Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums

1) pirmā līmeņa pamata kapitāla elementus noraksta proporcionāli zaudējumiem un atbilstoši šo zaudējumu segšanas spējai, un Latvijas Banka piemēro vienu vai abas šā likuma 68.panta pirmajā daļā minētās darbības attiecībā uz personām, kurām pieder pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti;

2) pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu pamatsummu noraksta vai konvertē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos vai gan noraksta, gan konvertē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos tādā vērtībā, kas sasniedz šā likuma 38. pantā minētos noregulējuma mērķus vai atbilst attiecīgo kapitāla instrumentu zaudējumu segšanas spējai, — atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka;

3) otrā līmeņa kapitāla instrumentu pamatsummu noraksta vai konvertē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos vai gan noraksta, gan konvertē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos tādā vērtībā, kas sasniedz šā likuma 38. pantā minētos noregulējuma mērķus vai atbilst attiecīgo kapitāla instrumentu zaudējumu segšanas spējai, — atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka;

4) šā likuma 77. panta 1.2 daļā minēto atbilstīgo saistību pamatsummu noraksta vai konvertē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos vai noraksta vai konvertē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos tādā vērtībā, lai tiktu sasniegti šā likuma 38. pantā minētie noregulējuma mērķi vai lai atbilstīgās saistības spētu nosegt zaudējumus, — atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka.

(11) Īstenojot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības saskaņā ar šā likuma 77. panta 1.2 daļu, Latvijas Banka pārliecinās arī par noregulējuma grupas noregulējuma stratēģiju, lai, veicot šā likuma 77. panta 1.2 daļā minētās darbības, neietekmētu noregulējuma vienības kontroli pār meitas sabiedrību.

(2) Kad ir norakstīta attiecīgā kapitāla instrumenta vai šā likuma 77. panta 1.2 daļā minēto atbilstīgo saistību pamatsumma:

1) minētās pamatsummas samazinājums ir nemainīgs, izņemot jebkādu vērtības palielināšanu saskaņā ar šā likuma 67.panta trešajā daļā paredzēto atlīdzības izmaksu;

2) attiecībā uz šāda instrumenta norakstīto summu vairs nepaliek nekādu saistību pret attiecīgo kapitāla instrumentu vai šā likuma 77. panta 1.2 daļā minēto atbilstīgo saistību turētāju, izņemot jau uzkrātās saistības (saistības, kas var rasties daļējas norakstīšanas rezultātā attiecībā uz procentu maksājumiem par parāda instrumentiem pārskata datumā, uz kuru sagatavots vērtējums, par periodu no pēdējās procentu maksājuma dienas) un atbildību par zaudējumu segšanu, kas varētu rasties, ja ar tiesas spriedumu tiktu konstatēta norakstīšanas tiesību prettiesiska īstenošana;

3) attiecīgo kapitāla instrumentu vai šā likuma 77. panta 1.2 daļā minēto atbilstīgo saistību turētājiem var tikt izmaksāta atlīdzība, ja tiek emitēti pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti saskaņā ar šā panta ceturto daļu.

(3) (Izslēgta ar 30.09.2021. likumu)

(4) Lai veiktu attiecīgo kapitāla instrumentu un šā likuma 77. panta 1.2 daļā minēto atbilstīgo saistību konvertēšanu saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktu, Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība emitē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus attiecīgo kapitāla instrumentu un šādu atbilstīgo saistību turētājiem. Attiecīgos kapitāla instrumentus un šādas atbilstīgās saistības var konvertēt tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) minētos pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus emitē iestāde vai finanšu sabiedrība, vai iestādes vai finanšu sabiedrības mātes sabiedrība ar iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējuma iestādes vai ar mātes sabiedrības noregulējuma iestādes piekrišanu;

2) minētie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti ir emitēti pirms iestādes vai finanšu sabiedrības akciju vai citu tādu īpašumtiesību instrumentu emisijas, kuros ieguldījums pašu kapitālā veikts saskaņā ar valsts atbalsta normatīvo regulējumu;

3) minētie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti ir nodoti tūlīt pēc konvertēšanas tiesību īstenošanas;

4) konvertācijas koeficients, kas nosaka to pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu skaitu, kuri tiek nodoti pret katru attiecīgo kapitāla instrumentu vai pret katru no šā likuma 77. panta 1.2 daļā minētajām atbilstīgajām saistībām, atbilst šā likuma 71.pantā noteiktajiem principiem un Eiropas Banku iestādes izdotajām vadlīnijām.

(41) Lai nodrošinātu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu piemērošanu saskaņā ar šā panta ceturto daļu, Latvijas Banka var pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība visu darbības laiku saglabā nepieciešamo atļauju emitēt attiecīgu skaitu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu.

(5) Ja iestāde atbilst noregulējuma nosacījumiem un Latvijas Banka nolemj tai piemērot noregulējuma instrumentu, Latvijas Banka pirms noregulējuma instrumenta piemērošanas pārliecinās, vai ir iestājies šā likuma 77.panta trešajā daļā minētais gadījums.

79.pants. (1) Latvijas Banka ir atbildīga par šā likuma 77. panta trešajā daļā minēto konstatāciju attiecībā uz iestādi vai finanšu sabiedrību, ja tās emitētie vai piesaistītie attiecīgie kapitāla instrumenti atbilst pašu kapitāla prasību izpildei individuāli saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta vai Regulas Nr. 2019/2033 11. panta prasībām un ja šai iestādei vai finanšu sabiedrībai ir izsniegta licence (atļauja) saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumu vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu.

(11) Latvijas Banka ir atbildīga par šā likuma 77. panta trešajā daļā minēto konstatējumu attiecībā uz iestādi vai finanšu sabiedrību, ja tās emitētie vai piesaistītie attiecīgie kapitāla instrumenti vai šā likuma 77. panta 1.2 daļā minētās atbilstīgās saistības atbilst šā likuma 61. panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minēto prasību izpildei un ja šai iestādei vai finanšu sabiedrībai ir izsniegta atļauja (licence) saskaņā ar Kredītiestāžu likumu vai Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumu.

(2) Latvijas Banka ir atbildīga par šā likuma 77.panta trešās daļas 2.punktā minēto konstatāciju attiecībā uz iestādi vai finanšu sabiedrību, kas ir meitas sabiedrība, ja tās emitētie vai piesaistītie attiecīgie kapitāla instrumenti atbilst pašu kapitāla prasību izpildei individuāli un konsolidācijas līmenī un ja šai iestādei vai finanšu sabiedrībai ir izsniegta atļauja (licence) saskaņā ar Kredītiestāžu likumu vai Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumu.

(3) Latvijas Banka, ja tā ir konsolidētās uzraudzības institūcija, veic visus tās kompetencē esošos pasākumus, lai kopā ar dalībvalsts institūciju, kas ir atbildīga par šā likuma 77.panta trešajā daļā minēto konstatāciju, veiktu šā likuma 77.panta trešās daļas 3.punktā minēto konstatāciju saskaņota lēmuma veidā atbilstoši šā likuma 112.panta ceturtajai daļai attiecībā uz iestādi vai finanšu sabiedrību, kas ir minētās dalībvalsts meitas sabiedrība, ja šīs iestādes vai finanšu sabiedrības emitētie vai piesaistītie attiecīgie kapitāla instrumenti atbilst pašu kapitāla prasību izpildei individuāli un konsolidācijas līmenī un ja šai iestādei vai finanšu sabiedrībai ir izsniegta atļauja (licence) saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

(4) Latvijas Banka realizē visus tās kompetencē esošos pasākumus, lai kopā ar dalībvalsts institūciju, kas saskaņā ar tās tiesību aktiem ir atbildīga par šā likuma 77.panta trešajā daļā minētajai konstatācijai līdzvērtīgas konstatācijas veikšanu dalībvalstī, kurā atrodas konsolidētās uzraudzības institūcija, veiktu šā likuma 77.panta trešās daļas 3.punktā minēto konstatāciju saskaņota lēmuma veidā atbilstoši šā likuma 113.pantam attiecībā uz iestādi vai finanšu sabiedrību, kas ir minētās dalībvalsts mātes sabiedrības meitas sabiedrība, ja šīs iestādes vai finanšu sabiedrības emitētie vai piesaistītie attiecīgie kapitāla instrumenti atbilst pašu kapitāla prasību izpildei individuāli un konsolidācijas līmenī un ja minētajai iestādei vai finanšu sabiedrībai ir izsniegta atļauja (licence) saskaņā ar Kredītiestāžu likumu vai Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumu.

(5) Latvijas Banka, ja tā ir konsolidētās uzraudzības institūcija, ir atbildīga par šā likuma 77.panta trešās daļas 4.punktā minētās konstatācijas veikšanu.

80.pants. Pirms šā likuma 77. panta trešās daļas 2., 3., 4. vai 5. punktā minētā konstatējuma attiecībā uz meitas sabiedrību, kura emitē vai piesaista attiecīgos kapitāla instrumentus vai šā likuma 77. panta 1.2 daļā minētās atbilstīgās saistības, kas atbilst šā likuma 61. pantam, vai attiecīgos kapitāla instrumentus, kas atbilst pašu kapitāla prasību izpildei individuāli un konsolidācijas līmenī, Latvijas Banka izpilda šādas prasības:

1) ja Latvijas Banka apsver, vai veikt šā likuma 77. panta trešās daļas 2., 3., 4. vai 5. punktā minēto konstatējumu, tā pēc apspriešanās ar attiecīgās noregulējuma vienības noregulējuma iestādi 24 stundu laikā par to paziņo:

2) ja Latvijas Banka apsver, vai veikt šā likuma 77.panta trešās daļas 3.punktā minēto konstatāciju, tā nekavējoties par to paziņo dalībvalsts uzraudzības institūcijai, kura veic katras tādas iestādes vai finanšu sabiedrības uzraudzību, kas ir emitējusi vai piesaistījusi attiecīgos kapitāla instrumentus, uz kuriem varētu tikt attiecinātas norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, un — ja tā nav viena un tā pati – tai minētās dalībvalsts institūcijai, kas ir atbildīga par šā likuma 77.panta trešajā daļā norādītās konstatācijas veikšanu.

(2) Ja šā likuma 77.panta trešās daļas 3., 4. vai 5.punktā minēto konstatāciju veic attiecībā uz iestādi vai grupu, kura īsteno pārrobežu darbību, Latvijas Banka ņem vērā noregulējuma darbības iespējamo ietekmi visās dalībvalstīs, kurās iestāde vai grupa darbojas.

(3) Latvijas Banka paziņojumam saskaņā ar šā panta pirmo daļu pievieno paskaidrojumu par iemesliem, kādēļ tā apsver attiecīgās konstatācijas veikšanu.

(4) Ja paziņojums izdarīts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, Latvijas Banka pēc konsultēšanās ar atbildīgajām institūcijām, kuras tā ir attiecīgi informējusi saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1. punkta "a" apakšpunktu vai 2. punktu, izvērtē šādus jautājumus:

1) vai ir pieejams alternatīvs pasākums norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību īstenošanai saskaņā ar šā likuma 77.panta trešās daļas prasībām;

2) ja šāds alternatīvs pasākums ir pieejams, — vai to var reāli piemērot;

3) ja šādu alternatīvu pasākumu var reāli piemērot, — vai ir reālas izredzes, ka tas pārskatāmā laikposmā ietekmēs apstākļus, kuri liktu veikt šā likuma 77.panta trešajā daļā minēto konstatāciju.

(5) Šā panta ceturtās daļas izpratnē alternatīvi pasākumi ir šā likuma 33.pantā minētie agrīnās intervences pasākumi, kā arī Kredītiestāžu likuma 101.3 panta 4.4 un 4.7 daļā un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 45. panta pirmajā daļā minētie pasākumi vai līdzekļu vai kapitāla nodošana iestādei vai finanšu sabiedrībai no tās mātes sabiedrības.

(6) Ja saskaņā ar šā panta ceturto daļu Latvijas Banka pēc konsultēšanās ar atbildīgajām institūcijām, kuras tā ir attiecīgi informējusi, novērtē, ka ir pieejami viens vai vairāki alternatīvi pasākumi, ka tos var reāli piemērot un tie dotu šā panta ceturtās daļas 3.punktā minēto rezultātu, tā nodrošina, ka šie pasākumi tiek piemēroti.

(7) Ja šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā un saskaņā ar šā panta ceturto daļu Latvijas Banka pēc konsultēšanās ar atbildīgajām institūcijām, kuras tā ir attiecīgi informējusi, secina, ka nav pieejami alternatīvi pasākumi, kuri dotu šā panta ceturtās daļas 3.punktā minēto rezultātu, Latvijas Banka izvērtē, vai ir nepieciešams veikt šā likuma 77.panta trešajā daļā minēto konstatāciju.

(8) Ja Latvijas Banka nolemj veikt šā likuma 77.panta trešās daļas 3.punktā minēto konstatāciju, tā nekavējoties paziņo par to dalībvalstu, kurās atrodas attiecīgās meitas sabiedrības, institūcijām, kas ir atbildīgas par šā likuma 77.panta trešajā daļā minētās konstatācijas veikšanu, un konstatāciju veic saskaņota lēmuma veidā atbilstoši šā likuma 112.panta ceturtajai daļai.

(9) Ja citas dalībvalsts institūcija, kas ir atbildīga par šā likuma 77.panta trešajā daļā norādītās konstatācijas veikšanu, nolemj veikt šā likuma 77.panta trešās daļas 3.punktā minēto konstatāciju un par to paziņo Latvijas Bankai, jo attiecīgā meitas sabiedrība atrodas Latvijas Republikā, Latvijas Banka īsteno visus tās kompetencē esošos pasākumus, lai konstatācija tiktu veikta saskaņota lēmuma veidā atbilstoši šā likuma 113.pantam.

(10) Konstatācija saskaņā ar šā likuma 77.panta trešās daļas 3.punktu netiek veikta, ja netiek pieņemts šajā pantā minētais saskaņotais lēmums.

(11) Latvijas Banka, ja Latvijas Republikā atrodas šā panta devītajā daļā minētā meitas sabiedrība, nekavējoties izpilda pieņemto lēmumu norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus.

XIII nodaļaPapildu finanšu stabilizācijas instrumenti

81.pants. (1) Lai sasniegtu noregulējuma mērķus un novērstu iestādes vai finanšu sabiedrības maksātnespēju, Ministru kabinets, iepriekš konsultējoties ar Latvijas Banku, ir tiesīgs lemt par papildu finanšu stabilizācijas instrumentu piemērošanu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) akcionāri vai tās personas, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai attiecīgo kapitāla instrumentu un iekšēji rekapitalizējamo saistību turētāji, izmantojot norakstīšanas, konvertācijas vai citu metodi, seguši zaudējumus ne mazāk kā 8 procentu apmērā no noregulējamās iestādes kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu), kuru apmērs ir noteikts noregulējuma darbības laikā saskaņā ar šā likuma VIII nodaļā paredzēto vērtējumu;

2) ir izpildīti visi šā likuma 39.panta pirmajā daļā noteiktie noregulējuma darbības veikšanai nepieciešamie nosacījumi, bet noregulējuma instrumentu piemērošana nebūtu pietiekama, lai novērstu būtisku negatīvu ietekmi uz iestādes vai finanšu sabiedrības finanšu stabilitāti un darbību.

(2) Piemērojot papildu finanšu stabilizācijas instrumentus, tiek sniegts valsts atbalsts. Pirms valsts atbalsta sniegšanas ir nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas lēmumu par valsts atbalsta saderīgumu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

82.pants. Papildu finanšu stabilizācijas instrumenti ir šādi:

1) publiskā kapitāla atbalsta instruments;

2) pagaidu publiskā īpašuma instruments.

83.pants. (1) Piemērojot publiskā kapitāla atbalsta instrumentu, Latvijas Banka ir tiesīga īstenot iestādes vai finanšu sabiedrības rekapitalizāciju, nodrošinot tai kapitālu apmaiņā pret šādiem instrumentiem:

1) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem;

2) pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem.

(2) Piemērojot publiskā kapitāla atbalsta instrumentu, valstij piederošās akcijas iestādē vai finanšu sabiedrībā tiek atsavinātas, nepārsniedzot termiņu, kāds noteikts Eiropas Komisijas lēmumā par valsts atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

84.pants. (1) Piemērojot pagaidu publiskā īpašuma instrumentu, iestādi vai finanšu sabiedrību uz laiku var pārņemt valsts īpašumā, nododot to pārvaldīšanā Ministru kabineta izraudzītai kapitālsabiedrībai, kurā valstij ir izšķirošā ietekme.

(2) Iestāde vai finanšu sabiedrība, kurai ir piemērots pagaidu publiskā īpašuma instruments, tiek atsavināta, nepārsniedzot Eiropas Komisijas lēmumā par valsts atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu noteikto termiņu.

XIV nodaļaNoregulējuma tiesības

85.pants. (1) Latvijas Bankai kā noregulējuma iestādei, piemērojot noregulējuma instrumentus, ir šādas noregulējuma tiesības:

1) pieprasīt, lai jebkura ar noregulējuma darbību saistītā persona sniedz jebkādu informāciju, kas nepieciešama, lai Latvijas Banka lemtu par noregulējuma darbību un to sagatavotu, tostarp noregulējuma plānos sniegtās informācijas precizējumus un papildinājumus;

2) pārņemt savā kontrolē noregulējamo iestādi un īstenot visas tiesības, kas piešķirtas noregulējamās iestādes akcionāriem vai tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, valdei un padomei;

3) nodot pircējam vai pagaidu iestādei noregulējamās iestādes akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;

4) nodot citai komercsabiedrībai ar tās piekrišanu noregulējamās iestādes finanšu instrumentus, tiesības, aktīvus vai saistības;

5) samazināt vai dzēst noregulējamās iestādes iekšēji rekapitalizējamo saistību pamatsummu vai nesamaksāto summu, kas izriet no šīm saistībām;

6) konvertēt noregulējamās iestādes iekšēji rekapitalizējamās saistības akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos iestādē, finanšu sabiedrībā, attiecīgajā mātes sabiedrībā vai pagaidu iestādē, kurai tiek nodoti iestādes vai finanšu sabiedrības aktīvi, tiesības vai saistības;

7) dzēst noregulējamās iestādes emitētos parāda instrumentus, izņemot nodrošinātās saistības šajā likumā noteiktajos gadījumos;

8) samazināt, tostarp samazināt līdz nullei, noregulējamās iestādes akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu nominālo vērtību un dzēst šādas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;

9) likt noregulējamai iestādei vai attiecīgajai mātes sabiedrībai palielināt pamatkapitālu, tai skaitā emitēt jaunas akcijas vai citus kapitāla instrumentus, tostarp priekšrocību akcijas un ar nosacījumiem konvertējamus instrumentus;

10) grozīt noregulējamās iestādes iekšēji rekapitalizējamo saistību izpildes termiņu, grozīt par uzņemtajām saistībām maksājamo procentu likmi, summu un samaksas kārtību. Tas neattiecas uz nodrošinātajām saistībām;

11) slēgt un izbeigt finanšu līgumus vai atvasināto instrumentu līgumus;

12) atcelt noregulējamās iestādes padomes vai valdes locekļus un iecelt jaunus locekļus.

(2) Latvijas Banka, piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma tiesības, var neievērot un tai nav saistošas citos normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz finanšu instrumentu, tiesību, aktīvu vai saistību nodošanas kārtību, tai skaitā nepieciešamību saņemt noregulējamās iestādes akcionāru vai to personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, kā arī kreditoru vai trešās personas piekrišanu un prasību par iepriekšēju trešās personas informēšanu. Minētais atbrīvojums nav attiecināms uz prasībām, kuras nosaka valsts atbalsta normatīvais regulējums.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētās tiesības nav piemērojamas iestādei vai finanšu sabiedrībai juridiskās formas dēļ, Latvijas Banka šādām iestādēm vai sabiedrībām piemēro līdzvērtīgas tiesības un šādu iestāžu un sabiedrību akcionāriem vai tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, kā arī kreditoriem un līgumslēdzēju pusēm (darījumu partneriem) — šajā likumā paredzētos aizsardzības pasākumus.

86.pants. (1) Papildus šā likuma 85.pantā noteiktajām tiesībām Latvijas Bankai ir šādas tiesības:

1) noteikt, ka nodošana piemērojama bez kādām saistībām vai apgrūtinājumiem, kas ietekmē nododamos finanšu instrumentus, tiesības, aktīvus vai saistības;

2) atcelt tiesības papildus iegādāties akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;

3) pieprasīt, lai izslēdz iestādes vērtspapīrus no regulētā tirgus vai aptur to tirdzniecību, kā noteikts Finanšu instrumentu tirgus likumā;

4) nodrošināt, lai nodoto finanšu instrumentu, tiesību, aktīvu vai saistību saņēmējam ir noregulējamās iestādes tiesības un pienākumi;

5) pieprasīt, lai noregulējamā iestāde un akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu, finanšu instrumentu, tiesību, aktīvu vai saistību saņēmējs savstarpēji apmainās ar informāciju un sniedz palīdzību;

6) atcelt vai grozīt tāda līguma noteikumus, kurā noregulējamā iestāde ir puse, vai aizstāt līgumā finanšu instrumentu, tiesību, aktīvu vai saistību saņēmēju kā pusi.

(2) Noregulējuma tiesības tiek īstenotas, nodrošinot noregulējamās iestādes noslēgto līgumu un to saistību nepārtrauktību, kuras pāriet uz saņēmēju. Minētais neskar noregulējamās iestādes darbinieku tiesības uzteikt darba līgumu un citas no noregulējamās iestādes noslēgtajiem līgumiem izrietošās pušu tiesības.

87.pants. (1) Latvijas Bankai ir tiesības uzdot noregulējamai iestādei vai jebkurai no minētās noregulējamās iestādes grupas sabiedrībai sniegt vai nodrošināt pakalpojumus, kas ir nepieciešami, lai tiesību, aktīvu vai saistību saņēmējs varētu efektīvi izmantot tam nodotās tiesības un pārvaldīt finanšu instrumentus, aktīvus vai saistības. Noregulējamā iestāde sniedz vai nodrošina pakalpojumus atbilstoši līgumiem, kurus tā ir noslēgusi līdz noregulējuma veikšanai vai, ja līgumu nav vai tie vairs nav spēkā, atbilstoši godīgai darījumu praksei.

(2) Ja citas dalībvalsts noregulējuma iestāde ir izmantojusi šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības attiecībā uz citā dalībvalstī reģistrētu noregulējamo iestādi vai tās grupas attiecīgo sabiedrību, kas atrodas Latvijas Republikā, Latvijas Bankai ir tiesības nodrošināt citas dalībvalsts noregulējuma iestādes pieņemtā lēmuma izpildi.

(3) Šā panta pirmā daļa piemērojama arī noregulējamās iestādes vai tās grupas sabiedrības maksātnespējas procesā.

88.pants. (1) Ja, nododot akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības, nodod arī aktīvus, kas atrodas citā dalībvalstī, vai tiesības vai saistības, kurām piemērojami citas dalībvalsts normatīvie akti, par nodošanas valsti uzskatāma attiecīgā cita dalībvalsts un nodošanai piemērojami tās dalībvalsts normatīvie akti.

(2) Latvijas Banka sniedz atbalstu citas dalībvalsts noregulējuma iestādei attiecībā uz to akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību nodošanu, uz kurām ir attiecināmi Latvijas Republikas normatīvie akti.

(3) Akcionāriem vai tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, kreditoriem un trešajām personām, uz kurām attiecināma akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību nodošana, nav tiesību prasīt nodošanas atlikšanu.

(4) Ja citas dalībvalsts noregulējuma iestāde īsteno norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības uz instrumentiem vai saistībām, tostarp uz saistībām pret kreditoriem, kuras reglamentē Latvijas Republikas normatīvie akti, Latvijas Banka nodrošina, ka šo iekšēji rekapitalizējamo saistību vai instrumentu pamatsumma tiek samazināta vai saistības vai instrumenti tiek konvertēti atbilstoši citas dalībvalsts noregulējuma iestādes īstenotajām norakstīšanas vai konvertēšanas tiesībām.

(5) Kreditori, uz kuriem attiecas šā panta ceturtajā daļā minēto norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību īstenošana, ko veic citas dalībvalsts noregulējuma iestāde, var apstrīdēt vai pārsūdzēt instrumenta vai saistību pamatsummas samazināšanu vai konvertēšanu atbilstoši citas dalībvalsts normatīvajiem aktiem.

(6) Ja norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības īsteno Latvijas Banka attiecībā uz instrumentiem vai saistībām, tostarp uz saistībām pret kreditoriem, kuras reglamentē citas dalībvalsts normatīvie akti, kreditoriem ir tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt instrumentu vai saistību pamatsummas samazināšanu vai konvertēšanu saskaņā ar šā likuma 131. pantu.

(7) Ja saskaņā ar šā panta pirmo daļu par nodošanas valsti uzskatāma Latvijas Republika vai uz to attiecināmi Latvijas Republikas normatīvie akti:

1) akcionāriem, kreditoriem un trešām personām ir tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt šā panta pirmajā daļā minēto akciju, citu īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību nodošanu saskaņā ar šā likuma 131. pantu;

2) aktīvu, tiesību vai saistību daļējai nodošanai piemērojami šā likuma XV nodaļā noteiktie aizsardzības pasākumi.

89.pants. (1) Ja Latvijas Bankas piemērotā noregulējuma darbība ir vērsta uz ārvalstī esošiem noregulējamās iestādes aktīviem vai akcijām, vai citiem īpašumtiesību instrumentiem, tiesībām vai saistībām, kurām ir piemērojami ārvalsts normatīvie akti, Latvijas Banka var pieprasīt, lai:

1) persona, kas pārvalda noregulējamās iestādes aktīvus, akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, saistības un īsteno tiesības, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nodošana, norakstīšana, konvertēšana un citas noregulējuma darbības tiek īstenotas;

2) personai, kas pārvalda noregulējamās iestādes aktīvus, akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, saistības un īsteno tiesības, ir pienākums turēt akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus vai saistības un īstenot tiesības vai uzņemties atbildību par saistībām līdz brīdim, kad tiek īstenota nodošana, norakstīšana, konvertēšana vai cita noregulējuma darbība;

3) personai, kas pārvalda noregulējamās iestādes aktīvus, akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, saistības un īsteno tiesības, sedz tās pamatotus izdevumus šīs daļas 1. un 2.punktā noteikto darbību veikšanai atbilstoši šā likuma 43.panta piektajai daļai.

(2) Ja Latvijas Banka novērtē, ka, neraugoties uz visiem vajadzīgajiem pasākumiem, ko ir veikusi persona, nav paredzams, ka nodošanu vai konvertēšanu būs iespējams piemērot attiecībā uz īpašumu, kas atrodas ārvalstī, vai konkrētām akcijām, citiem īpašumtiesību instrumentiem, tiesībām vai saistībām saskaņā ar ārvalsts normatīvajiem aktiem, Latvijas Banka neveic nodošanu, norakstīšanu, konvertēšanu vai citas noregulējuma darbības, tai skaitā gadījumos, kad Latvijas Banka jau ir pieņēmusi lēmumu par attiecīgo akciju, citu īpašumtiesību instrumentu, tiesību vai saistību nodošanu, konvertēšanu vai darbību.

90.pants. (1) Krīzes novēršanas pasākums un krīzes vadības pasākums, kas ir veikts attiecībā uz iestādi vai finanšu sabiedrību saskaņā ar šo likumu, un jebkurš notikums, kas ir tieši saistīts ar šāda pasākuma piemērošanu, saskaņā ar iestādes vai finanšu sabiedrības noslēgtu līgumu nav uzskatāms par izpildes notikumu Kvalificētajiem finanšu darījumiem piemērojamā izslēdzošā ieskaita likuma izpratnē, finanšu nodrošinājumu reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē vai par maksātnespējas procedūru norēķinu galīguma maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē ar nosacījumu, ka joprojām tiek pildītas būtiskās saistības saskaņā ar līgumu, tai skaitā maksājumu veikšanas un maksājumu izpildes saistības, kā arī tiek sniegts nodrošinājums. Minētais attiecas arī uz šādu iestādes vai finanšu sabiedrības meitas iestādes vai finanšu sabiedrības noslēgtajiem līgumiem, ja tajos ir paredzēts, ka saistības garantē mātes iestāde vai finanšu sabiedrība, vai jebkura grupas iestāde vai finanšu sabiedrība, vai uz citu grupas iestāžu vai finanšu sabiedrību noslēgtajiem līgumiem, ja tajos ir iekļauti noteikumi par pārējo grupas sabiedrību atbildību.

(2) Ja Latvijas Banka ir atzinusi ārvalsts noregulējuma procedūras, šā panta piemērošanas nolūkā tās uzskatāmas par krīzes vadības pasākumu.

(3) Krīzes novēršanas pasākums, saistību apturēšana saskaņā ar šā likuma 40.1 panta nosacījumiem vai krīzes vadības pasākums, kā arī jebkurš notikums, kas ir tieši saistīts ar šāda pasākuma piemērošanu, nav pamats, lai:

1) īstenotu jebkādas līguma izbeigšanas, apturēšanas, grozīšanas, izslēdzošā ieskaita vai savstarpējas dzēšanas tiesības, tai skaitā attiecībā uz līgumiem, kurus noslēgusi meitas sabiedrība vai finanšu sabiedrība un kuru izpildi garantē vai kuru izpildē finansiāli piedalās grupas sabiedrība;

2) iegūtu īpašumā, pārņemtu kontrolē iesaistītās iestādes vai finanšu sabiedrības, vai tās grupas sabiedrības īpašumu vai prasītu tam nodrošinājumu;

3) ietekmētu no iestādes vai finanšu sabiedrības noslēgtajiem līgumiem izrietošās tiesības, ja joprojām tiek pildītas no līgumiem izrietošās būtiskās saistības, tai skaitā maksājumu veikšanas un maksājumu izpildes saistības, kā arī tiek sniegts nodrošinājums.

(4) Šā panta trešajā daļā minētās darbības var veikt, ja to veikšanas pamatojums rodas sakarā ar notikumu, kurš nav krīzes novēršanas pasākums, krīzes vadības pasākums vai jebkurš notikums, kas ir tieši saistīts ar šādu pasākumu piemērošanu.

(5) Saistību izpildes apturēšana vai ierobežošana nav uzskatāma par līgumsaistību neizpildi šā panta un 93. panta pirmās daļas piemērošanas nolūkā.

91.pants. (1) Latvijas Bankai ir tiesības jebkuru maksājumu saistību izpildi saskaņā ar jebkuru līgumu, kurā noregulējamā iestāde ir puse, apturēt no dienas, kad paziņojums par apturēšanu publicēts, līdz nākamās darbdienas pusnaktij. Ja maksājuma vai piegādes saistības izpildes termiņš ir iestājies apturēšanas periodā, maksājuma vai piegādes saistību izpilda nekavējoties pēc apturēšanas perioda beigām.

(2) Ja noregulējamās iestādes maksājuma saistības atbilstoši līgumam ir apturētas, arī noregulējamās iestādes darījuma pušu maksājuma vai piegādes saistības atbilstoši minētajam līgumam aptur uz tādu pašu laikposmu.

(3) Šajā pantā noteiktās tiesības nav piemērojamas:

1) likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" noteiktajām sistēmām un sistēmu operatoriem;

2) Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzītiem ārvalstu autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem;

3) centrālajām bankām.

(4) Latvijas Banka ņem vērā šajā pantā noteikto tiesību īstenošanas iespējamo ietekmi uz finanšu tirgu stabilu darbību.

(5) Latvijas Banka, nosakot šajā pantā minēto tiesību īstenošanas jomu, ņem vērā katra konkrētā gadījuma apstākļus un izvērtē, cik pamatoti ir paplašināt apturēšanu, lai piemērotu to arī atbilstīgiem noguldījumiem, īpaši fizisko personu, mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu segtajiem noguldījumiem. Ja pilnvaras apturēt maksājuma vai piegādes saistības tiek īstenotas attiecībā uz atbilstīgajiem noguldījumiem, Latvijas Banka nodrošina noguldītājiem dienā pienācīgas noguldījuma summas pieejamību.

92.pants. (1) Latvijas Bankai ir tiesības ierobežot noregulējamās iestādes nodrošināto kreditoru nodrošinājuma izmantošanas tiesību izpildi attiecībā uz jebkuriem noregulējamās iestādes aktīviem no paziņojuma par apturēšanu publicēšanas dienas līdz nākamās darbdienas pusnaktij.

(2) Latvijas Banka nav tiesīga īstenot šā panta pirmajā daļā minētās tiesības attiecībā uz likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" noteikto sistēmu vai sistēmu operatoru nodrošinājuma tiesībām, Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzītiem ārvalstu autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem un dalībvalsts centrālās bankas prasījumiem saistībā ar aktīviem, ko noregulējamā iestāde ir ieķīlājusi vai sniegusi kā finanšu nodrošinājumu.

(3) Latvijas Banka ņem vērā šajā pantā noteikto tiesību īstenošanas iespējamo ietekmi uz finanšu tirgu stabilu darbību.

93.pants. (1) Latvijas Bankai ir tiesības līgumslēdzējai pusei (darījuma partnerim), kas ir noslēgusi jebkāda veida līgumu ar noregulējamo iestādi, uz laiku apturēt līguma uzteikuma tiesības no paziņojuma par apturēšanu publicēšanas dienas līdz nākamās darbdienas pusnaktij.

(2) Latvijas Bankai ir tiesības tai līgumslēdzējai pusei (darījuma partnerim), kas ir noslēgusi jebkāda veida līgumu ar noregulējamās iestādes meitas sabiedrību, uz laiku apturēt līguma uzteikšanas tiesības, ja:

1) noregulējamā iestāde ir izsniegusi garantiju līgumā noteikto meitas sabiedrības saistību izpildei;

2) līguma uzteikuma pamats ir vienīgi noregulējamās iestādes maksātnespējas procesa lietas ierosināšana vai finansiālais stāvoklis;

3) Latvijas Banka ir pieņēmusi lēmumu vai var pieņemt lēmumu attiecībā uz noregulējamo iestādi par tās aktīvu un saistību nodošanu ieguvējam, tā vai nu paredz līgumā visu meitas sabiedrību aktīvu un saistību nodošanu un ieguvējs tos ir pieņēmis, vai arī citā veidā nodrošina atbilstošu šādu aktīvu un saistību aizsardzību.

(3) Šā panta otrajā daļā noteiktās tiesības var īstenot no paziņojuma publicēšanas dienas līdz nākamās darbdienas pusnaktij.

(4) Apturēšanu uz laiku saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu nepiemēro likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" noteiktajām sistēmām vai sistēmu operatoriem, Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzītiem ārvalstu autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem un dalībvalstu centrālajām bankām.

(5) Ja Latvijas Banka paziņo, ka tiesības un saistības, kas izriet no līguma, nav nodotas ieguvējam vai tās nav norakstāmas vai konvertējamas, piemērojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, personai ir tiesības īstenot līgumā noteiktās uzteikuma tiesības pirms šajā pantā minētā apturēšanas termiņa beigām.

(6) Ja Latvijas Banka ir apturējusi līguma uzteikuma tiesības un nav sniegusi šā panta piektajā daļā noteikto paziņojumu, iestājoties apturēšanas beigu termiņam, uzteikuma tiesības var īstenot šādi:

1) ja tiesības un saistības, kas izriet no līguma, ir nodotas ieguvējam, līgumslēdzēja puse (darījuma partneris) var izmantot uzteikuma tiesības saskaņā ar attiecīgā līguma noteikumiem, ja līguma uzteikuma pamats izriet no ieguvēja rīcības;

2) ja tiesības un saistības, kas izriet no līguma, paliek noregulējamai iestādei un Latvijas Banka tām nav piemērojusi iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, līgumslēdzēja puse (darījuma partneris) var īstenot uzteikuma tiesības saskaņā ar attiecīgā līguma noteikumiem.

(7) Latvijas Banka ņem vērā šajā pantā noteikto tiesību īstenošanas iespējamo ietekmi uz finanšu tirgu stabilu darbību.

(8) (Izslēgta ar 30.09.2021. likumu)

93.1 pants. (1) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība veic detalizētu uzskaiti par finanšu līgumiem. Latvijas Banka ir tiesīga lūgt, lai Latvijas Centrālais depozitārijs tai sniedz šajā pantā minēto tiesību piemērošanai nepieciešamo informāciju atbilstoši Regulas Nr. 648/2012 81. pantam.

(2) Iestāde vai finanšu sabiedrība, noslēdzot jaunus finanšu līgumus vai būtiski grozot jau noslēgto finanšu līgumu noteikumus, kuru tiesību normas izriet no ārvalsts tiesību aktiem, iekļauj tajos noteikumus, saskaņā ar kuriem līgumslēdzēja puse atzīst, ka uz finanšu līgumu var attiekties Latvijas Bankas tiesības apturēt vai ierobežot tiesības un saistības saskaņā ar šā likuma 40.1, 91., 92. un 93. pantu, un atzīst, ka tai ir saistošs Latvijas Bankas saskaņā ar šo likumu veiktais krīzes novēršanas pasākums un krīzes vadības pasākums.

(3) Noslēdzot finanšu līgumus saskaņā ar šā panta otro daļu, Eiropas Savienības mātes sabiedrības nodrošina, ka to ārvalstu meitas sabiedrības finanšu līgumos, kas noslēgti ar darījuma partneriem, ir iekļauts attiecīgs noteikums, lai izslēgtu to, ka Latvijas Bankas tiesību īstenošana attiecībā uz Eiropas Savienības mātes sabiedrības tiesību un pienākumu apturēšanu vai ierobežošanu tiek uzskatīta par atbilstošu pamatu pirmstermiņa izbeigšanas, apturēšanas, grozīšanas, savstarpēja ieskaita un savstarpējas dzēšanas tiesību īstenošanai vai nodrošinājuma tiesību īstenošanai saistībā ar noslēgtajiem līgumiem.

(4) Šā panta trešajā daļā noteiktā prasība attiecas uz ārvalstu meitas sabiedrībām, kuras ir iestādes (vai kuras būtu ieguldījumu brokeru sabiedrības, ja to galvenais birojs atrastos attiecīgajā dalībvalstī) vai finanšu iestādes.

(5) Ja iestādei vai finanšu sabiedrībai bija pienākums nodrošināt šā panta otrās daļas prasību izpildi, bet tas netika izdarīts, Latvijas Banka ir tiesīga apturēt vai ierobežot iestādes vai finanšu sabiedrības tiesības un saistības saskaņā ar šā likuma 40.1, 90., 91., 92. un 93. pantu.

94.pants. Latvijas Banka, lai veiktu noregulējuma darbību, ir tiesīga, ieceļot pilnvarnieku, pārņemt noregulējamo iestādi savā kontrolē tā, lai pārvaldītu noregulējamo iestādi ar visu noregulējamās iestādes akcionāru sapulces, padomes un valdes pilnvarām, veiktu tās darbību un sniegtu pakalpojumus, kā arī pārvaldītu un rīkotos ar noregulējamās iestādes aktīviem un mantu. Laikā, kad ir iecelts pilnvarnieks, noregulējamās iestādes akcionāriem vai tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, nav balsstiesību, kas izriet no noregulējamās iestādes akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem.

XV nodaļaAizsardzības pasākumi

95.pants. (1) Piemērojot vienu vai vairākas noregulējuma darbības, izņemot šā panta otrajā daļā minēto instrumentu, akcionāri, tās personas, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un tie kreditori, kuru prasījumi nav nodoti, saņem atlīdzību par saviem prasījumiem vismaz tādā apmērā, kādā viņi būtu saņēmuši, ja noregulējamai iestādei tiktu piemērota maksātnespēja tieši pirms nodošanas.

(2) Ja Latvijas Banka piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, akcionāriem, tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un tiem kreditoriem, kuru prasījumi ir norakstīti vai konvertēti kapitālā, instrumenta piemērošana nedrīkst radīt lielākus zaudējumus kā tad, ja noregulējamai iestādei tiktu piemērota maksātnespējas procedūra tieši pirms norakstīšanas vai konvertēšanas.

96.pants. (1) Lai novērtētu, vai akcionāriem, tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un kreditoriem būtu piemēroti labvēlīgāki nosacījumi, ja noregulējuma darbības veikšanas vietā būtu uzsākta maksātnespēja, vērtētājs nekavējoties pēc noregulējuma darbības veikšanas izdara vērtēšanu, kurā nosaka:

1) kādi nosacījumi būtu piemēroti akcionāriem, tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un kreditoriem, ja noregulējamā iestāde, attiecībā uz kuru veikta noregulējuma darbība, būtu sākusi maksātnespējas procedūru laikā, kad saskaņā ar šo likumu tika pieņemts lēmums par noregulējuma darbības piemērošanu;

2) kādi nosacījumi faktiski ir īstenoti attiecībā uz akcionāriem, tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un kreditoriem noregulējamās iestādes noregulēšanā;

3) vai šā panta 1. un 2.punktā minēto nosacījumu piemērošanas sekas ir atšķirīgas.

(2) Vērtētājs vērtēšanas procesā ņem vērā pieņēmumu par to, ka noregulējamā iestāde būtu uzsākusi maksātnespējas procesu laikā, kad saskaņā ar šo likumu tika pieņemts lēmums par noregulējuma darbības piemērošanu, un ka noregulējuma darbība netika veikta.

97.pants. Ja novērtējumā par to, vai akcionāriem, personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un kreditoriem būtu piemēroti labvēlīgāki nosacījumi, ja būtu uzsākta maksātnespējas procedūra, ir konstatēts, ka jebkurš akcionārs, tā persona, kurai pieder citi īpašumtiesību instrumenti, kreditors vai noguldījumu garantiju fonds ir cietis lielākus zaudējumus, nekā būtu cietis maksātnespējas uzsākšanas gadījumā, tiem ir tiesības uz atlīdzības izmaksu no noregulējuma fonda.

98.pants. (1) Ja Latvijas Banka pati vai no pagaidu iestādes, vai, izmantojot noregulējuma instrumentu, nodod citai sabiedrībai aktīvu pārvaldes sabiedrības daļu, bet ne visus noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības vai saistības vai ja Latvijas Banka atceļ vai groza tāda līguma noteikumus, kurā noregulējamā iestāde ir puse, vai rīkojas tās vārdā, Latvijas Banka nodrošina šajā likumā noteiktos aizsardzības pasākumus un piemēro šā likuma 90., 91., 92. un 93.panta ierobežojumus šādiem vienošanās veidiem:

1) nodrošinājumam, uz kura pamata līgumslēdzējai pusei (darījuma partnerim) ir faktiska vai iespējama interese par aktīviem vai tiesībām, uz kurām attiecas nodošana, neatkarīgi no tā, vai šī interese ir nodrošināta ar konkrētiem aktīviem vai tiesībām, vai ar procentu maksājumiem, vai līdzīgu nosacījumu;

2) līgumiem par finanšu nodrošinājumu ar īpašumtiesību pāreju, ar kuriem nodrošinājums, kas nostiprina vai garantē noteiktu pienākumu izpildi, tiek sniegts ar pilnīgu aktīvu īpašumtiesību nodošanu no nodrošinājuma devēja nodrošinājuma ņēmējam, turklāt nodrošinājuma ņēmējam ir pienākums nodot aktīvus, ja tiek izpildīti minētie līgumā noteiktie pienākumi;

3) savstarpējās dzēšanas līgumiem;

4) izslēdzošā ieskaita līgumiem;

5) segtajām obligācijām;

6) strukturēto finansējumu līgumiem, kurus izmanto riska ierobežošanas nolūkā, kuri veido nodrošinājuma portfeļa neatņemamu daļu un kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem attiecībā uz finanšu instrumentiem tiek nodrošināti līdzīgā veidā kā segtās obligācijas. Šie līgumi ietver to, ka nodrošinājumu piešķir un uztur līgumslēdzēja puse (darījuma partneris) vai pilnvarotais pārstāvis.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto aizsardzību piemēro neatkarīgi no iesaistīto līgumslēdzēju pušu skaita un no tā, vai:

1) vienošanās noslēgta līguma, trasta vai citā tiesiskajā formā, ja normatīvie akti paredz šādu vienošanās iespēju;

2) vienošanos pilnībā vai daļēji regulē citu dalībvalstu vai ārvalsts tiesību akti un citu dalībvalstu vai ārvalsts tiesību akti ļauj noslēgt šādu vienošanos.

99.pants. (1) Nododot līgumus par finanšu nodrošinājumu ar īpašumtiesību pāreju, saistību savstarpējo dzēšanu un izslēdzošā ieskaita līgumus, Latvijas Banka nodrošina, ka tiek nodotas visas ar minētajiem noregulējamās iestādes un citu personu noslēgtajiem līgumiem aizsargātās tiesības un pienākumi, kā arī neveic ar minētajiem līgumiem aizsargāto tiesību un saistību grozīšanu vai izbeigšanu, izmantojot šajā likumā Latvijas Bankai noteiktās noregulējuma tiesības.

(2) Tiesības un saistības uzskata par aizsargātām, ja līgumslēdzējas puses ir tiesīgas veikt šo tiesību un saistību savstarpējo dzēšanu vai izslēdzošo ieskaitu.

(3) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam Latvijas Banka, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu segto noguldījumu pieejamību, var:

1) nodot segtos noguldījumus, kuri ietilpst šā panta pirmajā daļā minēto līgumu priekšmetā, nenododot citus aktīvus, tiesības vai saistības, kas ir tā paša līguma priekšmets;

2) nodot, grozīt vai realizēt šos aktīvus, tiesības vai saistības, nenododot segtos noguldījumus.

100.pants. (1) Veicot šā likuma 98.pantā minētās darbības, Latvijas Banka:

1) nodod tādus aktīvus, ar kuriem ir nodrošinātas saistības, ja vien nodod arī minētās saistības un ienākumus, kas gūti no nodrošinājuma;

2) nenodod nodrošinātās saistības, ja vien nenodod arī ienākumus, kas gūti no nodrošinājuma;

3) nenodod ienākumus no nodrošinājuma, ja vien nenodod arī nodrošinātās saistības;

4) negroza vai neizbeidz nodrošinājuma līgumus, ja grozīšanas vai izbeigšanas dēļ saistības vairs nebūtu nodrošinātas.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam Latvijas Banka, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu segto noguldījumu pieejamību, var:

1) nodot segtos noguldījumus, kuri ietilpst šā panta pirmajā daļā minēto līgumu priekšmetā, nenododot citus aktīvus, tiesības vai saistības, kas ir tā paša līguma priekšmets;

2) nodot vai citādā veidā atsavināt šos aktīvus, tiesības vai saistības, kā arī grozīt tiesības vai saistības, nenododot segtos noguldījumus.

101.pants. (1) Nododot strukturētā finansējuma līgumus, Latvijas Banka:

1) nodod visus tādus aktīvus, tiesības un saistības, kas ietilpst strukturētā finansējuma līgumu priekšmetā, tai skaitā tās šā likuma 98.panta pirmās daļas 5. un 6.punktā minētās vienošanās, kurās noregulējamā iestāde ir viena no pusēm;

2) negroza vai neizbeidz līgumus, kuros noregulējamā iestāde ir viena no pusēm.

(2) Izņēmuma gadījumos Latvijas Banka, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu segto noguldījumu pieejamību, ir tiesīga:

1) nodot segtos noguldījumus, kuri ietilpst šā panta pirmajā daļā minēto līgumu priekšmetā, nenododot citus aktīvus, tiesības vai saistības, kas ir tā paša līguma priekšmets;

2) nodot vai citādā veidā atsavināt šos aktīvus, tiesības vai saistības, kā arī grozīt tiesības vai saistības, nenododot segtos noguldījumus.

102.pants. (1) Noregulējuma instrumenta piemērošana neietekmē maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu darbību, ja Latvijas Banka:

1) nodod dažus, bet ne visus noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības vai saistības citai komercsabiedrībai;

2) izmanto tai paredzētās tiesības atcelt vai grozīt tāda līguma noteikumus, kurā noregulējamā iestāde ir viena no pusēm, vai aizvietot pusi, kura ir ieguvējs.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās darbības neietekmē pārveduma rīkojumu un ieskaita izpildi, līdzekļu, vērtspapīru vai kredīta izmantošanu, kā arī nodrošinājuma aizsardzību.

(3) Piemērojot šā panta prasības, Latvijas Banka nodrošina, ka šā likuma 92.pantā noteiktos ierobežojumus nosaka visām grupas sabiedrībām, kurām veic noregulējuma darbību.

XVI nodaļaInformācijas sniegšanas pienākums un ierobežotas pieejamības informācija

103.pants. (1) Iestādes vai finanšu sabiedrības valde informē Latvijas Banku, ja uzskata, ka iestāde vai finanšu sabiedrība ir finanšu grūtībās vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās.

(2) Ja Latvijas Banka konstatē, ka iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst šā likuma 39.panta trešajā daļā minētajiem nosacījumiem, Latvijas Banka nekavējoties dara to zināmu:

1) iestādes vai finanšu sabiedrības vai iestādes vai finanšu sabiedrības filiāļu noregulējuma un uzraudzības institūcijām;

2) (izslēgts no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 4. punktu);

3) grupas līmeņa noregulējuma iestādei;

4) Finanšu ministrijai;

5) konsolidētās uzraudzības institūcijai, ja iestādei vai finanšu sabiedrībai tiek veikta konsolidētā uzraudzība;

6) Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai.

104.pants. (1) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par noregulējuma darbības piemērošanu (turpmāk — noregulējuma lēmums), Latvijas Banka par minēto lēmumu nosūta paziņojumu:

1) noregulējamās iestādes un tās filiāļu uzraudzības institūcijām;

2) (izslēgts no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 4. punktu);

3) grupas līmeņa noregulējuma iestādei;

4) Finanšu ministrijai;

5) konsolidētās uzraudzības institūcijai, ja noregulējamai iestādei tiek veikta konsolidētā uzraudzība;

6) Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai;

7) Eiropas Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un Eiropas Banku iestādei;

8) likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" noteiktajiem sistēmu operatoriem.

(2) Latvijas Banka publicē savā tīmekļvietnē un nosūta Eiropas Banku iestādei publicēšanai Eiropas Banku iestādes tīmekļvietnē informāciju par pieņemtajiem noregulējuma lēmumiem. Latvijas Banka nosūta minēto informāciju oficiālajai obligātās informācijas glabāšanas sistēmai Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, ja noregulējamās iestādes akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus ir atļauts tirgot regulētā tirgū, vai noregulējamās iestādes akcionāriem un zināmajiem kreditoriem, ja akcijas, īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus nav atļauts tirgot regulētā tirgū.

105.pants. (1) Par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma tāda ar darbības atjaunošanas plāniem, noregulējuma plāniem, novērtēšanas rezultātiem, noregulējumu, noregulējuma darbībām, tai skaitā noregulējuma procedūru un noregulējuma instrumentu piemērošanu saistīta informācija, kuru sniedz vai saņem:

1) Latvijas Banka;

2) Finanšu ministrija;

3) īpašie vadītāji vai pilnvarnieki, kas iecelti saskaņā ar likumu;

4) noregulējamās iestādes aktīvu, saistību, tiesību, akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu saņēmēji vai potenciālie saņēmēji;

5) zvērināti revidenti, padomnieki, vērtētāji un citas personas, kuras tieši vai pastarpināti sadarbojušās ar Latvijas Banku;

6) (izslēgts no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 4. punktu);

7) citas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, kas iesaistītas noregulējuma procesā;

8) pagaidu iestāde vai aktīvu pārvaldes sabiedrība;

9) personas, kas sniedz vai ir sniegušas pakalpojumus šajā pantā minētajām personām, kā arī minēto juridisko personu padomes un valdes locekļi vai darbinieki, kas informāciju saņēmuši savu darba vai profesionālo pienākumu izpildei.

(2) Ierobežotas pieejamības informācija nav izpaužama citām personām citādi kā vien pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt konkrētu iestādi vai finanšu sabiedrību, izņemot gadījumus, kad šo informāciju drīkst izpaust saskaņā ar likumu.

(3) Klasificējot informāciju kā ierobežotas pieejamības informāciju, tiek vērtētas sekas, ko šādas informācijas izpaušana varētu radīt sabiedrības interesēm saistībā ar finanšu, monetāro un ekonomikas politiku un fizisko un juridisko personu komercdarbības interesēm, kā arī izvērtē pārbaužu un revīziju veikšanas nepieciešamību un mērķi, īpaši sekas, ko radītu darbības atjaunošanas plānu, noregulējuma plānu un novērtēšanas rezultātu izpaušana.

(4) Latvijas Banka, Finanšu ministrija, citas noregulējumā un noregulējuma darbībā iesaistītās tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes, pagaidu iestāde vai aktīvu pārvaldes sabiedrība iekšējos normatīvajos aktos ietver aizliegumu izpaust ierobežotas pieejamības informāciju un nodrošina, ka pieeja šai informācijai ir tikai personām, kuras ir tieši iesaistītas noregulējuma procesā. Minētie tiesību subjekti nodrošina arī to, ka attiecīgās personas ir informētas par aizliegumu izpaust ierobežotas pieejamības informāciju.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētās personas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir sodāmas par šā panta pirmajā daļā noteiktās ierobežotas pieejamības informācijas (neizpaužamu ziņu) izpaušanu.

(6) Šā panta pirmās daļas noteikumi neierobežo tajā minēto iestāžu vai juridisko personu darbiniekus vai bijušos darbiniekus darba vai profesionālo pienākumu izpildes nolūkā savstarpēji apmainīties ar informāciju šo iestāžu ietvaros, kā arī Latvijas Banku atbilstoši tās kompetencei apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar citu dalībvalstu noregulējuma iestādēm, uzraudzības institūcijām, kompetentajām ministrijām, centrālajām bankām, noguldījumu garantiju sistēmām, valsts iestādēm, kas atbild par maksātnespējas procedūru attiecīgajā dalībvalstī, Eiropas Banku iestādi vai atbilstošām ārvalstu iestādēm, kuras attiecīgajā ārvalstī ir atbildīgas par noregulējuma īstenošanu.

XVII nodaļaPārrobežu grupas noregulējums

106.pants. Saskaņā ar šo likumu pieņemot lēmumus vai veicot tādas darbības un pasākumus, kas var ietekmēt vēl vienu vai vairākas citas dalībvalstis, Latvijas Banka ievēro šādas vispārējās prasības un principus:

1) lēmumu pieņemšanas efektivitāte un noregulējuma izmaksu samazināšana;

2) savlaicīga rīcība un, ja nepieciešams, rīcība steidzamības kārtībā;

3) savstarpēja sadarbība, lai nodrošinātu, ka lēmumi tiek pieņemti un pasākumi tiek veikti koordinēti un efektīvi;

4) katras dalībvalsts noregulējuma iestāžu lomas un pienākumu skaidra definēšana;

5) to dalībvalstu interešu pienācīga apsvēršana, kurās dalībvalsts mātes sabiedrības un dalībvalsts meitas sabiedrības veic komercdarbību, un it īpaši jebkura lēmuma, darbības vai bezdarbības ietekme uz minēto dalībvalstu finanšu stabilitāti, fiskālajiem resursiem, noregulējuma fondu, noguldījumu garantiju sistēmu vai ieguldītāju aizsardzības sistēmu;

6) to dalībvalstu interešu pienācīga apsvēršana, kurās nozīmīgas filiāles veic komercdarbību, it īpaši jebkura lēmuma, darbības vai bezdarbības ietekme uz minēto dalībvalstu finanšu stabilitāti;

7) pienācīga mērķu apsvēršana, līdzsvarojot dažādu iesaistīto dalībvalstu intereses un izvairoties no dalībvalstu interešu neievērošanas vai aizstāvības;

8) pienākums saskaņā ar šo likumu pirms lēmuma pieņemšanas vai pasākuma īstenošanas apspriesties ar noregulējuma vai uzraudzības institūciju ietver vismaz pienākumu apspriesties par tādiem ierosinātā lēmuma vai pasākuma elementiem, kuri, iespējams, ietekmē vai ietekmētu dalībvalsts mātes sabiedrību, meitas sabiedrību vai filiāli, un par tiem ierosinātā lēmuma vai pasākuma elementiem, kuriem ir vai varētu būt ietekme uz tās dalībvalsts finanšu stabilitāti, kurā dalībvalsts mātes sabiedrība, meitas sabiedrība vai filiāle veic komercdarbību vai ir reģistrēta;

9) veicot noregulējuma darbības, ņem vērā un izpilda noregulējuma plānus, ja vien, ievērojot lietas apstākļus, neuzskata, ka noregulējuma mērķi tiks sasniegti efektīvāk, veicot darbības, kuras nav paredzētas noregulējuma plānos;

10) izvērtē ierosinātā lēmuma vai pasākuma iespējamo ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts finanšu stabilitāti, fiskālajiem resursiem, noregulējuma fondu, noguldījumu garantiju sistēmu vai ieguldītāju aizsardzības sistēmu;

11) izpratne par to, ka sasniegt vislabāko kopējo noregulējuma izmaksu samazinājumu ir iespējams, noregulējuma un uzraudzības institūcijām savstarpēji sadarbojoties un koordinējot darbību.

107.pants. (1) Ja Latvijas Banka ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, tā nodibina noregulējuma kolēģiju, kas īsteno šajā likumā minētās tiesības noteikt minimālo pašu kapitālu un atbilstīgo saistību prasības, kā arī sadarbību un koordināciju ar ārvalstu noregulējuma iestādēm. Latvijas Banka nav pienākuma izveidot noregulējuma kolēģiju, ja ir jau nodibināta grupa vai kolēģija, kas pilda tās pašas funkcijas, veic tos pašus uzdevumus un atbilst visām šajā likumā noregulējuma kolēģijai noteiktajām prasībām.

(2) Noregulējuma kolēģija un, ja nepieciešams, iesaistītās uzraudzības institūcijas pilda šādas funkcijas:

1) apmainās ar informāciju, kas saistīta ar grupas noregulējuma plānu izstrādi, sagatavošanu un preventīvo tiesību piemērošanu grupām un grupu noregulējumu;

2) izstrādā grupas noregulējuma plānu;

3) novērtē grupas noregulējamību;

4) veic pasākumus grupas noregulējamības šķēršļu novēršanai;

5) izlemj par nepieciešamību izveidot grupas noregulējuma plānu un vienojas par minētā noregulējuma plāna piemērošanu;

6) koordinē sabiedrības informēšanu par grupas noregulējuma stratēģiju un plāniem;

7) koordinē grupas noregulējumam nepieciešamo finansēšanas mehānismu izmantošanu;

8) nosaka minimālo pašu kapitāla un atbilstošo saistību prasību grupai konsolidētā un meitas sabiedrību līmenī;

9) apspriež citus jautājumus saistībā ar grupas noregulējumu.

(3) Noregulējuma kolēģijas sastāvā ietilpst:

1) grupas līmeņa noregulējuma iestāde;

2) noregulējuma iestādes katrā dalībvalstī, kurā meitas sabiedrība, uz ko attiecas konsolidētā uzraudzība, veic komercdarbību;

3) noregulējuma iestādes dalībvalstīs, kurās vienas vai vairāku grupas sabiedrību mātes sabiedrība, kas ir šā likuma 2.panta otrās daļas 4.punktā minētā sabiedrība, veic komercdarbību;

4) noregulējuma iestādes, kuru atrašanās valsts teritorijā ir nozīmīgas filiāles;

5) konsolidētās uzraudzības institūcija un to dalībvalstu uzraudzības institūcijas, kuru noregulējuma iestāde ir noregulējuma kolēģijas locekle, kā arī dalībvalstu centrālās bankas — pēc uzraudzības institūciju uzaicinājuma;

6) kompetentās ministrijas;

7) iestādes, kas ir atbildīgas par noguldījumu garantiju sistēmu dalībvalstīs, kuru noregulējuma iestādes ir noregulējuma kolēģijas locekles;

8) Eiropas Banku iestāde (bez balsstiesībām lēmumu pieņemšanā noregulējuma kolēģijas darbības ietvaros);

9) to ārvalstu noregulējuma iestādes, kurās mātes sabiedrībai vai iestādei, kas veic komercdarbību dalībvalstīs, ir meitas sabiedrība vai nozīmīga filiāle, ja grupas līmeņa noregulējuma iestāde atzinusi, ka tām ir noteiktas informācijas neizpaušanas prasības, kas ir līdzvērtīgas šā likuma prasībām.

(4) Ja Latvijas Banka ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, tā ir noregulējuma kolēģijas priekšsēdētāja un tai ir šādas tiesības:

1) pēc iepriekšējas apspriešanās ar citām noregulējuma iestādēm izvirzīt rakstveida noteikumus un procedūras noregulējuma kolēģijas darbībai;

2) koordinēt visas noregulējuma kolēģijas darbības;

3) sasaukt un vadīt noregulējuma kolēģijas sanāksmes, kā arī informēt visus noregulējuma kolēģijas locekļus par sanāksmes laiku, vietu un izskatāmajiem jautājumiem;

4) lemt par personu uzaicināšanu uz noregulējuma kolēģijas sanāksmi, ņemot vērā, ka apspriežamais jautājums ir nozīmīgs šīs kolēģijas locekļiem un uzaicinātajām personām, it īpaši tā iespējamā ietekme uz finanšu stabilitāti attiecīgajās dalībvalstīs;

5) informēt visus noregulējuma kolēģijas locekļus par šīs daļas 3.punktā minēto sanāksmju lēmumiem un rezultātiem.

(5) Ja Latvijas Banka ietilpst tādas noregulējuma kolēģijas sastāvā, kuras grupas līmeņa noregulējuma iestāde ir citas dalībvalsts noregulējuma iestāde, Latvijas Banka piedalās noregulējuma kolēģijas darbā tādā apjomā, kādu nosaka grupas līmeņa noregulējuma iestāde. Latvijas Banka ir tiesīga piedalīties noregulējuma kolēģijas sanāksmēs, ja darba kārtībā apspriežamie jautājumi attiecas uz saskaņota lēmuma pieņemšanu vai grupas sabiedrību, kas atrodas Latvijas Republikā.

108.pants. (1) Ja ārvalsts iestādei vai ārvalsts mātes sabiedrībai ir Latvijas Republikā un vēl vienā vai vairākās dalībvalstīs komercdarbību veicošas meitas sabiedrības vai nozīmīgas filiāles, Latvijas Banka un iesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādes izveido Eiropas noregulējuma kolēģiju, kuru vada vienojoties izraudzīts Eiropas noregulējuma kolēģijas loceklis. Šajā daļā minētā Eiropas noregulējuma kolēģija darbojas, ievērojot šā likuma 107. pantā noteiktās prasības, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Eiropas noregulējuma kolēģija pilda šajā likumā noteiktās noregulējuma kolēģijas funkcijas attiecībā uz meitas sabiedrībām un nozīmīgām filiālēm, ciktāl tas ir attiecināms uz tām. Noregulējuma kolēģijas uzdevumos ietilpst arī minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību noteikšana grupai konsolidētā un meitas sabiedrību līmenī. Nosakot minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, Eiropas noregulējuma kolēģijas locekļi ņem vērā ārvalsts iestādes apstiprināto vispārējo noregulējuma stratēģiju. Ja Eiropas noregulējuma kolēģijas locekļi piekrīt vispārējai ārvalsts iestādes noregulējuma stratēģijai, saskaņā ar kuru meitas sabiedrības, kas veic komercdarbību Eiropas Savienībā, vai Eiropas Savienības mātes sabiedrība un tās meitas sabiedrības nav noregulējamās vienības, tad meitas sabiedrības, kas veic komercdarbību Eiropas Savienībā, vai konsolidēti Eiropas Savienības mātes sabiedrība nodrošina šā likuma 62. panta nosacījumu izpildi, emitējot šā likuma 61. panta sestās daļas 1. un 2. punktā minētos instrumentus savai mātes sabiedrībai, kas veic komercdarbību ārvalstī, vai minētās mātes sabiedrības meitas sabiedrībām, kas veic komercdarbību tajā pašā ārvalstī, vai citām vienībām saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti šā likuma 61. panta sestās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā un 2. punkta "b" apakšpunktā.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētās meitas sabiedrības vai nozīmīgas filiāles pieder Eiropas Savienības mātes sabiedrībai, Eiropas noregulējuma kolēģiju vada tās dalībvalsts noregulējuma iestāde, kurā Eiropas Savienības mātes sabiedrība veic komercdarbību. Ja ir neiespējami Eiropas noregulējuma kolēģiju vadīt tās dalībvalsts noregulējuma iestādei, kurā Eiropas Savienības mātes sabiedrība veic komercdarbību, tad Eiropas noregulējuma kolēģiju vada Eiropas Savienības mātes sabiedrības vai Eiropas Savienības meitas sabiedrības noregulējuma iestāde ar turēto kopējo bilances aktīvu visaugstāko vērtību.

(4) Eiropas noregulējuma kolēģiju var neveidot, ja cita grupa vai kolēģija pilda tās pašas funkcijas un veic tos pašus uzdevumus, kas minēti šajā pantā, kā arī atbilst visiem nosacījumiem un procedūrām, tostarp attiecībā uz dalību un līdzdalību Eiropas noregulējuma kolēģijās, kas noteiktas šajā pantā un šā likuma 109. pantā. Šādā gadījumā uzskatāms, ka minētā cita grupa vai kolēģija ir pielīdzināma Eiropas noregulējuma kolēģijai.

109.pants. (1) Latvijas Banka pēc pieprasījuma sniedz citu dalībvalstu noregulējuma iestādēm un uzraudzības institūcijām to pieprasīto informāciju, kas nepieciešama noregulējuma darbības veikšanai, un Latvijas Bankai ir tiesības no citu dalībvalstu noregulējuma iestādēm un uzraudzības institūcijām pieprasīt informāciju, kas nepieciešama noregulējuma darbības veikšanai.

(2) Ja Latvijas Banka ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, tā nosūta iesaistītajām dalībvalsts noregulējuma iestādēm visu būtisko informāciju.

(3) Ārvalsts noregulējuma iestādes sniegto informāciju Latvijas Banka ir tiesīga sniegt citu dalībvalstu noregulējuma iestādēm un uzraudzības institūcijām tikai pēc ārvalsts noregulējuma iestādes atļaujas saņemšanas.

(4) Latvijas Banka sniedz informāciju Finanšu ministrijai jautājumos, par kuriem Latvijas Bankai ir pienākums saskaņā ar šo likumu paziņot Finanšu ministrijai, apspriesties ar to vai nepieciešams saņemt tās piekrišanu vai kuriem var būt ietekme uz valsts budžeta līdzekļiem.

110.pants. (1) Ja Latvijas Banka nolemj, ka Latvijas Republikā reģistrētai iestādei vai finanšu sabiedrībai, kas ir grupas meitas sabiedrība, ir piemērojami agrīnās intervences pasākumi, tā nekavējoties paziņo par to grupas līmeņa noregulējuma iestādei, konsolidētās uzraudzības institūcijai un citiem grupas noregulējuma kolēģijas locekļiem, kā arī dara zināmu noregulējuma darbību vai informē par nepieciešamību uzsākt maksātnespējas procesu.

(2) Grupas līmeņa noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar pārējiem noregulējuma kolēģijas locekļiem konstatē, vai atbilstoši šā panta pirmajā daļā saņemtajai informācijai varētu tikt nodrošināta citā dalībvalstī esošas grupā ietilpstošās sabiedrības atbilstība noregulējuma nosacījumiem. Ja šādu atbilstību nekonstatē, Latvijas Banka var veikt noregulējuma darbību vai uzsākt maksātnespējas procesu, par kuru tā ir paziņojusi.