Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums

50.1 pants. (1) Latvijas Banka ir atbildīga par sadarbību ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām un Eiropas Banku iestādi, lai nodrošinātu tūlītēju apmaiņu ar informāciju par Latvijā licencēto un reģistrēto maksājumu pakalpojumu sniedzēju darbību.

(2) Latvijas Banka, pamatojoties uz motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu uzraudzības institūcijām vai Eiropas Banku iestādei informāciju par Latvijā licencētajiem un reģistrētajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz šajā likumā minētos pakalpojumus, ja šāda informācija nepieciešama uzraudzības institūciju pienākumu veikšanai. Latvijas Bankai ir tiesības norādīt, ka minēto informāciju drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar Latvijas Bankas rakstveida piekrišanu.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības atteikt citas dalībvalsts uzraudzības institūcijai sadarbību pārbaužu vai citu uzraudzības darbību veikšanā vai šā panta otrajā daļā noteiktās informācijas apmaiņā, ja:

1) šāda pārbaude uz vietas, cita uzraudzības darbība vai informācijas apmaiņa var nelabvēlīgi ietekmēt Latvijas valsts suverenitāti, drošību vai sabiedrisko kārtību;

2) Latvijā par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau ir uzsākts tiesvedības process;

3) par to pašu pārkāpumu un attiecībā uz tām pašām personām jau ir stājies spēkā tiesas spriedums.

(4) Latvijas Banka attiecīgi informē sadarbības pieprasījumu iesniegušo dalībvalsts uzraudzības institūciju par atteikumu un tā iemesliem.

51.pants. (1) Ja Latvijas Banka konstatē, ka citā dalībvalstī licencētas iestādes filiāle vai pārstāvis, kas darbojas Latvijā, vai citā dalībvalstī licencēta iestāde, kas sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot tajā filiāli vai neizmantojot pārstāvi, veic darbības, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, tā nekavējoties pieprasa, lai attiecīgā filiāle vai pārstāvis vai iestāde izbeidz šādas darbības.

(2) Ja citā dalībvalstī licencētas iestādes filiāle vai pārstāvis, kas darbojas Latvijā, vai citā dalībvalstī licencēta iestāde, kas sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot tajā filiāli vai neizmantojot pārstāvi, neizbeidz darbības, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, Latvijas Banka nekavējoties par to informē attiecīgās dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūciju, kuras pienākums ir rīkoties tā, lai pārkāpumi tiktu novērsti. Citas dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūcija informē Latvijas Banku par veiktajiem pasākumiem.

(21) Ja Latvijas Banka no citas dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūcijas ir saņēmusi informāciju par to, ka Latvijā licencētas iestādes filiāle vai pārstāvis, kas darbojas citā dalībvalstī, vai licencēta iestāde, kas sniedz finanšu pakalpojumus citā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli vai neizmantojot pārstāvi, veic darbības, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, Latvijas Banka nekavējoties pēc informācijas izvērtēšanas veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā iestāde novērš konstatēto neatbilstību normatīvajiem aktiem. Latvijas Banka informē attiecīgo citas dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūciju par veiktajiem pasākumiem.

(3) Ja citā dalībvalstī licencētas iestādes filiāle vai pārstāvis, kas darbojas Latvijā, vai citā dalībvalstī licencēta iestāde, kas sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot tajā filiāli, turpina veikt darbības, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem un tādējādi rada situāciju, kad nepieciešama tūlītēja rīcība, lai novērstu nopietnu apdraudējumu maksājumu pakalpojumu izmantotāju un elektroniskās naudas turētāju kopīgajām interesēm Latvijā, Latvijas Banka par to informē attiecīgās dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūciju un papildus šā panta otrajā daļā minētajam veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu. Veicot nepieciešamos pasākumus, Latvijas Banka nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret Latvijas un citas dalībvalsts iestādes maksājumu pakalpojumu izmantotājiem un elektroniskās naudas turētājiem. Latvijas Banka nekavējoties informē citas dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūciju, Eiropas Komisiju un Eiropas Banku iestādi par veiktajiem pasākumiem un to pamatojumu.

(31) Kad konstatētais apdraudējums ir novērsts, Latvijas Banka atceļ noteiktos pasākumus, par to informējot attiecīgo iestādi un tās filiāli vai pārstāvi.

(4) Šā panta pirmās, otrās, 2.1, trešās un 3.1 daļas prasības neliedz Latvijas Bankai veikt darbības, lai novērstu pārkāpumus, kas ir pretrunā ar sabiedrības intereses aizsargājošiem normatīvajiem aktiem, un piemērotu sodus par šiem pārkāpumiem.

(5) Latvijas Bankas administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa triju tiesnešu sastāvā lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

52. pants. (1) Informācija par iestādi un dalībvalstī licencētas iestādes filiāli vai pārstāvi, kas uzsācis darbību Latvijā šā likuma 31. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, un to klientiem, iestādes, dalībvalstī licencētas iestādes filiāles vai pārstāvja darbību un to klientu darījumiem, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai par kuras izpaušanu lēmumu nav pieņēmusi Latvijas Banka, šajā pantā noteiktajā kārtībā no dalībvalstu, ārvalstu kompetentajām institūcijām un personām, kā arī no institucionālajām vienībām saņemtā informācija un iestādes un dalībvalstī licencētas iestādes filiāles vai pārstāvja uzraudzības vajadzībām pārbaudēs iegūtā informācija, kā arī Latvijas Bankas rīcībā esošā ar finanšu tirgus dalībnieku un maksājumu sistēmu darbību saistītā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju un ir izpaužama trešajām personām tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu iestādi, dalībvalstī licencētas iestādes filiāli vai pārstāvi, vai to klientu. Šādai informācijai par iestādi, dalībvalstī licencētas iestādes filiāli vai pārstāvi un to klientu, kā arī iestādes, dalībvalstī licencētas iestādes filiāles vai pārstāvja darbību un to klientu darījumiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss arī tad, ja iestādei, dalībvalstī licencētai iestādei vai pārstāvim, vai to klientam ierosināts maksātnespējas process vai uzsākta likvidācija vai iestāde, dalībvalstī licencēta iestāde vai pārstāvis, vai to klients (juridiskā persona) ir likvidēts.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neaizliedz Latvijas Bankai atbilstoši tās kompetencei sniegt ierobežotas pieejamības informāciju citu dalībvalstu finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu.

(3) Latvijas Banka ir tiesīga saskaņā ar šā panta pirmo un trīspadsmito daļu saņemto informāciju izmantot vienīgi uzraudzības funkciju veikšanai:

1) lai pārliecinātos par iestāžu darbības atļaujas saņemšanu un darbību regulējošu normatīvo aktu ievērošanu;

2) lai piemērotu šajā likumā noteiktos uzraudzības pasākumus un sankcijas;

3) tiesvedībā, kurā tiek pārsūdzēti Latvijas Bankas izdotie administratīvie akti vai tās faktiskā rīcība.

(4) Aizliegums izpaust ierobežotas pieejamības informāciju par attiecīgo komersantu, saglabājot ierobežotas pieejamības informācijas statusu, neattiecas uz informāciju:

1) kuru izmanto tiesvedībā civillietā, ja ir pasludināts iestādes maksātnespējas process vai uzsākta tās likvidācija un šī informācija nav par trešajām personām, kuras iesaistītas darbībās iestādes finansiālā stāvokļa uzlabošanai;

2) kuru Latvijas Banka sniegusi tiesai vai procesa virzītājam krimināllietā, pamatojoties uz attiecīgu pieprasījumu;

3) par Latvijas Bankas konstatētu iespējamu noziedzīgu nodarījumu iestādes, dalībvalstī licencētas iestādes filiāles vai pārstāvja, vai maksājumu sistēmas darbībā, par kuru tā informē tiesībaizsardzības iestādes.

(5) Šā panta pirmās un trešās daļas noteikumi, saglabājot ierobežotas pieejamības informācijas statusu, neaizliedz Latvijas Bankai atbilstoši tās kompetencei sniegt ierobežotas pieejamības informāciju:

1) citas dalībvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām, Eiropas Centrālajai bankai un Eiropas Banku iestādei;

2) dalībvalstu centrālajām bankām un citām institūcijām, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzību, ja šāda informācija tām nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai;

3) institūcijām vai personām, kas ir atbildīgas par iestāžu maksājumu pakalpojumu pārtraukšanu, maksātnespēju, likvidāciju un citu dalībvalstu normatīvajos aktos noteiktām līdzīgām procedūrām, kā arī šo institūciju vai personu uzraudzības institūcijām;

4) institūcijām vai personām, kas veic likumā noteiktās iekšējās pārbaudes un revīzijas iestādēs, kā arī šo institūciju vai personu uzraudzības institūcijām;

5) institūcijām vai personām, kuras ir atbildīgas par normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu komercdarbības jomā Latvijā.

(6) Šā panta piektajā daļā noteiktās institūcijas un personas attiecībā uz informāciju, kas saņemta no Latvijas Bankas un dalībvalstu finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām, ievēro šādas prasības:

1) saņemto informāciju izmanto tikai to kompetencē esošo pienākumu veikšanai;

2) šā panta piektajā daļā noteiktajām institūcijām un personām, tai skaitā to darbiniekiem, pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam, kad izbeigtas darba un cita veida līgumattiecības ar šā panta piektajā daļā minētajām institūcijām vai personām, ir aizliegts publiski vai citādā veidā izpaust ar iestāžu vai maksājumu sistēmu darbību saistītu informāciju, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi. Šajā daļā minētās institūcijas vai personas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgas par ierobežotas pieejamības informācijas nelikumīgu izpaušanu un par zaudējumiem, kas trešajām personām radušies šajā daļā minēto institūciju vai personu prettiesiskas rīcības dēļ;

3) saņemto informāciju šā panta piektajā daļā minētās institūcijas vai personas ir tiesīgas izpaust vienīgi ar to personu iepriekšēju rakstveida piekrišanu, kuras tām attiecīgo informāciju sniegušas, un vienīgi tam mērķim, kādam tā dota.

(7) Pirms šā panta piektās daļas 3., 4. un 5. punktā minētajām institūcijām vai personām tiek nosūtīta informācija, informācijas pieprasītājs paziņo šīs informācijas sniedzējiem to personu vārdu un uzvārdu, kurām informācija sūtāma, un šo personu pienākumus, kā arī sniedz apliecinājumu, ka informācijas apmaiņa nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas ar konkrētās informācijas apstrādi saistīta uzdevuma izpildē, un ka minētajām personām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības atbilstoši šā panta sestās daļas prasībām.

(8) Informācija, kas saņemta atbilstoši šā panta pirmajai vai trīspadsmitajai daļai vai iegūta, veicot pārbaudes, tiek sniegta citām valsts pārvaldes iestādēm, kas ir atbildīgas par normatīvo aktu ievērošanu finanšu tirgus dalībnieku un iestāžu uzraudzības jomā, ja citas valsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcija, no kuras attiecīgā informācija saņemta vai kuras valstī veikta pārbaude, ir devusi piekrišanu šīs informācijas izpaušanai.

(9) Šā panta nosacījumi neaizliedz Latvijas Bankai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju šā panta trīspadsmitajā daļā noteiktajā kārtībā šādām starptautiskajām institūcijām:

1) Starptautiskajam Valūtas fondam un Pasaules Bankai — finanšu sektora novērtēšanas programmai paredzētajiem izvērtējumiem;

2) Starptautisko norēķinu bankai — kvantitatīvās ietekmes pētījumiem;

3) Finanšu stabilitātes padomei — tās funkciju izpildei.

(10) Latvijas Banka šā panta devītajā daļā minētajām starptautiskajām institūcijām ierobežotas pieejamības informāciju sniedz, ja ir saņemts motivēts pieprasījums un ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) pieprasījums ir pienācīgi pamatots, ņemot vērā konkrētos uzdevumus, ko pieprasītāja institūcija veic saskaņā ar tās darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

2) pieprasījums ir pietiekami precīzs attiecībā uz pieprasītās informācijas saturu un apjomu un tās izpaušanas līdzekļiem;

3) ir sniegts apliecinājums, ka pieprasītā informācija ir nepieciešama konkrētu pieprasītājas institūcijas uzdevumu izpildei un tā nepārsniedz šai institūcijai tās darbību regulējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju apjomu;

4) ir sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas attiecīgā uzdevuma izpildē, un ka tām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības.

(11) Šā panta devītajā daļā minētās starptautiskās institūcijas ar ierobežotas pieejamības informāciju var iepazīties tikai klātienē Latvijas Bankas telpās.

(12) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt no iestādes informāciju, pamatojoties uz citas dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūcijas pieprasījumu vai tādas iestāžu uzraudzības institūcijas pieprasījumu, ar kuru noslēgts informācijas apmaiņas līgums. Šo informāciju citas valsts iestāžu uzraudzības institūcija ir tiesīga izpaust vienīgi ar Latvijas Bankas rakstveida piekrišanu, un šo informāciju drīkst izmantot tikai mērķim, kādam tā pieprasīta.

(13) Latvijas Banka ir tiesīga slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar ārvalsts maksājumu un elektroniskās naudas iestāžu uzraudzības institūcijām vai attiecīgās ārvalsts institūcijām, kuru funkcijas ir pielīdzināmas šā panta piektajā daļā minēto institūciju funkcijām, ja šīs ārvalsts normatīvie akti paredz Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajai atbildībai līdzvērtīgu atbildību par ierobežotas pieejamības informācijas neatļautu izpaušanu un ir ievērotas Latvijā spēkā esošās prasības personas datu aizsardzības jomā. Šāda informācija izmantojama vienīgi finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai vai attiecīgajām institūcijām likumā noteikto funkciju veikšanai. Saņemto informāciju attiecīgās ārvalsts institūcijas ir tiesīgas izpaust vienīgi ar Latvijas Bankas rakstveida piekrišanu un vienīgi nolūkam, kādam šī piekrišana dota.

53.pants. (Izslēgts no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Sk. Pārejas noteikumu 41. punktu)

54.pants. (Izslēgts ar 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

55.pants. (Izslēgts ar 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

55.1 pants. (Izslēgts ar 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

56. pants. (1) Ja Latvijas Banka konstatē, ka maksājumu sistēma, maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai elektroniskās naudas iestāde neievēro šā likuma prasības, Latvijas Bankas izdotos noteikumus vai Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvos aktus maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas jomā, tā, pieņemot lēmumu, ir tiesīga īstenot un piemērot:

1) šādus uzraudzības pasākumus:

2) šādas sankcijas:

(2) Par normatīvo aktu pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā Latvijas Banka piemēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktās sankcijas.

(21) Ja Latvijas Banka konstatē, ka maksājumu pakalpojumu izmantotājs vai elektroniskās naudas turētājs, kurš nav uzskatāms par patērētāju, neievēro Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas jomā noteiktās prasības, tā ir tiesīga maksājumu pakalpojumu izmantotājam vai elektroniskās naudas turētājam, kurš nav uzskatāms par patērētāju, izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 142 300 euro.

(22) Ja Latvijas Banka konstatē, ka maksājumu sistēmas darbība vai elektroniskās naudas emisija tiek veikta vai maksājumu pakalpojumi tiek sniegti bez attiecīgas licences saņemšanas vai reģistrācijas, Latvijas Banka ir tiesīga par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 142 300 euro.

(23) Ja Latvijas Banka konstatē, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kuri piedāvā tūlītējus kredīta pārvedumus, nepilda Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta regulas Nr. 260/2012, ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza regulu (EK) Nr. 924/2009 5.d pantā noteikto pienākumu pārbaudīt, vai kādam no to maksājumu pakalpojumu izmantotājiem piemēro mērķtiecīgus finansiālus ierobežojošus pasākumus, tā ir tiesīga piemērot šādas sankcijas:

1) uzlikt juridiskajai personai soda naudu līdz 10 procentiem no kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar minētās juridiskās personas pēdējo pieejamo revidēto gada pārskatu. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir mātes sabiedrības meitas sabiedrība, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai atbilstoša veida ienākumi saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts attiecīgajiem normatīvajiem aktiem grāmatvedības jomā un pēdējiem pieejamiem konsolidētajiem pārskatiem, kurus apstiprinājusi galvenā mātes sabiedrības vadības struktūra;

2) uzlikt fiziskajai personai soda naudu līdz 5 000 000 euro.

(24) Saskaņā ar šo pantu uzlikto soda naudu ieskaita valsts pamatbudžetā.

(3) Ja Latvijas Banka, pamatojoties uz šā panta pirmās, otrās, 2.1 un 2.2 daļas noteikumiem, ir izdevusi administratīvo aktu, izņemot lēmumu par soda naudas uzlikšanu, šā akta pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(4) Latvijas Banka informāciju par personai saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu piemērotajām sankcijām un uzraudzības pasākumiem ievieto savā tīmekļvietnē, norādot ziņas par personu un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī par Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšanu, pieņemto nolēmumu un tā pārsūdzēšanu.

(5) Latvijas Banka šā panta ceturtajā daļā minēto informāciju var publiskot, neidentificējot personu, ja pēc iepriekšēja izvērtējuma veikšanas konstatē, ka attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

(6) Ja paredzams, ka šā panta piektajā daļā minētie apstākļi saprātīgā laika posmā var beigties, šā panta ceturtajā daļā minētās informācijas publiskošanu var atlikt uz šādu laika posmu.

(7) Šajā pantā noteiktajā kārtībā Latvijas Bankas tīmekļvietnē ievietotā informācija ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas.

VI1 nodaļaIestādes dalība maksājumu sistēmās un piekļuve kredītiestādes sniegtajiem maksājumu konta pakalpojumiem

56.1 pants. Reģistrētiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem — juridiskajām personām — Latvijā funkcionējošās maksājumu sistēmas nodrošina objektīvus, samērīgus un nediskriminējošus piekļuves (dalības) nosacījumus. Maksājumu sistēmām nav tiesību ierobežot piekļuvi sistēmai (dalību sistēmā) vairāk, nekā tas pamatoti ir nepieciešams, lai aizsargātu sistēmu pret norēķina, operacionālajiem un komercdarbības riskiem vai nodrošinātu sistēmas operacionālo vai finansiālo stabilitāti.

56.2 pants. (1) Latvijā funkcionējošajām maksājumu sistēmām nav atļauts noteikt maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, maksājumu pakalpojumu izmantotājiem vai citām maksājumu sistēmām nevienu no šādiem nosacījumiem:

1) ierobežojošus nosacījumus attiecībā uz faktisku dalību citās maksājumu sistēmās;

2) nosacījumu, kas savstarpēji diskriminē licenci saņēmušos maksājumu pakalpojumu sniedzējus vai reģistrētus maksājumu pakalpojumu sniedzējus attiecībā uz to tiesībām un pienākumiem;

3) nosacījumu, kas ietver ierobežojumu, kura pamatā ir iestādes statuss.

(2) Šā panta pirmo daļu un šā likuma 56.1 panta noteikumus nepiemēro maksājumu sistēmām, kas aptver tikai tādus maksājumu pakalpojumu sniedzējus, kuri ietilpst vienā komercsabiedrību grupā.

(3) Ja likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" noteiktās maksājumu sistēmas noteikumi to paredz un sistēmas dalībnieks nodrošina iespēju maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas nav sistēmas dalībnieks, veikt pārskaitījumus caur sistēmu, dalībniekam ir pienākums šādu iespēju nodrošināt arī citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam objektīvā, samērīgā un nediskriminējošā veidā atbilstoši šā likuma 56.1 pantam.

(4) Ja šā panta trešajā daļā minētās sistēmas dalībnieks iestādei liedz veikt pārskaitījumus caur attiecīgo sistēmu, tas pamato iestādei savu atteikumu.

56.3 pants. (1) Dalībvalstī licencētai iestādei, kas ir dalībnieks maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmā likuma "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" 1. panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē vai vēlas par tādu kļūt, ir nepieciešami šādi dokumenti:

1) tādu pasākumu apraksts, kas veikti, lai aizsargātu maksājumu pakalpojumu izmantotāju naudu;

2) apraksts par pārvaldības pasākumiem un iekšējās kontroles mehānismiem attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem vai elektroniskās naudas pakalpojumiem, ko tā plāno sniegt vai sniedz, tostarp par administratīvajām, risku pārvaldības un grāmatvedības procedūrām, un apraksts par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu izmantošanas kārtību atbilstoši Regulas Nr. 2022/2554 6. un 7. panta prasībām;

3) aktuāls likvidācijas plāns, kas atbilst iestādes lielumam un biznesa modelim un ietver risku mazināšanas pasākumus, kurus iestāde paredzējusi veikt, ja tās maksājumu pakalpojumi tiek izbeigti, lai nodrošinātu nepabeigto maksājumu izpildi un spēkā esošo līgumu izbeigšanu.

(2) Lai izpildītu šā panta pirmās daļas 1. punkta prasības, iestāde veic šādus pasākumus:

1) ja tā maksājumu pakalpojumu izmantotāju naudu aizsargā, noguldot to atsevišķā kontā kredītiestādē vai ieguldot drošos, likvīdos, zema riska aktīvos, tā:

2) ja tā maksājumu pakalpojumu izmantotāju naudu aizsargā ar apdrošinātāja vai kredītiestādes izsniegtu galvojuma apdrošināšanas polisi vai citu garantiju, tā:

(3) Šā panta pirmās daļas 2. punktā minētie pārvaldības un iekšējās kontroles mehānismi ietver:

1) iestādes risku identificēšanas pasākumus un identificēto risku novērtēšanas un novēršanas pasākumus;

2) procedūras periodisko un pastāvīgo kontroļu veikšanai, norādot to biežumu un atvēlētos cilvēkresursus;

3) grāmatvedības procedūras, ar kurām iestāde reģistrē un paziņo savu finanšu informāciju;

4) tās personas vai to personu identitāti, kas ir atbildīgas par iekšējās kontroles funkcijām, tostarp par periodisko, pastāvīgo un atbilstības kontroli;

5) informāciju par revidentu, kas nav zvērināts revidents Revīzijas pakalpojumu likuma izpratnē;

6) informāciju par vadības struktūru un citas pārraudzības struktūras vai komitejas sastāvu, ja tādas ir;

7) informāciju par to, kā tiek uzraudzītas un kontrolētas ārpakalpojumu sniedzējiem uzticētās funkcijas, lai izvairītos no iestādes iekšējās kontroles kvalitātes pasliktināšanās;

8) informāciju par to, kā iestādes iekšējās kontroles ietvaros tiek veikta pārstāvju un filiāļu uzraudzība un kontrole;

9) ja iestāde ir citas dalībvalsts regulētas komercsabiedrības meitas sabiedrība, — grupas pārvaldības aprakstu.

56.4 pants. Latvijā licencēta iestāde, kas vēlas kļūt par dalībnieku maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmā likuma "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" 1. panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē, iesniedz sistēmas operatoram apliecinājumu par tās atbilstību šā likuma 56.3 pantā minētajām prasībām.

56.5 pants. (1) Kredītiestādei ir pienākums nodrošināt iestādēm un valūtu tirdzniecības sabiedrībām objektīvu, samērīgu un nediskriminējošu piekļuvi kredītiestādes sniegtajiem maksājumu konta pakalpojumiem. Šāda piekļuve ir pietiekami plaša, lai iestāde un valūtu tirdzniecības sabiedrība spētu efektīvi un netraucēti sniegt maksājumu pakalpojumus, elektroniskās naudas pakalpojumus un valūtu tirdzniecības pakalpojumus.

(2) Kredītiestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā ziņo Latvijas Bankai par katru šā panta pirmajā daļā minētās piekļuves atteikumu, klāt pievienojot attiecīgu pamatojumu. Kredītiestāde šādu ziņojumu Latvijas Bankai nosūta elektroniskā veidā.

VII nodaļaMaksājumu pakalpojumu sniegšanas, elektroniskās naudas turēšanas un elektroniskās naudas atpirkšanas nosacījumi un informēšanas prasības

57.pants. (Izslēgts ar 02.03.2017. likumu, kas stājas spēkā 28.03.2017.)

58.pants. (1) Maksājumus veic valūtā, par kuru maksājuma pakalpojuma sniedzējs un pakalpojuma izmantotājs vienojušies.

(2) Ja pirms maksājuma uzsākšanas preču pārdošanas vai pakalpojuma sniegšanas vietā pārdevējs maksātājam piedāvā veikt valūtas konvertēšanu vai ja valūtas konvertēšanu piedāvā veikt maksājuma saņēmējs, tai personai, kura piedāvā maksātājam šo valūtas konvertēšanas pakalpojumu, ir pienākums informēt maksātāju par maksu, kā arī maksājuma summas konvertēšanai izmantojamo valūtas kursu.

58.1 pants. (1) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs piedāvā atvērt maksājumu kontu kā daļu no komplekta kopā ar citu pakalpojumu, kas nav saistīts ar maksājumu kontu, tas informē patērētāju par to, kāda ir atsevišķā katra komplektā iekļautā pakalpojuma maksa. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs informē patērētāju par to, vai maksājumu kontu ir iespējams atvērt arī atsevišķi.

(2) Ja viens vai vairāki pakalpojumi tiek piedāvāti kā ar maksājumu kontu saistītu pakalpojumu komplekta sastāvdaļas, maksājumu pakalpojumu sniedzējs informācijā par piemērojamo maksu norāda maksu par visu komplektu, kā arī atsevišķo maksu par katru tajā ietilpstošo pakalpojumu.

(3) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs bez maksas sniedz šajā pantā paredzēto informāciju tā klientu apkalpošanas telpās vai tīmekļvietnē, kā arī — pēc pieprasījuma — papīra formā vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju.

59.pants. (1) Ja maksājuma saņēmējs piedāvā atlaidi par noteikta maksājuma instrumenta izmantošanu, tas informē par to maksātāju pirms maksājuma uzsākšanas.

(2) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai cita maksājumā iesaistītā persona pieprasa maksu par noteikta maksājuma instrumenta izmantošanu, tā pirms maksājuma uzsākšanas informē par to maksājuma pakalpojuma izmantotāju, ja vien maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav sniedzis šo informāciju atbilstoši šā likuma 63. panta prasībām. Maksātājam nav pienākuma maksāt šajā daļā minēto maksu, ja pirms maksājuma uzsākšanas tas par šo maksu netika informēts.

(3) Elektroniskās naudas emitentam ir aizliegts piešķirt elektroniskās naudas turētājam procentus vai citu finansiālu labumu par darbību kopumu, kas saistīts ar elektroniskās naudas turēšanu noteiktā laika posmā.

59.1 pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai Eiropas Komisijas izstrādātā informatīvā brošūra par patērētāju tiesībām maksājumu pakalpojumu jomā patērētājam būtu viegli pieejama to attiecīgajās tīmekļvietnēs, ja tādas ir, un papīra formā to filiālēs, pie to pārstāvjiem un ārpakalpojumu sniedzējiem, ja tādi ir.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs informatīvajā brošūrā esošo informāciju patērētājam nodrošina bez maksas.

(3) Attiecībā uz personām ar invaliditāti šā panta noteikumus piemēro, izmantojot attiecīgus alternatīvus līdzekļus, kas nodrošinātu to, ka brošūrā iekļautā informācija ir pieejama šīm personām saprotamā veidā.

60.pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs šā likuma VII, VIII un IX nodaļā noteikto informāciju maksājuma pakalpojuma izmantotājam sniedz bez maksas.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, vienojoties ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju, var iekasēt maksu, ja pēc pakalpojuma izmantotāja pieprasījuma:

1) informācija tiek sniegta biežāk, nekā to nosaka standartlīgums;

2) informācija tiek sniegta citiem, nevis standartlīgumā noteiktajiem saziņas līdzekļiem;

3) tiek sniegta ne tikai standartlīgumā noteiktā informācija, bet arī papildu informācija.

(3) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nosaka maksu par informācijas sniegšanu saskaņā ar šā panta otro daļu, šo maksu nosaka pamatotu un atbilstošu maksājumu pakalpojumu sniedzēja faktiskajām izmaksām.

60.1 pants. (1) Latvijas Banka izdod noteikumus, kas nosaka Latvijas Republikas teritorijā patērētāju plaši izmantoto ar maksājumu kontu saistīto pakalpojumu (turpmāk — patērētāju biežāk izmantojamie pakalpojumi) standartizēto terminu sarakstu un terminu definīcijas (turpmāk — standartizēto terminu saraksts). Latvijas Banka reizi četros gados novērtē un, ja nepieciešams, aktualizē standartizēto terminu sarakstu.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz patērētājam informāciju par maksu, ko tas piemēro patērētāju biežāk izmantojamiem pakalpojumiem (turpmāk — pakalpojumu cenrādis). Latvijas Banka nosaka minimālās prasības attiecībā uz pakalpojumu cenrāža saturu un formu.

(3) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs var papildināt pakalpojumu cenrādi un standartizēto terminu sarakstu ar informāciju par citiem tā piedāvātajiem ar maksājumu kontu saistītiem pakalpojumiem. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs tā klientu apkalpošanas telpās vai tīmekļvietnē nodrošina patērētājam brīvu pieeju minētajiem dokumentiem. Patērētājam ir tiesības pēc pieprasījuma saņemt minētos dokumentus papīra formā vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju.

(4) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs laikus pirms standartlīguma par maksājumu kontu noslēgšanas nodrošina patērētāju ar šā panta trešajā daļā minēto informāciju valsts valodā vai citā valodā, par kuru puses ir vienojušās.

(5) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētos pienākumus var izpildīt, arī sniedzot patērētājam cenrādi kopā ar standartlīguma projektu, ja netiek pārkāptas atbilstoši šā panta otrajai daļai noteiktās Latvijas Bankas prasības.

60.2 pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs vismaz reizi gadā, izmantojot saziņas līdzekli (veidu), par kuru puses ir vienojušās, bez maksas saskaņā ar šā panta otro daļu sniedz patērētājam pārskatu par tiem pakalpojumiem piemēroto maksu, kuri ir saistīti ar maksājumu kontu.

(2) Latvijas Banka nosaka minimālās prasības attiecībā uz pārskata par pakalpojumiem piemēroto maksu (turpmāk — pakalpojumu maksas pārskats) saturu, formu un sniegšanas veidu. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs sniegt pakalpojumu maksas pārskatu kopā ar citu patērētājam sniedzamo informāciju par pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu kontu, ja netiek pārkāptas atbilstoši šai daļai noteiktās Latvijas Bankas prasības.

60.3 pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs patērētājam paredzētajā līgumā un jebkādas citas informācijas sniegšanā izmanto standartizētos terminus, ko Latvijas Banka noteikusi saskaņā ar šā likuma 60.1 panta pirmo daļu.

(2) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzēja izmantotais zīmolvārds, kas apzīmē sniegto pakalpojumu, ir nepārprotami sasaistāms ar attiecīgu standartizētajā terminu sarakstā ietvertu pakalpojumu, to var izmantot patērētājam paredzētajā līgumā un jebkādas citas informācijas sniegšanā.

(3) Pakalpojumu cenrādī un pakalpojumu maksas pārskatā maksājumu pakalpojumu sniedzējs var papildus standartizētajiem terminiem izmantot zīmolvārdus kā attiecīgo pakalpojumu papildu apzīmējumus.

61.pants. (1) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējam rodas strīds ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju, maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums pierādīt, ka tas ievērojis šā likuma VII, VIII un IX nodaļā noteiktās informēšanas prasības.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs tā rīcībā esošās neizpaužamās ziņas sniedz valsts institūcijai, valsts amatpersonai vai citai iestādei un amatpersonai tādā pašā kārtībā kā kredītiestādes saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 63.panta noteikumiem.

62.pants. Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs izmanto maksājuma instrumentu, kas saskaņā ar standartlīgumu izmantojams tikai maksājumiem, no kuriem katrs atsevišķi nepārsniedz 30 euro, vai izmanto tādu maksājuma instrumentu, kuram noteiktais limits ir 150 euro vai kurā uzkrātā nauda nekad nepārsniedz 150 euro:

1) maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksātājam sniedz informāciju par maksājuma instrumenta izmantošanas veidu, maksājuma pakalpojuma sniedzēja un maksājuma pakalpojuma izmantotāja atbildību, maksājumam piemērojamo maksu un citu informāciju, kas maksātājam nepieciešama pamatota lēmuma pieņemšanai attiecībā uz maksājuma pakalpojuma izmantošanu, kā arī norāda, kur pieejama cita informācija, kas minēta šā likuma 64.pantā;

2) maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma pakalpojuma izmantotājs var vienoties, ka, izdarot grozījumus standartlīgumā, var nepiemērot šā likuma 66.panta noteikumus;

3) maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma pakalpojuma izmantotājs var vienoties, ka pēc maksājuma veikšanas:

62.1 pants. (1) Elektroniskās naudas emitentam ir pienākums pēc elektroniskās naudas turētāja pieprasījuma jebkurā laikā par nominālvērtību atpirkt tā turējumā esošo elektronisko naudu monetārās vērtības apmērā.

(2) Elektroniskās naudas atpirkšanas nosacījumus un kārtību nosaka elektroniskās naudas emitenta un elektroniskās naudas turētāja līgumā, norādot tajā arī ar elektroniskās naudas atpirkšanu saistīto maksu. Elektroniskās naudas turētājs tiek informēts par šiem nosacījumiem, pirms tas uzņemas saistības saskaņā ar līgumu vai pirms piekrīt elektroniskās naudas emitenta piedāvājumam.

(3) Maksu par elektroniskās naudas atpirkšanu nosaka samērīgu ar faktiskajām izmaksām, kādas radušās elektroniskās naudas emitentam. Maksu var piemērot tikai tad, ja tas paredzēts šā panta otrajā daļā minētajā līgumā, un vienā no šādiem gadījumiem:

1) atpirkšana tiek prasīta pirms līguma termiņa beigām;

2) līgumā paredzēta līguma beigu diena, un elektroniskās naudas turētājs izbeidzis līgumu pirms minētās dienas;

3) atpirkšana tiek prasīta vairāk nekā gadu pēc līguma termiņa beigu dienas.

(4) Pieprasot elektroniskās naudas atpirkšanu gada laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā līguma termiņa beigām, elektroniskās naudas emitents atpērk turējumā esošo elektronisko naudu kopējās monetārās vērtības apmērā. Ja elektroniskās naudas emitents ir elektroniskās naudas iestāde, kas veic šā likuma 36.1 panta pirmās daļas 4.punktā minēto komercdarbību, un nav zināms, kādu daļu no līdzekļiem tā izmantos kā elektronisko naudu, elektroniskās naudas iestāde atpērk visus elektroniskās naudas turētāja atpirkt pieprasītos līdzekļus.

(5) Ja elektroniskās naudas atpirkšana tiek prasīta pirms šā panta otrajā daļā minētā līguma termiņa beigām, elektroniskās naudas turētājs var prasīt elektroniskās naudas pilnīgu vai daļēju atpirkšanu.

(6) Persona, kas nav patērētājs un kas pieņem elektronisko naudu norēķiniem, par tiesībām atpirkt elektronisko naudu vienojas ar elektroniskās naudas emitentu, slēdzot šā panta otrajā daļā minēto līgumu.

VIII nodaļaMaksājumi, uz kuriem attiecas standartlīgums

63.pants. (1) Pirms standartlīguma noslēgšanas vai pirms tam, kad maksājuma pakalpojuma izmantotājs piekritis izmantot piedāvājumu, maksājumu pakalpojumu sniedzējs papīra formā vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju sniedz pakalpojuma izmantotājam šā likuma 64.pantā paredzēto informāciju. Informācija par Latvijā piedāvātajiem maksājumu pakalpojumiem sniedzama skaidri saprotamā veidā valsts valodā vai kādā citā valodā, par kuru puses vienojušās.

(2) Ja pēc maksājuma pakalpojuma izmantotāja pieprasījuma standartlīgums noslēgts, izmantojot distances saziņas līdzekli, un tā rezultātā nav iespējams izpildīt šā panta pirmajā daļā noteiktos pienākumus, maksājumu pakalpojumu sniedzējs tos izpilda uzreiz pēc standartlīguma noslēgšanas.

(3) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs šā panta pirmajā daļā minētos pienākumus var izpildīt, arī iesniedzot maksājuma pakalpojuma izmantotājam standartlīguma projektu, ja tas ietver šā likuma 64.pantā minēto informāciju.

64.pants. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājuma pakalpojuma izmantotājam standartlīgumā sniedz šādu informāciju:

1) par maksājumu pakalpojumu sniedzēju:

2) par maksājumu pakalpojumu izmantošanu:

3) par maksu, procentu likmi un valūtas kursu:

4) par saziņu:

5) par drošības pasākumiem:

6) par grozījumiem standartlīgumā un standartlīguma izbeigšanu:

7) par sūdzību un zaudējumu atlīdzināšanas jautājuma izskatīšanu:

65.pants. Standartlīguma spēkā esamības laikā maksājuma pakalpojuma izmantotājam ir tiesības pēc pieprasījuma saņemt informāciju par standartlīguma noteikumiem, kā arī šā likuma 64.pantā norādīto informāciju un noteikumus papīra formā vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju.

66.pants. (1) Grozījumus standartlīgumā, kā arī šā likuma 64.pantā noteiktajā informācijā un noteikumos maksājumu pakalpojumu sniedzējs ierosina atbilstoši šā likuma 63.panta pirmās daļas noteikumiem un ne vēlāk kā divus mēnešus pirms ierosinātās (plānotās) šo grozījumu spēkā stāšanās dienas.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs var vienoties ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju, ka pakalpojuma izmantotājs ir piekritis standartlīguma grozījumiem, ja tas līdz ierosinātajai (plānotajai) standartlīguma grozījumu spēkā stāšanās dienai nav paziņojis maksājumu pakalpojumu sniedzējam par saviem iebildumiem pret šiem grozījumiem. Šādā gadījumā maksājumu pakalpojumu sniedzējs arī norāda, ka maksājuma pakalpojuma izmantotājam ir tiesības nekavējoties un bez maksas un bez sankciju piemērošanas izbeigt standartlīgumu līdz attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienai.

(3) Procentu likmes vai valūtas kursa izmaiņas var piemērot bez iepriekšējas paziņošanas, ja par to panākta vienošanās standartlīgumā un ja šo izmaiņu pamatā ir tādas atsauces procentu likmes vai atsauces valūtas kurss, par ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma pakalpojuma izmantotājs ir vienojušies saskaņā ar šā likuma 64.panta 3.punkta “b” un “c” apakšpunkta noteikumiem.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc iespējas drīzāk informē maksājuma pakalpojuma izmantotāju atbilstoši šā likuma 63.panta pirmās daļas noteikumiem, izņemot gadījumu, kad šīs personas vienojušās par citu veidu, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz vai dara pieejamu attiecīgo informāciju.

(5) Procentu likmes vai valūtas kursa izmaiņas, kas ir labvēlīgākas maksājuma pakalpojuma izmantotājam, var piemērot, iepriekš par to nepaziņojot.

(6) Aprēķinot un piemērojot maksājumos izmantotās procentu likmes vai valūtas kursa izmaiņas, nav pieļaujama pakalpojuma izmantotāja diskriminācija.

67.pants. (1) Maksājuma pakalpojuma izmantotājs var izbeigt standartlīgumu jebkurā laikā, izņemot gadījumu, kad maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma pakalpojuma izmantotājs vienojušies par iepriekšējas paziņošanas termiņu standartlīguma izbeigšanai. Iepriekšējas paziņošanas termiņš nevar būt ilgāks par vienu mēnesi.

(2) Ja standartlīgums noslēgts uz nenoteiktu laiku vai laiku, kas pārsniedz sešus mēnešus, un maksājuma pakalpojuma izmantotājs izbeidz standartlīgumu pēc sešiem mēnešiem, maksājumu pakalpojumu sniedzējs nenosaka soda naudu par standartlīguma izbeigšanu. Pārējos gadījumos, kad par standartlīguma izbeigšanu ir paredzēta soda nauda, to nosaka samērīgu ar izdevumiem.

(3) Ja standartlīgumā panākta attiecīga vienošanās, maksājumu pakalpojumu sniedzējs var izbeigt standartlīgumu, kas noslēgts uz nenoteiktu laiku, informējot par to maksājuma pakalpojuma izmantotāju vismaz divus mēnešus iepriekš atbilstoši šā likuma 63.panta pirmās daļas noteikumiem.

(4) Maksu, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs regulāri iekasē par maksājuma pakalpojumu, maksājuma pakalpojuma izmantotājs maksā proporcionāli tā izmantošanas laikam līdz standartlīguma izbeigšanai. Ja šāda maksa tiek iekasēta avansā, maksājumu pakalpojumu sniedzējs to proporcionāli atmaksā.

68.pants. Ja saskaņā ar standartlīgumu tiek veikts maksājums, ko uzsācis maksātājs, maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc maksātāja pieprasījuma pirms maksājuma uzsākšanas sniedz informāciju par tā maksimālo izpildes laiku un maksu par pakalpojumu, ko sedz maksātājs, kā arī šīs maksas sadalījumu.

69.pants. (1) Pēc tam, kad maksājuma summa norakstīta no maksātāja konta, vai — gadījumos, kad maksātājs neizmanto maksājumu kontu, — pēc maksājuma rīkojuma saņemšanas maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties atbilstoši šā likuma 63.panta pirmās daļas noteikumiem sniedz maksātājam šādu informāciju:

1) norādi (referenci), kas ļauj maksātājam identificēt katru maksājumu, un, ja iespējams, informāciju par saņēmēju;

2) maksājuma summu valūtā, kādā šī summa norakstīta no maksātāja konta, vai valūtā, kāda izmantota maksājuma rīkojumā;

3) maksu par pakalpojumu, ko maksā maksājuma pakalpojuma izmantotājs, un šīs maksas sadalījumu vai arī procentus, ko maksā maksājuma pakalpojuma izmantotājs;

4) valūtas kursu, ko maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmantojis maksājumā, un maksājuma summu pēc valūtas konvertēšanas, ja veikta valūtas maiņa;

5) valutēšanas datumu maksājuma summas norakstīšanai no maksātāja konta vai maksājuma rīkojuma saņemšanas datumu.

(2) Standartlīgumā var iekļaut noteikumu, ka šā panta pirmajā daļā minēto informāciju sniedz vai dara pieejamu vismaz reizi mēnesī, un norādīt veidu, kādā informācija sniedzama, nodrošinot maksātājam iespēju šo informāciju saglabāt un atjaunot nemainītu.

70.pants. (1) Pēc tam, kad izpildīts maksājums, saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties atbilstoši šā likuma 63.panta pirmās daļas noteikumiem sniedz vai dara pieejamu saņēmējam šādu informāciju:

1) norādi (referenci), kas ļauj saņēmējam identificēt maksājumu un, ja iespējams, arī maksātāju, un jebkuru informāciju, kas iesniegta līdz ar maksājumu;

2) maksājuma summu valūtā, kādā šī summa ieskaitīta saņēmēja maksājumu kontā;

3) maksu par pakalpojumu, ko maksā maksājuma pakalpojuma izmantotājs, un šīs maksas sadalījumu vai arī procentus, ko maksā maksājuma pakalpojuma izmantotājs;

4) valūtas kursu, ko saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmantojis maksājumā, un maksājuma summu pirms valūtas konvertēšanas, ja veikta valūtas maiņa;

5) valutēšanas datumu naudas ieskaitīšanai kontā.

(2) Standartlīgumā var iekļaut noteikumu, ka šā panta pirmajā daļā minēto informāciju sniedz vai dara pieejamu vismaz reizi mēnesī, un norādīt veidu, kādā informācija sniedzama, nodrošinot saņēmējam iespēju šo informāciju saglabāt un atjaunot nemainītu.

70.1 pants. Standartlīgumā var iekļaut noteikumu, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājuma pakalpojuma izmantotājam pēc pieprasījuma vai noteiktā periodā pēc vienošanās sniedz vai dara pieejamu konta izraksta informāciju, norādot veidu, kādā konta izraksts sniedzams, tajā skaitā nodrošinot iespēju šo informāciju saglabāt un atjaunot nemainītu.

IX nodaļaVienreizējie maksājumi

71.pants. (1) Šo nodaļu piemēro vienreizējiem maksājumiem, uz kuriem neattiecas standartlīgums.

(2) Ja maksājuma rīkojumu vienreizējam maksājumam iesniedz, izmantojot maksājuma instrumentu, uz ko attiecas standartlīgums, maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav pienākuma sniegt vai darīt pieejamu informāciju, kura maksājuma pakalpojuma izmantotājam jau ir sniegta, pamatojoties uz standartlīgumu ar citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju, vai kuru viņam sniegs saskaņā ar šo standartlīgumu.

72.pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodod maksājuma pakalpojuma izmantotājam viegli pieejamā veidā informāciju, kas minēta šā likuma 73.pantā, pirms maksājuma pakalpojuma izmantotājs uzņemas saistības izmantot vienreizēja maksājuma pakalpojumu. Pēc pakalpojuma izmantotāja pieprasījuma maksājumu pakalpojumu sniedzējs šo informāciju sniedz papīra formā vai izmantojot jebkuru citu pastāvīgu informācijas nesēju. Informācija par Latvijā piedāvātajiem maksājumu pakalpojumiem formulējama skaidri saprotamā veidā valsts valodā vai kādā citā valodā, par kuru maksājumu pakalpojumu sniedzējs vienojies ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju.

(2) Ja pēc maksājuma pakalpojuma izmantotāja pieprasījuma maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma pakalpojuma izmantotājs par vienreizēja maksājuma pakalpojumu vienojas, lietojot distances saziņas līdzekli, un tā rezultātā nav iespējams izpildīt šā panta pirmajā daļā noteiktos pienākumus, maksājumu pakalpojumu sniedzējs tos izpilda uzreiz pēc maksājuma izpildes.

(3) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs šā panta pirmajā daļā minētos pienākumus var izpildīt, arī iesniedzot pakalpojuma izmantotājam līguma vai maksājuma rīkojuma projektu, ja tas ietver šā likuma 73.pantā minēto informāciju.

73.pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājuma pakalpojuma izmantotājam sniedz vai dara pieejamu šādu informāciju:

1) norādi (referenci) uz informāciju vai unikālu identifikatoru, ko pakalpojuma izmantotājs iesniedz, lai maksājuma rīkojums tiktu pienācīgi izpildīts;

2) maksimālo maksājuma pakalpojuma izpildes laiku;

3) maksu par pakalpojumu, ko maksā maksājuma pakalpojuma izmantotājs, un šīs maksas sadalījumu;

4) faktisko vai atsauces valūtas kursu, ko piemēros maksājumam, ja tiks veikta valūtas maiņa.

(11) Maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzējs pirms maksājuma ierosināšanas sniedz vai dara pieejamu maksātājam šādu informāciju:

1) maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēja nosaukumu, juridisko adresi, elektroniskā pasta adresi un citu informāciju, kas izmantojama saziņai ar maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēju, kā arī maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēja pārstāvja vai filiāles juridisko adresi Latvijā, ja maksājumu pakalpojumi tiek sniegti ar pārstāvja vai filiāles starpniecību;

2) norādi uz Latvijas Banku vai maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēja uzraudzības institūciju un to kontaktinformāciju.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājuma pakalpojuma izmantotājam viegli pieejamā veidā dara pieejamu arī citu šā likuma 64.pantā noteikto informāciju, ja tā attiecas uz maksājuma pakalpojumu un ir maksājumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā.

(3) Maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzējs uzreiz pēc maksājuma ierosināšanas sniedz vai dara pieejamu maksātājam un, ja nepieciešams, maksājuma saņēmējam šādu informāciju:

1) apstiprinājumu par maksājuma rīkojuma veiksmīgu ierosināšanu, kas saņemts no maksātāja kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja;

2) norādi (referenci), kas ļauj maksātājam un maksājuma saņēmējam identificēt maksājumu un, ja nepieciešams, maksājuma saņēmējam identificēt maksātāju, kā arī jebkādu informāciju, kas pārsūtīta kopā ar maksājumu;

3) maksājuma summu;

4) maksu, kas maksājama maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzējam par pakalpojumu, ja tāda noteikta, un šīs maksas sadalījumu.

(4) Ja maksājums tiek ierosināts ar maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēja starpniecību, tas paziņo kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojumu sniedzējam maksājuma norādi (referenci).

74.pants. Uzreiz pēc maksājuma rīkojuma saņemšanas maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs tādā pašā veidā, kāds noteikts šā likuma 72.panta pirmajā daļā, maksātājam sniedz vai dara pieejamu šādu informāciju:

1) norādi (referenci), kas ļauj maksātājam identificēt maksājumu, kā arī informāciju par saņēmēju, ja tā maksājuma rīkojumā ir norādīta;

2) maksājuma summu valūtā, kura norādīta maksājuma rīkojumā;

3) maksu par pakalpojumu, ko sedz maksājuma pakalpojuma izmantotājs, un šīs maksas sadalījumu;

4) valūtas kursu, ko maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmantojis maksājumā, ja tiek veikta valūtas maiņa. Ja, izpildot maksājuma pakalpojumu, izmantotais valūtas kurss atšķiras no kursa, par ko maksātājs tika informēts saskaņā ar šā likuma 73.panta pirmās daļas 4.punktu, maksājumu pakalpojumu sniedzējs informē maksātāju par izmantoto valūtas kursu. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs informē maksājuma pakalpojuma izmantotāju par maksājuma summu pēc valūtas maiņas;

5) maksājuma rīkojuma saņemšanas datumu.

75.pants. Uzreiz pēc maksājuma izpildes saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atbilstoši šā likuma 72.panta pirmajai daļai sniedz vai dara pieejamu saņēmējam šādu informāciju:

1) norādi (referenci), kas ļauj saņēmējam identificēt maksājumu un, ja iespējams, arī maksātāju, un citu informāciju, kas iesniegta līdz ar maksājumu;

2) maksājuma summu valūtā, kādā šī summa ir saņēmēja rīcībā;

3) maksu par pakalpojumu, ko sedz maksājuma pakalpojuma izmantotājs, un šīs maksas sadalījumu;

4) valūtas kursu un maksājuma summu pirms valūtas konvertēšanas, ja saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs veicis valūtas maiņu;

5) valutēšanas datumu naudas ieskaitīšanai kontā.

IX1 nodaļaMaksājumu kontu maiņa

75.1 pants. Šī nodaļa attiecas uz maksājumu kontiem, kas atvērti maksājuma pakalpojuma izmantotājam — patērētājam — pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuru komercdarbības veikšanas vieta ir Latvija.

75.2 pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz kontu maiņas pakalpojumu šajā likumā un šā panta otrajā daļā minētajos noteikumos paredzētajā kārtībā, ja nododošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs un saņemošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz ar maksājumu kontu saistītus pakalpojumus Latvijā un abi maksājumu konti ir euro valūtā.

(2) Latvijas Banka izdod noteikumus, kuros nosaka kontu maiņas pakalpojuma sniegšanas kārtību, tai skaitā kontu maiņas pieprasījuma saturu un formu.

(3) Patērētājs iesniedz kontu maiņas pieprasījumu saņemošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, pie kura tas atver vai tur maksājumu kontu. Patērētāja kontu maiņas pieprasījums ietver patērētāja piekrišanu tam, ka ziņas par patērētāju, viņa maksājumu kontu un tajā veiktajiem darījumiem tiks sniegtas kontu maiņā iesaistītajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam un tiks izmantotas ar kontu maiņu saistītajām darbībām.

(4) Maksājumu kontu maiņas ietvaros nododošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nedrīkst bloķēt maksājuma instrumentus pirms patērētāja pieprasījumā norādītā datuma, izņemot šā likuma 81. panta otrajā daļā minētos gadījumus.

75.3 pants. (1) Nododošais un saņemošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs bez maksas sniedz patērētājam savā rīcībā esošo informāciju par viņa iesniegtajiem spēkā esošajiem regulāro maksājumu rīkojumiem un tiešā debeta maksājumiem patērētāja maksājumu kontā.

(2) Nododošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs bez maksas sniedz saņemošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam informāciju, ko tas atbilstoši šā likuma 75.2 panta otrajā daļā minētajiem Latvijas Bankas noteikumiem ir pieprasījis kontu maiņas pakalpojuma ietvaros.

(3) Slēdzot maksājuma pakalpojuma izmantotāja maksājumu kontu, nododošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs ņem vērā šā likuma 67. panta otrās un ceturtās daļas noteikumus.

(4) Ja patērētājs izmanto kontu maiņas pakalpojumu un lūdz maksājumu konta slēgšanu, nododošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs izbeidz standartlīgumu un slēdz maksājumu kontu patērētāja pieprasījumā norādītajā datumā, ja ir nokārtotas visas no maksājumu konta izmantošanas izrietošās saistības un ir pabeigtas pārējās pieprasījumā norādītās darbības. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties informē patērētāju, ja patērētāja neizpildītas saistības neļauj izbeigt standartlīgumu vai slēgt maksājumu kontu.

(5) Ja ir paredzēts, ka maksājuma pakalpojuma izmantotājs maksās par kontu maiņas pakalpojumu, maksājumu pakalpojumu sniedzējs pakalpojuma maksu nosaka samērīgu ar pakalpojuma faktiskajām izmaksām, ievērojot šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumus.

75.4 pants. Kontu maiņas pakalpojuma sniegšanā iesaistītais maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājuma pakalpojuma izmantotājam nekavējoties atlīdzina jebkurus finansiālos zaudējumus, kas radušies tieši tāpēc, ka minētais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav izpildījis ar kontu maiņas pakalpojumu saistītos pienākumus vai kavējis šo pienākumu izpildi.

75.5 pants. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājuma pakalpojuma izmantotājam pēc tā pieprasījuma papīra formā vai uz cita pastāvīga informācijas nesēja, kā arī pastāvīgi savās klientu apkalpošanas telpās un savā tīmekļvietnē bez maksas sniedz šādu informāciju par kontu maiņas pakalpojuma nodrošināšanu:

1) nododošā un saņemošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzdevumi katrā kontu maiņas pakalpojuma posmā atbilstoši Latvijas Bankas noteikumos noteiktajam;

2) katra posma izpildei paredzētais laiks;

3) maksa par kontu maiņas pakalpojumu, ja tāda ir paredzēta;

4) ziņas, ko attiecīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs pieprasīs no maksājuma pakalpojuma izmantotāja;

5) ārpustiesas strīdu izskatīšanas kārtība saskaņā ar šā likuma 105. un 106. pantu;

6) informācija par to, vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir Noguldījumu garantiju fonda dalībnieks.

75.6 pants. (1) Ja patērētājs vēlas atvērt maksājumu kontu pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kas atrodas citā dalībvalstī, maksājumu pakalpojumu sniedzējs, pie kura patērētājam ir maksājumu konts Latvijā, pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas veic šādas darbības:

1) sniedz patērētājam sarakstu, kurā norādīti visi spēkā esošie regulārā maksājuma rīkojumi un debitoru virzīti tiešā debeta maksājumi, ja tādi ir, un pieejamo informāciju par periodiski ienākošajiem kredīta pārvedumiem un kreditoru virzītiem tiešā debeta maksājumiem, kas izpildīti patērētāja maksājumu kontā iepriekšējo 13 mēnešu laikā;

2) pārskaita jebkādu pozitīvu atlikumu, kas ir patērētāja maksājumu kontā, uz maksājumu kontu, ko tas atvēris vai tur pie jaunā maksājumu pakalpojumu sniedzēja, ja patērētāja pieprasījumā ir ietverti visi dati, kas ļauj identificēt jauno maksājumu pakalpojumu sniedzēju un patērētāja maksājumu kontu;

3) slēdz patērētāja maksājumu kontu.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, pie kura patērētājam ir maksājumu konts, veic šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētās darbības datumā, ko norādījis patērētājs un kas ir vismaz sešas darba dienas pēc tam, kad maksājumu pakalpojumu sniedzējs saņēmis patērētāja pieprasījumu, ja tam nav neizpildītu no maksājumu konta izmantošanas izrietošu saistību un ja puses nav vienojušās citādi. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties informē patērētāju, ja tam ir neizpildītas no maksājumu konta izmantošanas izrietošas saistības, kas neļauj slēgt maksājumu kontu.

(3) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, pie kura patērētājam ir maksājumu konts, veic šā panta pirmās daļas 1. un 3. punktā minētās darbības bez maksas. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto informāciju nevis standartlīgumā noteiktajā saziņas valodā, bet citā valodā, tas ir tiesīgs piemērot maksu par dokumentu sagatavošanu citā valodā.

X nodaļaMaksājumu pakalpojumu sniedzēju un maksājuma pakalpojuma izmantotāju tiesības un pienākumi

76.pants. Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs nav patērētājs, maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma pakalpojuma izmantotājs var vienoties par atsevišķu šā likuma 77.panta pirmās daļas, 80.panta trešās daļas, kā arī 85., 87., 88., 89., 92. un 99.panta noteikumu nepiemērošanu. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma pakalpojuma izmantotājs var vienoties arī par citu, nevis šā likuma 84.pantā noteikto zaudējuma atlīdzības pieprasīšanas termiņu.