Noteikumi par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai

206. Veidojot aizsardzības zonu un uzraudzības zonu, ievēro šādas ģeogrāfiskās norobežošanas prasības:

206.1. ap oficiāli deklarētu inficētu audzētavu, kurā konstatēts koiju herpesvīruss, izveido aizsardzības zonu, kas atbilst visai inficētās audzētavas ūdens sateces teritorijai. Dienests zonu var attiecināt tikai uz ūdens sateces teritorijas daļām, ja tas nepasliktina koiju herpesvīrusa slimības izplatības profilaksi;

206.2. ārpus aizsardzības zonas izveido uzraudzības zonu, kas atbilst paplašinātajai teritorijai, kura aptver izveidoto aizsardzības zonu.

207. Kontinentālā iecirknī, kas sastāv tikai no vienas audzētavas, kurai saistībā ar koiju herpesvīrusa slimību ir atcelta I kategorija un kurā veselības stāvokli neietekmē apkārt esošie dabiskie ūdeņi, dienests var atjaunot I kategoriju, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

207.1. iecirknis ir iztukšots, iztīrīts, dezinficēts un ir beidzies vismaz sešu nedēļu ilgs neizmantošanas periods;

207.2. zivju krājumi atjaunoti ar zivīm, kas iegūtas no Latvijas valsts teritorijas, zonas vai iecirkņa, kuram ir noteikta I kategorija, vai no iecirkņa, kurā īsteno koiju herpesvīrusa slimības uzraudzības programmu (II kategorija).

208. Ja I kategorijas saglabāšanai ir nepieciešama mērķtiecīga uzraudzība, visās audzētavās, kurās attiecīgajā Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī tiek turētas uzņēmīgās akvakultūras dzīvnieku sugas, organizē veselības pārbaudes un ņem paraugus saskaņā ar 8. pielikuma 2.B tabulā noteiktajām prasībām atkarībā no audzētavas riska pakāpes attiecībā uz inficēšanos ar koiju herpesvīrusu.

209. Kontinentālā iecirknī, kuram attiecībā uz koiju herpesvīrusa slimību ir piešķirta I kategorija, nosakot veselības pārbaužu biežumu, ņem vērā apkārtējos dabiskajos ūdeņos esošo ūdensdzīvnieku veselības stāvokli attiecībā uz minēto slimību. Šajā iecirknī veselības pārbaudes organizē saskaņā ar šo noteikumu 8. pielikuma 2.C tabulā noteiktajām prasībām, kas attiecas uz augstu riska pakāpi.

210. Ja Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī audzētavu ir maz un to mērķtiecīga uzraudzība nenodrošina pietiekami daudz epizootoloģisku datu, lai saglabātu I kategoriju, uzraudzības programmā iekļauj paraugu ņemšanas punktus savvaļas ūdensdzīvnieku populācijā.

211. Pusi no šo noteikumu 210. punktā minētajiem paraugu ņemšanas punktiem katru gadu maina. Paraugus ņem un laboratoriski izmeklē saskaņā ar šo noteikumu 8. pielikuma 2.C tabulu un šā pielikuma 1. un 2. punktu.

212. I kategoriju saglabā līdz brīdim, kamēr par visiem paraugiem, kas laboratoriski izmeklēti, ievērojot šo noteikumu 8. pielikuma 1. un 2. punktā minētās prasības, ir iegūti negatīvi rezultāti un atbilstoši šo noteikumu 8. pielikuma 3. punktam izslēgtas aizdomas par koiju herpesvīrusa slimību.

213. Latvijas valsts teritorija, zona vai iecirknis, kurā attiecībā uz koiju herpesvīrusa slimību ir noteikta V kategorija, var iegūt III kategoriju, ja:

213.1. ir izpildītas šo noteikumu 204.1., 204.2. un 204.3. apakšpunktā, kā arī 205. un 206. punktā minētās prasības. Ja neizmantošanas periodu tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams ievērot, attiecīgajā valsts teritorijā, zonā vai iecirknī īsteno kādu alternatīvu pasākumu, kas nodrošina līdzvērtīgu koiju herpesvīrusa iznīcināšanu audzētavu vidē;

213.2. visās oficiāli deklarētajās inficētajās audzētavās un visās citās aizsardzības un uzraudzības zonās esošajās audzētavās, kurās pagājis neizmantošanas periods vai īstenoti alternatīvi pasākumi saskaņā ar šo noteikumu 212.1. apakšpunktu, krājumi ir atjaunoti ar zivīm, kas iegūtas no Latvijas valsts teritorijas, zonas vai iecirkņa, kam noteikta I, II vai III kategorija attiecībā uz koiju herpesvīrusa slimību;

213.3. audzētavu zivju krājumi atjaunoti tikai pēc tam, kad visas oficiāli deklarētās inficētās audzētavas ir iztukšotas, iztīrītas, dezinficētas un ir beidzies to neizmantošanas periods vai īstenoti alternatīvi pasākumi saskaņā ar šo noteikumu 213.1. apakšpunktu.

XXI. Prasības infekciozās lašu anēmijas uzraudzības un apkarošanas programmai, lai iegūtu un saglabātu akvakultūras dzīvnieku veselības stāvokli "infekcijas slimības neskarts" un ierobežotu inficēšanos ar Isavirus ģints vīrusu, kura genomā nav izteikti polimorfiska reģiona (infekciozā lašu anēmija bez izteikti polimorfiska reģiona (IPR))

214. Infekciozās lašu anēmijas uzraudzība ietver šādas darbības:

214.1. akvakultūras un ūdensdzīvnieku vispārīgu veselības pārbaužu organizēšanu atbilstoši šo noteikumu 215. un 216. punktam;

214.2. specifisku akvakultūras un ūdensdzīvnieku veselības pārbaužu organizēšanu atbilstoši šo noteikumu 217., 218. un 219. punktam, lai iegūtu I kategoriju;

214.3. akvakultūras un ūdensdzīvnieku veselības pārbaužu organizēšanu atbilstoši šo noteikumu 220., 221. un 222. punktam, lai saglabātu I kategoriju;

214.4. akvakultūras un ūdensdzīvnieku veselības pārbaužu organizēšanu atbilstoši šo noteikumu 223. punktam, lai atceltu ierobežošanas pasākumus un Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī, kam attiecībā uz infekciozo lašu anēmiju (bez IPR) piešķirta V kategorija, varētu piešķirt III kategoriju.

215. Lai nodrošinātu infekciozās lašu anēmijas uzraudzību, akvakultūras dzīvnieku vispārīgās veselības pārbaudes organizē šādā kārtībā:

215.1. ja audzētavā, īstenojot mērķtiecīgu uzraudzību, veselības pārbaudes organizē un paraugus ņem biežāk nekā reizi gadā, nosaka pietiekami ilgus starplaikus starp veselības pārbaudēm vai paraugu ņemšanu;

215.2. ja ir nepieciešama mērķtiecīga savvaļas ūdensdzīvnieku populācijas veselības uzraudzība, paraugu ņemšanas punktu skaitu un ģeogrāfisko sadalījumu nosaka tā, lai būtu aptverta Latvijas valsts teritorija, zona vai iecirknis. Paraugu ņemšanas punkti pārstāv dažādas ekosistēmas, kurās atrodas uzņēmīgās savvaļas ūdensdzīvnieku populācijas;

215.3. ja veselības pārbaudes veic ražošanas vienībās – piemēram, dīķos, cisternās, tīklu būros –, noskaidro, vai tajos nav beigtu vai novājinātu zivju vai zivju ar anormālu izturēšanos. Īpašu uzmanību pievērš ūdens izplūdes zonai, kur vairāk novājinātu zivju uzkrājas straumes dēļ.

216. Zivis paraugiem izvēlas šādi:

216.1. ņem tikai mirstošas vai nobeigušās, bet nesadalījušās zivis. Priekšroku dod zivīm, kurām vērojama anēmija, asiņošana vai citas klīniskas pazīmes, kas liecina par asinsrites traucējumiem;

216.2. ja paraugu ņemšanas vietā uzņēmīgo sugu vidū ir Atlantijas lasis, priekšroku dod Atlantijas laša paraugiem. Ja audzētavā Atlantijas lašu nav, paraugus ņem no citām uzņēmīgajām sugām;

216.3. ja zivju audzēšanai izmanto vairāk nekā vienu ūdensapgādes avotu, paraugā iekļauj zivis no visiem ūdensapgādes avotiem;

216.4. zivis ņem tā, lai paraugā proporcionāli būtu pārstāvētas visas audzētavas ražošanas vienības – piemēram, dīķi, cisternas, tīklu būri –, kā arī visas zivju vecumgrupas.

217. Latvijas valsts teritorija, zona vai iecirknis, kam attiecībā uz infekciozo lašu anēmiju (bez IPR) ir noteikta III kategorija, var iegūt I kategoriju, ja visas audzētavas, kurās attiecīgajā Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī tiek turētas uzņēmīgās akvakultūras dzīvnieku sugas, atbilst šo noteikumu XIII nodaļas prasībām un ja tajās, kā arī paraugu ņemšanas punktos savvaļas ūdensdzīvnieku populācijā ir īstenota šāda uzraudzības programma:

217.1. divus gadus pēc kārtas ir veiktas veselības pārbaudes un ņemti paraugi, kā noteikts šo noteikumu 9. pielikuma 3.A tabulā;

217.2. divu gadu uzraudzības programmas darbības periodā visu paraugu laboratoriskajos izmeklējumos ar šo noteikumu 9. pielikuma 3., 4. un 5. punktā noteiktajām diagnostikas metodēm attiecībā uz ILA (bez IPR) ir iegūti negatīvi rezultāti un izslēgtas jebkuras aizdomas par infekciozo lašu anēmiju, īstenojot šo noteikumu 9. pielikuma 6. punktā noteiktās diagnostikas procedūras;

217.3. ja uzraudzības programmas īstenošanas laikā kādā audzētavā ir apstiprināta infekciozā lašu anēmija un II kategorija ir atcelta, īsteno apkarošanas programmu saskaņā ar šo noteikumu 218. un 219. punktu.

218. Latvijas valsts teritorija, zona vai iecirknis, kam attiecībā uz infekciozo lašu anēmiju (bez IPR) ir noteikta V kategorija, var iegūt I kategoriju, ja visā Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī esošajās audzētavās, kurās tiek turētas uzņēmīgās akvakultūras dzīvnieku sugas, ir īstenota šāda apkarošanas programma:

218.1. ir veikti šo noteikumu VI nodaļā minētie kontroles un apkarošanas pasākumi pēc eksotisko infekcijas slimību konstatēšanas akvakultūras dzīvniekiem un to audzētavu apkaimē, kuras oficiāli deklarētas par inficētām ar infekciozo lašu anēmiju (bez IPR) vai kurās apstiprināta infekciozās lašu anēmijas klātbūtne, ir izveidota buferzona, kurā ietilpst aizsardzības zona un uzraudzības zona;

218.2. buferzona noteikta katrā inficēšanās gadījumā atsevišķi, ņemot vērā riska faktorus, kas ietekmē infekciozās lašu anēmijas izplatīšanos audzētavas zivju vai savvaļas zivju populācijā:

218.2.1. ar infekciozās lašu anēmijas (bez IPR) genotipam piederīgu infekciozās lašu anēmijas vīrusu inficētu vai ar apstiprinātu infekciozās lašu anēmijas slimu zivju mirstība (pēc skaita), mirstības rādītāji un sadalījums pa sugām un slimībām inficētajā audzētavā;

218.2.2. attālums līdz apkaimes audzētavām un to izvietojuma blīvums;

218.2.3. attālums līdz tuvākajiem pārstrādes uzņēmumiem;

218.2.4. saskarē esošās audzētavas;

218.2.5. audzētavās pārstāvētās sugas;

218.2.6. infekcijas slimības skartajās audzētavās un to apkaimes audzētavās izmantotā audzēšanas prakse;

218.2.7. hidrodinamiskie apstākļi un citi epizootoloģiski nozīmīgi faktori;

218.3. izveidotajā aizsardzības zonā un uzraudzības zonā ievēro šādas ģeogrāfiskās norobežošanas prasības:

218.3.1. ap oficiāli deklarētu inficētu audzētavu, kurā konstatēta infekciozā lašu anēmija, izveido aizsardzības zonu, kas piekrastes teritorijās atbilst aplī norobežotai teritorijai, kuras rādiuss ir vienas plūdmaiņu joslas platums vai pieci kilometri (izmanto lielāko vērtību) ar audzētavu centrā, vai līdzvērtīgai teritorijai, kura noteikta, pamatojoties uz hidrodinamiskiem vai epizootoloģiskiem datiem. Iekšzemē tā ir visa ūdens sateces teritorija, kas atbilst audzētavai, kura oficiāli deklarēta par inficētu ar infekciozo lašu anēmiju. Dienests aizsardzības zonu var attiecināt tikai uz ūdens sateces teritorijas daļām, ja ar to netiek pasliktināta infekciozās lašu anēmijas izplatības profilakse;

218.3.2. ap aizsardzības zonu izveido uzraudzības zonu, kas piekrastes teritorijās atbilst aplī norobežotai teritorijai, kurā vērojama plūdmaiņu joslu zonu pārklāšanās, vai aizsardzības zonu aptverošu teritoriju, kas ietilpst aplī, kura rādiuss ir 10 kilometri no aizsardzības zonas centra, vai līdzvērtīgu teritoriju, ko nosaka, pamatojoties uz hidrodinamiskiem vai epizootoloģiskiem datiem. Iekšzemē tā ir paplašināta teritorija ārpus izveidotās aizsardzības zonas;

218.4. aizsardzības zonā esošajās audzētavās, kurās tiek turētas uzņēmīgās akvakultūras dzīvnieku sugas un kuras nav oficiāli deklarētas par inficētām ar infekciozo lašu anēmiju, veic oficiālu izmeklēšanu:

218.4.1. ņem vismaz 10 mirstošu zivju paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem, ja novērotas infekciozajai lašu anēmijai raksturīgās klīniskas vai post mortem pazīmes, vai vismaz 30 zivju paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem, ja klīniskas vai post mortem pazīmes nav novērotas;

218.4.2. līdz aizsardzības zonas atcelšanai audzētavā, kurā šo noteikumu 218.4.1. apakšpunktā minētajos laboratoriskajos izmeklējumos ir iegūti negatīvi rezultāti, reizi mēnesī organizē veselības pārbaudi;

218.5. visas audzētavas, kuras ir oficiāli deklarētas par inficētām ar infekciozo lašu anēmiju (bez IPR) vai kurās apstiprināta infekciozās lašu anēmijas klātbūtne, iztukšo, iztīra, dezinficē un tajās ievēro ne mazāk kā trīs mēnešus ilgu neizmantošanas periodu. Kad visas audzētavas aizsardzības zonā ir iztukšotas, iztīrītas, dezinficētas un ir beidzies ne mazāk kā sešas nedēļas ilgs sinhronizēts neizmantošanas periods, prasību par aizsardzības zonu un uzraudzības zonu var atcelt;

218.6. pēc neizmantošanas perioda beigām oficiāli deklarētajās inficētajās audzētavās aizsardzības zonas pārveido par uzraudzības zonām;

218.7. dienests izveidotās aizsardzības un uzraudzības zonas robežās, ja tiek novēroti infekcijas slimības turpmāki uzliesmojumi citās līdz šim neinficētās audzētavās, var noteikt arī citu audzētavu iztukšošanu, iztīrīšanu, dezinficēšanu un neizmantošanu. Neizmantošanas perioda ilgumu šajās audzētavās dienests nosaka, izvērtējot audzētavu inficēšanās risku katrā gadījumā atsevišķi, bet neizmantošanas periods ir ne mazāk kā trīs mēnešus ilgs;

218.8. audzētavās, kuras oficiāli deklarētas par inficētām ar infekciozās lašu anēmijas vīrusu ar infekciozās lašu anēmijas genotipu (bez IPR) vai kurās apstiprināta infekciozās lašu anēmijas klātbūtne, un visās citās aizsardzības un uzraudzības zonās esošajās audzētavās, kurās beidzies neizmantošanas periods, krājumus atjauno ar zivīm, kas iegūtas no Latvijas valsts teritorijas, zonas vai iecirkņa, kam noteikta I kategorija attiecībā uz infekciozo lašu anēmiju;

218.9. zivju krājumus atjauno pēc tam, kad visas oficiāli deklarētās inficētās audzētavas ir iztukšotas, iztīrītas, dezinficētas un ir beidzies to neizmantošanas periods;

218.10. visās audzētavās un, ja nepieciešama savvaļas ūdensdzīvnieku populāciju uzraudzība, arī paraugu ņemšanas punktos, kas izraudzīti saskaņā ar šo noteikumu 215. punktu, pēc apkarošanas programmas pabeigšanas īsteno šo noteikumu 217. punktā minēto uzraudzības programmu.

219. Kontinentālā iecirknī, kas sastāv tikai no vienas audzētavas, kurā veselības stāvokli neietekmē apkārt esošie dabiskie ūdeņi un kurā saskaņā ar šo noteikumu 101. punktu ir atcelta I kategorija attiecībā uz infekciozo lašu anēmiju, dienests to var atjaunot, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

219.1. iecirknis ir iztukšots, iztīrīts, dezinficēts un ir beidzies ne mazāk kā sešas nedēļas ilgs neizmantošanas periods;

219.2. iecirknī krājumi ir atjaunoti ar zivīm, kas iegūtas no Latvijas valsts teritorijas, zonas vai iecirkņa, kurā attiecībā uz infekciozo lašu anēmiju ir noteikta I kategorija.

220. Ja I kategorijas saglabāšanai ir nepieciešama mērķtiecīga uzraudzība, visās audzētavās, kurās Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī tiek turētas uzņēmīgās akvakultūras dzīvnieku sugas, organizē veselības pārbaudes un ņem zivju paraugus, kā noteikts šo noteikumu 9. pielikuma 3.B tabulā, atkarībā no audzētavas riska pakāpes attiecībā uz inficēšanos ar infekciozo lašu anēmiju.

221. Iecirknī, kam noteikta I kategorija un kas atrodas kontinentālā teritorijā, risks inficēties ar infekciozo lašu anēmiju uzskatāms par augstu, ja veselības stāvoklis attiecībā uz infekciozo lašu anēmiju šajā iecirknī ir atkarīgs no veselības stāvokļa apkārtējos dabiskajos ūdeņos, kur dzīvo Atlantijas lasis (Salmo salar). Šo vērtējumu ņem vērā, minētajos iecirkņos nosakot veselības pārbaužu biežumu.

222. I kategoriju attiecībā uz infekciozo lašu anēmiju saglabā līdz brīdim, kamēr par visiem paraugiem, kas laboratoriski izmeklēti, izmantojot šo noteikumu 9. pielikuma 3., 4. un 5. punktā norādītās diagnostikas metodes, attiecībā uz infekciozās lašu anēmijas vīrusu ar infekciozās lašu anēmijas genotipu (bez IPR) ir iegūti negatīvi rezultāti un izslēgtas jebkuras aizdomas par infekciozo lašu anēmiju šo noteikumu 9. pielikuma 6. punktā noteiktajā kārtībā.

223. Latvijas valsts teritorija, zona vai iecirknis, kurā attiecībā uz infekciozo lašu anēmiju ir noteikta V kategorija, var iegūt III kategoriju, ja:

223.1. ir izpildītas šo noteikumu 218.1., 218.2., 218.3., 218.4., 218.5., 218.6. un 218.7. apakšpunktā minētās prasības. Ja tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams ievērot neizmantošanas periodu, valsts teritorijā, zonā vai iecirknī esošajās audzētavās īsteno kādu alternatīvu pasākumu, kas nodrošina līdzvērtīgu infekciozās lašu anēmijas vīrusa iznīcināšanu audzētavas vidē;

223.2. oficiāli deklarētajās inficētajās audzētavās un visās citās audzētavās, kuras atrodas izveidotajās aizsardzības un uzraudzības zonās un kurās ir beidzies neizmantošanas periods vai īstenoti alternatīvi pasākumi saskaņā ar šo noteikumu 223.1. apakšpunktu, krājumi ir atjaunoti ar zivīm, kas iegūtas Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī, kam noteikta I, II vai III kategorija attiecībā uz infekciozo lašu anēmiju;

223.3. zivju krājumi ir atjaunoti tikai pēc tam, kad visas oficiāli deklarētās inficētās audzētavas ir iztukšotas, iztīrītas, dezinficētas un ir beidzies neizmantošanas periods vai īstenoti alternatīvi pasākumi saskaņā ar šo noteikumu 223.1. apakšpunktu;

223.4. divu gadu laikā pēc 223.1., 223.2. un 223.3. apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanas šajās audzētavās nav apstiprināts infekciozās lašu anēmijas vīruss ar infekciozās lašu anēmijas genotipu (bez IPR) un aizdomas par to tikušas izslēgtas šo noteikumu 9. pielikuma 6. punktā noteiktajā kārtībā.

XXII. Prasības marteiliozes (Marteilia refringens) uzraudzības un apkarošanas programmai, lai iegūtu un saglabātu akvakultūras dzīvnieku veselības stāvokli "infekcijas slimības neskarts" un ierobežotu inficēšanos ar Marteilia refringens

224. Marteiliozes uzraudzība ietver šādas darbības:

224.1. gliemeņu vispārīgu veselības pārbaužu organizēšanu atbilstoši šo noteikumu 225. un 226. punktam;

224.2. gliemeņu specifisku veselības pārbaužu organizēšanu atbilstoši šo noteikumu 227., 228., 229., 230., 231., 232., 233., 234., 235., 236. un 237. punktam, lai iegūtu I kategoriju – veselības stāvokli "infekcijas slimības neskarts";

224.3. gliemeņu veselības pārbaužu organizēšanu atbilstoši šo noteikumu 238. un 239. punktam, lai saglabātu I kategoriju – veselības stāvokli "infekcijas slimības neskarts";

224.4. gliemeņu veselības pārbaužu organizēšanu atbilstoši šo noteikumu 240. punktam, lai atceltu ierobežošanas pasākumus un Latvijas valsts teritorijai, zonai vai iecirknim, kam attiecībā uz marteiliozi piešķirta V kategorija, varētu piešķirt III kategoriju.

225. Veselības pārbaudes organizē un paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem ņem sezonā, kad Marteilia refringens izplatība Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī ir maksimāla. Ja šādu ziņu nav, paraugus ņem pēc tam, kad ūdens temperatūra ir pārsniegusi 17 °C.

226. Gliemeņu paraugus veselības pārbaudēm ņem atbilstoši šādiem kritērijiem:

226.1. ja ražošanas vienībās vai ražošanas teritorijā atrodas Ostrea spp. vai Mytilus spp., no abām ģintīm ņem pēc apjoma vienādus paraugus. Ja ir tikai viena no šīm ģintīm, paraugu ņem no tās. Ja nav nevienas minētās ģints pārstāvju, veido paraugu no visām citām pārstāvētajām uzņēmīgajām sugām;

226.2. ja sastopamas novājinātas, atvērušās vai nesen nobeigušās, bet nesadalījušās gliemenes, ievāc nesen nobeigušās gliemenes. Ja šādu gliemeņu nav, paraugam ņem vecākās veselīgās gliemenes;

226.3. no gliemeņu audzēšanas zonas, kurā izmanto vairāk nekā vienu ūdensapgādes avotu, gliemenes ņem no visiem ūdensapgādes avotiem tā, lai paraugā ir proporcionāli pārstāvētas visas audzēšanas zonas daļas;

226.4. gliemeņu audzēšanas zonā gliemenes no pietiekami daudziem paraugu ņemšanas punktiem ievāc tā, lai paraugā ir proporcionāli pārstāvētas visas gliemeņu audzēšanas zonas daļas. Paraugu ņemšanas punktus izraugās no tiem punktiem, kuros konstatēta Marteilia refringens, kā arī atkarībā no apdzīvotības blīvuma, ūdens plūsmām, uzņēmīgo sugu klātbūtnes, infekcijas slimības pārnesējsugu (turpmāk – vektorsugas) klātbūtnes, batimetrijas datiem un audzēšanas prakses. Paraugus ievāc arī dabiskajās gultnēs.

227. Latvijas valsts teritorija, zona vai iecirknis, kam attiecībā uz inficēšanos ar Marteilia refringens ir noteikta III kategorija, var iegūt I kategoriju, ja visās gliemeņu audzēšanas zonās, kurās valsts teritorijā, zonā vai iecirknī tiek turētas uzņēmīgās akvakultūras dzīvnieku sugas, ir īstenota uzraudzības programma.

228. Īstenojot divu gadu uzraudzības programmu:

228.1. gliemeņu audzēšanas zonās organizē veselības pārbaudes un ņem paraugus saskaņā ar šo noteikumu 10. pielikuma 4.A tabulu. Ja paraugā iekļauj Ostrea edulis, Mytilus edulis vai Mytilus galloprovincialis, kas iegūtas Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī, kam noteikta I kategorija, tās gliemeņu audzēšanas zonā ir ielaistas ne vēlāk kā pavasarī tieši pirms uzraudzības programmas sākšanas;

228.2. visu paraugu laboratoriskiem izmeklējumiem izmanto šo noteikumu 10. pielikuma 2. punktā norādītās diagnostikas metodes, lai šo noteikumu 10. pielikuma 3. punktā noteiktajā kārtībā izslēgtu jebkuras aizdomas par Marteilia refringens.

229. Latvijas valsts teritorija, zona vai iecirknis, kam attiecībā uz inficēšanos ar Marteilia refringens ir noteikta V kategorija, var iegūt I kategoriju, ja visās gliemeņu audzēšanas zonās, kurās Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī tiek turētas uzņēmīgās sugas, ir īstenoti šo noteikumu VI nodaļā minētie kontroles un apkarošanas pasākumi un gliemeņu audzēšanas zonas apkaimē, kas oficiāli deklarēta par inficētu ar Marteilia refringens, ir izveidota buferzona, kurā ietilpst aizsardzības zona un uzraudzības zona.

230. Buferzonu nosaka katrā inficēšanās gadījumā atsevišķi, ņemot vērā riska faktorus, kas ietekmē Marteilia refringens izplatīšanos:

230.1. ar Marteilia refringens inficētās gliemeņu audzēšanas zonas gliemeņu, arī savvaļas gliemeņu, mirstība (pēc skaita);

230.2. gliemeņu mirstība (pēc vecuma), mirstības rādītāji un sadalījums pa sugām un slimībām inficētajā audzētavā;

230.3. gliemeņu audzēšanas zonas attālums līdz apkaimes gliemeņu audzēšanas zonām un to izvietojuma blīvums, kā arī gliemeņu audzēšanas zonā atrodamās savvaļas gliemeņu sugas;

230.4. attālums līdz tuvākajam pārstrādes uzņēmumam;

230.5. attālums līdz saskarē esošām gliemeņu audzēšanas zonām;

230.6. uzņēmīgo sugu un vektorsugu klātbūtne gliemeņu audzēšanas zonā;

230.7. infekcijas slimības skartajās gliemeņu audzēšanas zonās un to apkaimē;

230.8. gliemeņu audzēšanas zonā izmantotā audzēšanas prakse;

230.9. hidrodinamiskie apstākļi;

230.10. citi epizootoloģiski nozīmīgi faktori.

231. Aizsardzības zonu un uzraudzības zonu izveido šādā kārtībā:

231.1. ap oficiāli deklarētu inficētu gliemeņu audzēšanas zonu, kurā konstatēta Marteilia refringens, izveido aizsardzības zonu, kas atbilst teritorijai, kuru nosaka, pamatojoties uz attiecīgajiem hidrodinamiskajiem vai epizootoloģiskajiem datiem;

231.2. ap aizsardzības zonu izveido uzraudzības zonu, kas atbilst teritorijai, kuru nosaka, pamatojoties uz attiecīgajiem hidrodinamiskajiem vai epizootoloģiskajiem datiem.

232. Īstenojot apkarošanas programmu:

232.1. aizsardzības zonā esošajā gliemeņu audzēšanas zonā, kurā tiek turētas uzņēmīgās akvakultūras dzīvnieku sugas un kura nav oficiāli deklarēta par inficētu ar Marteilia refringens, veic oficiālu izmeklēšanu, pēc Marteilia refringens izplatības perioda sākuma ņemot paraugus 150 gliemeņu laboratoriskiem izmeklējumiem. Ja Marteilia refringens izplatības periods nav zināms, paraugus sāk ņemt sezonā, kad ūdens temperatūra ir pārsniegusi 17 °C;

232.2. visas oficiāli deklarētās inficētās gliemeņu audzēšanas zonas iztukšo, ja iespējams, iztīra, dezinficē un ievēro to neizmantošanas periodu:

232.2.1. ne mazāk kā divus mēnešus, ja gliemeņu audzēšanas zona ir ierobežoti savienota ar ūdeņiem, kuros atrodas ikru inkubatori un mazuļu audzētavas;

232.2.2. ne mazāk kā divus mēnešus, ja gliemeņu audzēšanas zona ir neierobežoti savienota ar apkārtējiem ūdeņiem un uzņēmīgo sugu inficētās gliemenes un tādas uzņēmīgo sugu gliemenes, kas ir epizootoloģiski saistītas ar inficēto gliemeņu audzēšanas zonu, ir ievāktas vai aizvāktas, pirms iestājies maksimālās Marteilia refringens izplatības periods vai, ja tas nav zināms, sezona, kad ūdens temperatūra pārsniedz 17 °C;

232.2.3. ne mazāk kā 14 mēnešus, ja gliemeņu audzēšanas zona ir neierobežoti savienota ar apkārtējiem ūdeņiem un uzņēmīgo sugu inficētās gliemenes un tādas uzņēmīgo sugu gliemenes, kas ir epizootoloģiski saistītas ar inficēto gliemeņu audzēšanas zonu, nav ievāktas vai aizvāktas, pirms iestājies maksimālās Marteilia refringens izplatības periods vai, ja tas nav zināms, sezona, kad ūdens temperatūra pārsniedz 17 °C.

233. Kad visas oficiāli deklarētās inficētās gliemeņu audzēšanas zonas ir iztukšotas, ievēro četras nedēļas ilgu sinhronizētas neizmantošanas periodu.

234. Dienests izveidotās aizsardzības un uzraudzības zonas robežās esošajās gliemeņu audzēšanas zonās, ņemot vērā infekcijas slimības izplatīšanās riskus, kā arī to, ka no inficētās gliemeņu audzēšanas zonas ir notikusi gliemeņu pārvietošana, var noteikt arī citu gliemeņu audzēšanas zonu iztukšošanu, iztīrīšanu, dezinficēšanu un neizmantošanu, ja epizootoloģisko pētījumu rezultātā ir konstatēta gliemeņu ievešana no inficētās gliemeņu audzēšanas zonas. Neizmantošanas perioda ilgumu dienests nosaka, izvērtējot inficēšanās risku katrā gadījumā atsevišķi, bet tas nedrīkst būt ilgāks par četrām nedēļām.

235. Visās oficiāli deklarētajās inficētajās gliemeņu audzēšanas zonās un visās citās vietās, kas atrodas izveidotajās aizsardzības un uzraudzības zonās, ja ir beidzies to neizmantošanas periods, krājumus atjauno ar gliemenēm, kas iegūtas Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī, kam noteikta I kategorija attiecībā uz inficēšanos ar Marteilia refringens.

236. Gliemeņu krājumus atjauno tikai pēc tam, kad visas oficiāli deklarētās inficētās gliemeņu audzēšanas zonas saskaņā ar šo noteikumu 232.2. un 232.3. apakšpunktu ir iztukšotas, iztīrītas, dezinficētas un ir beidzies to neizmantošanas periods.

237. Visās gliemeņu audzēšanas zonās, kurās apkarošanas programmas aptvertajā Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī tiek turētas uzņēmīgās sugas, pēc apkarošanas pasākumu pabeigšanas īsteno šo noteikumu 63. punktā minēto uzraudzības programmu.

238. I kategoriju – veselības stāvoklis "infekcijas slimības neskarts" – saglabā, ja, īstenojot mērķtiecīgu uzraudzību, visās gliemeņu audzēšanas zonās, kas Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī tur uzņēmīgās akvakultūras dzīvnieku sugas, organizē veselības pārbaudes atkarībā no inficēšanās riska pakāpes gliemeņu audzēšanas zonā un ņem paraugus, kā noteikts šo noteikumu 10. pielikuma 4.B tabulā.

239. I kategoriju saglabā līdz brīdim, kamēr par visiem paraugiem, kas laboratoriski izmeklēti, izmantojot šo noteikumu 10. pielikuma 2. punktā norādītās diagnostikas metodes, attiecībā uz Marteilia refringens ir iegūti negatīvi rezultāti un šo noteikumu 10. pielikuma 3. punktā noteiktajā kārtībā izslēgtas jebkuras aizdomas par Marteilia refringens.

240. Latvijas valsts teritorija, zona vai iecirknis, kam attiecībā uz inficēšanos ar Marteilia refringens ir noteikta V kategorija, var iegūt III kategoriju, ja:

240.1. ir izpildītas šo noteikumu 229., 230., 231., 232., 233. un 234. punktā minētās prasības. Ja tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams ievērot neizmantošanas periodu, attiecīgajā Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī esošajā gliemeņu audzēšanas zonā īsteno kādu alternatīvu pasākumu, kas nodrošina līdzvērtīgu Marteilia refringens iznīcināšanu zonas vidē;

240.2. oficiāli deklarētajās inficētajās gliemeņu audzēšanas zonās un visās citās vietās, kuras atrodas aizsardzības un uzraudzības zonās un ir beidzies to neizmantošanas periods vai īstenoti alternatīvi pasākumi saskaņā ar šo noteikumu 240.1. apakšpunktu, krājumi ir atjaunoti ar gliemenēm, kas iegūtas Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī, kam attiecībā uz inficēšanos ar Marteilia refringens noteikta I, II vai III kategorija;

240.3. gliemeņu krājumi atjaunoti tikai pēc tam, kad visas oficiāli deklarētās inficētās gliemeņu audzēšanas zonas ir iztukšotas, iztīrītas, dezinficētas un ir beidzies to neizmantošanas periods vai īstenoti alternatīvi pasākumi saskaņā ar šo noteikumu 240.1. apakšpunktu;

240.4. divu gadu laikā pēc šo noteikumu 240.1., 240.2. un 240.3. apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanas nav apstiprināta inficēšanās ar Marteilia refringens un šo noteikumu 10. pielikuma 3. punktā noteiktajā kārtībā izslēgtas aizdomas par inficēšanos.

XXIII. Prasības bonamiozes (Bonamia ostreae) uzraudzības un apkarošanas programmai, lai iegūtu un saglabātu akvakultūras dzīvnieku veselības stāvokli "infekcijas slimības neskarts" un ierobežotu inficēšanos ar Bonamia ostreae

241. Bonamiozes uzraudzība ietver šādas darbības:

241.1. gliemeņu vispārīgu veselības pārbaužu organizēšanu atbilstoši šo noteikumu 242. un 243. punktam;

241.2. gliemeņu specifisku veselības pārbaužu organizēšanu atbilstoši šo noteikumu 244., 245., 246., 247., 248., 249., 250., 251., 252., 253. un 254. punktam, lai iegūtu I kategoriju – veselības stāvoklis "infekcijas slimības neskarts";

241.3. gliemeņu veselības pārbaužu organizēšanu atbilstoši šo noteikumu 255., 256. un 257. punktam, lai saglabātu I kategoriju – veselības stāvoklis "infekcijas slimības neskarts".

242. Gliemeņu vispārīgās veselības pārbaudes organizē un paraugus ņem tajā sezonā, kad Bonamia ostreae izplatība Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī ir maksimāla. Ja Bonamia ostreae izplatība nav zināma, paraugus ņem ziemā vai pavasara sākumā.

243. Gliemeņu paraugus veselības pārbaudēm ņem atbilstoši šādiem kritērijiem:

243.1. ja ir sastopama Ostrea edulis, paraugam ņem tikai šīs sugas gliemenes. Ja Ostrea edulis nav, veido paraugu no visām citām pārstāvētajām uzņēmīgajām sugām;

243.2. ja sastopamas novājinātas, atvērušās vai nobeigušās, bet nesadalījušās gliemenes, ievāc nesen nobeigušās gliemenes. Ja šādu gliemeņu nav, paraugam ņem vecākās veselīgākās gliemenes;

243.3. no gliemeņu audzēšanas zonas, kurā izmanto vairāk nekā vienu ūdensapgādes avotu, gliemenes ņem no visiem ūdensapgādes avotiem tā, lai paraugā ir proporcionāli pārstāvētas visas gliemeņu audzēšanas zonas daļas;

243.4. gliemeņu audzēšanas zonā gliemenes ievāc no pietiekami daudziem paraugu ņemšanas punktiem. Paraugu ņemšanas punktus izraugās no tiem punktiem, kuros konstatēta Bonamia ostreae, kā arī atkarībā no apdzīvotības blīvuma, ūdens plūsmas, uzņēmīgo sugu klātbūtnes, vektorsugu klātbūtnes, batimetrijas datiem un audzēšanas prakses. Paraugus ievāc arī blakus esošajās dabiskajās gultnēs.

244. Latvijas valsts teritorija, zona vai iecirknis, kam attiecībā uz Bonamia ostreae ir noteikta III kategorija, var iegūt I kategoriju, ja visās gliemeņu audzēšanas zonās, kurās Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī tiek turētas uzņēmīgās sugas, ir īstenota uzraudzības programma.

245. Īstenojot divu gadu uzraudzības programmu:

245.1. gliemeņu audzēšanas zonās organizē veselības pārbaudes un ņem paraugus, kā noteikts šo noteikumu 9. pielikuma 5.A tabulā. Ja paraugā iekļauj Ostrea edulis, kas iegūtas Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī, kam noteikta I kategorija, tās gliemeņu audzēšanas zonā ir ielaistas ne vēlāk kā rudenī tieši pirms uzraudzības programmas sākšanas;

245.2. visu paraugu laboratoriskiem izmeklējumiem izmanto šo noteikumu 11. pielikuma 2. punktā norādītās diagnostikas metodes, lai šo noteikumu 11. pielikuma 3. punktā noteiktajā kārtībā izslēgtu jebkuras aizdomas par Bonamia ostreae.

246. Latvijas valsts teritorija, zona vai iecirknis, kam attiecībā uz inficēšanos ar Bonamia ostreae ir noteikta V kategorija, var iegūt I kategoriju, ja visās gliemeņu audzēšanas zonās, kurās Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī tiek turētas uzņēmīgās sugas, ir īstenota apkarošanas programma un šo noteikumu VI nodaļā minētie kontroles un apkarošanas pasākumi pēc eksotisko infekcijas slimību konstatēšanas akvakultūras dzīvniekiem, kā arī gliemeņu audzēšanas zonas apkaimē, kas oficiāli deklarēta par inficētu ar Bonamia ostreae, ir izveidota buferzona, kurā ietilpst aizsardzības zona un uzraudzības zona.

247. Buferzonu nosaka katrā inficēšanās gadījumā atsevišķi, ņemot vērā riska faktorus, kas ietekmē Bonamia ostreae izplatīšanos:

247.1. ar Bonamia ostreae inficētās gliemeņu audzēšanas zonas gliemeņu, arī savvaļas gliemeņu, mirstība pēc skaita, mirstības rādītāji, raksturojums pēc vecuma un sadalījuma pa sugām un slimībām inficētajā audzētavā;

247.2. attālums līdz apkaimes gliemeņu audzēšanas zonām un to izvietojuma blīvums, kā arī gliemeņu audzēšanas zonā atrodamās savvaļas gliemeņu sugas;

247.3. attālums līdz tuvākajam pārstrādes uzņēmumam;

247.4. attālums līdz saskarē esošām gliemeņu audzēšanas zonām;

247.5. uzņēmīgo sugu un vektorsugu klātbūtne gliemeņu audzēšanas zonā;

247.6. Bonamia ostreae skartajās gliemeņu audzēšanas zonās un to apkaimes gliemeņu audzēšanas zonās izmantotā audzēšanas prakse;

247.7. hidrodinamiskie apstākļi;

247.8. citi epizootoloģiski nozīmīgi faktori.

248. Aizsardzības zonu un uzraudzības zonu izveido šādā kārtībā:

248.1. ap oficiāli deklarētu inficētu gliemeņu audzēšanas zonu, kurā konstatēta Bonamia ostreae, izveido aizsardzības zonu, kas atbilst teritorijai, kuru nosaka, pamatojoties uz hidrodinamiskajiem vai epizootoloģiskajiem datiem;

248.2. ap aizsardzības zonu izveido uzraudzības zonu, kas atbilst teritorijai, kuru nosaka, pamatojoties uz hidrodinamiskajiem vai epizootoloģiskajiem datiem.

249. Aizsardzības zonā esošajā gliemeņu audzēšanas zonā, kurā tiek turētas uzņēmīgās sugas un kura nav oficiāli deklarēta par inficētu ar Bonamia ostreae, veic oficiālu izmeklēšanu, pēc Bonamia ostreae izplatības perioda sākuma ņemot paraugus 150 uzņēmīgu sugu gliemeņu laboratoriskiem izmeklējumiem. Ja Bonamia ostreae izplatības periods nav zināms, paraugus sāk ņemt ziemā vai pavasara sākumā.

250. Visas oficiāli deklarētās inficētās gliemeņu audzēšanas zonas, kurās konstatēta Bonamia ostreae, iztukšo, ja iespējams, iztīra, dezinficē un ievēro sešus mēnešus ilgu neizmantošanas periodu.

251. Kad visas oficiāli deklarētās inficētās gliemeņu audzēšanas zonas ir iztukšotas, ievēro četras nedēļas ilgu sinhronizētu neizmantošanas periodu.

252. Dienests izveidotajās aizsardzības un uzraudzības zonās vai gliemeņu audzēšanas zonās var pieprasīt veikt arī citu gliemeņu audzēšanas zonu iztukšošanu, iztīrīšanu, dezinficēšanu un neizmantošanu. Neizmantošanas perioda ilgumu dienests nosaka, izvērtējot inficēšanās risku katrā gadījumā atsevišķi.

253. Visās oficiāli deklarētajās inficētajās gliemeņu audzēšanas zonās un visās citās vietās, kas atrodas izveidotajās aizsardzības un uzraudzības zonās, ja ir beidzies to neizmantošanas periods, krājumus atjauno ar gliemenēm, kas iegūtas Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī, kam noteikta I kategorija attiecībā uz inficēšanos ar Bonamia ostreae. Krājumus atjauno tikai pēc tam, kad visas oficiāli deklarētās inficētās gliemeņu audzēšanas zonas saskaņā ar šo noteikumu 250., 251. un 252. punktu ir iztukšotas, iztīrītas, dezinficētas un ir beidzies to neizmantošanas periods.

254. Visās gliemeņu audzēšanas zonās, kurās apkarošanas programmas aptvertajā Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī tiek turētas uzņēmīgās sugas, pēc apkarošanas pasākumu pabeigšanas īsteno šo noteikumu 244. un 245. punktā minēto uzraudzības programmu.

255. Ja I kategorijas saglabāšanai attiecībā uz inficēšanos ar Bonamia ostreae ir nepieciešama mērķtiecīga uzraudzība, visās gliemeņu audzēšanas zonās, kurās Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī tiek turētas uzņēmīgās sugas, organizē veselības pārbaudes atkarībā riska pakāpes attiecībā uz inficēšanos ar Bonamia ostreae un ņem paraugus, kā noteikts šo noteikumu 11. pielikuma 5.B tabulā.

256. I kategoriju saglabā līdz brīdim, kamēr par visiem paraugiem, kas laboratoriski izmeklēti, izmantojot šo noteikumu 11. pielikuma 2. punktā norādītās diagnostikas metodes, attiecībā uz Bonamia ostreae ir iegūti negatīvi rezultāti un šo noteikumu 11. pielikuma 3. punktā noteiktajā kārtībā izslēgtas jebkuras aizdomas par Bonamia ostreae.

257. Latvijas valsts teritorija, zona vai iecirknis, kam attiecībā uz inficēšanos ar Bonamia ostreae ir noteikta V kategorija, var iegūt III kategoriju, ja:

257.1. ir izpildītas šo noteikumu 246., 247., 248., 249., 250., 251., 252. un 253. punktā noteiktās prasības. Ja tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams ievērot neizmantošanas periodu, attiecīgajā Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī esošajā gliemeņu audzēšanas zonā īsteno kādu alternatīvu pasākumu, kas nodrošina līdzvērtīgu efektu Bonamia ostreae iznīcināšanai zonas teritorijā;

257.2. oficiāli deklarētajās inficētajās gliemeņu audzēšanas zonās un visās citās vietās, kuras atrodas izveidotajās aizsardzības un uzraudzības zonās un ir beidzies to neizmantošanas periods vai saskaņā ar šo noteikumu 257.1. apakšpunktu īstenoti alternatīvi pasākumi, krājumi ir atjaunoti ar gliemenēm, kas iegūtas Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī, kam attiecībā uz inficēšanos ar Bonamia ostreae noteikta I, II vai III kategorija;

257.3. gliemeņu krājumi atjaunoti tikai pēc tam, kad visas oficiāli deklarētās inficētās gliemeņu audzēšanas zonas ir iztukšotas, iztīrītas, dezinficētas un ir beidzies to neizmantošanas periods vai īstenoti alternatīvi pasākumi saskaņā ar šo noteikumu 257.1. apakšpunktu;

257.4. divu gadu laikā pēc 257.1., 257.2. un 257.3. apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanas nav apstiprināta inficēšanās ar Bonamia ostreae un šo noteikumu 11. pielikuma 3. punktā noteiktajā kārtībā izslēgtas jebkuras aizdomas par inficēšanos.

XXIV. Prasības vēžu baltplankumu slimības uzraudzības un apkarošanas programmai, lai iegūtu un saglabātu akvakultūras dzīvnieku veselības stāvokli "infekcijas slimības neskarts" un ierobežotu inficēšanos ar baltplankumu sindroma vīrusa 1. tipu

258. Vēžu baltplankumu slimības uzraudzība ietver šādas darbības:

258.1. vēžveidīgo vispārīgu veselības pārbaužu organizēšanu atbilstoši šo noteikumu 259., 260., 261. un 262. punktam;

258.2. vēžveidīgo specifisku veselības pārbaužu organizēšanu atbilstoši šo noteikumu 263., 264., 265., 266., 267., 268., 269., 270., 271., 272., 273., 274., 275. un 276. punktam, lai iegūtu I kategoriju – veselības stāvoklis "infekcijas slimības neskarts";

258.3. vēžveidīgo veselības pārbaužu organizēšanu atbilstoši šo noteikumu 277., 278., 279. un 280. punktam, lai saglabātu I kategoriju – veselības stāvoklis "infekcijas slimības neskarts";

258.4. vēžveidīgo veselības pārbaužu organizēšanu atbilstoši šo noteikumu 281. punktam, lai atceltu ierobežošanas pasākumus un Latvijas valsts teritorijai, zonai vai iecirknim, kam attiecībā uz vēžu baltplankumu slimību noteikta V kategorija, varētu piešķirt III kategoriju.

259. Vēžveidīgo vispārīgās veselības pārbaudes organizē un paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem ņem tad, kad varētu būt sasniegta gada augstākā ūdens temperatūra.

260. Audzētavās vēžveidīgo paraugus ņem atbilstoši šādiem kritērijiem:

260.1. ja ražošanas vienībās ir novājināti vai mirstoši vēžveidīgie, ņem novājinātus vēžveidīgos. Ja šādu vēžveidīgo nav, paraugam ņem pie izraudzītajām uzņēmīgajām sugām piederošus un proporcionāli pārstāvētus dažāda lieluma vēžveidīgos – gan jaunuļus, gan pieaugušos indivīdus;

260.2. ja vēžveidīgo audzēšanai izmanto vairāk nekā vienu ūdensapgādes avotu, paraugus ņem no visiem ūdensapgādes avotiem.

261. Ja saskaņā ar šo noteikumu 103.3. apakšpunktu ir nepieciešama mērķtiecīga savvaļas ūdensdzīvnieku populācijas uzraudzība, paraugu ņemšanas punktu skaitu un ģeogrāfisko sadalījumu nosaka tā, lai būtu aptverta attiecīgā Latvijas valsts teritorija, zona vai iecirknis. Paraugu ņemšanas punkti pārstāv dažādas ekosistēmas – jūras, grīvu, upju un ezeru sistēmu, kurā atrodas uzņēmīgo sugu savvaļas ūdensdzīvnieku populācijas.

262. Ja saskaņā ar šo noteikumu 103.2. apakšpunktu ir nepieciešama mērķtiecīga savvaļas ūdensdzīvnieku populācijas uzraudzība, vēžveidīgos paraugam izraugās šādi:

262.1. jūras un grīvu sistēmu teritorijās izraugās vienu vai vairākas no šādām sugām – Carcinus maenas, Cancer pagurus, Eriocheir sinensis, Liocarcinus depurator, Liocarcinus puber, Crangon crangon, Homarus gammarus, Palaemon adspersus – vai tīģergarneļu sugas, piemēram, Penaeus japonicus, Penaeus kerathurus, Penaeus semisulcatus. Ja minēto sugu nav, paraugā ir pārstāvētas citas uzņēmīgās desmitkājvēžu sugas. Tā kā uzņēmīgo saimniekorganismu klāsts ir plašs, tos var izraudzīties no tādām desmitkājvēžu ģintīm vai dzimtām, kuru uzņēmība ir eksperimentāli vai dabiski pierādīta;

262.2. upju un ezeru sistēmās izraugās vienu vai vairākas no tādām sugām kā Pacifastacus leniusculus, Astacus leptodactylus, Austropotamobius pallipes vai Orconectes limosus. Ja minēto sugu nav, paraugā ir pārstāvētas citas uzņēmīgās desmitkājvēžu sugas. Tā kā uzņēmīgo saimniekorganismu klāsts ir plašs, tos var izraudzīties no tādām desmitkājvēžu ģintīm vai dzimtām, kuru uzņēmība ir eksperimentāli vai dabiski pierādīta;

262.3. ja vēžveidīgo vidū ir novājināti vai mirstoši vēžveidīgie, ņem novājinātus vēzveidīgos. Ja šādu vēžveidīgo nav, paraugam ņem pie izraudzītajām uzņēmīgajām sugām piederošus un proporcionāli pārstāvētus dažāda lieluma vēžveidīgos – gan jaunuļus, gan pieaugušos indivīdus.

263. Latvijas valsts teritorija, zona vai iecirknis, kam attiecībā uz vēžu baltplankumu slimību ir noteikta III kategorija, var iegūt I kategoriju, ja attiecīgajā Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī esošās audzētavas, kurās tiek turētas uzņēmīgās sugas:

263.1. atbilst šo noteikumu XIV nodaļā minētajām prasībām;

263.2. saskaņā ar šo noteikumu 103.3. apakšpunktu īsteno divu gadu uzraudzības programmu, kas attiecas arī uz paraugu ņemšanas punktiem savvaļas ūdensdzīvnieku populācijā (ja tādi nepieciešami).

264. Īstenojot uzraudzības programmu, audzētavās vai paraugu ņemšanas punktos divus gadus pēc kārtas:

264.1. organizē veselības pārbaudes un ņem paraugus, kā noteikts šo noteikumu 12. pielikuma 6.A tabulā;

264.2. paraugu laboratoriskiem izmeklējumiem izmanto šo noteikumu 10. pielikuma 2. punktā norādīto diagnostikas metodi, lai šo noteikumu 10. pielikuma 3. punktā noteiktajā kārtībā izslēgtu jebkuras aizdomas par vēžu baltplankumu slimību.

265. Ja uzraudzības programmas īstenošanas laikā kādā no audzētavām ir apstiprināta inficēšanās ar baltplankumu sindroma vīrusa 1. tipu un audzētavai atcelta II kategorija, audzētava to var atgūt un turpināt uzraudzības programmas īstenošanu, lai iegūtu I kategoriju, neīstenojot šo noteikumu 266. punktā minēto apkarošanas programmu, ja:

265.1. tā ir kontinentāla audzētava, kurā veselības stāvoklis attiecībā uz vēžu baltplankumu slimību saskaņā ar šo noteikumu 110., 111., 112., 113., 114., 115., 116., 117., 118., 119. un 120. punktu nav atkarīgs no veselības stāvokļa apkārtējos dabiskajos ūdeņos;

265.2. audzētava ir iztukšota, iztīrīta, dezinficēta un ir beidzies ne mazāk kā sešas nedēļas ilgs neizmantošanas periods;

265.3. audzētavas krājumi ir atjaunoti ar vēžveidīgajiem, kas iegūti Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī, kam attiecībā uz vēžu baltplankumu slimību ir noteikta I kategorija.

266. Latvijas valsts teritorija, zona vai iecirknis, kam attiecībā uz vēžu baltplankumu slimību ir noteikta V kategorija, var iegūt I kategoriju, ja visās attiecīgajā Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī esošajās audzētavās, kurās tiek turētas uzņēmīgās sugas, ir īstenota apkarošanas programma, izpildot šo noteikumu VII nodaļā minētos kontroles un apkarošanas pasākumus, un tās audzētavas apkaimē, kas oficiāli deklarēta par inficētu ar vēžu baltplankumu slimību, ir izveidota buferzona, kurā ietilpst aizsardzības zona un uzraudzības zona.

267. Buferzonu nosaka katrā inficēšanās gadījumā atsevišķi, ņemot vērā riska faktorus, kas ietekmē vēžu baltplankumu slimības izplatību audzētavas un savvaļas vēžveidīgo populācijā:

267.1. ar vēžu baltplankumu slimību inficētās audzētavas vēžveidīgo mirstība pēc skaita, mirstības rādītāji un sadalījums pa sugām un slimībām inficētajā audzētavā;

267.2. attālums līdz apkaimes audzētavām un to izvietojuma blīvums;

267.3. saskarē esošās audzētavas;

267.4. audzētavās pārstāvētās sugas;

267.5. slimības skartajās audzētavās un to apkaimes audzētavās izmantotā audzēšanas prakse;

267.6. hidrodinamiskie apstākļi;

267.7. citi epizootoloģiski nozīmīgi faktori.

268. Aizsardzības zonu un uzraudzības zonu izveido šādā kārtībā:

268.1. ap oficiāli deklarētu inficētu audzētavu, kurā konstatēta vēžu baltplankumu slimība, izveido aizsardzības zonu:

268.1.1. jūras un grīvas teritorijās – aplī norobežotu teritoriju, kuras rādiuss atbilst vienas plūdmaiņu joslas platumam vai ir pieci kilometri (izmanto lielāko vērtību) ar audzētavu centrā, vai līdzvērtīgu teritoriju, ko nosaka, pamatojoties uz hidrodinamiskajiem vai epizootoloģiskajiem datiem;

268.1.2. saldūdeņos – visu ūdens sateces teritoriju, kas atbilst audzētavai, kura ir oficiāli deklarēta par inficētu ar vēžu baltplankumu slimību. Dienests aizsardzības zonu var ierobežot tikai ar ūdens sateces teritorijas daļām, ja ar to netiek pasliktināta vēžu baltplankumu slimības izplatības profilakse;

268.2. ap aizsardzības zonu izveido uzraudzības zonu: