Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu

4.7. Uztura speciālists (n 93)

538. Uztura speciālista profesionālā kvalifikācija atbilst sestajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.

539. Uztura speciālista kompetence atbilst uztura speciālista profesijas standartam.

540. Lai veiktu ārstniecisko darbību, uztura speciālistam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši uztura speciālista profesijas standartam.

541. Studiju ilgums uztura speciālistam ir četri gadi.

4.8. Tehniskais ortopēds (T 06)

542. Tehniskais ortopēda profesionālā kvalifikācija atbilst sestajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.

543. Tehniskā ortopēda kompetence atbilst tehniskā ortopēda profesijas standartam.

544. Lai veiktu ārstniecisko darbību, tehniskajam ortopēdam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši tehniskā ortopēda profesijas standartam.

545. Studiju ilgums tehniskajam ortopēdam ir četri gadi.

4.9. Optometrists (n 114)

546. Optometrista profesionālā kvalifikācija atbilst septītajam profesionālās kvalifikācijas līmenim vai, ja optometrista profesionālā kvalifikācija iegūta līdz 2011. gada 11. janvārim, tā atbilst sestajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.

547. Optometrista kompetence atbilst optometrista profesijas standartam.

548. Lai veiktu ārstniecisko darbību, optometristam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši optometrista profesijas standartam.

549. Studiju ilgums optometristam ir pieci gadi.

5. Vecmāte (n 28)

550. Vecmātes profesionālā kvalifikācija atbilst sestajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.

551. Vecmātes kompetence atbilst profesijas standartam. Vecmātei ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši vecmātes profesijas standartam.

552. Studiju ilgums vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai ir četri gadi.

6. Māsa (vispārējās aprūpes māsa)

6.1. Māsa (vispārējās aprūpes māsa) (n 120)

553. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesionālā kvalifikācija un tās specializācijas atbilst sestajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.

554. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) kompetence atbilst māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas standartam.

555. Lai veiktu ārstniecisko darbību, māsai (vispārējās aprūpes māsai) ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas standartam.

556. Studiju ilgums māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesionālās kvalifikācijas iegūšanai ir četri gadi.

6.2. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) specializācija anestēzijā un intensīvajā aprūpē (n 122)

557. Māsa (vispārējās aprūpes māsa) var iegūt specializāciju anestēzijā un intensīvajā aprūpē.

558. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) ar specializāciju anestēzijā un intensīvajā aprūpē kompetencē ir:

558.1. pacientu vitālo funkciju novērtēšana, nodrošināšana un uzturēšana anestēzijas un intensīvās terapijas laikā;

558.2. dzīvību apdraudošas situācijas atpazīšana un novērtēšana;

558.3. pacientu objektīvā un subjektīvā veselības stāvokļa novērtēšana pirmsoperācijas, operācijas, pēcoperācijas, invazīvo procedūru laikā un intensīvās terapijas laikā;

558.4. pacientu klīniskā stāvokļa izvērtēšana, aprūpes prioritāšu identificēšana anestēzijas un intensīvās terapijas laikā;

558.5. pacientu sedācijas un atsāpināšanas nodrošināšana un veikšana anestēzijas un intensīvās terapijas laikā, akūtu un hronisku sāpju subjektīvo, sensoro sajūtu simptomu un sūdzību novērtēšana;

558.6. ar anestēziju, intensīvo aprūpi un ārstēšanu saistīto esošo un potenciālo komplikāciju novērtēšana, aprūpes darbību nodrošināšana komplikāciju novēršanai vai mazināšanai;

558.7. pacientu pašaprūpes spēju novērtēšana un veicināšana intensīvās terapijas laikā;

558.8. vispārējās un specifiskās aprūpes plānošana un veikšana anestēzijas un intensīvās terapijas laikā;

558.9. pacientu šķirošanas nodrošināšana un veikšana neatliekamās medicīniskās palīdzības struktūrvienībās;

558.10. invazīvo un neinvazīvo pacientu vitālo funkciju monitorēšanas un dzīvībai svarīgo funkciju uzturošo medicīnisko tehnoloģiju lietošana;

558.11. pacientu aprūpes nodrošināšana un novērtēšana dažādu imobilizācijas un fiksācijas metožu lietošanas laikā;

558.12. ķirurģisko un terapeitisko procedūru izpilde pacientiem anestēzijas un intensīvās terapijas laikā;

558.13. laboratorisko izmeklējumu un ekspresanalīžu veikšana anestēzijas, intensīvās terapijas laikā;

558.14. pacientu agrīnā rehabilitācija pēcoperācijas un intensīvās terapijas laikā;

558.15. aprūpes procesa izvērtēšana un dokumentēšana, ja nepieciešams, mainot aprūpes plānu anestēzijas vai intensīvās terapijas laikā;

558.16. aprūpes nepārtrauktības nodrošināšana anestēzijas (pirms anestēzijas, pēc anestēzijas) un intensīvās terapijas laikā;

558.17. precīzas informācijas sniegšana un izskaidrošana pacientiem un viņu pārstāvjiem par aprūpes aspektiem atbilstoši anestezioloģijas un intensīvās terapijas struktūrvienību specifikai.

559. Māsai (vispārējās aprūpes māsai) ar specializāciju anestēzijā un intensīvajā aprūpē ārstniecisko darbību veikšanai ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos:

559.1. pacientu vitālo funkciju izvērtēšana un uzturēšana ķirurģisko operāciju un dažādu manipulāciju laikā, dažādu kritisko stāvokļu atpazīšana, monitoringa metodes, vecuma normas;

559.2. pacientu aprūpes plānošana, sniegšana un aprūpes rezultātu izvērtēšana pirmsanestēzijas un pēcanestēzijas aprūpē, intensīvās terapijas un reanimācijas pasākumu laikā;

559.3. pacientu aprūpes, diagnostisko un ārstniecisko metožu lietošana anestezioloģijā, reanimatoloģijā, intensīvajā terapijā, pirmsslimnīcas un slimnīcas neatliekamajā un katastrofu medicīnā;

559.4. anestēziju veidi un metodes (vispārējās, reģionālās un lokālās anestēzijas);

559.5. pacientu sagatavošana dažādām manipulācijām, aprūpes īpatnības kritiskos stāvokļos un anestēzijas etapos;

559.6. medikamentozās terapijas vai aprūpes veidi, ievades metodes, komplikācijas;

559.7. pacientu aprūpe akūtu un hronisku sāpju gadījumā;

559.8. pacientu drošība pirmsanestēzijas un pēcanestēzijas aprūpē, intensīvās terapijas un reanimācijas pasākumu laikā;

559.9. infekciju kontrole operāciju zālē, intensīvās terapijas nodaļā;

559.10. kardiopulmonālā reanimācija, katastrofu medicīnas principi;

559.11. laboratoriskie izmeklējumi un to izvērtēšana;

559.12. specialitātē izmantojamo medicīnisko ierīču lietošana;

559.13. pacientu un aprūpes komandas izglītošana jautājumos, kas saistīti ar neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, pacientu aprūpi anestezioloģijā, reanimatoloģijā, intensīvajā terapijā, pirmsslimnīcas un slimnīcas neatliekamajā un katastrofu medicīnā.

560. Mācību ilgums anestēzijas un intensīvās aprūpes specializācijā ir 480 stundas (profesionālo zināšanu apguve ir 30 % un prasmju apguve klīniskajās mācībās (klīniskā vidē) ir 70 % no apmācību ilguma).

561. Anestēzijas un intensīvās aprūpes specializācijas mācību laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos – patoloģiskā fizioloģija, farmakoloģija, vispārējās anestezioloģijas pamati, vispārējās reanimatoloģijas un intensīvās terapijas pamati, intensīvās terapijas pamati pediatrijā, kardiopulmonālās reanimācijas sniegšana visu vecuma grupu pacientiem, anestēzijas lietošana dažādu orgānu sistēmu ķirurģisko operāciju laikā, pacientu aprūpes nodrošināšana terminālo stāvokļu, elpošanas mazspējas gadījumos, trombembolijas, tauku embolijas, intoksikācijas, sepses, veselības aprūpē iegūtās infekcijas, hemostāzes traucējumu, diseminētās intravaskulārās koagulācijas sindroma, akūta respiratora distresa sindroma, sistēmisko infekciju reakciju sindroma un multiplās orgānu disfunkcijas sindroma gadījumos, kā arī ūdens–elektrolītu vielmaiņas traucējumu un skābju–sārmu līdzsvara traucējumu korekcija, mākslīgās plaušu ventilācijas nodrošināšana, katastrofu medicīnas principu lietošana, pacientu drošība.

6.3. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) specializācija bērnu aprūpē (n 121)

562. Māsa (vispārējās aprūpes māsa) var iegūt specializāciju bērnu aprūpē.

563. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) ar specializāciju bērnu aprūpē kompetencē ir:

563.1. uz bērnu un ģimeni vērsta droša un kvalitatīva veselības aprūpes nodrošināšana primārajā, sekundārajā un terciārajā aprūpē;

563.2. bērnu aprūpes nodrošināšana somatisko un psihiskās attīstības traucējumu, iegūto un iedzimto slimību un veselības traucējumu gadījumos;

563.3. bērnu veselības uzturēšana un veicināšana, slimību profilakse;

563.4. bērnu labklājība (fiziskā, mentālā un emocionālā) un bērnu tiesību aizsardzība;

563.5. bērnu un viņu pārstāvju izglītošana par veselības veicināšanu un uzturēšanu.

564. Māsai (vispārējās aprūpes māsai) ar specializāciju bērnu aprūpē ārstniecisko darbību veikšanai ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos:

564.1. bērnu akūtu un hronisku slimību diagnostikas, ārstēšanas un rehabilitācijas principi un dinamiska novērošana, kā arī aprūpes plānošana, īstenošana un aprūpes rezultātu izvērtēšana bērnu akūtu un hronisku slimību gadījumos;

564.2. padziļināta profilakses pasākumu nodrošināšana atbilstoši primārajam un sekundārajam veselības aprūpes līmenim;

564.3. padziļināta kritisko stāvokļu atpazīšana un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana bērniem;

564.4. pediatrijā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju lietošana, ārstniecības līdzekļu administrēšana, diagnostisko un ārstniecisko procedūru veikšana bērniem;

564.5. bērnu veselīgas attīstības veicināšana;

564.6. bērnu un viņu pārstāvju informēšana un izglītošana bērna fiziskās, sociālās un garīgās veselības attīstībai veselības aprūpes un sabiedrības kontekstā;

564.7. bērnu tiesību aizsardzība;

564.8. saskarsmes principi darbā ar bērniem un viņu pārstāvjiem.

565. Mācību ilgums bērnu aprūpes specializācijā ir 480 stundas (profesionālo zināšanu apguve ir 30 % un prasmju apguve klīniskajās mācībās (klīniskā vidē) ir 70 % no apmācību ilguma).

566. Bērnu aprūpes specializācijas mācību laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos – bērnu augšanas un attīstības īpatnības, bērnu aprūpes nodrošināšana bērnu infekcijas slimību gadījumos, specifiskās aprūpes sniegšana bērniem dažādu orgānu saslimšanu gadījumos, neonatoloģija, bērnu rehabilitācija, bērnu aprūpe pirms un pēc ķirurģiskām manipulācijām, bērnu aprūpe intensīvajā terapijā un neatliekamās situācijās, bērnu paliatīvā aprūpe, medikamentu un ārstniecisko procedūru vadīšanas īpatnības bērniem, profilaktisko pasākumu veikšana, pedagoģijas un saskarsmes principi.

6.4. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) specializācija psihiatrijā un narkoloģijā (n 124)

567. Māsa (vispārējās aprūpes māsa) var iegūt specializāciju psihiatriskajā un narkoloģiskajā aprūpē.

568. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) ar specializāciju psihiatriskajā un narkoloģiskajā aprūpē kompetencē ir:

568.1. padziļināta patstāvīgas aprūpes plānošana, sniegšana, aprūpes rezultātu izvērtēšana pacientiem ar psihiskās veselības traucējumiem un slimībām (tai skaitā pacientu ar atkarībām), aprūpes kvalitātes kontrole un analīze;

568.2. līdzdalība diagnostisko un ārstniecisko procedūru veikšanā psihiatrijā un narkoloģijā;

568.3. sadarbībā ar psihiatriskās rehabilitācijas komandas dalībniekiem piedalīšanās psihiatriskās rehabilitācijas procesa īstenošanā pacientiem ar psihiskās veselības traucējumiem un slimībām (tai skaitā pacientiem ar atkarībām);

568.4. profilaktisko, izglītojošo pasākumu plānošana un īstenošana dažāda vecuma sabiedrības grupām par psihiskās veselības traucējumiem un slimībām (tai skaitā pacientiem ar atkarībām);

568.5. pacientu ar psihiskās veselības traucējumiem un slimībām (tai skaitā pacientu ar atkarībām) un viņu pārstāvju izglītošana par aprūpes principiem.

569. Māsai (vispārējās aprūpes māsai) ar specializāciju psihiatriskajā un narkoloģiskajā aprūpē ārstniecisko darbību veikšanai ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos:

569.1. psihisko traucējumu un slimību etioloģija, diagnostikas, ārstēšanas un psihiatriskās rehabilitācijas pamatprincipi;

569.2. pacientu aprūpe, medikamentozās terapijas principi dažādu psihiskās veselības traucējumu un slimību (tai skaitā pacientiem ar atkarībām) gadījumos;

569.3. pacientu ar psihiskās veselības traucējumiem un slimībām (tai skaitā pacientu ar atkarībām) novērošanas un uzraudzības principi;

569.4. pedagoģijas principi pacientu un viņu pārstāvju izglītošanā psihiskās veselības traucējumu un slimību (tai skaitā atkarību) gadījumā;

569.5. profesionālās darbības juridiskie pamati;

569.6. saskarsmes īpatnības darbā ar personām ar psihiskās veselības traucējumiem un slimībām (tai skaitā personām ar atkarībām).

570. Mācību ilgums psihiatriskās un narkoloģiskās aprūpes specializācijā ir 480 stundas (profesionālo zināšanu apguve ir 30 % un prasmju apguve klīniskajās mācībās (klīniskā vidē) ir 70 % no apmācību ilguma).

571. Psihiatriskās un narkoloģiskās aprūpes specializācijas mācību laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos – psihiatrija, narkoloģija, psihoterapija, neiroloģija, pacientu ar psihiskās veselības traucējumiem un slimībām (tai skaitā pacientu ar atkarībām) aprūpes principi, specifiskas aprūpes plānošana, īstenošana un rezultātu novērtēšana pacientiem ar psihiskās veselības traucējumiem un slimībām (tai skaitā pacientiem ar atkarībām), psihiatriskās rehabilitācijas principi, psihofarmakoloģija, pacientu un viņu pārstāvju izglītošana, profesionālās darbības juridiskie pamati, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana, saskarsmes īpatnības darbā ar pacientiem un viņu pārstāvjiem.

6.5. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) specializācija perioperatīvajā aprūpē (n 123)

572. Māsa (vispārējās aprūpes māsa) var iegūt specializāciju perioperatīvajā aprūpē.

573. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) ar specializāciju perioperatīvajā aprūpē kompetencē ir:

573.1. pacienta pirmsoperācijas aprūpe:

573.1.1. pacienta sagatavošana dažādām operācijām vai invazīvām procedūrām;

573.1.2. ķirurģisko pacientu riska faktoru identificēšana, izvērtēšana un vadīšana;

573.1.3. pacientu drošības principu ievērošana;

573.1.4. pareiza pacienta pozicionēšanas tehnika un tehnisko risinājumu izvēle atbilstoši pacienta individuālajām īpatnībām, operācijas vai invazīvās procedūras veidam un pacienta pozicionēšana;

573.1.5. pacienta un viņa pārstāvju izglītošana par sagatavošanos operācijai un pēcoperācijas procesu;

573.2. darbības operācijas laikā:

573.2.1. infekciju kontroles pasākumu veikšana operāciju zālē;

573.2.2. operāciju plānošana, ievērojot steidzamības kategorijas;

573.2.3. vides riska faktoru izvērtēšana un vadība operāciju zālē;

573.2.4. operācijas lauka sagatavošana, izmantojot piemērotas medicīniskās ierīces;

573.2.5. ķirurģisko instrumentu, hemostatisko materiālu un audu slēgšanas ierīču un tehnikas izvēle un lietošana;

573.2.6. susināmā materiāla un aso priekšmetu izvēle un lietošana;

573.2.7. izmeklējuma bioloģiskā materiāla uzglabāšana, nogādāšana uz laboratoriju;

573.2.8. medicīnas ierīču (ķirurģisko instrumentu) priekšapstrādes, pamatapstrādes un sterilizācijas metožu izvēle un lietošana;

573.3. pēcoperācijas aprūpe:

573.3.1. pacienta pēcoperācijas novērošana;

573.3.2. dzīvībai bīstamo veselības risku identificēšana, izvērtēšana un vadība agrīnajā pēcoperācijas periodā;

573.3.3. pēcoperācijas sarežģījumu un risku izvērtēšana, identificēšana un vadība;

573.3.4. brūču aprūpes tehnikas un medicīnas ierīču lietošana;

573.3.5. pacienta un viņa pārstāvju izglītošana.

574. Māsai (vispārējās aprūpes māsai) ar specializāciju perioperatīvajā aprūpē ārstniecisko darbību veikšanai ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos:

574.1. konvencionālās, invazīvās un mazinvazīvās ķirurģijas tehnikas un operāciju veidi;

574.2. digitālās ierīces operācijas gaitā;

574.3. perioperatīvās plānošanas organizēšana, nodrošināšana un vadīšana;

574.4. infekciju profilakses un kontroles pasākumu nodrošināšana operāciju zālē;

574.5. komandas darbs operāciju zālē;

574.6. pacientu un personāla drošības īstenošana atbilstoši perioperatīvās aprūpes prasībām.

575. Mācību ilgums perioperatīvajā specializācijā ir 480 stundas (profesionālo zināšanu apguve ir 30 % un prasmju apguve klīniskajās mācībās (klīniskā vidē) ir 70 % no apmācību ilguma).

576. Perioperatīvās specializācijas mācību laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un prasmes šādos jautājumos – perioperatīvā aprūpe (pirmsoperācijas aprūpe, operācijas posma darbība, pēcoperācijas aprūpe), ķirurģiskās un anestēzijas metodes, higiēniskās un epidemioloģiskās drošības vadība perioperatīvajā aprūpē, ārstniecības līdzekļu administrēšana, bioloģisko paraugu pārvaldība, pacientu pozicionēšana, operāciju veidi un etapi, atkritumu apsaimniekošana, psiholoģija, operāciju pārvaldības un darbības principi.

6.6. Paplašinātās kompetences māsa (n132)

576.1 Paplašinātās kompetences māsas profesionālo kvalifikāciju var iegūt māsa (vispārējās aprūpes māsa). Paplašinātās kompetences māsas profesionālā kvalifikācija atbilst septītajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.

576.2 Paplašinātās kompetences māsas kompetence atbilst paplašinātās kompetences māsas profesijas standartam.

576.3 Lai veiktu ārstniecisko darbību, paplašinātās kompetences māsai ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši paplašinātās kompetences māsas profesijas standartam.

576.4 Studiju ilgums paplašinātās kompetences māsas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai ir divi gadi.

7. Ārsta palīgs

7.1. Ārsta palīgs (feldšeris) (n 27)

577. Ārsta palīga (feldšera) profesionālā kvalifikācija un specializācijas atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.

578. Ārsta palīga (feldšera) kompetence atbilst ārsta palīga (feldšera) profesijas standartam.

579. Lai veiktu ārstniecisko darbību, ārsta palīgam (feldšerim) ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši ārsta palīga (feldšera) profesijas standartam.

580. Studiju ilgums ārsta palīga (feldšera) profesionālās kvalifikācijas iegūšanai ir trīs gadi.

7.2. Ambulatorā dienesta ārsta palīgs (n 86)

581. Ambulatorā dienesta ārsta palīgs ir ārsta palīgs (feldšeris), kas ieguvis apliecību par ambulatorā dienesta ārsta palīga pamatspecialitātes apguvi.

582. Pamatspecialitāti var apgūt ārsta palīgs (feldšeris).

583. Ambulatorā dienesta ārsta palīga kompetencē ir:

583.1. veikt iedzīvotāju primāro aprūpi;

583.2. noteikt pacientam diagnozi, ārstēšanu;

583.3. patstāvīgi lietot un izrakstīt medicīniskos preparātus, tai skaitā stipri iedarbīgos preparātus;

583.4. sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību;

583.5. konstatēt pacienta nāvi.

584. Lai veiktu ārstniecisko darbību, ambulatorā dienesta ārsta palīgam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos:

584.1. iedzīvotāju veselības veicināšana, slimību profilakse, agrīna slimību diagnosticēšana, ārstēšana un rehabilitācija;

584.2. specializēto izmeklējumu nepieciešamības un ārstu speciālistu līdzdalības noteikšana pacientu veselības aprūpē, kā arī citu veselības aprūpes speciālistu ieteikumu koordinēšana;

584.3. akūtu un hronisku sirds un asinsvadu patoloģiju etioloģija, patoģenēze, klīnika, diagnostika, diferenciāldiagnostika, ārstēšana un profilakse;

584.4. akūtas un hroniskas ķirurģijas patoloģiju etioloģija, patoģenēze, klīnika, diagnostika, diferenciāldiagnostika, ārstēšana un profilakse;

584.5. akūtas elpošanas orgānu sistēmas patoloģiju etioloģija, patoģenēze, klīnika, diagnostika, diferenciāldiagnostika, ārstēšana un profilakse;

584.6. akūtu infekcijas slimību un seksuāli transmisīvo slimību etioloģija, patoģenēze, klīnika, diagnostika, diferenciāldiagnostika, ārstēšana un profilakse;

584.7. traumatisku bojājumu etioloģija, patoģenēze, klīnika, diagnostika, diferenciāldiagnostika, ārstēšana un profilakse;

584.8. akūtas uroģenitālās patoloģijas etioloģija, patoģenēze, klīnika, diagnostika, diferenciāldiagnostika, ārstēšana un profilakse;

584.9. akūtas ginekoloģiskās un dzemdību patoloģijas etioloģija, patoģenēze, klīnika, diagnostika, diferenciāldiagnostika, ārstēšana un profilakse;

584.10. akūtas psihiatriskās un neiroloģiskās patoloģijas etioloģija, patoģenēze, klīnika, diagnostika, diferenciāldiagnostika, ārstēšana un profilakse;

584.11. jaundzimušo un bērnu slimību un traumatisku bojājumu etioloģija, patoģenēze, klīnika, diagnostika, diferenciāldiagnostika, ārstēšana un profilakse;

584.12. akūtu endokrinoloģisku saslimšanu etioloģija, patoģenēze, klīnika, diagnostika, diferenciāldiagnostika, ārstēšana un profilakse;

584.13. cietušo šķirošanas principi ārkārtas medicīniskās situācijās un katastrofās (vitālo funkciju novērtēšana, atjaunošana un uzturēšana, papildu ievainojumu novēršana, transportēšana uz stacionāro ārstniecības iestādi) un darbošanās atbilstoši katastrofu medicīnas plānam;

584.14. neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana;

584.15. ambulatorajā aprūpē izmantojamās diagnostiskās un ārstnieciskās metodes;

584.16. profesionālās darbības juridiskie pamati.

585. Mācību ilgums ambulatorā dienesta ārsta palīga pamatspecialitātē ir ne mazāk kā četri mēneši (vismaz 600 stundas). Neatliekamās medicīnas ārsta palīgiem (feldšeriem), kuri ir izdienas pensijā, mācību ilgums ambulatorā dienesta ārsta palīga pamatspecialitātē ar iegūtu neatliekamās medicīnas ārsta palīga (feldšera) kvalifikāciju ir ne mazāk kā 160 stundas (ietverot, piemēram, darba organizāciju ambulatorā dienesta ārsta palīga praksē, sabiedrības veselību un profilaksi), no tām teorija 48 stundas un praktiskās mācības 112 stundas.

586. Ambulatorā dienesta ārsta palīga pamatspecialitātē mācību laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas akūtu un hronisku sirds un asinsvadu patoloģiju, akūtu un hronisku ķirurģisku patoloģiju, akūtu un hronisku elpošanas orgānu sistēmas patoloģiju, akūtu un hronisku infekcijas slimību un seksuāli transmisīvo slimību patoloģiju, traumatisko bojājumu, akūtas un hroniskas uroģenitālās patoloģijas, akūtas un hroniskas ginekoloģiskās un dzemdību patoloģijas, akūtu un hronisku endokrinoloģisku saslimšanu patoloģijas, jaundzimušo, zīdaiņu un bērnu akūtas un hroniskas patoloģijas, kā arī hematoloģijas patoloģijas etioloģijā, patoģenēzē, klīnikā, diagnostikā, diferenciāldiagnostikā, ārstēšanā un profilaksē, kā arī neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā un katastrofu medicīnā, personas, ģimenes un sabiedrības veselībā un rehabilitācijā un profesionālās darbības juridiskajos pamatos.

7.3. Neatliekamās medicīnas ārsta palīgs (feldšeris) (n 74)

587. Neatliekamās medicīnas ārsta palīgs (feldšeris) ir ārsta palīga (feldšera) pamatspecialitāte.

588. Pamatspecialitāti var apgūt ārsta palīgs (feldšeris).

589. Neatliekamās medicīnas ārsta palīga (feldšera) kompetencē ir:

589.1. pārvaldot neatliekamās medicīniskās palīdzības, intensīvās terapijas, reanimācijas, toksikoloģijas un katastrofu medicīnas teoriju, medicīniskās tehnoloģijas un praksi, sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību slimajiem (cietušajiem) dzīvībai vai veselībai bīstamā, kritiskā stāvoklī pirmsslimnīcas etapā un stacionāro ārstniecības iestāžu uzņemšanas (neatliekamās medicīniskās palīdzības) nodaļās;

589.2. izmeklēt pacientu, noteikt pacienta diagnozi un izvērtēt pacienta veselības stāvokļa smaguma pakāpi;

589.3. izvēlēties un veikt neatliekamu pacienta ārstēšanu, izvērtēt neatliekamās hospitalizācijas indikācijas un nodrošināt atbilstošu transportēšanu;

589.4. patstāvīgi lietot un izrakstīt medicīniskos preparātus, tai skaitā arī stipri iedarbīgos;

589.5. konstatēt pacienta nāvi;

589.6. organizēt un vadīt izbraukuma brigādes darbu;

589.7. darboties neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dispečeru grupā un izvērtēt pieteiktos izsaukumus;

589.8. darboties ārkārtas medicīniskās situācijās notikuma vietā, veikt cietušo šķirošanu.

590. Lai veiktu ārstniecisko darbību, neatliekamās medicīnas ārsta palīgam (feldšerim) ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos:

590.1. neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana akūtas sirds un asinsvadu patoloģijas, akūtas ķirurģiskas patoloģijas, akūtas elpošanas orgānu sistēmas patoloģijas, akūtu infekciju un seksuāli transmisīvo slimību, traumatisku bojājumu, akūtas uroģenitālās patoloģijas, akūtas ginekoloģiskās un dzemdību patoloģijas, akūtas neiroloģiskās un neiroķirurģiskās patoloģijas, akūtas psihiatriskās un narkoloģiskās patoloģijas, bērnu slimību un traumatisku bojājumu, ārkārtēju medicīnisku situāciju, akūtu saindēšanos un akūtu endokrinoloģisku saslimšanu gadījumos;

590.2. neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā izmantojamās diagnostiskās un ārstnieciskās metodes;

590.3. profesionālās darbības juridiskie pamati.

591. Studiju ilgums neatliekamās medicīnas ārsta palīga (feldšera) profesionālās kvalifikācijas iegūšanai ir divi gadi. Profesionālā kvalifikācija atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.

592. Studiju laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos:

592.1. anestezioloģija, reanimatoloģija un intensīvā terapija:

592.1.1. kardiopulmonālās mazspējas attīstības mehānismi (elpceļu obstrukcija, elpošanas mazspēja, cirkulācijas traucējumi);

592.1.2. vitālo funkciju traucējumu diagnosticēšana un novēršana notikuma vietā;

592.1.3. paplašināta dzīvības funkciju uzturēšana:

592.1.3.1. dzīvībai kritiski stāvokļi un kardiopulmonālā reanimācija, tās algoritmi;

592.1.3.2. reanimācijas īpatnības dažādās vecuma grupās;

592.1.3.3. klīniskās un bioloģiskās nāves pazīmes un kritēriji;

592.1.3.4. efektīvas reanimācijas kritēriji;

592.1.4. vispārējās intensīvās terapijas metodes:

592.1.4.1. trahejas intubācija, krikotireotomija, konikotomija;

592.1.4.2. plaušu mākslīgā ventilācija un palīgventilācija;

592.1.4.3. elpināšanas un narkozes aparāti, reanimācijas un intensīvās terapijas aparatūra un palīglīdzekļi, neatliekamās medicīniskās palīdzības apstākļos lietojamie inhalācijas un neinhalācijas anestētiķi;

592.1.4.4. defibrilācija, elektroimpulsu terapija, sirds elektrostimulācija;

592.1.4.5. kardiopulmonālā reanimācijas farmakoterapija;

592.1.4.6. plazmas aizvietotāji un dezintoksikācijas līdzekļi;

592.1.5. intensīvā terapija:

592.1.5.1. masīvas asiņošanas;

592.1.5.2. galvas smadzeņu traumas, epileptisks stāvoklis, meningoencefalīts, smadzeņu tūskas;

592.1.5.3. elektrotraumas;

592.1.5.4. asfiksijas (nosmakšana, noslīkšana, strangulācija);

592.1.5.5. akūta nieru mazspēja;

592.1.5.6. neatliekamie stāvokļi endokrinoloģijā (cukura diabēts, tireotoksikoze, virsnieru mazspēja);

592.1.5.7. akūtas saindēšanās gadījumi (saindēšanās ar fosfororganiskajiem savienojumiem, sedatīviem līdzekļiem, narkotiskajām vielām un citiem līdzekļiem, skābēm, sārmiem, hlorētiem ogļūdeņražiem, tvana gāzi, alkoholu un tā surogātiem, smagiem metāliem, augu indēm, sēnēm, methemoglobīnu veidojošām un hemolītiskām indēm, indīgo čūsku kodumi);

592.1.6. ārstēšana ar antidotiem;

592.1.7. šoki, to veidi, diferencēta ārstēšana;

592.2. akūtas sirds un asinsvadu sistēmas patoloģijas:

592.2.1. akūtas sāpes krūtīs, to diferenciāldiagnoze, akūts koronārais sindroms;

592.2.2. slodzes stenokardija (pirmreizēja, stabila, progresējoša), spontāna stenokardija;

592.2.3. miokarda infarkts, tā diagnostika, sarežģījumi, ārstēšana;

592.2.4. kardiogēnais šoks;

592.2.5. sirds astma, plaušu tūska;

592.2.6. neparoksizmālie sirds ritma traucējumi;

592.2.7. lēkmjveida sirds ritma traucējumi;

592.2.8. sirds vadīšanas traucējumi, sinusa mezgla vājuma sindroms, Morganji–Edemsa–Stoksa lēkmes;

592.2.9. asinsrites apstāšanās veidi;

592.2.10. arteriālās hipertenzijas, hipertenzīvās krīzes, to veidi;

592.2.11. neatliekamie stāvokļi iegūto sirdskaišu gadījumā;

592.2.12. tromboembolija plaušu artērijas sistēmā (stumbra, galveno zaru, sīko zaru);

592.2.13. embolijas lielā asinsrites loka artērijās;

592.2.14. aortas atslāņošanās, sirds plīsumi;

592.2.15. akūta asinsvadu mazspēja (kolapss, ģībonis);

592.2.16. visu šajā apakšpunktā minēto stāvokļu elektrokardiogrāfiskā diagnostika, diferenciāldiagnostika un ar to saistīto izmeklēšanas rezultātu izvērtēšana un interpretācija atbilstoši kompetencei;

592.3. akūtas elpošanas orgānu sistēmas patoloģijas:

592.3.1. akūtas pneimonijas, to sarežģījumi;

592.3.2. krupozā pneimonija;

592.3.3. akūta elpošanas mazspēja;

592.3.4. bronhiālā astma, ieilgusi lēkme, astmatisks stāvoklis;

592.3.5. pneimotorakss, tā veidi;

592.3.6. asins spļaušana, plaušu asiņošana;

592.3.7. akūta balsenes stenoze;

592.3.8. svešķermeņi augšējos elpošanas ceļos;

592.3.9. elpceļu obstrukcijas sindroms;

592.3.10. visu šajā apakšpunktā minēto stāvokļu diagnostika, diferenciāldiagnostika un ar to saistīto izmeklēšanas rezultātu izvērtēšana un interpretācija atbilstoši kompetencei;

592.4. akūtas infekcijas slimības un seksuāli transmisīvās slimības:

592.4.1. gaisa pilienu infekcijas (gripa un citas);

592.4.2. angīna, paratonsilārs abscess;

592.4.3. difterija, tās sarežģījumi;

592.4.4. kuņģa un zarnu trakta infekcijas, pārtikas toksikoinfekcija, dizentērija, salmoneloze, botulisms, vēdertīfs, šigelozes;

592.4.5. vīrusu hepatīti, to sekas;

592.4.6. holēra, mēris, Sibīrijas čūla, hemorāģiskie drudži;

592.4.7. neiroinfekcijas (meningokoku infekcija, ērču encefalīts un citi vīrusu encefalīti), poliomielīts, Laima slimība, trakumsērga;

592.4.8. karantīnas, sevišķi bīstamās un brūču infekcijas;

592.4.9. stinguma krampji;

592.4.10. transmisīvās infekcijas, malārija;

592.4.11. jersinioze, pseidotuberkuloze, leptospiroze;

592.4.12. AIDS, HIV;

592.4.13. sifiliss;

592.4.14. tuberkuloze, neatliekamie stāvokļi tās gadījumā;

592.4.15. visu šajā apakšpunktā minēto stāvokļu diagnostika, diferenciāldiagnostika un ar to saistīto izmeklēšanas rezultātu izvērtēšana un interpretācija atbilstoši kompetencei;

592.5. akūtas ķirurģiskas patoloģijas:

592.5.1. akūts peritonīts;

592.5.2. akūta kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas patoloģija (čūlas slimība, tās sarežģījumi, perforācija, penetrācija, asiņošana, pilorostenoze, akūta kuņģa dilatācija), barības vada plīsumi;

592.5.3. gremošanas trakta apdegumi ar skābēm un sārmiem;

592.5.4. akūts apendicīts, periapendikulārs infiltrāts;

592.5.5. zarnu trakta akūta ķirurģiska patoloģija, zarnu necaurlaidības veidi, īpatnības dažādās vecuma grupās;

592.5.6. apzarņa asinsvadu tromboze un embolija;

592.5.7. aknu kolika, akūts holecistīts, mehāniskā dzelte;

592.5.8. akūts pankreatīts;

592.5.9. vēdera dobuma slēgti un vaļēji, parenhimatozo un dobo orgānu bojājumi;

592.5.10. krūšu kurvja orgānu vaļējie bojājumi;

592.5.11. trūces, iekšējas un ārējas, to iesprūšana;

592.5.12. akūta ekstremitāšu išēmija;

592.5.13. kuņģa un zarnu trakta svešķermeņi;

592.5.14. kombinētu traumu vadošā bojājuma noteikšanas principi;

592.5.15. mastīts, abscess, flegmona, sepse;

592.5.16. apakšējo ekstremitāšu vēnu saslimšanas;

592.5.17. visu šajā apakšpunktā minēto stāvokļu diagnostika, diferenciāl­diagnostika un ar to saistīto izmeklēšanas rezultātu izvērtēšana un interpretācija atbilstoši kompetencei;

592.5.18. aseptikas un antiseptikas principi;

592.6. traumatiskie bojājumi:

592.6.1. ekstremitāšu kaulu lūzumi un mežģījumi;

592.6.2. atslēgas kaula un lāpstiņas kaula lūzumi un mežģījumi;

592.6.3. muskuļu, cīpslu, perifēro nervu bojājumi;

592.6.4. mugurkaulāja traumatiski bojājumi;

592.6.5. iegurņa kaulu un orgānu bojājumi;

592.6.6. galvas un muguras smadzeņu traumas, intrakraniālas hemorāģijas;

592.6.7. ilgstošas saspiešanas sindroms;

592.6.8. augšžokļa un apakšžokļa lūzumi un mežģījumi;

592.6.9. auss, deguna, balsenes, trahejas un bronhu svešķermeņi;

592.6.10. traumatisks šoks, traumu skalas;

592.6.11. termiskie bojājumi;

592.6.12. kombinētas traumas, politraumas, to īpatnības vecuma grupās, vadošā bojājuma noteikšanas principi;

592.6.13. visu šajā apakšpunktā minēto stāvokļu diagnostika, diferenciāl­diagnostika un ar to saistīto izmeklēšanas rezultātu izvērtēšana un interpretācija atbilstoši kompetencei;

592.6.14. asiņošanas apturēšanas pagaidu metodes;

592.6.15. brūces, palīdzības sniegšanas principi pirmsstacionāra etapā;

592.6.16. desmurģija;

592.6.17. cietušo šķirošanas un evakuācijas principi ārkārtējās medicīniskās situācijās, ievainojumu rašanās mehānismi un to klasifikācija;

592.6.18. cietušo transportēšanas un imobilizācijas veidi traumu gadījumos, pirmā palīdzība un neatliekamā medicīniskā palīdzība, tās apjoms ikdienas un ārkārtējās medicīniskās situācijās;

592.7. neatliekamas uroģenitālās sistēmas patoloģijas:

592.7.1. akūta urīna aizture, urīnpūšļa katetrizācija ar mīksto katetru;

592.7.2. nierakmeņu slimība, nieru kolika;

592.7.3. akūts pielonefrīts, paranefrīts;

592.7.4. akūta nieru mazspēja, oligūrija, anūrija;

592.7.5. urēmiskā koma;

592.7.6. akūti vīriešu dzimumorgānu iekaisumi;

592.7.7. parafimoze, priapisms;

592.7.8. nieru, urīnpūšļa un urīnvadu traumas;

592.7.9. ārējo dzimumorgānu traumas;

592.7.10. kombinētas urīnpūšļa un iegurņa traumas;

592.7.11. mikrohematūrija un makrohematūrija;

592.7.12. uroģenitālā trakta svešķermeņi;

592.7.13. visu šajā apakšpunktā minēto stāvokļu diagnostika, diferenciāldiagnostika un ar to saistīto izmeklēšanas rezultātu izvērtēšana un interpretācija atbilstoši kompetencei;

592.8. akūtas ginekoloģiskas un dzemdību patoloģijas:

592.8.1. akūti sieviešu dzimumorgānu iekaisumi;

592.8.2. olnīcas plīsums;

592.8.3. ārpusdzemdes grūtniecība;

592.8.4. krimināls aborts;

592.8.5. spontāns aborts;

592.8.6. grūtniecības toksikozes, preeklampsija, eklampsija;

592.8.7. priekšlaicīgas dzemdības;

592.8.8. dzemdības ārpus stacionāra;

592.8.9. dzemdes plīsums;

592.8.10. dzemdes asiņošana;

592.8.11. asiņošana placentārā un pēcdzemdību periodā;

592.8.12. placentas priekšguļa, normāli piestiprinātas placentas priekšlaicīga atslāņošanās;

592.8.13. sieviešu dzimumorgānu audzēju izsaukti akūti sarežģījumi;

592.8.14. metroendometrīts, peritonīts, sepse, septisks šoks;

592.8.15. tromboflebīti un trombembolijas ginekoloģijā un dzemdniecībā;

592.8.16. visu šajā apakšpunktā minēto stāvokļu diagnostika, diferenciāldiagnostika un ar to saistīto izmeklēšanas rezultātu izvērtēšana un interpretācija atbilstoši kompetencei;

592.8.17. neatliekamā medicīniskā palīdzība jaundzimušajam un dzemdētājai;

592.8.18. jaundzimušā atdzīvināšana un dzīvības funkciju novērtēšana pēc Apgares skalas;

592.8.19. traumatisms dzemdniecībā un ginekoloģijā;

592.9. akūtas neiroķirurģiskas, psihoneiroloģiskas, psihiatriskas un narkoloģiskas patoloģijas:

592.9.1. komatozi stāvokļi, komu skalas;

592.9.2. akūti smadzeņu asinsrites traucējumi, to klasifikācija;

592.9.3. akūti galvas smadzeņu un muguras smadzeņu un to apvalku iekaisumi;

592.9.4. smadzeņu tūska;

592.9.5. muguras un galvas smadzeņu tilpuma procesi;

592.9.6. mugurkaulāja deformējošā spondiloze, radikulīti;

592.9.7. krampju sindromi, epilepsija, epileptisks stāvoklis;

592.9.8. alkoholisms, alkohola delīrijs;

592.9.9. toksikomānijas, narkomānijas, abstinences sindroms;

592.9.10. akūtas psihozes;

592.9.11. psihopātijas, depresijas;

592.9.12. psihoemocionālais sindroms, tā robežstāvokļi;

592.9.13. akūta psihoneiroloģiskā palīdzība bērniem;

592.9.14. galvas un muguras smadzeņu traumas;

592.9.15. akūtas acs un tās piedēkļu saslimšanas, traumas un svešķermeņi;

592.9.16. intrakraniālas hemorāģijas;

592.9.17. posttraumatiskais stress;

592.9.18. visu šajā apakšpunktā minēto stāvokļu diagnostika, diferenciāldiagnostika un ar to saistīto izmeklēšanas rezultātu izvērtēšana un interpretācija atbilstoši kompetencei;

592.10. pediatrija:

592.10.1. zīdaiņu barošanas principi;

592.10.2. rahīts;

592.10.3. krampji bērna vecumā;

592.10.4. spazmofilija;

592.10.5. hipertermija, toksikoze, eksikoze;

592.10.6. masalas, masaliņas, skarlatīna, vējbakas, garais klepus, epidēmiskais parotīts;

592.10.7. elpošanas orgānu neatliekamā patoloģija;

592.10.8. sirds un asinsvadu sistēmas neatliekamā patoloģija;

592.10.9. neatliekamās ķirurģiskās patoloģijas īpatnības bērnu vecumā;

592.10.10. visu šajā apakšpunktā minēto stāvokļu diagnostika, diferenciāldiagnostika un ar to saistīto izmeklēšanas rezultātu izvērtēšana un interpretācija atbilstoši kompetencei;

592.10.11. neatliekamā medicīniskā palīdzība traumatisku bojājumu gadījumos bērniem;

592.10.12. neatliekamās medicīniskās palīdzības farmakoterapija bērniem;

592.11. katastrofu medicīnas un neatliekamās medicīniskās palīdzības darba organizācija:

592.11.1. neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas pirmsslimnīcas un slimnīcas etapa organizācijas principi;

592.11.2. neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes un stacionārās ārstniecības iestādes neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas personāla funkcionālie pienākumi;

592.11.3. pirmsslimnīcas un stacionārās ārstniecības iestādes neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas etapa palīdzības apjoms slimajiem un cietušajiem;

592.11.4. neatliekamās medicīniskās palīdzības apjoms ārkārtas medicīniskās situācijās, darbība notikuma vietā;

592.11.5. katastrofu medicīnas jēdziens;

592.11.6. tehniskais un medicīniskais neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes un stacionārās ārstniecības iestādes neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas ekipējums;

592.11.7. pacientu un cietušo transportēšanas veidi, indikācijas un kontrindikācijas;

592.11.8. neatliekamās medicīniskās palīdzības personāla darba taktiskie, organizatoriskie un tiesiskie aspekti;

592.11.9. neatliekamās medicīniskās palīdzības personāla taktika krimināla rakstura negadījumos;

592.11.10. darba organizācijas principi ārkārtas medicīniskās situācijās;

592.11.11. neatliekamās medicīniskās palīdzības personāla darba psiholoģiskie aspekti ārkārtas medicīniskās situācijās;

592.11.12. neatliekamās medicīniskās palīdzības personāla taktika darbā ar pacientiem apreibuma stāvokļos;

592.11.13. neatliekamās medicīniskās palīdzības personāla taktika darbā ar pacientiem ar psihiskām un psihosomatiskām saslimšanām;

592.11.14. ārsta palīga (feldšera) darba īpatnības pirmsslimnīcas un stacionārās ārstniecības iestādes neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas apstākļos;

592.11.15. cietušo šķirošanas principi;

592.11.16. neatliekamās medicīniskās palīdzības etapa medicīniskā dokumentācija un tās aizpildīšana;

592.11.17. neatliekamā medicīniskā palīdzība radiācijas bojājumu gadījumos;

592.11.18. neatliekamā medicīniskā palīdzība ķīmiskās katastrofās cietušiem;

592.11.19. medicīniskās ētikas un deontoloģijas principu ievērošanas īpatnības, sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību;

592.11.20. neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dispečeru vadības darbības un organizācijas principi, izsaukuma izvērtēšanas un pieņemšanas principi;

592.13. ārstniecisko metožu un manipulāciju lietošanas indikācijas, kontrindikācijas, izpildes metodika un prasme izvērtēt iegūtos datus:

592.13.1. zemādas, muskulārās, venozās injekcijas;

592.13.2. venozie infūzi, stabilas venozās pieejas nodrošināšana;

592.13.3. sistēmas trombolīze;

592.13.4. perifēro vēnu katetrizācija;

592.13.5. pleiras dobuma punkcija;

592.13.6. kardiopulmonāla reanimācija, tās algoritmi;

592.13.7. sirds palīgmasāža un plaušu palīgventilācija;

592.13.8. reanimācijas un pēcreanimācijas perioda medikamentozā terapija un reanimācijas procesa efektivitātes izvērtēšana;

592.13.9. plaušu mākslīgās ventilācijas metodes;

592.13.10. trahejas punkcija, krikotireotomija, konikotomija;

592.13.11. trahejas intubācija;

592.13.12. elektriskā defibrilācija;

592.13.13. elektroimpulsu terapija (indikācijas);

592.13.14. ārējā pagaidu elektrokardiostimulācija;

592.13.15. pastāvīgo elektrokardiostimulatoru un defibrilatoru implantācija (indikācijas un kontrindikācijas);

592.13.16. elpceļu atbrīvošanas metodes;

592.13.17. skābekļa inhalācijas metodes;

592.13.18. hiperbārā oksigenācija (indikācijas un kontrindikācijas);

592.13.19. bronhiālās astmas lēkmju kupēšanas metodika ar aerosoliem, lietojot krājtelpas, nebulaizera tipa smidzinātājus;

592.13.20. ārpusstacionāra dzemdību vadīšana, iespējamie sarežģījumi;

592.13.21. jaundzimušā nabas, acu, ādas apstrāde;

592.13.22. jaundzimušā atdzīvināšanas paņēmieni;

592.13.23. asiņošanas apturēšanas pagaidu metodes;

592.13.24. desmurģija;

592.13.25. transporta imobilizācija, tās veidi;

592.13.26. pacientu transportēšanas veidi;

592.13.27. brūču primārā apdare;

592.13.28. deguna priekšējā tamponāde;

592.13.29. urīnpūšļa katetrizācija vīriešiem un sievietēm ar mīksto katetru;

592.13.30. suprapubikāla punkcija (indikācijas un kontrindikācijas);

592.13.31. zarnu trakta attīrīšana manuāli, ar klizmu (tai skaitā sifona);

592.13.32. kuņģa zondēšana;

592.13.33. kuņģa skalošana caur zondi;

592.13.34. ekstrakorporālā hemodialīze (indikācijas un kontrindikācijas);

592.13.35. plazmaferēze un enterosorbcija (indikācijas un kontrindikācijas);

592.13.36. akūtas ķirurģiskās operācijas (indikācijas);

592.13.37. svešķermeņu izņemšana no augšējiem elpošanas ceļiem;

592.12. diagnostisko metožu un manipulāciju lietošanas indikācijas, izpildes metodikas un prasme izvērtēt iegūtos datus:

592.12.1. fizikālā izmeklēšana;

592.12.2. elektrokardiogrāfija;

592.12.3. elektrokardioskopija;

592.12.4. pastāvīgo elektrokardiostimulatoru un sirds defibrilatoru darbības traucējumu diagnostika;

592.12.5. perifēro asinsvadu un ekstrakraniālo artēriju manuāla izmeklēšana;

592.12.6. arteriālā un venozā asinsspiediena noteikšana;

592.12.7. mikrocirkulācijas sistēmas stāvokļa novērtēšana;

592.12.8. glikometrija;

592.12.9. rektālā izmeklēšana;

592.12.10. jaundzimušā novērtēšana pēc Apgares skalas;

592.12.11. pacienta novērtēšana pēc komu skalām, traumu skalas;

592.12.12. plaušu funkcionālās izmeklēšanas datu izvērtēšana;

592.12.13. oksihemometrija;

592.12.14. klīnisko un bioķīmisko laboratorisko izmeklējumu datu izvērtēšana;

592.12.15. pastāvīgo elektrokardiostimulatoru un defibrilatoru implantācijas indikāciju noteikšana;

592.12.16. likvordinamisko provju un to fizikālo un laboratorisko datu izvērtēšana;

592.12.17. bioloģiskās nāves fakta konstatācija un no tā izrietošā taktika;

592.12.18. radioloģisko izmeklējumu datu izvērtēšana elpošanas, sirds un asinsvadu, kuņģa un zarnu trakta, urīnizvadceļu sistēmu un skeleta izmeklējuma gadījumos atbilstoši kompetencei;

592.14. neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā izmantojamie instrumenti un to komplekti:

592.14.1. vēnu, pleiras, trahejas punkciju adatu katetri un komplekti;

592.14.2. urīnpūšļa katetri;

592.14.3. skalpelis, pincete, klemmes;

592.14.4. spailes svešķermeņu izņemšanai no augšējiem elpošanas ceļiem;

592.14.5. krājtelpas;

592.14.6. skābekļa maskas;

592.14.7. elpvadi;

592.14.8. laringoskops;

592.14.9. intubācijas cauruļu komplekts;

592.14.10. komplekts kuņģa skalošanai;

592.14.11. dzemdību komplekts;

592.14.12. Krāmera šinu komplekts;

592.14.13. pneimošinu komplekts;

592.14.14. vakuumšinu komplekts;

592.14.15. mugurkaulāja kakla daļas fiksatoru komplekts;

592.14.16. pacienta fizikālās izmeklēšanas līdzekļi;

592.14.17. imobilizācijas dēļi;

592.14.18. kausveida nestuves;

592.14.19. daudzfunkcionālās automašīnas nestuves;

592.14.20. trakcijas šinas;

592.15. neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā izmantojamās medicīniskās ierīces un līdzekļi:

592.15.1. glikometrs;

592.15.2. kardiogrāfs;

592.15.3. skābekļa inhalācijas aparāti;

592.15.4. mākslīgās plaušu ventilācijas aparāti;

592.15.5. portatīvie sūkņi (dažādi modeļi);

592.15.6. kardioskops;

592.15.7. defibrilators;

592.15.8. ārējais kardiostimulators;

592.15.9. perfuzors;

592.15.10. oksihemometrs;

592.15.11. individuālie aizsardzības līdzekļi, gāzmaska.

8. Citas ārstniecības personas

8.1. Biomedicīnas laborants (n 76)

593. Biomedicīnas laborants ir ārstniecības persona, kura ieguvusi biomedicīnas laboranta profesionālo kvalifikāciju, kas atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim, vai kura līdz 2000. gada 31. decembrim ieguvusi diplomu par profesionālo vidējo izglītību feldšera laboranta profesijā.

594. Biomedicīnas laboranta kompetence atbilst biomedicīnas laboranta profesijas standartam.

595. Lai veiktu ārstniecisko darbību, biomedicīnas laborantam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši biomedicīnas laboranta profesijas standartam.

596. Studiju ilgums biomedicīnas laboranta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai ir divi gadi.

8.2. Kosmētiķis (n 72)

597. Kosmētiķis ir ārstniecības persona, kura apguvusi profesionālās vidējās izglītības programmu un ieguvusi kosmētiķa profesionālo kvalifikāciju, kas atbilst ceturtajam profesionālās kvalifikācijas līmenim, vai kura pēc medicīniskās izglītības diploma iegūšanas apguvusi profesionālās tālākizglītības programmu (vismaz 960 stundas) un ieguvusi kosmētiķa profesionālās kvalifikācijas apliecību, kas atbilst ceturtajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.

598. Kosmētiķa kompetence atbilst kosmētiķa profesijas standartam.

599. Lai veiktu ārstniecisko darbību, kosmētiķim ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši kosmētiķa profesijas standartam.

600. Mācību ilgums kosmētiķa profesijā ir divi gadi (3120 stundas) pēc vidējās izglītības dokumenta iegūšanas, bet ārstniecības personām ar iepriekš iegūtu profesionālās vidējās medicīniskās izglītības dokumentu mācību ilgums kosmētiķa profesijā ir vismaz 960 stundas.

8.3. Masieris (n 29)

601. Masiera profesionālā kvalifikācija atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.

602. Masiera kompetence atbilst masiera profesijas standartam.

603. Lai veiktu ārstniecisko darbību, masierim ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši masiera profesijas standartam.

604. Studiju ilgums masierim ir divi gadi.

8.4. Māsas palīgs (n 70)

605. Māsas palīgs ir ārstniecības persona, kura ir ieguvusi arodizglītību veselības aprūpē vai profesionālās tālākizglītības programmā ieguvusi māsas palīga kvalifikāciju (kompetences) atbilstoši profesionālās kvalifikācijas trešajam līmenim.

606. Māsas palīga kompetence atbilst māsas palīga profesijas standartam.

607. Lai veiktu ārstniecisko darbību, māsas palīgam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši māsas palīga profesijas standartam.

608. Mācību ilgums pēc pamatizglītības dokumenta vai pēc vidējās izglītības dokumenta iegūšanas ir viens gads vai pēc vidējās izglītības dokumenta iegūšanas ir 960 stundas, ietverot darba vidē balstītu mācību praksi. Mācības īsteno koledža.

8.5. Militārais paramediķis (n 109)

609. Militārā paramediķa profesionālā kvalifikācija atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.

610. Militārā paramediķa kompetence atbilst militārā paramediķa profesijas standartam.

611. Militārajam paramediķim ārstnieciskās darbības veikšanai ir nepieciešamās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši militārā paramediķa profesijas standartam.