Imigrācijas likums

(4) Šā panta trešajā daļā minētais ārzemnieks ir tiesīgs brīvprātīgi piedalīties agrīnās integrācijas pasākumos.

49. pants. (1) Agrīnās integrācijas pasākumus apmaksā ārzemnieks.

(2) Agrīnās integrācijas pasākumu saturu, apjomu, kā arī to apstiprināšanas, finansēšanas un organizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

VI nodaļaAtteikums ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā

50. pants. (1) Lēmumu par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā Valsts robežsardzes amatpersona pieņem un noformē saskaņā ar regulu Nr. 2016/399.

(2) Valsts robežsardzes amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumu par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā, nosaka Valsts robežsardzes priekšnieks.

(3) Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona, ievērojot regulas Nr. 2016/399 6. panta 5. punkta "c" apakšpunktā noteikto, var atļaut ieceļot Latvijas Republikā ārzemniekam, kurš neatbilst ieceļošanas nosacījumiem.

51. pants. (1) Ārzemniekam ir tiesības lēmumu par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts robežsardzei.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu izskata Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona.

(3) Ārzemniekam, kuram saskaņā ar regulu Nr. 2018/1240 ir pienākums saņemt ceļošanas atļauju, ir tiesības Valsts robežsardzes amatpersonas lēmumu par ceļošanas atļaujas atteikšanu, anulēšanu vai atcelšanu apstrīdēt likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts robežsardzes priekšniekam.

(4) Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu, kas pieņemts saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu, likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

52. pants. (1) Pārvadātājs pārliecinās, vai ārzemniekam, kuru tas pārvadā, ir šādi ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešamie dokumenti:

1) derīgs ceļošanas dokuments, kas atbilst šā likuma 7. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punkta prasībām;

2) derīga vīza, uzturēšanās atļauja vai ceļošanas atļauja.

(2) Par to, vai ārzemniekam ir ceļošanas atļauja, pārvadātājs pārliecinās regulas Nr. 2018/1240 13. panta 3. punktā un 45. pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Šā panta pirmajā daļā paredzētais pārvadātāja pienākums pārliecināties par derīgas ceļošanas atļaujas esību neattiecas uz dzelzceļa pārvadātāju saskaņā ar regulas Nr. 2018/1240 45. panta 1. punktu.

(4) Pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma pārvadātājs, kas ārzemnieku nogādājis Latvijas Republikā, nogādā ārzemnieku atpakaļ valstī, no kuras viņš atvests, vai valstī, kas izsniegusi ceļošanas dokumentu, vai jebkurā citā valstī, kurā ārzemnieka ieceļošana ir garantēta, ja:

1) pieņemts lēmums par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā;

2) nākamais pārvadātājs, kuram galamērķa valstī vai nākamajā valstī nepieciešams nogādāt ārzemnieku, kas šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, atsakās to darīt;

3) ārzemniekam, kas šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, galamērķa valsts vai nākamā valsts atsaka ieceļošanu un nosūta viņu atpakaļ uz Latvijas Republiku.

(5) Izdevumus, kas saistīti ar ārzemnieka aizturēšanu, turēšanu apsardzībā un piespiedu izraidīšanu, sedz pārvadātājs. Minēto izdevumu apmēra noteikšanas un piedziņas kārtību nosaka Ministru kabinets.

53. pants. Ja Valsts robežsardzes amatpersonai, pieņemot lēmumu par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā, nav iespējams viņu tūlīt nosūtīt atpakaļ uz valsti, no kuras viņš ieradies, Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības šo ārzemnieku aizturēt līdz brīdim, kad to var izdarīt, bet ne ilgāk par 72 stundām, izņemot gadījumu, kad ārzemnieks ar savu uzvedību apdraud sabiedrības drošību vai veselību. Šādā gadījumā viņu var aizturēt līdz brīdim, kad ārzemnieks tiek uzņemts pārvadājumam.

VII nodaļaSkrīnings un atgriešanas robežprocedūra

54. pants. (1) Valsts robežsardze ir skrīninga iestāde regulas Nr. 2024/1356 8. panta 9. punkta izpratnē.

(2) Pēc skrīninga subjekta konstatēšanas pie ārējās robežas, tostarp robežšķērsošanas vietās vai valsts teritorijā, Valsts robežsardzes amatpersona to nekavējoties nogādā ārzemnieku izmitināšanas centrā tūlītējai skrīninga uzsākšanai un izmitināšanai skrīninga laikā.

(3) Valsts teritorijā konstatētam skrīninga subjektam tūlītēju skrīningu var veikt citā Valsts robežsardzes struktūrvienībā, ja pēc skrīninga uzsākšanas to var pabeigt ne vēlāk kā četru stundu laikā.

55. pants. (1) Ja skrīninga subjekts vai ārzemnieks, uz kuru attiecināma atgriešanas robežprocedūra, ir nepilngadīgs ārzemnieks bez pavadības, Valsts robežsardze nekavējoties informē bāriņtiesu par nepieciešamību iecelt aizbildni vai nozīmēt pārstāvi, kas nodrošinās nepilngadīgā ārzemnieka bez pavadības pārstāvību personiskajās un mantiskajās attiecībās skrīninga vai atgriešanas robežprocedūras laikā atbilstoši regulas Nr. 2024/1356 13. pantā noteiktajam.

(2) Valsts robežsardze, veicot skrīninga subjekta vai ārzemnieka, uz kuru attiecināma atgriešanas robežprocedūra, īpašo uzņemšanas vajadzību izvērtējumu, ņem vērā tā individuālo situāciju, redzamās pazīmes, izteikumus, paziņojumus, izturēšanos, kā arī nepilngadīgā ārzemnieka pārstāvja vai juridiskās palīdzības sniedzēja izteikumus.

56. pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersona veic regulas Nr. 2024/1356 8. panta 5. punkta "b", "c", "d", "e", "f" un "g" apakšpunktā un 12. panta 3. punktā minētās darbības, kā arī:

1) nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc skrīninga uzsākšanas, sniedz informāciju skrīninga subjektam atbilstoši regulas Nr. 2024/1356 11. pantā noteiktajam;

2) pārmeklē skrīninga subjektu un tā klātesošo mantu, izņem priekšmetus un dokumentus, kam var būt nozīme skrīninga procedūrā vai kas var radīt draudus skrīninga subjektam vai apkārtējiem. Skrīninga subjektu pārmeklē tā paša dzimuma Valsts robežsardzes amatpersona, ievērojot cilvēka cieņas, kā arī fiziskās un psiholoģiskās neaizskaramības principus. Nepilngadīgā ārzemnieka un viņa mantas pārmeklēšanu veic nepilngadīgā ārzemnieka pārstāvja klātbūtnē. Pārmeklēšanas darbības tiek fiksētas protokolā.

(2) Regulas Nr. 2024/1356 8. panta 5. punkta "a" apakšpunktā minēto sākotnējo veselības pārbaudi veic kvalificēts ārzemnieku izmitināšanas centra vai citas ārstniecības iestādes medicīniskais personāls atbilstoši regulas Nr. 2024/1356 12. panta 1. punktā noteiktajam.

57. pants. (1) Skrīninga subjektam un ārzemniekam, uz kuru attiecināma atgriešanas robežprocedūra, ir tiesības sazināties valodā, kuru ārzemnieks saprot vai kura viņam pamatoti būtu jāsaprot. Ja nepieciešams, Valsts robežsardze pieaicina tulku, par kura pakalpojumiem maksā no šim mērķim paredzētiem valsts budžeta līdzekļiem.

(2) Skrīninga subjektam ir attiecīgas tiesības un garantijas atbilstoši regulas Nr. 2024/1356 11. pantā, 12. panta 1. punktā, 13. pantā un 17. panta 3. punktā, kā arī regulas Nr. 2024/1351 42. panta 2. punktā noteiktajam.

(3) Ārzemniekam, uz kuru attiecināma atgriešanas robežprocedūra, ir tiesības atbilstoši regulas Nr. 2024/1349 4. panta 2. punktā noteiktajam.

58. pants. (1) Skrīninga subjektam un ārzemniekam, uz kuru attiecināma atgriešanas robežprocedūra, ir tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajā gadījumā un apjomā, ja skrīninga subjektam un ārzemniekam, uz kuru attiecināma atgriešanas robežprocedūra, nepietiek līdzekļu un viņš ir aizturēts šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(2) Ja skrīninga subjekts vēlas saņemt šā panta pirmajā daļā minēto valsts nodrošināto juridisko palīdzību, Valsts robežsardze nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc izteiktās vēlmes saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, uzaicina juridiskās palīdzības sniedzēju no tā saraksta, kuru sagatavojusi iestāde, kas ir atbildīga par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

(3) Ja ārzemnieks, uz kuru attiecināma atgriešanas robežprocedūra, vēlas saņemt šā panta pirmajā daļā minēto valsts nodrošināto juridisko palīdzību, Valsts robežsardze nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tam, kad Valsts robežsardze tiesā iesniegusi iesniegumu minētā ārzemnieka aizturēšanai vai par aizturēšanas termiņa pagarināšanu šā likuma 63. pantā noteiktajos gadījumos, uzaicina juridiskās palīdzības sniedzēju no tā saraksta, kuru sagatavojusi iestāde, kas ir atbildīga par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētajā gadījumā juridiskās palīdzības sniedzējam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu maksā iestāde, kas ir atbildīga par šādas juridiskās palīdzības sniegšanu, atbilstoši normatīvajiem aktiem, kuri nosaka valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidus, apjomu, samaksas apmēru un ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību.

(5) Ja Pārvaldes vai Valsts robežsardzes rīcībā ir informācija, ka ārzemnieks, kuram piešķirta valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība, izceļojis no Latvijas Republikas, tā nekavējoties informē iestādi, kas ir atbildīga par šādas juridiskās palīdzības sniegšanu.

59. pants. (1) Skrīninga subjektam un ārzemniekam, uz kuru attiecināma atgriešanas robežprocedūra, ir šādi pienākumi:

1) skrīninga un atgriešanas robežprocedūras ietvaros sadarboties ar minēto procedūru īstenošanā iesaistītajām iestādēm un sniegt visu nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar šo personu identitātes noskaidrošanu;

2) attiecīgās procedūras laikā uzturēties konkrētā vietā, ja attiecībā uz šīm personām nav piemērota aizturēšana;

3) uzrādīt un līdz attiecīgās procedūras pabeigšanai nodot savus personu apliecinošos dokumentus vai citus dokumentus (ja tādi ir), kas Valsts robežsardzei atvieglo šo personu identifikāciju.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem pienākumiem skrīninga subjektam ir pienākums nodot Valsts robežsardzei biometrijas datus atbilstoši regulas Nr. 2024/1351 17. panta 3. punktā, regulas Nr. 2024/1356 9. panta 2. punktā un regulā Nr. 2024/1358 noteiktajam.

60. pants. (1) Skrīningu nepiemēro, ja ir konstatēts, ka:

1) atbilstoši starptautiskajai sadarbībai krimināltiesiskajā jomā skrīninga subjekts ir pakļauts atpakaļnosūtīšanas vai izdošanas procesam;

2) skrīninga subjekts tūlīt pēc konstatēšanas ir pakļauts atpakaļnodošanai atbilstoši regulas Nr. 2024/1356 7. panta 2. punktā noteiktajam.

(2) Uzsākto skrīningu var pārtraukt, ja skrīninga subjekts ir pakļauts šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajam procesam.

61. pants. Valsts robežsardzes amatpersona aptaujā skrīninga subjektu, lai iegūtu informāciju regulas Nr. 2024/1356 17. pantā minētās veidlapas aizpildīšanai. Skrīninga subjektu pret parakstu iepazīstina ar minētajā veidlapā iekļauto informāciju atbilstoši regulas Nr. 2024/1356 17. pantā noteiktajam. Skrīninga subjektam izsniedz aizpildītās veidlapas eksemplāru.

62. pants. (1) Skrīningu un atgriešanas robežprocedūru novēro tiesībsargs atbilstoši regulas Nr. 2024/1356 10. pantā un regulas Nr. 2024/1349 4. panta 3. punktā noteiktajam.

(2) Tiesībsargs ikgadējo ziņojumu par konstatētajiem trūkumiem un rekomendācijām skrīninga pilnveidošanai iesniedz Iekšlietu ministrijai izvērtēšanai.

VIII nodaļaIerobežojošie pasākumi skrīningā, atgriešanas robežprocedūrā un izraidīšanas procedūrā

63. pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības aizturēt skrīninga subjektu vai ārzemnieku, uz kuru attiecināma atgriešanas robežprocedūra, ievērojot samērīguma principu, šo personu individuālo situāciju un apstākļus, kā arī regulas Nr. 2024/1349 un regulas Nr. 2024/1356 prasības atbilstoši Imigrācijas likumā vai Patvēruma likumā noteiktajam. Nepilngadīgu ārzemnieku aizturēšana ir pieļaujama tikai kā galējais līdzeklis un tikai tad, ja tas ir bērna labākajās interesēs.

(2) Ja aizturētais skrīninga subjekts vai ārzemnieks, uz kuru attiecināma atgriešanas robežprocedūra, atsakās sadarboties biometrijas datu iegūšanai, Valsts robežsardzes amatpersona, ievērojot samērīguma principu un ņemot vērā aizturētā skrīninga subjekta vai ārzemnieka, uz kuru attiecināma atgriešanas robežprocedūra, individuālo situāciju un apstākļus, kā galējo līdzekli var piemērot minimālo nepieciešamo piespiešanas līmeni, vienlaikus nodrošinot personas cieņas un fiziskās integritātes ievērošanu, iegūstot biometrijas datus atbilstoši regulas Nr. 2024/1358 nosacījumiem.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajam skrīninga subjektam un ārzemniekam, uz kuru attiecināma atgriešanas robežprocedūra, piemēro šā likuma 69. panta trešajā un ceturtajā daļā, 71., 75., 78., 79. pantā, 80. panta pirmajā daļā, kā arī 81. un 82. pantā noteikto.

64. pants. (1) Ja ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks izvairīsies no izraidīšanas procedūras vai traucēs tās sagatavošanu vai pastāv iespējamība ārzemniekam bēgt, Valsts robežsardzes amatpersona var piemērot vienu no šādiem ierobežojošiem pasākumiem:

1) aizturēšanai alternatīvu līdzekli;

2) aizturēšanu.

(2) Nepieciešamību piemērot ierobežojošu pasākumu izvērtē, ņemot vērā ārzemnieka individuālo situāciju un apstākļus, kā arī samērīguma principu.

(3) Aizturēšanu piemēro kā galējo līdzekli uz iespējami īsu laikposmu, un tas turpinās tik ilgi, kamēr pastāv saprātīgas izredzes izraidīt ārzemnieku un kamēr sagatavo un ar pienācīgu rūpību veic izraidīšanas pasākumus.

65. pants. (1) Aizturēšanai alternatīvu līdzekli piemēro, ja pastāv šā likuma 67. panta otrajā daļā noteiktie apstākļi un:

1) Valsts robežsardzes amatpersona, izvērtējot ārzemnieka individuālo situāciju un apstākļus, secina, ka aizturēšana būtu nesamērīgs ierobežojošs pasākums;

2) rajona (pilsētas) tiesa ir pieņēmusi lēmumu, ka aizturēšana ir nesamērīgs ierobežojošs pasākums.

(2) Valsts robežsardzes amatpersona izvēlas vienu no šādiem aizturēšanai alternatīviem līdzekļiem:

1) reģistrēšanās noteiktā Valsts robežsardzes struktūrvienībā;

2) ceļošanas dokumenta un citu ārzemnieka rīcībā esošo personu apliecinošu dokumentu nodošana Valsts robežsardzes amatpersonai.

(3) Lēmumā par aizturēšanai alternatīva līdzekļa piemērošanu norāda:

1) tā ārzemnieka vārdu (vārdus), uzvārdu, dzimšanas datumu un valstspiederību, kuram piemērots ierobežojošais pasākums;

2) faktu konstatējumu;

3) ierobežojošā pasākuma piemērošanas tiesisko pamatojumu;

4) noteiktā pienākuma izpildes nosacījumus;

5) lēmuma apstrīdēšanas kārtību.

(4) Lēmumam par aizturēšanai alternatīva līdzekļa piemērošanu pievieno ārzemnieka fotoattēlu.

(5) Pienākums reģistrēties noteiktā laikā Valsts robežsardzes struktūrvienībā pildāms ārzemnieka dzīvesvietai tuvākajā Valsts robežsardzes struktūrvienībā. Pēc ārzemnieka lūguma var noteikt citu Valsts robežsardzes struktūrvienību minētā pienākuma izpildei. Reģistrēšanās regularitāti nosaka, ņemot vērā ārzemnieka lietas apstākļus. Kopējais aizturēšanai alternatīva līdzekļa piemērošanas termiņš nedrīkst pārsniegt 18 mēnešus.

(6) Ārzemnieku ar lēmumu par aizturēšanai alternatīva līdzekļa piemērošanu iepazīstina valodā, kuru viņš saprot, vai valodā, kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus, kā arī izskaidro viņam šā lēmuma būtību un apstrīdēšanas kārtību.

(7) Ja vairs nepastāv apstākļi, kas bija par pamatu aizturēšanai alternatīva līdzekļa piemērošanai vai ārzemnieks aizturams saskaņā ar šā likuma 67. panta otro daļu, Valsts robežsardzes amatpersona pieņem lēmumu par aizturēšanai alternatīva līdzekļa atcelšanu.

66. pants. (1) Ārzemniekam ir tiesības septiņu darbdienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par aizturēšanai alternatīva līdzekļa piemērošanu, to apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts robežsardzes priekšniekam. Lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.

(2) Ārzemnieku ar lēmumu, kas pieņemts attiecībā uz apstrīdēto lēmumu par aizturēšanai alternatīva līdzekļa piemērošanu, iepazīstina valodā, kuru viņš saprot, vai valodā, kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus, kā arī izskaidro viņam šā lēmuma būtību un pārsūdzēšanas kārtību.

(3) Valsts robežsardzes priekšnieka lēmumu attiecībā uz apstrīdēto lēmumu par aizturēšanai alternatīva līdzekļa piemērošanu var pārsūdzēt pilsētas (rajona) tiesā septiņu darbdienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur iepriekš minētā lēmuma darbību.

67. pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības līdz 10 diennaktīm aizturēt ārzemnieku, ja:

1) uz viņu attiecas izraidīšanas procedūra saskaņā ar šā likuma 84., 90. vai 101. pantu;

2) viņš pakļauts atpakaļnodošanai trešajai valstij vai citai Eiropas Savienības dalībvalstij saskaņā ar līgumu vai vienošanos, kas paredz tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras attiecīgās valsts teritorijā uzturas nelikumīgi.

(2) Valsts robežsardzes amatpersona ir tiesīga pieņemt lēmumu par ārzemnieka aizturēšanu, ja pastāv kāds no šā likuma 64. panta pirmajā daļā minētajiem iemesliem, ko var pamatot kāds no šādiem apstākļiem:

1) ārzemnieks nesadarbojas, slēpj savu identitāti vai sniedz nepatiesas ziņas;

2) ārzemnieks izmantojis citas personas vai viltotu personu apliecinošu dokumentu, vīzu vai uzturēšanās atļauju;

3) ārzemnieks iznīcinājis personu apliecinošu dokumentu vai citā veidā atbrīvojies no tā;

4) ārzemnieks atsakās doties uz citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritoriju, kurā viņam ir tiesības uzturēties;

5) ārzemnieks šķērsojis ārējo robežu, izvairoties no robežpārbaudēm;

6) ārzemnieks nevar norādīt vietu, kur viņš uzturēsies līdz attiecīgās izraidīšanas procedūras beigām, un iesniegt nekustamā īpašuma īpašnieka rakstveida apliecinājumu par apņemšanos nodrošināt viņa izmitināšanu vai nevar uzrādīt naudas summu, kas atbilst šā likuma 6. panta pirmās daļas 4. punktā minētajam nosacījumam;

7) kompetentā valsts iestāde sniegusi atzinumu, kas ir par pamatu tam, lai uzskatītu, ka ārzemnieks apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību vai drošību;

8) ārzemnieks ir iesaistīts nelegālās imigrācijas veicināšanā;

9) ārzemnieks likumā noteiktajā kārtībā ir atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par ko paredzēts ar brīvības atņemšanu saistīts sods vismaz uz vienu gadu;

10) ārzemnieks iepriekš izvairījies no izraidīšanas procedūras Latvijas Republikā vai citā valstī;

11) ārzemnieks nepamatoti nav izpildījis pienākumu atstāt Eiropas Savienības dalībvalstu teritoriju vai Šengenas teritoriju noteiktajā termiņā;

12) ārzemnieks nepamatoti nav ievērojis noteikto pienākumu reģistrēties attiecīgajā Valsts robežsardzes struktūrvienībā;

13) ārzemnieks iepriekš patvaļīgi atstājis ārzemnieku izmitināšanas centru, aizturēšanas telpas vai konkrēto vietu, kā arī ārzemnieka līdzšinējā uzvedība citās procedūrās ļauj secināt, ka viņš izvairīsies no izraidīšanas procedūras;

14) ārzemnieks ieceļojis Latvijas Republikā, neievērojot lēmumu par iekļaušanu sarakstā vai ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā.

(3) Valsts robežsardzes amatpersona aiztur ārzemnieku, lai nodrošinātu viņa izceļošanu piespiedu izraidīšanas procedūras ietvaros, ja pirms tam attiecībā uz ārzemnieku tika pieņemts lēmums par aizturēšanai alternatīva līdzekļa piemērošanu.

(4) Ja aizturētais ārzemnieks atsakās sadarboties biometrijas datu iegūšanā, kompetentās iestādes amatpersona iegūst biometrijas datus atbilstoši šā likuma 63. panta trešajā daļā noteiktajam.

(5) Nepilngadīgu ārzemnieku aizturēšana ir pieļaujama tikai kā galējais līdzeklis un tikai tad, ja tas ir viņu labākajās interesēs.

68. pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersona aiztur ārzemnieku, lai:

1) izpildītu ar tiesas spriedumu piespriestu papildsodu — izraidīšanu no Latvijas Republikas. Aizturēt ārzemnieku ir tiesības pēc tiesas sprieduma pasludināšanas, ja konkrētajā gadījumā ārzemniekam nav piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums;

2) nodrošinātu izraidīšanas procedūru, kas paredzēta šā likuma 91. pantā un 104. panta trešās daļas 2. punktā;

3) faktiski veiktu ārzemnieka piespiedu izraidīšanu vai nodrošinātu atpakaļnodošanu Eiropas Savienības dalībvalstij, ja pirms tam izraidīšanas procedūras laikā ārzemnieks nebija aizturēts vai attiecībā uz viņu bija piemērots aizturēšanai alternatīvs līdzeklis.

(2) Valsts robežsardze saskaņā ar šā panta pirmo daļu aiztur ārzemnieku līdz tiesas spriedumā noteiktā papildsoda — izraidīšanas no Latvijas Republikas vai ārzemnieka piespiedu izraidīšanas, vai atpakaļuzņemšanas — izpildei.

69. pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersona, aizturot ārzemnieku, sastāda aizturēšanas protokolu.

(2) Aizturēšanas protokolā norāda tā sastādīšanas laiku, vietu, protokola sastādītāja amatu, vārdu un uzvārdu, ziņas par aizturēto, aizturēšanas laiku un motīvus. Protokolu paraksta amatpersona, kura to sastādījusi, un aizturētais. Ja aizturētais atsakās parakstīt protokolu, to norāda protokolā.

(3) Aizturot ārzemnieku, Valsts robežsardzes amatpersona veic personas un tās mantu apskati un sastāda par to protokolu. Ja ārzemnieka apskate ir saistīta ar ķermeņa atkailināšanu vai pārmeklēšanu, apskati veic tā paša dzimuma amatpersona, nepiedaloties pretēja dzimuma personām, izņemot ārstniecības personu.

(4) Aizturētā ārzemnieka mantu apskati veic viņa klātbūtnē. Neatliekamos gadījumos mantas var apskatīt bez aizturētā ārzemnieka klātbūtnes.

70. pants. (1) Ārzemniekam aizturēšanas protokolu ir tiesības 10 dienu laikā pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību.

(2) Rajona (pilsētas) tiesa nekavējoties izskata iesniegto sūdzību un pieņem lēmumu pēc būtības. Šis lēmums nav pārsūdzams. Lēmumu nosūta ārzemniekam un Valsts robežsardzei 24 stundu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža.

71. pants. (1) Aizturētajam izraidīšanas procedūras laikā ir šādas tiesības:

1) personiski vai ar sava pārstāvja palīdzību iepazīties ar materiāliem, kas saistīti ar viņa aizturēšanu;

2) sazināties ar savas valsts konsulāro iestādi un saņemt juridisko palīdzību;

3) sazināties valodā, kuru ārzemnieks saprot vai kura viņam pamatoti būtu jāsaprot, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus.

(2) Ārzemniekiem, kuriem ir dzirdes, runas vai redzes traucējumi, nodrošina tiesības sazināties veidā, kuru viņi saprot un spēj uztvert.

(3) Ar šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām ārzemnieku iepazīstina aizturēšanas brīdī.

72. pants. (1) Aizturēt ārzemnieku ilgāk par 10 diennaktīm, pamatojoties uz šā likuma 67. pantā minētajiem nosacījumiem, Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības tikai ar rajona (pilsētas) tiesas tiesneša (turpmāk — tiesnesis) lēmumu. Pamatojoties uz Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, tiesnesis pieņem lēmumu par ārzemnieka aizturēšanu uz laiku līdz diviem mēnešiem vai par atteikumu aizturēt ārzemnieku.

(2) Ja tiesneša lēmumā norādītajā termiņā ārzemnieku nav bijis iespējams izraidīt, tiesnesis, pamatojoties uz Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, pieņem lēmumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu uz laiku līdz diviem mēnešiem vai par atteikumu pagarināt aizturēšanas termiņu.

(3) Valsts robežsardzes amatpersona iesniegumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu var iesniegt tiesā atkārtoti, taču kopējais aizturēšanas termiņš nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.

(4) Tiesnesis var pieņemt lēmumu par šā panta trešajā daļā minētā aizturēšanas termiņa pagarināšanu, nepārsniedzot papildu 12 mēnešus, ja ārzemnieks atsakās sadarboties vai kavējas nepieciešamo dokumentu saņemšana no trešajām valstīm.

(5) Valsts robežsardzes amatpersona ir tiesīga atkārtoti aizturēt ārzemnieku, ja ir konstatētas būtiskas izmaiņas apstākļos un tās rada pamatotu izraidīšanas iespējamību.

73. pants. (1) Tiesnesis, pieņemot lēmumu par aizturēšanu, aizturēšanas termiņa pagarināšanu vai atteikumu pagarināt aizturēšanas termiņu, izvērtē un ņem vērā izraidīšanas procedūrā noskaidrotos apstākļus, kā arī to, vai joprojām pastāv šā likuma 67. panta otrajā daļā minētie apstākļi, kas bija par pamatu ārzemnieka aizturēšanai.

(2) Pieņemot lēmumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu vai atteikumu to pagarināt, tiesnesis norāda konstatētos faktus, secinājumus un argumentus, atbilstoši kuriem pieņemts attiecīgais lēmums.

74. pants. (1) Aizturēšanas termiņu aprēķina stundās, dienās un mēnešos. Aprēķinot termiņu, ņem vērā to stundu un dienu, kurā sākas termiņa skaitījums. Aizturēšanas termiņu skaita no ārzemnieka faktiskās aizturēšanas brīža.

(2) Valsts robežsardzes amatpersona nodrošina ārzemnieka klātbūtni tiesā ar videokonferences palīdzību ne vēlāk kā 48 stundas pirms šā likuma 72. panta pirmajā daļā noteiktā termiņa vai ne vēlāk kā 48 stundas pirms lēmumā par ārzemnieka aizturēšanu norādītā termiņa izbeigšanās un, ja nepieciešams, pieaicina tulku.

(3) Tiesnesis nekavējoties izskata iesniegtos materiālus (Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, aizturēšanas protokolu, lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu (ja tāds ir pieņemts) un dokumentus, kas norāda uz pasākumiem, kuri veikti, lai nodrošinātu ārzemnieka izraidīšanu), uzklausa Valsts robežsardzes amatpersonas sniegto informāciju un ārzemnieka vai viņa pārstāvja paskaidrojumus.

(4) Tiesnesis lēmumu par ārzemnieka aizturēšanu, aizturēšanas termiņa pagarināšanu vai atteikumu aizturēt ārzemnieku vai pagarināt aizturēšanas termiņu pieņem vienpersoniski un norāda tajā attiecīgās tiesas nosaukumu, savu vārdu un uzvārdu, materiālu izskatīšanas datumu, ziņas par aizturēto, lēmuma motīvus, normatīvo aktu, ar kuru lēmums pamatots, un savu nolēmumu.

(5) Tiesneša lēmumu nosūta ārzemniekam un Valsts robežsardzei 24 stundu laikā no Valsts robežsardzes iesnieguma saņemšanas brīža.

(6) Šā panta ceturtajā daļā minēto tiesneša lēmumu ārzemnieks vai Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var pārsūdzēt 48 stundu laikā no lēmuma saņemšanas brīža.

(7) Rajona (pilsētas) tiesa nekavējoties izskata iesniegto sūdzību un pieņem lēmumu pēc būtības. Rajona (pilsētas) tiesas lēmums nav pārsūdzams. Lēmumu nosūta ārzemniekam un Valsts robežsardzei 24 stundu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža.

(8) Aizturēšanas pārsūdzība vai sūdzības iesniegšana pati par sevi nevar būt par pamatu aizturētā ārzemnieka atbrīvošanai.

(9) Izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu darbības apturēšana apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas dēļ nevar būt par pamatu aizturētā ārzemnieka atbrīvošanai.

75. pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersona noskaidro aizturētā ārzemnieka vai tā ārzemnieka identitāti, attiecībā uz kuru tika pieņemts lēmums par aizturēšanai alternatīva līdzekļa piemērošanu, paņem viņa pirkstu nospiedumus un viņu nofotografē, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ārzemnieka medicīnisko pārbaudi. Minētās darbības ar aizturēto nepilngadīgo ārzemnieku, kurš ir vecumā no 14 līdz 18 gadiem, veic darbam ar nepilngadīgajiem sagatavota Valsts robežsardzes amatpersona.

(2) Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības izņemt aizturētā ārzemnieka mantas un personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus, sastādot par to protokolu vai izdarot attiecīgu ierakstu protokolā par aizturētā mantu apskati.

(3) Šā likuma 6. panta pirmās daļas 2. punktā un šā panta otrajā daļā minētos dokumentus izņem līdz ārzemnieka izraidīšanai.

76. pants. (1) Aizturēto ārzemnieku, skrīninga subjektu un ārzemnieku, uz kuru ir attiecināma atgriešanas robežprocedūra, ievieto ārzemnieku izmitināšanas centrā vai attiecīgā gadījumā Valsts robežsardzes pagaidu turēšanas telpā.

(2) Ārzemnieku izmitināšanas centra iekārtošanas un aprīkošanas prasības nosaka Ministru kabinets.

(3) Ārzemnieku izmitināšanas centrā vai Valsts robežsardzes pagaidu turēšanas telpā ievietoto ārzemnieku uzturēšanas prasības nosaka Ministru kabinets.

(4) Ārzemnieku izmitināšanas centrā ievietotajam ārzemniekam garantēto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Ārzemnieku izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumus, ārzemnieka tiesības, pienākumus un ierobežojumus ārzemnieku izmitināšanas centrā, kā arī to priekšmetu un vielu sarakstu, kuras aizturētajam ārzemniekam ir aizliegts glabāt ārzemnieku izmitināšanas centrā, nosaka Ministru kabinets.

(6) Izdevumus, kas saistīti ar aizturētā ārzemnieka uzturēšanu, sedz no valsts budžeta.

77. pants. (1) Pamatojoties uz šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādītu aizturēšanas protokolu, Valsts robežsardzes amatpersona speciāli aprīkotās Valsts policijas telpās (turpmāk — īslaicīgās aizturēšanas vieta), nošķirot no kriminālprocesuālā kārtībā aizturētām vai apcietinātām personām, var ievietot ārzemnieku, kurš aizturēts saskaņā ar šā likuma 63. panta vai 68. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu, ja pastāv bēgšanas iespējamība vai ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

(2) Aizturētajam ārzemniekam īslaicīgās aizturēšanas vietā nodrošināmi īslaicīgās aizturēšanas vietai atbilstoši sadzīves apstākļi, un uz viņu attiecināmi īslaicīgās aizturēšanas vietas iekšējās kārtības noteikumi.

(3) Īslaicīgās aizturēšanas vietā neievieto ārzemnieku, kas ir mazāk aizsargāta persona — nepilngadīga persona, persona ar invaliditāti, persona vecumā, kuru sasniedzot Latvijas Republikā piešķir vecuma pensiju, grūtniece, viens no vecākiem, ar kuru kopā ir viņa nepilngadīgais bērns (bērni), un persona, kas pārcietusi nopietnu psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību.

78. pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersona aizturēto ārzemnieku ievieto ārzemnieku izmitināšanas centrā, pamatojoties uz šā likuma 69. pantā noteiktajā kārtībā sastādītu aizturēšanas protokolu.

(2) Ievietojot aizturēto ārzemnieku ārzemnieku izmitināšanas centrā, tiek pārbaudīta viņa veselība un veikta sanitārā apstrāde. Kārtību, kādā veic aizturētā ārzemnieka veselības pārbaudi un sanitāro apstrādi, kā arī sagatavo atbilstošu pārskatu, nosaka Ministru kabinets.

(3) Ārzemnieku izmitināšanas centrā aizturēto ārzemnieku izmitina, ievērojot vispārējos cilvēktiesību principus un iekšējo drošību, kā arī personiskās īpašības un psiholoģisko saderību:

1) aizturētos izvieto atsevišķi atbilstoši dzimumam;

2) aizturēto nepilngadīgo ārzemnieku izmitina kopā ar aizturēto vecāku vai viņa likumisko pārstāvi;

3) aizturēto ārzemnieku, kuram ir veselības traucējumi, saskaņā ar ārstniecības personas norādījumiem ievieto speciāli šim nolūkam aprīkotā telpā;

4) aizturēto ārzemnieku, kurš ir pārkāpis ārzemnieku izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumus vai attiecībā uz kuru ir pamats uzskatīt, ka viņš varētu tos pārkāpt, ievieto speciāli šim nolūkam aprīkotā telpā;

5) aizturēto ārzemnieku, kurš var radīt draudus ārzemnieku izmitināšanas centrā esošo personu drošībai, ievieto atsevišķi speciāli šim nolūkam aprīkotā telpā.

(4) Pamatojoties uz aizturētā ārzemnieka lūgumu, kā arī lai saglabātu ģimenes vienotību, ģimenes locekļus var izmitināt kopā, izņemot gadījumu, kad neparedzēti liels aizturēto ārzemnieku skaits pārsniedz ārzemnieku izmitināšanas centra kapacitāti.

(5) Ja aizturētajam ārzemniekam ir bērns, kurš nav aizturēts, pamatojoties uz aizturētā ārzemnieka lūgumu, kā arī lai saglabātu ģimenes vienotību, bērnu var ievietot ārzemnieku izmitināšanas centrā kopā ar aizturēto ārzemnieku, to norādot aizturētā ārzemnieka aizturēšanas protokolā. Aizturētā ārzemnieka bērnam ārzemnieku izmitināšanas centrā ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā aizturētajam ārzemniekam.

(6) Nepilngadīgajam ārzemniekam bez pavadības nodrošina izmitināšanu ārzemnieku izmitināšanas centra telpās atsevišķi no pieaugušajiem, kurās ir viņa vecumam atbilstošs aprīkojums, kā arī ar viņu strādā personāls, kas ir kvalificēts aizsargāt nepilngadīgā ārzemnieka bez pavadības tiesības un rūpēties par viņa vajadzībām.

(7) Nepilngadīgo ārzemnieku bez pavadības, kas ir sasniedzis vismaz 16 gadu vecumu, var izmitināt kopā ar atbilstoša dzimuma pieaugušajiem.

79. pants. (1) Pēc ievietošanas ārzemnieku izmitināšanas centrā aizturēto ārzemnieku viņam saprotamā valodā (ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus) iepazīstina ar viņa tiesībām un pienākumiem, kā arī ar ārzemnieku izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumiem.

(2) Aizturētajam ārzemniekam ārzemnieku izmitināšanas centrā ir tiesības:

1) sazināties ar savas valsts konsulāro iestādi;

2) informēt ģimenes locekļus, radiniekus vai citas personas par savu atrašanās vietu;

3) satikties ar ģimenes locekļiem vai radiniekiem, kā arī starptautisko un nevalstisko cilvēktiesību organizāciju pārstāvjiem;

4) iesniegt sūdzības un iesniegumus;

5) saņemt uzturu un materiālo nodrošinājumu sadzīves vajadzībām;

6) normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī garantētos veselības aprūpes pakalpojumus;

7) par saviem līdzekļiem saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un medikamentus, kurus izrakstījusi ārstniecības persona.

(3) Aizturētajam ārzemniekam ārzemnieku izmitināšanas centrā ir pienākums:

1) pakļauties Valsts robežsardzes amatpersonu likumīgajām prasībām, tostarp veikt nepieciešamās veselības pārbaudes;

2) ievērot ārzemnieku izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumus.

80. pants. (1) Aizturēto ārzemnieku var izvest no ārzemnieku izmitināšanas centra konvoja pavadībā šādos gadījumos:

1) lai nodrošinātu šajā likumā noteiktās darbības;

2) lai sniegtu medicīnisko palīdzību;

3) lai saskaņā ar kriminālprocesa virzītāja rakstveida pieprasījumu veiktu kriminālprocesuālās darbības, ja tās nav iespējamas ārzemnieku izmitināšanas centrā;

4) citos ar humāniem apsvērumiem saistītos gadījumos, pamatojoties uz Valsts robežsardzes attiecīgās teritoriālās pārvaldes priekšnieka rakstveida atļauju.

(2) Aizturēto ārzemnieku var pārvietot uz citu ārzemnieku izmitināšanas centru vai Valsts robežsardzes pagaidu turēšanas telpu. Aizturēto ārzemnieku var pārvietot uz īslaicīgās aizturēšanas vietu šā likuma 77. panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos.

81. pants. (1) Aizturēto ārzemnieku atbrīvo:

1) ja ir beidzies aizturēšanas termiņš vai tiesa ir pieņēmusi lēmumu par atteikumu pagarināt aizturēšanas termiņu;

2) pēc piespiedu izraidīšanas vai atpakaļnodošanas;

3) saskaņā ar Valsts robežsardzes amatpersonas lēmumu par aizturētā ārzemnieka atbrīvošanu, ja vairs nepastāv apstākļi, kas bija par pamatu viņa aizturēšanai, vai nav iespējams iegūt nepieciešamos dokumentus;

4) ja pieņemts lēmums piemērot ārzemniekam aizturēšanai alternatīvu līdzekli;

5) ja ārzemniekam mainījies tiesiskais statuss Latvijas Republikā;

6) ja konstatēts šā likuma 92. pantā minētais nosacījums.

(2) Aizturēto ārzemnieku, uz kuru attiecināma atgriešanas robežprocedūra, lai nodrošinātu viņa izceļošanu no Eiropas Savienības, atbrīvo:

1) pēc nogādāšanas robežšķērsošanas vietā izbraukšanas rīkojuma izpildei;

2) pēc piespiedu izraidīšanas vai atpakaļnodošanas.

(3) Ārzemnieku, uz kuru attiecināma atgriešanas robežprocedūra un kuram piemērots pārvietošanās brīvības ierobežojums — izvietošana konkrētā vietā —, Valsts robežsardzes amatpersonu pavadībā nogādā robežšķērsošanas vietā izbraukšanas rīkojuma izpildei, lai nodrošinātu viņa izceļošanu no Eiropas Savienības.

82. pants. (1) Ja tiek aizturēts nepilngadīgs ārzemnieks bez pavadības, kurš ir vecumā no 14 līdz 18 gadiem, Valsts robežsardzes amatpersona nekavējoties par to informē bāriņtiesu, kuras darbības teritorijā šis ārzemnieks aizturēts, ārzemnieka pilsonības valsts vēstniecību vai Konsulāro departamentu.

(2) Aizturētu nepilngadīgu ārzemnieku bez pavadības, kurš ir vecumā no 14 līdz 18 gadiem, līdz aizturēšanas termiņa beigām ievieto ārzemnieku izmitināšanas centrā.

(3) Ja Valsts robežsardzei sadarbībā ar Konsulāro departamentu līdz aizturēšanas termiņa beigām nav bijis iespējams noskaidrot identitāti un pilsonības vai mītnes valsti aizturētam nepilngadīgam ārzemniekam bez pavadības, bāriņtiesa lemj par nepilngadīgā ārzemnieka bez pavadības izmitināšanu audžuģimenē, pie aizbildņa vai bērnu aprūpes iestādē.

83. pants. (1) Valsts iestādes amatpersonas, biedrību vai nodibinājumu, kā arī starptautisko organizāciju pilnvaroti pārstāvji var apmeklēt ārzemnieku izmitināšanas centru vai speciāli iekārtoto telpu, lai pārliecinātos, ka to izmanto ārzemnieku aizturēšanas nodrošināšanai, novērtētu aizturēto ārzemnieku izmitināšanas un uzturēšanās apstākļus, kā arī lietošanu regulas Nr. 2024/1349 6. panta 3. punktā un regulas Nr. 2024/1356 8. panta 6. punktā paredzētajam mērķim.

(2) Valsts iestādes amatpersonas, biedrību vai nodibinājumu, kā arī starptautisko organizāciju pilnvaroti pārstāvji savu apmeklējumu saskaņo ar ārzemnieku izmitināšanas centra vai speciāli iekārtoto telpu priekšnieku un ievēro ārzemnieku izmitināšanas centra vai speciāli iekārtoto telpu iekšējās kārtības noteikumus.

(3) Ārzemnieku izmitināšanas centra vai speciāli iekārtoto telpu priekšnieks var noteikt apmeklējumu ierobežojumus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām personām, ja tas ir pamatots ar drošības, sabiedriskās kārtības vai ārzemnieku izmitināšanas centra vai speciāli iekārtoto telpu administratīvās pārvaldības apsvērumiem.

IX nodaļaIzraidīšana

84. pants. (1) Ja konstatēta ārzemnieka nelikumīga uzturēšanās Latvijas Republikā, viņam izdod izbraukšanas rīkojumu, izņemot šā likuma 85. pantā noteiktos gadījumus.

(2) Izbraukšanas rīkojumu izdod Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona šādos gadījumos:

1) ārzemnieka nelikumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā konstatē Pārvaldes amatpersona;

2) ārzemnieka nelikumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā konstatē Valsts robežsardzes amatpersona un pastāv kāds no šādiem apstākļiem:

(3) Ja ārzemnieka nelikumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā konstatē Valsts robežsardzes amatpersona, izbraukšanas rīkojumu izdod Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona, izņemot šā panta otrās daļas 2. punktā noteiktos gadījumus.

(4) Ja ārzemnieka nelikumīga uzturēšanās Latvijas Republikā konstatēta tad, kad viņš, šķērsojot ārējo robežu, izceļo, un līdz starptautiska reisa transportlīdzekļa atiešanai nav iespējams izdot izbraukšanas rīkojumu vai attiecībā uz viņu izbraukšanas rīkojuma izdošana ir Pārvaldes kompetencē, Valsts robežsardzes amatpersona, lai neapturētu ārzemnieka izceļošanu, informē ārzemnieku par to, ka attiecībā uz viņu tiks izdots izbraukšanas rīkojums, kuram var tikt pievienots lēmums par iekļaušanu sarakstā un lēmums par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā. Šajā gadījumā Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona vai Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona 10 dienu laikā no ārzemnieka izceļošanas dienas atbilstoši šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajai kompetencei izdod izbraukšanas rīkojumu, kurš stājas spēkā tā izdošanas dienā. Izbraukšanas rīkojumu ārzemniekam nosūta uz viņa norādīto adresi, izskaidrojot valodā, kuru ārzemnieks saprot vai kura viņam pamatoti būtu jāsaprot, izbraukšanas rīkojuma, tajā ietvertā lēmuma par iekļaušanu sarakstā un lēmuma par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā būtību un apstrīdēšanas kārtību.

(5) Ja, izdodot izbraukšanas rīkojumu, konstatēts, ka ārzemnieks ieceļojis, pārkāpjot ieceļošanas Latvijas Republikā nosacījumus, un attiecībā uz viņu nav pastāvējuši apstākļi, kas ļautu uzturēties Latvijas Republikā, izbraukšanas rīkojumā norāda tikai ziņas par ārzemnieku, pārkāpuma būtību, lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā, izbraukšanas rīkojuma apstrīdēšanas kārtību, tā sastādīšanas vietu un datumu, kā arī amatpersonu, kura rīkojumu izdevusi, norādot tās amatu, vārdu un uzvārdu.

85. pants. Izbraukšanas rīkojumu neizdod vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu nepieņem, ja:

1) ārzemniekam ir derīga citas Eiropas Savienības dalībvalsts uzturēšanās atļauja vai cits dokuments, kas dod viņam tiesības tur uzturēties, un ārzemnieks nekavējoties dodas uz attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts teritoriju, izņemot gadījumu, kad ārzemnieks atsakās uz turieni doties vai kad ārzemnieks apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību vai drošību;

2) ārzemnieku uzņem atpakaļ cita Eiropas Savienības dalībvalsts saskaņā ar starptautiska līguma nosacījumiem, kas Latvijas Republikai kļuvuši saistoši laikā līdz 2009. gada 13. janvārim;

3) Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona humānu apsvērumu dēļ atļauj ārzemniekam iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai cita tiesiskā statusa noteikšanai Latvijas Republikā normatīvajos aktos noteiktajā termiņā;

4) saskaņā ar šā likuma 50. pantu ir pieņemts lēmums par atteikumu ārzemniekam ieceļot Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā;

5) pierobežā konstatēts ārzemnieks, kurš nelikumīgi šķērsojis ārējo robežu un attiecībā uz kuru nav pastāvējuši apstākļi, kas ļautu viņam uzturēties Latvijas Republikā;

6) ārzemniekam ar tiesas spriedumu ir piespriests papildsods — izraidīšana no Latvijas Republikas;

7) atbilstoši starptautiskajai sadarbībai krimināltiesiskajā jomā ārzemnieks ir pakļauts atpakaļnosūtīšanas vai izdošanas procesam.

86. pants. (1) Izbraukšanas rīkojumā uzliktā pienākuma izpildei nosaka termiņu no septiņām līdz 30 dienām. Ārzemniekam ir tiesības izpildīt šo pienākumu agrāk, nekā noteikts izbraukšanas rīkojumā.

(2) Amatpersonai, kas izdevusi izbraukšanas rīkojumu, pēc ārzemnieka lūguma ir tiesības pagarināt šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. Lemjot par noteiktā termiņa pagarināšanu, ņem vērā konkrētos apstākļus, jo īpaši ārzemnieka uzturēšanās ilgumu, ģimenes vai sociālās saites, un to, vai ārzemniekam ir nepilngadīgs bērns, kas apmeklē izglītības iestādi Latvijas Republikā. Lēmums ārzemniekam tiek paziņots rakstveidā.

87. pants. (1) Visā izraidīšanas procedūras laikā ārzemniekam ir tiesības būt uzklausītam. Nepilngadīgs ārzemnieks bez pavadības šīs tiesības var īstenot pats vai ar bāriņtiesas starpniecību.

(2) Ārzemniekam ir pienākums sadarboties ar Valsts robežsardzi savas identitātes noskaidrošanā.

(3) Ārzemnieku izraida piespiedu kārtā uz valsti, kas nav viņa pilsonības valsts, tikai ar viņa piekrišanu.

(4) Ārzemniekam papildus šā likuma 97. pantā noteiktajām tiesībām ir tiesības par saviem līdzekļiem pieaicināt personu juridiskās palīdzības sniegšanai.

88. pants. (1) Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona vai Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona izbraukšanas rīkojumā ir tiesīga ietvert lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā, ievērojot šā likuma 104. pantā noteikto.

(2) Izbraukšanas rīkojumā neietver lēmumu par iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā, ja ārzemnieks saskaņā ar attiecīgo jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem ir atzīts par cilvēktirdzniecības upuri vai bijis iesaistīts nelegālās imigrācijas veicināšanā un ir sadarbojies ar attiecīgajām valsts iestādēm. Minētais nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš saskaņā ar kompetentas valsts iestādes atzinumu apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību vai drošību.

(3) Iestāde, kas izdevusi izbraukšanas rīkojumu, tajā ietverto lēmumu par iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā var atcelt vai tajā noteikto ieceļošanas aizlieguma termiņu saīsināt, ja ārzemnieks var pierādīt, ka ir pilnībā izpildījis izbraukšanas rīkojumu.

89. pants. (1) Ārzemniekam, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu vai izdots izbraukšanas rīkojums, ir tiesības pieteikties atbalstam, kas tiek īstenots par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex), Eiropas Savienības politikas instrumentu programmu, starptautisko organizāciju, biedrību vai nodibinājumu finanšu līdzekļiem, lai viņš atgrieztos mītnes valstī (turpmāk — atbalsta programma).

(2) Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona vai Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona ir tiesīga atcelt lēmumu par piespiedu izraidīšanu, ja ārzemnieks, attiecībā uz kuru pieņemts šis lēmums, ir pieteicies atbalsta programmai, sadarbojas un var pienācīgi pierādīt, ka ir gatavs izceļot no Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas. Atceļot lēmumu par piespiedu izraidīšanu, ārzemniekam izdod izbraukšanas rīkojumu.

(3) Šā panta otrās daļas noteikumu nepiemēro, ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:

1) ārzemnieks saskaņā ar kompetentas valsts iestādes atzinumu apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību vai drošību;

2) ārzemnieks jau iepriekš izmantojis atbalsta programmu.

90. pants. (1) Ja ārzemnieka uzturēšanās Latvijas Republikā ir nelikumīga, Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona vai Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona atbilstoši šā likuma 84. panta otrajā un trešajā daļā noteiktajai kompetencei pieņem lēmumu par piespiedu izraidīšanu gadījumā, kad pastāv šā likuma 67. panta otrajā daļā minētie apstākļi.

(2) Ja ārzemniekam ir bijis izdots izbraukšanas rīkojums, bet šā likuma 67. panta otrajā daļā minētos apstākļus konstatē pēc izbraukšanas rīkojuma izdošanas, iestādes amatpersona, kas izdevusi izbraukšanas rīkojumu, pieņem lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu.

(3) Pieņemot lēmumu par piespiedu izraidīšanu, amatpersona šajā lēmumā ietver lēmumu par iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā un nosaka ieceļošanas aizlieguma termiņu saskaņā ar šā likuma 104. pantu. Amatpersona lēmumā par piespiedu izraidīšanu var ietvert lēmumu par iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā, ja lēmums par piespiedu izraidīšanu pieņemts attiecībā uz nepilngadīgu ārzemnieku.

(4) Ja, pieņemot lēmumu par piespiedu izraidīšanu, konstatēts, ka ārzemnieks ieceļojis, pārkāpjot ieceļošanas Latvijas Republikā nosacījumus, un attiecībā uz viņu nav pastāvējuši apstākļi, kas ļautu uzturēties Latvijas Republikā, lēmumā par piespiedu izraidīšanu norāda tikai ziņas par ārzemnieku, pārkāpuma būtību, lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā, lēmuma par piespiedu izraidīšanu apstrīdēšanas kārtību, tā sastādīšanas vietu un datumu, kā arī amatpersonu, kura pieņēmusi lēmumu par piespiedu izraidīšanu, norādot tās amatu, vārdu un uzvārdu.

91. pants. (1) Ja ārlietu ministrs, pamatojoties uz šā likuma 104. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto, pieņēmis lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā un ārzemnieks atrodas Latvijas Republikā, Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona astoņu dienu laikā no dienas, kad konstatēts fakts, ka ārzemnieks atrodas Latvijas Republikā, pieņem lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums par piespiedu izraidīšanu nav apstrīdams vai pārsūdzams.

92. pants. Ārzemnieku neizraida, ja izraidīšana ir pretrunā ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.

93. pants. (1) Pārvaldes vai Valsts robežsardzes amatpersona iepazīstina ārzemnieku valodā, kuru viņš saprot vai kura viņam pamatoti būtu jāsaprot, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus, ar izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu un ar tajos ietverto lēmumu par iekļaušanu sarakstā un ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā, izskaidrojot to būtību un apstrīdēšanas kārtību, kā arī informējot par ārzemnieka tiesībām uz juridisko palīdzību. Iepazīstinot ārzemnieku, kurš ticis nelikumīgi nodarbināts Latvijas Republikā, ar izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu, viņu informē par tiesībām iesniegt prasību pret darba devēju un panākt, lai tiek izpildīts spriedums par darba devēja neizmaksāto darba samaksu, kā arī par prasības iesniegšanas un atalgojuma atgūšanas procedūru un iespēju pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 27. panta sesto daļu.

(2) Pēc ārzemnieka pieprasījuma iestāde, kas izdevusi attiecīgo administratīvo aktu, nodrošina izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu galveno sastāvdaļu (faktu konstatējums, administratīvā akta pamatojums, adresātam uzliktais tiesiskais pienākums, norāde, kur un kādā termiņā šo administratīvo aktu var apstrīdēt vai pārsūdzēt) tulkojumu. Attiecīgā iestāde nodrošina mutvārdu vai rakstveida tulkojumu ārzemniekam valodā, kuru viņš saprot vai kura viņam pamatoti būtu jāsaprot, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus.

(3) Iestāde, pieņemot lēmumu par piespiedu izraidīšanu, nekavējoties par to paziņo tiesībsargam.

94. pants. Pārvaldes vai Valsts robežsardzes priekšnieks var atcelt vai apturēt savas iestādes amatpersonas izdotā izbraukšanas rīkojuma vai pieņemtā lēmuma par piespiedu izraidīšanu un tajos ietverto lēmumu par iekļaušanu sarakstā un ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā darbību, ja ir mainījušies apstākļi, kuri bija par pamatu attiecīga administratīvā akta izdošanai, vai ir konstatēti apstākļi, kuri minēti šā likuma 92. pantā, vai humānu apsvērumu dēļ.

95. pants. (1) Ārzemniekam ir tiesības septiņu dienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā izbraukšanas rīkojums vai lēmums par piespiedu izraidīšanu un tajos ietvertais lēmums par iekļaušanu sarakstā un ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā, tos apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. Ārzemniekam ir tiesības iesniegt apstrīdēšanas iesniegumu valodā, kuru viņš saprot.

(2) Ārzemnieku ar pieņemto lēmumu par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu iepazīstina valodā, kuru viņš saprot vai kura viņam pamatoti būtu jāsaprot, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus, izskaidro viņam pieņemtā lēmuma būtību un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī informē viņu par tiesībām uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

96. pants. Augstākas iestādes lēmumu par izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu un tajos ietverto lēmumu par iekļaušanu sarakstā un ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā septiņu dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur minēto lēmumu darbību. Administratīvās rajona tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

97. pants. (1) Ārzemniekam tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajā gadījumā un apjomā ir tad, ja ārzemniekam nepietiek līdzekļu un viņš:

1) uzturas Latvijas Republikā un attiecībā uz viņu izdotā izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu izpilde tiek apturēta;

2) ir aizturēts šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā saistībā ar nelikumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā un ievietots speciāli iekārtotās telpās vai ārzemnieku izmitināšanas centrā.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā gadījumā ārzemnieks termiņā, kāds paredzēts lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanai, iesniedz iestādei, kas pieņēmusi lēmumu par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu, iesniegumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumu un ienākumiem. Minētā iesnieguma veidlapas saturu nosaka Ministru kabinets.

(3) Iestāde, kas pieņēmusi lēmumu par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu, saņemot iesniegumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumu un ienākumiem, nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pārsūta to iestādei, kas ir atbildīga par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu. Iesniegumam pievieno lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu kopiju.

(4) Iesnieguma par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumu un ienākumiem iesniegšana iestādei, kas pieņēmusi lēmumu par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu, aptur tā pārsūdzēšanas termiņu līdz dienai, kad ārzemniekam, pamatojoties uz lēmumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu, ir sniegta pirmā juridiskā konsultācija vai ir pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

(5) Ja ārzemnieks šā panta pirmās daļas 2. punktā minētajā gadījumā vēlas saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, Valsts robežsardze nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tam, kad Valsts robežsardze tiesā iesniegusi iesniegumu par ārzemnieka aizturēšanu vai aizturēšanas termiņa pagarināšanu šā likuma 72. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajos gadījumos vai kad pieņemts lēmums par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu, uzaicina juridiskās palīdzības sniedzēju no saraksta, kuru sagatavojusi iestāde, kas ir atbildīga par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

(6) Šā panta pirmās daļas 2. punktā minētajā gadījumā juridiskās palīdzības sniedzējam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu maksā iestāde, kas ir atbildīga par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu, atbilstoši normatīvajiem aktiem, kuri nosaka valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidus, apjomu, samaksas apmēru un ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību.

(7) Ja Pārvaldes vai Valsts robežsardzes rīcībā ir informācija, ka ārzemnieks, kuram piešķirta valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība, izceļojis no Latvijas Republikas, tā nekavējoties informē iestādi, kas ir atbildīga par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

98. pants. (1) Valsts robežsardze organizē un veic ārzemnieku piespiedu izraidīšanu.

(2) Ārzemnieku piespiedu izraidīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Kārtību, kādā Latvijas Republika saņem palīdzību no Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas līguma dalībvalstīm piespiedu izraidīšanā, izmantojot gaisa telpu, un sniedz attiecīgu palīdzību minētajām dalībvalstīm, kā arī palīdzības apjomu un kārtību, kādā organizējami kopīgi lidojumi starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas līguma dalībvalstīm, nosaka Ministru kabinets.

99. pants. Termiņu ieceļošanas aizliegumam Šengenas teritorijā nosaka saskaņā ar šā likuma 106. panta trešo daļu.

100. pants. (1) Ja ārzemniekam, kuram izdots izbraukšanas rīkojums vai attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu, nav derīga ceļošanas dokumenta un to nav iespējams iegūt ar diplomātisko vai konsulāro dienestu starpniecību, viņam izsniedz izceļošanas dokumentu.

(2) Izceļošanas dokumenta izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

101. pants. (1) Ja Valsts robežsardze ir konstatējusi, ka attiecībā uz ārzemnieku ir spēkā citas Eiropas Savienības dalībvalsts pieņemts izbraukšanas rīkojums vai lēmums par piespiedu izraidīšanu, Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējusi lietas apstākļus un sazinājusies ar šo Eiropas Savienības dalībvalsti, ir tiesīga:

1) pieņemt lēmumu par attiecīgā izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu atzīšanu šādos gadījumos:

2) izdot jaunu izbraukšanas rīkojumu atbilstoši šā likuma 84. pantam vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu atbilstoši šā likuma 90. pantam;

3) nodot ārzemnieku atpakaļ Eiropas Savienības dalībvalstij, kura pieņēma izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu, saskaņā ar starptautiskā līguma nosacījumiem.

(2) Ja Valsts robežsardzē saņemts citas Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījums atļaut ārzemniekam, kuram ir spēkā citas Eiropas Savienības dalībvalsts pieņemtais izbraukšanas rīkojums, šķērsot Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, lai izpildītu izbraukšanas rīkojumu, Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona ir tiesīga pieņemt lēmumu par minētā izbraukšanas rīkojuma atzīšanu.

(3) Lēmumu par citas Eiropas Savienības dalībvalsts izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu atzīšanu ārzemniekam ir tiesības pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā septiņu dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību. Administratīvās rajona tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(4) Par atzīta citas Eiropas Savienības dalībvalsts izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu izpildi Valsts robežsardze informē to Eiropas Savienības dalībvalsti, kura pieņēmusi izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu.

102. pants. (1) Piespiedu izraidīšanas procesu, kas uzsākts saskaņā ar šā likuma 90. pantu, novēro tiesībsargs.

(2) Piespiedu izraidīšanas procesa novērošanā ietilpst:

1) piespiedu izraidīšanai pakļauto aizturēto ārzemnieku apmeklējums izmitināšanas vietā, lai novērtētu izmitināšanas un uzturēšanās apstākļus, kā arī medicīniskās palīdzības nodrošināšanu un citu vajadzību apmierināšanu;

2) ārzemnieka iztaujāšana, lai noskaidrotu viņa informētību par piespiedu izraidīšanas procesa gaitu, viņa tiesībām un to īstenošanas iespēju;

3) aizturēšanas brīdī izņemto aizturētās personas personīgo mantu atdošanas, transportēšanas no aizturēto personu ārzemnieku izmitināšanas centra līdz izceļošanas punktam, bagāžas nodošanas un reģistrēšanas novērošana, kā arī dalība piespiedu izraidīšanas procesa faktiskajā īstenošanā, lai novērtētu izraidāmā ārzemnieka cilvēktiesību ievērošanu.

(3) Tiesībsargs ir tiesīgs iesaistīt piespiedu izraidīšanas procesa novērošanā biedrības vai nodibinājumus, kuru darbības mērķis ir saistīts ar šā procesa novērošanu. Iesaistot biedrības vai nodibinājumus piespiedu izraidīšanas procesa novērošanā, tiesībsargs izvērtē biedrības vai nodibinājuma kompetenci attiecīgās darbības veikšanā un vienojas par šā panta otrajā daļā minēto piespiedu izraidīšanas procesa posmu, kuru biedrība vai nodibinājums ir pilnvarots novērot. Tiesībsargs var iesaistīt katra šā panta otrajā daļā minētā piespiedu izraidīšanas procesa posma novērošanā vienu biedrību vai nodibinājumu. Tiesībsargs nevar iesaistīt piespiedu izraidīšanas procesa novērošanā biedrību vai nodibinājumu, kas pārkāpis šā panta ceturtajā daļā minēto nosacījumu. Tiesībsargs informē Valsts robežsardzi par biedrībām vai nodibinājumiem, kas ir pilnvaroti attiecīgo piespiedu izraidīšanas procesa posmu novērot.

(4) Tiesībsarga, kā arī piespiedu izraidīšanas procesa novērošanā iesaistīto biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem (turpmāk — novērotājs) piespiedu izraidīšanas procesa novērošanas gaitā ir aizliegts traucēt piespiedu izraidīšanas procesu.

(5) Ja novērotāja rīcībā ir informācija par apstākļiem, kas var ietekmēt piespiedu izraidīšanas procesa organizēšanu vai īstenošanu, kā arī apdraudēt personu drošību vai veselību, novērotājs par to informē Valsts robežsardzes amatpersonas.

(6) Novērotājam ir tiesības:

1) iegūt no ārzemnieku piespiedu izraidīšanas procesā iesaistītās iestādes informāciju par ārzemnieka izraidīšanas procesa organizēšanu un veiktajiem pasākumiem;

2) pieaicināt speciālistus (juristus, ārstniecības personas, tulkus u. c.), lai piespiedu izraidīšanai pakļautajam ārzemniekam sniegtu nepieciešamās konsultācijas;

3) organizēt palīdzību sadzīves apstākļu uzlabošanai, garīdznieka aprūpi, kā arī cita atbalsta sniegšanu.

(7) Novērotājs, veicot šā panta sestajā daļā minētos pasākumus, par plānotajām darbībām nekavējoties rakstveidā informē Valsts robežsardzes amatpersonu, kura īsteno attiecīgā ārzemnieka piespiedu izraidīšanas procesu.

(8) Pēc tam kad piespiedu izraidīšanas procesa novērošana pabeigta, novērotājs sagatavo ziņojumu par konstatētajiem trūkumiem un ieteikumus piespiedu izraidīšanas procesa pilnveidošanai. Tiesībsargs apkopoto ziņojumu par konstatētajiem trūkumiem un ieteikumus piespiedu izraidīšanas procesa pilnveidošanai iesniedz izvērtēšanai Iekšlietu ministrijai.

103. pants. (1) Pārvalde un Valsts robežsardze, konstatējot nepilngadīgu ārzemnieku bez pavadības, kura uzturēšanās Latvijas Republikā ir nelikumīga, nekavējoties informē bāriņtiesu, kuras darbības teritorijā šis ārzemnieks konstatēts, un rīkojas tā, lai nodrošinātu bērna tiesības un intereses visā izraidīšanas procesā saskaņā ar bērnu tiesību aizsardzību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

(2) Izraidīšanas procedūras laikā nepilngadīgu ārzemnieku bez pavadības, ievērojot bērna labākās intereses, personiskajās un mantiskajās attiecībās pārstāv bāriņtiesa vai tās iecelts likumīgais pārstāvis, vai bērnu aprūpes iestādes vadītājs.

(3) Bāriņtiesa lemj par nepilngadīga ārzemnieka bez pavadības ārpusģimenes aprūpi. Izdevumus, kas saistīti ar šāda nepilngadīga ārzemnieka izmitināšanu audžuģimenē, pie aizbildņa vai bērnu aprūpes iestādē, sedz atbilstoši Patvēruma likumā noteiktajam.

(4) Valsts robežsardze sadarbībā ar bāriņtiesu nodrošina nepilngadīga ārzemnieka bez pavadības ģimenes meklēšanu. Valsts robežsardze šāda nepilngadīga ārzemnieka ģimenes meklēšanā var iesaistīt valsts iestādes un biedrības vai nodibinājumus, kā arī starptautiskās organizācijas.

(5) Ja noskaidrota nepilngadīga ārzemnieka bez pavadības identitāte un pilsonība vai mītnes valsts, Valsts robežsardze ar Konsulārā departamenta starpniecību sazinās ar attiecīgās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, attiecīgajām kompetentajām iestādēm vai nevalstiskajām organizācijām, kuras uzrauga bērnu tiesību ievērošanu šajā valstī, un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu izpildi un nepilngadīga ārzemnieka bez pavadības nodošanu ģimenes loceklim, likumiskajam pārstāvim, pārstāvim, kas uzrauga bērnu tiesību ievērošanu šajā valstī, vai iestādes pārstāvim, kas nodrošina bērna ievietošanu piemērotā uzņemšanas iestādē.

X nodaļaTo ārzemnieku saraksts, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta

104. pants. (1) Ārzemnieku iekļauj sarakstā, ja tas nav pretrunā Latvijas valsts interesēm vai Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām un pastāv kāds no šādiem apstākļiem:

1) ārzemnieks ir Latvijas Republikai nevēlama persona (persona non grata);

2) ārzemnieks nepamatoti nav izpildījis pienākumu atstāt Eiropas Savienības dalībvalsts teritoriju noteiktajā termiņā;

3) ārzemnieks, pieprasot vīzu vai uzturēšanās atļauju, sniedzis nepatiesas ziņas, kuras ir būtiskas vīzas vai uzturēšanās atļaujas saņemšanai, vai iesniegtie dokumenti ir iegūti prettiesiski, tie ir bojāti, viltoti, tajos ir izdarītas sākotnējā satura izmaiņas vai tiesību aktos neparedzētas atzīmes;

4) ārzemnieks ir izcietis sodu par Latvijas Republikā izdarītu noziedzīgu nodarījumu;

5) saskaņā ar regulas Nr. 2016/399 nosacījumiem pieņemts lēmums par atteikumu ieceļot Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā, pamatojoties uz to, ka ārzemnieks uzrāda viltotu ceļošanas dokumentu, vīzu vai uzturēšanās atļauju;

6) ārzemnieks ir palīdzējis citam ārzemniekam nelikumīgi ieceļot vai nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, un tas ir konstatēts ar tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, vai lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un sodāmība nav dzēsta vai noņemta Krimināllikumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītiem noziedzīgajiem nodarījumiem — nav pagājuši pieci gadi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;

7) ārzemnieks robežpārbaudes laikā uzrādījis ceļošanas dokumentu ar viltotiem Šengenas parauga robežsargu ieceļošanas un izceļošanas spiedogiem;

8) kompetentām valsts iestādēm ir cits objektīvs pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai vai drošībai.

(2) Ārzemnieku var iekļaut sarakstā, ja pastāv kāds no šādiem apstākļiem:

1) ārzemniekam atteikta vīzas izsniegšana, anulēta vai atcelta vīza vai ārzemnieks palīdzējis citam ārzemniekam iesniegt dokumentus vīzas pieprasīšanai, lai nelikumīgi saņemtu vīzu;

2) ārzemnieks pēdējā gada laikā pārkāpis normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā vai citā Šengenas līguma dalībvalstī;

3) ārzemnieks pēdējā gada laikā ir izdarījis administratīvo pārkāpumu muitas jomā, un saistībā ar to pieņemts lēmums par soda piemērošanu.

(3) Lēmumu par iekļaušanu sarakstā pieņem:

1) saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1. punktu — ārlietu ministrs;

2) saskaņā ar šā panta pirmās daļas 8. punktu — iekšlietu ministrs. Lēmumā par iekļaušanu sarakstā iekšlietu ministrs ietver lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, ja ārzemnieks atrodas Latvijas Republikā;

3) saskaņā ar šā panta otrās daļas 1. punktu — Konsulārā departamenta direktors vai Latvijas pārstāvniecības diplomātiskā amatpersona, kura pilnvarota veikt konsulārās funkcijas;

4) saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 6. punktu un otrās daļas 2. punktu — Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona atbilstoši šajā likumā noteiktajai izbraukšanas rīkojuma pieņemšanas kompetencei;

5) saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6. un 7. punktu un otrās daļas 2. un 3. punktu — Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona atbilstoši šajā likumā noteiktajai izbraukšanas rīkojuma pieņemšanas kompetencei.

(4) Lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta trešās daļas 1. un 2. punktu, stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī.

(5) Ārzemniekam, par kuru pieņemts lēmums saskaņā ar šā panta trešās daļas 2. punktu, viena mēneša laikā pēc lēmuma paziņošanas ir tiesības to pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur šā panta pirmās daļas 8. punktā minētā lēmuma darbību. Pieteicējs nav tiesīgs lūgt tiesai apturēt šā lēmuma darbību.

(6) Lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta trešās daļas 1. punktu, nav pārsūdzams.

(7) Lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8. punktu vai otro daļu, var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Šis nosacījums neattiecas uz lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā likuma 88. un 90. pantu.

(8) Saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8. punktu vai otro daļu pieņemtā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību. To, vai saskaņā ar šā likuma 88. un 90. pantu pieņemtā lēmuma darbība ir vai nav apturama lēmuma apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas dēļ, nosaka šā likuma 95. un 96. pants.

(9) Šā panta trešās daļas 2. punktā minēto lēmumu par iekļaušanu sarakstā ārzemniekam, kurš neatrodas Latvijas Republikā, izsniedz pēc viņa pieprasījuma.

(10) Saraksta uzturēšanas un aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

105. pants. (1) Kompetentās valsts iestādes vadītājs atzinumu par šā likuma 104. panta pirmās daļas 8. punktā minēto nosacījumu esību nosūta iekšlietu ministram lēmuma pieņemšanai.

(2) Lēmumā par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā saskaņā ar šā likuma 104. panta pirmās daļas 8. punktu norāda šādas ziņas:

1) iestādes nosaukumu un adresi;

2) adresātu (vārdu, uzvārdu vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu);

3) atzinuma par šā likuma 104. panta pirmās daļas 8. punktā minēto nosacījumu esību datumu un identificējošo numuru;

4) lēmuma motīvus tādā apjomā, kādu neierobežo informācijas aizsardzības nosacījumi;

5) piemēroto tiesību normu uzskaitījumu;

6) termiņu, uz kādu ārzemnieks iekļauts sarakstā;

7) norādi par izraidīšanu piespiedu kārtā, ja ārzemnieks atrodas Latvijas Republikā;

8) norādi, kur un kādā termiņā lēmumu var pārsūdzēt.

106. pants. (1) Pieņemot lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā šā likuma 104. panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. punktā un otrajā daļā minētajos gadījumos, vienlaikus nosaka ieceļošanas aizliegumu uz laiku no 30 dienām līdz trim gadiem.

(2) Pieņemot lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā šā likuma 104. panta pirmās daļas 1. un 8. punktā minētajos gadījumos, vienlaikus nosaka ieceļošanas aizliegumu uz noteiktu vai nenoteiktu laiku.

(3) Saskaņā ar šā likuma 104. panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7. punktu un otro daļu noteiktā ieceļošanas aizlieguma termiņu skaita no dienas, kad ārzemnieks izceļojis no Latvijas Republikas, bet, ja viņš atrodas ārpus Latvijas Republikas, — no lēmuma pieņemšanas dienas. Saskaņā ar šā likuma 88. panta pirmo daļu vai 90. panta trešo daļu noteiktā ieceļošanas aizlieguma termiņu skaita no brīža, kad ārzemnieks pilnībā izpildījis izbraukšanas rīkojumu vai notikusi ārzemnieka piespiedu izraidīšana.

(4) Ja saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma noteikumiem attiecībā uz ārzemnieku piemērojami ceļošanas ierobežojumi, Pārvaldes amatpersona viņu iekļauj sarakstā.

(5) Iestāde, kas pieņēmusi lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā, nosakot ieceļošanas aizlieguma termiņu, kas pārsniedz trīs gadus, lēmumu pārskata ik pēc trim gadiem no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas un, ja ir zudusi nepieciešamība ārzemnieka iekļaušanai sarakstā uz attiecīgo termiņu, pieņem lēmumu saīsināt aizlieguma termiņu vai atcelt ieceļošanas aizliegumu.

107. pants. Sarakstā iekļauto informāciju savu uzdevumu veikšanai izmanto Pārvalde, Valsts robežsardze, Latvijas pārstāvniecības, Konsulārais departaments un citas kompetentās Latvijas Republikas iestādes.

XI nodaļaTo pieteikumu izskatīšana tiesā, kas saistīti ar valsts noslēpumu saturošu informāciju