Noteikumi par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai

Ministru kabineta noteikumi Nr. 146Rīgā 2017. gada 14. martā (prot. Nr. 12 24. §)

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma25. panta 1. un 10. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka veterinārās prasības akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtajiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. akvakultūra – ūdensdzīvnieku audzēšana vai kultivēšana, izmantojot metodes, kas paaugstina šo dzīvnieku ražību virs vides dabiskā līmeņa, ja šie dzīvnieki vairošanās vai audzēšanas laikā līdz pat to savākšanai (ieskaitot) atrodas vienas vai vairāku fizisku vai juridisku personu īpašumā;

2.2. akvakultūras kontroldzīvnieki – akvakultūras dzīvnieki, ko izmanto akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību diagnosticēšanai karantīnas laikā;

2.3. akvakultūras nozares uzņēmums – organizatoriski saimnieciska vienība, kurā tiek veiktas ar akvakultūras dzīvnieku izaudzēšanu, audzēšanu vai turēšanu saistītas darbības;

2.4. akvakultūras nozares uzņēmuma operators – fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par šajos noteikumos noteikto prasību ievērošanu tās kontrolē esošajā akvakultūras uzņēmumā;

2.5. atzīta pārstrādes uzņēmuma operators – fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par šajos noteikumos noteikto prasību ievērošanu atzītā pārstrādes uzņēmumā;

2.6. atzīts pārstrādes uzņēmums – pārtikas uzņēmums, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (turpmāk – regula (EK) Nr. 853/2004), 4. pantu atzīts akvakultūras dzīvnieku pārstrādei un kam piešķirts atzīšanas numurs;

2.7. audzētava – akvakultūras nozares uzņēmumā esoša telpa, iežogota platība uzņēmuma teritorijā vai iekārta, kurā akvakultūras dzīvnieki tiek audzēti, lai tos piedāvātu tirgū, izņemot telpu, iežogotu platību vai iekārtu, kurā savvaļā noķertos vai ievāktos ūdensdzīvniekus tur nebarotus līdz to nokaušanai un pārtikas produktu iegūšanai;

2.8. audzētava makšķerēšanai – dīķis vai cita ierīkota ūdenskrātuve, kurā dzīvnieku populāciju uztur amatierzvejai, atjaunojot krājumus ar akvakultūras dzīvniekiem;

2.9. audzēšana – akvakultūras dzīvnieku audzēšana audzētavā vai divvāku molusku audzēšanas zonā;

2.10. audzēšanas zona – saldūdens, jūras, grīvas, kontinentāla vai lagūnas teritorija ar dabiskām divvāku molusku gultnēm vai vietām, ko izmanto divvāku molusku audzēšanai un no kurām iegūst divvāku moluskus;

2.11. buferzona – zona ap inficētu zivju audzētavu vai divvāku molusku audzēšanas zonu, kurā tiek īstenoti slimību kontroles pasākumi, lai novērstu slimības izplatīšanos;

2.12. dekoratīvs ūdensdzīvnieks – ūdensdzīvnieks, kuru tur, audzē vai piedāvā tirgū dekoratīviem mērķiem;

2.13. divvāku molusku audzēšanas zona – ražošanas vai izklāšanas zona, kurā visi akvakultūras nozares uzņēmumi darbojas kopējā bioloģiskās drošības sistēmā;

2.14. Eiropas Savienības dabiskie ūdeņi – Eiropas Savienības dalībvalstu robežās esošas dabiskā ceļā izveidojušās (bez cilvēku palīdzības) ūdensteces (upes, strauti, kanāli vai to daļas), ūdenstilpes (ezeri, dīķi, ūdenskrātuves vai to daļas), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posmi;

2.15. epizootoloģiska vienība – ūdensdzīvnieku grupa, kuru konkrētā teritorijā apdraud viens slimības ierosinātājs. Apdraudējumu var radīt kopīga ūdens vide vai pārvaldības prakse, kas rada iespēju vienas dzīvnieku grupas slimības izraisītājam strauji pāriet uz citu dzīvnieku grupu;

2.16. iecirknis – epizootoloģisku vienību veidojoša viena vai vairākas audzētavas vai molusku audzēšanas zonas, uz kurām attiecināma kopēja bioloģiskās drošības sistēma un kurās esošajiem ūdensdzīvniekiem ir konkrēts veselības stāvoklis attiecībā uz konkrētas slimības sastopamību vai ūdensdzīvnieku veselības stāvoklis saistībā ar konkrētu infekcijas slimības ierosinātāju ir atkarīgs no veselības stāvokļa attiecībā uz šo infekcijas slimību ierosinātāju apkārtējos dabiskajos ūdeņos;

2.17. infekcija – tāda slimības ierosinātāja klātbūtne pārnēsātājā sugā, kas vairojas vai citādi attīstās, vai ir latentā stāvoklī;

2.18. inficēta zona, inficēts iecirknis – zona vai iecirknis, kur konstatēta infekcijas slimība;

2.19. jauna slimība – nesen konstatēta slimība, kuras cēlonis var būt un var nebūt noteikts un kura var izplatīties populācijā un starp populācijām (piemēram, tirgojoties ar ūdensdzīvniekiem vai šo dzīvnieku produktiem). Tā ir arī jau pazīstama slimība, kas identificēta jaunā pārnēsātājā sugā, kura nav iekļauta šo noteikumu 1. pielikumā kā uzņēmīga suga;

2.20. karantīna – ūdensdzīvnieku grupas turēšana izolēti, novēršot tiešu vai netiešu kontaktu ar citiem ūdensdzīvniekiem. Izolāciju veic, lai noteiktā laikposmā šo grupu novērotu, veiktu attiecīgas analīzes, apstrādi un notekūdeņu attīrīšanu;

2.21. karantīnas punkts – norobežotas telpas, to komplekss vai platība, kurā nodrošina akvakultūras dzīvnieku karantīnu. Karantīnas punktā ir viena vai vairākas karantīnas vienības, un tas ir reģistrēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (turpmāk – regula (EK) Nr. 882/2004), 2. panta 4. punkta nozīmē atbilstoši šo noteikumu 129. un 130. punktā minētajām prasībām;

2.22. karantīnas vienība – darbībā un telpā norobežota karantīnas punkta daļa, kurā atrodas viena sūtījuma akvakultūras dzīvnieki ar vienādu veselības stāvokli un akvakultūras kontroldzīvnieki, ja nepieciešams;

2.23. kontinentāla audzētava – akvakultūras dzīvnieku audzētava, kurā tur ūdensdzīvniekus un kura atrodas kādas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijas kontinentālajā daļā, kas ietver:

2.23.1. visu sateces baseinu no ūdensteču iztekām līdz estuāram vai vairāk nekā vienu sateces baseinu, kurā zivis tiek audzētas, turētas vai zvejotas un ko var aptvert buferzona;

2.23.2. daļu sateces baseina no ūdensteču iztekas līdz dabīgam vai mākslīgam aizsprostam, kas novērš zivju migrāciju no ūdensteces daļas lejpus aizsprosta un ko var aptvert buferzona;

2.24. kontinentāla zona – zona, kurā ietilpst vienas vai vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu kontinentālajā daļā esošas ģeogrāfiski precīzas teritorijas ar homogēnu hidroloģisko sistēmu, kas aptver ūdens sateces teritorijas daļas no iztekas līdz dabiskam vai mākslīgam šķērslim, kurš nepieļauj akvakultūras dzīvnieku augšupēju migrēšanu no zemākiem ūdens sateces teritorijas posmiem, vai visu ūdens sateces teritoriju no iztekas līdz grīvai, vai arī vairākas ūdens sateces teritorijas kopā ar to grīvām (jo grīva rada epizootoloģisku saikni starp sateces teritorijām);

2.25. kontinentāls iecirknis – iecirknis ar vienu vai vairākām audzētavām, kuras atrodas vienas vai vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu kontinentālajā daļā, kurām ir izstrādāta kopīga bioloģiskās drošības sistēma un kurās ir akvakultūras dzīvnieku populācija ar noteiktu veselības stāvokli attiecībā uz konkrētu slimību;

2.26. komerciāls izmērs – akvakultūras dzīvnieka svars un ķermeņa lielums, kādā ir racionāli nogalināt akvakultūras dzīvnieku pārstrādei, lai iegūtu pārtikas produktus;

2.27. kopēja bioloģiskās drošības sistēma – sistēma, kuras ietvaros tiek piemēroti vienādi dzīvnieku veselības uzraudzības, slimību profilakses un slimību kontroles pasākumi;

2.28. mirstības pieaugums – ūdensdzīvnieku nāves gadījumi, ja kopējā mirstība būtiski pārsniedz tādu līmeni, ko noteiktos apstākļos uzskata par normālu audzētavai vai divvāku molusku audzēšanas zonai. Par to, kas ir mirstības pieaugums, lemj audzētājs kopā ar Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – dienests) amatpersonu;

2.29. neizmantošana – slimību kontroles pasākumi, kuru laikā audzētava tiek atbrīvota no ūdens, kurā mituši akvakultūras dzīvnieki, vai audzētavas atbrīvošana no akvakultūras dzīvniekiem, kas ir uzņēmīgi pret noteiktu slimības ierosinātāju vai spēj pārnēsāt šīs slimības ierosinātāju;

2.30. oficiāli deklarēta inficēta audzētava – tāda akvakultūras dzīvnieku audzētava, kurā dienests ir apstiprinājis vienas vai vairāku šo noteikumu 1. pielikuma II daļā minēto akvakultūras dzīvnieku neeksotisko infekcijas slimību esību;

2.31. piedāvāšana tirgū – pārdošana, piedāvājums pārdot vai jebkura cita īpašuma tiesību nodošana bez maksas vai par maksu, kā arī jebkāda akvakultūras dzīvnieku kustība, kas nodrošina minēto īpašuma tiesību īstenošanu;

2.32. saskarē esoša audzētava – audzētava, kurā tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, par kuriem jebkādā veidā ir pierādīts vai ir aizdomas, ka tie ir inficēti (kontaminēti) ar infekciozu materiālu no oficiāli deklarētas inficētas audzētavas;

2.33. savvaļas ūdensdzīvnieks – Agnatha virsklases ūdensdzīvnieki, Chondrichthyes un Osteichthyes klases zivis, Phylum Mollusca divvāku moluski, Subphylum Crustacea vēžveidīgie, kas dzīvo savvaļā un nav akvakultūras dzīvnieki;

2.34. slimība – ūdensdzīvnieku inficēšanās ar vienu vai vairākiem slimības ierosinātājiem, kura noris ar klīniskām pazīmēm vai bez tām;

2.35. slimības neskarta zona vai iecirknis – zona vai iecirknis, kuru dienests ir pasludinājis par slimības neskartu;

2.36. slimības pārnēsātājs – dzīvnieku suga, kas nav uzņēmīga pret slimības ierosinātāju, bet spēj izplatīt infekciju, nododot patogēnus no vienas dzīvnieku sugas otrai;

2.37. transporta barotne – barotne ar šūnu kultūru, kurā ir 10 % teļa seruma un 200 SV penicilīna, 200 μg streptomicīna un 200 μg kanamicīna uz vienu mililitru barotnes vai citas antibiotikas ar pierādītu iedarbīgumu;

2.38. tradicionālā ekstensīvā lagūnu akvakultūras prakse – gliemju audzēšana seklā jūras, grīvas vai lagūnas līcī, ko no jūras vai okeāna atdala smilšu sēres un kura robežas ir skaidri noteiktas un iezīmētas ar bojām, stabiem vai citiem fiksētiem līdzekļiem, ja šo teritoriju izmanto tikai dzīvu gliemju dabiskai attīrīšanai;

2.39. turpmāka pārstrāde – akvakultūras dzīvnieku pārstrāde pirms lietošanas pārtikā, ko veic, izmantojot metodes un tehnoloģijas, kuras ietekmē anatomisko veselumu (piemēram, asiņu notecināšana, ķidāšana, galvas nogriešana, griešana šķēlēs, filejas atdalīšana) un kuras rada atkritumus vai blakusproduktus, kas var radīt slimību izplatīšanās risku;

2.40. uzņēmīga suga – dzīvnieku suga, kurai inficēšanās ar infekcijas slimības ierosinātāju ir konstatēta dabīgā ceļā vai tiek pierādīta eksperimentāli, atveidojot dabīgos inficēšanās ceļus;

2.41. ūdensdzīvnieki – Agnatha virsklases, Chondrichthyes un Osteichthyes klases zivis, Phylum Mollusca divvāku moluski, Subphylum Crustacea vēžveidīgie;

2.42. veselības sertifikācija (izvērtēšana) – dienesta darbības, lai novērtētu akvakultūras dzīvnieku veselības stāvokli atbilstoši šo noteikumu prasībām un noteiktu infekcijas slimības izplatīšanās riskus. Veselības sertifikācijas (izvērtēšanas) mērķis ir droša akvakultūras dzīvnieku pārvietošana, kuras dēļ nerodas infekcijas slimības pārnešana uz citām audzētavām Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī vai uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijām;

2.43. zona – precīza ģeogrāfiska teritorija ar homogēnu hidroloģisko sistēmu, ko veido ūdens sateces laukuma daļa no tās avota līdz dabiskai vai mākslīgai barjerai, kura novērš ūdensdzīvnieku migrāciju uz augšu no zemākiem ūdens sateces laukuma posmiem, vai viss ūdens sateces laukums no avota līdz ietekai, vai vairāki ūdens sateces laukumi, arī to ietekas, ja tās epizootoloģiski saistās ar ūdens sateces laukumu.

3. Noteikumi neattiecas uz:

3.1. dekoratīvajiem ūdensdzīvniekiem, kurus audzē akvārijos nekomerciālā nolūkā;

3.2. savvaļas ūdensdzīvniekiem, kurus noķer vai savāc izmantošanai pārtikas apritē;

3.3. ūdensdzīvniekiem, kurus noķer, lai no tiem iegūtu zivju miltus, zivju barību, zivju eļļu un citus līdzīgus produktus.

4. Šo noteikumu 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14. punkts, III, IV un XIII nodaļa neattiecas uz dekoratīvajiem ūdensdzīvniekiem, kurus komerciālā nolūkā tur zooveikalos, dārzu centros, dārzu dīķos, akvārijos vai kurus tur vairumtirgotāji, nodrošinot, lai:

4.1. ūdensdzīvnieki nenonāktu kontaktā ar Eiropas Savienības dabiskajiem ūdeņiem;

4.2. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas uzstādītas ūdensdzīvnieku turēšanas vietās, samazinātu līdz minimumam infekcijas slimību iekļūšanas iespējamību Eiropas Savienības dabiskajos ūdeņos.

5. Noteikumu uzraudzību un kontroli veic dienests saskaņā ar regulas (EK) Nr. 882/2004 3. pantu. Uzraudzība un kontrole ietver regulāras inspekcijas, apmeklējumus, revīzijas un, ja nepieciešams, paraugu ņemšanu katrā akvakultūras nozares uzņēmumā, ņemot vērā riskus, kas var rasties, akvakultūras dzīvniekiem inficējoties ar infekcijas slimībām. Dienests uzraudzību un kontroli veic šo noteikumu XV nodaļā un 2. pielikumā noteiktajā kārtībā.

II. Akvakultūras nozares uzņēmumu un akvakultūras pārstrādes uzņēmumu atzīšanas uz reģistrācijas kārtība un kārtība, kādā uzņēmumu operatori sniedz dienestā nepieciešamo informāciju

6. Fiziskā vai juridiskā persona iesniedz dienestā iesniegumu:

6.1. lai reģistrētu:

6.1.1. iekārtas un aprīkojumu, kas nav atzīts par akvakultūras nozares uzņēmumu, ja ūdensdzīvnieki tajā tiek turēti bez nodoma piedāvāt tos tirgū (šī prasība neattiecas uz privātpersonu īpašumā esošiem akvārijiem);

6.1.2. akvakultūras nozares uzņēmumus, kas piedāvā tirgū akvakultūras dzīvniekus lietošanai pārtikā saskaņā ar regulas (EK) Nr. 853/2004 1. panta 3. punkta "c" apakšpunktu;

6.2. lai atzītu:

6.2.1. akvakultūras nozares uzņēmumu individuāli;

6.2.2. akvakultūras nozares uzņēmumus grupā;

6.2.3. pārstrādes uzņēmumu individuāli.

7. Pēc šo noteikumu 6. punktā minētā iesnieguma saņemšanas dienests:

7.1. piešķir reģistrācijas numuru šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem, sastāda reģistrēto uzņēmumu sarakstu un ievieto šo informāciju tīmekļvietnē;

7.2. izvērtē šo noteikumu 6.2. apakšpunktā minētos uzņēmumus atbilstoši šo noteikumu 8. punktā minētajām prasībām. Ja ir pieņemts pozitīvs lēmums, piešķir atzīšanas numuru, sastāda atzīto uzņēmumu sarakstu un ievieto šo informāciju tīmekļvietnē.

8. Dienests atzīšanas numuru piešķir tādiem akvakultūras nozares uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem, kuri:

8.1. ir izveidojuši un ieviesuši pasākumu kopumu, kas nodrošina šajos noteikumos minēto prasību izpildi;

8.2. atrodas dienesta uzraudzībā;

8.3. pilda šo noteikumu 15., 16., 17., 18., 19., 20. un 21. punktā minētās prasības;

8.4. tur vai audzē akvakultūras dzīvniekus. Ja akvakultūras nozares uzņēmums tiek atzīts kā jauns uzņēmums, akvakultūras nozares uzņēmuma operators uzrāda līgumu par akvakultūras dzīvnieku piegādi vai līdzvērtīgu informāciju, kas apliecina, ka akvakultūras nozares uzņēmums nākotnē nodarbosies ar akvakultūras dzīvnieku audzēšanu vai turēšanu;

8.5. pārstrādā akvakultūras dzīvniekus.

9. Dienests veic akvakultūras nozares uzņēmumu atzīšanu individuāli un piešķir atzīšanas numuru. Vairākus akvakultūras nozares uzņēmumus, ja tajos iegūst divvāku moluskus un ja šie akvakultūras nozares uzņēmumi atrodas vienā divvāku molusku audzēšanas zonā, var atzīt grupā. Grupā atzītiem vairākiem akvakultūras nozares uzņēmumiem piešķir vienu atzīšanas numuru. Divvāku molusku nosūtīšanas centrus, attīrīšanas centrus un līdzīgus akvakultūras nozares uzņēmumus atzīst individuāli.

10. Dienests veic pārstrādes uzņēmuma atzīšanu individuāli un piešķir atzīšanas numuru, ja attiecīgais pārstrādes uzņēmums nodarbojas ar akvakultūras dzīvnieku kaušanu, lai kontrolētu slimību izplatīšanos.

11. Dienests akvakultūras nozares uzņēmumu vai pārstrādes uzņēmumu neatzīst un atzīšanas numuru nepiešķir, ja uzņēmumu darbība var radīt nepieļaujamu risku infekcijas slimību izplatībai uz citām audzētavām, divvāku molusku audzēšanas zonām vai šo uzņēmumu tuvumā esošiem savvaļas ūdensdzīvnieku resursiem. Dienesta amatpersona pirms lēmuma pieņemšanas par atzīšanas procesa pārtraukšanu un atzīšanas numura nepiešķiršanu, ņemot vērā epizootoloģisko situāciju akvakultūras nozares uzņēmumā vai pārstrādes uzņēmumā, nosaka riska mazināšanas pasākumus, kā arī attiecīgās darbības organizēšanu citā vietā. Dienesta amatpersona atzīšanas numuru piešķir, ja akvakultūras nozares uzņēmuma vai pārstrādes uzņēmuma operators veic visus infekcijas slimību izplatīšanās riska mazināšanas pasākumus.

12. Akvakultūras nozares uzņēmuma operators iesniedz dienestā un dienests ievada attiecīgajā tīmekļvietnē šādu publiski pieejamu informāciju:

12.1. akvakultūras nozares uzņēmuma nosaukums, adrese un kontaktinformācija (tālruņa, faksa numurs un e-pasta adrese);

12.2. akvakultūras nozares uzņēmuma reģistrācijas numurs vai atzīšanas numurs;

12.3. akvakultūras nozares uzņēmuma (audzētavas) ģeogrāfiskais stāvoklis (izmanto piemērotu koordinātu sistēmu par visām audzētavām (GIS koordinātas));

12.4. akvakultūras nozares uzņēmuma (audzētavas) mērķis un audzēšanas tips (kultūras sistēmas vai iekārtu tips), maksimālais ražošanas apjoms, ja tas tiek regulēts;

12.5. par audzētavas ūdens piegādi un izplūdi – kontinentālajām audzētavām, kā arī nosūtīšanas un attīrīšanas centriem;

12.6. akvakultūras nozares uzņēmumā (audzētavā) audzēto akvakultūras dzīvnieku sugas. Audzētavas, kuras audzē vairākas akvakultūras dzīvnieku sugas, vai dekoratīvo ūdensdzīvnieku audzētavas norāda, vai kāda no šīm sugām ir uzņēmīga pret šo noteikumu 1. pielikumā minētajām infekcijas slimībām vai ir šo slimību pārnēsātāja;

12.7. ja divvāku molusku audzēšanas zonai atzīšanas numurs piešķirts grupā, šo noteikumu 12.1., 12.2., 12.3, 12.4., 12.5. un 12.6. apakšpunktā minēto informāciju iesniedz par visiem akvakultūras nozares uzņēmumiem, kas darbojas vienā divvāku molusku audzēšanas zonā.

13. Dienests tīmekļvietnē ievada šādu publiski pieejamu informāciju par akvakultūras nozares uzņēmumu:

13.1. akvakultūras dzīvnieku veselības stāvoklis (piemēram, vai audzētava ir infekcijas slimības neskarta). Informāciju ievada divu nedēļu laikā pēc dienesta veiktās pārbaudes;

13.2. vai audzētavā ir ieviesta infekcijas slimību kontroles programma, lai sasniegtu infekcijas slimības neskartas audzētavas statusu. Informāciju ievada divu nedēļu laikā pēc programmas ieviešanas sākuma;

13.3. vai audzētava ir pasludināta par inficētu ar kādu no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām infekcijas slimībām. Informāciju ievada nekavējoties pēc audzētavas pasludināšanas par inficētu.

14. Pārstrādes uzņēmuma operators iesniedz dienestā un dienests ievada tīmekļvietnē šādu publiski pieejamu informāciju:

14.1. pārstrādes uzņēmuma nosaukums, adrese un kontaktinformācija (tālruņa, faksa numurs un e-pasta adrese);

14.2. pārstrādes uzņēmuma reģistrācijas numurs vai atzīšanas numurs;

14.3. pārstrādes uzņēmuma ģeogrāfiskais stāvoklis (izmanto piemērotu koordinātu sistēmu (GIS koordinātas));

14.4. pārstrādes uzņēmuma notekūdeņu attīrīšanas sistēmas (notekūdeņu attīrīšanas veids, notekūdeņu attīrīšanas sistēmas uzbūve, laboratoriskie izmeklējumi par izplūstošo attīrīto notekūdeņu kvalitāti, atkritumproduktu (ja tādi ir) iznīcināšanas vieta);

14.5. pārstrādes uzņēmumā pārstrādātās akvakultūras dzīvnieku sugas.

III. Akvakultūras nozares uzņēmuma operatora, pārstrādes uzņēmuma operatora un pārvadātāja kompetence

15. Akvakultūras nozares uzņēmuma operators veic šādu datu uzskaiti: