Imigrācijas likums

108. pants. (1) Administratīvā apgabaltiesa lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar šo likumu un kurš pamatots ar kompetentās valsts iestādes sniegto atzinumu par iespējamiem draudiem valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai vai drošībai un satur informāciju, kas saistīta ar valsts noslēpumu, izskata divu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu.

(2) Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa.

(3) Saskaņā ar tiesas lēmumu lietu var izskatīt slēgtā tiesas sēdē, lai aizsargātu valsts noslēpumu vai citu ierobežotas pieejamības informāciju, kas saistīta ar valsts drošību, kā arī personu privātās dzīves apstākļus, komerciālo vai profesionālo noslēpumu.

(4) Ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai tiesai ir nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošu informāciju, lietu sagatavo un izskata tiesneši, kuriem ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Speciālā atļauja nepieciešama arī tiesas sēdes sekretāram, kā arī tiesas tulkam un citiem tiesas darbiniekiem, ja viņi piedalās lietas sagatavošanā vai izskatīšanā.

109. pants. (1) Pēc tam kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, tiesa nosaka tiesas sēdes laiku un vietu, kā arī uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas.

(2) Pieteicēju uz tiesas sēdi aicina, ja lietas izskatīšanas laikā viņš likumīgi uzturas Latvijas Republikā.

(3) Atbildētāja pusē tiesa papildus var pieaicināt tās iestādes pārstāvi, kura sniegusi šā likuma 105. panta pirmajā daļā minēto atzinumu.

(4) Ja uzaicinātās personas nav ieradušās, tiesa var lemt par lietas izskatīšanu bez uzaicināto personu klātbūtnes.

110. pants. (1) Pieteicējam ir pienākums iesniegt viņa rīcībā esošos pierādījumus, kas apliecina lietas izspriešanai būtiskus apstākļus. Atbildētājam ir pienākums pamatot pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu.

(2) Ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai tiesai ir nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošus pierādījumus, šo pierādījumu pārbaudē piedalās lietas dalībnieki, kā arī, ja nepieciešams, citas personas, kurām ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.

(3) Ja pieteicēja pārstāvim nav speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, tiesa par pieteicēja pārstāvi šajā procesa daļā ieceļ Latvijā praktizējošu advokātu, kuram ir izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Ja pieteicējs šādai pārstāvībai nepiekrīt, tiesa pārbauda ar valsts noslēpumu saistīto informāciju, nepiedaloties pieteicējam un viņa pārstāvim. Ja iekšlietu ministra lēmums par ārzemnieka iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, pieņemts, pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju, tad pieteicēja pārstāvim izpaužamo valsts noslēpumu saturošas informācijas apjomu nosaka valsts drošības iestāde.

(4) Tiesas sēde tiek protokolēta. Tiesas sēdes protokolā izdara atzīmi par laiku, kad tiesa uzsāka un pabeidza pārbaudīt valsts noslēpumu saturošus pierādījumus, kā arī fiksē attiecīgo pierādījumu pārbaudi.

(5) Ja tiesas sēdē tika pārbaudīti valsts noslēpumu saturoši pierādījumi, tiesas sēdes protokols klasificējams kā valsts noslēpuma objekts. No tiesas sēdes protokola sagatavo izrakstu par to tiesas sēdes posmu, kurā tiesa nav pārbaudījusi valsts noslēpumu saturošus pierādījumus.

(6) Valsts noslēpumu saturošos pierādījumus lietas materiāliem nepievieno.

(7) Tiesas sēdē nedrīkst izmantot informāciju, kas var atklāt slepeno palīgu identitāti.

111. pants. (1) Tiesa spriedumā neatspoguļo informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts, bet norāda, ka ar šo informāciju ir iepazinusies un to izvērtējusi.

(2) Tiesas nolēmums ir galīgs un nepārsūdzams, un tas stājas spēkā pasludināšanas brīdī.

(3) Tiesa, izskatot lietu un pieņemot spriedumu, nelemj par valsts noslēpuma subjekta iesniegtās klasificētās informācijas atbilstību valsts noslēpuma objekta statusam.

112. pants. Šajā likumā neregulētos ar pieteikuma vai lietas izskatīšanu saistītajos jautājumos tiesa piemēro Administratīvā procesa likuma nosacījumus.

XII nodaļaAr piespiedu izraidīšanu un nosūtīšanu saistītie izdevumi

113. pants. (1) Izdevumus par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, aizturēšanu un turēšanu apsardzībā vai nosūtīšanu uz valsti, kas viņu uzņem atpakaļ, sedz no valsts budžeta.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos izdevumus piedzen no ārzemnieka, viņa uzaicinātāja vai darba devēja, ja tas nelikumīgi nodarbinājis ārzemnieku, kurš nelikumīgi uzturas Latvijas Republikā.

114. pants. Kārtību, kādā nosaka ar ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, aizturēšanu un turēšanu apsardzībā vai nosūtīšanu uz valsti, kas viņu uzņem atpakaļ, saistītos izdevumus, un to piedziņas kārtību nosaka Ministru kabinets.

XIII nodaļaEiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma

115. pants. (1) Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas valsts vienības pienākumus saskaņā ar regulas Nr. 2018/1240 8. panta 1. un 2. punktu veic Valsts robežsardze.

(2) Valsts drošības dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Iekšējās drošības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Militārās policijas, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Satversmes aizsardzības biroja un Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotas amatpersonas atbilstoši kompetencei datus ievada, pārbauda, atjaunina, pārskata un izņem no Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas kontrolsaraksta saskaņā ar regulas Nr. 2018/1240 34. un 35. pantu.

(3) Regulas Nr. 2018/1240 6. panta 2. punkta "b" apakšpunktā minētās Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas valsts vienotās saskarnes, regulas Nr. 2018/1240 6. panta 2. punkta "c" apakšpunktā minētās komunikācijas infrastruktūras, kā arī nacionālo komponenšu tehnisko darbību nodrošina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

116. pants. (1) Valsts drošības dienests, Valsts policija un Valsts robežsardze ir centrālais piekļuves punkts regulas Nr. 2018/1240 50. panta 2. punkta izpratnē. Saskaņā ar regulas Nr. 2018/1240 50. panta 4. punktu piekļuve Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātajiem datiem ir tikai šo iestāžu pilnvarotajām amatpersonām.

(2) Valsts drošības dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Iekšējās drošības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Militārās policijas, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Satversmes aizsardzības biroja un Valsts ieņēmumu dienesta izraudzītajām struktūrvienībām ir tiesības saņemt Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātos datus, ievērojot šā panta trešo daļu un regulas Nr. 2018/1240 51. un 52. pantu.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto iestāžu izraudzītās struktūrvienības Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātos datus, ievērojot regulas Nr. 2018/1240 51. un 52. pantu, saņem šādā veidā:

1) Valsts policijas izraudzītā struktūrvienība — ar tās Valsts policijas pilnvarotās amatpersonas starpniecību, kurai piešķirtas piekļuves tiesības Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātajiem datiem;

2) Valsts drošības dienesta, Iekšējās drošības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Militārās policijas, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta un Satversmes aizsardzības biroja izraudzītās struktūrvienības — ar tās Valsts drošības dienesta pilnvarotās amatpersonas starpniecību, kurai piešķirtas piekļuves tiesības Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātajiem datiem;

3) Valsts robežsardzes un Valsts ieņēmumu dienesta izraudzītās struktūrvienības — ar tās Valsts robežsardzes pilnvarotās amatpersonas starpniecību, kurai piešķirtas piekļuves tiesības Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātajiem datiem.

(4) Valsts drošības dienests, Valsts policija un Valsts robežsardze atbilstoši kompetencei un sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru un šā panta otrajā daļā minētajām iestādēm sagatavo ziņojumu saskaņā ar regulas Nr. 2018/1240 92. panta 8. punktu.

117. pants. Datu valsts inspekcija veic revīziju saskaņā ar regulas Nr. 2018/1240 66. panta 4. punktu.

XIV nodaļaAdministratīvie pārkāpumi imigrācijas jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

118. pants. Par uzturēšanās atļaujas nereģistrēšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz trīsdesmit trim naudas soda vienībām.

119. pants. Par uzturēšanos Latvijas Republikā bez derīga ceļošanas dokumenta, vīzas, uzturēšanās atļaujas, ceļošanas atļaujas vai veselības apdrošināšanas polises, ja šo dokumentu nepieciešamība noteikta šajā likumā, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz septiņdesmit septiņām naudas soda vienībām.

120. pants. Par personai noteiktā pienākuma — iesniegt valsts apdraudējuma novēršanai nepieciešamās ziņas — nepildīšanu vai nepilnīgu vai nepatiesu ziņu sniegšanu piemēro naudas sodu līdz četrsimt naudas soda vienībām.

121. pants. Par personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā piemēro naudas sodu fiziskajai personai no vienpadsmit līdz piecdesmit deviņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrdesmit divām līdz simt astoņpadsmit naudas soda vienībām.

122. pants. (1) Par vienas personas vai vairāku personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, ja attiecīgā persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav piešķirtas atbilstošas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums, piemēro naudas sodu fiziskajai personai vai valdes loceklim no septiņdesmit astoņām līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

(2) Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tās ir tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, bet tām nav piešķirtas atbilstošas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums, piemēro naudas sodu fiziskajai personai vai valdes loceklim no divsimt četrdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

(3) Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, piemēro naudas sodu fiziskajai personai vai valdes loceklim no divsimt četrdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

123. pants. Par strādāšanu bez atbilstošām tiesībām uz nodarbinātību, ja pārkāpumu izdarījis nodarbinātais ārzemnieks, piemēro naudas sodu no septiņdesmit astoņām līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

124. pants. Par uzaicinātā ārzemnieka ieceļošanas un uzturēšanās mērķa neatbilstību vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajam mērķim, ja tas konstatēts pēc ārzemnieka ieceļošanas Latvijas Republikā, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no vienpadsmit līdz piecdesmit deviņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrdesmit divām līdz simt astoņpadsmit naudas soda vienībām.

125. pants. Par uzaicinātā ārzemnieka veselības aprūpes, uzturēšanās Latvijas Republikā vai atgriešanās mītnes valstī izdevumu nesegšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no trīsdesmit līdz tūkstoš naudas soda vienībām.

126. pants. Par tādu normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, kas saistītas ar ārzemnieku nodarbināšanu, vai uzaicinātā ārzemnieka darba samaksas nenodrošināšanu vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajā apjomā vai kārtībā, vai par kompensāciju neizmaksāšanu vai citu atlikušo saistību neizpildīšanu sezonas darba veicējam piemēro naudas sodu fiziskajai personai vai fiziskajai personai, kas ieņem komercreģistrā reģistrētu amatu attiecīgajā juridiskajā personā (uzaicinātājs), no divsimt līdz četrsimt naudas soda vienībām un tiesību izmantošanas aizliegumu — ieņemt noteiktu amatu komercsabiedrībā un tās pārvaldes institūcijās uz laiku līdz vienam gadam — vai bez tā.

127. pants. Par pienākuma apgūt agrīnās integrācijas programmu neizpildīšanu piemēro naudas sodu ārzemniekam līdz simt sešdesmit astoņām naudas soda vienībām.

128. pants. Par ārzemnieka pārvadāšanu no trešajām valstīm uz Latvijas Republiku, ja minētajai personai nav ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešamo dokumentu un ja to veicis pārvadātājs, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divsimt līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no astoņsimt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt naudas soda vienībām par katru pārvadāto personu.

129. pants. (1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 119., 120., 121., 122., 123., 124., 125. un 128. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts robežsardze.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 118., 119., 124., 125., 126. un 127. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Pārvalde.

(3) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 120. pantā minēto pārkāpumu veic Valsts policija.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Imigrācijas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24. nr.; 2003, 16. nr.; 2004, 10. nr.; 2005, 14. nr.; 2006, 1., 5., 9. nr.; 2007, 5., 15. nr.; 2008, 3., 13. nr.; 2009, 8. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 74. nr.; 2011, 19., 93. nr.; 2013, 250. nr.; 2014, 98., 108. nr.; 2016, 123. nr.; 2017, 36., 242. nr.; 2018, 132. nr.; 2019, 123. nr.; 2021, 176.A nr.; 2022, 49., 70.A, 115., 185.A nr.; 2023, 69.A, 116., 180.A nr.; 2024, 110., 128.A nr.; 2025, 76., 181., 198. nr.; 2026, 72., 85. nr.).

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 107. nr.; 2011, 117. nr.; 2013, 128. nr.; 2024, 102.A nr.).

3. Ministru kabinets līdz 2027. gada 1. decembrim izdod šā likuma 3. panta otrajā daļā, 6. panta pirmās daļas 4. punktā un vienpadsmitajā daļā, 7. panta trešajā daļā, 9. panta otrajā daļā, 10. pantā, 11. panta otrajā un astotajā daļā, 12. panta trešajā daļā, 19. panta ceturtajā daļā, 21. panta trešajā daļā, 23. panta otrajā daļā, 25. panta trešajā daļā, 26. panta otrajā daļā, 28. un 30. pantā, 31. panta sestajā un septītajā daļā, 34. panta pirmās daļas 5. punktā, 47. panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, 49. panta otrajā daļā, 52. panta piektajā daļā, 76. panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā, 78. panta otrajā daļā, 97. panta otrajā daļā, 98. panta otrajā un trešajā daļā, 100. panta otrajā daļā, 104. panta desmitajā daļā un 114. pantā paredzētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 1. decembrim ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2003. gada 5. augusta noteikumi Nr. 436 "Personu apliecinošu un tiesības apliecinošu dokumentu paraugu informācijas sistēmas veidošanas un izmantošanas noteikumi";

2) Ministru kabineta 2003. gada 16. decembra noteikumi Nr. 707 "Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas nepilngadīgi ārzemnieki bez vecāku vai aizbildņu pavadības";

3) Ministru kabineta 2006. gada 3. oktobra noteikumi Nr. 825 "Veselības traucējumi un slimības, kuru dēļ ārzemniekam atsaka uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu";

4) Ministru kabineta 2008. gada 26. maija noteikumi Nr. 365 "Kārtība, kādā veic pieejamās informācijas pārbaudi, izskatot ārzemnieka vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasījuma dokumentus";

5) Ministru kabineta 2008. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 591 "Ārzemnieku veselības apdrošināšanas noteikumi";

6) Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumi Nr. 99 "Noteikumi par automatizētās pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmā (AFIS) iekļaujamās informācijas apjomu un izmantošanas kārtību";

7) Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 552 "Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība";

8) Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 554 "Noteikumi par valstīm, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, veic papildu pārbaudi";

9) Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi";

10) Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumi Nr. 725 "Noteikumi par Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību teritoriālo kompetenci vīzu pieprasīšanai";

11) Ministru kabineta 2011. gada 1. marta noteikumi Nr. 159 "Vietējās pierobežas satiksmes atļauju noteikumi";

12) Ministru kabineta 2011. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 454 "Noteikumi par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, izceļošanas dokumentu un tā izsniegšanu";

13) Ministru kabineta 2011. gada 28. jūnija noteikumi Nr. 515 "Noteikumi par valsts nodevas apmēru par vietējās pierobežas satiksmes atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un valsts nodevas maksāšanas kārtību";

14) Ministru kabineta 2011. gada 16. augusta noteikumi Nr. 630 "Noteikumi par kārtību, kādā Latvijas Republika saņem un sniedz palīdzību Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas līguma valstīm piespiedu izraidīšanā, izmantojot gaisa telpu, kā arī kārtību, kādā organizējami kopīgi lidojumi starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas līguma valstīm";

15) Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumi Nr. 675 "Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā";

16) Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumi Nr. 676 "Vīzu noteikumi";

17) Ministru kabineta 2011. gada 22. novembra noteikumi Nr. 894 "Kārtība, kādā nosaka un piedzen izdevumus, kas radušies sakarā ar ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, aizturēšanu un turēšanu apsardzībā vai ārzemnieka nosūtīšanu uz valsti, kas personu uzņem atpakaļ";

18) Ministru kabineta 2013. gada 5. marta noteikumi Nr. 122 "Noteikumi par izraidīto ārzemnieku un ieceļošanas aizliegumu reģistru";

19) Ministru kabineta 2014. gada 28. janvāra noteikumi Nr. 55 "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu";

20) Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumi Nr. 284 "Valsts pamatbudžeta programmas "Ekonomikas attīstības programma" finanšu līdzekļu izmantošanas kārtība";

21) Ministru kabineta 2016. gada 9. augusta noteikumi Nr. 528 "Noteikumi par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes elektronisko dokumentu arhīvu";

22) Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa noteikumi Nr. 225 "Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu";

23) Ministru kabineta 2017. gada 3. maija noteikumi Nr. 231 "Noteikumi par aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra un patvēruma meklētāju izmitināšanas telpu iekārtošanu un aprīkošanu";

24) Ministru kabineta 2017. gada 16. maija noteikumi Nr. 254 "Aizturēto ārzemnieku un patvēruma meklētāju izmitināšanas telpu iekšējās kārtības noteikumi";

25) Ministru kabineta 2017. gada 16. maija noteikumi Nr. 255 "Noteikumi par izmitināšanas centrā ievietotajam aizturētajam ārzemniekam garantēto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un saņemšanas kārtību";

26) Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumi Nr. 263 "Noteikumi par uzturēšanas normām, higiēnas un pirmās nepieciešamības preču apjomu Valsts robežsardzes patvēruma meklētāju izmitināšanas telpās izmitinātajam patvēruma meklētājam un Valsts robežsardzes izmitināšanas centrā vai Valsts robežsardzes pagaidu turēšanas telpā ievietotajam ārzemniekam";

27) Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumi Nr. 108 "Specialitātes (profesijas), kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijas Republikā var uzaicināt ārzemniekus";

28) Ministru kabineta 2018. gada 8. maija noteikumi Nr. 263 "Valsts robežsardzes elektroniskās informācijas sistēmas noteikumi";

29) Ministru kabineta 2018. gada 14. augusta noteikumi Nr. 502 "Kārtība, kādā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku militārpersonām, bruņotajos spēkos nodarbinātajām civilpersonām, šo militārpersonu vai civilpersonu apgādājamajiem un citām ar bruņotajiem spēkiem saistītām personām izsniedz apliecinājumu par tiesībām uzturēties Latvijas Republikā";

30) Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumi Nr. 811 "Noteikumi par personas īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa atbilstību valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanai un pieprasījuma veidlapas paraugu";

31) Ministru kabineta 2021. gada 4. marta noteikumi Nr. 141 "Ārzemnieku ceļošanas dokumentu atzīšanas kārtība";

32) Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumi Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi";

33) Ministru kabineta 2024. gada 26. novembra noteikumi Nr. 731 "Noteikumi par valsts nodevu par migrācijas pakalpojumiem";

34) Ministru kabineta 2025. gada 25. februāra noteikumi Nr. 123 "Noteikumi par trešo valstu valstspiederīgo vīzu pieteikumu pieņemšanas un ieceļošanas ierobežojumiem Latvijas Republikā";

35) Ministru kabineta 2025. gada 6. maija noteikumi Nr. 277 "Kārtība, kādā nodrošina prioritāru publisku pakalpojumu sniegšanu komersantiem";

36) Ministru kabineta 2025. gada 19. augusta noteikumi Nr. 515 "Valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmas noteikumi".

4. Dokumentus vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, kas iesniegti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, izskata un vīzas un termiņuzturēšanās atļaujas izsniedz saskaņā ar Imigrācijas likumu (pieņemts 2002. gada 31. oktobrī).

5. Dokumentus pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, kas iesniegti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, izskata saskaņā ar šo likumu.

6. Termiņuzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir derīgas līdz to reģistrācijas vai derīguma termiņa beigām, ja reģistrācijas termiņš nav noteikts.

7. Ārzemnieks, kura termiņuzturēšanās atļaujai noteikts reģistrācijas termiņš un kurš vēlas turpināt uzturēties Latvijas Republikā līdz viņam piešķirto uzturēšanās tiesību termiņa beigām, šā likuma 41. pantā noteiktajā kārtībā iesniedz dokumentus atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ko izskata saskaņā ar šo likumu. Gadījumos, kad ārzemniekam nav tiesību pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šo likumu, pārbauda uzturēšanās pamata atbilstību Imigrācijas likumam (pieņemts 2002. gada 31. oktobrī) un piešķir termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu vai līdz piešķirto uzturēšanās tiesību termiņa beigām, ja tas nepārsniedz vienu gadu un trīs mēnešus, vai piemēro šā likuma Pārejas noteikumu 8., 9. un 10. punktu. Valsts nodevas samaksu par pieteikuma izskatīšanu iekasē atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 26. novembra noteikumu Nr. 731 "Noteikumi par valsts nodevu par migrācijas pakalpojumiem" 6.1. apakšpunktā noteiktajam. Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, reģistrē šajā likumā noteiktajā kārtībā.

8. Ārzemnieks, kuram piešķirtajai termiņuzturēšanās atļaujai saskaņā ar Imigrācijas likuma (pieņemts 2002. gada 31. oktobrī) 23. panta pirmās daļas 28. punktu noteikts reģistrācijas termiņš un kurš viņam piešķirto uzturēšanās tiesību termiņa laikā pieprasa atkārtotu uzturēšanās atļauju tā paša uzturēšanās iemesla dēļ, šā likuma 29. panta trešajā daļā noteikto maksājumu:

1) veic, ja reģistrācijas termiņa beigās laiks līdz saskaņā ar Imigrācijas likuma (pieņemts 2002. gada 31. oktobrī) 23. panta pirmās daļas 28., 29. vai 30. punktu piešķirto uzturēšanās tiesību termiņa beigām ir mazāks par vienu gadu;

2) neveic, ja 5000 euro maksājums veikts, saņemot saskaņā ar Imigrācijas likuma (pieņemts 2002. gada 31. oktobrī) 23. panta pirmās daļas 28. punktu piešķirto termiņuzturēšanās atļauju vai tās derīguma termiņa laikā, un reģistrācijas termiņa beigās laiks līdz saskaņā ar Imigrācijas likuma (pieņemts 2002. gada 31. oktobrī) 23. panta pirmās daļas 28. punktu piešķirto uzturēšanās tiesību termiņa beigām ir vismaz viens gads.

9. Ārzemnieks, kuram piešķirtajai termiņuzturēšanās atļaujai saskaņā ar Imigrācijas likuma (pieņemts 2002. gada 31. oktobrī) 23. panta pirmās daļas 28., 29. vai 30. punktu noteikts reģistrācijas termiņš un kurš viņam piešķirto uzturēšanās tiesību termiņa laikā pieprasa atkārtotu uzturēšanās atļauju cita uzturēšanās iemesla dēļ, un kurš, saņemot saskaņā ar Imigrācijas likuma (pieņemts 2002. gada 31. oktobrī) 23. panta pirmās daļas 28., 29. vai 30. punktu piešķirto termiņuzturēšanās atļauju vai tās derīguma termiņa laikā nav veicis maksājumu valsts pamatbudžeta programmai "Ekonomikas attīstības programma" atvērtajā valsts pamatbudžeta izdevumu kontā Valsts kasē par kopējo summu 5000 euro, veic šo maksājumu tādā apmērā, lai tā summa kopā ar iepriekšējiem maksājumiem, kas veikti, saņemot vai reģistrējot saskaņā ar Imigrācijas likumu (pieņemts 2002. gada 31. oktobrī) izsniegto termiņuzturēšanās atļauju, atbilstu 5000 euro. Šo nosacījumu piemēro arī gadījumā, kad saskaņā ar Imigrācijas likuma (pieņemts 2002. gada 31. oktobrī) 23. panta pirmās daļas 28., 29. vai 30. punktu izsniegtā termiņuzturēšanās atļauja anulēta, bet nav pagājis piecu gadu termiņš kopš tās piešķiršanas.

10. Ārzemnieks, kuram piešķirta termiņuzturēšanās atļauja saskaņā ar Imigrācijas likuma (pieņemts 2002. gada 31. oktobrī) 23. panta pirmās daļas 29. vai 30. punktu, un viņa ģimenes locekļi, kuri pēc šīs termiņuzturēšanās atļaujas reģistrācijas termiņa vai piešķirto uzturēšanās tiesību termiņa beigām vēlas turpināt uzturēties Latvijas Republikā tā paša uzturēšanās iemesla dēļ, iesniedz dokumentus atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai uz laiku līdz pieciem gadiem. Termiņuzturēšanās atļauju un neierobežotas tiesības uz nodarbinātību piešķir, ja:

1) pieteikums iesniegts iepriekšējās termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā;

2) ārzemnieka ieguldījums joprojām atbilst, un ārzemnieks būtu tiesīgs pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju atbilstoši Imigrācijas likuma (2026. gada 23. aprīļa redakcijā) 23. panta pirmās daļas 29. vai 30. punktam vai pārejas noteikumu 16., 17., 26., 27., 29. vai 45. punktā minētajiem nosacījumiem;

3) nepastāv šā likuma 34. pantā minētie apstākļi;

4) atbilstoši šā likuma 30. pantā noteiktajam veikts maksājums valsts budžetā. Maksājuma apmēru nosaka 1000 euro apmērā par katru iepriekšējās un saskaņā ar šo likumu piešķirtās termiņuzturēšanās atļaujas gadu, to samazinot par summu, kas samaksāta atbilstoši Imigrācijas likuma (pieņemts 2002. gada 31. oktobrī) 23. panta 7.3 un astotajā daļā noteiktajam, saņemot vai reģistrējot iepriekšējo termiņuzturēšanās atļauju, kas izsniegta saskaņā ar Imigrācijas likuma (pieņemts 2002. gada 31. oktobrī) 23. panta pirmās daļas 29. vai 30. punktu.

11. Ja ārzemnieks, kuram piešķirta termiņuzturēšanās atļauja saskaņā ar Imigrācijas likuma (pieņemts 2002. gada 31. oktobrī) 23. panta pirmās daļas 29. vai 30. punktu, ir miris, viņa ģimenes locekļiem piemēro šā likuma 27. panta pirmās daļas 35. punkta "b" apakšpunktā minētos nosacījumus.

12. Šā likuma 28. pantā minētos Ministru kabineta noteikumus nepiemēro, izskatot dokumentus, kas saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 10. punktu iesniegti termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai līdz šā likuma 28. pantā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai.

13. Līdz atbilstošu grozījumu veikšanai Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Valsts sociālo pabalstu likumā, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 1. augustam šā likuma 27. panta pirmās daļas 3., 6., 26. un 35. punktā minētajām personām ir tiesības saņemt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredzētos sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, kā arī Valsts sociālo pabalstu likumā noteiktos valsts sociālos pabalstus tādā pašā kārtībā un apjomā kā personām ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām.

14. Līdz atbilstošu grozījumu veikšanai Veselības aprūpes finansēšanas likumā, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 1. augustam ārzemnieki, kuri saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 3., 6., 26. punktu vai 35. punkta "d" apakšpunktu, ir tiesīgi saņemt veselības aprūpes pakalpojumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzētajā apjomā.

15. Šā likuma 52. panta pirmā daļa attiecībā uz pārvadātāja pienākumu pārliecināties par to, ka ārzemniekam, kuru tas pārvadā, ir derīga ceļošanas atļauja, un šā likuma 52. panta otrā daļa attiecībā uz pārvadātāju, kas veic pasažieru pārvadājumus ar autobusu, piemērojama pēc trim gadiem, skaitot no dienas, kad sāk darboties Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma, bet attiecībā uz citiem pārvadātājiem — pēc sešiem mēnešiem, skaitot no dienas, kad sāk darboties Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma, vai gadījumā, kad Eiropas Komisija pagarinājusi regulas Nr. 2018/1240 83. panta 1. punktā minēto termiņu, — sākot ar dienu, kad beidzies pagarinājuma laiks.

16. Šā likuma 84. panta otrās daļas 2. punkta "d" apakšpunkts ir spēkā līdz Patvēruma likuma, kas īstenos 2024. gada 24. maijā pieņemtā Eiropas Savienības Migrācijas un patvēruma pakta prasības, spēkā stāšanās dienai.

17. Šā likuma 119. pants attiecībā uz administratīvo atbildību par uzturēšanos Latvijas Republikā bez derīgas ceļošanas atļaujas, ir piemērojams pēc sešiem mēnešiem, skaitot no dienas, kad sāk darboties Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma, vai gadījumā, kad Eiropas Komisija pagarinājusi regulas Nr. 2018/1240 83. panta 1. punktā minēto termiņu, — sākot ar dienu, kad beidzies pagarinājuma laiks. Ja Eiropas Komisija pieņem lēmumu, ar kuru pagarina regulas Nr. 2018/1240 83. panta 1. punktā minēto termiņu, Iekšlietu ministrija nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", norādot vismaz datumu, no kura piemērojama šā likuma 52. panta pirmā un otrā daļa un 119. pants attiecībā uz administratīvo atbildību par uzturēšanos Latvijas Republikā bez derīgas ceļošanas atļaujas.

18. Krievijas Federācijas pilsonim, kurš iesniedzis pieteikumu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai saskaņā ar Imigrācijas likuma (pieņemts 2002. gada 31. oktobrī) pārejas noteikumu 58. vai 67. punktu un kura faktiskā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā, līdz dienai, kad stājas spēkā galīgais nolēmums lietā par pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ir tiesības:

1) uzturēties Latvijas Republikā, kā arī tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem Latvijas Republikā, ja personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā;

2) valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros saņemt tādus pašus veselības aprūpes pakalpojumus, kādi saskaņā ar tiesību normām ir paredzēti pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētājam, ja personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā;

3) saņemt tādus pašus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras administrētos pakalpojumus, bezdarbnieka statusu, invaliditātes ekspertīzi un atbalsta pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai, pašvaldību sociālās palīdzības pabalstus un sociālos pakalpojumus, kādi saskaņā ar tiesību normām ir paredzēti pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētājam, ja personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.

19. Šā likuma pārejas noteikumu 18. punktā minētās tiesības ir arī Krievijas Federācijas pilsonim, kura faktiskā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kuram saskaņā ar Imigrācijas likuma (pieņemts 2002. gada 31. oktobrī) pārejas noteikumu 58.6 punktu izsniegta atļauja uzturēties Latvijas Republikā.

20. Šā likuma 48. pants stājas spēkā 2027. gada 31. decembrī.

21. Šā likuma 67. pants, kas paredz tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību, un 97. panta piektajā daļā paredzētais regulējums saistībā ar valsts nodrošināto juridisko palīdzību aizturēšanas termiņa pagarināšanai stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā.

22. Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumi par ārzemnieka aizturēšanas termiņa pagarināšanu, kas iesniegti tiesā pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas, izskatāmi saskaņā ar 2002. gada 31. oktobrī Saeimas pieņemto Imigrācijas likumu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2001. gada 28. maija direktīvas 2001/40/EK par tādu lēmumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo personu izraidīšanu;

2) Padomes 2001. gada 28. jūnija direktīvas 2001/51/EK, ar kuru papildina 26. pantu Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas līgumu;

3) Padomes 2001. gada 20. jūlija direktīvas 2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas;

4) Padomes 2003. gada 22. septembra direktīvas 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos;

5) Padomes 2003. gada 25. novembra direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji;

6) Padomes 2004. gada 29. aprīļa direktīvas 2004/81/EK par uzturēšanās atļauju, ko izdod trešo valstu valstspiederīgām personām, kuras ir cilvēku tirdzniecības upuri vai kurām ir palīdzēts nelegāli imigrēt un kuras sadarbojas ar kompetentajām iestādēm;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija direktīvas 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi;

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra direktīvas 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu;

10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīvas 2014/36/ES par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem nodarbinātības kā sezonas darbiniekiem nolūkā;

11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/66/ES par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros;

12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija direktīvas (ES) 2016/801 par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā;

13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. oktobra direktīvas 2021/1883/ES par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā un ar ko atceļ Padomes direktīvu 2009/50/EK;

14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvas (ES) 2024/1233 par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienoto uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi (pārstrādāta redakcija).

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 20. augustā.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 1. septembrī