Noteikumi par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai

135. Ja karantīnas punktu iekārto akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimības (1. pielikums) neskartā Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī (ir izpildītas šo noteikumu XIII nodaļā minētās prasības vai arī šajā teritorijā, zonā vai iecirknī tiek īstenota akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimības uzraudzības vai apkarošanas programma), notekūdeņu attīrīšanas sistēmu tajā ierīko, ievērojot šādas prasības:

135.1. sistēma nodrošina visu karantīnas vienībā radīto notekūdeņu un atkritumu attīrīšanu tā, lai efektīvi iznīcinātu šo noteikumu 1. pielikumā minēto akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātājus;

135.2. sistēma ir aprīkota ar rezerves drošības mehānismu, kas nodrošina nepārtrauktu tās darbību un notekūdeņu pilnīgu attīrīšanu.

136. Karantīnas vienību ierīko tā, lai novērstu karantīnā esošo dzīvnieku saskari ar citiem dzīvniekiem, kas var izplatīt akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimības ierosinātājus.

137. Karantīnas punktā un karantīnas vienībā iekārtas ierīko tā, lai tās varētu iztīrīt un dezinficēt. Iekārtām ir atbilstošs tīrīšanas un dezinfekcijas aprīkojums.

138. Pie karantīnas punkta un karantīnas vienības ieejas un izejas novieto ar dezinficējošu šķidrumu piesūcinātu paklāju, lai iznīcinātu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātājus.

139. Katru karantīnas punkta vienību aprīko ar atsevišķām iekārtām, lai novērstu karantīnas vienību savstarpēju inficēšanos.

140. Karantīnas punkta īpašnieks slēdz līgumu ar dienesta pilnvarotu veterinārārstu.

141. Pirms katra jauna akvakultūras dzīvnieku sūtījuma ievietošanas karantīnas vienībā to tīra un dezinficē, un ne mazāk kā septiņas dienas tur tukšu.

142. Karantīnas laika uzskaite sākas pēc visu attiecīgā akvakultūras dzīvnieku sūtījuma dzīvnieku ievietošanas karantīnas vienībā.

143. Karantīnas punktā veic pasākumus, lai novērstu saņemto un nosūtīto akvakultūras dzīvnieku sūtījumu savstarpēju inficēšanos.

144. Karantīnas punktā un karantīnas vienībā atļauts ieiet personām, kuras veic ar akvakultūras dzīvnieku karantīnu saistītus darba pienākumus.

145. Ieejot karantīnas punktā un karantīnas vienībā, personas valkā aizsargapģērbu un aizsargapavus.

146. Nedrīkst būt saskare starp personālu vai iekārtām, kas rada savstarpēju inficēšanos starp karantīnas punktiem vai karantīnas vienībām vai starp karantīnas punktiem un audzētavām vai gliemju audzēšanas zonām.

147. Pēc akvakultūras dzīvnieku sūtījuma saņemšanas transportlīdzekļus, iekārtas, tvertnes, konteinerus un ūdeni apstrādā, lai iznīcinātu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātājus.

148. Paraugu ņemšanu, pārbaudi, laboratoriskos izmeklējumus un diagnostiku veic pilnvarots veterinārārsts, ievērojot dienesta norādījumus.

149. Papildus šo noteikumu 15., 16., 17. un 18. punktā minētajai uzskaitei karantīnas punktā reģistrē:

149.1. laiku, kad darbinieki ieiet tajā un iziet no tā;

149.2. piegādātā ūdens un notekūdeņu apstrādi;

149.3. visus ārkārtas apstākļus, kas ietekmē karantīnas procesu (piemēram, elektroenerģijas padeves pārtraukumus, ēku bojājumus, ārkārtējus laikapstākļus);

149.4. pārbaudei iesniegto paraugu ņemšanas datumu un pārbaužu rezultātus.

XVII. Prasības ievestu akvakultūras dzīvnieku ievietošanai karantīnā pirms to laišanas Eiropas Savienības ūdeņos

150. Ja Latvijā importē (ieved no trešajām valstīm) akvakultūras dzīvniekus, ko paredzēts ievietot karantīnā, importētājs vai tā pārstāvis iesniedz dienestā rakstisku apliecinājumu, ka izraudzītajā karantīnas punktā ievestos akvakultūras dzīvniekus pieņems un ievietos karantīnā saskaņā ar šo noteikumu prasībām (turpmāk – apliecinājums). Apliecinājumu paraksta karantīnas punkta īpašnieks vai tā pilnvarota persona.

151. Apliecinājumā norāda karantīnas punkta reģistrācijas numuru. Apliecinājumu noformē latviešu valodā vai tās Eiropas Savienības dalībvalsts oficiālajā valodā, kuras robežkontroles punktā veic veterinārās pārbaudes, un pievieno oficiālu tulkojumu latviešu valodā. Ja no trešajām valstīm importētā akvakultūras dzīvnieku sūtījuma galamērķis ir Latvijas Republika, apliecinājumu noformē atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts valodu.

152. Importētājs vai tā pārstāvis veic vienu no šādām darbībām:

152.1. iesniedz apliecinājumu robežkontroles punktā pirms akvakultūras dzīvnieku sūtījuma nonākšanas tajā;

152.2. uzrāda apliecinājumu robežkontroles punktā pirms akvakultūras dzīvnieku izlaišanas no robežkontroles punkta.

153. Importētos akvakultūras dzīvniekus no robežkontroles punkta pārved tieši uz karantīnas punktu. Ja šādai pārvadāšanai izmanto transportlīdzekļus, robežkontroles punktā dienesta amatpersona transportlīdzekļiem uzliek pret viltojumiem drošu plombu.

154. Par karantīnā ievietojamiem importētajiem akvakultūras dzīvniekiem:

154.1. robežkontroles punkta dienesta amatpersona, izmantojot datorizēto informācijas paziņošanas sistēmu (TRACES sistēma) (atbilstoši normatīvajiem aktiem par veterinārās kontroles kārtību, kas jāievēro, ievedot Latvijā dzīvniekus no trešajām valstīm, un Komisijas 2004. gada 30. marta Regulai (EK) Nr. 599/2004 par vienota parauga sertifikāta un inspekcijas ziņojuma ieviešanu Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem), vienas darbdienas laikā informē dienesta amatpersonu, kuras uzraudzībā atrodas karantīnas punkts, norādot datumu, kad akvakultūras dzīvnieku sūtījums saņemts robežkontroles punktā, sūtījuma izcelsmes vietu un galamērķi;

154.2. karantīnas punkta īpašnieks vai tā pilnvarota persona vienas darbdienas laikā pēc akvakultūras dzīvnieku sūtījuma saņemšanas karantīnas punktā informē dienesta amatpersonu, kuras uzraudzībā atrodas karantīnas punkts, par sūtījuma saņemšanu (arī par to, ja sūtījums noteiktajā laikā nav saņemts);

154.3. dienesta amatpersona, kuras uzraudzībā atrodas karantīnas punkts, triju darbdienu laikā (skaitot no dienas, kad akvakultūras dzīvnieku krava ievesta karantīnas punkta teritorijā), izmantojot TRACES sistēmu, informē robežkontroles punkta dienesta amatpersonu par sūtījuma saņemšanu (arī par to, ja sūtījums noteiktajā laikā nav saņemts).

155. Ja robežkontroles punkta dienesta amatpersona saņem informāciju par to, ka akvakultūras dzīvnieki, kas deklarēti kā nosūtāmi uz karantīnas punktu, nav nonākuši galamērķī triju darbdienu laikā pēc noteiktās ierašanās dienas, tā informē dienestu un attiecīgo muitas iestādi par šo faktu. Dienests sadarbībā ar muitas iestādi veic pasākumus, lai nodrošinātu kravas atrašanu un ievietošanu karantīnā.

156. Lai akvakultūras dzīvniekus laistu tirgū saskaņā ar šo noteikumu 34., 35. vai 39. punktu vai akvakultūras dzīvnieku sūtījumu importētu saskaņā ar Komisijas 2008. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 1251/2008, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2006/88/EK attiecībā uz nosacījumiem un sertifikācijas prasībām par akvakultūras dzīvnieku un to produktu laišanu tirgū un importu Kopienā un nosaka pārnēsātājsugu sarakstu (turpmāk – regula (EK) Nr. 1251/2008), IV nodaļu, akvakultūras dzīvnieku sūtījumam jāatbilst šādām prasībām:

156.1. visu karantīnas laiku sūtījums atrodas vienā karantīnas punktā;

156.2. uz akvakultūras dzīvnieku sugām, kas ir uzņēmīgas pret akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimībām, attiecina šo noteikumu 160., 162., 163., 164., 165., 166. un 167. punktā minētās prasības;

156.3. uz akvakultūras dzīvnieku sugām, kas ir akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību pārnēsātājas, attiecina šo noteikumu 161., 162. un 163. punktā minētās prasības;

156.4. pēc karantīnas beigām dienesta amatpersona par katru akvakultūras dzīvnieku sūtījumu aizpilda un izsniedz aktu, kurā norāda informāciju par karantīnas punktu, karantīnas laiku, akvakultūras dzīvnieku sugu, skaitu, sūtījuma nosūtīšanas galamērķi, kā arī apliecinājumu, ka akvakultūras dzīvnieki ir klīniski veseli un tiem nav konstatētas šo noteikumu 1. pielikumā minētās akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimības.

157. Ja karantīnas laikā rodas aizdomas par akvakultūras dzīvnieku saslimšanu ar kādu no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimībām, dienesta amatpersona:

157.1. ņem paraugus un izmeklē tos akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību references laboratorijā, lai apstiprinātu vai noraidītu infekcijas slimības esību;

157.2. līdz diagnozes apstiprināšanai vai noraidīšanai aizliedz karantīnas punktā ievest un no tā izvest akvakultūras dzīvniekus.

158. Ja karantīnas laikā apstiprinās kāda no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimībām, dienesta amatpersona kontrolē šādu prasību izpildi:

158.1. visus karantīnas vienībā esošos akvakultūras dzīvniekus izņem un iznīcina, ievērojot attiecīgās infekcijas slimības izplatīšanās iespējamību, izņemot gadījumu, ja akvakultūras dzīvniekus un to produktus laiž tirgū un karantīnas vienībā konstatētā akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimība neapdraud ūdensdzīvnieku veselības stāvokli galamērķa teritorijā vai valstī;

158.2. infekcijas slimības skartās karantīnas vienības tīra un dezinficē;

158.3. 15 dienas pēc karantīnas vienības tīrīšanas un dezinfekcijas pabeigšanas tajā aizliegts ievietot akvakultūras dzīvniekus;

158.4. infekcijas slimības skartās karantīnas vienības ūdeni apstrādā un dezinficē, lai iznīcinātu konstatētās akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimības ierosinātājus.

159. Dienests informē Eiropas Komisiju par pasākumiem, ko īsteno saskaņā ar šo noteikumu 157. un 158. punktu.

160. Dzīvnieku sugām, kas ir uzņēmīgas pret akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimībām, nodrošina šādu karantīnas laiku:

160.1. zivīm – ne mazāk kā 60 dienas;

160.2. vēžveidīgajiem – ne mazāk kā 40 dienas;

160.3. gliemjiem – ne mazāk kā 90 dienas.

161. Dzīvnieku sugas, kas ir akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību pārnēsātājas, karantīnā tur ne mazāk kā 30 dienas. Šajā laikā ūdeni karantīnas vienībā maina ne retāk kā reizi dienā.

XVIII. Kontrole karantīnas laikā

162. Dienests akvakultūras dzīvnieku karantīnas laika sākumā un beigās kontrolē karantīnas nosacījumu izpildi. Kontrolējot pret akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimībām uzņēmīgās sugas, dienests nodrošina tādus vides apstākļus, kas veicina šo noteikumu 1. pielikumā minēto akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību atklāšanu laboratoriskos izmeklējumos.

163. Veicot karantīnas nosacījumu kontroli, pārbauda:

163.1. karantīnas laikā nobeigušos dzīvnieku uzskaiti;

163.2. akvakultūras dzīvnieku veselības stāvokli karantīnas vienībā.

164. Lai apliecinātu šo noteikumu 1. pielikumā minēto akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību neesību, laboratorisko izmeklējumu rezultātiem jābūt negatīviem. Dienesta pilnvarots veterinārārsts, ievērojot dienesta noteikto paraugu ņemšanas procedūru, kā arī transportēšanas un diagnostikas procesu, paraugus ņem apstākļos, kas veicina šo infekcijas slimību atklāšanu. Paraugus 15 dienas pirms karantīnas laika beigām ņem:

164.1. no visiem akvakultūras kontroldzīvniekiem, ja tādus izmanto karantīnas laikā;

164.2. no atbilstoša akvakultūras dzīvnieku skaita, lai nodrošinātu attiecīgās sarakstā iekļautās infekcijas slimības atklāšanu ar ticamības līmeni 95 %, ja izplatības modelis ir 10 % un ja akvakultūras kontroldzīvnieki nav izmantoti (bet ne mazāk kā no 10 akvakultūras dzīvniekiem).

165. Akvakultūras kontroldzīvniekus atļauts izmantot analīžu veikšanai, paraugu ņemšanai un diagnostikai, izņemot gadījumu, ja karantīnā ir ievietotas akvakultūras dzīvnieku sugas, kas ir uzņēmīgas pret marteiliozes ierosinātāju Marteilia refringens.

166. Karantīnas laikā dienests nosaka akvakultūras kontroldzīvnieku skaitu, ņemot vērā karantīnā ievietoto akvakultūras dzīvnieku skaitu, karantīnas vienības lielumu, sugas īpatnības un akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimības izplatības iespējamību.

167. Dienests kontrolē, lai karantīnā ievietotie akvakultūras kontroldzīvnieki atbilst šādām prasībām:

167.1. kontroldzīvnieki ir tādu sugu īpatņi, kas uzņēmīgi pret šo noteikumu 1. pielikumā minētajām akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimībām un, ņemot vērā to turēšanas apstākļus, ir tajā attīstības posmā, kad uzņēmība pret šīm slimībām ir vislielākā;

167.2. kontroldzīvnieku izcelsmes dalībvalsts teritorija, zona, iecirknis vai trešā valsts vai tās daļa ir attiecīgās akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimības neskarta;

167.3. kontroldzīvnieki nav vakcinēti pret attiecīgo akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību;

167.4. kontroldzīvnieki ir ievietoti karantīnas vienībā īsi pirms karantīnā ievietojamo akvakultūras dzīvnieku saņemšanas vai tās laikā un turēti kopā ar ievestajiem akvakultūras dzīvniekiem un tādos pašos zootehniskajos un vides apstākļos.

168. Nobeigušos vai slimos akvakultūras dzīvniekus izmeklē dienesta pilnvarots veterinārārsts.

169. Ja saskaņā ar regulas (EK) Nr. 1251/2008 IV nodaļu karantīna ir nosacījums akvakultūras dzīvnieku sūtījuma importam, šādu sūtījumu ieved, ja trešajās valstīs ir ievērotas prasības, kas līdzvērtīgas normatīvajos aktos par akvakultūras dzīvnieku karantīnu noteiktajām prasībām.

XIX. Prasības virālās hemorāģiskās septicēmijas un infekciozās hematopoētiskās nekrozes uzraudzības un apkarošanas programmai, lai iegūtu un saglabātu akvakultūras dzīvnieku veselības stāvokli "infekcijas slimības neskarts", un šo infekcijas slimību ierobežošanas pasākumi

170. Virālās hemorāģiskās septicēmijas un infekciozās hematopoētiskās nekrozes uzraudzība ietver šādas darbības:

170.1. vispārīgu akvakultūras un ūdensdzīvnieku veselības pārbaužu organizēšanu atbilstoši šo noteikumu 170. punktam;

170.2. specifisku akvakultūras un ūdensdzīvnieku veselības pārbaužu organizēšanu atbilstoši šo noteikumu 172., 173., 174., 175., 176., 177., 178., 179., 190., 181., 182., 183., 184., 185., 186., 187. un 188. punktam, lai iegūtu I kategoriju – veselības stāvoklis "infekcijas slimības neskarts" (turpmāk – I kategorija);

170.3. akvakultūras un ūdensdzīvnieku veselības pārbaužu organizēšanu atbilstoši šo noteikumu 189., 190. un 191. punktam, lai saglabātu I kategoriju;

170.4. tādu akvakultūras un ūdensdzīvnieku veselības pārbaužu organizēšanu, kuru mērķis ir atcelt ierobežošanas pasākumus, lai Latvijas valsts teritorijā, iecirknī vai zonā, kurai attiecībā uz virālo hemorāģisko septicēmiju vai infekciozo hematopoētisko nekrozi ir piešķirta veselības stāvoklim atbilstošā V kategorija (turpmāk – V kategorija), varētu piešķirt veselības stāvoklim atbilstošo III kategoriju (turpmāk – III kategorija) saskaņā ar šo noteikumu 192. punktā minētajām prasībām.

171. Virālās hemorāģiskās septicēmijas vai infekciozās hematopoētiskās nekrozes konstatēšanai organizē vispārīgas akvakultūras un ūdensdzīvnieku veselības pārbaudes šādā kārtībā:

171.1. akvakultūras dzīvnieku veselības pārbaudi organizē vai paraugus ņem sezonā, kad ūdens temperatūra ir zemāka par 14 °C, vai jebkurā laikā, kad ūdens temperatūra varētu būt sasniegusi gada zemāko vērtību;

171.2. Latvijas valsts daļā, kurā audzētavu vai divvāku molusku audzēšanas zonu nav daudz un to mērķtiecīga uzraudzība nesniedz pietiekami daudz epizootoloģisku datu, bet kurā ir vienas vai vairāku uzņēmīgu sugu savvaļas ūdensdzīvnieku populācijas, tām piemēro mērķtiecīgu uzraudzību. Paraugu ņemšanas punktu skaitu un ģeogrāfisko sadalījumu nosaka tā, lai būtu aptverta Latvijas valsts teritorija, zona vai iecirknis. Paraugu ņemšanas punkti pārstāv dažādas ekosistēmas, kurās atrodas pret akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību uzņēmīgo sugu savvaļas ūdensdzīvnieku populācijas;

171.3. audzētavā vai savvaļas ūdensdzīvnieku populācijā, kurā veselības pārbaudes organizē vai paraugus ņem vairāk nekā vienu reizi gadā, starp veselības pārbaudēm un paraugu ņemšanas reizēm ievēro četru mēnešu vai ilgāku starplaiku atkarībā no šo noteikumu 171.1. apakšpunktā minētās prasības par ūdens temperatūru;

171.4. akvakultūras dzīvnieku veselības pārbaudes izdara visās ražošanas vienībās – piemēram, dīķos, cisternās, tīklu būros, un noskaidro, vai vienībās nav beigtu vai novājinātu zivju vai zivju ar anormālu uzvedību. Īpašu uzmanību pievērš ūdens izplūdes zonai, kur novājinātu zivju straumes dēļ parasti uzkrājas vairāk;

171.5. uzņēmīgo sugu zivis paraugiem izvēlas šādi:

171.5.1. no zivīm, starp kurām ir varavīksnes foreles, paraugam ņem tikai šīs sugas zivis, ja nav citu uzņēmīgu sugu, kurām vērojamas tipiskas virālās hemorāģiskās septicēmijas vai infekciozās hematopoētiskās nekrozes pazīmes. Ja varavīksnes foreļu nav, ņem paraugu no visām citām pārstāvētajām uzņēmīgajām akvakultūras dzīvnieku sugām;

171.5.2. ja sastopamas novājinātas zivis, zivis ar anormālu uzvedību vai nesen nobeigušās, bet nesadalījušās zivis, izvēlas nesen nobeigušās zivis. Ja zivju audzēšanai izmanto vairāk nekā vienu ūdensapgādes avotu, paraugā iekļauj zivis no visiem ūdensapgādes avotiem;

171.5.3. zivis paraugam ņem tā, lai paraugā proporcionāli būtu pārstāvētas visas audzētavas daļas, kā arī visas zivju vecuma grupas.

172. Lai attiecībā uz virālo hemorāģisko septicēmiju un infekciozo hematopoētisko nekrozi iegūtu I kategoriju:

172.1. Latvijas valsts teritorijā, atsevišķā tās zonā vai iecirknī, kurā attiecībā uz virālo hemorāģisko septicēmiju vai infekciozo hematopoētisko nekrozi vai abām šīm infekcijas slimībām akvakultūras dzīvniekiem ir III kategorijai atbilstošs veselības stāvoklis un kurā atrodas audzētavas ar uzņēmīgajām akvakultūras dzīvnieku sugām un paraugu ņemšanas punkti savvaļas ūdensdzīvnieku populācijā, īsteno uzraudzības programmu. Pēc uzraudzības programmas īstenošanas Latvijas valsts teritorijai, tās zonai vai iecirknim dienests piešķir I kategoriju;

172.2. Latvijas valsts teritorijā, atsevišķā tās zonā vai iecirknī, kurā attiecībā uz virālo hemorāģisko septicēmiju vai infekciozo hematopoētisko nekrozi vai abām šīm infekcijas slimībām akvakultūras dzīvniekiem ir V kategorijai atbilstošs veselības stāvoklis un kurā atrodas audzētavas ar uzņēmīgajām akvakultūras dzīvnieku sugām un paraugu ņemšanas punkti savvaļas ūdensdzīvnieku populācijā, īsteno infekcijas slimību apkarošanas programmu.

173. Šo noteikumu 172.1. apakšpunktā minēto uzraudzības programmu īsteno divu vai četru gadu laikā.

174. Īstenojot divu gadu uzraudzības programmu, audzētavās vai paraugu ņemšanas punktos savvaļas ūdensdzīvnieku populācijā divus gadus pēc kārtas organizē veselības pārbaudes un, ievērojot šo noteikumu 4. pielikumā noteiktās prasības, ņem paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem, lai šo noteikumu 5. pielikuma 2. un 3. punktā noteiktajā kārtībā izslēgtu jebkuras aizdomas par virālo hemorāģisko septicēmiju vai infekciozo hematopoētisko nekrozi vai abām šīm infekcijas slimībām.

175. Īstenojot četru gadu uzraudzības programmu, audzētavās vai paraugu ņemšanas punktos savvaļas ūdensdzīvnieku populācijā četrus gadus pēc kārtas organizē veselības pārbaudes un, ievērojot šo noteikumu 6. pielikumā noteiktās prasības, ņem paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem, lai šo noteikumu 5. pielikuma 2. un 3. punktā noteiktajā kārtībā izslēgtu jebkuras aizdomas par virālo hemorāģisko septicēmiju vai infekciozo hematopoētisko nekrozi vai abām šīm infekcijas slimībām.

176. Ja divu vai četru gadu uzraudzības programmas īstenošanas laikā kādā no audzētavām tiek apstiprināta inficēšanās ar virālo hemorāģisko septicēmiju, infekciozo hematopoētisko nekrozi vai abām šīm infekcijas slimībām, dienests anulē audzētavai piešķirto II kategoriju.

177. Dienests var atjaunot audzētavai II kategoriju un atļaut turpināt uzraudzības programmu, lai iegūtu I kategoriju, neīstenojot šo noteikumu 179., 180., 181., 182., 183., 184., 185., 186., 187. un 188. punktā minēto apkarošanas programmu, ja audzētava atbilst šādiem nosacījumiem:

177.1. ir kontinentāla audzētava, kurā akvakultūras dzīvnieku veselības stāvoklis attiecībā uz virālo hemorāģisko septicēmiju, infekciozo hematopoētisko nekrozi vai abām šīm infekcijas slimībām saskaņā ar šo noteikumu 113. punktu nav atkarīgs no apkārtējos dabiskajos ūdeņos esošo savvaļas ūdensdzīvnieku populāciju veselības stāvokļa attiecībā uz šīm infekcijas slimībām;

177.2. ir iztukšota, iztīrīta, dezinficēta un turēta neizmantota ne mazāk kā sešas nedēļas;

177.3. tās krājumi ir atjaunoti ar zivīm, kas iegūtas Eiropas Savienības dalībvalstīs, zonās vai iecirkņos, kuros attiecībā uz virālo hemorāģisko septicēmiju, infekciozo hematopoētisko nekrozi vai abām šīm infekcijas slimībām ir noteikta I kategorija.

178. Latvijas valsts teritorija, zona vai iecirknis, kurā attiecībā uz virālo hemorāģisko septicēmiju, infekciozo hematopoētisko nekrozi vai abām šīm infekcijas slimībām ir noteikta V kategorija, var iegūt I kategoriju, ja visās audzētavās, kurās attiecīgajā valsts teritorijā, zonā vai iecirknī tiek turētas uzņēmīgās akvakultūras dzīvnieku sugas, ir īstenota apkarošanas programma.

179. Īstenojot apkarošanas programmu:

179.1. pēc neeksotisko infekcijas slimību konstatēšanas akvakultūras dzīvniekiem veic šo noteikumu VIII nodaļā minētos kontroles un apkarošanas pasākumus un:

179.2. saskaņā ar šo noteikumu 52.2. apakšpunktā minētajām prasībām izveido buferzonu, kurā ietilpst aizsardzības zona un uzraudzības zona;

179.3. veic šo noteikumu 180., 181., 182., 183., 184., 185., 186., 187. un 188. punktā minētos pasākumus.

180. Buferzonu nosaka katrā inficēšanās gadījumā atsevišķi, ņemot vērā riska faktorus, kas ietekmē infekcijas slimības izplatīšanos audzētavās audzētu zivju un savvaļas zivju populācijā:

180.1. zivju mirstība (pēc skaita), mirstības rādītāji un sadalījums pa sugām un slimībām (virālā hemorāģiskā septicēmija, infekciozā hematopoētiskā nekroze vai abas šīs infekcijas slimības) inficētajā audzētavā;

180.2. attālums līdz apkaimes audzētavām un to biezība;

180.3. attālums līdz tuvākajiem pārstrādes uzņēmumiem;

180.4. saskarē esošās audzētavas;

180.5. audzētavās pārstāvētās sugas;

180.6. infekcijas slimības skartajās audzētavās un to apkaimes audzētavās izmantotā audzēšanas prakse;

180.7. hidrodinamiskie apstākļi un citi konstatētie epizootoloģiski nozīmīgie faktori.

181. Veidojot aizsardzības zonu un uzraudzības zonu ap oficiāli deklarētu inficētu audzētavu, kurā konstatēta virālā hemorāģiskā septicēmija, infekciozā hematopoētiskā nekroze vai abas šīs infekcijas slimības, ievēro šādas minimālās ģeogrāfiskās norobežošanas prasības:

181.1. ap audzētavu izveido aizsardzības zonu, kas:

181.1.1. piekrastes teritorijā atbilst aplī norobežotai teritorijai, kuras rādiuss ir vienas plūdmaiņu joslas platums vai pieci kilometri (izmanto lielāko vērtību), vai norobežo līdzvērtīgu teritoriju, ko nosaka, pamatojoties uz attiecīgajiem hidrodinamiskajiem vai epizootoloģiskajiem datiem;

181.1.2. iekšzemes teritorijā atbilst audzētavai ar norobežotu visu ūdens sateces teritoriju. Dienests zonas plašumu var ierobežot tikai ar ūdens sateces teritorijas daļām vai ar audzētavas teritoriju, ja tas nepasliktina virālās hemorāģiskās septicēmijas, infekciozās hematopoētiskās nekrozes vai abu šo infekcijas slimību izplatības profilaksi;

181.2. ap audzētavu izveido uzraudzības zonu, kas piekrastes teritorijā atbilst aizsardzības zonu aptverošai teritorijai, kur vērojama plūdmaiņu joslu zonu pārklāšanās, vai aizsardzības zonu lokā aptverošai teritorijai 10 kilometru rādiusā no aizsardzības zonas centra, vai līdzvērtīgai teritorijai, ko nosaka, pamatojoties uz attiecīgajiem hidrodinamiskajiem vai epizootoloģiskajiem datiem;

181.3. iekšzemes teritorija atbilst paplašinātai teritorijai ārpus izveidotās aizsardzības zonas.

182. Aizsardzības zonā esošajās audzētavās, kurās tiek turētas uzņēmīgās akvakultūras dzīvnieku sugas un kuras nav oficiāli deklarētas par inficētām ar virālo hemorāģisko septicēmiju, infekciozo hematopoētisko nekrozi vai abām šīm infekcijas slimībām, veic oficiālu izmeklēšanu:

182.1. laboratoriskiem izmeklējumiem ņem 10 zivju paraugus, ja ir novērotas virālās hemorāģiskās septicēmijas, infekciozās hematopoētiskās nekrozes vai abām šīm infekcijas slimībām raksturīgās klīniskās vai pēcnāves (turpmāk – post mortem) pazīmes, vai ne mazāk kā 30 zivju paraugus, ja nav novērotas klīniskās vai post mortem pazīmes;

182.2. līdz aizsardzības zonas atcelšanai šo noteikumu 185. punktā minētajā kārtībā organizē veselības pārbaudes sezonā, kad ūdens temperatūra nepārsniedz 14 °C. Pēc tam veselības pārbaudes atkarībā no laboratorisko izmeklējumu rezultātiem turpina veikt reizi mēnesī, ja vien zivju dīķi vai tīklu būri nav klāti ar ledu.

183. Visas audzētavas, kas oficiāli deklarētas par inficētām ar virālo hemorāģisko septicēmiju, infekciozo hematopoētisko nekrozi vai abām šīm infekcijas slimībām, iztukšo, iztīra, dezinficē un neizmanto ne mazāk kā sešas nedēļas. Kad visas vienā un tajā pašā aizsardzības zonā oficiāli deklarētās inficētās audzētavas ir iztukšotas, ievēro ne mazāk kā trīs nedēļas ilgu sinhronizētu neizmantošanas periodu. Kad oficiāli deklarētajās inficētajās audzētavās ir pagājis neizmantošanas periods, aizsardzības zonu pārveido par uzraudzības zonu.

184. Dienests izveidotajās aizsardzības un uzraudzības zonās arī citām audzētavām var piemērot prasību tās iztukšot, iztīrīt, dezinficēt un neizmantot, ja tiek novēroti infekcijas slimības turpmāki uzliesmojumi citās līdz šim neinficētās audzētavās. Neizmantošanas perioda ilgumu dienests nosaka, izvērtējot audzētavu inficēšanās risku katrā gadījumā atsevišķi, bet tas nav īsāks par sešām nedēļām.

185. Visās oficiāli deklarētajās inficētajās audzētavās un visās citās šo noteikumu 173. punktā minētajās aizsardzības un uzraudzības zonās esošajās audzētavās, kas turētas neizmantotas, krājumus atjauno ar zivīm, kas iegūtas no Latvijas valsts teritorijas, zonas vai iecirkņiem, kuros attiecībā uz virālo hemorāģisko septicēmiju, infekciozo hematopoētisko nekrozi vai abām šīm infekcijas slimībām ir noteikta I kategorija.

186. Krājumus atjauno tikai pēc tam, kad visas oficiāli deklarētās inficētās audzētavas ir iztukšotas, iztīrītas, dezinficētas un beidzies to neizmantošanas periods atbilstoši šo noteikumu 183. punktam.

187. Uz visām audzētavām, kurās apkarošanas programmas aptvertajā Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī tiek turētas uzņēmīgās akvakultūras dzīvnieku sugas, un, ja nepieciešama savvaļas ūdensdzīvnieku populāciju uzraudzība, uz tiem paraugu ņemšanas punktiem savvaļas ūdensdzīvnieku populācijā, kuri izraudzīti saskaņā ar šo noteikumu 171. punktu, pēc apkarošanas programmas īstenošanas attiecina divu vai četru gadu uzraudzības programmas un šo noteikumu 174., 175., 176. un 177. punktā minētās prasības.

188. Kontinentālam iecirknim, kas sastāv no vienas audzētavas, kuru neietekmē apkārt esošie dabiskie ūdeņi un kurai saistībā ar virālo hemorāģisko septicēmiju, infekciozo hematopoētisko nekrozi vai abām šīm infekcijas slimībām ir atcelta I kategorija, dienests to var atjaunot, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

188.1. iecirknis ir iztukšots, iztīrīts, dezinficēts un netika izmantots vismaz sešas nedēļas;

188.2. zivju krājumi atjaunoti ar zivīm, kas iegūtas no Latvijas valsts teritorijas, zonas vai iecirkņa, kurā attiecībā uz virālo hemorāģisko septicēmiju, infekciozo hematopoētisko nekrozi vai abām šīm infekcijas slimībām ir noteikta I kategorija.

189. Ja I kategorijas saglabāšanai ir nepieciešama mērķtiecīga uzraudzība, visās audzētavās, kurās Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī tiek turētas uzņēmīgās akvakultūras dzīvnieku sugas, organizē veselības pārbaudes un ņem zivju paraugus saskaņā ar šo noteikumu 7. pielikumu atkarībā no audzētavas riska pakāpes attiecībā uz inficēšanos ar minētajām infekcijas slimībām.

190. Iecirknī, kurā noteikta I kategorija un kurš atrodas kontinentālā zonā, risks inficēties ar virālo hemorāģisko septicēmiju, infekciozo hematopoētisko nekrozi vai abām šīm infekcijas slimībām uzskatāms par augstu, ja veselības stāvoklis tajā ir atkarīgs no apkārtējos dabiskajos ūdeņos esošo savvaļas ūdensdzīvnieku populāciju veselības stāvokļa. Šo vērtējumu ņem vērā, nosakot veselības pārbaužu biežumu minētajos iecirkņos.

191. I kategoriju saglabā līdz brīdim, kamēr par visiem paraugiem, kas laboratoriski izmeklēti, izmantojot šo noteikumu 5. pielikuma 2. punktā noteiktās diagnostikas metodes, ir iegūti negatīvi rezultāti attiecībā uz virālo hemorāģisko septicēmiju, infekciozo hematopoētisko nekrozi vai abām šīm infekcijas slimībām un izslēgtas jebkuras aizdomas par tām, izmantojot šo noteikumu 5. pielikuma 3. punktā noteiktās diagnostikas metodes.

192. Latvijas valsts teritorija, zona vai iecirknis, kurā saistībā ar virālo hemorāģisko septicēmiju, infekciozo hematopoētisko nekrozi vai abām šīm infekcijas slimībām ir noteikta V kategorija, var iegūt III kategoriju, ja:

192.1. ir izpildītas šo noteikumu 178., 179., 180., 181., 182., 183. un 184. punktā minētās prasības. Ja tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams ievērot neizmantošanas periodu, attiecīgajā valsts teritorijā, zonā vai iecirknī īsteno kādu alternatīvu pasākumu, kas nodrošina līdzvērtīgu infekciozās hematopoētiskās nekrozes vīrusa, virālās hemorāģiskās septicēmijas vīrusa vai to abu iznīcināšanu audzētavu vidē;

192.2. oficiāli deklarētajās inficētajās audzētavās un visās citās aizsardzības un uzraudzības zonās esošajās audzētavās, kurās ir beidzies neizmantošanas periods vai ir īstenots šo noteikumu 192.1. apakšpunktā minētais alternatīvais pasākums, krājumi ir atjaunoti ar zivīm, kas iegūtas Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī, kurā saistībā ar virālo hemorāģisko septicēmiju, infekciozo hematopoētisko nekrozi vai abām šīm infekcijas slimībām noteikta I, II vai III kategorija;

192.3. audzētavu zivju krājumi atjaunoti tikai pēc tam, kad visas oficiāli deklarētās inficētās audzētavas ir iztukšotas, iztīrītas, dezinficētas un ir beidzies to neizmantošanas periods vai ir īstenots šo noteikumu 192.1. apakšpunktā minētais alternatīvais pasākums.

XX. Prasības koiju herpesvīrusa slimības uzraudzības un apkarošanas programmai, lai iegūtu un saglabātu akvakultūras dzīvnieku veselības stāvokli "infekcijas slimības neskarts", un šīs infekcijas slimības ierobežošanas pasākumi

193. Koiju herpesvīrusa slimības uzraudzība ietver šādas darbības:

193.1. akvakultūras un ūdensdzīvnieku vispārīgu veselības pārbaužu organizēšanu atbilstoši šo noteikumu 193., 194., 195., 196., 197. un 198. punktam;

193.2. specifisku akvakultūras un ūdensdzīvnieku veselības pārbaužu organizēšanu atbilstoši šo noteikumu 200., 201., 202., 203., 204., 205., 206. un 207. punktam, lai iegūtu I kategoriju;

193.3. akvakultūras un ūdensdzīvnieku veselības pārbaužu organizēšanu atbilstoši šo noteikumu 208., 209., 210., 211. un 212. punktam, lai saglabātu I kategoriju;

193.4. akvakultūras un ūdensdzīvnieku veselības pārbaužu organizēšanu atbilstoši šo noteikumu 213. punktam, lai atceltu ierobežošanas pasākumus un Latvijas valsts teritorijā, iecirknī vai zonā, kam saistībā ar koiju herpesvīrusa slimību piešķirta V kategorija, varētu piešķirt III kategoriju.

194. Īstenojot mērķtiecīgu savvaļas ūdensdzīvnieku populāciju uzraudzību, paraugu ņemšanas punktu skaitu un ģeogrāfisko sadalījumu nosaka tā, lai būtu aptverta Latvijas valsts teritorija, zona vai iecirknis. Paraugu ņemšanas punkti pārstāv dažādas ekosistēmas – upju sistēmas un ezerus, kuros atrodas savvaļas ūdensdzīvnieku uzņēmīgās populācijas.

195. Īstenojot mērķtiecīgu uzraudzību, sezonā, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi vismaz 15 °C, bet ne agrāk kā divas nedēļas no šī brīža, regulāri uzrauga uzņēmīgu savvaļas ūdensdzīvnieku sugu uzturēšanās vietas. Paraugam un laboratoriskai izmeklēšanai ņem uzraudzības vietā atrastās slimās zivis vai zivis ar anormālu izturēšanos.

196. Šo noteikumu 195. punktā minētās mērķtiecīgas uzraudzības ietvaros paraugus ņem no zivīm, kas vismaz divas līdz trīs nedēļas turētas 15 līdz 26 °C temperatūrā. Ja mērķtiecīgas uzraudzības ietvaros no zivīm nav iespējams paņemt paraugus, kā tas ir minēts iepriekš, tad paraugus ņem vienā no šādiem gadījumiem:

196.1. laikā, kad zivis tiek pārceltas no ziemas uz vasaras dīķiem, ievāc subpopulāciju, ko patur tajā pašā vasaras dīķī, līdz temperatūra atbilst minimālajām prasībām;

196.2. zivju produkcijas ievākšanas laikā vai laikā, kad ar zivīm veic citas manipulācijas atbilstoši parastajai audzēšanas praksei. Lai koiju herpesvīrusa slimības konstatēšanas iespēja būtu lielāka, paraugus, ja vien iespējams, ievāc 24 līdz 72 stundas pēc attiecīgajām manipulācijām.

197. Ja audzētavā vai savvaļas ūdensdzīvnieku populācijā mērķtiecīgu veselības pārbaudi organizē vai paraugus ņem biežāk nekā reizi gadā, to ar iespējami ilgiem starplaikiem dara sezonā, kad ūdens temperatūra varētu būt sasniegusi gada augstāko rādītāju, bet ne vairāk par 28 °C.

198. Mērķtiecīgas veselības pārbaudes izdara visās ražošanas vienībās – dīķos un cisternās, lai noskaidrotu, vai tajās nav beigtu vai novājinātu zivju vai zivju ar anormālu izturēšanos. Ievāc Cyprinus carpio un tās hibrīdus (piemēram, Cyprinus carpio × Carassius auratus), ja tādi ir audzētavā.

199. Mērķtiecīgā veselības pārbaudē paraugiem ņemamās zivis izraugās šādi:

199.1. ņem novājinātas zivis, zivis ar anormālu uzvedību vai nesen nobeigušās, bet nesadalījušās zivis, ja tādas ir sastopamas;

199.2. ja zivju audzēšanai izmanto vairāk nekā vienu ūdensapgādes avotu, paraugos iekļauj zivis no visiem ūdensapgādes avotiem;

199.3. zivis ņem tā, lai paraugā proporcionāli būtu pārstāvētas visas audzētavas daļas, kā arī visas zivju vecuma grupas.

200. Latvijas valsts teritorija, zona vai iecirknis, kam saistībā ar koiju herpesvīrusa slimību ir piešķirta III kategorija, var iegūt I kategoriju, ja valsts teritorijā, zonā vai iecirknī, kurā tiek turētas pret koiju herpesvīrusu uzņēmīgās akvakultūras dzīvnieku sugas:

200.1. visas audzētavas atbilst šo noteikumu XIV nodaļā minētajām prasībām;

200.2. visās audzētavās īsteno divu vai četru gadu uzraudzības programmu, kas attiecas arī uz paraugu ņemšanas punktiem savvaļas ūdensdzīvnieku populācijā, ja Latvijas valsts teritorijas daļā audzētavu vai divvāku molusku audzēšanas zonu mērķtiecīga uzraudzība nesniedz pietiekami daudz epizootoloģisku datu un ja ūdensdzīvnieku populācijās atrod vienu vai vairākas uzņēmīgu dzīvnieku sugas.

201. Īstenojot divu gadu uzraudzības programmu, audzētavā vai paraugu ņemšanas punktā savvaļas ūdensdzīvnieku populācijā divus gadus pēc kārtas:

201.1. organizē veselības pārbaudes un ņem paraugus saskaņā ar šo noteikumu 8. pielikuma 2.A tabulā noteiktajām prasībām;

201.2. paraugus laboratoriski izmeklē ar šo noteikumu 8. pielikuma 2. punktā norādīto diagnostikas metodi, lai 8. pielikuma 3. punktā noteiktajā kārtībā izslēgtu jebkuras aizdomas par koiju herpesvīrusa slimību.

202. Īstenojot četru gadu uzraudzības programmu, audzētavā vai paraugu ņemšanas punktā savvaļas ūdensdzīvnieku populācijā četrus gadus pēc kārtas:

202.1. organizē veselības pārbaudes un ņem paraugus saskaņā ar šo noteikumu 8. pielikuma 2.B tabulā noteiktajām prasībām;

202.2. paraugus laboratoriski izmeklē, izmantojot šo noteikumu 8. pielikuma 2. punktā norādīto diagnostikas metodi, lai 7. pielikuma 3. punktā noteiktajā kārtībā izslēgtu jebkuras aizdomas par koiju herpesvīrusa slimību;

202.3. uzraudzībai var izmantot mazāk paraugu saskaņā ar šo noteikumu 8. pielikuma 2.B tabulā noteiktajām prasībām.

203. Audzētava, kurā četru gadu uzraudzības programmas īstenošanas laikā ir apstiprināta inficēšanās ar koiju herpesvīrusu un kurai ir atcelta II kategorija, var to atgūt un turpināt uzraudzības programmas īstenošanu, lai iegūtu I kategoriju, neīstenojot apkarošanas programmu, ja audzētava:

203.1. ir kontinentāla audzētava, kurā veselības stāvoklis attiecībā uz koiju herpesvīrusa slimību nav atkarīgs no apkārtējā dabiskajā ūdenī esošo savvaļas ūdensdzīvnieku populāciju veselības stāvokļa attiecībā uz šo infekcijas slimību;

203.2. ir iztukšota, iztīrīta, dezinficēta un turēta neizmantota ne mazāk kā sešas nedēļas;

203.3. krājumus ir atjaunojusi ar zivīm, kas iegūtas no Latvijas valsts teritorijas, zonas vai iecirkņa, kuram saistībā ar koiju herpesvīrusa slimību ir noteikta I kategorija.

204. Latvijas valsts teritorija, zona vai iecirknis, kam saistībā ar koiju herpesvīrusa slimību ir noteikta V kategorija, var iegūt I kategoriju, ja visās audzētavās, kurās valsts teritorijā, zonā vai iecirknī tiek turētas uzņēmīgās akvakultūras dzīvnieku sugas, ir īstenota šāda apkarošanas programma:

204.1. ir veikti šo noteikumu VIII nodaļā minētie kontroles pasākumi un apkarošanas pasākumi pēc neeksotisko infekcijas slimību konstatēšanas akvakultūras dzīvniekiem un oficiāli deklarētās inficētās audzētavas apkaimē ir izveidota buferzona, kurā ietilpst aizsardzības zona un uzraudzības zona;

204.2. visās aizsardzības zonā esošajās audzētavās, kurās tiek turētas uzņēmīgās akvakultūras dzīvnieku sugas un kuras nav oficiāli deklarētas par inficētām ar koiju herpesvīrusu, veic oficiālu izmeklēšanu:

204.2.1. laboratoriskiem izmeklējumiem ņem 10 zivju paraugus, ja ir novērotas koiju herpesvīrusa slimībai raksturīgas klīniskas vai post mortem pazīmes, vai 30 zivju paraugus, ja nav novērotas klīniskās vai post mortem pazīmes;

204.2.2. līdz aizsardzības zonas atcelšanai sezonā, kad ūdens temperatūra varētu būt sasniegusi 15 °C, reizi mēnesī organizē veselības pārbaudes un ņem paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem atbilstoši šo noteikumu 8. pielikuma 3. punktam;

204.3. visas audzētavas, kas oficiāli deklarētas par inficētām ar koiju herpesvīrusu, iztukšo, iztīra, dezinficē un neizmanto vismaz sešas nedēļas. Kad visas vienā un tajā pašā aizsardzības zonā esošās oficiāli deklarētās inficētās audzētavas ir iztukšotas, ievēro ne mazāk kā trīs nedēļas ilgu sinhronizētu neizmantošanas periodu. Pēc neizmantošanas perioda beigām aizsardzības zonu pārveido par uzraudzības zonu. Dienests izveidotās aizsardzības un uzraudzības zonas robežās, ja tiek novēroti infekcijas slimības turpmāki uzliesmojumi citās līdz šim neinficētās audzētavās, var noteikt arī citu audzētavu iztukšošanu, iztīrīšanu, dezinficēšanu un neizmantošanu. Neizmantošanas perioda ilgumu dienests nosaka, izvērtējot audzētavu inficēšanās risku katrā gadījumā atsevišķi, un šis neizmantošanas periods ir ne mazāk kā sešas nedēļas ilgs;

204.4. visās oficiāli deklarētajās inficētajās audzētavās un visās citās aizsardzības un uzraudzības zonās esošajās audzētavās, kurās beidzies neizmantošanas periods, zivju krājumus atjauno vienā no šādiem veidiem:

204.4.1. ar zivīm, kas iegūtas no Eiropas Savienības dalībvalstīm, zonām vai iecirkņiem, kuros saistībā ar koiju herpesvīrusa slimību ir noteikta I kategorija;

204.4.2. pārejas periodā līdz 2020. gada 31. decembrim – ar zivīm no Eiropas Savienības dalībvalstīm, zonām vai iecirkņiem, kuros tiek īstenota Eiropas Komisijā apstiprināta koiju herpesvīrusa slimības uzraudzības programma;

204.5. zivju krājumi ir atjaunoti tikai pēc tam, kad visas oficiāli deklarētās inficētās audzētavas ir iztukšotas, iztīrītas, dezinficētas un saskaņā ar šo noteikumu 204.3. apakšpunktu ir beidzies to neizmantošanas periods;

204.6. visās audzētavās pēc apkarošanas programmas pabeigšanas īsteno divu vai četru gadu uzraudzības programmu, kas attiecas arī uz paraugu ņemšanas punktiem savvaļas ūdensdzīvnieku populācijā, ja Latvijas valsts teritorijas daļā audzētavu vai divvāku molusku audzēšanas zonu mērķtiecīga uzraudzība nesniedz pietiekami daudz epizootoloģisku datu un ja ūdensdzīvnieku populācijās atrod vienu vai vairākas uzņēmīgu dzīvnieku sugas.

205. Buferzonu nosaka katrā inficēšanās gadījumā atsevišķi, ņemot vērā riska faktorus, kas ietekmē koiju herpesvīrusa izplatīšanos audzētavas zivju un savvaļas zivju populācijā:

205.1. zivju mirstība (pēc skaita);

205.2. mirstības rādītāji un sadalījums pa sugām un slimībām ar koiju herpesvīrusu inficētajā audzētavā;

205.3. attālums līdz apkaimes audzētavām un to izvietojuma blīvums;

205.4. attālums līdz tuvākajām kautuvēm;

205.5. saskarē esošās audzētavas;

205.6. audzētavās pārstāvētās sugas;

205.7. infekcijas slimības skartajās audzētavās un apkaimes audzētavās izmantotā audzēšanas prakse;

205.8. hidrodinamiskie apstākļi;

205.9. citi epizootoloģiski nozīmīgi faktori.