Imigrācijas likums

17) uz laiku līdz vienam gadam, ja ārzemnieks ir ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis un ārvalsts komersants reģistrēts ārvalstī vismaz piecus gadus pirms uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniegšanas dienas, pēdējā gada laikā nodarbinājis vairāk nekā 50 darbinieku, tā gada apgrozījums pārsniedz 10 miljonus euro un tam nav nodokļu maksājumu parādu. Kopējais laiks, uz kādu ārzemniekam var piešķirt termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šo punktu, ir divi gadi, ja ārvalsts komersanta pārstāvniecība veic aktīvu darbību, veicinot Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstību. Pēc divu gadu uzturēšanās Latvijas Republikā ārzemnieks turpmāko divu gadu laikā nav tiesīgs pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju šajā punktā norādītajam mērķim;

18) uz laiku līdz trim gadiem, ja ārzemnieks ir Latvijas Republikā reģistrētas ārvalsts aviosabiedrības pārstāvniecības pārstāvis;

19) uz laiku līdz diviem gadiem tāda starptautiska līguma vai projekta īstenošanai, kurā piedalās Latvijas Republika, tostarp tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona;

20) uz laiku līdz diviem gadiem, ja ārzemnieks pieprasa termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar darba līgumu par zinātniskā pētījuma projekta īstenošanu, kas noslēgts ar zinātnisko institūciju reģistrā iekļautu zinātnisko institūciju;

21) uz laiku līdz diviem gadiem, ja ārzemnieks pieprasa termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar pilna laika studijām Latvijas Republikā akreditētā augstskolā vai koledžā;

22) uz laiku līdz vienam gadam, ja uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar izglītības iegūšanu akreditētā izglītības iestādē obligātās pamatizglītības un vidējās izglītības posmā, izglītības ieguvi uzsākot pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, ar akreditētu izglītības iestāžu izglītojamo vai studējošo apmaiņu vai, objektīvi izvērtējot situāciju, cita uzdevuma veikšanu;

23) uz laiku līdz vienam gadam, ja ārzemnieks pieprasa termiņuzturēšanās atļauju kā stažieris, kurš augstāko izglītību ieguvis ne vairāk kā divus gadus pirms uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniegšanas dienas un kura iegūtā augstākā izglītība atbilst paredzamajai stažēšanās jomai;

24) uz deviņiem mēnešiem pēc pētniecības projekta vai studiju pabeigšanas, ja viņš ir pabeidzis sadarbību pētniecības projekta ietvaros Latvijas Republikā vai apguvis pilna laika otrā vai trešā cikla augstākās izglītības programmu un ieguvis valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par šīs programmas apguvi, un iesniedzis uzturēšanās atļaujas pieprasījumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad beidzies saistībā ar studijām vai dalību pētniecības projektā izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņš;

25) uz laiku līdz diviem gadiem, ja viņam Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts alternatīvais statuss;

26) uz laiku līdz sešiem gadiem, ja viņam Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts bēgļa statuss vai Patvēruma likuma izpratnē viņš ir bēgļa ģimenes loceklis;

27) uz laiku, uz kādu viņam saskaņā ar Patvēruma likumu piešķirta pagaidu aizsardzība;

28) uz laiku līdz diviem gadiem reliģiskas darbības veikšanai;

29) uz laiku līdz diviem gadiem, ja ārzemnieks ir iestājies klosterī, kas reģistrēts reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā;

30) uz laiku līdz vienam gadam, ja pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai nepieciešams, lai ārzemnieks uzturētos Latvijas Republikā līdz krimināllietas izmeklēšanas pabeigšanai vai izskatīšanai tiesā;

31) uz laiku līdz trim gadiem, ja viņš, izceļojot uz citu ārvalsti, zaudējis Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā un uzturēšanās atļauju pieprasa ne vēlāk kā trīs gadus pēc izceļošanas;

32) uz laiku līdz diviem gadiem, ja viņam ir derīga citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja un nav pamata pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar kādu citu šīs daļas nosacījumu;

33) uz laiku līdz sešiem gadiem, ja ārzemniekam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā;

34) uz laiku līdz diviem gadiem, ja ārzemnieks var ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā atbilstoši kārtībai, kāda noteikta Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos par vīzu prasības atcelšanu, viņam ir pietiekami iztikas līdzekļi un viņš ir sasniedzis Latvijas Republikā noteikto pensijas vecumu;

35) uz laiku līdz diviem gadiem, ja ārzemniekam nav piemērojami šā likuma 31. panta nosacījumi par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas piešķiršanu un viņš:

36) uz laiku līdz pieciem gadiem, ja ir noslēgts līgums un veikts pārskaitījums par vismaz 150 000 euro investīcijas veikšanu ne mazāk par pieciem gadiem valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekā un ārzemnieks ir samaksājis valsts budžetā 10 000 euro. Ārzemniekam izsniegtā termiņuzturēšanās atļauja ir spēkā, ja tās derīguma termiņa laikā valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks apliecina, ka investīciju līgums nav izbeigts un investīciju atlikums nav mazāks par 150 000 euro.

(2) Šajā likumā neparedzētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz trim gadiem piešķir:

1) iekšlietu ministrs, ja atļaujas piešķiršana atbilst Latvijas valsts interesēm;

2) Pārvaldes priekšnieks, ja atļaujas piešķiršana atbilst starptautiskajām tiesību normām vai ir saistīta ar humāniem apsvērumiem;

3) attiecībā uz Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem — iekšlietu ministrs, ja atļaujas piešķiršana atbilst starptautiskajām tiesību normām vai ir saistīta ar humāniem apsvērumiem.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz ārzemniekam izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņu ir tiesības pieprasīt arī ārzemnieka ģimenes loceklim, izņemot gadījumu, kad ārzemnieks, kurš nav Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonis, saņēmis uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā panta pirmās daļas 21. punktu kā studējošais pirmā vai otrā cikla augstākās izglītības programmā.

(4) Šā panta pirmās daļas 25. un 26. punktā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz ārzemniekam izsniegtās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņu ārzemnieka ģimenes loceklim ir tiesības pieprasīt, ja viņš atbilst Patvēruma likuma nosacījumiem.

(5) Procesa virzītājam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekam, kas ir atzīts par cilvēktirdzniecības upuri, kā arī viņa pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam uz laiku, kas nav mazāks par sešiem mēnešiem.

(6) Ārzemniekam, kurš, nelikumīgi uzturoties Latvijas Republikā, ticis nelikumīgi nodarbināts īpaši ekspluatējošos darba apstākļos, kā arī nepilngadīgam ārzemniekam, kurš, nelikumīgi uzturoties Latvijas Republikā, ticis nelikumīgi nodarbināts, ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja viņš ir vērsies tiesā ar pieteikumu par neizmaksātās darba samaksas piedziņu no darba devēja. Termiņuzturēšanās atļauju var pieprasīt atkārtoti, ja tiesas process par darba samaksas piedziņu no darba devēja nav pabeigts vai neizmaksātā darba samaksa no darba devēja nav saņemta. Pirmreizējo un atkārtoto termiņuzturēšanās atļauju izsniedz uz vienu gadu. Īpaši ekspluatējoši darba apstākļi ir tādi darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kas rada ļoti nesamērīgas atšķirības starp likumīgi nodarbinātu darbinieku darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem un tāda ārzemnieka darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem, kurš Latvijas Republikā uzturas nelikumīgi, kā arī atšķirības dzimumu diskriminācijas vai citu veidu diskriminācijas dēļ vai atšķirības, kas ietekmē ārzemnieka drošību un veselības aizsardzību darbā un aizskar viņa cieņu.

(7) Baltkrievijas Republikas pilsonim nav tiesību pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā panta pirmās daļas 10., 14., 18., 19., 22. (izņemot gadījumu, kad uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar akreditētu izglītības iestāžu studējošo apmaiņu), 29., 33. un 34. punktu, 35. punkta "b", "c", "d", "e" apakšpunktu un 36. punktu.

(8) Krievijas Federācijas pilsonim nav tiesību pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1., 9., 10., 11., 12., 14., 17., 18., 19., 22. (izņemot gadījumu, kad uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar akreditētu izglītības iestāžu studējošo apmaiņu), 28., 29., 33. un 34. punktu, 35. punkta "b", "c", "d", "e" apakšpunktu un 36. punktu.

(9) Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsonim ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu, ja viņam ir bijušas piešķirtas tiesības uz nodarbinātību Latvijas Republikā, viņš vismaz pēdējos trīs mēnešus pirms atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas ir bijis nodarbināts Latvijas Republikā, par viņu šajā periodā veikti iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi un viņš, pieprasot atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju, turpina īstenot piešķirtās tiesības uz nodarbinātību.

28. pants. Termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 10. vai 36. punktu ārzemniekiem var apturēt uz laiku līdz pieciem gadiem. Izvērtējis ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar ārzemnieku skaitu valstī un koncentrāciju noteiktā valsts teritorijā, Ministru kabinets nosaka, kuras trešās valsts valstspiederīgajiem un uz kādu termiņu tiek apturēta attiecīgo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana.

29. pants. (1) Pēc šā likuma 27. pantā minētā termiņa beigām, izņemot šā likuma 27. panta pirmās daļas 18. un 24. punktā un 28. pantā minēto gadījumu, ārzemnieks ir tiesīgs pieprasīt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju uz attiecīgajā punktā norādīto termiņu. Termiņuzturēšanās atļaujas pieprasījumu uzskata par atkārtotu, ja tas iesniegts ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc iepriekš izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām.

(2) Šā likuma 27. panta pirmajā daļā minētajos gadījumos atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju uz ārzemniekam izsniegtās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņu ir tiesības pieprasīt ārzemnieka vai viņa laulātā pilngadīgajam bērnam, ja bērns viņam izsniegtās pirmreizējās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas laikā ir bijis nepilngadīgs.

(3) Ārzemniekam, kuram saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 10. punktā minēto iemeslu ir vai ir bijusi izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, ir tiesības to pieprasīt atkārtoti, ja joprojām pastāv tās izsniegšanai nepieciešamie nosacījumi. Ja ārzemnieks saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 10. punktā minēto iemeslu Latvijas Republikā uzturējies vismaz piecus gadus un atkārtoti pieprasa termiņuzturēšanās atļauju, viņš, saņemot termiņuzturēšanās atļauju, samaksā vienā maksājumā valsts budžetā 2000 euro, izņemot gadījumu, kad atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 10. punktā minēto iemeslu pieprasa vēlāk nekā 90 dienu laikā pēc iepriekšējās termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām vai mainās investīciju objekts. Šādos gadījumos piemēro šā likuma 27. panta nosacījumus, kas attiecas uz pirmreizējas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanu.

30. pants. Ārzemnieka veikto maksājumu šā likuma 27. panta pirmās daļas 10. vai 36. punktā, kā arī šā likuma 29. panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos ieskaita valsts pamatbudžeta programmai "Ekonomikas attīstības programma" atvērtajā valsts pamatbudžeta izdevumu kontā Valsts kasē un uzskaita kā iestādes citus pašu ieņēmumus. Maksājums ir vienreizējs, kā arī netiek atmaksāts, izņemot Ministru kabineta noteikumos minētos gadījumus. Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad maksājumu atmaksā. Šo līdzekļu izmantošanas mērķus nosaka gadskārtējā valsts budžeta likumā, bet līdzekļu izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Attiecīgo valsts budžeta programmu administrē Ekonomikas ministrija.

31. pants. (1) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pieprasīt Latvijas Republikā dzīvojošam ārzemniekam, kas piecus gadus pirms pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā kā Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, vai ar uzturēšanās atļauju, ja vienlaikus ir spēkā šādi nosacījumi:

1) viņam ir pietiekams iztikas līdzekļu nodrošinājums, lai uzturētu sevi un apgādībā esošos ģimenes locekļus;

2) viņš ir apguvis valsts valodu vismaz pamata līmeņa otrajā pakāpē (A2);

3) uzturoties Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju, viņš ir apguvis Latvijas kultūras un vēstures kursu.

(2) Ārzemnieks, kam pēdējo piecu gadu laikā pastāvīgās uzturēšanās atļauja anulēta saskaņā ar šā likuma 37. panta pirmās daļas 2., 3. vai 5. punktu, ir tiesīgs pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju atkārtoti, ja ir uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju divus gadus tieši pirms pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasījuma iesniegšanas.

(3) Uzturēšanās Latvijas Republikā atzīstama par nepārtrauktu, ja šā panta pirmajā daļā norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 10 mēnešus. Prombūtne uzskatāma par attaisnojamu, ja tās iemesls ir bijis no personas neatkarīgi apstākļi (piemēram, personas slimība, nepārvaramas varas iestāšanās). Eiropas Savienības zilās kartes turētājam prombūtne uzskatāma par attaisnojamu, ja prombūtne no Eiropas Savienības nav bijusi ilgāka par 24 secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 18 mēnešus.

(4) Nepārtrauktas uzturēšanās laikā ieskaita:

1) akreditētas izglītības iestādes izglītojamā mācību laiku vai pilna laika studijas Latvijas Republikā, bet ne vairāk kā pusi no šā laika;

2) laiku līdz trim gadiem, kad ārzemnieks kā pētnieks, students, starptautiskās aizsardzības saņēmējs, augsti kvalificēts darbinieks vai Eiropas Savienības zilās kartes turētājs vai viņa ģimenes loceklis uzturējies citā Eiropas Savienības dalībvalstī tieši pirms Eiropas Savienības zilās kartes iegūšanas Latvijas Republikā, ar kuru viņš Latvijas Republikā uzturējies vismaz divus gadus. Ja ārzemnieks citā Eiropas Savienības dalībvalstī uzturējies kā students, nepārtrauktas uzturēšanās laikā ieskaita ne vairāk kā pusi no šā laika;

3) laiku, kuru ārzemnieks, kas pirms pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, uzturējies citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ja tas nav bijis ilgāks par pieciem gadiem;

4) pusi laika, kuru aprēķina no dienas, kad iesniegts iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, līdz dienai, kad, pamatojoties uz piešķirtu starptautisko aizsardzību Latvijas Republikā, izsniegta uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, vai visu iepriekš minēto laiku, ja tas pārsniedz 18 mēnešus. Šo laikposmu neieskaita nepārtrauktas uzturēšanās laikā, ja starptautiskā aizsardzība ir atcelta vai izbeigta.

(5) Nepārtrauktas uzturēšanās laikā neieskaita laiku, kad ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā ar vīzu vai bez vīzas atbilstoši kārtībai, kāda noteikta Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos vai Eiropas Savienības tiesību aktos, laiku, kad viņš uzturēšanās atļauju saņēmis īslaicīgi (piemēram, kā sezonas darba ņēmējs, darbinieks, kuru amatā iecēlis pakalpojumu sniedzējs, lai nodrošinātu starptautisko pakalpojumu sniegšanu, vai kā starptautisko pakalpojumu sniedzējs), kā arī laiku, kad ārzemnieks atradies brīvības atņemšanas iestādē.

(6) Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai nepieciešamās valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī to personu kategorijas, kuras ilgstošu vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes, un to personu iegūto valsts valodas prasmi apliecinošo dokumentu atzīšanas kārtību, kuras iepriekš kārtojušas nepieciešamā apjoma valsts valodas prasmes pārbaudi, nosaka Ministru kabinets.

(7) Ārzemnieks par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai nepieciešamās valsts valodas prasmes pārbaudi maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

(8) Ārzemnieks, kurš pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus iesniedz ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc lēmuma par Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusa zaudēšanu spēkā stāšanās.

32. pants. (1) Dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ārzemnieks var iesniegt:

1) pārstāvniecībā, kas neatrodas Šengenas līguma dalībvalstī;

2) pārstāvniecībā, kas atrodas Šengenas līguma dalībvalstī, ja ārzemniekam šajā valstī ir derīga uzturēšanās atļauja;

3) Pārvaldē, ja ārzemnieks likumīgi uzturas Latvijas Republikā vai ir bērns, kurš dzimis Latvijas Republikas teritorijā. Šajā punktā noteiktais neattiecas uz ārzemnieku, kuram izdots izbraukšanas rīkojums un noteikts termiņš labprātīgai izceļošanai no Latvijas Republikas;

4) Pārvaldē, ja ārzemnieks uzturas ārpus Latvijas Republikas un dokumentus iesniedz elektroniski, parakstītus ar drošu elektronisko parakstu;

5) ārpakalpojuma sniedzējam, ar kuru noslēgts deleģēšanas līgums;

6) pārstāvniecībā, ja saistībā ar studijām izsniegtā termiņuzturēšanās atļauja anulēta atbilstoši šā likuma 36. panta pirmās daļas 7. punktam un tiek pieprasīta atkārtota termiņuzturēšanās atļauja studiju nolūkā. Šis nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš studijas pārtraucis pēc savas iniciatīvas.

(2) Pārvalde ir tiesīga deleģēt uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu pieņemšanu un ārzemnieku iesniegto dokumentu īstuma pārbaudi ārpakalpojumu sniedzējam, slēdzot deleģēšanas līgumu. Ārpakalpojumu sniedzējs ārzemniekam ir tiesīgs noteikt samērīgu samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem.

(3) Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona atļauj uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus iesniegt Pārvaldē, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem vai būtiskiem personīgiem iemesliem.

(4) Ja komersanta ietvaros pārcelta darbinieka nosūtīšana saistīta ar nodarbinātību vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs un pirmā Eiropas Savienības dalībvalsts, uz kuru ārzemnieks nosūtīts, ir Latvijas Republika un Latvijas Republikā paredzētais uzturēšanās laiks nav īsāks par kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī paredzēto uzturēšanās laiku vai Latvijas Republikā paredzētais uzturēšanās laiks pārsniedz citās Eiropas Savienības dalībvalstīs paredzēto uzturēšanās laiku, viņš dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz saskaņā ar šā panta pirmajā daļā noteikto.

33. pants. (1) Pārvalde pēc visu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai nepieciešamo dokumentu pieņemšanas tos izskata un atbildi sniedz:

1) par termiņuzturēšanās atļauju — 30 dienu laikā;

2) par Eiropas Savienības zilās kartes pieprasīšanu vai termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanu Eiropas Savienības zilās kartes turētāja ģimenes loceklim — 10 darbdienu laikā. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, to var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem no dokumentu pieņemšanas dienas vai kas nav ilgāks par 30 dienām no dokumentu pieņemšanas dienas gadījumos, kad Eiropas Savienības zilās kartes pieprasījums iesniegts pēc vismaz 12 mēnešu uzturēšanās citā Eiropas Savienības dalībvalstī kā Eiropas Savienības zilās kartes turētājam vai viņa ģimenes loceklim. Gadījumā, kad ārzemnieks iesniedzis dokumentus atkārtotas Eiropas Savienības zilās kartes pieprasīšanai un pastāv pamats atteikumam darba devēja pārkāpumu dēļ, dokumentu izskatīšanas termiņu, dodot iespēju Eiropas Savienības zilās kartes pieprasītājam meklēt jaunu darbavietu, pagarina uz laiku līdz trim mēnešiem, ja ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā ar Eiropas Savienības zilo karti mazāk nekā divus gadus, vai uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā ar Eiropas Savienības zilo karti vismaz divus gadus;

3) par pastāvīgās uzturēšanās atļauju — 30 dienu laikā;

4) par uzturēšanās atļaujas reģistrēšanu — 30 dienu laikā.

(2) Iekšlietu ministrs pēc visu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu pieņemšanas tos izskata un atbildi sniedz 60 dienu laikā.

(3) Ja Pārvalde ārzemnieka iesniegtajos dokumentos uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai konstatē trūkumus, tā nosaka 14 dienu termiņu trūkumu novēršanai, rakstveidā informējot ārzemnieku. Pēc ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja lūguma trūkumu novēršanai noteikto termiņu var pagarināt. Ja Pārvaldes norādītie trūkumi noteiktajā termiņā netiek novērsti vai Pārvalde konstatē, ka dokumenti uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nav iesniegti šā likuma 31. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, Pārvalde atsaka uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu.

(4) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, Pārvalde to var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem no visu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai iesniegto dokumentu saņemšanas dienas. Ja lēmuma pieņemšanas termiņš ir pagarināts un Pārvalde saņēmusi lēmuma pieņemšanai nepieciešamo papildu informāciju no ārzemnieka, trešajām personām vai citām valsts pārvaldes iestādēm, lēmumu pieņem termiņā, kurš informācijas saņemšanas brīdī ir īsāks, — termiņā, saskaņā ar kuru ārzemnieks iesniedzis uzturēšanās atļaujas pieteikumu, vai saskaņā ar šo daļu noteiktajā termiņā.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktais termiņš nav pagarināms.

(6) Uzturēšanās atļauju Pārvalde sagatavo 10 darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par uzturēšanās tiesību piešķiršanu un ārzemnieks veicis Personu apliecinošu dokumentu likumā noteiktās darbības. Pēc ārzemnieka pieprasījuma uzturēšanās atļauju sagatavo divu darbdienu laikā.

(7) Ja Pārvalde pieņēmusi ārzemnieka iesniegtos dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai, viņam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā līdz lēmuma par uzturēšanās atļauju spēkā stāšanās dienai vai — gadījumā, kad pieņemts lēmums par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, — līdz uzturēšanās tiesības apliecinoša dokumenta saņemšanas dienai. Šajā laikposmā ārzemnieks var turpināt īstenot tiesības uz nodarbinātību, ja tādas bijušas piešķirtas.

34. pants. (1) Termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu atsaka, ja:

1) ārzemnieks vai viņa uzaicinātājs nav iesniedzis visus Ministru kabineta noteikumos norādītos uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus vai nav sniedzis pieprasītos papildu paskaidrojumus vai dokumentus, kas saistīti ar uzturēšanās atļaujas saņemšanu;

2) ārzemnieks vai viņa uzaicinātājs ir sniedzis nepatiesas ziņas vai iesniegtie dokumenti ir iegūti prettiesiski, tie ir bojāti, viltoti, tajos ir izdarītas sākotnējā satura izmaiņas vai tiesību aktos neparedzētas atzīmes;

3) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieka patiesais uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas mērķis neatbilst iesniegtajos dokumentos norādītajam mērķim;

4) ārzemniekam nav vai pēdējā gada laikā, ja viņš pirms termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas uzturējies Latvijas Republikā ar vīzu vai uzturēšanās atļauju, nav bijuši pietiekami finanšu līdzekļi atbilstoši Ministru kabineta noteikumos ārzemniekam iztikai noteiktajam finanšu līdzekļu apmēram;

5) ārzemniekam ir veselības traucējums vai slimība, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību, vai ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks varētu radīt draudus sabiedrības veselībai. Veselības traucējumus un slimības, kuru dēļ ārzemniekam atsaka termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu, nosaka Ministru kabinets. Ja ārzemniekam minētais veselības traucējums vai slimība radusies iepriekšējās termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā un viņš vēlas saņemt jaunu uzturēšanās atļauju, papildus nepieciešamajiem dokumentiem iesniedzama medicīnas iestādes izziņa, kas apliecina, ka ārzemnieks veicis nepieciešamos pasākumus attiecīgās slimības ārstēšanai;

6) ar tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu konstatēts, ka ārzemnieks palīdzējis citam ārzemniekam nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā vai citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijā;

7) ārzemnieks ir iekļauts sarakstā vai konstatēts, ka viņam ir noteikts ieceļošanas aizliegums Šengenas teritorijā;

8) ārzemnieks likumā noteiktajā kārtībā ir atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts kriminālsods. Šo nosacījumu nepiemēro, ja ārzemniekam ir piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā, viņa uzturēšanās Latvijas Republikā atbilst Latvijas valsts interesēm, ir saistīta ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 30. punktā noteikto vai tas ir pretrunā ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, vai arī sodāmība ir dzēsta vai noņemta Krimināllikumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītiem noziedzīgajiem nodarījumiem pagājis ne mazāk kā gads pēc soda izciešanas, savukārt brīvības atņemšanas soda piemērošanas gadījumā — pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;

9) atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas pieteikumu izskatot, konstatēts, ka ārzemnieks ir administratīvi sodīts par militārās agresijas un kara noziegumus slavinošu simbolu vai totalitāro režīmu simbolu izmantošanu publiskā vietā vai likumā noteiktajā kārtībā atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts kriminālsods — brīvības atņemšana uz laiku, kas ir ilgāks par trim gadiem, — vai kas atzīstams par tīšu noziedzīgu nodarījumu. Šo nosacījumu nepiemēro, ja ārzemniekam ir piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā, viņa uzturēšanās Latvijas Republikā atbilst Latvijas valsts interesēm vai tas ir pretrunā ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, vai arī sodāmība ir dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītiem noziedzīgajiem nodarījumiem (pārkāpumiem) pagājis ne mazāk kā gads pēc soda izciešanas (izpildes), savukārt brīvības atņemšanas soda piemērošanas gadījumā — pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;

10) uzaicinātājs zaudējis tiesības uzturēties Latvijas Republikā;

11) ārzemnieks iestājies ārvalsts militārajā dienestā;

12) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks noslēdzis fiktīvu laulību, lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

13) ir pamats uzskatīt, ka nodibinātā adopcija ir fiktīva un dibināta, lai ārzemnieks varētu saņemt uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

14) uzaicinātājs rakstveidā atsauc izsaukumu;

15) uzaicinātājs ir miris vai nespēj izpildīt šā likuma 15. pantā noteiktās prasības;

16) kompetenta valsts iestāde sniegusi atzinumu, kas ir par pamatu tam, lai ārzemniekam aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā;

17) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada nelegālās imigrācijas risku;

18) uzaicinātājs atrodas pirmstiesas izmeklēšanas vai brīvības atņemšanas iestādē, izņemot gadījumu, kad uzturēšanās atļauju pieprasa uzaicinātāja laulātais un viņu ģimenē ir kopīgs nepilngadīgs bērns;

19) uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 1., 2., 4. vai 5. punktu, bet uzaicinātājs ilgāk par sešiem mēnešiem gada laikā uzturas ārpus Latvijas Republikas, izņemot gadījumu, kad uzaicinātājs ir jūrnieks vai pilda militāro dienestu Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos vai civildienestu ārpus Latvijas Republikas, vai uzturēšanās atļauju pieprasa Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka laulātais un viņu ģimenē ir kopīgs bērns;

20) uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 9. punktu, bet komercsabiedrība vai ārvalstu komersanta filiāle pēdējā gada laikā nav veikusi nodokļu maksājumus šā likuma 27. panta pirmās daļas 9. punktā noteiktajā apmērā. Šo nosacījumu piemēro arī gadījumā, kad termiņuzturēšanās atļauju pieprasa saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 12. punktu un ārzemnieks komersantā, kas ir viņa darba devējs, vienlaikus ir vai pēdējā gada laikā ir bijis komercreģistrā reģistrēts valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli;

21) ārzemnieks pieprasa uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 17. punktu, bet ārvalsts komersanta pārstāvniecība, kas darbojas Latvijas Republikā, pēdējā gada laikā nav veikusi aktīvu darbību, veicinot Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstību;

22) ārzemnieks ir iesniedzis dokumentus Eiropas Savienības zilās kartes pieprasīšanai un:

23) ārzemnieks pēdējā gada laikā bijis nodarbināts, bet viņam nebija tiesību uz nodarbinātību vai viņš pārkāpis lēmuma par nodarbinātības tiesību piešķiršanu nosacījumus, vai bijis nelikumīgi nodarbināts citā Šengenas līguma dalībvalstī;

24) konstatēts, ka uzturēšanās atļaujas izsniegšana neatbilst šā likuma 27. pantā minētajiem nosacījumiem;

25) juridiskā persona, kas uzaicina komersanta ietvaros pārceltu darbinieku, ir izveidota, lai vienkāršotu ārzemnieku ieceļošanu Latvijas Republikā;

26) ārzemnieks pieprasījis vai saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 9., 10. vai 13. punktu un attiecīgajai kapitālsabiedrībai ir reģistrēts nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto nodokļu parāds, kas lielāks par 150 euro. Šo nosacījumu nepiemēro, ja minētais apstāklis nav konstatēts, veicot nodokļu samaksas pārbaudi vai apstiprinot izsaukumu, vai saņemts nodokļu administrācijas apstiprinājums tam, ka attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti (atlikti, sadalīti) nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un maksājumi tiek veikti saskaņā ar nodokļu administrācijas lēmumu (samaksas grafiku), vai tam, ka pārbaudes veikšanas dienā lēmums, ar kuru ir noteikts nodokļu parāds, nav stājies spēkā vai ir apturēts;

27) ārzemnieks pieprasa termiņuzturēšanās atļauju kā studējošais, bet, studējot Latvijas Republikā, nav sasniedzis pietiekamu progresu studijās, uz ko norāda viens vai vairāki no šādiem gadījumiem, ja tam par pamatu nav no ārzemnieka neatkarīgi apstākļi:

28) ārzemnieks ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju Latvijas Republikā kā nodarbinātais, pieprasa uzturēšanās atļauju pie tā paša darba devēja, bet pēdējo 12 mēnešu laikā vairāk nekā vienu mēnesi atradies atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas. Šo nosacījumu nepiemēro, ja atvaļinājums piešķirts no ārzemnieka neatkarīgu iemeslu dēļ;

29) ārzemnieks, kurš ir noslēdzis poligāmu laulību, pieprasa termiņuzturēšanās atļauju pie laulātā, pie kura uz šīs laulības pamata uzturēšanās atļauja pieprasīta vai izsniegta citam laulātajam;

30) kompetentas valsts iestādes konstatējušas, ka ārzemnieks ir publiski slavinājis, noliedzis vai attaisnojis genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu, ir sniedzis būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, vai arī ārzemnieks pats ir veicis šādu darbību vai ir citādi rīkojies pretēji valsts drošības vai sabiedriskās kārtības un drošības interesēm.

(2) Ārzemniekam, kuram izsniegta Eiropas Savienības zilā karte un kurš pieprasa šo dokumentu atkārtoti, uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, ja vien nepastāv citi šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi, neatsaka gadījumā, kad:

1) darba līguma vai pietiekamu finanšu līdzekļu neesība saistīta ar invaliditāti, darba nespēju vai bērna kopšanas atvaļinājumu un tā nav ilgāka par 12 mēnešiem;

2) ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā ar Eiropas Savienības zilo karti mazāk nekā divus gadus, un kopējais bezdarba periods nepārsniedz trīs mēnešus, vai ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā ar Eiropas Savienības zilo karti vismaz divus gadus, un kopējais bezdarba periods nepārsniedz sešus mēnešus.

(3) Ja ārzemniekam, kurš Latvijas Republikā pieprasa termiņuzturēšanās atļauju vai uzturas saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmo daļu, termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšana atteikta, termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu atsaka arī šā likuma 27. panta trešajā daļā minētajiem ārzemnieka ģimenes locekļiem.

(4) Ārzemniekam, kurš Latvijas Republikā pieprasa termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 10. vai 36. punktu, gadījumā, kad uz viņu ir attiecināmi saskaņā ar šā likuma 28. pantu pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos paredzētie ierobežojumi, termiņuzturēšanās atļauju neizsniedz.

35. pants. Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu atsaka, ja:

1) ārzemnieks neatbilst kādam no šā likuma 31. pantā minētajiem nosacījumiem;

2) ārzemnieks nav iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus un Pārvalde attiecīgo informāciju nevar iegūt pati;

3) ārzemnieks sniedzis nepatiesas ziņas vai iesniegtie dokumenti ir iegūti prettiesiski, tie ir bojāti, viltoti, tajos ir izdarītas sākotnējā satura izmaiņas vai tiesību aktos neparedzētas atzīmes;

4) kompetentā valsts iestāde ir sniegusi atzinumu, kas ir par pamatu tam, lai ārzemniekam aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā;

5) ārzemnieks ir saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā uz mācību vai studiju laiku akreditētā izglītības iestādē vai saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 24. punktā noteikto;

6) ārzemnieks ir pieprasījis starptautisko aizsardzību Latvijas Republikā un attiecībā uz iesniegumu vēl nav pieņemts galīgais lēmums. Šo nosacījumu nepiemēro, ja ārzemnieks atbilst šā likuma 31. pantā noteiktajam;

7) ārzemnieks ir pieprasījis pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā vai viņam ir piešķirta pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā;

8) ārzemnieks nav ievērojis šā likuma 31. panta astotajā daļā minēto termiņu, izņemot gadījumu, kad ārzemnieks var pierādīt, ka termiņš nokavēts attaisnojoša iemesla dēļ;

9) kompetentas valsts iestādes konstatējušas, ka ārzemnieks ir publiski slavinājis, noliedzis vai attaisnojis genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu, ir sniedzis būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, vai arī ārzemnieks pats ir veicis šādu darbību vai ir citādi rīkojies pretēji valsts drošības vai sabiedriskās kārtības un drošības interesēm.

36. pants. (1) Termiņuzturēšanās atļauju anulē, ja:

1) ārzemnieks vai viņa uzaicinātājs sniedzis nepatiesas ziņas vai iesniegtie dokumenti ir iegūti prettiesiski, tie ir bojāti, viltoti, tajos ir izdarītas sākotnējā satura izmaiņas vai tiesību aktos neparedzētas atzīmes;

2) ārzemniekam nav nepieciešamo finanšu līdzekļu, lai uzturētos Latvijas Republikā;

3) ārzemnieks ir iekļauts sarakstā vai konstatēts, ka viņam ir noteikts ieceļošanas aizliegums Šengenas teritorijā;

4) ārzemnieks ir administratīvi sodīts par militārās agresijas un kara noziegumus slavinošu simbolu vai totalitāro režīmu simbolu izmantošanu publiskā vietā vai likumā noteiktajā kārtībā atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts kriminālsods — brīvības atņemšana uz laiku, kas ir ilgāks par trim gadiem, — vai kas atzīstams par tīšu noziedzīgu nodarījumu. Šo nosacījumu nepiemēro, ja ārzemniekam ir piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā, viņa uzturēšanās Latvijas Republikā atbilst Latvijas valsts interesēm vai tas ir pretrunā ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, vai arī sodāmība ir dzēsta vai noņemta Krimināllikumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītiem noziedzīgajiem nodarījumiem (pārkāpumiem) pagājis ne mazāk kā gads pēc soda izciešanas (izpildes), savukārt brīvības atņemšanas soda piemērošanas gadījumā — pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;

5) ārzemnieks iestājies ārvalsts militārajā dienestā;

6) ārzemnieks nav izpildījis lēmumā par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu norādītos nosacījumus;

7) vairs nepastāv vai ir mainījušies šā likuma 27. pantā minētie apstākļi vai nosacījumi, atbilstoši kuriem ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju;

8) saņemts ārzemnieka iesniegums ar lūgumu anulēt uzturēšanās atļauju vai ārzemnieks izceļojis uz pastāvīgu dzīvi citā valstī;

9) ar tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu konstatēts, ka ārzemnieks palīdzējis citam ārzemniekam nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā;

10) uzturēšanās atļauja izsniegta saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 1., 2., 4. vai 5. punktu un uzaicinātājs ilgāk par sešiem mēnešiem gada laikā uzturas ārpus Latvijas Republikas, izņemot gadījumu, kad uzaicinātājs ir jūrnieks vai pilda militāro dienestu Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos vai civildienestu ārpus Latvijas Republikas, vai uzturēšanās atļauja izsniegta uzaicinātāja laulātajam un viņu ģimenē ir kopīgs bērns;

11) procesa virzītājs rakstveidā informē iestādi, kura izsniegusi termiņuzturēšanās atļauju, ka ārzemniekam, kā arī viņa pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam, kurš uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 27. panta piekto daļu, vairs nav nepieciešams uzturēties Latvijas Republikā cilvēktirdzniecības upura statusā;

12) kompetentā valsts iestāde sniegusi atzinumu, kas ir par pamatu tam, lai aizliegtu ārzemniekam uzturēties Latvijas Republikā vai citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijā;

13) ārzemnieks saņēmis uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 9. punktu, bet komercsabiedrība vai ārvalstu komersanta filiāle, kurā viņš nodarbināts, pēdējā gada laikā nav veikusi nodokļu maksājumus šā likuma 27. panta pirmās daļas 9. punktā noteiktajā apmērā. Šo nosacījumu piemēro arī gadījumā, kad termiņuzturēšanās atļauja izsniegta saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 12. punktu, bet ārzemnieks komersantā, kas ir viņa darba devējs, vienlaikus ir vai pēdējā gada laikā ir bijis komercreģistrā reģistrēts valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kuras saistītas ar filiāli;

14) ārzemnieks saņēmis uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 17. punktu, bet ārvalsts komersanta pārstāvniecība, kura darbojas Latvijas Republikā un kurā ārzemnieks nodarbināts, pēdējā gada laikā nav veikusi aktīvu darbību, veicinot Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstību;

15) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieka patiesais uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas mērķis neatbilst iesniegtajos dokumentos norādītajam mērķim;

16) ārzemnieks pēdējā gada laikā ir bijis nodarbināts, bet viņam nebija tiesību uz nodarbinātību vai viņš ir pārkāpis lēmuma par nodarbinātības tiesību piešķiršanu nosacījumus, vai ir bijis nelikumīgi nodarbināts citā Šengenas līguma dalībvalstī;

17) ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 9. vai 10. punktu, bet attiecīgajai kapitālsabiedrībai ir reģistrēts nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto nodokļu parāds, kas lielāks par 150 euro. Šo nosacījumu nepiemēro, ja saņemts nodokļu administrācijas apstiprinājums, ka attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti (atlikti, sadalīti) nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un maksājumi tiek veikti saskaņā ar nodokļu administrācijas lēmumu (samaksas grafiku), vai par to, ka pārbaudes veikšanas dienā lēmums, ar kuru noteikts nodokļu parāds, nav stājies spēkā vai ir apturēts;

18) ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju kā Latvijas Republikā studējošais, nav sasniedzis pietiekamu progresu studijās, studijām vienā studiju programmā vairāk nekā par vienu gadu pārsniedzot studiju līgumā noteikto studiju laiku gadījumā, kad tas nav ilgāks par četriem gadiem, vai vairāk nekā par pusotru gadu pārsniedzot studiju līgumā noteikto studiju laiku gadījumā, kad tas ir ilgāks par četriem gadiem, ja tam par pamatu nav no ārzemnieka neatkarīgi apstākļi;

19) ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju kā nodarbinātais un pēdējo 12 mēnešu laikā vairāk nekā vienu mēnesi atradies atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas;

20) ārzemnieks kļuvis par Latvijas pilsoni;

21) kompetentas valsts iestādes konstatējušas, ka ārzemnieks ir publiski slavinājis, noliedzis vai attaisnojis genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu, ir sniedzis būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, vai arī ārzemnieks pats ir veicis šādu darbību vai ir citādi rīkojies pretēji valsts drošības vai sabiedriskās kārtības un drošības interesēm;

22) pēc kompetentu valsts iestāžu veikta izvērtējuma konstatēts, ka ārzemnieks apdraud sabiedrisko kārtību un drošību, tostarp sistemātiski (trīs vai vairāk reižu 12 mēnešu periodā) izdarot administratīvos pārkāpumus pārvaldes, sabiedriskās kārtības, ceļu satiksmes vai bērnu tiesību aizsardzības jomā.

(2) Ja ārzemniekam anulē uzturēšanās atļauju, termiņuzturēšanās atļauju anulē arī viņa nepilngadīgajiem bērniem, izņemot gadījumu, kad bērna otrs vecāks ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai ārzemnieks, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, vai bērns termiņuzturēšanās atļauju saņēmis neatkarīgi no vecāka, kuram anulē termiņuzturēšanās atļauju, vai bērns ir nodots ārpusģimenes aprūpē. Termiņuzturēšanās atļauju anulē arī aizbildnībā vai aizgādnībā esošai personai, kura saņēmusi atļauju uzturēties Latvijas Republikā pie minētā ārzemnieka.

(3) Ārzemniekam izsniegto termiņuzturēšanās atļauju šā panta pirmās daļas 7. punktā minētajā gadījumā neanulē, ja:

1) ārzemniekam izsniegta termiņuzturēšanās atļauja saistībā ar nodarbinātību un kopējais bezdarba periods termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā nepārsniedz trīs mēnešus vai ja ārzemnieks ilgāk nekā divus gadus uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju, kas izsniegta saistībā ar nodarbinātību, kopējais bezdarba periods termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā nepārsniedz sešus mēnešus, kā arī ārzemnieks par darba attiecību pārtraukšanu ir rakstveidā paziņojis Pārvaldei. Ja ārzemnieks ticis nodarbināts īpaši ekspluatējošos darba apstākļos, šajā punktā noteiktie bezdarba periodi tiek pagarināti par trim mēnešiem;

2) invaliditātes, darbnespējas vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ uz laiku, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem, ārzemniekam, kurš uzturas Latvijas Republikā ar Eiropas Savienības zilo karti, nav darba līguma vai viņam noteiktā darba samaksa neatbilst Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem kritērijiem;

3) ārzemnieks, kam izsniegta Eiropas Savienības zilā karte, pieprasījis Eiropas Savienības zilo karti citā Eiropas Savienības dalībvalstī un šī dalībvalsts lēmumu par Eiropas Savienības zilās kartes izsniegšanu vēl nav pieņēmusi.

(4) Ja ārzemnieka, kurš uzturas Latvijas Republikā ar Eiropas Savienības zilo karti, uzaicinātājam saskaņā ar šā likuma 15. panta trešo daļu noteikts aizliegums uzaicināt ārzemniekus, Pārvalde par to informē ārzemnieku un nosaka termiņu jaunu darba attiecību nodibināšanai — trīs mēnešus, ja ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā ar Eiropas Savienības zilo karti mazāk nekā divus gadus, vai sešus mēnešus, ja ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā ar Eiropas Savienības zilo karti vismaz divus gadus.

(5) Gadījumā, kad ārzemnieks, kuram Latvijas Republikā izsniegta termiņuzturēšanās atļauja saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 10. punktu, nomirst, viņa ģimenes locekļiem izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas neanulē, ja ārzemnieka veiktās investīcijas līdz viņa nāves dienai turpinājušas pastāvēt un ģimenes locekļu prombūtne no Latvijas Republikas termiņuzturēšanās atļauju derīguma termiņa laikā nepārsniedz trīs mēnešus kalendāra gada laikā vai ir radusies no personas neatkarīgu iemeslu dēļ.

37. pants. (1) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulē, ja ārzemnieks:

1) ir ieguvis kādas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonību. Ja ārzemnieks vēlas turpināt uzturēties Latvijas Republikā, viņam piešķir pastāvīgās uzturēšanās apliecību atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā;

2) atsakās no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas;

3) ir saņēmis Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu citā valstī;

4) ir sniedzis nepatiesas ziņas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai vai konstatēts, ka iesniegtie dokumenti ir iegūti prettiesiski, tie ir bojāti, viltoti, tajos ir izdarītas sākotnējā satura izmaiņas vai tiesību aktos neparedzētas atzīmes;

5) bez pārtraukuma uzturējies ārpus Eiropas Savienības teritorijas 12 mēnešus. Gadījumā, kad ārzemnieks tieši pirms pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas ir bijis Eiropas Savienības zilās kartes turētājs vai viņa ģimenes loceklis, pastāvīgās uzturēšanās atļauju neanulē, ja prombūtne nepārsniedz 24 mēnešus;

6) bez pārtraukuma uzturējies ārpus Latvijas Republikas sešus gadus;

7) rada faktiskus un pietiekami nopietnus draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai vai drošībai un par to saņemts kompetentas valsts iestādes atzinums;

8) ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju kā persona, kurai piešķirta starptautiskā aizsardzība Latvijas Republikā, bet starptautiskā aizsardzība viņam ir atņemta vai viņš to ir zaudējis;

9) kompetentas valsts iestādes konstatējušas, ka ārzemnieks ir publiski slavinājis, noliedzis vai attaisnojis genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu, ir sniedzis būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, vai arī ārzemnieks pats ir veicis šādu darbību vai ir citādi rīkojies pretēji valsts drošības vai sabiedriskās kārtības un drošības interesēm.

(2) Šā panta pirmās daļas 5. un 6. punktā minētajos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju neanulē, ja prombūtne ir bijusi no ārzemnieka neatkarīgu iemeslu dēļ vai ir bijusi saistīta ar izglītības iegūšanu.

(3) Ja ārzemniekam anulē uzturēšanās atļauju, pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulē arī viņa nepilngadīgajiem bērniem, izņemot gadījumu, kad bērna otrs vecāks ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai ārzemnieks, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, vai bērns pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmis neatkarīgi no vecāka, kuram anulē pastāvīgās uzturēšanās atļauju, vai bērns ir nodots ārpusģimenes aprūpē. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulē arī aizbildnībā vai aizgādnībā esošai personai, kura saņēmusi atļauju uzturēties Latvijas Republikā pie minētā ārzemnieka.

38. pants. (1) Šā likuma 34. panta pirmās daļas 8. punktā un 36. panta pirmās daļas 4. punktā minētajos gadījumos pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt uzturēšanās atļauju vai tās anulēšanu ārzemniekam, kurš ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa laulātais, var tikai valsts un sabiedrības drošības interesēs.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi piemērojami tad, ja laulība noslēgta, pirms ārzemnieks izdarījis noziedzīgu nodarījumu, par kuru likumā noteiktajā kārtībā saukts pie kriminālatbildības.

(3) Pieņemot lēmumu par uzturēšanās atļaujas anulēšanu šā likuma 37. panta pirmās daļas 7. punktā minētajā gadījumā, ņem vērā ārzemnieka uzturēšanās ilgumu Latvijas Republikā, viņa vecumu, sekas, ko uzturēšanās atļaujas anulēšana radīs ārzemniekam un viņa ģimenes locekļiem, kā arī saikni vai tās trūkumu ar viņa izcelsmes valsti.

39. pants. (1) Tiesas, Latvijas Republikas valsts un pašvaldību iestādes septiņu dienu laikā informē Pārvaldi, ja to rīcībā ir informācija par šā likuma 34., 35., 36. vai 37. panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(2) Uzaicinātājam vai ārzemniekam, ja viņam nav uzaicinātāja, ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā informēt Pārvaldi par to, ka vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, atbilstoši kuriem ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju.

(3) Papildus šā panta otrajā daļā noteiktajam informēšanas pienākumam akreditētai izglītības iestādei ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbadienu laikā rakstveidā informēt Valsts robežsardzi par to, ka ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar mācībām vai studijām:

1) ir pārtraucis mācības vai izslēgts no studējošo saraksta;

2) trīs dienas nepārtraukti bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies mācību vai studiju procesā un nav sasniedzams.

(4) Ārzemniekam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja, ir pienākums 30 dienu laikā pēc jauna ceļošanas dokumenta saņemšanas (iepriekšējā ceļošanas dokumenta vietā) vai 30 dienu laikā pēc ieceļošanas Latvijas Republikā, ja dokumentu saņem ārvalstī, iesniegt minēto dokumentu Pārvaldē jaunas uzturēšanās atļaujas saņemšanai vai ziņu aktualizēšanai Iedzīvotāju reģistrā.

40. pants. (1) Pārvalde veic informācijas apmaiņu ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja:

1) pieņemts lēmums par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu ārzemniekam, kuram citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības zilā karte vai termiņuzturēšanās atļauja kā ārvalsts pētniekam vai komersanta ietvaros pārceltam darbiniekam. Pārvalde par šo lēmumu informē to Eiropas Savienības dalībvalsti, kas izsniegusi iepriekšējo termiņuzturēšanās atļauju;

2) ārzemniekam, kurš Latvijas Republikā uzturas ar Eiropas Savienības zilo karti vai kā ārvalsts pētnieks, vai komersanta ietvaros pārcelts darbinieks, anulē termiņuzturēšanās atļauju un Pārvaldes rīcībā ir informācija, ka šim ārzemniekam kā ārvalsts pētniekam vai komersanta ietvaros pārceltam darbiniekam ir izsniegta termiņuzturēšanās atļauja citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Pārvalde par šo lēmumu informē attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti;

3) Latvijas Republikā izsniegta vai anulēta uzturēšanās atļauja ārzemniekam, kuram cita Eiropas Savienības dalībvalsts piešķīrusi Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu;

4) pastāvīgās uzturēšanās atļauja piešķirta ārzemniekam, kuram cita Eiropas Savienības dalībvalsts piešķīrusi Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu;

5) nepieciešams konsultēties par tāda ārzemnieka izraidīšanu, kuram cita Eiropas Savienības dalībvalsts piešķīrusi Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu;

6) nepieciešams nosūtīt citai Eiropas Savienības dalībvalstij pieprasījumu, kurā lūdz šīs dalībvalsts izsniegtajā Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujā iekļaut piezīmi par to, ka ārzemniekam Latvijas Republikā piešķirta starptautiskā aizsardzība.

(2) Saņemot no citas Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījumu sniegt informāciju par šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, Pārvalde nosūta atbildi mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

41. pants. (1) Uzaicinātājam vai ārzemniekam, kuram saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nav nepieciešams izsaukums uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ir tiesības apstrīdēt lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanas vai reģistrēšanas atteikumu vai uzturēšanās atļaujas anulēšanu, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.

(2) Pārvaldes priekšnieka lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanas vai reģistrēšanas atteikumu vai uzturēšanās atļaujas anulēšanu šā panta pirmajā daļā minētajām personām likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

(3) Ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošu informāciju, ar šādu informāciju iepazīstas un to novērtē tikai tiesa. Tiesa nolēmumā norāda, ka attiecīgā informācija ir izvērtēta.

(4) Pieteikuma iesniegšana tiesā nerada ārzemniekam, kuram atteikts izsniegt vai reģistrēt uzturēšanās atļauju vai kuram uzturēšanās atļauja anulēta, tiesības uzturēties Latvijas Republikā, izņemot šā panta piektajā vai sestajā daļā noteiktos gadījumus.

(5) Ārzemniekam, kuram atteikts izsniegt vai reģistrēt uzturēšanās atļauju vai kuram uzturēšanās atļauja anulēta, ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā visu lēmuma apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņu, ja uzturēšanās atļaujas atteikums vai anulēšana nav pamatota ar valsts drošības vai sabiedriskās kārtības vai drošības apdraudējumu un ja viņš atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju uzturējies vismaz trīs gadus vai šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētais lēmums pieņemts par pastāvīgās uzturēšanās atļauju;

2) ir saņēmis vai pieprasījis termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar laulībām ar Latvijas pilsoni, Latvijas nepilsoni vai ārzemnieku, kas Latvijas Republikā uzturas ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, un pirms šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz vienu gadu;

3) ir nepilngadīgs bērns, kura vecākiem vai aizbildņiem ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā.

(6) Ja ārzemnieks turpina uzturēties Latvijas Republikā šā panta piektajā daļā paredzētajā gadījumā, viņam saglabā tiesības uz nodarbinātību, kas bija spēkā pirms šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas, izņemot gadījumu, kad ārzemniekam bija piešķirtas tiesības uz nodarbinātību pie noteikta darba devēja, bet darba attiecības ar šo darba devēju ir pārtrauktas. Informāciju par ārzemnieka tiesībām uz nodarbinātību iekļauj lēmumā, kuru ārzemnieks apstrīdējis vai pārsūdzējis, vai lēmumā par dokumentu izskatīšanas termiņa pagarināšanu.

(7) Lēmuma par uzturēšanās atļaujas anulēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Lēmums par uzturēšanās atļaujas anulēšanu izpildāms nekavējoties pēc tā spēkā stāšanās.

IV nodaļaĀrzemnieku nodarbinātība

42. pants. (1) Ārzemniekam var piešķirt tiesības uz nodarbinātību:

1) ar ierobežojumiem — pie noteikta darba devēja noteiktā specialitātē (profesijā) vai uz nepilnu darba laiku;

2) komercdarbības veikšanai, ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli;

3) bez ierobežojumiem.

(2) Lēmumu par nodarbinātības tiesību piešķiršanu iekļauj lēmumā par vīzas vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanu. Tiesības uz nodarbinātību apliecina atbilstošs ieraksts ārzemniekam izsniegtajā vīzā vai uzturēšanās atļaujā.

(3) Ārzemniekam, kuram izsniedz apliecinājumu par tiesībām uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 10. pantu, informāciju par tiesībām uz nodarbinātību iekļauj šajā apliecinājumā.

(4) Ja vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšana saistīta ar nodarbinātību, ārzemniekam piešķir tiesības uz nodarbinātību tikai tad, ja šā iemesla dēļ viņam nepieciešams uzturēties Latvijas Republikas teritorijā.

(5) Patvēruma meklētājam, attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums par patvēruma meklētāja pārsūtīšanu uz atbildīgo dalībvalsti, kas izskatīs iesniegumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija regulu (ES) 2024/1351 par patvēruma un migrācijas pārvaldību un ar ko groza regulas (ES) 2021/1147 un (ES) 2021/1060 un atceļ regulu (ES) Nr. 604/2013 (turpmāk — regula Nr. 2024/1351), no lēmuma paziņošanas datuma nav tiesību uz nodarbinātību. Ja Pārvalde patvēruma meklētāja iesniegumu izskata atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija regulas (ES) 2024/1348, ar ko izveido kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā un atceļ direktīvu 2013/32/ES 42. panta 1. punkta "a", "b", "c", "d", "e" vai "f" apakšpunktam, attiecīgajam patvēruma meklētajam piekļuvi darba tirgum nepiešķir vai, ja tā jau ir piešķirta, to atņem.

(6) Patvēruma meklētājam, kuram ir tiesības palikt Latvijas Republikā lēmuma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu pārsūdzības laikā, tiesības uz nodarbinātību saglabājas līdz Administratīvās rajona tiesas galīgā lēmuma spēkā stāšanās brīdim.

43. pants. (1) Apliecinājums par tiesībām uz nodarbinātību nav nepieciešams, ja ārzemnieks likumīgi uzturas Latvijas Republikā saistībā ar:

1) dalību izrādēs (koncertos) kā mākslinieks vai kā izrāžu (koncertu) nodrošināšanā iesaistīts administratīvais vai tehniskais darbinieks un paredzētais uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā nepārsniedz 14 dienas;

2) zinātniskās institūcijas vai atsevišķa zinātnieka, vai akreditētas augstākās izglītības institūcijas uzaicinājumu veikt zinātniskus pētījumus vai piedalīties izglītības programmu īstenošanā un paredzētais uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā nepārsniedz 90 dienas sešu mēnešu laikā;

3) to, ka ir ārvalsts pētnieks, kurš uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 6. panta ceturto daļu un ir ievēlēts akadēmiskā amatā kādā koledžā, augstskolā vai zinātniskajā institūtā Latvijas Republikā, vai ir studējošais, kurš uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 6. panta sesto daļu un kura nodarbinātība nepārsniedz 20 stundas nedēļā;

4) to, ka ir Latvijas Kuģu reģistrā reģistrēta starptautiskus jūras reisus veicoša kuģa apkalpes loceklis;

5) to, ka ir ārvalstī reģistrēta starptautiskos pārvadājumus veicoša transportlīdzekļa apkalpes loceklis;

6) to, ka likumīgi strādā kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā un darba devējs viņu norīko darbā pakalpojumu sniegšanai Latvijā ne ilgāk par 90 dienām 180 dienu laikposmā;

7) to, ka ir komercreģistrā reģistrēts valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai personālsabiedrības biedrs, kuram ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, un uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā nepārsniedz 90 dienas sešu mēnešu laikā;

8) to, ka ir komersanta ietvaros pārcelts darbinieks, kura uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā un kuram ir derīga citas Eiropas Savienības dalībvalsts izsniegta termiņuzturēšanās atļauja kā komersanta ietvaros pārceltam darbiniekam;

9) to, ka ir nodarbināts Latvijas Republikā un viņa uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā nepārsniedz 14 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā;

10) praksi studiju programmas ietvaros vai izglītības iegūšanu, kuras ietvaros paredzēta prakse;

11) atbilstošas profesionālās pieredzes iegūšanu kā stažierim ne vēlāk kā divus gadus pēc augstākās izglītības iegūšanas;

12) saimnieciskās aktivitātes veikšanu uz laiku līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā un viņam ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības zilā karte;

13) Eiropas Savienības zilās kartes pieprasīšanu Latvijas Republikā, ja viņam ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības zilā karte un no pieteikuma iesniegšanas brīža Pārvaldē pagājušas vismaz 30 dienas.

(2) Apliecinājums par tiesībām uz nodarbinātību nav nepieciešams, ja ārzemnieks likumīgi uzturas Latvijas Republikā un neierobežotu piekļuvi darba tirgum paredz Latvijas Republikai saistošs starptautiskais līgums.

(3) Apliecinājums par tiesībām uz nodarbinātību nav nepieciešams, ja notiesātais ārzemnieks, kas izcieš sodu izmeklēšanas cietumā, brīvības atņemšanas iestādē vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, tiek nodarbināts Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteiktajā kārtībā.

44. pants. Tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem piešķir ārzemniekam, kurš ir saņēmis:

1) pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

2) termiņuzturēšanās atļauju kā Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka laulātais vai laulātā bērns;

3) termiņuzturēšanās atļauju kā Latvijas pilsoņa pilngadīgais bērns vai kā viņa ģimenes loceklis;

4) termiņuzturēšanās atļauju kā persona, kurai viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs);

5) termiņuzturēšanās atļauju kā persona, kurai piešķirts bēgļa statuss, vai kā šīs personas ģimenes loceklis;

6) termiņuzturēšanās atļauju kā persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, vai kā šīs personas ģimenes loceklis;

7) termiņuzturēšanās atļauju kā persona, kurai Latvijā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss;

8) termiņuzturēšanās atļauju kā persona, kura iecelta par aizbildni vai aizgādni Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim;

9) termiņuzturēšanās atļauju līdz dienai, kad stājas spēkā tiesas spriedums par laulības šķiršanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu, vai līdz dienai, kad zvērināts notārs taisījis laulības šķiršanas apliecību;

10) termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar to, ka pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai nepieciešams, lai viņš uzturētos Latvijas Republikā līdz krimināllietas izmeklēšanas pabeigšanai vai izskatīšanai tiesā;

11) termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 31. punktu;

12) termiņuzturēšanās atļauju kā persona, kurai piešķirts Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai kā šīs personas ģimenes loceklis, kas vienu gadu uzturējies Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju un vēlas tikt nodarbināts Latvijas Republikā;

13) termiņuzturēšanās atļauju, pamatojoties uz iekšlietu ministra lēmumu, kas pieņemts saistībā ar valsts interesēm;

14) termiņuzturēšanās atļauju, pamatojoties uz Pārvaldes priekšnieka lēmumu, kas pieņemts saistībā ar starptautiskajām tiesību normām vai humāniem apsvērumiem;

15) termiņuzturēšanās atļauju kā cilvēktirdzniecības upuris;

16) termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 35. punktu;

17) Latvijā akreditētas ārvalstu diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, starptautiskās organizācijas vai tās pārstāvniecības, cita starptautisko tiesību subjekta vai konsulārās iestādes darbinieka ģimenes locekļa personas apliecību, ja Latvijas Republikai ar attiecīgo valsti vai starptautisko organizāciju ir noslēgts starpvalstu līgums vai vienošanās par savstarpējības principa piemērošanu;

18) patvēruma meklētāja personas dokumentu un nav saņēmis Pārvaldes lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt triju mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, un tas nav noticis viņa vainas dēļ. Tiesības uz nodarbinātību saglabājas līdz brīdim, kad stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams galīgais lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt;

19) vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju kā studējošais Latvijas Republikā akreditētā izglītības iestādē pilna laika otrā vai trešā cikla augstākās izglītības programmā, ja šajā laikā nav studiju pārtraukuma;

20) termiņuzturēšanās atļauju kā tāda ārzemnieka ģimenes loceklis, kuram piešķirtas tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem, tiesības uz nodarbinātību pie noteikta darba devēja vai tiesības veikt komercdarbību;

21) vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju kā pētnieks;

22) vīzu, termiņuzturēšanās atļauju vai citu normatīvajos aktos noteiktu dokumentu saskaņā ar Latvijas Republikai saistošu starptautisko tiesību aktu, kurā paredzēts, ka ārzemniekam var piešķirt tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem;

23) termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 10. vai 36. punktu.

45. pants. Ārzemniekam, kurš saņēmis ilgtermiņa vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar pilna laika studijām Latvijas Republikā akreditētā izglītības iestādē vai saistībā ar studējošo apmaiņu, ir tiesības uz nodarbinātību līdz 20 stundām nedēļā vai 40 stundām nedēļā studiju brīvlaikā pie jebkura darba devēja, izņemot ārzemnieku, kuram ir tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem saskaņā ar šā likuma 44. panta 19. punktu.

46. pants. (1) Tiesības uz nodarbinātību atņem:

1) vienlaikus ar vīzas atcelšanu vai anulēšanu vai termiņuzturēšanās atļaujas anulēšanu;

2) kad mainījušies apstākļi, uz kuru pamata ārzemniekam piešķirtas tiesības uz nodarbinātību.

(2) Lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2. punktu, ārzemnieka uzaicinātājam ir tiesības apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.

(3) Pārvaldes priekšnieka lēmumu, kas pieņemts saistībā ar šā panta otrajā daļā minēto apstrīdēšanas pieteikumu, ārzemnieka uzaicinātājam likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

(4) Šajā pantā minēto lēmumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur to darbību.

47. pants. (1) Kārtību, kādā ārzemniekam piešķir un atņem tiesības uz nodarbinātību, nosaka Ministru kabinets.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā profesionālo pieredzi attiecīgajā specialitātē vai nozarē var atzīt par derīgu Eiropas Savienības zilās kartes saņemšanai.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā darba devējs Nodarbinātības valsts aģentūrā piesaka brīvu darbavietu ārzemnieka piesaistei, pamato tās nepieciešamību un sadarbojas ar Nodarbinātības valsts aģentūru pieteiktās brīvās darbavietas aizpildīšanā, un kārtību, kādā Nodarbinātības valsts aģentūra sniedz atzinumu par ārzemnieka piesaistes nepieciešamību.

(4) Ministru kabinets nosaka jomas, kā arī prasības un kritērijus uzņēmumiem, kuru uzaicināto ārzemnieku tiesību uz nodarbinātību pieprasīšanai iesniegtos dokumentus pieņem un izsniedz Ministru kabineta noteiktos saīsinātos termiņos. Šajā daļā noteiktais neattiecas uz gadījumiem, kad uzaicinātais ārzemnieks ir šā likuma 9. panta otrajā daļā minētajā sarakstā iekļautas valsts pilsonis.

(5) Ministru kabinets var noteikt trešās valstis, kuru pilsoņiem ir ierobežota ieceļošana nodarbinātības nolūkā, kā arī maksimālo ārzemnieku skaitu, kas no šīm valstīm kalendāra gada laikā drīkst saņemt vīzu vai uzturēšanās atļauju nodarbinātības nolūkā Latvijā, kā arī ārzemnieku kategorijas un profesijas, uz kurām šis ierobežojums neattiecas.

V nodaļaĀrzemnieku integrācija

48. pants. (1) Ārzemniekam, kuram izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas vai vairāku secīgi izsniegtu termiņuzturēšanās atļauju kopējais termiņš ir vismaz 18 mēneši, ir pienākums apgūt šā panta otrajā daļā noteikto agrīnās integrācijas programmu.

(2) Agrīnās integrācijas programma ietver:

1) Latvijas kultūras un vēstures kursu;

2) latviešu valodas apguvi vismaz pamata līmeņa pirmajā pakāpē (A1).

(3) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz ārzemnieku, kurš:

1) uzturas Latvijas Republikā kā komersanta ietvaros pārcelts darbinieks;

2) uzturas Latvijas Republikā kā ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis;

3) uzturas Latvijas Republikā saistībā ar pilna laika studijām Latvijas Republikā akreditētā augstskolā vai koledžā vai saistībā ar izglītojamo apmaiņu;

4) uzturas Latvijas Republikā saistībā ar tiesvedību laulības šķiršanas lietā vai saistībā ar krimināllietas izmeklēšanu vai izskatīšanu tiesā;

5) uzturas Latvijas Republikā saistībā ar dalību starptautiska līguma īstenošanā;

6) nav sasniedzis 18 gadu vecumu vai ir sasniedzis 75 gadu vecumu;

7) atbilstoši ārsta rehabilitologa atzinumam veselības stāvokļa dēļ ir atbrīvots no dalības integrācijas programmā;

8) jau ir apguvis valsts valodu vismaz pamata līmeņa pirmajā pakāpē (A1) un Latvijas kultūras un vēstures kursu;

9) uzturas Latvijas Republikā saistībā ar Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirto starptautiskās aizsardzības statusu vai pagaidu aizsardzību;

10) ir šīs daļas 1., 2., 3., 4., 5. vai 9. punktā minētā ārzemnieka ģimenes loceklis;

11) uzturas Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju, kura izsniegta saskaņā ar normatīvo aktu regulējumu, kas bija spēkā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.