Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums

(4) Lai kapitālsabiedrību reģistrētu šā panta otrajā daļā minētajā reģistrā kā valūtu tirdzniecības sabiedrību, tā iesniedz Latvijas Bankai reģistrācijas paziņojumu un šādus dokumentus un informāciju:

1) ziņas par tās firmu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru;

2) informāciju par šā panta otrās daļas 3. punktā minētajām personām un to identitāti, kā arī dokumentus, kas apliecina attiecīgo personu atbilstību šā likuma 20. panta pirmās daļas 3. punkta nosacījumiem un to, ka uz šīm personām nav attiecināms šā likuma 21. panta pirmajā daļā noteiktais, ja šāda informācija nav pieejama valsts informācijas sistēmās;

3) informāciju par šā panta otrās daļas 4. punktā minētajām personām un to identitāti, kā arī dokumentus, kas apliecina attiecīgo personu atbilstību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām;

4) to kapitālsabiedrības politiku un procedūru aprakstus, kuras nodrošina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma izpratnē izveidi un efektīvu darbību;

5) kapitālsabiedrības statūtus, ja šāda informācija nav pieejama publiskajos reģistros;

6) citus saskaņā ar šā panta trešo daļu Latvijas Bankas noteiktos dokumentus un informāciju.

(5) Latvijas Banka 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta visa šā panta ceturtajā daļā minētā informācija un dokumenti, izvērtē, vai kapitālsabiedrība atbilst šā panta otrās daļas prasībām. Ja kapitālsabiedrība atbilst minētajām prasībām, to reģistrē šā panta otrajā daļā minētajā reģistrā.

(6) Latvijas Banka ir tiesīga pārbaudīt šā panta otrās daļas 3. punktā minēto personu identitāti, sodāmību un citu informāciju, kas ļauj pārliecināties par to, ka attiecīgā persona atbilst šā likuma 20. panta pirmās daļas 3. punkta nosacījumiem un uz to nav attiecināms šā likuma 21. panta pirmajā daļā noteiktais.

(7) Latvijas Bankai ir tiesības nereģistrēt kapitālsabiedrību šā panta otrajā daļā minētajā reģistrā kā valūtu tirdzniecības sabiedrību, ja:

1) nav iesniegta šā panta ceturtajā daļā minētā informācija;

2) viena vai vairākas no šā panta otrās daļas 3. punktā minētajām personām neatbilst šā likuma 20. panta pirmās daļas 3. punkta nosacījumiem un uz tām ir attiecināms šā likuma 21. panta pirmajā daļā noteiktais;

3) viena vai vairākas no šā panta otrās daļas 4. punktā minētajām personām neatbilst Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām;

4) kapitālsabiedrības valūtu tirdzniecības vieta neatbilst saskaņā ar šā likuma 26.5 pantu valūtu tirdzniecības vietas izveidei noteiktajām prasībām;

5) kapitālsabiedrības iesniegtie dokumenti ietver nepatiesas ziņas;

6) kapitālsabiedrība nav samaksājusi šā likuma 26.4 panta pirmajā daļā noteikto maksu par dokumentu izskatīšanu.

26.4 pants. (1) Kapitālsabiedrība, kura vēlas reģistrēties šā likuma 26.3 panta otrajā daļā minētajā reģistrā kā valūtu tirdzniecības sabiedrība, maksā Latvijas Bankai:

1) par reģistrācijai valūtu tirdzniecības sabiedrību reģistrā šā likuma 26.3 pantā noteiktajā kārtībā iesniegto dokumentu izskatīšanu — 2500 euro;

2) par reģistrācijai valūtu tirdzniecības sabiedrību reģistrā šā likuma 26.3 pantā noteiktajā kārtībā iesniegto dokumentu izskatīšanu, ja kapitālsabiedrība jau ir reģistrēta iestāžu reģistrā saskaņā ar šā likuma 5. vai 5.1 pantu, — 500 euro.

(2) Valūtu tirdzniecības sabiedrība pēc reģistrācijas šā likuma 26.3 panta otrajā daļā minētajā reģistrā Latvijas Bankai maksā 2000 euro gadā un papildus līdz 0,2 procentiem (ieskaitot) no sava nopirktās un pārdotās ārvalstu valūtas kopējā apjoma euro gadā, bet kopējā valūtu tirdzniecības sabiedrības maksa Latvijas Bankai nepārsniedz 20 000 euro gadā. Ja valūtu tirdzniecības sabiedrība ir saskaņā ar šā likuma 5. vai 5.1 pantu iestāžu reģistrā reģistrēta iestāde, tās kopējā Latvijas Bankai maksājamā maksa nepārsniedz 100 000 euro gadā.

26.5 pants. Latvijas Banka nosaka valūtu tirdzniecības prasības un kārtību, kādā izveidojama valūtu tirdzniecības vieta un veicama valūtu tirdzniecība, kā arī kārtību, kādā veicamas valūtu tirdzniecības sabiedrību pārbaudes.

26.6 pants. Informācija par valūtu tirdzniecības sabiedrību un tās klientiem, valūtu tirdzniecības sabiedrības un tās klientu darbību, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai par kuras izpaušanu lēmumu nav pieņēmusi Latvijas Banka, ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, kuras aizsardzībai un izplatīšanai piemērojami šā likuma 52. panta noteikumi.

26.7 pants. (1) Pirms akcionāra vai dalībnieka (līdz fiziskajai personai, kura ir patiesais labuma guvējs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē), padomes (ja tāda ir izveidota) priekšsēdētāja, padomes locekļa, valdes priekšsēdētāja, valdes locekļa vai prokūrista maiņas valūtu tirdzniecības sabiedrība informē par to Latvijas Banku, lai tā varētu pārliecināties par minēto personu atbilstību šā likuma prasībām.

(2) Latvijas Banka nosaka iesniedzamo informāciju un dokumentus attiecībā uz šā panta pirmajā daļā minēto personu maiņu un šīs informācijas un dokumentu iesniegšanas kārtību.

(3) Latvijas Bankai 30 dienu laikā no dienas, kad tā no valūtu tirdzniecības sabiedrības saņēmusi informāciju un dokumentus par šā panta pirmajā daļā minēto personu maiņu, ir tiesības iebilst pret to, ja:

1) attiecīgās maiņas rezultātā valūtu tirdzniecības sabiedrība vairs neatbilst šā likuma 26.3 panta otrās daļas prasībām;

2) valūtu tirdzniecības sabiedrība nesniedz vai atsakās sniegt informāciju, kas noteikta atbilstoši šā panta otrajai daļai.

26.8 pants. Ja valūtu tirdzniecības sabiedrības darbības laikā tiek izdarīti būtiski grozījumi šā likuma 26.3 panta ceturtajā daļā minētajos dokumentos vai šie dokumenti izdoti no jauna, valūtu tirdzniecības sabiedrībai ir pienākums par to informēt Latvijas Banku, iesniedzot minētos dokumentus 10 dienu laikā no dienas, kad tajos izdarīti grozījumi vai dokumenti izdoti no jauna.

26.9 pants. (1) Ja Latvijas Banka konstatē, ka valūtu tirdzniecības sabiedrība neievēro šā likuma prasības, valūtu tirdzniecības vietas izveidošanas vai valūtu tirdzniecības prasības vai kārtību, Latvijas Banka ir tiesīga:

1) piemērot šādus uzraudzības pasākumus:

2) piemērot šādas sankcijas:

(2) Par normatīvo aktu pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā Latvijas Banka piemēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktās sankcijas.

(3) Latvijas Banka informāciju par personai saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu piemērotajām sankcijām un uzraudzības pasākumiem ievieto savā tīmekļvietnē, norādot ziņas par personu (juridiskajai personai — nosaukums, fiziskajai personai — vārds, uzvārds) un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī par Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšanu, pieņemto nolēmumu un tā pārsūdzēšanu.

(4) Latvijas Banka šā panta trešajā daļā minēto informāciju var publiskot, neidentificējot personu, ja pēc iepriekšēja izvērtējuma veikšanas konstatē, ka attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

(5) Ja paredzams, ka šā panta ceturtajā daļā minētie apstākļi saprātīgā laika posmā var beigties, šā panta trešajā daļā minētās informācijas publiskošanu var atlikt uz šādu laika posmu.

(6) Šajā pantā noteiktajā kārtībā Latvijas Bankas tīmekļvietnē ievietotā informācija ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas.

26.10 pants. Latvijas Banka var anulēt reģistrācijas ierakstu šā likuma 26.3 panta otrajā daļā minētajā reģistrā, ja:

1) valūtu tirdzniecības sabiedrība nav uzsākusi darbību divu mēnešu laikā, kopš tā ierakstīta šā likuma 26.3 panta otrajā daļā minētajā reģistrā, vai pārtraukusi darbību uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem;

2) tiek konstatēts, ka valūtu tirdzniecības sabiedrība sniegusi nepatiesas ziņas vai ieguvusi ierakstu šā likuma 26.3 panta otrajā daļā minētajā reģistrā ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

3) valūtu tirdzniecības sabiedrība savā darbībā neievēro šā likuma un citu valūtu tirdzniecības sabiedrības darbību regulējošu normatīvo aktu prasības vai tās darbības turpināšana varētu apdraudēt finanšu sistēmas stabilitāti;

4) valūtu tirdzniecības sabiedrība nav Latvijas Bankas noteiktajā termiņā novērsusi pārkāpumus, kuru dēļ tai piemēroti šā likuma 26.9 panta pirmās daļas 1. punktā noteiktie uzraudzības pasākumi;

5) valūtu tirdzniecības sabiedrība ir uzsākusi likvidācijas procesu;

6) ir pasludināts valūtu tirdzniecības sabiedrības maksātnespējas process;

7) valūtu tirdzniecības sabiedrība lūdz anulēt ierakstu reģistrā;

8) valūtu tirdzniecības sabiedrība vairs neatbilst šā likuma 26.3 pantā noteiktajiem valūtu tirdzniecības sabiedrības reģistrācijas nosacījumiem.

26.11 pants. Ja Latvijas Banka konstatē, ka valūtu tirdzniecība tiek veikta bez reģistrācijas šajā likumā noteiktajā kārtībā, Latvijas Banka ir tiesīga par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 142 300 euro.

26.12 pants. (1) Latvijas Bankas administratīvo aktu, kas izdots, pamatojoties uz šā likuma 26.3 panta septītās daļas, 26.9 panta pirmās vai otrās daļas, 26.10 panta un 26.11 panta noteikumiem, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa triju tiesnešu sastāvā lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

(2) Ja Latvijas Banka, pamatojoties uz šā likuma 26.3 panta septītās daļas, 26.9 panta pirmās vai otrās daļas, 26.10 panta un 26.11 panta noteikumiem, ir izdevusi administratīvo aktu, izņemot lēmumu par soda naudas uzlikšanu, šā akta pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(3) Saskaņā ar šo pantu uzlikto soda naudu ieskaita valsts pamatbudžetā.

III nodaļaPārstāvju, filiāļu vai ārpakalpojumu struktūru izmantošana

27.pants. (1) Iestāde var sniegt maksājumu pakalpojumus tieši vai ar tās pārstāvja starpniecību šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(11) Papildus šā panta pirmās daļas noteikumiem elektroniskās naudas iestāde ar pārstāvja starpniecību drīkst izplatīt un atpirkt elektronisko naudu.

(2) Par iestādes pārstāvi var būt tikai tāda persona, kurai ir nepieciešamā kvalifikācija un pieredze tai deleģēto pienākumu izpildē.

(21) Iestādes pārstāvis informē maksājumu pakalpojumu izmantotājus vai elektroniskās naudas turētājus, ka tas piedāvā pakalpojumus iestādes vārdā.

(3) Iestāde rakstveidā, iesniedzot iesniegumu, informē Latvijas Banku, ka vēlas sniegt maksājumu pakalpojumus vai izplatīt vai atpirkt elektronisko naudu ar pārstāvja starpniecību. Iesniegumā iestāde norāda pārstāvja vārdu, uzvārdu, deklarēto dzīvesvietu un personas kodu vai tam pielīdzināmo informāciju, ja pārstāvis ir fiziskā persona. Ja pārstāvis ir juridiskā persona vai komersants, tad norāda juridiskās personas vai komersanta nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajam iesniegumam iestāde pievieno:

1) pārstāvja darbības politikas aprakstu, kas sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par to pakalpojumu sniegšanas kārtību, kuri tiks sniegti ar pārstāvja starpniecību;

2) ar pārstāvja starpniecību sniedzamo pakalpojumu procedūras aprakstu un ar pārstāvi noslēgtā pilnvarojuma līguma oriģinālu vai apliecinātu kopiju;

3) tā iekšējās kontroles mehānisma aprakstu, ko pārstāvis izmantos, lai ievērotu normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai;

4) informāciju, kas apliecina, ka uz pārstāvja pārvaldes institūciju locekļiem un par pārstāvja darbību atbildīgajām personām nav attiecināmi šā likuma 21. pantā noteiktie ierobežojumi.

(5) Pilnvarojuma līgumā ietver:

1) ar pārstāvja starpniecību sniedzamo pakalpojumu procedūras aprakstu;

2) precīzas prasības attiecībā uz to pakalpojumu kvalitāti, kuri tiks sniegti ar pārstāvja starpniecību;

3) iestādes un pārstāvja tiesības un pienākumus, tai skaitā:

(6) Ar pārstāvja starpniecību sniedzamo pakalpojumu procedūra reglamentē:

1) iekšējo kārtību, kādā tiek pieņemti lēmumi par pakalpojumu sniegšanas deleģēšanu;

2) pilnvarojuma līguma slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību;

3) personas un struktūrvienības, kas ir atbildīgas par sadarbību ar pārstāvi un par to pakalpojumu apjoma un kvalitātes uzraudzību, kuri tiek sniegti ar pārstāvja starpniecību, kā arī attiecīgo personu tiesības un pienākumus;

4) iestādes rīcību gadījumos, kad pārstāvis nepilda vai nevar pildīt pilnvarojuma līguma noteikumus.

(7) Latvijas Bankai ir tiesības pārbaudīt pārstāvja darbību tā atrašanās vai pakalpojumu sniegšanas vietā, iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem, izgatavot dokumentu kopijas, kā arī pieprasīt no pārstāvja informāciju, kas saistīta ar tam deleģēto pakalpojumu sniegšanu vai nepieciešama Latvijas Bankas funkciju veikšanai.

(8) Iestāde var uzsākt pakalpojumu sniegšanu ar pārstāvja starpniecību, ja Latvijas Banka 30 dienu laikā no šā panta ceturtajā daļā minētā iesnieguma un tam pievienoto dokumentu iesniegšanas dienas nav iebildusi pret pakalpojumu sniegšanu ar attiecīgā pārstāvja starpniecību.

(9) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par kārtību, kādā tiks sniegti pakalpojumi ar pārstāvja starpniecību, lai tā varētu novērtēt pārstāvja ietekmi uz iestādes darbību.

(10) Ja licencēta iestāde vēlas sniegt maksājumu pakalpojumus vai elektroniskās naudas izplatīšanas vai atpirkšanas pakalpojumus ar pārstāvja starpniecību citā dalībvalstī vai atverot filiāli citā dalībvalstī, tā ievēro šā likuma 32. pantā noteikto kārtību.

(11) Iestādes kompetentajai pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Latvijas Bankas pieprasījuma nekavējoties izbeigt maksājumu pakalpojumu sniegšanu vai elektroniskās naudas izplatīšanu ar attiecīgā pārstāvja starpniecību, ja minētais pārstāvis neatbilst šā panta prasībām vai nenodrošina šā likuma prasībām atbilstošu pakalpojumu sniegšanu.

28.pants. (1) Latvijas Banka aizliedz iestādei sniegt maksājumu pakalpojumus vai elektroniskās naudas izplatīšanu vai atpirkšanu ar pārstāvja starpniecību, ja:

1) nav ievērotas šā likuma prasības;

2) iestādes iesniegtie dokumenti ietver nepatiesas ziņas;

3) pakalpojumu sniegšana ar pārstāvja starpniecību apdraud vai var apdraudēt iestādes stabilu darbību, kā arī var aizskart iestādes pakalpojumu izmantotāju likumiskās intereses;

4) pakalpojumu sniegšana ar pārstāvja starpniecību var ierobežot iestādes pārvaldes institūciju iespējas veikt normatīvajos aktos, iestādes statūtos vai citos iekšējos normatīvajos aktos tām noteiktos pienākumus;

5) pakalpojumu sniegšana ar pārstāvja starpniecību liegs vai ierobežos Latvijas Bankas iespējas veikt tai likumā noteiktās funkcijas;

6) pilnvarojuma līgums neatbilst šim likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par iestādes un pārstāvja paredzēto sadarbību un prasībām, kas izvirzītas pārstāvim attiecībā uz viņam deleģēto pakalpojumu apjomu un kvalitāti;

7) pakalpojumu sniegšana ar pārstāvja starpniecību var nenodrošināt to, ka tiek ievērotas normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai.

(2) Tas, ka iestāde sniedz pakalpojumus ar pārstāvja starpniecību, neatbrīvo iestādi no atbildības, kas noteikta šajā likumā vai līgumos, ko tā noslēgusi ar saviem klientiem. Iestāde ir atbildīga par pārstāvja darbībām un to rezultātu tādā pašā apmērā kā par savu darbību kopumā.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai iestāde novērš trūkumus, kas radušies, tās pārstāvim rīkojoties iestādes vārdā, un noteikt šo trūkumu novēršanas termiņus. Ja Latvijas Bankas noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, Latvijas Banka pieprasa, lai iestāde izbeidz pilnvarojuma līgumu, un nosaka līguma izbeigšanas termiņu.

(4) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai iestāde nekavējoties izbeidz pilnvarojuma līgumu, ja Latvijas Banka konstatē, ka:

1) iestāde neuzrauga ar pārstāvja starpniecību sniedzamo pakalpojumu kvalitāti vai uzrauga to neregulāri un nepietiekami;

2) iestāde nepārvalda riskus, kas saistīti ar tiem pakalpojumiem, kuri tiek sniegti ar pārstāvja starpniecību, vai pārvalda tos nepietiekami un nekvalitatīvi;

3) pārstāvja darbībā ir būtiski trūkumi, kas apdraud vai var apdraudēt iestādes saistību izpildi;

4) radies kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem.

(5) Ja iestāde konstatē, ka pārstāvis neievēro pilnvarojuma līgumā noteiktās prasības attiecībā uz tam deleģēto pakalpojumu apjomu vai kvalitāti, tā nekavējoties informē par to Latvijas Banku.

(6) Ja iestāde izdara grozījumus ar pārstāvja starpniecību sniedzamo pakalpojumu politikā un procedūrā, tā šos grozījumus iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc to apstiprināšanas.

(7) Pārstāvis ir tiesīgs maksājumu pakalpojumu sniegšanu vai elektroniskās naudas izplatīšanu deleģēt tālāk citai personai tikai pēc tam, kad saņēmis iestādes rakstveida piekrišanu. Pirms šo pakalpojumu sniegšanas tālākas deleģēšanas iestāde rakstveidā informē par to Latvijas Banku un iesniedz tai šā likuma 27. pantā minētos dokumentus. Šā likuma noteikumi attiecināmi arī uz pakalpojumu sniegšanas tālāku deleģēšanu un pakalpojumu galīgo sniedzēju.

(8) Ja Latvijas Banka pieņem lēmumu, pamatojoties uz šā panta pirmās, trešās un ceturtās daļas noteikumiem, šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

29.pants. (1) Darbības (ārpakalpojumus), kas nepieciešamas iestādes darbības nodrošināšanai maksājumu pakalpojumu sniegšanas vai elektroniskās naudas emisijas jomā, tas ir, grāmatvedības kārtošanai, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldībai vai attīstīšanai, iekšējā audita dienesta pienākumu veikšanai, var deleģēt vienam vai vairākiem ārpakalpojumu sniedzējiem. Iestāde papildus var deleģēt iekšējās kontroles sistēmas organizēšanu un kāda maksājuma pakalpojuma vai elektroniskās naudas pakalpojuma elementa sniegšanu vienam vai vairākiem ārpakalpojumu sniedzējiem veidā, kas būtiski nepasliktinātu iestādes iekšējās kontroles kvalitāti.

(11) Latvijas Banka nosaka prasības attiecībā uz ārpakalpojumu izmantošanu, tostarp ārpakalpojumu politikā un procedūrās un nozīmīgu ārpakalpojumu līgumos iekļaujamās prasības, Latvijas Bankai iesniedzamos dokumentus un informāciju nozīmīgu ārpakalpojumu saņemšanai, darījumus, kas nav uzskatāmi par ārpakalpojumiem, kārtību, kādā iestāde informē par ārpakalpojumu tālāku deleģēšanu, kā arī kārtību, kādā iestāde identificē nozīmīgus ārpakalpojumus un ziņo par to grozījumiem.

(2) Ārpakalpojumus iestādei ir tiesīgs sniegt tikai tāds ārpakalpojumu sniedzējs, kuram ir tam deleģēto pienākumu izpildei nepieciešamā kvalifikācija un pieredze.

(3) Licencētas iestādes iekšējā audita dienesta pienākumus var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai iestādes mātes sabiedrībai — dalībvalstī reģistrētai iestādei.

(4) Pirms nozīmīga ārpakalpojuma saņemšanas iestāde iesniedz Latvijas Bankai pamatotu rakstveida iesniegumu par plānoto ārpakalpojuma saņemšanu. Iesniegumam pievieno Latvijas Bankas noteikumos norādītos dokumentus un informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu saņemamā ārpakalpojuma atbilstību šā likuma prasībām.

(5) (Izslēgta ar 09.11.2023. likumu)

(6) (Izslēgta ar 09.11.2023. likumu)

(7) Latvijas Bankai ir tiesības pārbaudīt ārpakalpojumu sniedzēja darbību tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem, izgatavot dokumentu kopijas, kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu vai nepieciešama Latvijas Bankas funkciju veikšanai.

(8) Ārpakalpojumu sniedzējs sāk sniegt iestādei ārpakalpojumu, ja 30 dienu laikā no šā panta ceturtajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas Latvijas Banka nav iebildusi pret ārpakalpojuma saņemšanu.

30.pants. (1) Latvijas Banka aizliedz iestādei saņemt plānoto ārpakalpojumu, ja:

1) nav ievēroti šā likuma noteikumi;

2) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot iestādes iespējas sniegt maksājumu pakalpojumus vai elektroniskās naudas pakalpojumus, kā arī var aizskart iestādes pakalpojumu izmantotāju likumiskās intereses;

3) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot iestādes pārvaldes institūciju iespējas veikt normatīvajos aktos, iestādes statūtos vai citos iekšējos normatīvajos aktos tām noteiktos pienākumus;

4) ārpakalpojuma saņemšana liegs vai ierobežos Latvijas Bankas iespējas veikt tai likumā noteiktās funkcijas;

5) ārpakalpojuma līgums neatbilst šim likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par iestādes un ārpakalpojumu sniedzēja paredzēto sadarbību un prasībām attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu un kvalitāti.

(2) Tas, ka iestāde saņem ārpakalpojumu, to neatbrīvo no atbildības, kas noteikta šajā likumā vai līgumos, ko šī iestāde noslēgusi ar saviem klientiem. Iestāde ir atbildīga par ārpakalpojumu sniedzēja darbībām un to rezultātu tādā pašā apmērā kā par savu darbību kopumā.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai iestāde novērš trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, un noteikt šo trūkumu novēršanas termiņus. Ja Latvijas Bankas noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, Latvijas Banka pieprasa, lai iestāde izbeidz ārpakalpojuma līgumu, un nosaka līguma izbeigšanas termiņu.

(4) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai iestāde nekavējoties izbeidz ārpakalpojuma līgumu, ja Latvijas Banka konstatē, ka:

1) iestāde neuzrauga ārpakalpojuma kvalitāti vai uzrauga to neregulāri un nepietiekami;

2) iestāde nepārvalda ar ārpakalpojuma sniegšanu saistītos riskus vai pārvalda tos nepietiekami un nekvalitatīvi;

3) ārpakalpojumu sniedzēja darbībā ir būtiski trūkumi, kas apdraud vai var apdraudēt iestādes saistību izpildi;

4) radies kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem.

(5) Ja iestāde konstatē, ka ārpakalpojumu sniedzējs neievēro ārpakalpojuma līgumā noteiktās prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu vai kvalitāti, tā nekavējoties informē par to Latvijas Banku.

(6) Ja iestāde izdara grozījumus ārpakalpojuma sniegšanas politikā un procedūrā, tā šos grozījumus iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc to apstiprināšanas.

(7) Ārpakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs ārpakalpojuma sniegšanu deleģēt tālāk citai personai tikai pēc tam, kad saņēmis iestādes rakstveida piekrišanu. Pirms ārpakalpojuma sniegšanas tālākas deleģēšanas iestāde rakstveidā informē par to Latvijas Banku un iesniedz tai šā likuma 29.pantā minētos dokumentus. Šā likuma noteikumi attiecināmi arī uz ārpakalpojuma sniegšanas tālāku deleģēšanu un ārpakalpojuma galīgo sniedzēju.

(8) Ja Latvijas Banka pieņem lēmumu, pamatojoties uz šā panta pirmās, trešās un ceturtās daļas noteikumiem, šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

31. pants. (1) Citā dalībvalstī licencēta iestāde drīkst atvērt filiāli vai izmantot pārstāvi Latvijā, nesaņemot šajā likumā noteikto licenci, tikai pēc tam, kad:

1) Latvijas Banka ir saņēmusi attiecīgās mītnes dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu, kas atbilst Komisijas 2017. gada 23. jūnija deleģētās regulas (ES) 2017/2055, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2015/2366 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem sadarbībai un informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm saistībā ar maksājumu iestāžu tiesībām veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 2017/2055) prasībām, un tam pievienotos dokumentus;

2) Latvijas Banka 30 dienu laikā ir izvērtējusi saskaņā ar šīs daļas 1. punktu iesniegto paziņojumu un pievienotos dokumentus un informējusi attiecīgās mītnes dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūciju par savu izvērtējumu;

3) Latvijas Banka ir saņēmusi no mītnes dalībvalsts paziņojumu par iestādes filiāles vai pārstāvja darbības uzsākšanas datumu vai datumu, ar kuru iestādes filiāle vai pārstāvis ir reģistrēts mītnes dalībvalsts attiecīgajā iestāžu reģistrā.

(2) Citā dalībvalstī licencēta iestāde uzsāk maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes darbību Latvijā, neatverot filiāli, pēc tam, kad:

1) Latvijas Banka ir saņēmusi attiecīgās dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu, kas atbilst Regulas Nr. 2017/2055 prasībām;

2) Latvijas Banka 30 dienu laikā ir izvērtējusi saskaņā ar šīs daļas 1. punktu iesniegto paziņojumu un informējusi attiecīgās mītnes dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūciju par savu izvērtējumu;

3) Latvijas Banka ir saņēmusi no mītnes dalībvalsts paziņojumu par datumu, ar kuru iestāde plāno uzsākt darbību Latvijā

32. pants. (1) Latvijā licencēta iestāde atver filiāli vai izmanto pārstāvi citā dalībvalstī šajā pantā un Regulā Nr. 2017/2055 noteiktajā kārtībā.

(2) Iestāde rakstveidā informē Latvijas Banku, ka vēlas atvērt filiāli vai izmantot pārstāvi citā dalībvalstī. Iesniegumā tā norāda dalībvalsti, kurā paredzēts sniegt pakalpojumus, kā arī informāciju par maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes darbības pakalpojumu veidiem, kurus iestāde plāno sniegt attiecīgajā dalībvalstī.

(3) Ja iestāde plāno izmantot pārstāvi, tā šā panta otrajā daļā minētajam iesniegumam pievieno:

1) pārstāvja nosaukumu, reģistrācijas numuru vai vārdu, uzvārdu un personas kodu, ja tāds piešķirts;

2) pārstāvja adresi;

3) iekšējās kontroles sistēmas aprakstu, ko pārstāvis izmantos, lai ievērotu normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai;

4) dokumentus, kas apliecina, ka uz iestādes pārstāvja pārvaldes institūciju locekļiem un personām, kas atbildīgas par maksājumu pakalpojumu sniegšanu vai elektroniskās naudas izplatīšanu vai atpirkšanu, neattiecas šā likuma 21. pantā noteiktie ierobežojumi, ja pārstāvis nav jau licencēts maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai elektroniskās naudas iestāde.

(4) Ja iestāde plāno atvērt filiāli, tā šā panta otrajā daļā minētajam iesniegumam pievieno filiāles organizatoriskās struktūras aprakstu, filiāles vadītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, ja tāds piešķirts, kā arī šā likuma 11. panta pirmās daļas 2. un 5. punktā noteikto informāciju.

(5) Ja iestāde plāno iesaistītajā dalībvalstī saņemt ārpakalpojumu maksājumu pakalpojumu sniegšanai vai elektroniskās naudas izplatīšanai vai atpirkšanai, tā par to attiecīgi informē Latvijas Banku.

(6) Latvijas Banka 30 dienu laikā iesniegumu par filiāles atvēršanu vai pārstāvja izmantošanu citā dalībvalstī pēc visu nepieciešamo atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto dokumentu saņemšanas pārsūta attiecīgās iesaistītās dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūcijai.

(7) Latvijas Banka triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņēmusi iesniegumu par filiāles atvēršanu vai pārstāvja izmantošanu citā dalībvalstī, pieņem lēmumu reģistrēt iestādes filiāli vai pārstāvi šā likuma 10. pantā minētajā iestāžu reģistrā vai atteikt iestādes filiāles vai pārstāvja reģistrāciju un par savu lēmumu paziņo attiecīgajai iestādei un iesaistītās dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūcijai, ja nepieciešams, norādot attiecīgu pamatojumu. Latvijas Banka, pieņemot lēmumu, ņem vērā arī iesaistītās dalībvalsts kompetento iestāžu sniegto vērtējumu.

(8) Iestāde pēc Latvijas Bankas lēmuma saņemšanas paziņo Latvijas Bankai datumu, no kura tā uzsāk savu darbību, izmantojot filiāli vai pārstāvi attiecīgajā iesaistītajā dalībvalstī. Latvijas Banka pēc paziņojuma saņemšanas par to informē iesaistītās dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūciju.

(9) Iestāde ne vēlāk kā 30 dienas pirms grozījumu izdarīšanas šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētajā informācijā, tai skaitā par papildu pārstāvjiem, filiālēm vai ārpakalpojuma sniedzējiem, rakstveidā paziņo par to Latvijas Bankai. Latvijas Banka pārsūta saņemto informāciju par grozījumiem iesaistītās dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūcijai saskaņā ar šā panta sesto daļu un pieņem attiecīgu lēmumu šā panta septītajā daļā noteiktajā termiņā un kārtībā.

(10) Neatkarīgi no citā dalībvalstī izveidoto filiāļu skaita tās attiecīgajā dalībvalstī tiek uzskatītas par vienu filiāli.

33.pants. (1) Latvijā licencēta iestāde uzsāk maksājumu pakalpojumu sniegšanu vai elektroniskās naudas emisiju citā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli un neizmantojot pārstāvi, šajā pantā un Regulā Nr. 2017/2055 noteiktajā kārtībā.

(2) Iestāde rakstveidā, iesniedzot iesniegumu, informē Latvijas Banku, ka vēlas uzsākt maksājumu pakalpojumu sniegšanu vai elektroniskās naudas emisiju citā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli un neizmantojot pārstāvi. Iesniegumā iestāde norāda dalībvalsti, kurā paredzēts sniegt maksājumu pakalpojumus vai veikt elektroniskās naudas emisiju, un maksājumu pakalpojumu veidus, kurus tā plāno sniegt.

(3) Iesniegumu par maksājumu pakalpojumu sniegšanu vai elektroniskās naudas emisiju citā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli un neizmantojot pārstāvi, Latvijas Banka izskata 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo, atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto dokumentu saņemšanas un to pārsūta attiecīgās iesaistītās dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūcijai.

(31) Latvijas Banka triju mēnešu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu atļaut vai aizliegt iestādei sniegt maksājumu pakalpojumus vai elektroniskās naudas emisiju iesaistītajā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli un neizmantojot pārstāvi, un par savu lēmumu paziņo attiecīgajai iestādei un iesaistītās dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūcijai, ja nepieciešams, norādot attiecīgu pamatojumu. Latvijas Banka, pieņemot lēmumu, ņem vērā arī iesaistītās dalībvalsts kompetento iestāžu sniegto vērtējumu, ja tāds ir sniegts.

(4) Iestāde var uzsākt darbību citā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli un neizmantojot pārstāvi, ja tā saņēmusi šā panta 3.1 daļā minēto Latvijas Bankas paziņojumu par tās lēmumu.

(5) Maksājumu iestādei, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā saņēmusi licenci konta informācijas pakalpojuma sniegšanai, ir tiesības uzsākt maksājuma pakalpojuma sniegšanu citā dalībvalstī šā likuma 32. un 33. pantā noteiktajā kārtībā.

IV nodaļaIestādes darbību regulējošās prasības

34.pants. (1) Iestādes pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par lielāko no šādiem lielumiem — minimālo sākotnējo kapitālu vai kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.panta noteikumiem.

(2) (Izslēgta no 01.10.2018. ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Sk. Pārejas noteikumu 35. punktu)

(3) Latvijas Banka var atļaut iestādei, kas ir Latvijā reģistrētas kredītiestādes meitas sabiedrība un pakļauta konsolidētās uzraudzības prasībām, neievērot šā likuma 35.panta prasības, ja ir izpildīti visi turpmāk norādītie nosacījumi, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātes sabiedrību un meitas sabiedrību:

1) nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai mātes sabiedrība varētu veikt tūlītēju pašu kapitāla pārvedumu meitas sabiedrībai vai nokārtot meitas sabiedrības saistības;

2) mātes sabiedrība nodrošina pienācīgu meitas sabiedrības pārvaldību un garantē meitas sabiedrības saistību izpildi, vai arī meitas sabiedrības riski ir nebūtiski konsolidācijas grupas līmenī;

3) mātes sabiedrības riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas arī uz meitas sabiedrību;

4) mātes sabiedrībai ir vairāk nekā 50 procentu balsstiesīgo meitas sabiedrības akciju, vai mātes sabiedrībai ir tiesības iecelt vai atcelt meitas sabiedrības pārvaldes institūcijas locekļu vairākumu.

34.1 pants. Iestāde, kas reģistrēta šā likuma 10. panta trešajā daļā minētajā reģistrā, kā arī licencēta maksājumu iestāde, kas sniedz vienīgi konta informācijas pakalpojumu, nodrošina, ka saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu tās bilances iedaļas "Pašu kapitāls" posteņu kopsumma nav negatīva.

35. pants. (1) Maksājumu iestāde, izņemot iestādi, kas sniedz vienīgi šā likuma 1. panta 1. punkta "h" vai "i" apakšpunktā minētos maksājumu pakalpojumus, nodrošina, lai tās pašu kapitāls vienmēr būtu lielāks par vai vienāds ar pašu kapitāla prasību.

(2) Latvijas Banka izdod noteikumus, kas nosaka maksājumu iestādes pašu kapitāla prasības aprēķināšanas kārtību.

(3) Pamatojoties uz iestādes riska pārvaldības procesu, datiem par esošo un iespējamo zaudējumu risku un iekšējās kontroles sistēmu, Latvijas Banka ir tiesīga noteikt iestādei pienākumu uzturēt pašu kapitāla līmeni, kas ir līdz 20 procentiem lielāks par pašu kapitāla prasību, kura aprēķināta saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem.

(4) Ja elektroniskās naudas iestāde sniedz maksājumu pakalpojumus, šo pakalpojumu sniegšanai tā nodrošina atbilstoši šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem aprēķināto pašu kapitāla prasību.

(5) Ja elektroniskās naudas iestāde veic tikai elektroniskās naudas emisiju, šī iestāde nodrošina, ka tās pašu kapitāls vienmēr ir lielāks par vai vienāds ar diviem procentiem no apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējā apmēra.

(6) Elektroniskās naudas iestāde, kas papildus elektroniskās naudas emisijai sniedz arī maksājumu pakalpojumus, nodrošina, ka tās pašu kapitāls vienmēr ir lielāks par vai vienāds ar pašu kapitāla prasību, ko veido atbilstoši šā panta otrās un piektās daļas nosacījumiem aprēķināto pašu kapitāla apmēru summa.

(7) Ja elektroniskās naudas iestāde veic maksājumu pakalpojumus vai kādu no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām darbībām un apgrozībā esošās elektroniskās naudas apmērs nav iepriekš zināms, pašu kapitāla prasības aprēķinam izmanto apgrozībā esošās elektroniskās naudas apmēra prognozi, ko nosaka, pamatojoties uz elektroniskās naudas emisijas iepriekšējo periodu datiem. Elektroniskās naudas iestāde, kas komercdarbību nav veikusi pilnus sešus kalendāra mēnešus, apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējo apmēru nosaka, pamatojoties uz komercdarbības plānu, ja vien Latvijas Banka nav prasījusi izdarīt grozījumus šajā plānā.

35.1 pants. (1) Iestāde, kas sniedz maksājuma ierosināšanas pakalpojumu, apdrošina savas profesionālās darbības civiltiesisko atbildību, kas rodas, ja iestādes profesionālās darbības vai nolaidības dēļ ir veikts neautorizēts maksājums, ir neizpildīts, kļūdaini vai novēloti izpildīts maksājums, nodarot zaudējumus maksātājam, maksājuma pakalpojuma izmantotājam vai maksājumu pakalpojumu sniedzējam. Profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums ir spēkā teritorijā, kurā iestāde sniedz vai plāno sniegt maksājuma ierosināšanas pakalpojumu.

(2) Iestāde, kas sniedz konta informācijas pakalpojumu, apdrošina savas profesionālās darbības civiltiesisko atbildību, kas rodas no neautorizētas vai prettiesiskas piekļuves maksājumu konta informācijai vai neautorizētas vai prettiesiskas maksājumu konta informācijas izmantošanas. Profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums ir spēkā teritorijā, kurā iestāde sniedz vai plāno sniegt konta informācijas pakalpojumu.

(3) Iestāde ir tiesīga izvēlēties citu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajai profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai pielīdzināmu kredītiestādes izdotu garantiju attiecībā uz šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto atbildību. Uz kredītiestādes izdotu garantiju attiecināmas šā panta ceturtās, piektās un sestās daļas prasības.

(4) Iestāde nodrošina, lai tās profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība jebkurā laikā ir apdrošināta pietiekamā apmērā, ievērojot noteiktās profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālā limita prasības.

(5) Profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā, kas noslēgts ar maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzēju, paredz, ka apdrošinātājs atlīdzina zaudējumus, kas cēloniski saistīti ar apdrošināšanas periodā notikušu neautorizētu, neizpildītu, kļūdaini vai novēloti izpildītu maksājumu, ja kontu apkalpojušais maksājumu pakalpojumu sniedzējs prasību pret maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzēju par zaudējumu atlīdzināšanu ir iesniedzis 18 mēnešu laikā pēc apdrošināšanas perioda beigām.

(6) Par profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma pirmstermiņa izbeigšanu iestāde paziņo Latvijas Bankai vismaz 10 dienas pirms minētā apdrošināšanas līguma pirmstermiņa izbeigšanas.

(7) Latvijas Banka izdod noteikumus par profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālā limita apmēru un tā aprēķināšanas kārtību.

36.pants. (1) Papildus maksājumu pakalpojumu sniegšanai maksājumu iestāde var veikt:

1) darbību, kas saistīta ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu;

2) maksājumu sistēmu darbību;

3) cita veida komercdarbību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

(2) Maksājumu iestāde nodrošina, ka nauda, kas saņemta no maksājumu pakalpojumu izmantotājiem vai cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja maksājumu izpildei, tiek turēta maksājumu kontos, kurus drīkst izmantot tikai maksājumu pakalpojumiem.

36.1 pants. (1) Papildus elektroniskās naudas emisijai elektroniskās naudas iestāde var:

1) sniegt maksājumu pakalpojumus;

2) nodrošināt ar elektroniskās naudas emisiju vai maksājumu pakalpojumu sniegšanu saistītus pakalpojumus;

3) nodrošināt maksājumu sistēmu darbību;

4) veikt cita veida komercdarbību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

(2) Elektroniskās naudas iestāde nodrošina, ka nauda, kas saņemta no maksājumu pakalpojumu izmantotājiem vai cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja maksājumu izpildei, tiek turēta maksājumu kontos, kurus drīkst izmantot tikai maksājumu pakalpojumiem.

36.2 pants. Elektroniskās naudas iestāde naudu, ko tā saņem no elektroniskās naudas turētāja, nekavējoties apmaina pret elektronisko naudu.

37.pants. Licencēta iestāde var piešķirt ar maksājumu pakalpojumiem saistītu kredītu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) kredītu piešķir tikai šā likuma 1.panta 1.punkta "d" un "e" apakšpunktā minēto maksājumu pakalpojumu sniegšanai;

2) kredīts ir atmaksājams ne ilgāk kā 12 mēnešu laikā no tā izsniegšanas dienas;

3) kredīts netiek piešķirts no finanšu līdzekļiem, kas saņemti vai tiek turēti maksājumu izpildei, vai saņemti apmaiņā pret elektronisko naudu;

4) iestādes kopējo piešķirto kredītu apjoms jebkurā laikā ir samērojams ar pašu kapitāla apmēru, kas noteikts atbilstoši šā likuma 34.pantam.

38.pants. (1) Iestāde nodrošina, lai nauda, kas saņemta no maksājumu pakalpojumu izmantotājiem vai cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja maksājumu izpildei, būtu nodrošināta ar apdrošinātāja vai tādas kredītiestādes izsniegtu galvojuma apdrošināšanas polisi vai citu garantiju, kura neietilpst vienā komercsabiedrību grupā ar iestādi, vai arī nodrošina, lai šī nauda:

1) būtu nošķirta no citu tādu personu naudas, kuras nav maksājumu pakalpojumu izmantotāji, kā vārdā nauda tiek turēta. Naudu, kuru nākamās darba dienas beigās pēc tās saņemšanas dienas maksājumu iestāde vēl nav ieskaitījusi saņēmēja kontā vai nosūtījusi citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, tā ieskaita atsevišķā kontā kredītiestādē, Latvijas Bankā vai citas valsts centrālajā bankā, ja šī banka sniedz šādu pakalpojumu, vai iegulda drošos, likvīdos, zema riska aktīvos, kurus par tādiem uzskata atbilstoši Latvijas Bankas noteikumiem;

2) tiktu turēta nošķirti no citu tādu personu naudas, kuras nav maksājumu pakalpojumu izmantotāji, kā vārdā nauda tiek turēta, kā arī nodrošina, ka nauda netiek iekļauta tajā iestādes mantā, no kuras tiek segti citu šīs iestādes kreditoru prasījumi.

(2) Šā panta pirmās daļas prasības attiecas arī uz naudu, kuru iestāde saņēmusi maksājumu izpildei nākotnē. Ja šādas naudas apmērs nav zināms, iestāde šā panta pirmās daļas prasības piemēro, ņemot vērā iepriekšējos datus par šādiem darījumiem iestādes darbības gada periodā. Iestāde, kura komercdarbību nav veikusi pilnu darbības gadu, šā panta pirmās daļas prasības piemēro, ņemot vērā komercdarbības plānu.

(3) Ja iestāde noslēgusi līgumu par šā panta pirmajā daļā minētās galvojuma apdrošināšanas polises vai citas garantijas saņemšanu, tā informē Latvijas Banku par šā līguma noteikumiem.

(4) Iestādei ir pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu, kas nodrošina pastāvīgu šā panta pirmajā un piektajā daļā noteikto prasību ievērošanas kontroli.

(5) Elektroniskās naudas iestāde nodrošina šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikto prasību izpildi attiecībā uz naudu, kas saņemta apmaiņā pret emitēto elektronisko naudu, šā likuma 94. panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.

(6) Šā panta piektajā daļā minētās prasības nav attiecināmas uz naudu, ko elektroniskās naudas iestāde saņēmusi ar maksājumu instrumentu veikta maksājuma veidā, līdz brīdim, kamēr attiecīgā nauda nav ieskaitīta elektroniskās naudas iestādes maksājumu kontā vai citādi nonākusi elektroniskās naudas iestādes rīcībā maksājuma veikšanai šajā likumā noteiktajā maksājuma veikšanas laikā, bet ne vēlāk kā piecas darba dienas pēc elektroniskās naudas emisijas.

38.1 pants. (1) Naudas līdzekļi, ko iestāde maksājumu izpildei ir saņēmusi no maksājumu pakalpojumu izmantotājiem vai cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kā arī no elektroniskās naudas turētājiem, netiek iekļauti iestādes mantā, no kuras tiek apmierināti citi kreditoru vai trešo personu prasījumi un segti maksātnespējas procesa vai likvidācijas izdevumi. No minētajiem naudas līdzekļiem var tikt apmierināti vienīgi maksājumu pakalpojumu izmantotāju, citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju un elektroniskās naudas turētāju pamatoti prasījumi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie naudas līdzekļi pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas vai pēc Latvijas Bankas lēmuma par iestādes licences anulēšanu vai ieraksta šā likuma 10. panta trešajā daļā minētajā reģistrā anulēšanu nekavējoties tiek izmaksāti maksājumu pakalpojumu izmantotājiem vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, no kura tie saņemti maksājumu izpildei, kā arī elektroniskās naudas turētājiem atbilstoši pamatotiem prasījumiem.

39.pants. Dokumentāciju, kas saistīta ar iestādes licencēšanu, pārstāvju, filiāļu un ārpakalpojumu struktūru izmantošanu, iestādei noteiktajām regulējošajām prasībām un tās uzraudzību, iestāde glabā ne mazāk kā piecus gadus.

39.1 pants. Persona, kura vēlas sniegt maksājumu pakalpojumus vai elektroniskās naudas pakalpojumus, maksā Latvijas Bankai:

1) par reģistrācijai iestāžu reģistrā šā likuma 5. vai 5.1pantā noteiktajā kārtībā iesniegto dokumentu izskatīšanu — 2500 euro;

2) par maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes licences saņemšanai šā likuma 11. pantā noteiktajā kārtībā iesniegto dokumentu izskatīšanu — 5000 euro;

3) par maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes licences saņemšanai šā likuma 11. pantā noteiktajā kārtībā iesniegto dokumentu izskatīšanu, ja persona jau ir reģistrēta iestāžu reģistrā, — 4000 euro;

4) par reģistrācijai iestāžu reģistrā šā likuma 5. vai 5.1pantā noteiktajā kārtībā iesniegto dokumentu izskatīšanu vai par maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes licences saņemšanai šā likuma 11. pantā noteiktajā kārtībā iesniegto dokumentu izskatīšanu, ja persona plāno piedāvāt inovatīvu pakalpojumu elektronisko maksājumu jomā, — 450 euro;

5) par reģistrācijai iestāžu reģistrā šā likuma 5. vai 5.1 pantā noteiktajā kārtībā iesniegto dokumentu izskatīšanu, ja iestāde jau ir reģistrēta valūtu tirdzniecības sabiedrību reģistrā šā likuma 26.3 pantā noteiktajā kārtībā, — 1500 euro.

40.pants. (1) Maksājumu iestāde, kas saņēmusi Latvijas Bankas licenci, Latvijas Bankai maksā 7000 euro gadā un papildus līdz 1,4 procentiem (ieskaitot) no saviem bruto ieņēmumiem, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu, gadā, bet kopējā iestādes maksa Latvijas Bankai nepārsniedz 100 000 euro gadā.

(11) Elektroniskās naudas iestāde, kas saņēmusi Latvijas Bankas licenci, Latvijas Bankai maksā 7000 euro gadā un papildus līdz 1,4 procentiem (ieskaitot) no saviem bruto ieņēmumiem, kas saistīti ar elektroniskās naudas iestādes pakalpojumu sniegšanu, gadā, bet kopējā iestādes maksa Latvijas Bankai nepārsniedz 100 000 euro gadā.

(12) (Izslēgta ar 02.03.2017. likumu)

(13) Ja iestāde piedāvā vienīgi inovatīvu pakalpojumu elektronisko maksājumu jomā, tā Latvijas Bankai maksā 1000 euro gadā turpmākos trīs gadus no dienas, kad saņemta licence iestādes darbībai.

(14) Iestāde, kas saņēmusi Latvijas Bankas licenci vienīgi konta informācijas pakalpojuma sniegšanai vai maksājuma ierosināšanas pakalpojuma sniegšanai, vai abu šo pakalpojumu sniegšanai, Latvijas Bankai maksā 3000 euro gadā un papildus līdz 1,4 procentiem (ieskaitot) gadā no saviem bruto ieņēmumiem, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu, bet kopējā iestādes maksa Latvijas Bankai nepārsniedz 100 000 euro gadā.

(15) Citā dalībvalstī licencēta maksājumu iestāde vai elektroniskās naudas iestāde, kas uzsākusi darbību Latvijā šā likuma 31. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, Latvijas Bankai maksā līdz 7000 euro gadā, veicot maksājumus līdz nākamā gada 30. janvārim.

(2) (Zaudējusi spēku ar 01.01.2023. Sk. Pārejas noteikumu 44. punktu)

(3) (Izslēgta no 01.01.2023. ar 23.09..2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 41. punktu)

40.1 pants. (1) Maksājumu iestāde, kurai darbības uzsākšanai atbilstoši šā likuma 5. panta noteikumiem nav nepieciešama licence, pēc reģistrācijas šā likuma 10. panta trešajā daļā minētajā reģistrā Latvijas Bankai maksā 1000 euro gadā un papildus līdz 1,4 procentiem (ieskaitot) gadā no saviem bruto ieņēmumiem, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu, bet kopējā iestādes maksa Latvijas Bankai nepārsniedz 100 000 euro gadā.

(2) Elektroniskās naudas iestāde, kuras darbības uzsākšanai atbilstoši šā likuma 5.1 panta noteikumiem nav nepieciešama licence, pēc tās reģistrācijas šā likuma 10. panta trešajā daļā minētajā reģistrā Latvijas Bankai maksā:

1) 1000 euro gadā un papildus līdz 1,4 procentiem (ieskaitot) no saviem bruto ieņēmumiem, kas saistīti ar elektroniskās naudas iestādes pakalpojumu sniegšanu, gadā, bet kopējā iestādes maksa Latvijas Bankai nepārsniedz 100 000 euro gadā;

2) (izslēgts ar 20.06.2018. likumu).

(3) (Izslēgta ar 02.03.2017. likumu)

(31) Ja iestāde piedāvā vienīgi inovatīvu pakalpojumu elektronisko maksājumu jomā, tā Latvijas Bankai maksā 1000 euro gadā turpmākos trīs gadus no dienas, kad iestāde reģistrēta šā likuma 10. panta trešajā daļā minētajā iestāžu reģistrā.

(4) (Izslēgta no 01.01.2023. ar 23.09..2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 41. punktu)

(5) Neliela apjoma maksājumu sistēma, kura tiek reģistrēta šā likuma 26.1 panta otrajā daļā minētajā reģistrā, Latvijas Bankai maksā 1000 euro gadā, veicot maksājumus līdz nākamā gada 30. janvārim.

(6) (Izslēgta no 01.01.2023. ar 23.09..2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 41. punktu)

V nodaļaMaksājumu pakalpojumu sniedzēja un maksājuma pakalpojuma izmantotāja attiecības

41.pants. Maksājumu pakalpojumu sniedzēja un maksājuma pakalpojuma izmantotāja attiecības regulē šis likums, citi maksājumu pakalpojumu jomas darbību regulējošie normatīvie akti, Eiropas Savienības tieši piemērojamie tiesību akti maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas jomā, kā arī civiltiesiskie līgumi, kurus maksājumu pakalpojumu sniedzējs noslēdzis ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju.

42.pants. Gada laikā pēc iestādes un maksājuma pakalpojuma izmantotāja savstarpēji noslēgtā līguma darbības termiņa beigām iestādei ir pienākums pēc maksājuma pakalpojuma izmantotāja pieprasījuma atmaksāt atpakaļ neizlietoto naudu, neprasot par to samaksu. Šā panta pirmajā teikumā minētais noteikums ietverams iestādes un maksājuma pakalpojuma izmantotāja līgumā.

43.pants. (1) Iestādes pienākums ir garantēt maksājuma pakalpojuma izmantotāja personas, kontu un darījumu noslēpumu.

(2) Ziņas par fizisko personu maksājumu kontiem un veiktajiem darījumiem sniedzamas pašām fiziskajām personām un to likumīgajiem pārstāvjiem.

(3) Ziņas par juridisko personu maksājumu kontiem un veiktajiem darījumiem sniedzamas šo juridisko personu pilnvarotajiem pārstāvjiem un augstākajām institūcijām pēc šo institūciju vadītāju pieprasījuma.

(4) Ziņas par maksājuma pakalpojuma izmantotāju, viņa maksājumu kontiem un veiktajiem darījumiem saskaņā ar rakstveida līgumu sniedzamas trešajai personai, ja pakalpojuma izmantotājs tam nepārprotami piekritis ar iestādi noslēgtajā līgumā.

(5) Ziņas par maksājuma pakalpojuma izmantotāju un viņa darījumiem, kuras iestāde iegūst, sniedzot maksājumu pakalpojumus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, ir neizpaužamas ziņas, kas nesatur valsts noslēpumu.

44.pants. (1) Katrs, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību attiecīgo informāciju saņemt, ziņas par iestādes klientu kontiem vai klientiem sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem, ja viņam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas kā iestādes akcionāram vai dalībniekam, padomes (ja tāda izveidota) vai valdes loceklim vai iestādes darbiniekam, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Personas, kas izdarījušas šā panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu, sodāmas arī tādā gadījumā, ja pārkāpums izdarīts pēc tam, kad minētās personas izbeigušas līgumattiecības vai pienākumu pildīšanu, vai darba attiecības iestādē.

44.1 pants. (1) Ziņas par klientu, tā maksājumu kontu un lietošanā esošiem individuālajiem seifiem Valsts ieņēmumu dienestam kā kontu reģistra pārzinim sniedzamas atbilstoši Kontu reģistra likumā noteiktajam apjomam un kārtībai. Maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas noteikts šā likuma 2. panta otrās daļas 2., 4., 7. un 8. punktā, ir pienākums sniegt šīs ziņas par šādām personām un to maksājumu kontiem un lietošanā esošiem individuālajiem seifiem:

1) par fizisko personu — Latvijas Republikas rezidentu;

2) par fizisko personu — nerezidentu;

3) par juridisko personu — Latvijas Republikas rezidentu un nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā;

4) par juridisko personu — Latvijas Republikas nerezidentu.

(11) Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas noteikti šā likuma 2.panta otrās daļas 2., 3., 4., 7. un 8.punktā, ir pienākums sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par personu, kuru rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgiem darījumiem likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē un minētajā likumā noteiktajā kārtībā un apjomā.

(2) Šā likuma 2.panta otrās daļas 1.punktā noteiktais maksājumu pakalpojumu sniedzējs — kredītiestāde — ziņas Valsts ieņēmumu dienestam kā kontu reģistra pārzinim sniedz atbilstoši Kredītiestāžu likuma noteikumiem un Kontu reģistra likumā noteiktajā kārtībā un apjomā.

(3) Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas minēti šā likuma 2. panta otrās daļas 2., 3., 4., 7. un 8. punktā, ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par klientiem — fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti —, kuru maksājumu kontu (tai skaitā slēgto maksājumu kontu) iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros sasniedz vai pārsniedz likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto apmēru. Minētā informācija sniedzama likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā apjomā un termiņā un, pamatojoties uz likumu "Par nodokļiem un nodevām", izdotajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

44.2 pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs neuzsāk darījuma attiecības ar tādu azartspēļu organizētāju vai tā starpnieku, kas norādīts maksājumu pakalpojumu sniedzējam nosūtītajā Valsts ieņēmumu dienesta lēmumā par aizliegumu uzsākt un turpināt darījuma attiecības ar azartspēļu organizētāju, kurš darbību veic bez Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās licences, vai tā starpnieku (turpmāk — nelicencēts azartspēļu organizētājs). Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir uzsācis darījuma attiecības ar nelicencētu azartspēļu organizētāju, tas pēc lēmuma saņemšanas šīs darījuma attiecības izbeidz.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir aizliegts veikt kredītpārvedumus uz šā panta pirmajā daļā minētajā lēmumā norādītā nelicencēta azartspēļu organizētāja kontu. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs šo pienākumu izpilda nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

(3) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies, izpildot Valsts ieņēmumu dienesta lēmumā noteikto.

(4) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs papildus maksājumu veikšanas ierobežojumiem, ja tādi maksātājam noteikti, atsaka veikt attālinātos maksājumus, izmantojot Latvijas Republikas rezidentam izsniegto maksājumu karti, maksājumu pakalpojumu saņēmējam — Latvijas Republikā nelicencētam interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājam. Minēto attālināto maksājumu identificē pēc azartspēļu un izložu pakalpojumu sniedzējiem noteiktajiem identifikatoriem, kas tiem piešķirti starptautisko maksājumu karšu shēmās.

(5) Valsts ieņēmumu dienests nodrošina maksājumu pakalpojumu sniedzējus ar aktuālu informāciju par komersantiem, kuri ir Latvijas Republikā licencēti interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētāji. Informāciju publisko Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē.

(6) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs katru gadu līdz 1. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par attālinātiem maksājumiem, kas iepriekšējā kalendāra gadā atteikti saskaņā ar šā panta ceturto daļu, norādot maksātāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, kā arī maksājuma datumu un maksājuma pakalpojuma sniedzēja rīcībā esošos saņēmēju identificējošos datus. Vienā pārskatā var sniegt informāciju par vairākiem maksātājiem.

44.3 pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas noteikts šā likuma 2.panta otrās daļas 2., 3., 4., 7. un 8.punktā (turpmāk — šā panta subjekts), Valsts ieņēmumu dienests paziņo izpildei šādus šajā pantā noteiktajā kārtībā obligāti izpildāmus rīkojumus:

1) rīkojumu par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu;

2) rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu;

3) rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu;

4) rīkojumu par izpildāmo darbību vai tā naudas līdzekļu apmēra precizēšanu, kas noteikts ar šīs daļas 1., 2. un 3.punktā paredzēto rīkojumu, vai par iepriekš paziņotā rīkojuma atcelšanu.

(2) Šā panta subjektam tiesu izpildītāji paziņo izpildei šādus šajā pantā noteiktajā kārtībā obligāti izpildāmus rīkojumus:

1) rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu;

2) rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu;

3) rīkojumu par izpildāmo darbību vai tā naudas līdzekļu apmēra precizēšanu, kas noteikts ar šīs daļas 1. un 2.punktā paredzēto rīkojumu, vai par iepriekš paziņotā rīkojuma atcelšanu.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktā rīkojuma pieņemšanu izpildei un paziņojuma sniegšanu par rīkojuma izpildi (turpmāk – datu apmaiņu) šā panta subjekts veic vienā no šādiem datu apmaiņas veidiem:

1) elektroniski, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu savietotāju;

2) (zaudējis spēku ar 01.07.2019.; sk. Pārejas noteikumu 19. punktu);

3) (zaudējis spēku ar 01.07.2019.; sk. Pārejas noteikumu 19. punktu).

(4) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas noteikts šā likuma 2.panta otrās daļas 1.punktā, datu apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu un tiesu izpildītājiem veic Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Šā panta subjektam ir pienākums šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto rīkojumu, kas paziņots iepriekšējās darbdienas laikā, pieņemt izpildei ne vēlāk kā līdz kārtējās darbdienas beigām (plkst. 23.59). Šā panta subjekts nekavējoties aptur norēķinu operācijas pēc šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā rīkojuma pieņemšanas izpildei rīkojumā norādītajā apmērā. Šā panta subjekts nekavējoties apķīlā personas kontos esošos naudas līdzekļus pēc šā panta pirmās daļas 2.punktā un otrās daļas 1.punktā noteiktā rīkojuma pieņemšanas izpildei rīkojumā norādītās summas apmērā vai, ja naudas līdzekļu nepietiek, — tiklīdz tie ir saņemti personas kontos, līdz rīkojumā norādītās summas sasniegšanai.

(6) Šā panta subjekts, kas, izmantojot šā panta trešās daļas 1. un 2.punktā noteikto datu apmaiņas veidu, ir pieņēmis izpildei šā panta pirmās daļas 2.punktā un otrās daļas 1.punktā noteikto rīkojumu, triju darbdienu laikā pēc attiecīgā rīkojuma pieņemšanas izpildei paziņo rīkojuma devējam par rīkojuma izpildi, nosūtot paziņojumu par izpildi. Paziņojumā par izpildi norāda personas identifikācijas datus (par fizisko personu — vārdu, uzvārdu un personas kodu vai dzimšanas datumu; par juridisko personu — nosaukumu un reģistrācijas numuru), izpildītā rīkojuma numuru un apķīlātās summas apmēru.

(7) Šā panta subjektam ir pienākums nekavējoties pēc šā panta pirmās daļas 3.punktā un otrās daļas 2.punktā noteiktā rīkojuma pieņemšanas izpildei pārskaitīt rīkojuma devējam naudas līdzekļus uz rīkojumā norādīto kontu. Naudas līdzekļus pārskaita tādā apmērā, kas nav mazāks par paziņojumā par rīkojuma izpildi norādīto, izņemot gadījumu, kad rīkojumā par naudas līdzekļu pārskaitīšanu norādīts samazināts pārskaitāmo naudas līdzekļu apmērs. Ja pēc tam, kad naudas līdzekļi ir pārskaitīti šajā daļā noteiktajā apmērā, šā panta pirmās daļas 3.punktā un otrās daļas 2.punktā noteiktais rīkojums nav izpildīts pilnīgi, šā panta subjekts naudas līdzekļus apķīlā, tiklīdz tie ir saņemti personas kontos, un nekavējoties pārskaita tos uz rīkojumā norādīto kontu.

(8) Šā panta subjekts līdz šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto rīkojumu pilnīgai izpildei vai to atcelšanai klientam (tā pilnvarotai personai) nesniedz maksājumu pakalpojumus un nepilda citus uzdevumus, kas saistīti ar personas kontos esošo naudas līdzekļu pārskaitīšanu vai izsniegšanu no personas konta, izņemot šajā pantā noteikto naudas līdzekļu pārskaitīšanu.

(9) Saņēmis vairākus rīkojumus, šā panta subjekts tos pieņem izpildei un izpilda tādā secībā, kādā tie paziņoti. Rīkojums, kas nosūtīts, izmantojot šā panta trešās daļas 1.punktā noteikto datu apmaiņas veidu, uzskatāms par paziņotu brīdī, kad tas ievietots Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmu savietotājā, un ir pieņemams izpildei piešķirto unikālo numuru secībā. Šā panta pirmās daļas 4.punktā un otrās daļas 3.punktā noteiktais rīkojums pieņemams izpildei piešķirto unikālo numuru secībā un izpildāms tādā secībā, kāda tika noteikta sākotnējā (aizstājamā) rīkojuma izpildei.

(10) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šā panta subjekts, izpildot šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto rīkojumu, uzsāk un veic datu apmaiņu, izmantojot šā panta trešās daļas 1.punktā noteikto datu apmaiņas veidu.

44.4 pants. (1) Pakalpojuma izmantotājam Latvijā ir tiesības saņemt maksājumu pakalpojuma sniedzēja sniegtos maksājumu pakalpojumus latviešu valodā. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs (gan tāds, kas darbību Latvijā uzsāk, atverot filiāli, gan tāds, kas to uzsāk, neatverot filiāli) nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniegšanai sagatavotie dokumenti, izmantotās digitālā satura saskarnes, arī valodas izvēles iespēja tādos tehniskos risinājumos kā lietotne, tīmekļvietne, zvanu centrs vai klātienes apkalpošanas infrastruktūra, ir latviešu valodā vai, ja klients tam piekrīt un maksājumu pakalpojumu sniedzējs to var nodrošināt, dalībvalsts vai Eiropas Savienības kandidātvalsts oficiālajā valodā.

(2) Šajā likumā noteiktajos gadījumos, kad pakalpojuma izmantotājs vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs drīkst vienoties par izmantojamo valodu, attiecīgo izvēli izdara, ievērojot šā panta pirmās daļas noteikumus.

VI nodaļaMaksājumu pakalpojumu sniedzēju, elektroniskās naudas iestāžu un maksājumu sistēmu darbības uzraudzība un atbildība

45.pants. (1) Latvijas Bankai ir tiesības papildus noteikt vēl citas iestāžu darbību regulējošas prasības, lai mazinātu iestāžu darbības risku un aizsargātu elektroniskās naudas turētājus un maksājumu pakalpojumu izmantotājus.

(2) Latvijas Banka savā tīmekļvietnē publicē informāciju par Patērētāju tiesību aizsardzības centra izveidotu tīmekļvietni, kurā patērētājiem iespējams salīdzināt maksājumu pakalpojumu sniedzēju noteikto maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu kontu.

46.pants. (1) Maksājumu iestāde, kas ir komercsabiedrība, gada pārskatā un konsolidētajā gada pārskatā informāciju par maksājumu pakalpojumiem, kas minēti šā likuma 1.panta 1.punktā, un par citu darbību, ko tā veikusi atbilstoši šā likuma 36.panta pirmajai daļai, atspoguļo finanšu pārskata un konsolidētā finanšu pārskata posteņos.

(11) Elektroniskās naudas iestāde gada pārskatā un konsolidētajā gada pārskatā informāciju par darbību, kas saistīta ar elektroniskās naudas pakalpojumu sniegšanu, un citu darbību, ko tā veikusi atbilstoši šā likuma 36.1 panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktam, atspoguļo atsevišķos finanšu pārskata un konsolidētā finanšu pārskata posteņos.

(12) Papildus šā panta 1.1 daļas noteikumiem elektroniskās naudas iestāde, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, gada pārskatā un konsolidētajā gada pārskatā informāciju par darbību, ko tā veikusi atbilstoši šā likuma 36.1 panta pirmās daļas 1. punktam, atspoguļo atsevišķos finanšu pārskata un konsolidētā finanšu pārskata posteņos.

(2) Maksājumu iestāde, kas ir komercsabiedrība un elektroniskās naudas iestāde, kas veic maksājumu pakalpojumus, gada pārskata un konsolidētā gada pārskata pielikumā uzrāda pārskata gadā veikto maksājumu kopsummu. Iestādes pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu.

(21) Elektroniskās naudas iestāde gada pārskata un konsolidētā gada pārskata pielikumā norāda apgrozībā esošās elektroniskās naudas apmēru pārskata gada 31.decembrī un pārskata gadā atpirktās elektroniskās naudas apmēru. Elektroniskās naudas iestādes pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu.

(3) Maksājumu iestāde, kas ir fiziskā persona, līdz kārtējā kalendārā gada 1.aprīlim iesniedz Latvijas Bankai informāciju par iepriekšējā kalendārajā gadā veikto maksājumu kopsummu.

46.1 pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ar maksājumu kontu saistītus pakalpojumus, reizi gadā iesniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centram aktuālo informāciju par šā likuma 60.1 panta otrajā daļā minēto pakalpojumu maksu. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzēja iepriekš sniegtajā informācijā ir veiktas izmaiņas, maksājumu pakalpojumu sniedzējs par tām paziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram šā panta otrajā daļā minētajos noteikumos paredzētajā termiņā.

(2) Ministru kabinets nosaka Patērētāju tiesību aizsardzības centram saskaņā ar šā panta pirmo daļu sniedzamās informācijas apjomu, saturu, iesniegšanas kārtību, termiņus un formu.

47.pants. Iestādes pienākums ir informēt Latvijas Banku par visiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt iestādes turpmāko darbību.

48.pants. (1) Uzraudzības funkciju veikšanai Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai iestāde sagatavo pārskatus par tās darbību saskaņā ar Latvijas Bankas izdotajiem noteikumiem par šo pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.

(2) Latvijas Banka izdod noteikumus, kas nosaka prasības iestādes iekšējās kontroles sistēmas izveidei un darbībai, lai nodrošinātu iestāžu darbības risku pārvaldīšanu un aizsargātu maksājumu pakalpojumu izmantotāju un elektroniskās naudas turētāju likumīgās intereses.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības noteikt iestāžu un maksājumu sistēmas darbību regulējošas prasības, kas izriet no Eiropas Banku iestādes pieņemtajiem lēmumiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas jomā, ņemot vērā Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas pārrobežu darbības raksturu, lai nodrošinātu dalībvalstīs vienotu un efektīvu uzraudzības praksi.

49.pants. (1) Lai pārbaudītu iestāžu un maksājumu sistēmu darbības atbilstību šā likuma prasībām, kā arī Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu prasībām, Latvijas Bankai ir tiesības:

1) pieprasīt, lai iestāde vai institūcija, vai persona, kas ir atbildīga par maksājumu sistēmas darbību, sniedz uzraudzībai nepieciešamo informāciju;

2) veikt pārbaudes iestādē vai institūcijā, vai pie personas, kas ir atbildīga par maksājumu sistēmas darbību, un pārbaudīt attiecīgās sistēmas darbību.

(2) Lai pārbaudītu citā dalībvalstī licencētu iestāžu atvērto filiāļu un izmantoto pārstāvju, kas uzsākuši darbību Latvijā šā likuma 31. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, darbības atbilstību šā likuma V, VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV, XIV1 un XV nodaļas prasībām, Latvijas Bankai ir tiesības:

1) pieprasīt, lai filiāle, pārstāvis vai pārstāvju centrālais kontaktpunkts sniedz uzraudzībai nepieciešamo informāciju;

2) veikt pārbaudes filiālē vai pārstāvja atrašanās vietā.

49.1 pants. (1) Citā dalībvalstī licencētas iestādes filiāle vai pārstāvis, kas Latvijā uzsācis darbību šā likuma 31. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, vismaz reizi gadā sniedz Latvijas Bankai pārskatu par sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem, kā arī elektroniskās naudas iestādes filiāle vai pārstāvis sniedz informāciju par emitēto, izplatīto un atpirkto elektronisko naudu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā pārskata iesniegšanas kārtību un saturu nosaka Eiropas Savienības tieši piemērojamie tiesību akti par ziņošanu iesaistīto dalībvalstu iestāžu uzraudzības institūcijām.

(3) Latvijas Bankai, ievērojot Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu prasības par centrālā kontaktpunkta noteikšanas kritērijiem, ir tiesības pieprasīt, lai citā dalībvalstī licencēta iestāde, kura Latvijā ar pārstāvju starpniecību ir uzsākusi maksājumu pakalpojumu sniegšanu šā likuma 31. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, nosaka centrālo kontaktpunktu, lai nodrošinātu darbības atbilstību šā likuma 49. panta otrajā daļā minētajām prasībām.

50.pants. (1) Citas dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūcijai ir tiesības veikt pārbaudes Latvijā reģistrētajās attiecīgās dalībvalsts iestāžu filiālēs un pie iestāžu pārstāvjiem vai pilnvarot tam Latvijas Banku.

(2) Pirms pārbaudes uzsākšanas citas dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūcija laikus rakstveidā informē par to Latvijas Banku. Latvijas Bankas pārstāvim ir tiesības piedalīties pārbaudē. Citas dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūcija iesniedz Latvijas Bankai ziņojuma par veiktās pārbaudes rezultātiem kopiju.