

1) detalizēta analīze par faktoriem un problēmām, kas veicināja iestādes vai finanšu sabiedrības finanšu grūtības, kā arī analīze par apstākļiem, kas radīja minētās grūtības;

2) to pasākumu apraksts, kurus paredzēts īstenot iestādes vai finanšu sabiedrības ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanai;

3) minēto pasākumu īstenošanas grafiks.

(7) Šā panta sestajā daļā minētie pasākumi var ietvert:

1) iestādes vai finanšu sabiedrības darbības reorganizāciju;

2) izmaiņas iestādes vai finanšu sabiedrības darbības sistēmās un infrastruktūrā;

3) zaudējumus radošu darbību izbeigšanu;

4) tādu pašreizējo darbību pārstrukturēšanu, kuras iespējams padarīt konkurētspējīgas;

5) aktīvu vai darbības jomu pārdošanu.

(8) Viena mēneša laikā no dienas, kad Latvijas Bankai iesniegts reorganizācijas plāns, tā novērtē, kāda ir iespēja šā plāna īstenošanas gadījumā atjaunot iestādes vai finanšu sabiedrības ilgtermiņa dzīvotspēju. Ja Latvijas Banka uzskata, ka ar plāna palīdzību ir iespējams sasniegt attiecīgo mērķi, tā plānu apstiprina.

(9) Ja Latvijas Banka nav pārliecināta, ka ar reorganizācijas plāna palīdzību ir iespējams atjaunot iestādes vai finanšu sabiedrības ilgtermiņa dzīvotspēju, tā informē par plāna iesniegšanu atbildīgo personu un pieprasa divu nedēļu laikā plānu grozīt tā, lai tiktu risināti problemātiskie jautājumi, un iesniegt to Latvijas Bankai. Latvijas Banka novērtē grozīto plānu un vienas nedēļas laikā paziņo iestādei, vai problemātiskie jautājumi ir atrisināti un vai ir vajadzīgi papildu grozījumi.

(10) Iestādes padome vai valde vai Latvijas Bankas ieceltais pilnvarotais pārstāvis īsteno Latvijas Bankas apstiprināto reorganizācijas plānu un vismaz reizi sešos mēnešos iesniedz Latvijas Bankai ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu.

(11) Iestādes padome vai valde vai Latvijas Bankas ieceltais pilnvarotais pārstāvis reorganizācijas plānu pārskata, ja Latvijas Banka uzskata, ka tas ir nepieciešams, lai atjaunotu noregulējamās iestādes ilgtermiņa dzīvotspēju, un visus grozījumus iesniedz Latvijas Bankai apstiprināšanai.

74.pants. (1) Ja Latvijas Banka īsteno šā likuma 77.panta otrajā daļā un 85.panta pirmās daļas 5., 6., 7., 8. un 9.punktā minētās tiesības, pamatsummas vai neatmaksātās summas samazinājums vai konvertēšana stājas spēkā un ir nekavējoties saistoša noregulējamai iestādei, tās kreditoriem, akcionāriem un personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti.

(2) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt visu nepieciešamo darbību veikšanu, lai īstenotu šā likuma 77.panta otrajā daļā un 85.panta pirmās daļas 5., 6., 7., 8. un 9.punktā minētās tiesības, tai skaitā uzdot izdarīt visas nepieciešamās izmaiņas attiecīgajos reģistros, uzdot izslēgt no tirdzniecības akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus, uzdot iekļaut tirdzniecībā jaunas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, kā arī uzdot iekļaut sarakstos norakstīta parāda instrumentu bez prospekta publicēšanas saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu.

(3) Ja Latvijas Banka, izmantojot šā likuma 85.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktās tiesības, līdz nullei samazina saistību pamatsummu vai tās neatmaksāto summu, no šīm saistībām izrietošie pienākumi vai prasījumi, kas nav iestājušies brīdī, kad tiesības tiek īstenotas, uzskatāmi par spēkā neesošiem.

(4) Ja Latvijas Banka, izmantojot šā likuma 85.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktās tiesības, saistību pamatsummu vai tās neatmaksāto summu samazina daļēji, nevis pilnībā, saistības izpildāmas samazinātās summas apmērā un attiecīgo instrumentu vai līgumu, kas radīja sākotnējās saistības, turpina piemērot saistību atlikušajai pamatsummai vai nesamaksātajai summai, un uz to attiecas jebkādas izmaksājamās procentu summas izmaiņas, lai atspoguļotu pamatsummas samazinājumu, un jebkuri turpmākie noteikumu grozījumi, kurus Latvijas Banka ir tiesīga izdarīt, izmantojot šā likuma 85.panta pirmās daļas 10.punktā noteiktās tiesības.

75.pants. (1) Papildus šā likuma 85.panta pirmās daļas 9.punktam Latvijas Banka iestādei vai finanšu sabiedrībai ir tiesīga noteikt prasību nodrošināt pietiekamu izsludinātā pamatkapitāla vai citu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu apmēru, lai tad, kad Latvijas Banka īsteno šā likuma 85.panta pirmās daļas 5. un 6.punktā minētās tiesības attiecībā uz iestādi vai finanšu sabiedrību vai kādu no tās meitas sabiedrībām, iestāde vai finanšu sabiedrība varētu emitēt pietiekamu skaitu jaunu akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu, tādējādi nodrošinot iespēju efektīvi īstenot saistību konvertēšanu akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos.

(2) Latvijas Banka izvērtē, vai iestādei vai finanšu sabiedrībai ir pamats noteikt šā panta pirmās daļas prasību attiecībā uz šīs iestādes vai finanšu sabiedrības vai grupas noregulējuma plāna izstrādāšanu un uzturēšanu, ņemot vērā šajā plānā paredzētās noregulējuma darbības. Ja noregulējuma plānā ir paredzēta iespēja piemērot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, Latvijas Banka pārbauda, vai izsludinātais pamatkapitāls vai citi pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti ir pietiekami, lai segtu šā likuma 68.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā minēto kopsummu.

(3) Uz saistību konvertēšanu akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos nav attiecināma Komerclikumā noteiktā prasība par pamatkapitāla palielināšanas kārtību un dalībnieku pirmpirkuma tiesību izmantošanu.

76. pants. (1) Iestādes un finanšu sabiedrības, uzņemoties saistības, noslēgtajos līgumos iekļauj noteikumu, kas paredz, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, ja šādas saistības:

1) nav izslēgtas no saistībām atbilstoši šā likuma 54. panta pirmajai, otrajai un trešajai daļai;

2) nav fizisko personu un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu prasījumi virs garantētajā atlīdzībā izmaksājamās summas;

3) tiek regulētas ar ārvalstu tiesību aktiem;

4) ir radušās pēc šā likuma stāšanās spēkā.

(2) Ja iestādes vai finanšu sabiedrības minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība ir vienāda ar zaudējumu absorbcijas summu un iestādes vai finanšu sabiedrības saistības atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam, bet noslēgtajos līgumos nav iekļauts noteikums par norakstīšanas vai konvertēšanas tiesībām un tās neieskaita minimālajā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībā, Latvijas Banka var atļaut iestādei vai finanšu sabiedrībai neizpildīt šā panta pirmās daļas prasību.

(3) Iestādei vai finanšu sabiedrībai nav pienākuma nodrošināt šā panta pirmās daļas prasību izpildi, ja Latvijas Republika ar attiecīgo ārvalsti ir noslēgusi nolīgumu par saistību norakstīšanas vai konvertēšanas tiesībām vai ja šādas tiesības izriet no attiecīgās ārvalsts normatīvajiem aktiem.

(4) Ja iestāde vai finanšu sabiedrība konstatē, ka noslēgtajos līgumos juridiski vai citādi nav iespējams iekļaut noteikumu, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, tā šo konstatējumu, norādot saistību kategoriju un konstatējuma pamatojumu, paziņo Latvijas Bankai. Iestāde vai finanšu sabiedrība sniedz Latvijas Bankai visu tās saprātīgā termiņā pieprasīto informāciju, lai Latvijas Banka varētu novērtēt, kā paziņojumā norādītās saistības ietekmē minētās iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējamību. Ar paziņojuma saņemšanas brīdi iestādes vai finanšu sabiedrības pienākums izpildīt šā panta pirmās daļas prasības tiek apturēts.

(5) Ja Latvijas Banka secina, ka noslēgtajos līgumos ir iespējams iekļaut noteikumu, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, tā pieprasa, lai iestāde vai finanšu sabiedrība saprātīgā termiņā iekļauj līgumā šādu noteikumu. Latvijas Bankai ir tiesības uzdot iestādei vai finanšu sabiedrībai mainīt tās iepriekšējo praksi attiecībā uz noteikuma par norakstīšanas vai konvertēšanas tiesībām neiekļaušanu līgumos.

(6) Šā panta ceturtajā daļā minētās saistības neietver Kredītiestāžu likuma 139.3 pantā un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 82. pantā minētos pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, otrā līmeņa kapitāla instrumentus un parāda instrumentus, ja parāda instrumenti ir nenodrošinātas saistības, tostarp tām ir augstākas prioritātes līmenis nekā Kredītiestāžu likuma 139.3 panta 3.1 un 3.2 punktā un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 82. panta ceturtajā daļā minētajām saistībām.

(7) Ja Latvijas Banka, veicot iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējamības novērtējumu saskaņā ar šā likuma 17. un 18. pantu vai jebkurā citā laikā, konstatē, ka saistību kategorijā, kas ietver atbilstīgās saistības, to saistību apjoms, par kurām noslēgtajos līgumos saskaņā ar šā panta ceturto daļu nav iekļauts nosacījums, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, kopā ar saistībām, kuras ir izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas atbilstoši šā likuma 54. panta pirmajai, otrajai un trešajai daļai vai kuras, visticamāk, tiks izslēgtas atbilstoši šā likuma 54. panta ceturtajai daļai, pārsniedz 10 procentus no minētās kategorijas apjoma, tā laikus novērtē šo apstākļu ietekmi uz minētās iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējamību, tostarp tādā gadījumā, ja, īstenojot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, var tikt neievēroti šā likuma 95. pantā noteiktie kreditoru aizsardzības pasākumi.

(8) Ja Latvijas Banka, pamatojoties uz šā panta septītajā daļā minēto novērtējumu, secina, ka saistības, kurās nav iekļauts šā panta pirmajā daļā minētais līguma noteikums, rada būtisku noregulējamības šķērsli, tā rīkojas atbilstoši šā likuma 20. pantā noteiktajai kārtībai.

(9) Saistības, attiecībā uz kurām iestāde vai finanšu sabiedrība līguma noteikumos nav iekļāvusi šā panta pirmajā daļā minēto noteikumu, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, vai attiecībā uz kurām minētā prasība saskaņā ar šā panta ceturto daļu nav piemērojama, neieskaita minimālajā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībā.

(10) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība sniedz juridiski pamatotu izvērtējumu par šā panta pirmajā daļā minētā noteikuma īstenošanas iespējamību.

(11) Latvijas Banka, ievērojot Eiropas Banku iestādes vadlīnijās paredzētos nosacījumus, var noteikt iestādei vai finanšu sabiedrībai to saistību kategorijas, no kurām var izdarīt konstatējumu, ka juridisku vai citu iemeslu dēļ nav iespējams iekļaut līguma noteikumu, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības.

(12) Ja iestādei vai finanšu sabiedrībai bija pienākums nodrošināt šā panta pirmās daļas prasību izpildi, bet tas netika izdarīts, Latvijas Banka ir tiesīga attiecībā uz šīm saistībām īstenot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības.

XII nodaļaKapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšana un konvertēšana

77.pants. (1) Tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības var izmantot:

1) neatkarīgi no noregulējuma darbības veikšanas;

2) kopā ar noregulējuma darbību, ja ir izpildīti šā likuma 39., 39.1 un 40.pantā minētie noregulējuma nosacījumi.

(11) Ja attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības noregulējamā vienība ir pirkusi netieši ar citas vienības starpniecību vienā un tajā pašā noregulējuma grupā, tad tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības īsteno kopā ar tādām pašām tiesībām attiecīgās vienības mātes sabiedrības līmenī vai citu tādu mātes sabiedrību līmenī, kuras nav noregulējamās vienības, lai zaudējumi tiktu reāli nodoti noregulējamai vienībai un tā rekapitalizētu attiecīgo vienību. Pēc tam, kad ir īstenotas tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības neatkarīgi no noregulējuma darbības, notiek šā likuma 96. pantā noteiktā vērtēšana un tiek piemērots šā likuma 97. pants.

(12) Tiesības norakstīt vai konvertēt atbilstīgās saistības neatkarīgi no noregulējuma darbības var izmantot tikai attiecībā uz atbilstīgajām saistībām, kas atbilst šā likuma 61. panta sestās daļas 1. punkta nosacījumiem, izņemot nosacījumu par saistību atlikušo termiņu, kas noteikts Regulas Nr. 575/2013 72.c panta 1. punktā. Kad minētās tiesības ir īstenotas, norakstīšana vai konvertācija notiek saskaņā ar šā likuma 41. panta pirmās daļas 6. punktā minēto principu.

(13) Ja noregulējuma darbība tiek veikta attiecībā uz noregulējamo vienību vai — ārkārtas apstākļos atkāpjoties no noregulējuma plāna — attiecībā uz vienību, kas nav noregulējamā vienība, tad summu, kura tiek samazināta, norakstīta vai konvertēta saskaņā ar šā likuma 78. panta pirmo daļu šādas vienības līmenī, ieskaita šā likuma 81. panta pirmās daļas 1. punktā un 56. panta pirmās daļas 1. punktā vai 57. panta trešās daļas 1. punktā noteiktajā sliekšņvērtībā, ko piemēro attiecīgajai vienībai.

(2) Latvijas Banka ir tiesīga norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un šā panta 1.2 daļā minētās atbilstīgās saistības iestādes vai finanšu sabiedrību akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos.

(3) Latvijas Banka nekavējoties īsteno norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības saskaņā ar šā likuma 78.panta prasībām attiecībā uz attiecīgiem kapitāla instrumentiem un šā panta 1.2 daļā minētajām atbilstīgajām saistībām, ko emitējusi vai piesaistījusi iestāde vai finanšu sabiedrība, ja ir iestājies viens no šādiem gadījumiem:

1) pirms noregulējuma darbības veikšanas tiek konstatēts, ka tā atbilst šā likuma 39., 39.1 un 40.pantā minētajiem noregulējuma nosacījumiem;

2) tiek konstatēts, ka tad, ja vien attiecībā uz attiecīgiem kapitāla instrumentiem un šā panta 1.2 daļā minētajām atbilstīgajām saistībām netiks īstenotas norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, iestāde vai finanšu sabiedrība vairs nespēs turpināt savu komercdarbību;

3) attiecībā uz attiecīgiem kapitāla instrumentiem, kurus emitējusi vai piesaistījusi meitas sabiedrība, ja minētie kapitāla instrumenti atbilst pašu kapitāla prasību izpildei individuāli un konsolidācijas līmenī, konstatē, ka bez šo instrumentu norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību īstenošanas attiecībā uz tiem grupa vairs nespēs turpināt savu komercdarbību;

4) attiecībā uz attiecīgiem kapitāla instrumentiem, kuri emitēti vai piesaistīti mātes sabiedrībā, ja minētie kapitāla instrumenti atbilst pašu kapitāla prasību izpildei individuāli mātes sabiedrībā vai konsolidācijas līmenī, konstatē, ka bez šo instrumentu norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību īstenošanas attiecībā uz tiem grupa vairs nespēs turpināt savu komercdarbību;

5) tiek konstatēts, ka iestāde vai finanšu sabiedrība valsts atbalstu lūdz, bet vēl nav to saņēmusi, izņemot gadījumu, kad finanšu palīdzība tiek sniegta atbilstoši šā likuma 39.panta trešās daļas 4.punkta "c" apakšpunkta noteikumiem.

(4) Uzskatāms, ka iestāde vai finanšu sabiedrība, vai grupa nespēj turpināt savu komercdarbību, ja ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

1) iestāde vai finanšu sabiedrība, vai grupa ir finanšu grūtībās vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās;

2) ņemot vērā konkrētā brīža situāciju un citus būtiskus apstākļus, nav paredzams, ka jebkāda darbība, tai skaitā alternatīvi privātā sektora pasākumi vai Latvijas Bankas rīcība, tostarp agrīnās intervences pasākumi, kas nav kapitāla instrumentu vai šā panta 1.2 daļā minēto atbilstīgo saistību norakstīšana vai konvertēšana, ne atsevišķi, ne kopā ar noregulējuma darbību novērstu iestādes vai finanšu sabiedrības, vai grupas finanšu grūtības pārskatāmā laikposmā.

(41) Uzskatāms, ka iestāde vai finanšu sabiedrība ir finanšu grūtībās vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās, ja izpildās viens vai vairāki no šā likuma 39. panta trešajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(5) Uzskatāms, ka grupa ir finanšu grūtībās vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās, ja tā pārkāpj vai ir pamats uzskatīt, ka pārskatāmā laikposmā pārkāps tai noteiktās prudenciālās prasības konsolidācijas līmenī (grupai ir radušies vai, iespējams, radīsies zaudējumi, kuru rezultātā tiks izlietots viss pašu kapitāls vai būtiska pašu kapitāla daļa).

(6) Meitas sabiedrības emitētu attiecīgo kapitāla instrumentu atbilstoši šā panta trešās daļas 3.punktam nenoraksta lielākā apjomā vai nekonvertē ar sliktākiem nosacījumiem, kā norakstītu vai konvertētu tādas pašas prioritātes kapitāla instrumentus mātes sabiedrības līmenī.

(7) Ja Latvijas Banka veic šā panta trešajā daļā minēto konstatāciju, tā nekavējoties paziņo par to noregulējuma iestādei, kura ir atbildīga par konkrēto iestādi vai finanšu sabiedrību.

(8) Pirms šā panta trešās daļas 3.punktā minētās konstatācijas attiecībā uz meitas sabiedrību, kura emitē attiecīgos kapitāla instrumentus, kas atbilst pašu kapitāla prasību izpildei individuāli un konsolidācijas līmenī, Latvijas Banka ievēro šā likuma 80.pantā noteiktās prasības par paziņošanu un apspriešanos.

(9) Pirms tiek īstenotas kapitāla instrumentu vai šā panta 1.2 daļā minēto atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, Latvijas Banka nodrošina, lai iestādes vai finanšu sabiedrības aktīvu un saistību vērtēšana notiek saskaņā ar šā likuma 45., 46. un 47.pantu. Minētā vērtēšana ir par pamatu norakstīšanas aprēķinam, kas piemērojams attiecīgajiem kapitāla instrumentiem vai šā panta 1.2 daļā minētajām atbilstīgajām saistībām, lai segtu zaudējumus, un konvertēšanas līmenim, kāds piemērojams attiecīgajiem kapitāla instrumentiem vai šā panta 1.2 daļā minētajām atbilstīgajām saistībām, lai rekapitalizētu iestādi vai finanšu sabiedrību.

(10) Par šā panta trešajā daļā minēto konstatāciju ir atbildīga Latvijas Banka saskaņā ar šā likuma 79.pantu.

78.pants. (1) Izpildot šā likuma 77.pantā noteiktās prasības, Latvijas Banka īsteno norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības saskaņā ar kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, kas piemērojama maksātnespējas procesa gadījumā, tā, lai secīgi sasniegtu šādus rezultātus: