Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums

77.pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs nevar prasīt no maksājuma pakalpojuma izmantotāja maksu par savu informēšanas pienākumu pildīšanu, kā arī par korektīvo vai preventīvo darbību veikšanu atbilstoši šā likuma X, XI, XII, XIII un XIV nodaļai, ja šā likuma 91.panta otrajā daļā, 92.panta septītajā daļā un 98.panta trešajā daļā nav noteikts citādi. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs vienojas ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju par šā likuma 91.panta otrajā daļā, 92.panta septītajā daļā un 98.panta trešajā daļā minētās maksas piemērošanu, tad šo maksu nosaka samērīgu ar savām faktiskajām informēšanas, kā arī korektīvo vai preventīvo darbību veikšanas izmaksām.

(2) Ja gan maksātāja, gan saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas kādā no dalībvalstīm, saņēmējs maksā sava maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasīto maksu par pakalpojumu, bet maksātājs — sava maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasīto maksu. Šis nosacījums neattiecas uz tiem maksājuma posmiem, kas tiek veikti ārpus dalībvalstīm.

(3) Maksājuma saņēmējam ir aizliegts pieprasīt no maksātāja maksu par konkrētā maksājuma instrumenta izmantošanu.

78.pants. (1) Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs izmanto maksājuma instrumentu, kas saskaņā ar standartlīgumu izmantojams tikai maksājumiem, no kuriem katrs atsevišķi nepārsniedz 30 euro, vai maksājuma instrumentu, kuram noteiktais limits ir 150 euro vai kurā uzkrātā nauda nekad nepārsniedz 150 euro mēnesī, maksājumu pakalpojumu sniedzējs var vienoties ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju, ka:

1) netiek piemēroti šā likuma 82.panta pirmās daļas 2.punkta, 83.panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punkta un 87.panta ceturtās un piektās daļas noteikumi, ja vien nav iespējams maksājuma instrumentu bloķēt vai apturēt tā turpmāko izmantošanu;

2) netiek piemēroti šā likuma 85., 86.panta un 87.panta pirmās un otrās daļas noteikumi, ja maksājuma instrumentu izmanto anonīmi vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs citas maksājuma instrumentam raksturīgas pazīmes dēļ nevar pierādīt, ka maksājums bijis autorizēts;

3) maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav nepieciešams informēt maksājuma pakalpojuma izmantotāju par maksājuma rīkojuma noraidīšanu, ja maksājuma rīkojuma neizpilde izriet no konkrētajiem apstākļiem;

4) maksātājs nevar atsaukt maksājuma rīkojumu pēc tam, kad to nosūtījis vai devis saņēmējam piekrišanu veikt maksājumu;

5) tiek piemērots cits maksājuma izpildes termiņš, nekā tas noteikts šā likuma 96.pantā.

(2) Šā likuma 86. un 87.panta noteikumus piemēro arī attiecībā uz elektronisko naudu, izņemot gadījumu, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nevar iesaldēt maksājumu kontu vai bloķēt maksājuma instrumentu.

79.pants. (1) Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kā arī maksājumu pakalpojumu sniedzēju starpnieki veic maksājuma summas pārvedumu un neietur no pārveduma summas nekādu maksu par pakalpojumu.

(2) Saņēmējs un viņa maksājumu pakalpojumu sniedzējs var vienoties, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs ietur komisijas maksu no pārskaitītās naudas summas pirms tās ieskaitīšanas saņēmēja kontā. Šādā gadījumā saņēmējam sniegtajā informācijā atsevišķi norāda pilno maksājuma summu un iekasēto maksu par pakalpojumu.

(3) Ja maksājumu uzsācis maksātājs un no maksājuma summas ieturēta nevis šā panta otrajā daļā minētā maksa par pakalpojumu, bet kāda cita maksa, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka saņēmējs saņem visu maksātāja uzsāktā maksājuma naudas summu.

(4) Ja maksājumu uzsācis saņēmējs vai tas uzsākts ar saņēmēja starpniecību un no maksājuma summas ieturēta nevis šā panta otrajā daļā minētā maksa par pakalpojumu, bet kāda cita maksa, saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka saņēmējs saņem visu maksājuma naudas summu.

XI nodaļaMaksājuma autorizācija

80.pants. (1) Maksātājs var dot piekrišanu maksājuma veikšanai pirms maksājuma izpildes vai, ja par to panācis vienošanos ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, pēc maksājuma izpildes.

(2) Piekrišanu maksājuma veikšanai, kā arī vairāku vai atkārtotu maksājumu veikšanai dod veidā, par kādu vienojušies maksātājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs. Piekrišanu maksājuma veikšanai var dot arī ar maksājuma saņēmēja vai maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēja starpniecību. Ja šādas piekrišanas nav, maksājumu uzskata par neautorizētu.

(3) Maksātājs savu piekrišanu var atsaukt jebkurā laikā, bet ne vēlāk par šā likuma 92.pantā noteikto brīdi. Maksātājs var atsaukt arī vairāku vai atkārtotu maksājumu veikšanai dotu piekrišanu. Jebkuri turpmāk veiktie maksājumi uzskatāmi par neautorizētiem.

80.1 pants. (1) Maksātājam ir tiesības ierosināt maksājumu ar maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēja starpniecību no sava maksājumu konta, ja tas ir pieejams tiešsaistē.

(2) Ja maksātājs maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzējam dod nepārprotamu piekrišanu maksājuma izpildei saskaņā ar šā likuma 80. pantu, maksātāja kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs, veicot šā panta ceturtajā daļā noteiktās darbības, nodrošina maksātājam iespēju izmantot maksājuma ierosināšanas pakalpojumu.

(3) Maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzējs:

1) sniedzot maksājuma ierosināšanas pakalpojumu, nevienā brīdī nav maksātāja pārskaitāmās naudas turētājs;

2) pārsūta maksātāja personalizētos autentifikācijas datus, izmantojot drošu saziņas veidu, tā, lai tie nenonāktu citu personu kā vien maksātāja un personalizēto autentifikācijas datu izdevēja rīcībā;

3) jebkuru citu informāciju par maksātāju, kas iegūta, sniedzot maksājuma ierosināšanas pakalpojumu, sniedz vienīgi maksājuma saņēmējam un tikai tad, ja saņemta maksātāja nepārprotama piekrišana;

4) katru reizi, kad tiek ierosināts maksājums, sevi identificē pie maksātāja kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kā arī sazinās ar kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojumu sniedzēju, maksātāju un maksājuma saņēmēju, izmantojot drošu saziņas veidu;

5) neuzglabā sensitīvus maksājumu datus;

6) nepieprasa no maksātāja nekādus citus datus kā tikai tos, kas nepieciešami, lai sniegtu maksājuma ierosināšanas pakalpojumu;

7) neizmanto nekādus datus, nepiekļūst tiem un neuzglabā tos nekādos citos nolūkos kā vienīgi tam, lai sniegtu maksājuma ierosināšanas pakalpojumu atbilstoši maksātāja nepārprotami izteiktam pieprasījumam;

8) nemaina maksājuma summu, maksājuma saņēmēju vai jebkādu citu ierosināmā maksājuma elementu.

(4) Kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs:

1) saziņai ar maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzējiem nodrošina drošu saziņas veidu;

2) pēc maksājuma rīkojuma saņemšanas no maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēja nekavējoties tam sniedz vai dara pieejamu visu nepieciešamo informāciju par maksājuma ierosināšanu un visu informāciju, kas pieejama kontu apkalpojošam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, par maksājuma izpildi;

3) apstrādā maksājumu rīkojumus, kas iesniegti, izmantojot maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, pēc tādiem pašiem maksājumu rīkojumu apstrādes nosacījumiem (tai skaitā maksājumu rīkojumu izpildes laiks, prioritāte un komisijas maksa) kā maksājumu rīkojumus, ko pats maksātājs pārsūtījis tieši kontu apkalpojošam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, izņemot gadījumu, kad atšķirīgai apstrādei ir objektīvi iemesli.

(5) Kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja un maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēja savstarpēju līgumisku attiecību neesamība neietekmē maksājuma ierosināšanas vai izpildes gaitu.

80.2 pants. (1) Maksājuma pakalpojuma izmantotājam ir tiesības saņemt konta informācijas pakalpojumu par saviem maksājumu kontiem, ja tie ir pieejami tiešsaistē.

(2) Konta informācijas pakalpojumu sniedzējs:

1) sniedz konta informācijas pakalpojumu vienīgi pēc tam, kad ir saņēmis maksājuma pakalpojuma izmantotāja nepārprotamu piekrišanu šāda pakalpojuma saņemšanai;

2) pārsūta maksājuma pakalpojuma izmantotāja personalizētos autentifikācijas datus, izmantojot drošu saziņas veidu, tā, lai šie personalizētie autentifikācijas dati nenonāktu citu personu kā vien maksājuma pakalpojuma izmantotāja un autentifikācijas datu izdevēja rīcībā;

3) katru reizi, sazinoties ar kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojumu sniedzēju, sevi identificē, kā arī sazinās ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju, izmantojot drošu saziņas veidu;

4) piekļūst vienīgi informācijai no maksājuma pakalpojuma izmantotāja norādītajiem maksājumu kontiem un ar tiem saistītajiem maksājumu darījumiem;

5) nepieprasa sensitīvus maksājumu datus, kas saistīti ar maksājumu kontiem;

6) neizmanto nekādus datus, nepiekļūst tiem un neuzglabā tos nekādos citos nolūkos kā vienīgi tam, lai sniegtu konta informācijas pakalpojumu atbilstoši maksātāja nepārprotami izteiktam pieprasījumam, savā darbībā ievērojot normatīvos aktus par personas datu aizsardzību.

(3) Kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs saistībā ar maksājumu kontiem:

1) saziņai ar konta informācijas pakalpojuma sniedzējiem nodrošina drošu saziņas veidu;

2) datu pieprasījumu, kas nosūtīts, izmantojot konta informācijas pakalpojuma sniedzēja starpniecību, apstrādā pēc tādiem pašiem nosacījumiem kā maksājuma pakalpojuma izmantotāja tieši izteiktu pieprasījumu, izņemot gadījumu, kad atšķirīgai apstrādei ir objektīvi iemesli.

(4) Kontu apkalpojoša maksājumu pakalpojumu sniedzēja un konta informācijas pakalpojuma sniedzēja savstarpēju līgumisku attiecību neesamība neietekmē konta informācijas pakalpojuma sniegšanas gaitu.

81.pants. (1) Ja autorizācijai izmanto noteiktu maksājuma instrumentu, maksātājs var vienoties ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju par maksājuma instrumenta izmantošanas limitu.

(2) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma pakalpojuma izmantotājs standartlīgumā par to vienojušies, maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir tiesības bloķēt maksājuma instrumenta izmantošanu gadījumos, kas saistīti ar maksājuma instrumenta drošību, pamatotām aizdomām par maksājuma instrumenta neautorizētu izmantošanu vai izmantošanu krāpšanas nolūkā, vai gadījumos, kad maksājuma instruments saistīts ar kredītlīniju un ir būtiski pieaudzis risks, ka maksātājs var nebūt spējīgs izpildīt maksājumu saistības.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos maksājumu pakalpojumu sniedzējs veidā, par kādu tas vienojies ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju, informē maksātāju par maksājuma instrumenta bloķēšanu un tās iemesliem, ja tas iespējams, pirms paredzētās maksājuma instrumenta bloķēšanas, bet ne vēlāk kā tūlīt pēc bloķēšanas, izņemot gadījumus, kad informācijas sniegšana apdraudētu objektīvi pamatotos drošības apsvērumus vai ir aizliegta saskaņā ar Latvijas normatīvo aktu prasībām.

(4) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs atbloķē maksājuma instrumentu vai aizstāj to ar jaunu maksājuma instrumentu, tiklīdz bloķēšanai vairs nav pamata.

(5) Kontu apkalpojošam maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir tiesības bloķēt maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzēja vai konta informācijas pakalpojuma sniedzēja piekļuvi maksājumu kontam tādu objektīvi pamatotu iemeslu dēļ, kas saistīti ar šo pakalpojumu sniedzēju neautorizētu piekļuvi maksājumu kontam vai piekļuvi krāpšanas nolūkā.

(6) Šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs veidā, par kādu tas vienojies ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju, informē to par liegumu piekļūt maksājumu kontam un tā iemesliem, ja iespējams, pirms tiek liegta piekļuve, bet ne vēlāk kā uzreiz pēc piekļuves liegšanas, izņemot gadījumu, kad informācijas sniegšana varētu apdraudēt objektīvi pamatotos drošības apsvērumus vai ir aizliegta saskaņā ar Latvijas normatīvo aktu vai Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu prasībām.

(7) Tiklīdz vairs nepastāv šā panta piektajā daļā minētie iemesli, kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs atjauno piekļuvi maksājumu kontam.

(8) Kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties ziņo Latvijas Bankai par gadījumiem, kad tas bloķējis konta informācijas pakalpojuma sniedzēja vai maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzēja piekļuvi maksājumu kontam atbilstoši šā panta piektajai daļai, un savā ziņojumā norāda piekļuves liegšanas iemeslus.

81.1 pants. (1) Kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc tāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma, kurš izlaidis maksājumu kartei piesaistītu maksājuma instrumentu, nekavējoties apstiprina, vai summa, kas nepieciešama maksājuma izpildei ar maksājumu kartei piesaistītu maksājuma instrumentu, ir pieejama maksātāja maksājumu kontā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) pieprasījuma brīdī maksātāja maksājumu konts ir pieejams tiešsaistē;

2) maksātājs ir devis nepārprotamu piekrišanu tam, ka kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs atbild uz konkrēta maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījumiem, lai apstiprinātu, ka summa, kas atbilst konkrētajam maksājumam ar maksājumu kartei piesaistītu maksājuma instrumentu, ir pieejama maksātāja maksājumu kontā;

3) šīs daļas 2. punktā minētā piekrišana ir dota, pirms tiek saņemts pirmais pieprasījums sniegt apstiprinājumu.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt šā panta pirmajā daļā minēto apstiprinājumu, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) maksātājs ir devis nepārprotamu piekrišanu tam, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs pieprasa šā panta pirmajā daļā minēto apstiprinājumu;

2) maksātājs ir ierosinājis maksājumu ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja izlaistu maksājumu kartei piesaistītu maksājuma instrumentu par attiecīgo summu;

3) maksājumu pakalpojumu sniedzējs pirms katra apstiprinājuma pieprasīšanas sevi identificē kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja sistēmā un sazinās ar kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojumu sniedzēju, ievērojot drošas saziņas standartus, kas noteikti saskaņā ar Komisijas 2017. gada 27. novembra deleģēto regulu (ES) 2018/389, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2015/2366 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par drošu lietotāja autentificēšanu un vienotiem un drošiem atklātiem saziņas standartiem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 2018/389).

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto apstiprinājumu kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz vienīgi apstiprinājuma vai nolieguma formā, savā darbībā ievērojot normatīvos aktus par personas datu aizsardzību. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas izlaidis maksājumu kartei piesaistītu maksājuma instrumentu, nesaglabā minēto atbildi un neizmanto to citos nolūkos kā vienīgi tam, lai izpildītu konkrēto maksājumu ar maksājumu kartei piesaistītu maksājuma instrumentu.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētais kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja dotais apstiprinājums tam nerada ne pienākumu, ne tiesības bloķēt maksātāja maksājumu kontā esošo naudu. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas izlaidis maksājumu kartei piesaistītu maksājuma instrumentu, ir atbildīgs par maksājuma izpildi ar kartei piesaistītu maksājuma instrumentu.

(5) Maksātājam ir tiesības pieprasīt, lai kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs katru reizi informē maksātāju par maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kas pieprasījis apstiprinājumu, un atbilstoši šā panta trešajai daļai tam sniegto atbildi.

(6) Šo pantu nepiemēro, ja maksājumu kartei piesaistītajā maksājuma instrumentā tiek glabāta elektroniskā nauda.

82.pants. (1) Maksājuma pakalpojuma izmantotājam, kas ir tiesīgs izmantot maksājuma instrumentu, ir šādi pienākumi:

1) lietot maksājuma instrumentu saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē maksājuma instrumenta izlaišanu un lietošanu, un kas ir objektīvi, samērīgi un nediskriminējoši;

2) tiklīdz kļuvis zināms, ka maksājuma instruments ir nozaudēts, nolaupīts vai citādi prettiesiski piesavināts, vai notikusi tā neautorizēta izmantošana, nekavējoties par to informēt maksājumu pakalpojumu sniedzēju vai tā norādīto iestādi.

(2) Maksājuma pakalpojuma izmantotājs veic pasākumus, kas nepieciešami, lai saglabātu maksājuma instrumenta personalizētos autentifikācijas līdzekļus drošībā.

83.pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas izlaidis maksājuma instrumentu, ievēro šādas prasības:

1) nodrošina, lai maksājuma instrumenta personalizētie autentifikācijas līdzekļi nebūtu pieejami personām, kuras nav tiesīgas izmantot maksājuma instrumentu;

2) nesūta maksājuma pakalpojuma izmantotājam nepieprasītu maksājuma instrumentu, izņemot gadījumu, kad maksājuma instruments, kas jau ir pakalpojuma izmantotāja turējumā, jāaizstāj ar jaunu maksājuma instrumentu;

3) pastāvīgi nodrošina pakalpojuma izmantotājam iespēju bez maksas paziņot par šā likuma 82.panta pirmās daļas 2.punktā minētajiem gadījumiem vai pieprasīt maksājuma instrumenta atbloķēšanu saskaņā ar šā likuma 81.panta ceturto daļu;

4) 18 mēnešu laikā no brīža, kad maksājuma pakalpojuma izmantotājs informējis maksājumu pakalpojumu sniedzēju par šā likuma 82.panta pirmās daļas 2.punktā minētajiem gadījumiem vai pieprasījis maksājuma instrumenta atbloķēšanu saskaņā ar šā likuma 81.panta ceturto daļu, nodrošina pierādījumus tam, ka maksājuma pakalpojuma izmantotājs sniedzis attiecīgo paziņojumu;

5) novērš maksājuma instrumenta izmantošanu, tiklīdz saņemta šā likuma 82.panta pirmās daļas 2.punktā minētā informācija;

6) šā likuma 82. panta pirmās daļas 2. punktā minētajos gadījumos aizstāj maksājuma instrumentu bez maksas vai par maksu, kas atbilst tā aizstāšanas izmaksām.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs uzņemas risku, kas saistīts ar maksājuma instrumenta vai jebkuru tā drošības elementu nosūtīšanu maksātājam, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar maksājuma pakalpojuma izmantotāja lūgumu maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma pakalpojuma izmantotājs iepriekš ir vienojušies citādi.

84.pants. (1) Maksājuma pakalpojuma izmantotājs ir tiesīgs no maksājumu pakalpojumu sniedzēja saņemt zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šā likuma 86. un 99.pantu, ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs nekavējoties, tiklīdz uzzinājis par neautorizētu vai kļūdaini izpildītu maksājumu, bet ne vēlāk kā 13 mēnešu laikā pēc naudas norakstīšanas no konta ir informējis par to maksājumu pakalpojumu sniedzēju.

(2) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav sniedzis vai darījis pieejamu informāciju par maksājumu saskaņā ar šā likuma VII, VIII un IX nodaļas noteikumiem, maksājuma pakalpojuma izmantotājs var saņemt šā panta pirmajā daļā minēto atlīdzību saskaņā ar šā likuma 86. un 99.pantu, ja ir informējis maksājumu pakalpojumu sniedzēju, tiklīdz uzzinājis par neautorizētu vai kļūdaini izpildītu maksājumu.

(3) Ja neautorizēta vai kļūdaini veikta maksājuma izpildē ir izmantots maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzēja pakalpojums, maksātājs ir tiesīgs saņemt no tā kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šā likuma 86. un 99. pantu, ievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto.

85.pants. (1) Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs noliedz, ka autorizējis izpildītu maksājumu, vai apgalvo, ka maksājums izpildīts kļūdaini, maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums pierādīt, ka maksājums ir autentificēts, precīzi reģistrēts un grāmatots kontos un maksājumu pakalpojumu sniedzēja sniegto pakalpojumu nav ietekmējušas tehniskas kļūmes vai citi trūkumi.

(11) Ja maksājums tiek ierosināts ar maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzēja starpniecību, maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums pierādīt, ka maksājuma posmā, kurā tas bijis iesaistīts, maksājums ir autentificēts, precīzi reģistrēts un to nav ietekmējušas tehniskas kļūmes vai citi trūkumi, kas saistīti ar attiecīgo maksājuma pakalpojumu, kuru tas sniedz.

(2) Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs noliedz, ka autorizējis izpildītu maksājumu, tad ar to vien, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs, tai skaitā maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzējs, ja tāds bijis iesaistīts, reģistrējis maksājuma instrumenta lietojumu, var nebūt pietiekami, lai pierādītu to, ka maksātājs autorizējis maksājumu vai rīkojies prettiesiski ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ nav pildījis vienu vai vairākus šā likuma 82. pantā noteiktos pienākumus.

(3) Maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums pierādīt, ka maksājuma pakalpojuma izmantotājs ir rīkojies prettiesiski ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ. Šā panta 1.1 daļā minētajā gadījumā maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzējs savāktos pierādījumus sniedz arī kontu apkalpojošam maksājumu pakalpojumu sniedzējam.

86.pants. (1) Šā likuma 84. pantā minētajos gadījumos maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz nākamās darba dienas beigām atlīdzina maksātājam zaudējumus, atmaksājot neautorizētā maksājuma summu vai atjaunojot stāvokli maksātāja maksājumu kontā, no kura šī summa norakstīta, līdz tādam stāvoklim, kāds bija pirms neautorizētā maksājuma veikšanas, izņemot gadījumu, kad maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pamatotas aizdomas, ka maksājuma pakalpojuma izmantotājs rīkojies prettiesiski, un tas par šādām aizdomām ir paziņojis Latvijas Bankai.

(11) Šā likuma 84. pantā minētajos gadījumos, ja maksājumu ir ierosinājis maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzējs, kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz nākamās darba dienas beigām atlīdzina maksātājam zaudējumus, atmaksājot neautorizētā maksājuma summu vai atjaunojot stāvokli maksātāja maksājumu kontā, no kura šī summa norakstīta, līdz tādam stāvoklim, kāds bija pirms neautorizētā maksājuma veikšanas.

(12) Ja maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par neautorizēto maksājumu, tas pēc kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma nekavējoties kompensē tam visus radušos zaudējumus vai summas, kas atmaksātas maksātājam, tostarp neautorizētā maksājuma summu. Maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums pierādīt, ka attiecībā uz maksājuma posmu, kurā tas bijis iesaistīts, maksājums ir autentificēts, precīzi reģistrēts un to nav ietekmējusi tehniska kļūme vai citi trūkumi, kas saistīti ar maksājuma pakalpojumu, kuru tas sniedz.

(2) Papildu zaudējumu atlīdzību var noteikt saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz maksātāja un maksājumu pakalpojumu sniedzēja līgumiem.

87.pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs neatlīdzina maksātājam zaudējumus līdz 50 euro, ja tie radušies saistībā ar neautorizētiem maksājumiem maksājuma instrumenta nozaudēšanas, nolaupīšanas vai citādas prettiesiskas piesavināšanās dēļ.(11) Šā panta pirmo daļu nepiemēro šādos gadījumos:

1) maksājuma instrumenta nozaudēšanu, nolaupīšanu vai prettiesisku piesavināšanos maksātājam nebija iespējams atklāt pirms maksājuma, izņemot gadījumu, kad maksātājs pats ir rīkojies prettiesiski;

2) maksātājam zaudējumi radušies maksājumu pakalpojumu sniedzēja darbinieka, pārstāvja vai filiāles vai ārpakalpojumu sniedzēja darbības vai bezdarbības rezultātā.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs neatlīdzina maksātājam tādus zaudējumus, kas tam radušies saistībā ar neautorizētiem maksājumiem, ja maksātājs rīkojies prettiesiski ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ (tai skaitā nav pildījis vienu vai vairākus šā likuma 82. pantā noteiktos pienākumus).

(3) (Izslēgta no 01.10.2018. ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Sk. Pārejas noteikumu 35. punktu)

(31) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nepieprasa stingro autentifikāciju, maksātājs nesedz zaudējumus, ja vien nav rīkojies prettiesiski. Ja maksājuma saņēmējs vai maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nepieņem stingro autentifikāciju, tas sedz zaudējumus, kas nodarīti maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam.

(4) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, nepiemērojot šā panta pirmās daļas noteikumus, atlīdzina maksātājam zaudējumus, kas radušies nozaudēta, nolaupīta vai citādi prettiesiski piesavināta maksājuma instrumenta izmantošanas rezultātā pēc tam, kad maksātājs maksājumu pakalpojumu sniedzējam vai tā norādītajai iestādei sniedzis informāciju saskaņā ar šā likuma 82.panta pirmās daļas 2.punktu, izņemot gadījumus, kad maksātājs pats rīkojies prettiesiski.

(5) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nenodrošina maksātājam iespēju jebkurā laikā saskaņā ar šā likuma 83.panta pirmās daļas 3.punktu informēt par maksājuma instrumenta nozaudēšanu, nolaupīšanu vai citādu prettiesisku piesavināšanos, tad maksājumu pakalpojumu sniedzējs, nepiemērojot šā panta pirmās daļas noteikumus, atlīdzina maksātājam maksājuma instrumenta izmantošanas rezultātā radušos zaudējumus, izņemot gadījumus, kad maksātājs pats rīkojies prettiesiski.

(6) Attiecībā uz maksātāju — patērētāju — nepiemēro šā panta pirmajā daļā noteikto maksātāja atbildības apmēru, ja zaudējumi radušies saistībā ar neautorizētiem maksājumiem viņa maksājumu kartes nolaupīšanas vai citādas prettiesiskas piesavināšanās dēļ.

87.1 pants. (1) Ja maksājumu ierosinājis maksājuma saņēmējs vai tas ir ierosināts ar maksājuma saņēmēja starpniecību un nav zināma precīza maksājuma summa brīdī, kad maksātājs piekrīt veikt maksājumu, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs bloķē naudas līdzekļus maksātāja maksājumu kontā vienīgi tad, ja maksātājs ir devis piekrišanu attiecībā uz precīzu bloķējamo naudas līdzekļu summu.

(2) Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties pēc tam, kad ir saņēmis informāciju par precīzu maksājuma summu, vai vismaz uzreiz pēc maksājuma rīkojuma saņemšanas atbrīvo saskaņā ar šā panta pirmo daļu bloķētos naudas līdzekļus maksātāja maksājumu kontā.

88.pants. (1) Maksātājam ir tiesības saņemt no maksājumu pakalpojumu sniedzēja autorizēta un jau izpildīta maksājuma summas atmaksu pilnā apmērā, ja attiecīgo maksājumu uzsācis saņēmējs vai tas uzsākts ar saņēmēja starpniecību un ja:

1) autorizējot maksājumu, nav norādīta precīza tā summa;

2) maksājuma summa ir lielāka, nekā maksātājs pamatoti būtu varējis attiecīgajam maksājumam paredzēt, ņemot vērā datus par viņa iepriekšējiem maksājumiem, standartlīguma noteikumus, kā arī attiecīgos darījuma apstākļus.

(2) Pēc maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma maksātājs sniedz pierādījumus attiecībā uz šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(21) Valutēšanas datums naudas ieskaitīšanai maksātāja maksājumu kontā nav vēlāks par to darba dienu, kad summa ir debetēta.

(3) (Izslēgta ar 20.06.2018. likumu)

(4) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētā nosacījuma izpildi maksātājs nevar pamatot ar apsvērumiem, kas saistīti ar valūtas maiņu, ja piemērots valūtas kurss, par ko viņš panācis vienošanos ar savu maksājumu pakalpojumu sniedzēju saskaņā ar šā likuma 64.panta 3.punkta “b” apakšpunktu un 73.panta pirmās daļas 4.punktu.

(41) Ja maksājumu uzsācis saņēmējs, veicot tiešā debeta maksājumu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta regulas (ES) Nr. 260/2012, ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza regulu (EK) Nr. 924/2009 (Dokuments attiecas uz EEZ) 1. pantā noteiktajam, maksātājam ir tiesības uz atmaksu euro valūtā termiņos, kas noteikti šā likuma 89. pantā.

(5) Maksātāja un maksājumu pakalpojumu sniedzēja standartlīgumā var noteikt, ka maksātājam nav tiesību uz naudas atmaksu, ja:

1) viņš devis piekrišanu maksājuma izpildei tieši savam maksājumu pakalpojumu sniedzējam;

2) maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai saņēmējs vismaz četras nedēļas pirms datuma, kad maksātājam ir pienākums izpildīt maksājuma saistības pret saņēmēju, sniedzis vai darījis maksātājam pieejamu informāciju par šo maksājumu veidā, par kādu iepriekš panākta vienošanās.

89.pants. (1) Maksātājs var pieprasīt šā likuma 88.pantā minēto autorizēto, saņēmēja vai ar saņēmēja starpniecību uzsākto maksājumu summu atmaksu astoņu nedēļu laikā no datuma, kad nauda ir norakstīta no konta.

(2) Desmit darba dienu laikā kopš brīža, kad saņemts naudas atmaksas pieprasījums, maksājumu pakalpojumu sniedzējs atmaksā visu veiktā maksājuma summu vai sniedz atmaksas atteikuma pamatojumu, norādot iestādes, kurās maksātājs var iesniegt sūdzību saskaņā ar šā likuma 105. un 106.pantu.

(3) (Izslēgta no 01.10.2018. ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Sk. Pārejas noteikumu 35.punktu)

XII nodaļaMaksājuma rīkojums

90.pants. (1) Maksājuma rīkojuma saņemšanas brīdis ir brīdis, kad maksātāja, saņēmēja vai ar saņēmēja starpniecību iesniegto maksājuma rīkojumu saņem maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs.

(2) Ja maksājuma rīkojums tiek saņemts pēc maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja darba dienas beigām, to uzskata par saņemtu nākamajā darba dienā.

(3) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs drīkst noteikt brīdi, kurā tiek pārtraukta maksājuma rīkojumu pieņemšana. Šo brīdi var noteikt īsi pirms darba dienas beigām, un visus pēc šā brīža saņemtos maksājuma rīkojumus uzskata par saņemtiem nākamajā darba dienā.

(4) Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs, kas iesniedz maksājuma rīkojumu, vienojas ar savu maksājumu pakalpojumu sniedzēju, ka maksājuma rīkojuma izpilde sākas konkrētā dienā vai konkrēta termiņa beigās, vai dienā, kad maksātājs maksājumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā nodevis nepieciešamo naudu, par maksājuma rīkojuma saņemšanas brīdi uzskata dienu, par kuru panākta vienošanās.

(5) Ja diena, par kuru panākta vienošanās, nav maksājumu pakalpojumu sniedzēja darba diena, saņemto maksājuma rīkojumu uzskata par saņemtu nākamajā darba dienā.

91.pants. (1) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atsakās izpildīt maksājuma rīkojumu vai ierosināt maksājumu, tas, tiklīdz iespējams, bet ne vēlāk kā šā likuma 94.pantā paredzētajā termiņā un veidā, par ko iepriekš panākta vienošanās, sniedz vai dara pieejamu maksājuma pakalpojuma izmantotājam informāciju par atteikumu un tā iemesliem, kā arī to kļūdu labošanas procedūru, kuras bijušas par pamatu atteikumam, ja vien šādas informēšanas aizliegums nav noteikts Latvijas normatīvajos aktos.

(2) Standartlīgumā var iekļaut noteikumu, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs iekasē samērīgu maksu par šā panta pirmajā daļā minēto informēšanu, ja atteikums ir objektīvi pamatots.

(3) Ja ievēroti visi maksātāja un viņa maksājumu pakalpojumu sniedzēja standartlīguma noteikumi, maksājumu pakalpojumu sniedzējs nedrīkst atteikties izpildīt autorizētu maksājuma rīkojumu neatkarīgi no tā, vai maksājuma rīkojumu iesniedzis maksātājs, saņēmējs vai tas iesniegts ar saņēmēja vai maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzēja starpniecību, ja vien maksājuma izpildi neaizliedz tiesību akti.

(4) Šā likuma 94. un 99.panta izpratnē maksājuma rīkojumu neuzskata par saņemtu, ja tā izpilde ir atteikta.

92.pants. (1) Maksājuma pakalpojuma izmantotājs nevar atsaukt maksājuma rīkojumu pēc tam, kad to saņēmis maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, ja vien šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Ja maksājumu uzsāk ar saņēmēja vai maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzēja starpniecību, maksātājs nevar atsaukt maksājuma rīkojumu pēc tam, kad viņš to iesniedzis saņēmējam vai maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzējam.

(3) Ja maksājumu uzsāk saņēmējs, maksātājs nevar atsaukt maksājuma rīkojumu pēc tam, kad tas devis saņēmējam piekrišanu uzsākt maksājumu.

(4) Tiešā debeta maksājuma gadījumā papildus šā likuma 88. panta 4.1 daļā noteiktajām tiesībām maksātājs var atsaukt maksājuma rīkojumu līdz tās darba dienas beigām, kurai seko naudas norakstīšanai no konta noteiktā diena.

(5) Šā likuma 90.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā maksājuma pakalpojuma izmantotājs var atsaukt maksājuma rīkojumu ne vēlāk kā līdz tās darba dienas beigām, kurai seko diena, kad saskaņā ar vienošanos no konta tiks norakstīta nauda.

(6) Pēc šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteikto termiņu beigām maksājuma rīkojumu var atsaukt tikai tad, ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs par šādu iespēju vienojies ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju. Šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajos gadījumos rīkojuma atsaukšanai ir vajadzīga arī saņēmēja piekrišana.

(7) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs var iekasēt maksu par maksājuma rīkojuma atsaukšanu, ja standartlīgumā šāda iespēja ir paredzēta.

(8) Šo pantu nepiemēro šā likuma 78.panta 4.punktā minētajos gadījumos.

92.1 pants. (Izslēgts ar 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2017.)

XIII nodaļaMaksājuma veikšanas laiks un valutēšanas datums

93.pants. (1) Šī nodaļa attiecas uz:

1) maksājumiem euro;

2) (izslēgts ar 12.09.2013. likumu);

3) maksājumiem, kuru izpilde ietver tikai vienu valūtas maiņu starp euro un dalībvalsts nacionālo valūtu. Maksājuma pakalpojumu, ja nepieciešamā valūtas maiņa notiek dalībvalstī, sniedz šīs dalībvalsts nacionālajā valūtā, bet pārrobežu maksājuma gadījumā — euro.

(2) Šī nodaļa attiecas arī uz citiem maksājumiem, ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs ar savu maksājumu pakalpojumu sniedzēju nav vienojies citādi. Maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav atļauts vienoties ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju par šā likuma 97.panta noteikumu nepiemērošanu. Maksājuma pakalpojuma izmantotājs un viņa maksājumu pakalpojumu sniedzējs var vienoties par ilgāku termiņu, nekā noteikts šā likuma 94.pantā. Ja gan maksātāja, gan saņēmēja maksājumu pakalpojuma sniedzējs atrodas dalībvalstī, maksājuma termiņš nedrīkst pārsniegt četras darba dienas pēc šā likuma 90.pantā noteiktā maksājuma rīkojuma saņemšanas brīža.

94.pants. (1) Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka pēc maksājuma rīkojuma saņemšanas saskaņā ar šā likuma 90.pantu maksājuma summa tiek ieskaitīta saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja kontā ne vēlāk kā līdz nākamās darba dienas beigām.

(2) Kad saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs saņēmis maksājuma naudu, tas nosaka valutēšanas datumu un maksājuma summu dara pieejamu saņēmēja maksājumu kontā saskaņā ar šā likuma 97.pantu.

(3) Saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nosūta maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam saņēmēja vai ar saņēmēja starpniecību iesniegtu maksājuma rīkojumu termiņā, par kuru saņēmējs ir vienojies ar savu maksājumu pakalpojumu sniedzēju, lai nodrošinātu norēķinu attiecībā uz tiešā debeta maksājumu datumā, kad maksātājam saskaņā ar vienošanos ir pienākums izpildīt savas saistības pret saņēmēju.

(4) Šā panta noteikumus nepiemēro šā likuma 78.pantā minētajos gadījumos.

95.pants. (1) Ja saņēmējam nav maksājumu konta maksājumu pakalpojumu sniedzēja iestādē, maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas saņēmis saņēmējam paredzēto naudu, dara to pieejamu saņēmējam šā likuma 94.pantā noteiktajā termiņā.

(2) Šā panta noteikumus nepiemēro šā likuma 78.pantā minētajos gadījumos.

96.pants. Ja patērētājs iemaksā skaidru naudu maksājumu pakalpojumu sniedzēja iestādē atvērtā maksājumu kontā šā maksājumu konta valūtā, maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka šī summa ir pieejama nekavējoties pēc naudas saņemšanas, un tai piešķir tās pašas darba dienas vai nākamās darba dienas valutēšanas datumu, ja iemaksas diena nav maksājumu pakalpojumu sniedzēja darba diena. Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs nav patērētājs, maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka naudas summa ir pieejama, un tai piešķir valutēšanas datumu ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc šīs naudas saņemšanas.

97.pants. (1) Valutēšanas datums naudas ieskaitīšanai saņēmēja maksājumu kontā nav vēlāks par to darba dienu, kad maksājuma summa kreditēta saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja kontā. Saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka maksājuma summa ir saņēmēja rīcībā nekavējoties pēc tam, kad tā kreditēta saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja kontā, ja saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs:

1) nav veicis valūtas maiņu;

2) ir veicis valūtas maiņu starp euro un dalībvalsts nacionālo valūtu vai starp divām dalībvalstu nacionālajām valūtām.

(2) Valutēšanas datums naudas norakstīšanai no maksātāja maksājumu konta nav agrāks par to brīdi, kad maksājuma summa norakstīta no maksājumu konta.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi piemērojami arī maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz maksājumu pakalpojumus Latvijā, ja maksātāja vai saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas dalībvalstī un ja maksājuma pakalpojumu sniedz euro vai kādas dalībvalsts nacionālajā valūtā.

XIII1 nodaļaPatērētāja pamatkonts

97.1 pants. Šī nodaļa attiecas uz kredītiestādēm, kas Latvijā sniedz ar maksājumu kontu saistītus pakalpojumus Eiropas Savienības rezidentiem — patērētājiem —, un nosaka kārtību, kādā kredītiestādes Eiropas Savienības rezidentam piedāvā atvērt un izmantot pamatkontu.

97.2 pants. (1) Šā likuma 97.1 pantā minētajai kredītiestādei ir pienākums piedāvāt arī pamatkontu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā un apjomā.

(2) Patērētājam, kas ir Eiropas Savienības rezidents, arī personai, kurai nav uzturēšanās atļaujas, bet kuras izraidīšana no Latvijas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nav iespējama, ir tiesības atvērt un izmantot pamatkontu kredītiestādēs, kuras veic komercdarbību Latvijā un to piedāvā, ja vien šādas tiesības nav ierobežotas saskaņā ar šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteikto.

(3) Kredītiestāde piedāvā pamatkontu bez tādiem papildu nosacījumiem kā papildu pakalpojumu saņemšana vai kredītiestādes akciju iegāde, ja vien kredītiestādes akciju iegādes nosacījums nav attiecināms uz visiem kredītiestādes klientiem.

(4) Patērētājs, kas vēlas atvērt pamatkontu, iesniedz kredītiestādei pieteikumu. Pieteikumam pievieno:

1) parakstītu apliecinājumu par to, ka nav atvēris maksājumu kontu, kas nodrošinātu šā likuma 97.3 pantā minētos pakalpojumus, citā kredītiestādē, kura sniedz maksājumu pakalpojumus Latvijā;

2) citu pamatkonta atvēršanai nepieciešamo kredītiestādes pieprasīto informāciju.

(5) Kredītiestāde 10 darba dienu laikā pēc visas šā panta ceturtajā daļā minētās informācijas saņemšanas atver patērētājam pamatkontu vai atsaka pamatkonta atvēršanu.

(6) Kredītiestāde atsaka pamatkonta atvēršanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) šāda konta atvēršanas vai apkalpošanas rezultātā tiktu pārkāptas normatīvo aktu prasības, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā;

2) patērētājs ir sniedzis nepatiesu informāciju pamatkonta atvēršanai.

(7) Kredītiestāde ir tiesīga atteikt pamatkonta atvēršanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) patērētājam jau ir atvērts maksājumu konts šajā vai citā kredītiestādē, kura veic komercdarbību Latvijā un sniedz šā likuma 97.3 pantā minētos pakalpojumus, izņemot gadījumu, kad patērētājs jau ir saņēmis paziņojumu, ka maksājumu konts tiks slēgts;

2) patērētājs vairs neatbilst šā panta otrajā daļā noteiktajam;

3) (izslēgts ar 09.11.2023. likumu).

(8) Kredītiestāde pēc tam, kad pieņēmusi lēmumu atteikt pamatkonta atvēršanu, nekavējoties rakstveidā un bez maksas informē patērētāju par atteikumu, kā arī par tā iemeslu, izņemot gadījumus, kad šādas informācijas atklāšana ir pretrunā ar valsts drošības vai sabiedriskās kārtības interesēm (tai skaitā normatīvo aktu prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā). Kredītiestāde saziņai ar pieteikuma iesniedzēju izmanto pieteikumā norādīto saziņai paredzēto adresi (ieskaitot elektroniskā pasta adresi).

(9) Atteikuma gadījumā kredītiestāde informē patērētāju par sūdzību izskatīšanas kārtību un ārpustiesas strīdu izskatīšanas kārtību atbilstoši šā likuma 105. un 106. pantam, norādot attiecīgu kontaktinformāciju.

97.3 pants. (1) Pamatkonts ietver šādus pakalpojumus:

1) visas darbības, kas nepieciešamas maksājumu konta atvēršanai, apkalpošanai un slēgšanai;

2) naudas līdzekļu ieskaitīšanu maksājumu kontā;

3) skaidras naudas izņemšanu no maksājumu konta kredītiestādē vai bankomātos kredītiestādes darba laikā vai ārpus tā;

4) iespēju izmantot šādus maksājumu pakalpojumus:

(2) Kredītiestāde šā panta pirmajā daļā minētos pakalpojumus piedāvā un sniedz tikai tādā apjomā un klāstā, kādā tā tos piedāvā un sniedz saviem klientiem — patērētājiem, kuriem kredītiestādē ir atvērti cita veida maksājumu konti.

(3) Kredītiestāde nodrošina patērētājam iespēju ierosināt, grozīt vai atsaukt maksājumus no pamatkonta kredītiestādes telpās vai izmantojot tiešsaistes pakalpojumu iespējas, ja kredītiestāde tās piedāvā.

(4) Kredītiestāde ir tiesīga vienoties ar patērētāju par pamatkonta atvēršanu un apkalpošanu citā valūtā, nevis euro.

(5) Kredītiestāde pamatkonta ietvaros patērētājam nodrošina neierobežotu šā panta pirmajā daļā minēto pakalpojumu skaitu, ja vien skaita ierobežojumus neparedz citi normatīvie akti.

(6) Šā panta pirmajā daļā minētos pakalpojumus, izņemot maksājumus ar kredītkarti, kredītiestāde piedāvā bez maksas vai par samērīgu maksu, kas atbilst šā likuma 97.4 panta nosacījumiem.

(7) Attiecībā uz šā panta pirmās daļas 4. punkta "a" un "c" apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem Latvijas Banka ir tiesīga noteikt darījumu skaita ierobežojumu, kura pārsniegšanas gadījumā kredītiestāde ir tiesīga piemērot maksu papildus šā panta sestajā daļā minētajai maksai. Šāda papildu maksa kopā ar šā panta sestajā daļā minēto maksu nedrīkst pārsniegt maksu, ko kredītiestāde parasti piemēro šādu ierobežojumu pārsniegšanas gadījumos cita veida maksājumu kontu ietvaros.

(8) Šā panta sestajā daļā kredītiestādei noteiktie maksas ierobežojumi neattiecas uz tādām kredītiestādes patērētājam piemērotām papildu maksām, ko nosaka kredītiestādes darījumu partneri, ja šā panta pirmajā daļā minētie maksājumu pakalpojumi tiek sniegti ar viņu starpniecību.

97.4 pants. (1) Kredītiestādes noteiktā maksa par pamatkontu un tajā ietilpstošajiem pakalpojumiem ir samērīga ar sniegto pakalpojumu veidu un apjomu.

(2) Patērētājiem piemērojamos līgumsodus par saistību neievērošanu kredītiestāde nosaka, ņemot vērā Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Civillikumā noteiktos ierobežojumus.

(3) Nosakot maksu par pamatkonta apkalpošanu un tajā ietilpstošajiem pakalpojumiem, kredītiestāde ņem vērā abus šādus nosacījumus:

1) tā nevar pārsniegt kredītiestādes klientiem — fiziskajām personām — piemēroto standarta maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu kontu;

2) tā nedrīkst vairāk kā par 25 procentiem pārsniegt vidējo maksu, ko kredītiestādes Latvijā piemēro patērētājiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu kontu, ja vien šāds pārsniegums nav saistīts ar attiecīgo pakalpojumu pašizmaksas segšanu.

(4) Biedrība "Latvijas Finanšu nozares asociācija" reizi ceturksnī apkopo un publicē savā tīmekļvietnē informāciju par kredītiestāžu vidējo maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu kontu. Attiecībā uz šajā daļā minētā deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildi biedrība "Latvijas Finanšu nozares asociācija" atrodas Latvijas Bankas funkcionālā padotībā, kas tiek īstenota pārraudzības formā. Kredītiestādēm ir pienākums pēc biedrības "Latvijas Finanšu nozares asociācija" pieprasījuma un tās noteiktajā termiņā sniegt informāciju par patērētājiem piemēroto maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu kontu.

97.5 pants. (1) Kredītiestāde, slēdzot standartlīgumu ar patērētāju par pamatkonta atvēršanu, ievēro šā likuma VIII nodaļas noteikumus.

(2) Kredītiestāde vienpusēji izbeidz standartlīgumu jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) maksājumu konta turpmāka apkalpošana ir pretrunā ar normatīvo aktu prasībām, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā;

2) patērētājs maksājumu kontu ir tīši izmantojis nelikumīgām darbībām.

(3) Kredītiestāde ir tiesīga vienpusēji izbeigt standartlīgumu jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) maksājumu kontā ilgāk par 24 mēnešiem pēc kārtas nav veikti darījumi;

2) patērētājs ir sniedzis nepatiesu informāciju, un pamatkonts tika atvērts, balstoties uz to;

3) patērētājs vairs neatbilst šā likuma 97.2 panta otrajā daļā noteiktajam;

4) patērētājs ir atvēris citu maksājumu kontu, kas tam Latvijā ļauj izmantot šā likuma 97.3 pantā minētos pakalpojumus;

5) (izslēgts ar 09.11.2023. likumu);

6) kredītiestāde izbeidz attiecīgā maksājuma pakalpojuma sniegšanu visiem saviem klientiem — patērētājiem;

7) ne mazāk kā sešu mēnešu laikā patērētāja parādsaistības par pamatkonta un tā ietvaros sniegto pakalpojumu izmantošanu pārsniedz pamatkonta atlikumu.

(4) Kredītiestāde nekavējoties izbeidz standartlīgumu par pamatkontu šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos, informējot patērētāju par izbeigšanu un tās pamatu, izņemot gadījumus, kad šādas informācijas atklāšana būtu pretrunā ar valsts drošības vai sabiedriskās kārtības interesēm (tai skaitā normatīvo aktu prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā).

(5) Šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos kredītiestāde izbeidz standartlīgumu par pamatkontu, ievērojot šā likuma 63. panta pirmās daļas un 67. panta ceturtās daļas noteikumus un informējot par izbeigšanu un tās pamatu vismaz divus mēnešus iepriekš, izņemot gadījumus, kad šādas informācijas atklāšana būtu pretrunā ar valsts drošības vai sabiedriskās kārtības interesēm.

(6) Ja kredītiestādei saskaņā ar šā panta ceturto un piekto daļu ir pienākums informēt patērētāju par standartlīguma izbeigšanu, tā šajā paziņojumā norāda sūdzību iesniegšanas kārtību, pārsūdzēšanas kārtību un ārpustiesas strīdu izskatīšanas kārtību, ko patērētājs ir tiesīgs izmantot saskaņā ar šā likuma 105. un 106. pantu, kā arī savu kontaktinformāciju.

97.6 pants. Kredītiestāde bez papildu maksas nodrošina patērētājam informāciju par pamatkontu un tā izmantošanas nosacījumiem, šo informāciju sniedzot saprotamā veidā un izvietojot redzamā vietā savās filiālēs un savā tīmekļvietnē. Minētajā informācijā kredītiestāde iekļauj skaidru norādi, ka papildu pakalpojumu iegāde nav obligāta, lai piekļūtu pamatkontam.

XIV nodaļaMaksājumu pakalpojumu sniedzēju un elektroniskās naudas emitentu atbildība

98.pants. (1) Maksājuma rīkojums tiek uzskatīts par pareizi izpildītu, ja tas izpildīts atbilstoši tajā norādītajam unikālajam identifikatoram.

(2) Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs ir norādījis kļūdainu identifikatoru, maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav atbildīgs saskaņā ar šā likuma 99.pantu par maksājuma neizpildi vai kļūdainu izpildi.

(3) Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs cenšas atgūt šā panta otrajā daļā minētā neizpildītā vai kļūdaini izpildītā maksājuma naudu. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs var ieturēt no pakalpojuma izmantotāja maksu par naudas atgūšanu, ja tas paredzēts standartlīgumā.

(31) Saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā nodod maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam visu būtisko informāciju, kas nepieciešama naudas atgūšanai.

(32) Ja naudas atgūšana saskaņā ar šā panta 3.1 daļu nav iespējama, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz maksātājam visu informāciju, kas tam ir pieejama un ir būtiska maksātājam, lai maksātājs varētu vērsties tiesā par šīs naudas atgūšanu.

(4) Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs sniedz informāciju papildus tai informācijai, kas pieprasīta saskaņā ar šā likuma 73.panta pirmās daļas 1.punktu vai 64.panta 2.punkta “b” apakšpunktu, maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs tikai par maksājuma izpildi saskaņā ar pakalpojuma izmantotāja norādīto unikālo identifikatoru.

99.pants. (1) Ja maksājuma rīkojumu iesniedzis maksātājs, viņa maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs maksātājam par pareizu maksājuma izpildi, ja vien tas maksātājam un, ja nepieciešams, saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam nevar pierādīt, ka saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs saņēmis maksājuma summu saskaņā ar šā likuma 94.panta pirmo daļu. Ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs var pierādīt, ka saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis maksājuma summu, par pareizu maksājuma izpildi ir atbildīgs saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs.

(2) Ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs par maksājuma izpildi saskaņā ar šā panta pirmo daļu, tas nekavējoties atmaksā maksātājam neizpildītā vai kļūdaini izpildītā maksājuma summu vai atjauno stāvokli maksātāja maksājumu kontā, no kura attiecīgā maksājuma summa ir norakstīta, līdz tādam stāvoklim, kādā tas būtu bijis, ja kļūdainais maksājums nebūtu izpildīts.

(3) Ja saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs par maksājuma izpildi saskaņā ar šā panta pirmo daļu, tas nekavējoties nodod maksājuma summu saņēmēja rīcībā vai ieskaita attiecīgo summu saņēmēja kontā.

(31) Ja maksājums izpildīts novēloti, pēc maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nosaka saņēmēja maksājumu kontā ieskaitītās maksājuma summas valutēšanas datumu, bet ne vēlāku, kāds tas būtu pareizas maksājuma izpildes gadījumā.

(4) Ja maksājums nav izpildīts vai ir izpildīts kļūdaini un maksājuma rīkojumu iesniedzis maksātājs, viņa maksājumu pakalpojumu sniedzējs neatkarīgi no šajā pantā paredzētās atbildības pēc pieprasījuma nekavējoties mēģina izsekot maksājumu un informē maksātāju par rezultātu.

(5) Ja maksājuma rīkojumu iesniedzis saņēmējs vai tas iesniegts ar viņa starpniecību, saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs saņēmējam par pareizu maksājuma rīkojuma pārsūtīšanu maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam saskaņā ar šā likuma 94.panta trešo daļu.

(6) Ja saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs par maksājuma rīkojuma pārsūtīšanu saskaņā ar šā panta piekto daļu, tas pēc saņēmēja pieprasījuma nekavējoties atkārtoti pārsūta attiecīgo maksājuma rīkojumu maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam. Ja maksājuma rīkojums pārsūtīts novēloti, saņēmēja maksājumu kontā ieskaitītās maksājuma summas valutēšanas datums nav vēlāks par datumu, kāds tas būtu pareizas maksājuma izpildes gadījumā.

(7) Saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs saņēmējam par maksājuma apstrādi saskaņā ar šā likuma 97.pantu.

(8) Ja saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs saskaņā ar šā panta septīto daļu, tas maksājuma summu dara pieejamu saņēmējam uzreiz pēc tam, kad šī summa ir ieskaitīta saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja kontā.

(9) Ja maksājums nav izpildīts vai ir izpildīts kļūdaini un saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav atbildīgs saskaņā ar šo pantu, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs maksātājam.

(10) Ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs saskaņā ar šā panta devīto daļu, tas nekavējoties atmaksā maksātājam neizpildītā vai kļūdaini izpildītā maksājuma summu vai atjauno stāvokli maksātāja maksājuma kontā, no kura attiecīgā maksājuma summa ir norakstīta, līdz tādam stāvoklim, kādā tas būtu bijis, ja kļūdainais maksājums nebūtu izpildīts.

(101) Šā panta devītajā un desmitajā daļā noteiktais pienākums neattiecas uz maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēju, ja tas pierāda, ka saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis maksājumu, pat ja maksājums ir aizkavējies. Saņēmēja maksājumu kontā ieskaitītās maksājuma summas valutēšanas datums nav vēlāks par datumu, kāds tas būtu pareizas maksājuma izpildes gadījumā.

(11) Ja maksājuma rīkojums, ko iesniedzis saņēmējs vai kas iesniegts ar saņēmēja starpniecību, nav izpildīts vai ir izpildīts kļūdaini, saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs neatkarīgi no atbildības pēc pieprasījuma mēģina izsekot maksājumu un informē saņēmēju par rezultātu.

(12) Maksājumu pakalpojumu sniedzēji sedz neizpildīta vai kļūdaini izpildīta, tostarp novēlota maksājuma dēļ radušās izmaksas.

99.1 pants. (1) Ja maksātājs maksājuma rīkojumu iesniedzis ar maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzēja starpniecību, kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs atmaksā maksātājam neizpildītā vai kļūdaini izpildītā maksājuma summu un attiecīgā gadījumā atjauno debetētā maksājumu konta stāvokli līdz tādam stāvoklim, kādā tas būtu bijis, ja nebūtu noticis kļūdainais maksājums.

(2) Maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums pierādīt, ka maksātāja kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis maksājuma rīkojumu saskaņā ar šā likuma 90. pantu un ka attiecībā uz tā atbildībā esošo maksājuma posmu maksājums ir autentificēts, precīzi reģistrēts un darījumu nav ietekmējusi tehniska kļūme vai citi trūkumi, kas saistīti ar darījuma neizpildi, kļūdainu vai novēlotu izpildi.

(3) Ja maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par maksājuma neizpildi, kļūdainu vai novēlotu izpildi, tas pēc kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma nekavējoties atmaksā tam visus radušos zaudējumus un summas, kas atmaksātas maksātājam.

100.pants. Zaudējumu atlīdzību papildus tai, kas paredzēta šā likuma 98., 99. un 99.1 pantā, var noteikt saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz maksājuma pakalpojuma izmantotāja un maksājumu pakalpojumu sniedzēja līgumiem.

101.pants. (1) Ja šā likuma 86. un 99. pantā paredzētā maksājumu pakalpojumu sniedzēja atbildība ir radusies cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai starpnieka dēļ, attiecīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai starpnieks atbilstoši šā likuma 86. un 99. panta noteikumiem kompensē visus pirmajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam radušos zaudējumus vai izmaksātās summas arī tad, ja kāds no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem neizmanto stingro autentifikāciju.

(2) Papildu zaudējumu atlīdzību var noteikt līgumos saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz maksājumu pakalpojumu sniedzēja un starpnieka līgumiem.

102.pants. Šā likuma 75.4 pantā, XI, XII, XIII un XIV nodaļā noteiktā atbildība neiestājas gadījumos, kad radušies ārkārtēji, neparedzēti apstākļi, kurus puse, kas prasa tos ņemt vērā, nevar kontrolēt un no kuru sekām tā nevarētu izvairīties ne ar kādām pūlēm, vai arī kad Latvijas tiesību aktos ir noteikts pienākums izpildīt citas juridiskās saistības.

103.pants. (1) Maksājumu sistēmas un maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem apstrādāt personas datus, kad tas ir nepieciešams, lai novērstu maksājumu instrumentu neautorizētu izmantošanu vai ar maksājumiem saistītu krāpšanu un nodrošinātu šo nodarījumu izmeklēšanu un atklāšanu.

(2) Šā likuma ietvaros paredzētā fizisko personu datu apstrāde un šādus datus saturošas informācijas nodošana tiek veikta, ievērojot fizisko personu datu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības.

(3) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs apstrādā un glabā tikai tādus personas datus, kas nepieciešami tā sniegto maksājumu pakalpojumu izpildei un ir sniegti ar nepārprotamu maksājuma pakalpojuma izmantotāja piekrišanu.

104.pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs un elektroniskās naudas emitents nodrošina efektīvu maksājumu pakalpojumu izmantotāju un elektroniskās naudas turētāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) par pakalpojumu sniegšanu un pārvaldības kārtību izskatīšanas procedūru. Pilnīga rakstveida informācija par iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanas procedūru ir brīvi pieejama maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai elektroniskās naudas emitenta iestādē un maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai elektroniskās naudas emitenta tīmekļvietnē, ja tāda ir izveidota.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs un elektroniskās naudas emitents izstrādā un apstiprina sūdzību (strīdu) pārvaldības kārtību, nodrošinot sūdzībā norādīto faktu pārbaudi, iespējamo interešu konfliktu konstatēšanu un novēršanu, un ir atbildīgs par šīs kārtības ievērošanu.

(3) Ja iestāde piedāvā maksājumu pakalpojumus vai elektroniskās naudas izplatīšanas vai atpirkšanas pakalpojumus citā dalībvalstī šā likuma 32. vai 33. pantā noteiktajā kārtībā, tā nodrošina sūdzību (strīdu) pārvaldības kārtību attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā vai citā valodā, ja par to ir vienojušies iestāde un maksājuma pakalpojuma izmantotājs vai elektroniskās naudas turētājs.

(4) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs un elektroniskās naudas emitents rakstveidā vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju, par kādu tas vienojies ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju vai elektroniskās naudas turētāju, 15 darba dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas sniedz sūdzības iesniedzējam izsmeļošu atbildi.

(5) Ja atbildi šā panta ceturtajā daļā noteiktajā termiņā nav iespējams sniegt tādu iemeslu dēļ, kuri nav atkarīgi no maksājumu pakalpojumu sniedzēja, tad maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai elektroniskās naudas emitents informē sūdzības iesniedzēju par kavējuma iemesliem un norāda termiņu, līdz kuram sūdzības iesniedzējs saņems galīgo atbildi. Termiņš galīgās atbildes saņemšanai nedrīkst pārsniegt 35 darba dienas kopš sūdzības saņemšanas.

(6) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs un elektroniskās naudas iestāde informē maksājuma pakalpojuma izmantotāju un elektroniskās naudas turētāju par vismaz vienu tādu ārpustiesas strīdu risinātāju Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likuma izpratnē, kas ir kompetents izskatīt strīdu par tiesībām un pienākumiem, kuri izriet no šā likuma.

(7) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs un elektroniskās naudas emitents nodrošina, lai informācija par šā panta sestajā daļā minēto ir brīvi pieejama maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai elektroniskās naudas emitenta iestādē un maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai elektroniskās naudas emitenta tīmekļvietnē, ja tāda ir izveidota, kā arī vispārīgo noteikumu sadaļā līgumā, kas noslēgts ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju vai elektroniskās naudas turētāju.

XIV1 nodaļaOperacionālie un drošības riski un autentifikācija

104.1 pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējam iekšējās kontroles sistēmas ietvaros ir pienākums izstrādāt atbilstošus riska mazināšanas pasākumus un kontroles mehānismus tādu operacionālo un drošības risku pārvaldībai, kuri saistīti ar tā sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs iekšējās kontroles sistēmas ietvaros nosaka un uztur efektīvas informācijas sistēmu drošības incidentu pārvaldības procedūras, tostarp procedūras būtisku operacionālo un drošības incidentu atklāšanai un klasifikācijai, ja uz to neattiecina Regulas Nr. 2022/2554 II nodaļas prasības.

(3) Licencēta iestāde izveido un pārvalda tīklu un informācijas sistēmu atbilstoši Regulas Nr. 2022/2554 un Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likuma prasībām..

(4) (Izslēgta ar 11.09.2025. likumu)

(5) (Izslēgta ar 11.09.2025. likumu)

104.2 pants. (1) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs konstatē būtisku operacionālu vai informācijas sistēmu drošības incidentu, tas nekavējoties par to ziņo Latvijas Bankai.

(2) Ja drošības incidents ietekmē vai var ietekmēt maksājumu pakalpojumu sniedzēja maksājumu pakalpojumu izmantotāju finansiālās intereses, maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties informē savus maksājumu pakalpojumu izmantotājus par incidentu un par visiem pasākumiem, kurus tie var veikt, lai mazinātu šā incidenta nelabvēlīgo ietekmi.

(3) (Izslēgta ar 11.09.2025. likumu)

(4) (Izslēgta ar 11.09.2025. likumu)

(5) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais pienākums neattiecas uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas minēti šā likuma 2. panta otrās daļas 1., 2. un 4. punktā.

104.3 pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs divreiz gadā — līdz 31. janvārim un līdz 31. jūlijam — iesniedz Latvijas Bankai statistikas datus par krāpšanu un citām prettiesiskām darbībām iepriekšējā pusgadā, kas saistītas ar maksāšanas līdzekļu izmantošanu iepriekšējā pusgadā.

(2) Latvijas Banka izdod noteikumus par kārtību, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzēji iesniedz statistikas datus par krāpšanu un prettiesiskām darbībām, kas saistītas ar maksāšanas līdzekļu izmantošanu.

104.4 pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums piemērot stingro autentifikāciju, kad maksātājs:

1) piekļūst savam maksājumu kontam tiešsaistē;

2) ierosina maksājumu;

3) izmantojot attālināto pakalpojumu, veic kādu darbību, kas varētu ietvert ar maksājumiem saistītas krāpšanas risku vai cita veida ļaunprātīgu rīcību.

(2) Attiecībā uz elektronisku attālinātu maksājumu ierosināšanu maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums piemērot stingro autentifikāciju, kas darījumu dinamiski sasaista ar konkrētu summu un konkrētu maksājuma saņēmēju.

(3) Maksājumu pakalpojumu sniedzējam šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos ir pienākums ieviest piemērotus drošības pasākumus, lai aizsargātu maksājumu pakalpojumu izmantotāju personalizēto autentifikācijas līdzekļu konfidencialitāti un integritāti.

(4) Ja maksājums tiek ierosināts ar maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzēja starpniecību, piemēro šā panta otrās un trešās daļas noteikumus. Ja tiek lūgta informācija ar konta informācijas pakalpojuma sniedzēja starpniecību, piemēro šā panta pirmās un trešās daļas noteikumus.

(5) Kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzējs un konta informācijas pakalpojuma sniedzējs var paļauties uz autentifikāciju, kuru kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājuma pakalpojuma izmantotājam nodrošinājis saskaņā ar šā panta pirmo un trešo daļu, un, ja ir iesaistīts maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzējs, — saskaņā ar šā panta pirmo, otro un trešo daļu.

(6) Maksājumu pakalpojumu sniedzēji ievēro savstarpējās saziņas drošības prasības un stingrās autentifikācijas prasības, kas noteiktas šajā likumā, Latvijas Bankas izdotajos noteikumos, kā arī Regulā Nr. 2018/389.

(7) Maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir tiesības atkāpties no šā panta prasībām un izmantot Regulā Nr. 2018/389 noteiktos izņēmumus.

XV nodaļaĀrpustiesas sūdzību izskatīšana un zaudējumu atlīdzināšana

105.pants. (1) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic uzraudzību pār šā likuma 46.1 panta, VII, VIII, IX, IX1, X, XI, XII, XIII, XIII1 un XIV nodaļas noteikumu un Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas jomā ievērošanu attiecībā uz maksājumu pakalpojumu izmantotājiem vai elektroniskās naudas turētājiem, kuri uzskatāmi par patērētājiem. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izskata patērētāju sūdzības saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.

(2) Latvijas Banka saskaņā ar normatīvajiem aktiem izskata iesniegumus, ko tie maksājumu pakalpojumu izmantotāji vai elektroniskās naudas turētāji, kuri nav uzskatāmi par patērētājiem, iesnieguši par šā likuma VII, VIII, IX, IX1, X, XI, XII, XIII, XIII1, XIV un XIV1 nodaļas noteikumu un Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas jomā neievērošanu. Latvijas Banka ir tiesīga uzsākt administratīvo lietu gadījumos, kad no iesniegumā sniegtās informācijas un tam pievienotajiem materiāliem izriet, ka ir pieļauts pārkāpums, kas radījis vai var radīt būtisku kaitējumu šo pakalpojumu izmantotāju vai elektroniskās naudas turētāju grupas interesēm (kolektīvajām interesēm) vai atsevišķam šo pakalpojumu izmantotājam vai elektroniskās naudas turētājam, kurš nav uzskatāms par patērētāju. Latvijas Banka iesnieguma iesniedzējam sniedz atbildi Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Latvijas Banka atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgi pieprasīt maksājumu pakalpojumu izmantotājiem, elektroniskās naudas turētājiem, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un elektroniskās naudas emitentiem lietas izskatīšanai nepieciešamo informāciju un noteikt tās iesniegšanas termiņu.

(4) Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, izskatot administratīvo lietu, konstatē, ka šā likuma VII, VIII, IX, IX1, X, XI, XII, XIII, XIII1 un XIV nodaļas noteikumu un Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas jomā neievērošana radījusi vai var radīt būtisku kaitējumu patērētāju grupas interesēm (patērētāju kolektīvajām interesēm) vai atsevišķam patērētājam, tas ir tiesīgs pieņemt lēmumu, ar kuru uzdod maksājumu pakalpojumu sniedzējam vai izmantotājam, elektroniskās naudas emitentam vai turētājam izbeigt šā likuma VII, VIII, IX, IX1, X, XI, XII, XIII, XIII1 un XIV nodaļas noteikumu un Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas jomā neievērošanu vai novērst pieļautos pārkāpumus un noteikt šai nolūkā nepieciešamo darbību izpildes termiņu. Kārtību, kādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieņem lēmumus, un šo lēmumu pārsūdzēšanas kārtību nosaka Patērētāju tiesību aizsardzības likums.

(5) Latvijas Banka, izskatot administratīvo lietu saskaņā ar šā panta otro daļu, ir tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru uzdod maksājumu pakalpojumu sniedzējam vai izmantotājam, elektroniskās naudas emitentam vai turētājam izbeigt šā likuma VII, VIII, IX, IX1, X, XI, XII, XIII, XIII1, XIV un XIV1 nodaļas noteikumu un Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas jomā neievērošanu vai novērst pieļautos pārkāpumus, un noteikt šim nolūkam nepieciešamo darbību izpildes termiņu.

106.pants. (1) Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs vai elektroniskās naudas turētājs par šā likuma VII, VIII, IX, IX1, X, XI, XII, XIII, XIII1, XIV, XIV1 un XV nodaļas noteikumu un Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas jomā neievērošanu ir iesniedzis sūdzību Latvijas Finanšu nozares asociācijas ombudam (turpmāk šajā pantā — ombuds) un ombuds konstatē, ka sniegtais maksājuma pakalpojums neatbilst šā likuma prasībām vai noslēgtajam līgumam un tā rezultātā pakalpojuma izmantotājam vai elektroniskās naudas turētājam radušies zaudējumi, ombuds iesaka maksājumu pakalpojumu sniedzējam atlīdzināt maksājuma pakalpojuma izmantotājam vai elektroniskās naudas turētājam radušos zaudējumus.

(2) Ombuds reizi gadā sniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centram un Latvijas Bankai pārskatu par saņemtajām maksājumu pakalpojumu izmantotāju vai elektroniskās naudas turētāju sūdzībām.

(3) Maksājuma pakalpojuma izmantotājs vai elektroniskās naudas turētājs var vērsties ar prasību tiesā neatkarīgi no tā, vai viņš iepriekš ir iesniedzis sūdzību ombudam.